Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 2 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 3., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194., 205.nr.; 2010, 205.nr.; 2011, 112., 117.nr.; 2012, 195.nr.) šādu grozījumu:

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 3., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194., 205.nr.; 2010, 205.nr.; 2011, 112., 117.nr.; 2012, 195.nr.) šādus grozījumus:

16. pants. Personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība

(1) Prokurors, saņēmis informāciju par likuma pārkāpumu, likumā noteiktajā kārtībā izdara pārbaudi, ja:

1) informācijā ir ziņas par noziegumu;

2) ir pārkāptas rīcības nespējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības un likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības.

(2) Prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja:

1) ģenerālprokurors vai virsprokurori atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību;

2) faktus par likuma pārkāpumu uzdod pārbaudīt Valsts prezidents, Saeima vai Ministru kabinets;

3) tas noteikts citos likumos.

(3) Prokurors izdara pārbaudi arī tad, ja ir saņemts iesniegums no personas par tās tiesību vai likumīgo interešu pārkāpumu, turklāt šis iesniegums jau ir izskatīts kompetentā valsts institūcijā un ir saņemts tās atteikums novērst iesniegumā minēto likuma pārkāpumu vai likumā noteiktajā termiņā vispār nav sniegta atbilde. Šāds iesniegums ir iesniedzams prokuratūrai rakstveidā, un tajā jānorāda:

1) fiziskajai personai — iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums un atrašanās vieta;

2) ziņas par iesnieguma iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem;

3) ziņas par pārkāpuma būtību;

4) iesniegšanas datums.

(4) Uz iesnieguma jābūt iesniedzēja parakstam, un iesniegumam jāpievieno citu institūciju sniegtās atbildes vai citi ar tā saturu saistītie dokumenti vai to noraksti.

1. Izslēgt 16. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „rīcības nespējīgo”.

1. Izslēgt 16. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „rīcības nespējīgo”.

24. pants. Ģenerālprokuratūra

(1) Ģenerālprokuratūru veido departamenti un nodaļas.

(2) Ģenerālprokuratūras departamentus un nodaļas vada departamentu un nodaļu virsprokurori.

(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

2. Izteikt 24.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas departamentu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.”

2. Izteikt 24.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas departamentu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.”

31. pants. Prokurora amata pakāpes

Prokuroriem tiek piešķirtas šādas amata pakāpes, kas atbilst attiecīgām tiesnešu kvalifikācijas klasēm:

1) jaunākais tieslietu padomnieks — piektā kvalifikācijas klase;

2) tieslietu padomnieks — ceturtā kvalifikācijas klase;

3) vecākais tieslietu padomnieks — trešā kvalifikācijas klase;

4) valsts tieslietu padomnieks — otrā kvalifikācijas klase;

5) vecākais valsts tieslietu padomnieks — pirmā kvalifikācijas klase.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

3. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

„31. pants. Prokuroru amata pakāpes

Prokuroriem tiek piešķirtas šādas amata pakāpes:

1) jaunākais tieslietu padomnieks;

2) tieslietu padomnieks;

3) vecākais tieslietu padomnieks;

4) valsts tieslietu padomnieks;

5) vecākais valsts tieslietu padomnieks.”

3. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

„31. pants. Prokuroru amata pakāpes

Prokuroriem tiek piešķirtas šādas amata pakāpes:

1) jaunākais tieslietu padomnieks;

2) tieslietu padomnieks;

3) vecākais tieslietu padomnieks;

4) valsts tieslietu padomnieks;

5) vecākais valsts tieslietu padomnieks.”

32. pants. Prokurora amata pakāpju piešķiršanas kārtība

(1) Prokuroram amata pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamam amatam un profesionālajām zināšanām, kvalifikācijai un darba pieredzei.

(2) Prokuroram amata pakāpes var piešķirt šādā secībā:

1) jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc trim prokurora amatā nostrādātiem gadiem;

2) tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc trim prokurora amatā jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

3) vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc četriem prokurora amatā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

4) valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc pieciem prokurora amatā vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

5) vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc pieciem prokurora amatā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem vai apstiprinot ģenerālprokurora amatā.

(3) Atsevišķos gadījumos prokuroram var piešķirt augstāku amata pakāpi, ja viņš iepriekšējā amata pakāpē ir nostrādājis divas trešdaļas no šā panta otrajā daļā norādītā termiņa un nokārtojis nākamās amata pakāpes kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Ja prokurors pāriet no augstākas prokuratūras iestādes uz zemāka līmeņa prokuratūras iestādi vai no augstāka prokurora amata zemākā prokurora amatā, viņam piešķirtā amata pakāpe tiek saglabāta.

4. Aizstāt 32.panta ceturtajā daļā vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “struktūrvienība” (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt 32.panta ceturtajā daļā vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “struktūrvienība” (attiecīgā locījumā).

(5) Vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi ģenerālprokuroram piešķir Saeima, apstiprinot viņu amatā. Citiem prokuroriem amata pakāpes piešķir ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas ieteikuma.

