1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (22)

5.

Komisijas

atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 2., 13., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205., 2011., 132.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 2., 13., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205., 2011., 132.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus „cita rīcībnespējīga persona” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem „persona ar rīcības spējas ierobežojumu” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

1.

2.

3.

 Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

„1. Aizstāt visā likumā vārdus „cita rīcībnespējīga persona” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem „aizgādnībā esošā persona” (attiecīgā skaitlī un locījumā).”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Visā likumprojektā vārdus „rīcības spēja” (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdu „rīcībspēja” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskā komisija

Aizstāt visā likumā vārdus „gala norēķinu” ar vārdu „galanorēķinu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likumā vārdus „cita rīcībnespējīga persona” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem „aizgādnībā esošā persona” (attiecīgā skaitlī un locījumā), vārdus „galīgo norēķinu” – ar vārdu „galanorēķinu”.

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana un darbība

(1) Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(2) Novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šā likuma 61.pantā norādītos uzdevumus, ja šajos novados, novadu pagastos un novadu pilsētās nav notāra.

(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija, izņemot šā panta piektajā daļā minētos gadījumus.

(4) Nosakot bāriņtiesu skaitu, kā arī katras attiecīgās bāriņtiesas sastāvu, pašvaldības dome nodrošina, lai visiem attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem bāriņtiesa būtu pēc iespējas ērti pieejama. Bāriņtiesas darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās.

(5) Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības — kopīgu bāriņtiesu. Šādos gadījumos nosakāma katras bāriņtiesas darbības teritorija.

(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(7) Bāriņtiesas nosaukumu veido, attiecīgās bāriņtiesas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdu “bāriņtiesa”.

(8) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

4.

Juridiskā komisija

Aizstāt 2. panta sestajā daļā un 70.panta ceturtajā un sestajā daļā vārdus „laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ar vārdiem „oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 2. panta sestajā daļā un 70.panta ceturtajā un sestajā daļā vārdus „laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ar vārdiem „oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis””.

16.pants. Bāriņtiesas tiesības

Bāriņtiesai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;

2) pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masu, bērna vai citas rīcībnespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;

3) veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai;

4) uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

5) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai citas rīcībnespējīgas personas interesēs;

6) veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes;

7) lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem;

8) pārbaudīt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas dzīves apstākļus.

2. 16.pantā:

papildināt 5.punktu ar vārdiem „izņemot pieteikumus par rīcības spējas ierobežošanu un pārskatīšanu”;

papildināt 6.punktu pēc vārda „bērnu” ar vārdiem „un personu ar rīcības spējas ierobežojumu”.

5.

6.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 2.pantā pirmajā daļā pēc vārda „pārskatīšanas” ar vārdiem „un pagaidu aizgādnības nodibināšanu”;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 2.pantā otrajā daļā (likuma 16.panta 6.punkts) vārdus „un personu ar rīcības spējas ierobežojumu" ar vārdiem „un aizgādnībā esošo personu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

3. 16.pantā:

papildināt 5.punktu ar vārdiem „izņemot pieteikumus par rīcībspējas ierobežošanu un pārskatīšanu un pagaidu aizgādnības nodibināšanu”;

papildināt 6.punktu pēc vārda „bērnu” ar vārdiem „un aizgādnībā esošo personu”.

17.pants. Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi

Bāriņtiesa:

1) aizstāv bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

2) izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

4) sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;

5) informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība;

6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai;

7) sniedz palīdzību bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu kriminālprocesā.

3. 17.pantā:

papildināt pantu ar 3¹.punktu šādā redakcijā:

„3¹) sniedz tiesai, informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcības spējas ierobežošanu un rīcības spējas ierobežojuma pārskatīšanu (piemēram, dokumentus par personas viedokli par rīcības spējas ierobežošanu, par dzīves apstākļu pārbaudi, par citu personu viedokli,  par ziņām no sociālā dienesta, ārstējošā ārsta, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, par kredītiestādē veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem);”;

papildināt pantu ar 7¹.punktu šādā redakcijā:

„7¹) uzklausa personu ar rīcības spējas ierobežojumu ikvienā jautājumā, kas skar šīs personas intereses;”.

7.

8.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 3.pantā ietverto likuma 17.panta 3.¹ punktu pēc vārdiem „lietā par personas rīcības spējas ierobežošanu” ar vārdiem „pagaidu aizgādnības nodibināšanu”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 3.pantā ietvertajā likuma 17.panta 7.¹ punktā vārdus „personu ar rīcības spējas ierobežojumu" ar vārdiem „aizgādnībā esošo personu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

4. 17.pantā:

papildināt pantu ar 3¹.punktu šādā redakcijā:

„3¹) sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu (piemēram, dokumentus par personas viedokli attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu, par dzīves apstākļu pārbaudi, par citu personu viedokli, par ziņām no sociālā dienesta, ārstējošā ārsta, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, par kredītiestādē veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem);”;

papildināt pantu ar 7¹.punktu šādā redakcijā:

„7¹) uzklausa aizgādnībā esošo personu ikvienā jautājumā, kas skar šīs personas intereses;”.

20.pants. Piekrišana paternitātes atzīšanai

Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu paternitātes atzīšanai, ja:

1) bērna māte mirusi;

2) tiesa bērna māti vai tēvu atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ;

3) bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

4. Izslēgt 20.panta 2.punktu.

5. Izslēgt 20.panta 2.punktu.

26.pants. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:

1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;

2) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) bērna vecāki ir atzīti par rīcībnespējīgiem;

4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;

5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;

6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;

7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;

8) radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim.

(3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja:

1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību;

2) aizbildnis ir atstādināts no aizbildņa pienākumu pildīšanas.

(4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā;

2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas;

3) aizbildnis ir miris;

4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo.

(5) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras.

(6) Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim iekārto bērna aizbildnības lietu.

5. Izslēgt 26.panta pirmās daļas 3.punktu.

6. Izslēgt 26.panta pirmās daļas 3.punktu.

40.pants. Aizgādņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

1) personai, kuru tiesa atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, un tās mantai?

2) personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

3) promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) mantojumam;

5) testamenta izpildīšanai.

(2) Bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no Civillikuma 355. vai 661.pantā minētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības.

(3) Bāriņtiesa lēmuma norakstu par aizgādņa iecelšanu nosūta tiesai, kura nodibinājusi aizgādnību.

(4) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja aizgādnis ir:

1) kavēts uzņemties aizgādnību;

2) atstādināts.

(5) Bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā;

2) aizgādnis ir atcelts no aizgādņa pienākumu pildīšanas;

3) aizgādnis ir miris.

6. 40.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

1) personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai rīcības spēju ierobežojusi tiesa;

1¹) personai, kurai tiesa noteikusi rīcības spējas ierobežojumus veselības traucējumu dēļ;

2) personai, kurai rīcības spēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

3) promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) mantojumam;

5) testamenta izpildīšanai.

 (2) Bāriņtiesa aizgādņus izvēlas saskaņā ar Civillikuma 355. un 661.pantu un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības. Bāriņtiesa noskaidro personas ar rīcības spējas ierobežojumu viedokli par ieceļamo aizgādni.”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ieceļot personai ar rīcības spējas ierobežojumu aizgādni, bāriņtiesa saskaņā ar tiesas spriedumu par rīcības spējas ierobežojumu vai rīcības spējas ierobežojuma pārskatīšanu savā lēmumā norāda, kādā apjomā aizgādnis rīkojas kopā ar aizgādnībā esošo un kādā patstāvīgi tā vietā.”;

papildināt ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) personīgi ieinteresēts rīkoties aizgādnībā esošās personas vietā vai kopā ar to.”;

papildināt pantu ar 4¹.daļu šādā redakcijā:

(4¹) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja to nosaka tiesas lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu.”

9.

10.

11.

12.

13.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 6.pantā ietverto likuma 40.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda „rakstura” ar vārdiem „vai citiem veselības”;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 6.pantā ietverto likuma 40.panta pirmās daļas 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 6.pantā ietvertajā likuma 40.panta otrajā daļā vārdus „personas ar rīcības spējas ierobežojumu" ar vārdiem „aizgādnībā esošās personas”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 6.pantā ietverto likuma 40.panta 2.¹daļu šādā redakcijā: „(2¹)Ieceļot personai aizgādni, bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu savā lēmumā norāda, kādā apjomā aizgādnis rīkojas kopā ar aizgādnībā esošo un kādā patstāvīgi tā vietā un lēmuma darbības termiņu, ja tāds ir noteikts tiesas nolēmumā”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 6.pantā ietverto likuma 40.panta 4.¹ daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Šādos gadījumos bāriņtiesa nekavējoties ieceļ aizgādni.””

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

7. 40.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

1) personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;

1¹) personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;

2) personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

3) promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) mantojumam;

5) testamenta izpildīšanai.

 (2) Bāriņtiesa aizgādņus izvēlas saskaņā ar Civillikuma 355. un 661.pantu un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības. Bāriņtiesa noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli par ieceļamo aizgādni.”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ieceļot personai aizgādni, bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu savā lēmumā norāda, kādā apjomā aizgādnis rīkojas kopā ar aizgādnībā esošo personu un kādā patstāvīgi šīs personas vietā, kā arī lēmuma darbības termiņu, ja tāds ir noteikts tiesas nolēmumā”;

papildināt ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) personīgi ieinteresēts rīkoties aizgādnībā esošās personas vietā vai kopā ar šo personu”;

papildināt pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

(4¹) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja to nosaka tiesas lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu. Šādos gadījumos bāriņtiesa nekavējoties ieceļ aizgādni.”

41.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizgādnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē un Civillikumā paredzētajos gadījumos atļauj aizgādnim kārtot darījumus.

(2) Bāriņtiesa, aizstāvot rīcībnespējīgas personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt rīcībnespējīgai personai piekritušo mantojumu;

2) lemj par rīcībnespējīgai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par rīcībnespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 10 000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par rīcībnespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 10 000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu rīcībnespējīgai personai;

6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar rīcībnespējīgai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;

7) pārbauda, vai aizgādnis pārvalda aizgādājamā mantu atbilstoši aizgādājamā interesēm un normatīvo aktu prasībām.

(3) Bāriņtiesa pieprasa, lai aizgādnis, kas atstādināts, atlaists vai atcelts no aizgādnības pirms tās izbeigšanās, sniedz norēķinu.

(4) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizgādni atlaižot vai atstādinot, saņem un pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

(5) Bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par aizgādnības pārvaldību.

7. 41.pantā:

aizstāt vārdus „rīcībnespējīga persona” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „persona ar rīcības spējas ierobežojumu” (attiecīgajā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārda „gadījumos” ar vārdiem „ievērojot tiesas spriedumā noteikto”;

papildināt otro daļu pēc vārda „gadījumos” ar vārdiem „ievērojot tiesas spriedumā noteikto”;

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

 „7) pārbauda, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošā viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši aizgādnībā esošā interesēm un normatīvo aktu prasībām;”;

papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Bāriņtiesa, aizstāvot personas ar rīcības spējas ierobežojumu intereses:

1) lemj par laulības līguma slēgšanu saskaņā ar Civillikuma 114.pantu;

2) uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270².panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanu, personai ar rīcības spējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā pārskatot rīcības spējas ierobežojumu;

3) informē prokuratūru, ja aizgādņa kavēšanās dēļ ir nepieciešama rīcības spējas ierobežojuma pārskatīšana personas interesēs;

4) izšķir strīdu par kopīgā lēmuma pieņemšanu starp personu ar rīcības spējas ierobežojumu un tās aizgādni bāriņtiesā un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Ja persona ar rīcības spējas ierobežojumu vai tās aizgādnis uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu, prasību tiesā var celt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.”.

14.

15.

16.

17.

18.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 7.pantā ietvertajā likuma 41.panta otrajā daļā vārdus „personas ar rīcības spējas ierobežojumu" ar vārdiem „aizgādnībā esošās personas”;

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

aizstāt vārdus „rīcībnespējīga persona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „aizgādnībā esošā persona” (attiecīgā locījumā).

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 7.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: „aizstāt otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā vārdus „personai ar rīcības spējas ierobežojumu" ar vārdiem „aizgādnībā esošai personai”;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 7.pantā ietvertajā likuma 41.panta sestajā daļā vārdus „personas ar rīcības spējas ierobežojumu" ar vārdiem „aizgādnībā esošās personas”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 7.pantā ietverto likuma 41.panta sestās daļas 4.punktu jaunā redakcijā:

„4) izšķir domstarpības starp aizgādnībā esošo personu un tās aizgādni un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Ja aizgādnībā esošā persona vai tās aizgādnis uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu, prasību tiesā var celt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.15

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

7. 41.pantā:

aizstāt vārdus „rīcībnespējīga persona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „aizgādnībā esošā persona” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmajā daļā un otrās daļas ievaddaļā pēc vārda „gadījumos” ar vārdiem „ievērojot tiesas spriedumā noteikto”;

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

 „7) pārbauda, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši šīs personas  interesēm un normatīvo aktu prasībām;”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas intereses:

1) lemj par tās laulības līguma slēgšanu saskaņā ar Civillikuma 114.pantu;

2) uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270².panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu;

3) informē prokuratūru, ja aizgādņa kavēšanās dēļ ir nepieciešama rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana aizgādnībā esošas personas interesēs;

4) izšķir domstarpības starp aizgādnībā esošo personu un tās aizgādni un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Ja aizgādnībā esošā persona vai tās aizgādnis uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu, prasību tiesā var celt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.”

43.pants. Aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas

(1) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja:

1) tiesa garā slimo personu atzinusi par rīcībspējīgu un izbeigusi aizgādnību un aizgādnis iesniedzis norēķinu un nodevis veselību atguvušajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un tiesa izbeigusi aizgādnību;

3) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) ir stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galīgo norēķinu tiesas vai notāra apstiprinātajiem mantiniekiem un iesniedzis galīgo norēķinu bāriņtiesai.

(2) Ja mantinieki bez svarīga iemesla neparakstās par mantas saņemšanu, bet bāriņtiesa nav konstatējusi aizgādņa ļaunprātīgu darbību, bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.

8. Izteikt 43.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

 „1) tiesa personai atcēlusi rīcības spējas ierobežojumu, kas tai ticis noteikts garīga rakstura traucējumu dēļ, un aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai norēķinu un nodevis personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

1¹) tiesa personai atcēlusi rīcības spējas ierobežojumu, kas tai ticis noteikts veselības traucējumu dēļ, un aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai norēķinu un nodevis personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu rīcības spējas ierobežojumam un aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un tiesa atcēlusi rīcības spējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību;”.

19.

20.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 8.pantā ietvertā likuma 43.panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) tiesa personai atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, un aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galīgo norēķinu un nodevis personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 8.pantā ietvertā likuma 43.panta pirmās daļas 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) tiesa personai izbeigusi pagaidu aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai beidzies tiesas nolēmuma darbības termiņš par pagaidu aizgādnības nodibināšanu, un aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galīgo norēķinu un nodevis personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;”

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot.

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot.

9. Izteikt 43.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

 „1) tiesa aizgādnībā esošajai personai atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galanorēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

1¹) tiesa aizgādnībā esošajai personai izbeigusi pagaidu aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai beidzies tiesas nolēmuma darbības termiņš par pagaidu aizgādnības nodibināšanu, aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galanorēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu rīcībspējas ierobežojumam un aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, tiesa atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību;”.

44.pants. Pieteikums personas atzīšanai par rīcībspējīgu

Bāriņtiesa lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai rīcībnespējīgo personu, kura ir izveseļojusies, atzītu par rīcībspējīgu.

9. Izslēgt 44.pantu.

10. Izslēgt 44.pantu.

10. Papildināt IV nodaļu ar 44.³pantu šādā redakcijā:

„44.³ pants. Prokuratūras informēšana par rīcības spējas ierobežojuma noteikšanu

Bāriņtiesa informē prokuratūru par rīcības spējas ierobežojuma noteikšanu personai ar garīga rakstura un veselības traucējumiem, ja tas nepieciešams personas interešu aizsargāšanai. Bāriņtiesa informē prokuratūru par rīcības spējas ierobežojuma noteikšanu personām, ja, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ persona draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā.”

21.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

„10. Papildināt IV nodaļu ar 44.³pantu šādā redakcijā:

„44.³ pants. Prokuratūras informēšana par aizgādnības nodibināšanu

Bāriņtiesa informē prokuratūru par aizgādnības nodibināšanu personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, ja tas nepieciešams personas interešu aizsargāšanai. Bāriņtiesa informē prokuratūru par aizgādnības nodibināšanu personām, ja, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ persona draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā.”

Atbalstīts

11. Papildināt IV nodaļu ar 44.³pantu šādā redakcijā:

„44.³ pants. Prokuratūras informēšana par aizgādnības nodibināšanu

Bāriņtiesa informē prokuratūru par aizgādnības nodibināšanu personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, ja tas nepieciešams šīs personas interešu aizsargāšanai. Bāriņtiesa informē prokuratūru par aizgādnības nodibināšanu personām, kuras izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā.”

59.pants. Mantisko interešu aizsardzība (1) Lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku vai rīcībnespējīgās personas dzīvesvieta.

(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

(3) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.

11. Aizstāt 59. panta pirmajā daļā vārdus „rīcībnespējīgās personas” ar vārdiem „personas ar rīcības spējas ierobežojumu”.

12. Aizstāt 59. panta pirmajā daļā vārdus „rīcībnespējīgās personas” ar vārdiem „personas ar rīcībspējas ierobežojumu”.

22.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.