(6) Atkarībā no ieņemamā amata piešķiramās amata pakāpes augstākā robeža var būt šāda:

1) ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors — vecākais valsts tieslietu padomnieks;

2) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurora vietnieks — valsts tieslietu padomnieks;

3) Ģenerālprokuratūras prokurors, rajona (pilsētas) virsprokurors, rajona (pilsētas) virsprokurora vietnieks, tiesas apgabala prokurors, rajona (pilsētas) prokurors — vecākais tieslietu padomnieks.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

38.¹ pants. Prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums

(1) Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

(2) Ģenerālprokurors, izvērtējis atestācijas komisijas atzinumu, var turpināt amata attiecības ar prokuroru vai virsprokurora vietnieku, kurš sasniedzis amata pienākumu pildīšanas maksimālo vecumu, un virsprokuroru, kura amata termiņš beigsies pēc amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, atkarībā no ieņemamā amata uz laiku līdz diviem gadiem.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

5. 38.¹ panta otrajā daļā:

izslēgt pēc vārdiem “attiecības ar prokuroru” vārdus “vai virsprokurora vietnieku”;

papildināt daļu pēc vārdiem “un virsprokuroru” ar vārdiem “vai virsprokurora vietnieku”.

5. 38.¹ panta otrajā daļā:

izslēgt pēc vārdiem “attiecības ar prokuroru” vārdus “vai virsprokurora vietnieku”;

papildināt daļu pēc vārdiem “un virsprokuroru” ar vārdiem “vai virsprokurora vietnieku”.

42. pants. Prokurora atstādināšana no amata

(1) Ja prokurors pieļāvis pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā vai — ar kriminālatbildību saistītos gadījumos — līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

(2) Atstādinātajam prokuroram izmaksā minimālo mēnešalgu.

(3) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, prokuroram izmaksā vidējo izpeļņu par visu laiku, kurā viņš atstādināts no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6. Izteikt 42.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) No amata atstādināto prokuroru ģenerālprokurors ar šā prokurora piekrišanu uz atstādināšanas laiku norīko veikt prokurora palīga pienākumus vai atļauj prokuratūras administratīvajam direktoram norīkot atstādināto prokuroru darbam Administratīvā direktora dienestā amatā, kas nav valsts amatpersonas amats uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja prokurors nepiekrīt norīkošanai citā darbā, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

(3) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, prokuroram izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.”

6. Izteikt 42.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) No amata atstādināto prokuroru ģenerālprokurors ar šā prokurora piekrišanu uz atstādināšanas laiku norīko veikt prokurora palīga pienākumus vai atļauj prokuratūras administratīvajam direktoram norīkot atstādināto prokuroru darbam Administratīvā direktora dienestā amatā, kas nav valsts amatpersonas amats, uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja prokurors nepiekrīt norīkošanai citā darbā, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

(3) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, prokuroram izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.”

51. pants. Prokuratūras materiāltehniskā bāze

Valsts nodrošina prokuratūras iestādes ar dienesta telpām, sakaru līdzekļiem un atbilstošu materiāltehnisko bāzi.

7. Aizstāt 51.pantā vārdus „prokuratūras iestādes” ar vārdu „prokuratūru”.

7. Aizstāt 51.pantā vārdus „prokuratūras iestādes” ar vārdu „prokuratūru”.

Pārejas noteikumi

1-22

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25. punktu šādā redakcijā:

„23. Grozījums šā likuma 24.panta trešajā daļā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

24. Papildus šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajam līdz 2014.gada 31.decembrim Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas arī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas sēdēs, bet no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim – Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas sēdēs.

25. Prokuroru, kurš tika atstādināts no amata, pirms stājās spēkā šā likuma 42.panta grozījumi, kas maina darba samaksas kārtību prokurora atstādināšanas laikā, ģenerālprokurors norīko veikt citus pienākumus. Nepiekrišanas gadījumā no amata atstādinātajam prokuroram tiek izmaksāta valstī noteiktā minimālā mēnešalga.”

1

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 8.pantā piedāvāto pārejas noteikumu 25.punktu šādā redakcijā:

"25. Grozījumi šā likuma 42.pantā, kas attiecas uz prokurora atstādināšanu no amata, pēc to spēkā stāšanās piemērojami arī prokuroram, kurš atstādināts no amata pirms šā likuma 42.panta grozījumu spēkā stāšanās."

Atbalstīts

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25. punktu šādā redakcijā:

„23. Grozījums šā likuma 24.panta trešajā daļā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

24. Papildus šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajam līdz 2014.gada 31.decembrim Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas arī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas sēdēs, bet no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim – Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas sēdēs.

25. 25. Grozījumi šā likuma 42.pantā, kas attiecas uz prokurora atstādināšanu no amata, pēc to spēkā stāšanās piemērojami arī prokuroram, kurš atstādināts no amata pirms šā likuma 42.panta grozījumu spēkā stāšanās.”

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.

2

Juridiskā komisija

Izslēgt no likumprojekta norādi par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts