Priekšlikumu tabula

Rīgā, 2012. gada 22. novembrī

Nr. 9/3 – 2-190-11/12

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.66/Lp11)″ izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz 147 lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.66/Lp11)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (73)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148. nr.) šādus grozījumus:

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma ievaddaļu pēc skaitļa „148.” ar pieturzīmi un skaitļiem „2012, 50., 63., 100”.

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likumā vārdus „atrašanās vieta (juridiskā adrese)” attiecīgā locījumā ar vārdiem „juridiskā adrese” attiecīgā locījumā.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt visā likumprojektā vārdus „rīcības spēja” (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdu „rīcībspēja” (attiecīgajā locījumā).

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt visā likumā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””.

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likumā vārdus „atrašanās vieta (juridiskā adrese)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „juridiskā adrese” (attiecīgā locījumā) un vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””– ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””.

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ;

5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā.

………………….

2. Izteikt 11.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura traucējumu dēļ.”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„2. 11.panta pirmajā daļā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

„4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;”;

papildināt ar 4.¹un 4.² punktu šādā redakcijā:

„4)¹ pagaidu aizgādnības nodibināšanu;

4)² nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšanu;”;

papildināt ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) aizgādības un saskarsmes tiesībām.”

Atbalstīts

2. 11.panta pirmajā daļā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;”;

papildināt daļu ar 4.¹un 4.² punktu šādā redakcijā:

“4¹) pagaidu aizgādnības nodibināšanu;

4²) nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;”;

papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) aizgādības un saskarsmes tiesībām.”

26.pants. Prasības celšana pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas

(1) Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās dzīvesvietas.

(2) Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās atrašanās vietas (juridiskās adreses).

3. 26.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus „dzīvesvietas vai atrašanās vietas” ar vārdiem „deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses”;

papildināt pirmo daļu pēc vārda „tās” ar vārdu „deklarētās”.

3. 26.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus „dzīvesvietas vai atrašanās vietas” ar vārdiem „deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses”;

papildināt pirmo daļu pēc vārda „tās” ar vārdu „deklarētās”.

27.pants. Prasības celšana, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma

Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.

4. 27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: „Prasības celšana, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas”;

papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par otro daļu.

4. 27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: „Prasības celšana, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas”;

papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par otro daļu.

28.pants. Piekritība pēc prasītāja izvēles

(1) Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas.

(2) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 2347. - 2353.pants), kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(6) Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.

(7) Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas.

(8) Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234.panta noteikumiem.

(9) Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai darbavietas.

5. 28.pantā:

aizstāt pirmajā un septītajā daļā vārdus „atrašanās vietas” ar vārdiem „juridiskās adreses”;

aizstāt otrajā, trešajā, piektajā, septītajā un devītajā daļā vārdu „dzīvesvietas” ar vārdiem „deklarētās dzīvesvietas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.—2353.pants), prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.”;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Ja prasītājam šajā pantā minētajos gadījumos nav deklarētās dzīvesvietas, viņš prasību var celt pēc savas dzīvesvietas.”

5. 28.pantā:

aizstāt pirmajā un septītajā daļā vārdus „atrašanās vietas” ar vārdiem „juridiskās adreses”;

aizstāt otrajā, trešajā, piektajā, septītajā un devītajā daļā vārdu „dzīvesvietas” ar vārdiem „deklarētās dzīvesvietas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Ja prasītājam šajā pantā minētajos gadījumos nav deklarētās dzīvesvietas, viņš prasību var celt pēc savas dzīvesvietas.”

29.pants. Izņēmuma piekritība

(1) Prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas.

(2) Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja dzīvesvietas, bet, ja viņa dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, — tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.

(3) Izņēmuma piekritība var būt noteikta arī citos likumos.

6. Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdus „pēc mantojuma atstājēja dzīvesvietas, bet, ja viņa dzīvesvieta nav bijusi Latvijā” ar vārdiem „pēc mantojuma atstājēja deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvietas, bet, ja viņa deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav bijusi Latvijā”.

7. Papildināt likumu ar 31.¹pantu šādā redakcijā:

„31.¹pants. Prasības celšana saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, ja lieta ir piekritīga Latvijas tiesai

Ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta ir piekritīga Latvijas tiesai, bet šā likuma piekritības noteikumi neparedz, kurā tiesā prasība ceļama, prasītājs var celt prasību jebkurā Latvijas tiesā pēc savas izvēles, ievērojot šā likuma 23., 24. un 25.panta noteikumus.”

7. Papildināt likumu ar 31.¹pantu šādā redakcijā:

„31.¹pants. Prasības celšana saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, ja lieta ir piekritīga Latvijas tiesai

32.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) atbildētājs, kura dzīvesvieta iepriekš nav bijusi zināma, iesniedz lūgumu par lietas nodošanu tiesai pēc viņa dzīvesvietas, izņemot gadījumu, kad atbildētājs to ir slēpis.

(3) Rajona (pilsētas) tiesa nosūta lietu izskatīšanai apgabaltiesā, ja saskaņā ar šā likuma 25.pantu tā piekrīt apgabaltiesai.

(4) Lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesā lietas dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, — pēc sūdzības noraidīšanas.

(6) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

8. Izslēgt 32.panta otrās daļas 3.punktu.

33.pants. Tiesāšanās izdevumi

(1) Tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

(2) Tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva;

2) kancelejas nodeva;

3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

(3) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

1) izdevumi par advokāta palīdzību;

2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;

3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

Deputāti V.Agešins, I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 33.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

1) izdevumi par advokāta un pilnvarota pārstāvja palīdzību;”.

Neatbalstīts

34.pants. Valsts nodeva

(1) Par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) (izslēgts ar 05.02.2009. likumu),

b) līdz 1000 latiem — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem,

c) no 1001 lata līdz 5000 latiem — 150 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus,

d) no 5001 lata līdz 20 000 latiem — 250 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus,

e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 490 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus,

f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1290 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus,

g) vairāk par 500 000 latiem — 2490 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā — 100 latu, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, — 10 latu;

……………………….

9. Izslēgt 34.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ”.

37.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vai pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

5) ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

10. Papildināt 37.panta pirmās daļas 4.punktu pirms vārda „rīcībnespējīga” ar vārdu „civilprocesuāli”.

43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

1¹) prasītāji — prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;

2) prasītāji — prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji — prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam;

3¹) pieteikuma iesniedzēji — par ārvalsts nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu;

4) prasītāji — prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji — par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;

7) pieteikuma iesniedzēji — par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji — lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

11. Izteikt 43.panta pirmās daļas 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

„6) pieteikuma iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura traucējumu dēļ;

7) pieteikumu iesniedzēji – par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 11.pantu šādā redakcijā:

„11. 43.pantā:

izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) pieteikuma iesniedzēji - par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselību traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu vai rīcībspējas atjaunošanu;

papildināt pirmo daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

6.¹) pieteikuma iesniedzēji – par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;

izteikt pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

Atbalstīts

11. 43.panta pirmajā daļā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pieteikuma iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu vai rīcībspējas atjaunošanu;”;

papildināt daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) pieteikuma iesniedzēji — par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) pieteikumu iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;”.

44.pants. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana

(1) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, — ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi;

2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, — pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai;

3) izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu — izdevumu faktiskajā apmērā;

4) tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, — izdevumu faktiskajā apmērā.

(2) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

(3) Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

12. 44.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

“(1) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai:

a) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 6000 latu, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,

b) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 6001 lata līdz 40 000 latu, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2000 latu;

c) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 40 001 latu, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,

d) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2000 latu;

e) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai sarežģītās lietās, kuras par tādām atzinusi tiesa un kurās prasībām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk kā šā punkta “d” apakšpunktā noteiktajam maksimālajam atlīdzības apmēram piemērojot koeficientu 1,5.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja prasība ir izskatīta pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

(5) Tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.”

10.

Deputāti V.Agešins, I.Cvetkova

Izteikt likumprojekta 12.panta pirmo daļu (attiecībā uz grozījumiem likuma 44.panta pirmās daļas ievaddaļā un 1.punktā) šādā redakcijā:

„(1) Ar lietas vešanu saistītie advokāta vai pilnvarota pārstāvja izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

a) prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 6000 latus, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 20 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas;

b) prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 6001 lata – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas;

c) prasībās, kurām nav mantiska rakstura, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2000 latu;

d) sarežģītās lietās, kuras par tādām atzinusi tiesa un kurās prasībām nav mantiska rakstura, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk kā šā panta pirmās daļas „c” apakšpunktā noteiktajam maksimālajam atlīdzības apmēram piemērojot koeficientu 1,5.”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 12. pantā:

izteikt iekļauto likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta e) apakšpunktu šādā redakcijā:

„e) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kam nav mantiska rakstura un tiesa lietu atzinusi par sarežģītu, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 3000 latiem;”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 12. pantā iekļauto likuma 44. panta ceturto daļu pēc vārdiem „Ja prasība ir izskatīta” ar vārdu „tikai”.

Deputāti V.Agešins, I.Cvetkova

Aizstāt likumprojekta 12.panta otrās daļas tekstā (attiecībā uz likuma 44.panta papildināšanu ar ceturto un piekto daļu) vārdu „advokāta” ar vārdiem „advokāta vai pilnvarota pārstāvja”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

12. 44.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

“(1) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai:

d) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2000 latu,

e) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 3000 latu;”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

54.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti, ja personas dzīvesvieta norādīta pieteikumā. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, viņu aicina uz tiesu ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm.

13. Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. Šajā likumā noteiktajos gadījumos atbildētāju var aicināt uz tiesu ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

13. Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. Šajā likumā noteiktajos gadījumos atbildētāju var aicināt uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.”

14. Papildināt likumu ar 54.¹ pantu šādā redakcijā:

„54.¹pants. Atbildētāja dzīvesvietas noskaidrošana

(1) Prasītājam ir pienākums noskaidrot, norādīt un sniegt pierādījumus tiesai par tādu atbildētāja dzīvesvietu, kuram nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā.

(2) Ja prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu, kura nav Latvijā, tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras atbildētāja adreses noskaidrošanai.”

11.

12.

Deputāti V.Agešins, I.Cvetkova

Izteikt likumprojekta 14.pantā iekļautā 54.¹panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums paziņot tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 14.pantā iekļautā 54.¹panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.12

Atbalstīts

14. Papildināt likumu ar 54.¹ pantu šādā redakcijā:

„54.¹pants. Atbildētāja dzīvesvietas noskaidrošana

(1) Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma.

55.pants. Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi vai juridiskās personas nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās laiku un vietu;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

5¹) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference;

6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

15. Aizstāt 55.panta 1.punktā vārdus „dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi” ar vārdu „adresi”.

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas dokumentus var piegādāt arī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, ja lietas dalībnieka norādītā personas adrese nesakrīt ar personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz šīs personas darbavietu.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(6¹) Tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta pirmajā daļā minētajā veidā.

(7) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu, paraksta daļā atzīmējot dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un nododot paraksta daļu atpakaļ tiesai.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai — nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts dzīvesvietā nav sastopams un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt noteiktus to piegādāšanas vai izsniegšanas veidus.

16. 56.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē un tās norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.¹panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz personas darbavietu.”;

izslēgt astotajā daļā vārdus „tā dzīvesvietā”;

izslēgt devītajā daļā vārdu „dzīvesvietā” un vārdus „un viņa atrašanās vieta nav zināma”.

13.

14.

Deputāti V.Agešins, I.Cvetkova

Izteikt likumprojekta 16.panta pirmo daļu (attiecībā uz grozījumiem likuma 56.panta piektajā daļā) šādā redakcijā:

„(5) Tiesas dokumentus lietas dalībniekam piegādā pēc viņa deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien lietas dalībnieks tiesai nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Lietas dalībniekam ir pienākums būt sasniedzamam viņa deklarētās dzīvesvietas adresē vai deklarācijā norādītajā papildu adresē un tā norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.¹panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz personas darbavietu.”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 16.pantā ietverto 56.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Izpildot ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu (662., 672. un 681.pants), dokumentus adresātam piegādā pēc lūgumā norādītās adreses, bet, ja adresāts šajā adresē nav sastopams, dokumentus var piegādāt šajā pantā noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

16. 56.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē un šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.¹panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz personas darbavietu.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Izpildot ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu (662., 672. un 681.pants), dokumentus adresātam piegādā pēc lūgumā norādītās adreses, bet, ja adresāts šajā adresē nav sastopams, tos var piegādāt šajā pantā noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt astotajā daļā vārdus „tā dzīvesvietā”;

izslēgt devītajā daļā vārdu „dzīvesvietā” un vārdus „un viņa atrašanās vieta nav zināma”.

56.¹ pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu;

4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.

17. 56.¹pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

56.¹pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

56.² pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 861/2007), 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādā gadījumā tiesas dokumenti vispārējā kārtībā izsniedzami tikai pārstāvim.

18. 56.² pantā:

aizstāt pirmajā un trešajā daļā vārdus „vai atrašanās vieta” ar vārdiem „atrašanās vieta vai juridiskā adrese”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir saņemts apstiprinājums par to neizsniegšanu, tiesa izvērtē dokumentu neizsniegšanas iemeslus un dokumentu neizsniegšanas ietekmi uz tiesvedību nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tiesa pēc dokumentu neizsniegšanas iemeslu izvērtēšanas var piegādāt dokumentus atkārtoti vai izmantot citu metodi dokumentu izsniegšanai. Ja atkārtoti neizdodas dokumentus izsniegt, piemēro šā likuma 59.pantu.”

18. 56.² pantā:

aizstāt pirmajā un trešajā daļā vārdus „vai atrašanās vieta” ar vārdiem „atrašanās vieta vai juridiskā adrese”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir saņemts apstiprinājums par to neizsniegšanu, tiesa izvērtē dokumentu neizsniegšanas iemeslus un dokumentu neizsniegšanas ietekmi uz tiesvedību nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tiesa pēc dokumentu neizsniegšanas iemeslu izvērtēšanas var piegādāt dokumentus atkārtoti vai izmantot citu metodi dokumentu izsniegšanai. Ja dokumentus neizdodas izsniegt atkārtoti, piemēro šā likuma 59.pantu.”

59.pants. Aicināšana uz tiesu ar publikāciju laikrakstā

(1) Atbildētājs, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuru nevar sastapt dzīvesvietā, aicināms uz tiesu ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" prasītājs ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.

(3) Laikrakstā publicējams pavēstes saturam atbilstošs aicinājuma teksts.

(4) Tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Līdztekus atbildētāja aicināšanai ar publikāciju laikrakstā pavēste piesūtāma arī pēc viņa nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs.

19. Izteikt 59.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.¹ pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.¹panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

19. Izteikt 59.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.¹ pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.¹panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.”

61.pants. Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt arī ar tehniskajiem līdzekļiem.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

20. Izteikt 61.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Katrā tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt arī ar tehniskajiem līdzekļiem. Tiesneša lēmums par tehnisko līdzekļu izmantošanu nav pārsūdzams.”

20. Izteikt 61.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

62.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

2¹) to, ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību;

8) lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) lietas dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

11) valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu īsu saturu;

12) tiesas debašu un prokurora atzinuma īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai;

14) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses.

……………

21. 62.pantā:

izslēgt pirmās daļas 8.punktā vārdus „ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi”;

papildināt pirmo daļu ar 8.¹punktu šādā redakcijā:

„8¹) ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem, tiesas sēdes protokolā nenorāda šā panta pirmās daļas 8., 9., 11. un 12.punktā noteiktās ziņas.”

21. 62.pantā:

izslēgt pirmās daļas 8.punktā vārdus „ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi”;

papildināt pirmo daļu ar 8.¹punktu šādā redakcijā:

„8¹) ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem, tiesas sēdes protokolā nenorāda šā panta pirmās daļas 8., 9., 11. un 12.punktā noteiktās ziņas.”

72.pants. Civilprocesuālā rīcībspēja

(1) Spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem un tām personām, kurām nodibināta aizgādnība saskaņā ar Civillikuma 365.pantu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji, tomēr tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3) Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgās personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

22. 72.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām fiziskajām personām tiktāl, ciktāl to nav ierobežojusi tiesa, un juridiskajām personām;

(2) Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji vai pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas.”;

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām”.;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, tomēr ir pilnīga civilprocesuālā rīcībspēja lietās, kurās izskata to rīcības un brīvības ierobežojumus, kā arī strīdus starp šo personu un tās aizgādni. Šādās lietās tiesa pieaicina prokuroru un bāriņtiesas pārstāvi.”

15.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 22.pantā:

izteikt iekļauto likuma 72.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai likumos noteiktajos gadījumos pārstāvji kopā ar šīm personām”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

22. 72.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

(2) Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai likumā – noteiktajos gadījumos – pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas.”;

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

81.pants. Tiesas lēmums par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu piedalīties lietā

(1) Trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā, var iesniegt blakus sūdzību.

23. Izteikt 81.panta tekstu šādā redakcijā:

„Trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu. Lēmums, ar kuru apmierināts vai noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu vai iestāšanos lietā, nav pārsūdzams.”

23. Izteikt 81.panta tekstu šādā redakcijā:

84.pants. Personas, kas nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā

(1) Par pārstāvjiem civilprocesā nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību;

2) persona, kura atzīta par rīcībnespējīgu, kā arī persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta prasībām;

3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

4) persona, kura atrodas radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar tiesnesi, kuram lieta jāiztiesā;

5) persona, kura sniegusi juridisko palīdzību strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(2) Konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, tiesa nepielaiž šādu personu lietas izskatīšanā.

24. Izteikt 84.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) persona, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa;”.

16.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 24.pantu šādā redakcijā:

„24. Izteikt 84.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) persona, kurai nodibināta aizgādnība”.

Atbalstīts

24. Izteikt 84.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) persona, kurai nodibināta aizgādnība;”.

90.pants. Prokurora piedalīšanās civilprocesā

(1) Prokurors ir tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir cēlis prasību, iesniedzis pieteikumu vai viņa piedalīšanās ir obligāta.

(2) Prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, ja:

1) tas ir nepieciešams likumā noteikto valsts vai pašvaldības tiesību un interešu aizsardzībai;

2) ir pārkāptas rīcībnespējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības;

3) veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums.

…………..

25. Izteikt 90.panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) ir pārkāptas nepilngadīgo, personu, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, personu ar invaliditāti, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības;”.

17.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 25.pantā iekļautajā likuma 90.panta otrās daļas 2.punktā vārdus „personu, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa” ar vārdiem “ aizgādnībā esošo personu”.

Atbalstīts

25. Izteikt 90.panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) ir pārkāptas nepilngadīgo, aizgādnībā esošo personu, personu ar invaliditāti, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības;”.

93.pants. Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti tiek kavēta lietas iztiesāšana, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

26. 93.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pierādījumus iesniedz tiesā ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48.panta ceturtās daļas otrais teikums.”;

papildināt pantu ar 3.¹, 3.² un 3.³ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā.

(3²) Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tā uzliek lietas dalībniekam naudas sodu līdz piecsimt latiem.

(3³) Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.”

18.

Deputāti V.Agešins, I.Cvetkova

Aizstāt likumprojekta 26.panta otrajā daļā (attiecībā uz likuma 93.panta papildināšanu ar 3.³ daļu) vārdu „piecsimt” ar vārdu „simt”.

Neatbalstīts

26. 93.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 3.¹, 3.² un 3.³ daļu šādā redakcijā:

(3³) Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.”

127.pants. Personas, kuras var celt prasību tiesā

(1) Jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona var celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

(2) Nepilngadīgo vai aizgādnībā esošu personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji, bet šā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais.

(3) Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, var celt prasību, lai aizstāvētu šo personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

27. Izteikt 127.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, ir personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja.

(2) Nepilngadīgo personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji, bet šā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais. Tās personas interesēs, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, prasību ceļ šīs personas likumiskie pārstāvji kopā ar aizgādnībā esošo vai vieni paši attiecīgās personas vietā tiesas noteiktajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.”

19.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 27.pantā iekļautās likuma 127.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Aizgādnībā esošo personu interesēs prasību ceļ pārstāvji kopā ar aizgādnībā esošo vai vieni paši attiecīgās personas vietā, ja to noteikusi tiesa, izņemot 72.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.”

Atbalstīts

27. Izteikt 127.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, ir personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja.

(2) Nepilngadīgo personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji, bet šā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais. Aizgādnībā esošo personu interesēs prasību ceļ šo personu pārstāvji kopā ar aizgādnībā esošo personu vai vieni paši attiecīgās personas vietā, ja to noteikusi tiesa, izņemot 72.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.”

128.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu.

(2) Prasības pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

2¹) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;

5) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;

6) likums, uz kura prasība pamatota;

7) prasītāja prasījumi;

8) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

9) prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

….

28. 128.pantā:

papildināt otro daļu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu šādā redakcijā:

“1¹) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas
nav, — dzīvesvieta, juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

1²) atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta, juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

1³) prasītāja pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;”;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

papildināt trešās daļas pirmo teikumu ar vārdiem un skaitli “vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā”.

28. 128.pantā:

papildināt otro daļu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu šādā redakcijā:

“1¹) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas
nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

1²) atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

papildināt trešās daļas pirmo teikumu ar vārdiem un skaitli “vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu”.

132.pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja:

1) strīds nav pakļauts tiesai;

2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību;

3) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

4) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

5) strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības vai pušu izlīguma apstiprināšanu;

6) lieta nav piekritīga šai tiesai;

7) prasītājs nav ievērojis attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai;

8) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;

……..

29. Izteikt 132.panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

„8) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;”.

29. Izteikt 132.panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

„8) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;”.

137.pants. Prasības nodrošināšanas pamats un pieteikuma saturs

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pieteikumā par prasības nodrošināšanu norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa;

5) prasības nodrošinājuma līdzeklis, kuru prasītājs lūdz piemērot;

6) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato prasības nodrošināšanas nepieciešamību.

………………

30. 137.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu šādā redakcijā:

izslēgt 2.punktu.

30. 137.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu šādā redakcijā:

izslēgt 2.punktu.

139.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

……..

31. Papildināt 139.panta pirmo daļu pēc vārda „atstāj” ar vārdiem „deklarēto dzīvesvietu vai”.

143.pants. Ar prasības nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja prasības nodrošinājums ir atcelts šā likuma 140.panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos.

32. Papildināt 143.pantu pēc vārdiem un skaitļa „ja prasības nodrošinājums ir atcelts šā likuma 140.panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā” ar vārdu „vai”.

150.pants. Lietas dalībnieku atbildība

(1) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 100 latiem.

(2) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 100 latiem.

(3) Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa pēc prasītāja lūguma var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu.

33. Izslēgt 150.panta trešajā daļā vārdus „pēc prasītāja lūguma”.

20.

Deputāti V.Agešins, I.Cvetkova

Izslēgt likumprojekta 33.pantu (attiecībā uz grozījumiem likuma 150.panta trešajā daļā) .

Neatbalstīts

33. Izslēgt 150.panta trešajā daļā vārdus „pēc prasītāja lūguma”.

205.pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi

(1) Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi:

1) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

2) par darba samaksas piedziņu;

3) par atjaunošanu darbā;

4) par atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu;

5) par uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt;

6) lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu;

7) lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama .

……………………..

21.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, precizējot pārējo pantu numerāciju:

„Papildināt 205.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.”

Atbalstīts

34. Papildināt 205.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.”

208.¹ pants. Aizmugurisks spriedums

(1) Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pēc prasītāja lūguma pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

(2) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

(3) Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:

1) kuras nevar izbeigt ar izlīgumu;

2) kurās atbildētāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā;

3) kurās atbildētājs aicināts uz tiesu ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

4) kurās ir vairāki atbildētāji un kaut viens piedalās procesā.

(4) Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.

34. 208.¹pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „pēc prasītāja lūguma”;

aizstāt trešās daļas 2. punktā vārdus „dzīvesvieta vai atrašanās vieta” ar vārdiem „deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese”.

22.

Deputāti V.Agešins, I.Cvetkova

Izslēgt likumprojekta 34.panta pirmo daļu (attiecībā uz grozījumiem likuma 208.¹panta pirmajā daļā).

Neatbalstīts

35. 208.¹pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “pēc prasītāja lūguma”;

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus “dzīvesvieta vai atrašanās vieta” ar vārdiem “deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese”.

208.⁵ pants. Tiesvedības atjaunošana un lietas izskatīšana no jauna

(1) Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu;

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) aizmuguriska sprieduma taisīšanas datumu un būtību;

4) iemeslus, kuru dēļ atbildētājs nav ņēmis dalību lietā;

5) atbildētāja iebildumus pret prasību un spriedumu, iebildumu pamatojumu;

6) pierādījumus, kas apstiprina iebildumus un to pamatojumu, likumu, uz kuru tie pamatoti; 7) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

8) lūgumu atjaunot tiesvedību lietā un izskatīt lietu no jauna.

………………

35. Izteikt 208.⁵ panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet ja tāds nav – dzīvesvietu, juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;”.

36. Izteikt 208.⁵ panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;”.

214.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību;

4¹) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;

6) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu).

36. Izteikt 214.panta 2. punktu šādā redakcijā:

„2) pusei vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus;”.

37. Izteikt 214.panta 2. punktu šādā redakcijā:

„2) pusei vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus;”.

219.pants. Tiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas

(1) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1) prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju;

2) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;

3) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

4) strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā.

……….

37. 219.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

„2) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta nav piekritīga Latvijas tiesai.”

38. 219.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

„2) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta nav piekritīga Latvijas tiesai.”

227.pants. Izlīguma slēgšana

(1) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un iesniedz tiesai.

(2) Izlīgumā norāda:

1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet, ja prasītājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) strīda priekšmetu;

4) katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt.

(3) Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

38. Izteikt 227.panta otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas
nav, — dzīvesvietu; ja prasītājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tās ir zināmas, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;”.

39. Izteikt 227.panta otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; ja prasītājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

230.pants. Lēmuma saturs

(1) Lēmumā tiesa vai tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

(2) Lēmumos, kuri nepieciešami tiesu izpildītājam, papildus norādāmas ziņas par lietas dalībniekiem [fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un dzīvesvieta, juridiskajai personai — nosaukums, atrašanās vieta (juridiskā adrese) un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)].

39. Izteikt 230.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumos, kuri nepieciešami tiesu izpildītājam, papildus norādāmas ziņas par lietas dalībniekiem [fiziskās personas — prasītāja vai pieteikuma iesniedzēja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta, fiziskās personas — atbildētāja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams, un dzīvesvieta, ja tā ir zināma, juridiskajai personai — nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)].”

23.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likumprojekta 39.pantā iekļautajā likuma 230.panta otrajā daļā vārdus: „minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams,”

Atbalstīts

40. Izteikt 230.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumos, kuri nepieciešami tiesu izpildītājam, papildus norādāmas ziņas par lietas dalībniekiem [fiziskās personas — prasītāja vai pieteikuma iesniedzēja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; fiziskās personas — atbildētāja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese (adreses) un dzīvesvieta, ja tā ir zināma; juridiskajai personai — nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)].”

234.pants. Lietu piekritība

Prasību par laulības neesamību vai laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītāja dzīvesvietas, ja:

1) pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni;

2) laulība šķirama ar personu, kura noteiktā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības dēļ vai kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;

3) laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

4) laulība šķirama ar personu, kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

40. 234.pantā:

aizstāt ievaddaļā vārdus “prasītāja dzīvesvietas” ar vārdiem “prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc prasītāja dzīvesvietas”;

izslēgt 2.punktu;

papildināt 4.punktu pēc vārdiem “ar personu” ar vārdiem “kurai nav deklarētās dzīvesvietas un”.

41. 234.pantā:

aizstāt panta ievaddaļā vārdus “prasītāja dzīvesvietas” ar vārdiem “prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc prasītāja dzīvesvietas”;

izslēgt 2.punktu;

papildināt 4.punktu pēc vārdiem “ar personu” ar vārdiem “kurai nav deklarētās dzīvesvietas un”.

236.pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

…………………

24.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, precizējot pārējo pantu numerāciju:

„Papildināt 236.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Tiesa pēc viena laulātā lūguma katru laulāto var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē, ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu.”

Atbalstīts

42. Papildināt 236.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Tiesa pēc viena laulātā lūguma katru laulāto var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē, ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu.”

238.pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

………………….

25.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, precizējot pārējo pantu numerāciju:

„238.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus „vai uztura”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „vai uztura”.”

Atbalstīts

43. 238.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus „vai uztura”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „vai uztura”.

240.pants. Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu. Pēc puses lūguma lietas izskatīšanu šajā nolūkā var atlikt arī atkārtoti.

(2) Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā trīs gadus un pret izskatīšanas atlikšanu iebilst abas puses.

26.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, precizējot pārējo pantu numerāciju:

„Papildināt 240.panta otro daļu ar vārdiem „vai ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu”.

Atbalstīts

44. Papildināt 240.panta otro daļu ar vārdiem „vai ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu”.

244.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana, nosūtīšana un paziņošana par spriedumu

(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, sprieduma norakstu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

(2) Lietā, kurā atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

………

41. Aizstāt 244.panta otrajā daļā vārdus „atbildētāja dzīvesvieta” ar vārdiem „atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas un viņa dzīvesvieta”.

45. Aizstāt 244.panta otrajā daļā vārdus „atbildētāja dzīvesvieta” ar vārdiem „atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas un viņa dzīvesvieta”.

244.³ pants. Lietu piekritība

(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas.

(2) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāmas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.

42. Papildināt 244.³ pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Par bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.”

46. Papildināt 244.³ pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

246.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu.

……..

43. Izteikt 246.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja paternitātes pieņēmumu apstrīdējusi persona, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietā pieaicina bāriņtiesas pārstāvi.”

27.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 43.pantā iekļautajā likuma 246.panta ceturtajā daļā vārdus „kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa” ar vārdiem „kurai nodibināta aizgādnība”.

Atbalstīts

47. Izteikt 246.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja paternitātes pieņēmumu apstrīdējusi persona, kurai nodibināta aizgādnība, lietā pieaicina bāriņtiesas pārstāvi.”

247.pants. Personas, kuras var apstrīdēt paternitātes atzīšanu

(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

…………

44. Izslēgt 247.panta pirmajā daļā vārdus „tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ,”.

28.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 44.pantu šādā redakcijā:

„44. izteikt 247.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, bērna māte vai persona, kas sevi uzskata par bērna tēvu.”

Atbalstīts

48. Izteikt 247.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, bērna māte vai persona, kura sevi uzskata par bērna tēvu.”

250.¹ pants. Lietas piekritība

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā vai pie notāra, iesniedzams tiesai pēc viena mantinieka dzīvesvietas, bet, ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, — pēc tā atrašanās vietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

45. Aizstāt 250.¹ panta pirmajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

49. Aizstāt 250.¹ panta pirmajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

250.¹⁶ pants. Tiesības uz informāciju

(1) Lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa, ievērojot lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, var pieprasīt, lai informāciju par preču vai pakalpojuma izcelsmi un to izplatīšanu sniegtu atbildētājs vai persona:

1) kuras rīcībā ir pārkāpuma preces (kontrafaktie eksemplāri) komerciālā mērogā;

2) kura komerciālā mērogā sniegusi vai izmantojusi pakalpojumus saistībā ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu;

3) par kuru šīs daļas 1. un 2.punktā minētās personas sniegušas ziņas, ka tā iesaistīta pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) ražošanā, izplatīšanā vai piedāvāšanā vai tādu pakalpojumu sniegšanā vai piedāvāšanā, kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norādāmas ziņas par attiecīgo preču ražotāju, izplatītāju, piegādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un izplatītāju [fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un dzīvesvieta, juridiskajai personai - nosaukums, atrašanās vieta (juridiskā adrese) un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)], ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto preču vai sniegto vai pasūtīto pakalpojumu daudzumu, kā arī cena, kāda par tiem maksāta.

…………………..

46. Aizstāt 250.¹⁶ panta otrajā daļā vārdu „dzīvesvieta” ar vārdiem „deklarētā dzīvesvieta un dzīvesvieta, ja tā atšķiras”.

50. Aizstāt 250.¹⁶ panta otrajā daļā vārdu „dzīvesvieta” ar vārdiem „deklarētā dzīvesvieta un dzīvesvieta, ja tā atšķiras”.

250.²³ pants. Atbildētāja paskaidrojumi

(1) Paskaidrojumi noformējami atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;

2) prasītāja un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) lietas numuru un prasības priekšmetu;

4) to, vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

5) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;

6) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību;

7) lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;

8) to, vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;

9) to, vai lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot apmēru pamatojošos dokumentus;

10) to, vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

11) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;

12) citus lūgumus;

13) paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;

14) paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

47. 250.²³ pantā:

papildināt otro daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas
nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

1²) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;”;

izslēgt otrās daļas 2.punktu.

51. 250.²³ pantā:

papildināt otro daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

1²) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;”;

izslēgt otrās daļas 2.punktu.

251.pants. Lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā Sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas:

1) par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

2) par personu atzīšanu par rīcībnespējīgām un aizgādnības nodibināšanu;

3) par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

4) par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo personu mantai;

5) par pazudušo personu izsludināšanu par mirušām;

6) par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme;

7) par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā;

8) par tiesību atjaunošanu pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem;

9) par mantojuma tiesībām;

10) par nekustamā īpašuma izpirkšanu;

11) par tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu;

12) par kredītiestāžu likvidāciju vai maksātnespēju;

13) par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu;

14) par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.

48. 251.pantā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura traucējumu dēļ;

3) par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;”;

papildināt pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;”.

29.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 48.pantu šādā redakcijā:

„48. 251.pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

„2) par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselību traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu un atjaunošanu”;

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2.¹) par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

„3) par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;”;

papildināt pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;”.

Atbalstīts

52. 251.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu un atjaunošanu;”;

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;”;

papildināt pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;”.

254.pants. Pieteikums sevišķā tiesāšanas kārtībā

(1) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi). Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

5) likumu, uz kuru pieteikums pamatots;

6) pieteicēja lūgumu;

7) pievienoto dokumentu sarakstu;

8) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

(3) Pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir ieinteresēto personu.

49. 254.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

1²) ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;”;

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem un skaitli “vai pieteicējs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu”.

53. 254.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu; bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

1²) ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;”;

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem un skaitli “vai pieteicējs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu”.

259.pants. Piekritība

(1) Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu — tiesai pēc viena pieteicēja dzīvesvietas.

(2) Ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas.

50. 259.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “adoptētāja dzīvesvietas” ar vārdiem “adoptētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc adoptētāja dzīvesvietas” un vārdus “pieteicēja dzīvesvietas” — ar vārdiem “pieteicēja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc pieteicēja dzīvesvietas”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “adoptējamā dzīvesvietas” ar vārdiem “adoptējamā deklarētās dzīvesvietas, bet, ja adoptējamais atrodas ārpusģimenes aprūpē, — pēc tās vietas adreses, kur tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe”.

54. 259.pantā:

33.nodaļa Personas atzīšana par rīcībnespējīgu
un aizgādnības nodibināšana

51. Izteikt 33.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„33. nodaļa

Personas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana garīga rakstura traucējumu dēļ”.

30.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 51.pantu pēc vārda „rakstura” ar vārdiem „vai citu veselības”.

Atbalstīts

55. Izteikt 33.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„33. nodaļa

Personas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ”.

264.pants. Piekritība

Pieteikums atzīt personu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ iesniedzams tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas, bet, ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas.

52. 264.pantā:

aizstāt vārdus “atzīt personu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ” ar vārdiem “par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura traucējumu dēļ” un vārdus “dzīvesvietas, bet, ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas” — ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personām ar veselības traucējumiem rīcībspējas ierobežojumu nosaka un aizgādnību nodibina šā likuma 33. un 33.¹ nodaļā noteiktajā kārtībā. Šādām personām tiesa spriedumā nosaka termiņu, bet ne ilgāku par septiņiem gadiem, kurā personas rīcībspēja pārskatāma.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

31.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 52.pantu šādā redakcijā:

„52. Izteikt 264.pantu šādā redakcijā:

„264. Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ iesniedz tiesai pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.”

Atbalstīts

56. Izteikt 264.panta tekstu šādā redakcijā:

„Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.”

53. Papildināt likumu ar 264.¹pantu šādā redakcijā:

„264.¹pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.”

32.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 53.pantā iekļauto likuma 264.¹ pantu pēc vārda „rakstura” ar vārdiem „vai citu veselības”.

Atbalstīts

57. Papildināt likumu ar 264.¹pantu šādā redakcijā:

„264.¹pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.”

265.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda uz personas gara slimību vai plānprātību un pierādījumus, kas apstiprina šīs personas rīcības nespēju.

266.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.

(2) Personu, par kuras rīcības nespēju izskata lietu, aicina uz tiesas sēdi, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis.

54. Izteikt 265. un 266. pantu šādā redakcijā:

„265.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda personai nosakāmo rīcības spējas ierobežojumu. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina rīcības spējas ierobežošanas nepieciešamību personas interesēs.

266.pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai un pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par personas rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura traucējumu dēļ tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.

(2) Bāriņtiesas pārstāvis piedalās, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

(3) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, par kuras rīcībspējas ierobežošanu izskata lietu.

(4) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pieteicējam un iestādēm pierādījumus, kuri ir nepieciešami rīcībspējas ierobežojuma apjoma noteikšanai.

(5) Tiesa, sagatavojot lietu iztiesāšanai, var sasaukt sagatavošanās sēdi un nepietiekamu pierādījumu gadījumā nosaka papildu ekspertīzes veikšanu vai pieprasa citus pierādījumus.”

33.

34.

35.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 54.pantā:

papildināt likumprojektā iekļauto likuma 266.panta pirmo daļu pēc vārda

„rakstura” ar vārdiem „vai citu veselības”;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 54.pantā iekļauto likuma 266.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Pieteikuma norakstu nosūta personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību, izņemot, ja šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.”;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 54.pantā iekļauto likuma 266.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa izziņu no ārstniecības iestādes un citus pierādījumus no pieteicēja un iestādēm, kuri ir nepieciešami rīcībspējas ierobežojuma apjoma noteikšanai.”

Atbalstīts

58. Izteikt 265. un 266. pantu šādā redakcijā:

„265.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda personai nosakāmo rīcībspējas ierobežojumu. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina rīcībspējas ierobežošanas nepieciešamību personas interesēs.

266.pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai un pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par personas rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.

(3) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, par kuras rīcībspējas ierobežošanu izskata lietu. Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

(4) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa izziņu no ārstniecības iestādes un citus personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma noteikšanai nepieciešamos pierādījumus no pieteicēja un iestādēm.

(5) Tiesa, sagatavojot lietu iztiesāšanai, var sasaukt sagatavošanās sēdi un nepietiekamu pierādījumu gadījumā noteikt papildu ekspertīzes veikšanu vai pieprasīt citus pierādījumus.”

267.pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa izlemj jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu.

(2) Ja persona, par kuru ierosināta lieta, izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram un ekspertam, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā.

(3) Nosakot tiesu ekspertīzi, tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un tās mantai. Lēmums nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai.

55. 267.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesa var izlemt jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu. Lēmums par tiesu ekspertīzes noteikšanu ir pārsūdzams.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un noteikt aizgādņa rīcības apjomu. Lēmums nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai. Lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu var pieņemt tikai izņēmuma gadījumā, kad pagaidu aizgādņa neiecelšana var nodarīt tūlītēju un būtisku kaitējumu personai. Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu ir pārsūdzams.”

36.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 55.pantu šādā redakcijā:

„55. 267.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesa var izlemt jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu. Lēmums par tiesu ekspertīzes noteikšanu ir pārsūdzams.”;

izslēgt trešo daļu.”

Atbalstīts

59. 267.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesa var izlemt jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu. Lēmums par tiesu ekspertīzes noteikšanu ir pārsūdzams.”;

izslēgt trešo daļu.

37.

38.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, precizējot pārējo pantu numerāciju: „Papildināt likumu ar 267.¹ pantu:

„267.¹ pants. Pagaidu aizgādnības nodibināšana

(1) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par rīcībspējas ierobežošanu nodibina attiecīgai personai pagaidu aizgādnību saskaņā ar šā likuma 33.² nodaļas noteikumiem par pagaidu aizgādnības nodibināšanu.

(2) Lēmums stājās spēkā nekavējoties. Tas zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(3) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 267.¹ pantu šādā redakcijā:

„267.¹ pants. Pagaidu aizgādnības nodibināšana

(1) Pēc lietas dalībnieku lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par rīcībspējas ierobežošanu nodibina attiecīgai personai pagaidu aizgādnību saskaņā ar šā likuma 33.² nodaļas noteikumiem par pagaidu aizgādnības nodibināšanu.

(2) Lēmums stājās spēkā nekavējoties. Tas zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(3) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.38

Atbalstīts

60. Papildināt likumu ar 267.¹ pantu šādā redakcijā:

„267.¹ pants. Pagaidu aizgādnības nodibināšana

(1) Pēc lietas dalībnieku lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par rīcībspējas ierobežošanu nodibina attiecīgajai personai pagaidu aizgādnību saskaņā ar šā likuma 33.² nodaļas noteikumiem par pagaidu aizgādnības nodibināšanu.

(2) Lēmums stājas spēkā nekavējoties. Tas zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(3) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

268.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa uz tiesu ekspertīzes atzinuma un citu pierādījumu pamata konstatē, ka personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju un šī persona nespēj savu darbību vadīt vai saprast tās nozīmi, tā taisa spriedumu par šīs personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai personai un tās mantai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par rīcībnespējīgu;

4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

56. Izteikt 268.pantu šādā redakcijā:

“268.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personas rīcībspēja ir ierobežojama, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojuma apjomu un ar kuru nodibina personai aizgādnību.

(2) Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojumu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojumu, vērtē rīcībspējas ierobežošanu arī tādās jomās kā:

1) pārstāvība iestādēs un tiesās;

2) maksājumu izdarīšana un saņemšana;

3) darījumu slēgšana;

4) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

5) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.

(3) Tiesa rīcībspējas ierobežojumu var vērtēt arī citās jomās.

(4) Nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, tiesa izvērtē, vai:

1) personai nosakāma rīcība kopā ar aizgādni;

2) aizgādnim nosakāma patstāvīga rīcība personas vietā.

(5) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai personai un tās mantai. Tiesa nosūta arī Iedzīvotāju reģistram informāciju par spriedumu un, ja nepieciešams, nosūta sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(6) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.”

39.

40.

41.

42.

43.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 56. pantā:

izteikt iekļauto likuma 268.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, pēc lietas dalībnieka lūguma var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu tādās jomās kā:”.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 56.pantā ietvertā likuma 268.panta otrās daļas 1.punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt iekļautajā likuma 268.panta trešajā daļā vārdu “ierobežojumu” ar vārdiem “ierobežojuma apjomu”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 56.pantā ietverto likuma 268.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam, vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt iekļauto likuma 268.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai personai, prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota”.

Atbalstīts

61. Izteikt 268.pantu šādā redakcijā:

“268.pants. Tiesas spriedums

(2) Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, pēc lietas dalībnieka lūguma var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu tādās jomās kā:

1) maksājumu izdarīšana un saņemšana;

2) darījumu slēgšana;

3) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

4) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.

(3) Tiesa rīcībspējas ierobežojuma apjomu var vērtēt arī citās jomās.

(4) Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam apjomu, kādā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.

(5) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta
bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(6) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.”

269.pants. Tiesas izdevumi

(1) Tiesas izdevumi šajās lietās sedzami no valsts līdzekļiem.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs lietu ierosinājis ļaunprātīgi, tiesas izdevumi uzliekami šai personai.

44.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, precizējot pārējo pantu numerāciju:

„Izteikt likuma 269.panta otro daļu jaunā redakcijā:

„(2) Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs iesniedzis apzināti nepamatotu pieteikumu, tiesas izdevumi uzliekami šai personai.”

Atbalstīts

62. Izteikt 269.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs apzināti iesniedzis nepamatotu pieteikumu, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.”

270.pants. Personas atzīšana par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšana

(1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcībnespējīgu, izveseļojas, tiesa pēc bāriņtiesas vai prokurora pieteikuma var atzīt šo personu par rīcības spējīgu un izbeigt aizgādnību.

(2) Izskatot lietu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu, ir obligāts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums un, ja nepieciešams, pieaicināms arī psihologs.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa atcelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā.

(4) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par rīcības spējīgu;

4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

57. Izslēgt 270.pantu.

63. Izslēgt 270.pantu.

58. Papildināt likumu ar 33.¹nodaļu šādā redakcijā:

“33.¹ nodaļa

Personas rīcībspējas ierobežojuma garīga rakstura traucējumu dēļ pārskatīšana

270.¹ pants. Piekritība

Pieteikums par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu iesniedzams tajā pašā tiesā, kura noteica rīcībspējas ierobežojumu.

45.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 58.pantā:

papildināt iekļauto likuma 33.¹ nodaļas nosaukumu pēc vārda „rakstura” ar vārdiem „vai citu veselības”;

Atbalstīts

64. Papildināt likumu ar 33.¹un 33.² nodaļu šādā redakcijā:

“33.¹ nodaļa

Personas rīcībspējas ierobežojuma garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ pārskatīšana

270.¹ pants. Piekritība

Pieteikums par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu iesniedzams tajā pašā tiesā, kura noteica rīcībspējas ierobežojumu.

270.² pants. Pieteikuma iesniedzēji

(1) Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu var iesniegt persona pati, tās aizgādnis, bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors. Bāriņtiesas pārstāvis piedalās lietu izskatīšanā, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

(2) Aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu ne retāk kā reizi septiņos gados no tiesas sprieduma par rīcībspējas ierobežošanu spēkā stāšanās dienas.

270.² pants. Pieteikuma iesniedzēji

(2) Aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu ne retāk kā reizi septiņos gados no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežošanu.

270.³ pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādā apjomā ir pārskatāms rīcībspējas ierobežojums.

(2) Pieteikumam par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu pievienojami pierādījumi, kas to apliecina.

270.³ pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādā apjomā ir pārskatāms rīcībspējas ierobežojums.

(2) Pieteikumam par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu pievienojami pierādījumi, kas to apliecina.

46.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumu ar jaunu 270.⁴pantu šādā redakcijā:

„270⁴.pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai

(1) Pieteikuma norakstu nosūta personai, kuras rīcībspēju ierosināts pārskatīt, izņemot, ja šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.”

(2) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, kuras rīcībspējas ierobežojumu pārskata.

(3) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa izziņu no ārstniecības iestādes un citus pierādījumus no pieteicēja un iestādēm, kas ir nepieciešami rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanai.”;

Atbalstīts

270.⁴ pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai

(1) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kuras rīcībspēju ierosināts pārskatīt, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

(2) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, kuras rīcībspējas ierobežojumu pārskata.

270.⁴pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

Tiesu ekspertīzes noteikšana un pagaidu aizgādnības nodibināšana nosakāma saskaņā ar noteikumiem, kādus piemēro personām rīcībspējas ierobežošanai un aizgādnības nodibināšanai garīga rakstura traucējumu dēļ.

47.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt esošo Civilprocesa likuma 270.⁴pantu kā 270.⁵pantu šādā redakcijā:

„270.⁵pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

270.⁵Tiesu ekspertīzi nosaka pēc noteikumiem, kādus piemēro lietās par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.”.

Atbalstīts

270.⁵pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

Tiesu ekspertīzi nosaka pēc noteikumiem, kādus piemēro lietās par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

270.⁵ pants. Tiesas spriedums

(1) Ja personas rīcībspējas ierobežojumu tiesa pārskata uz pieteikuma pamata, tā spriedumā norāda, vai ierobežojums:

1) atceļams pilnībā;

2) atceļams daļā;

3) saglabājams;

4) grozāms.

(2) Tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā norāda atcelto un saglabāto ierobežojuma apjomu.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai —aizgādņa tiesību un pienākuma apjoma grozīšanai vai aizgādņa atcelšanai. Tiesa nosūta arī Iedzīvotāju reģistram informāciju par spriedumu un, ja nepieciešams, nosūta sprieduma norakstu atzīmes grozīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(4) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka personai ir pārskatīts rīcībspējas ierobežojums;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.”

48.

49.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Līdzšinējo 270.⁵pantu uzskatīt par 270.⁶pantu;

izslēgt iekļautajā likuma 270.⁵panta (kuru turpmāk lūgts uzskatīt par 270.⁶pantu) pirmajā daļā vārdus „uz pieteikuma pamata”;

papildināt iekļauto likuma 270.⁵panta (kuru turpmāk lūgts uzskatīt par 270.⁶pantu) trešo daļu pēc vārda „atcelšanai” ar pieturzīmi un vārdiem „ , prokuroram un personai, kuras rīcībspējas ierobežojums pārskatīts”.

Juridiskā komisija

Līdzšinējo 270.⁵pantu uzskatīt par 270.⁶pantu;

izslēgt pirmajā daļā vārdus „uz pieteikuma pamata”;

papildināt 270.⁵panta trešo daļu pēc vārda „atcelšanai” ar vārdiem „ , prokuroram, aizgādnim un personai, kuras rīcībspējas ierobežojums pārskatīts”.

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.49

Atbalstīts

270.⁶ pants. Tiesas spriedums

(1) Ja personas rīcībspējas ierobežojumu tiesa pārskata, tā spriedumā norāda, vai ierobežojums:

1) atceļams pilnībā;

2) atceļams daļā;

3) saglabājams;

4) grozāms.

(2) Tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā norāda atcelto un saglabāto ierobežojuma apjomu.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa tiesību un pienākumu apjoma grozīšanai vai aizgādņa atcelšanai, kā arī prokuroram, aizgādnim un personai, kuras rīcībspējas ierobežojums pārskatīts. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, nosūta sprieduma norakstu atzīmes grozīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(4) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka personai ir pārskatīts rīcībspējas ierobežojums;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

50.

51.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, precizējot pārējo pantu numerāciju:

„Papildināt likumu ar 33.² nodaļu:

„33.² nodaļa Pagaidu aizgādnības nodibināšana

270.⁶ pants. Piekritība

Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, ja tāda nav – šīs personas dzīvesvietas, bet, ja persona ievietota ārstniecības iestādē, - pēc ārstniecības iestādes adreses.

270.⁷pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas pagaidu aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

270.⁸ pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā papildus šā likuma 254.pantā noteiktajam norāda Civillikuma 356.¹pantā minētos apstākļus, pievienojot tos apstiprinošus pierādījumus, un to, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

270.⁹ pants. Tiesas rīcība pēc lietas ierosināšanas

(1) Pēc lietas ierosināšanas par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai, tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa pierādījumus, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes izziņu par to, vai garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt.

(2) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kurai ierosināts nodibināt pagaidu aizgādnību, izņemot, ja šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 15 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

(3) Pēc lietas ierosināšanas, nerīkojot tiesas sēdi, tiesa informē prokuratūru un bāriņtiesu par lietas ierosināšanu. Pēc paskaidrojumu, visu pierādījumu un izziņas saņemšanas no ārstniecības iestādes tiesa lietā lūdz desmit darba dienu laikā prokuroram iesniegt rakstveida atzinumu un bāriņtiesai iesniegt pierādījumus, kam ir nozīme lietā.”

270.¹⁰ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesnesis izlemj nekavējoties.

(2) Ja pieteicējs nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pieteikumu izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem par datumu, kad lēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par lēmuma sastādīšanas datumu.

(3) Ja pieteikumu izskata, rīkojot tiesas sēdi, tajā piedalās prokurors un bāriņtiesas pārstāvis. Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, pār kuru nodibināma pagaidu aizgādnība.

270.¹¹ pants. Tiesas lēmums

(1) Ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personai ir nodibināma pagaidu aizgādnība, tā taisa lēmumu par tās nodibināšanu, norādot aizgādņa pienākumu vest noteiktas lietas un lēmuma darbības termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu.

(2) Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai stājās spēkā nekavējoties un ir spēkā lēmumā norādītajā termiņā.

(3) Lēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu norakstu nosūta personai, kurai nodibināta pagaidu aizgādnība, prokuroram un bāriņtiesai — pagaidu aizgādņa iecelšanai personai.

(4) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

270.¹² pants. Pagaidu aizgādnības izbeigšana

(1) Pagaidu aizgādnība izbeidzas tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Ja pirms šā likuma 270.¹¹ panta otrajā daļā minētā termiņa zuduši apstākļi, kas bija par pamatu pagaidu aizgādnības nodibināšanai, tā pati tiesa pēc aizgādņa vai aizgādnībā esošās personas pieteikuma izbeidz nodibināto pagaidu aizgādnību.

(3) Lēmums par pagaidu aizgādnības izbeigšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Lēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanas izbeigšanu norakstu nosūta personai, kurai bija nodibināta pagaidu aizgādnība, aizgādnim, prokuroram un bāriņtiesai — pagaidu aizgādņa atcelšanai.

270.¹³ pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka iesniegts apzināti nepamatots pieteikums, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 33.² nodaļu:

„33.² nodaļa Pagaidu aizgādnības nodibināšana

270.⁷ pants. Piekritība

270.⁸pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas pagaidu aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

270.⁹ pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā papildus šā likuma 254.pantā noteiktajam norāda Civillikuma 364.²pantā minētos apstākļus, pievienojot tos apstiprinošus pierādījumus, un to, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

270.¹⁰pants. Tiesas rīcība pēc lietas ierosināšanas

270.¹¹ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesnesis izlemj nekavējoties.

270.¹² pants. Tiesas lēmums

(2) Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai stājās spēkā nekavējoties un ir spēkā lēmumā norādītajā termiņā.

(3) Lēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu norakstu nosūta personai, kurai nodibināta pagaidu aizgādnība, prokuroram un bāriņtiesai — pagaidu aizgādņa iecelšanai personai.

(4) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

270.¹³ pants. Pagaidu aizgādnības izbeigšana

(1) Pagaidu aizgādnība izbeidzas tiesas noteiktajā termiņā.

(3) Lēmums par pagaidu aizgādnības izbeigšanu stājas spēkā nekavējoties.

270.¹⁴ pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka iesniegts apzināti nepamatots pieteikums, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.51

Atbalstīts

33.² nodaļa

Pagaidu aizgādnības nodibināšana

270.⁷ pants. Piekritība

Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.

270.⁸pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

270.⁹ pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā papildus šā likuma 254.pantā noteiktajam norāda Civillikuma 364.²pantā minētos apstākļus, pievienojot šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus, un to, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

270.¹⁰ pants. Tiesas rīcība pēc lietas ierosināšanas

(1) Pēc tam, kad ir ierosināta lieta par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai, tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa pierādījumus, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes izziņu par to, vai garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt.

(2) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kurai ierosināts nodibināt pagaidu aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 15 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

(3) Pēc lietas ierosināšanas, nerīkojot tiesas sēdi, tiesa informē prokuratūru un bāriņtiesu par lietas ierosināšanu. Pēc tam, kad saņemti paskaidrojumi, visi pierādījumi un izziņa no ārstniecības iestādes, tiesa lūdz prokuroru 10 darba dienu laikā iesniegt lietā rakstveida atzinumu, bet bāriņtiesu — pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

270.¹¹ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesnesis izlemj nekavējoties.

(3) Ja pieteikumu izskata, rīkojot tiesas sēdi, tajā piedalās prokurors un bāriņtiesas pārstāvis. Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, kurai nodibināma pagaidu aizgādnība.

270.¹²pants. Tiesas lēmums

(1) Ja tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatē, ka personai ir nodibināma pagaidu aizgādnība, tā taisa lēmumu par šādas aizgādnības nodibināšanu, norādot aizgādņa pienākumu vest noteiktas lietas un lēmuma darbības termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

(2) Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā šajā lēmumā norādītajā termiņā.

(3) Lēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu norakstu nosūta
bāriņtiesai — pagaidu aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kurai nodibināta pagaidu aizgādnība.

(4) Par tiesas lēmumu nodibināt pagaidu aizgādnību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

270.¹³ pants. Pagaidu aizgādnības izbeigšana

(1) Pagaidu aizgādnība izbeidzas tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Ja pirms šā likuma 270.¹¹ panta otrajā daļā minētā termiņa ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu pagaidu aizgādnības nodibināšanai, tā pati tiesa pēc aizgādņa vai aizgādnībā esošās personas pieteikuma izbeidz nodibināto pagaidu aizgādnību.

(3) Lēmums par pagaidu aizgādnības izbeigšanu stājas spēkā nekavējoties.

270.¹⁴ pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs apzināti iesniedzis nepamatotu pieteikumu, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.

34.nodaļa
Aizgādnības nodibināšana personai
tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves,
kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ

59. Izteikt 34.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„34. nodaļa

Personas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ”

65. Izteikt 34.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„34. nodaļa

271.pants. Piekritība

Pieteikums par aizgādnības nodibināšanu personai, kura izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, iesniedzams tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas.

60. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā:

“271.pants. Piekritība

Pieteikums par rīcībspējas ierobežojumu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ iesniedzams tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc tās dzīvesvietas.”

66. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā:

“271.pants. Piekritība

Pieteikums par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ iesniedzams tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc tās dzīvesvietas.”

61. Papildināt likumu ar 271.¹pantu šādā redakcijā:

“271.¹ pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personas izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.”

67. Papildināt likumu ar 271.¹pantu šādā redakcijā:

“271.¹ pants. Pieteikuma iesniedzēji

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.”

272.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, uz kāda pamata personai nodibināma aizgādnība un kādi pierādījumi to apstiprina.

(2) Pieteikumā var lūgt tūlītēju nodrošinājumu pret mantas izputināšanu, piemērojot šā likuma 138.pantā paredzētos nodrošinājuma līdzekļus. Šādu lūgumu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.

62. Izteikt 272.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikumā norāda, uz kāda pamata un kādā apjomā personai ierobežojama rīcībspēja un nodibināma aizgādnība izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ un kādi pierādījumi to apstiprina.”

68. Izteikt 272.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

273.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, attiecībā uz kuru ierosināts nodibināt aizgādnību, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Tiesa var uzlikt pieteicējam par pienākumu iesniegt papildu pierādījumus.

63. Izteikt 273.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja. Tad tai nosaka laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.”

69. Izteikt 273.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

274.pants. Prokurora piedalīšanās

Lieta par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ izskatāma, piedaloties prokuroram.

64. Izteikt 274. un 275.pantu šādā redakcijā:

“274.pants. Bāriņtiesas pārstāvja un prokurora piedalīšanās

Lieta par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ izskatāma, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram. Bāriņtiesas pārstāvis piedalās, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

70. Izteikt 274. un 275.pantu šādā redakcijā:

“274.pants. Bāriņtiesas pārstāvja un prokurora piedalīšanās

Lieta par aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ izskatāma, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram. Bāriņtiesas pārstāvis piedalās lietas izskatīšanā, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.

275.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai narkotikas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tā ar spriedumu nodibina šai personai aizgādnību un atņem tai tiesības pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šai personai atņemtas tiesības pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to un ka tai nodibināta aizgādnība;

4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

275.pants. Tiesas spriedums

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai aizgādņa iecelšanai. Tiesa nosūta arī Iedzīvotāju reģistram informāciju par spriedumu un, ja nepieciešams, nosūta sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.”

52.

53.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 64.pantā:

papildināt iekļauto likuma 275.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personai ir ierobežojama rīcībspēja, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojumu un aizgādņa kopīgu rīcību ar aizgādnībā esošo vai aizgādņa patstāvīgu rīcību.”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt iekļauto likuma 275.panta otro daļu pēc vārdiem “aizgādņa iecelšanai” ar pieturzīmi un vārdiem “ , prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota”.

Atbalstīts

275.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai citas apreibinošās vielas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa ar spriedumu atņem šai personai tiesības pārvaldīt savu mantu, ierobežo tās rīcību rīkoties ar šo mantu un nodibina attiecīgajai personai aizgādnību. Ja tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem konstatē, ka personai ir ierobežojama rīcībspēja, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojumu un aizgādņa kopīgu rīcību ar aizgādnībā esošo vai aizgādņa patstāvīgu rīcību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;

4) sprieduma rezolutīvo daļu;

5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.”

276.pants. Tiesas izdevumi

(1) Ja pieteikums tiek apmierināts, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas mantas, kurai nodibināta aizgādnība.

(2) Ja tiesa pieteikumu atzinusi par nepamatotu, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, bet, ja lieta ierosināta pēc bāriņtiesas vai prokurora pieteikuma, — tie sedzami no valsts līdzekļiem.

65. 276.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „kurai” ar vārdiem „ierobežota rīcībspēja un”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „bāriņtiesas vai”.

71. 276.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „kurai” ar vārdiem „ierobežota rīcībspēja un”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „bāriņtiesas vai”.

277.pants. Aizgādnības izbeigšana

(1) Ja atkrituši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai, tā pati tiesa pēc aizgādņa vai aizgādnībā esošās personas pieteikuma izbeidz nodibināto aizgādnību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa atcelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) to, ka izbeigta šai personai nodibinātā aizgādnība;

4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

66. Izteikt 277. pantu šādā redakcijā:

„277.pants. Aizgādnības izbeigšana un rīcībspējas ierobežojuma atcelšana

Pārskatot personas rīcībspējas ierobežojumu personām izšķērdīgas un izlaidīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ, piemēro šā likuma 33.¹ nodaļas noteikumus.”

54.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 66.pantā iekļauto likuma 277.panta nosaukumu šādā redakcijā: „Personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana”.

Atbalstīts

72. Izteikt 277. pantu šādā redakcijā:

277.pants. Personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana

Pārskatot personas rīcībspējas ierobežojumu personām izlaidīgas un izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ, piemēro šā likuma 33.¹ nodaļas noteikumus.”

67. Papildināt likumu ar 34.¹ nodaļu šādā redakcijā:

34.¹ nodaļa

Nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšana

277.¹ pants. Piekritība

Pieteikumu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu pēc pilnvarotāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc viņa dzīvesvietas var iesniegt pilnvarotāja bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais, bāriņtiesas pārstāvis vai prokurors.

277.² pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda apstākļus, kas ir par pamatu nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanai.

277.³ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu tiesa izskata, piedaloties prokuroram.

(2) Personu, kura izsniegusi nākotnes pilnvarojumu, aicina uz tiesas sēdi, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis.

277.⁴ pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Pieteikuma noraksts nosūtāms pilnvarniekam, nosakot viņam laiku, ne ilgāku par 30 dienām paskaidrojumu iesniegšanai.

277.⁵ pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm, tā aptur viņam ar nākotnes pilnvarojumu piešķirtās tiesības.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

277.⁶ pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm, tiesas izdevumi piespriežami no pilnvarnieka.”

55.

56.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 67.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likumu ar 34.¹ nodaļu:

„34.¹ nodaļa Nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšana

„277.¹ pants. Piekritība

Pieteikumu par nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšanu pēc pilnvarotāja deklarētās dzīvesvietas, ja tādas nav – pēc pilnvarotāja dzīvesvietas, var iesniegt pilnvarotāja bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

277.² pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda apstākļus, kas ir par pamatu nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšanai, pievienojot šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus.

277.³ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšanu tiesa izskata, piedaloties prokuroram.

(2) Personu, kas izsniegusi nākotnes pilnvarojumu, aicina uz tiesas sēdi, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis.

277.⁴pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Pieteikuma noraksts nosūtāms pilnvarniekam, nosakot viņam laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

277.⁵ pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tā aptur viņam ar nākotnes pilnvarojumu piešķirto tiesību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta pilnvarniekam, pilnvarotājam, prokuroram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

277.⁶ pants. Tiesas izdevumi

(1) Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tiesas izdevumi piespriežami no pilnvarnieka.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 34.¹ nodaļu šādā redakcijā:

„34.¹ nodaļa Nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšana

„277.¹ pants. Piekritība

277.² pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda apstākļus, kas ir par pamatu nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšanai, pievienojot šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus.

277.³ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšanu tiesa izskata, piedaloties prokuroram.

(2) Personu, kas izsniegusi nākotnes pilnvarojumu, aicina uz tiesas sēdi.

277.⁴pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Pieteikuma noraksts nosūtāms pilnvarniekam, nosakot viņam laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

277.⁵ pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tā aptur viņam ar nākotnes pilnvarojumu piešķirto tiesību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta pilnvarniekam, pilnvarotājam, prokuroram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

277.⁶ pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tiesas izdevumi piespriežami no pilnvarnieka.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.56

Atbalstīts

73. Papildināt likumu ar 34.¹ nodaļu šādā redakcijā:

„ 34.¹ nodaļa

Nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšana

277.¹ pants. Piekritība

Pieteikumu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu pēc pilnvarotāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc pilnvarotāja dzīvesvietas, var iesniegt pilnvarotāja bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

277.² pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda apstākļus, kas ir par pamatu nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanai, un pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus.

277.³ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu tiesa izskata, piedaloties prokuroram.

(2) Personu, kura izsniegusi nākotnes pilnvarojumu, aicina uz tiesas sēdi.

277.⁴pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Pieteikuma noraksts nosūtāms pilnvarniekam, nosakot viņam laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

277.⁵ pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tā aptur viņam ar nākotnes pilnvarojumu piešķirtās tiesības.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta pilnvarniekam, pilnvarotājam, prokuroram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

277.⁶ pants. Tiesas izdevumi

Ja tiesa atzīst, ka pilnvarnieka darbība ir pretēja pilnvarotāja interesēm vai pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda, tiesas izdevumi piespriežami no pilnvarnieka.”

288.pants. Tiesā izskatāmās lietas

(1) Tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

(2) Tiesa konstatē faktus par:

1) fizisko personu radniecības attiecībām;

2) personu atrašanos apgādībā;

3) adopcijas reģistrāciju, laulības noslēgšanas vai šķiršanas reģistrāciju, nāves reģistrāciju;

4) tiesību nodibinošu dokumentu (izņemot pases un apliecības, kuras izdod civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes) piederību fiziskajai personai, kuras vārds, tēvvārds, uzvārds vai dzimšanas dati, kas norādīti dokumentā, nesakrīt ar šīs personas vārdu, tēvvārdu, uzvārdu vai dzimšanas datiem, kas norādīti pasē vai dzimšanas apliecībā;

5) tiesību nodibinošu dokumentu (izņemot reģistrācijas apliecības) piederību juridiskajai personai, kuras nosaukums vai reģistrācijas dati, kas norādīti dokumentā, nesakrīt ar šīs personas nosaukumu vai reģistrācijas datiem, kas norādīti reģistrācijas apliecībā;

6) personas nāvi noteiktā laikā un noteiktos apstākļos, ja dzimtsarakstu nodaļa atsakās reģistrēt miršanas gadījumu.

(3) Tiesa konstatē arī citus faktus, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai.

68. 288.panta otrās daļas 5.punktā:

izslēgt vārdus “(izņemot reģistrācijas apliecības)”;

aizstāt vārdus “reģistrācijas apliecībā” ar vārdiem “attiecīgajā reģistrā”.

74. 288.panta otrās daļas 5.punktā:

izslēgt vārdus “(izņemot reģistrācijas apliecības)”;

aizstāt vārdus “reģistrācijas apliecībā” ar vārdiem “attiecīgajā reģistrā”.

290.pants. Piekritība

Pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu iesniedz tiesai pēc pieteicēja dzīvesvietas.

69. Aizstāt 290.pantā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

75. Aizstāt 290.pantā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

294.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumā par uzaicinājuma izdarīšanu un tiesību dzēšanu norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par uzaicinājumu, minot pierādījumus, kuri tos apstiprina;

2) pieteicējam zināmās ieinteresētās personas;

3) aicināmo personu neierašanās sekas.

(2) Pieteikums par tādu tiesību dzēšanu, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, iesniedzams tiesā pēc šā īpašuma atrašanās vietas, bet par citām tiesībām — pēc pieteicēja — fiziskās personas dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), ja likumā nav noteikts citādi.

70. Aizstāt 294.panta otrajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tāda nav, — pēc dzīvesvietas”.

76. Aizstāt 294.panta otrajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

299.pants. Piekritība

Pieteikums par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu iesniedzams tiesai pēc dokumentā norādītās maksāšanas vietas, bet, ja maksāšanas vieta nav zināma, — tiesai pēc parādnieka — fiziskās personas dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses); ja arī tā nav zināma, — pēc dokumenta izdošanas vietas.

71. Aizstāt 299.pantā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

77. Aizstāt 299.pantā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

300.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet, ja pieteicējs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tās personas vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un dzīvesvietu (adresi), kura izdevusi dokumentu, un tās personas vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un dzīvesvietu (adresi), kurai saskaņā ar dokumentu jāpilda saistība. Norāda arī šo personu personas kodu vai reģistrācijas numuru, ja tas ir zināms;

3) dokumenta nosaukumu, saturu un atšķirības pazīmes;

4) apstākļus, kādos dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts.

(2) Pieteikumam, ja iespējams, pievieno dokumenta norakstu.

72. 300.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdu “dzīvesvietu” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”;

papildināt 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu.”;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) tās personas, kura izdevusi dokumentu, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — nosaukumu un juridisko adresi un tās personas, kurai saskaņā ar dokumentu jāpilda saistība, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — nosaukumu un juridisko adresi. Norāda arī šo personu personas kodu vai reģistrācijas numuru, ja tas ir zināms;”.

78. 300.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdu “dzīvesvietu” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”;

papildināt 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu.”;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

„2) tās personas, kura izdevusi dokumentu, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — nosaukumu un juridisko adresi un tās personas, kurai saskaņā ar dokumentu jāpilda saistība, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — nosaukumu un juridisko adresi. Norāda arī šo personu personas kodu vai reģistrācijas numuru, ja tas ir zināms;”.

363.¹⁴ pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

……….

(12) Tiesas lēmums par pieteikuma vai sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.

………………

57.

Juridiskā komisija

Papildināt 363.¹⁴ pantu ar 12.¹daļu šādā redakcijā:

„(12¹) Par tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīts

79. Papildināt 363.¹⁴ pantu ar 12.¹daļu šādā redakcijā:

„(12¹) Par tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.”

363.²² pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu piekritība

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu izskata tiesa pēc parādnieka dzīvesvietas.

(2) Lietu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu izskata tiesa pēc parādnieka galveno interešu centra atrašanās vietas, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanas gadījumā — pēc parādnieka uzņēmuma (Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē) atrašanās vietas.

73. Aizstāt 363.²² panta pirmajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

80. Aizstāt 363.²² panta pirmajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

363.²⁸ pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

………….

(9) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.

…………………….

58.

Juridiskā komisija

Papildināt 363.²⁸ pantu ar 9.¹ daļu šādā redakcijā:

„(9¹) Par tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīts

81. Papildināt 363.²⁸ pantu ar 9.¹ daļu šādā redakcijā:

„(9¹) Par tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.”

368.pants. Maksātnespējas pieteikums, kuru iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā, norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), kā arī ziņas par pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods, amats un adrese), ja pieteikumu iesniedz pārstāvis;

3) kredītiestādes nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

4) faktiskās maksātnespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina;

5) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

……………………

74. 368.panta pirmās daļas 2.punktā:

aizstāt vārdus “dzīvesvietu, bet” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”;

papildināt punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu.”

82. 368.panta pirmās daļas 2.punktā:

aizstāt vārdus “dzīvesvietu, bet” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”;

papildināt punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pieteicējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu.”

378.pants. Tiesas darbības pēc kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas pasludināšanas

(1) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izsniedz administratoram vai likvidatoram trīs noteiktā kārtībā apliecinātus sprieduma norakstus ar atzīmi par sprieduma stāšanos spēkā.

(2) Spriedumā noteiktos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, tiesnesis pret parakstu brīdina par to, ka:

1) viņu pienākums ir ierasties uz visām tiesas sēdēm, viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē, taču tiesa var atzīt viņu ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā;

2) viņiem ir pienākums sniegt tiesai un administratoram vai likvidatoram nepieciešamo informāciju;

3) dzīvesvietas maiņas gadījumā viņiem triju dienu laikā jāpaziņo tiesai un administratoram vai likvidatoram jaunā adrese;

4) pienākumu neizpildīšanas gadījumā viņus var saukt pie likumā noteiktās atbildības.

……………………

75. Izteikt 378.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja mainās deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta un adrese saziņai ar tiesu, viņiem triju dienu laikā jāpaziņo tiesai un administratoram vai likvidatoram jaunā deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta un adrese saziņai ar tiesu;”.

83. Izteikt 378.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

403.pants. Piekritība

(1) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās, kustamās mantas atdošanas saistībās vai saistībās pēc līgumiem, kas nodrošinātas ar komercķīlu, iesniedzami rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc parādnieka dzīvesvietas.

(2) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Ja saistība nodrošināta ar vairākiem nekustamiem īpašumiem un pieteikumi piekrīt dažādu rajona (pilsētas) tiesu izskatīšanai, pieteikumu izskata rajona (pilsētas) tiesa pēc pieteicēja izvēles — pēc viena nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

…….

76. 403.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”;

papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem “rajona (pilsētas) tiesa” attiecīgā locījumā ar vārdiem “zemesgrāmatu nodaļa” attiecīgā locījumā.

84. 403.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”;

papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem “rajona (pilsētas) tiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zemesgrāmatu nodaļa” (attiecīgā locījumā).

406.pants. Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, bet, ja piedzinējs šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, — lūgt nodrošināt prasību.

77. Aizstāt 406.panta pirmās daļas otro teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“Prasība ceļama šajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā, kura izskatīja pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Ja prasības izskatīšana piekrīt apgabaltiesai, tā ceļama tajā apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kura izskatīja pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.”

85. Aizstāt 406.panta pirmās daļas otro teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

406.¹ pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā;

4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu;

5) ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu.

78. Izteikt 406.¹ panta otrās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

„2) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;”.

86. Izteikt 406.¹ panta otrās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

„2) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;”.

406.² pants. Piekritība

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tiek ierosināta pēc kreditora pieteikuma.

(2) Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

79. Aizstāt 406.² panta otrajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

87. Aizstāt 406.² panta otrajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”.

406.³ pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Pieteicējs norāda korespondences adresi, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

4) pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

5) pieteicēja apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts;

6) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

7) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

……………

80. 406.³ panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu šādā redakcijā:

“1¹) pieteicēja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas
nav, — dzīvesvieta, juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Pieteicējs norāda adresi saziņai ar tiesu, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

1²) parādnieka vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta, juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

1³) pieteicēja pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;”;

izslēgt 2.punktu.

88. 406.³ panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu šādā redakcijā:

“1¹) pieteicēja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Pieteicējs norāda adresi saziņai ar tiesu, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

1²) parādnieka vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

izslēgt 2.punktu.

406.¹⁰ pants. Saistības piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.

81. Aizstāt 406.¹⁰ panta pirmās daļas otro teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“Prasība ceļama šajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā, kura izskatīja pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ja prasības izskatīšana piekrīt apgabaltiesai, tā ceļama tajā apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kura izskatīja pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.”

89. Aizstāt 406.¹⁰ panta pirmās daļas otro teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

416.pants. Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesai;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.

………….

82. 416.panta pirmās daļas 2.punktā:

aizstāt vārdus “dzīvesvietu, bet” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”;

papildināt punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sūdzības iesniedzējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;”.

90. 416.panta pirmās daļas 2.punktā:

aizstāt vārdus “dzīvesvietu, bet” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”;

papildināt punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sūdzības iesniedzējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;”.

430.pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.

(2) Pārbaudot un vērtējot pierādījumus, apelācijas instances tiesa ievēro šā likuma trešās sadaļas noteikumus.

(3) Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

(4) Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti kavēta lietas iztiesāšana, apelācijas instances tiesa var viņam uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

83. Izteikt 430.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa nekonstatē attaisnojošus iemeslus, kāpēc pierādījumi netika iesniegti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa pierādījumus nepieņem."

91. Izteikt 430.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

442.pants. Termiņš blakus sūdzības iesniegšanai

(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(1¹) Lietas dalībnieks, kuram tiesas lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, blakus sūdzību var iesniegt 15 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas vai, ja tiesa pasludinājusi saīsinātu lēmumu, no pilna lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

84. Papildināt 442.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts.”

92. Papildināt 442.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts.”

447.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Lēmuma norakstu triju dienu laikā no blakus sūdzības izskatīšanas dienas nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Ja blakus sūdzību izskata tiesas sēdē, tad tās izskatīšana notiek tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

85. Papildināt 447.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Blakus sūdzību par šā likuma 640.pantā minētajiem tiesneša lēmumiem izskata tiesas sēdē.”

93. Papildināt 447.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Blakus sūdzību par šā likuma 640.pantā minētajiem tiesneša lēmumiem izskata tiesas sēdē.”

453.pants. Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments);

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo tiesību normu tiesa piemērojusi vai iztulkojusi nepareizi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu vai kā izpaudies tiesas kompetences robežu pārkāpums;

6) lūgumu Senāta rīcības sēdei nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu.

………….

86. 453.panta pirmās daļas 2.punktā:

aizstāt vārdus “dzīvesvietu, bet” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”;

papildināt punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sūdzības iesniedzējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;”.

94. 453.panta pirmās daļas 2.punktā:

aizstāt vārdus “dzīvesvietu, bet” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”;

papildināt punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sūdzības iesniedzējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;”.

483.pants. Protesta iesniegšana

Protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi.

87. Aizstāt 483.pantā vārdus „Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors” ar vārdiem „ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors”.

95. Aizstāt 483.pantā vārdus „Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors” ar vārdiem „ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors”.

497.pants. Šķīrējtiesnesis

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru rīcībspējīgu personu neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi.

(3) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

88. Aizstāt 497.panta otrā daļā vārdus „rīcībspējīgu personu” ar vārdiem „pilngadīgu personu, kurai rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa”.

59.

60.

61.

62.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 88.pantu šādā redakcijā:

„88. Aizstāt 497.panta otrajā daļā vārdus „rīcībspējīgu personu” ar vārdiem „pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība”.

Deputāti: I.Cvetkova, A.Judins

Izteikt 497.panta otro daļu sekojošā redakcijā:

„(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tā ir ar nevainojamu reputāciju un kura:

1) saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju;

2) saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi bakalaura, maģistra vai doktora grādu;

3) ir zvērināta advokāta palīgs;

4) ir zvērināts advokāts.”

Deputāti: I.Cvetkova, A.Judins

Papildināt 497.pantu ar ceturto daļu sekojošā redakcijā:

„(4) Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1) kura neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) pret kuru sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 88.pantu šādā redakcijā:

„88. 497.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju un kurai ir vismaz trīs gadus praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1) kura neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.62

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.62

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.62

Atbalstīts

96. 497.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz trīs gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1) kura neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu.”

501.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati

(1) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

63.

Juridiskā komisija

Papildināt 501.panta otro daļu pēc vārdiem „ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās” ar vārdiem „un uz viņu ir attiecināms kāds no šā likuma 497.panta ceturtajā daļā minētajiem ierobežojumiem.”

Atbalstīts

97. Papildināt 501.panta otro daļu pēc vārdiem “ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās” ar vārdiem un skaitli “un uz viņu ir attiecināms kāds no šā likuma 497.panta ceturtajā daļā minētajiem ierobežojumiem”.

533.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas kārtība

(1) Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.

(2) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses) ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

89. Aizstāt 533.panta otrajā daļā vārdus “parādnieka dzīvesvietas” ar vārdiem “parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas”.

98. Aizstāt 533.panta otrajā daļā vārdus “parādnieka dzīvesvietas” ar vārdiem “parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas”.

536.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma pamats

(1) Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja:

1) konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi rīcībnespējīga persona;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

6) šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem;

7) šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums.

(2) Ja izpildu rakstu šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā nolēmuma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas nolēmuma daļā.

90. Aizstāt 536.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „rīcībnespējīga persona” ar vārdiem „nepilngadīgais vai persona ar rīcībspējas ierobežojumu”.

64.

65.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 90.pantu šādā redakcijā:

“90. Aizstāt 536.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „rīcībnespējīga persona” ar vārdiem „persona, kurai nodibināta aizgādnība, vai nepilngadīgais”.

Juridiskā komisija

Izteikt 536.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) šķīrējtiesnesis neatbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem”.

Atbalstīts

99. 536.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdus „rīcībnespējīga persona” ar vārdiem „persona, kurai nodibināta aizgādnība, vai nepilngadīgais”;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

„6) šķīrējtiesnesis neatbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem;”.

541.pants. Izpildu raksta izsniegšana

………

(3²) Šā likuma 544.¹ un 544.² pantā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(4) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc tiesas noteiktā labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).

91. Aizstāt 541.panta 3.² un ceturtajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas”.

100. Aizstāt 541.panta 3.² un ceturtajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas”.

541.¹ pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana

(1) Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minēto apliecību, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(3) Padomes 2000.gada 22.decembra regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — Padomes regula Nr. 44/2001) 54. un 58.pantā minēto apliecību un Padomes regulas Nr. 2201/2003 39.pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

……………………..

92. Aizstāt 541.¹panta trešajā daļā vārdu un skaitli „Padomes 2000.gada” ar vārdiem un skaitļiem „2007.gada 30.oktobra Lugāno konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 54. un 58.pantā minēto apliecību, Padomes 2000.gada”.

101. Aizstāt 541.¹panta trešajā daļā vārdus un skaitli “Padomes 2000.gada” ar skaitļiem un vārdiem “2007.gada 30.oktobra Lugāno konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 54. un 58.pantā minēto apliecību, Padomes 2000.gada”.

543.pants. Izpildu raksta saturs

(1) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;

6) izpildu raksta izsniegšanas laiku;

7) ziņas par piedzinēju un parādnieku: fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām — nosaukumu, atrašanās vietu (juridisko adresi) un reģistrācijas numuru;

8) ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un atrašanās vietu — gadījumos, kad izpildāms lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta.

………

93. Aizstāt 543.panta pirmās daļas 7.punktā vārdus „un dzīvesvietu” ar vārdiem „deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams, un dzīvesvietu, ja tā atšķiras”.

66.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likumprojekta 93.pantā vārdus: „minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams,”.

Atbalstīts

102. Aizstāt 543.panta pirmās daļas 7.punktā vārdus „un dzīvesvietu” ar vārdiem „deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tā atšķiras”.

552.pants. Parādnieka pienākumi un to neizpildīšanas sekas

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants).

(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

…………..

94. Aizstāt 552.panta otrajā daļā vārdu „dzīvesvietas” ar vārdiem „deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas”.

103. Aizstāt 552.panta otrajā daļā vārdu „dzīvesvietas” ar vārdiem „deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas”.

555.pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

……….

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

…………….

95. Izslēgt 555.panta ceturtajā daļā vārdus „atrašanās vietu vai” un vārdus „ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma”.

104. Izslēgt 555.panta ceturtajā daļā vārdus „atrašanās vietu vai” un vārdus „ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma”.

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādnieks zaudējis rīcībspēju;

3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.¹⁰ pants);

6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes apturēšanu (644.² pants);

7) parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā;

8) parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

9) lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu vai bērnu nav iespējams sastapt.

……………

96. Izteikt 560.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) parādniekam ar tiesas spriedumu ierobežota rīcības spēja tādā apjomā, kādā notiek izpildes lietvedība;”.

105. Izteikt 560.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) parādniekam ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja tādā apjomā, kādā notiek izpildes lietvedība;”.

562.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

………..

97. Izslēgt 562.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „rīcībnespējīgam parādniekam”.

106. Izslēgt 562.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „rīcībnespējīgam parādniekam”.

563.pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums;

3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks;

4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

6) atjaunots apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

……………….

98. Papildināt 563.panta pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem „atjaunots apelācijas” ar vārdu „kasācijas”.

107. Papildināt 563.panta pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem „atjaunots apelācijas” ar vārdu „kasācijas”.

577.pants. Mantas aprakstes akts

(1) Mantas aprakstes aktā norāda:

1) akta sastādīšanas laiku un vietu;

2) tiesu izpildītāja amata vietu un prakses vietu, tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu;

3) tiesas vai citas institūcijas vai amatpersonas nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) piedzinēja un parādnieka vai mantas aprakstē klātesošo viņu pilnvaroto pārstāvju vārdu un uzvārdu;

5) liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet amatpersonai — vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

6) katra aprakstītā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (576.pants), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visas mantas vērtību;

7) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu);

8) tās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kurai manta nodota glabāšanā; 9) to, ka piedzinējam un parādniekam izskaidrota tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtība un termiņš;

………………..

99. Aizstāt 577.panta pirmās daļas 5. un 8.punktā vārdus “un dzīvesvietu” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”.

108. Aizstāt 577.panta pirmās daļas 5. un 8.punktā vārdus “un dzīvesvietu” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”.

603.pants. Nekustamā īpašuma aprakste

(1) Nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku viņš paziņo parādniekam, nosūtot šā likuma 600.pantā paredzēto paziņojumu, un piedzinējam. Pie nekustamā īpašuma aprakstes parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Parādnieka, piedzinēja vai liecinieku neierašanās neaptur apraksti.

(2) Aprakstes aktā norāda:

1) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

2) tiesas vai citas institūcijas nolēmumu, kurš tiek pildīts;

3) piedzinēja un parādnieka vai viņu pilnvaroto personu vai pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tādi piedalās aprakstē;

4) liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, ja tādi piedalās aprakstē;

…………….

100. Aizstāt 603.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “un dzīvesvietu” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”.

109. Aizstāt 603.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “un dzīvesvietu” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu”.

638.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

………………

101. 638.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “atbildētāja dzīvesvietas” ar vārdiem “atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc atbildētāja dzīvesvietas”;

papildināt otro daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un adresi saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

1²) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;”;

izslēgt otrās daļas 2.punktu.

110. 638.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “atbildētāja dzīvesvietas” ar vārdiem “atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc atbildētāja dzīvesvietas”;

papildināt otro daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

izslēgt otrās daļas 2.punktu.

641.pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmuma spēkā stāšanās pārsūdzēšana

(1) Par pirmās instances tiesas lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesai, bet apgabaltiesas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā, iesniedzot blakus sūdzību.

(2) Lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto blakus sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas, bet lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, — 60 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

(2¹) Padomes regulā Nr. 4/2009 paredzētajos gadījumos lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto blakus sūdzību var iesniegt 45 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

…………

102. Aizstāt 641.panta otrajā un 2.¹ daļā vārdus “dzīvesvieta vai atrašanās vieta” ar vārdiem “deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese”.

111. Aizstāt 641.panta otrajā un 2.¹ daļā vārdus “dzīvesvieta vai atrašanās vieta” ar vārdiem “deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese”.

644.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu, kurš ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecībā uz sprieduma izpildes pasludināšanas kārtību, kas paredzēta Padomes regulā Nr. 44/2001, Padomes regulā Nr. 2201/2003 un Padomes regulā Nr. 4/2009, piemērojami šā likuma 77.nodaļas noteikumi par ārvalstu tiesas nolēmumu atzīšanu, ciktāl to pieļauj attiecīgo regulu noteikumi.

(3) Gadījumos, kas paredzēti Padomes regulā Nr. 2201/2003, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 805/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 un Padomes regulā Nr. 4/2009, ārvalstu tiesu nolēmumi ir izpildāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā, neprasot ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, kā arī ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes pasludināšanu.

(4) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā.

103. 644.panta otrajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem “kas paredzēta” ar skaitļiem un vārdiem “2007.gada 30.oktobra Lugāno konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”;

aizstāt vārdus “attiecīgo regulu” ar vārdiem “attiecīgās konvencijas un regulu”.

112. 644.panta otrajā daļā:

aizstāt vārdus “attiecīgo regulu” ar vārdiem “attiecīgās konvencijas un regulu”.

644.⁴ pants. Pieteikuma iesniegšana par ārvalsts tiesas nolēmuma, Eiropas Savienības izpildu dokumenta izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu, izpildes atteikšanu

(1) Šā likuma 644.¹, 644.² un 644.³ pantā minētajā pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja (piedzinēja) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu;

………………….

104. 644.⁴ panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹ un 1.² punktu:

1²) atbildētāja (piedzinēja) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.”;

izslēgt 2.punktu.

113. 644.⁴ panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹ un 1.² punktu:

1²) atbildētāja (piedzinēja) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.”;

izslēgt 2.punktu.

644.⁷ pants. Pieteikums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā

(1) Lai nodrošinātu tāda bērna atgriešanos Latvijā, kura dzīvesvieta ir Latvijā un kurš tiek prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, kā arī bāriņtiesa vai prokurors var iesniegt tiesai pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā.

(2) Pieteikums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc pieteicēja dzīvesvietas vai pēc bērna dzīvesvietas, kurā tas mitis pirms prettiesiskās pārvietošanas vai aizturēšanas.

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus), dzīvesvietu un korespondences adresi Latvijā tiesas dokumentu saņemšanai;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina pieteicēja aizgādības vai aizbildnības tiesības;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(4) Pieteikumam pievieno dokumentus, uz kuriem tas pamatots.

(5) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

105. 644.⁷pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “pieteicēja dzīvesvietas” ar vārdiem “pieteicēja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc pieteicēja dzīvesvietas”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Bērna dzīvesvietu šā panta otrās daļas izpratnē nosaka tāpat kā lietās, kuras izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.”;

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus “dzīvesvietu un korespondences adresi Latvijā tiesas dokumentu saņemšanai” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu un adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus”;

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus “un dzīvesvietu” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, kā arī dzīvesvietu, ja tā atšķiras no deklarētās dzīvesvietas un deklarācijā norādītās papildu adreses”.

114. 644.⁷pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “pieteicēja dzīvesvietas” ar vārdiem “pieteicēja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc pieteicēja dzīvesvietas”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Bērna dzīvesvietu šā panta otrās daļas izpratnē nosaka tāpat kā lietās, kuras izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.”;

644.⁹ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, piedaloties pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās bāriņtiesas pārstāvim. Bāriņtiesai ir šā likuma 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.

(2) Par tiesas sēdi paziņo atbildētājam, ja viņa adrese ir zināma. Šīs personas neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, tā pieņem lēmumu, ka ārvalstij iesniedzams pieprasījums par bērna atgriešanos Latvijā.

(4) Ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas Latvijā, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

(5) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

……………….

106. Papildināt 644.⁹ panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: „Par tiesas sēdi atbildētājam paziņo uz tā deklarēto dzīvesvietas adresi, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – uz papildu adresi, kā arī uz dzīvesvietas vai atrašanās vietas adresi, ja tās atšķiras no deklarētās dzīvesvietas un deklarācijā norādītās papildu adreses.”

115. Papildināt 644.⁹ panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Par tiesas sēdi atbildētājam paziņo uz tā deklarēto dzīvesvietas adresi, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – uz papildu adresi, kā arī uz dzīvesvietas vai atrašanās vietas adresi, ja tās atšķiras no deklarētās dzīvesvietas un deklarācijā norādītās papildu adreses.”

644.¹² pants. Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes pieņemta nolēmuma par bērna neatgriešanos sekas

(1) Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmums un citi dokumenti par bērna neatgriešanos Latvijā, kas pieņemti, pamatojoties uz 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13.pantu, saskaņā ar Padomes regulas Nr. 2201/2003 11.panta 6.punktu Latvijā ir iesniedzami tiesai ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(2) Tieslietu ministrija, saņemot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, tos nosūta tiesai pēc bērna dzīvesvietas, informējot attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.

(3) Tiesa, saņemot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, informē un aicina vērsties tiesā ieinteresētās personas saskaņā ar Padomes regulas Nr. 2201/2003 11.panta 7.punktu, ja tas attiecīgajā gadījumā ir piemērojams.

107. Papildināt 644.¹² panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Bērna dzīvesvietu šīs daļas izpratnē nosaka tāpat kā lietās, kuras izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.”

116. Papildināt 644.¹² panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Bērna dzīvesvietu šīs daļas izpratnē nosaka tāpat kā lietās, kuras izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.”

644.¹⁴ pants. Lietu piekritība

(1) Pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc bērna atrašanās vietas vai tās personas dzīvesvietas vai atrašanās vietas, kura prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi bērnu.

(2) Ja minēto personu dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, pieteikums iesniedzams Rīgas Centra rajona tiesai.

108. 644.¹⁴pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Ja minēto personu dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma” ar vārdiem “Ja minētajai personai nav deklarētās dzīvesvietas un šīs personas dzīvesvieta nav zināma, kā arī nav zināma šīs personas un bērna atrašanās vieta”.

117. 644.¹⁴pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “dzīvesvietas” ar vārdiem “deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas”;

644.¹⁵ pants. Pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta

(1) Lai nodrošinātu prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, var iesniegt tiesai pieteikumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja attiecīgā valsts ir 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt tiesai arī kompetentās iestādes, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Padomes regulu Nr. 2201/2003.

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu, kā arī korespondences adresi Latvijā tiesas dokumentu saņemšanai;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

……………………

109. 644.¹⁵panta trešajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdus “un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu, kā arī korespondences adresi Latvijā tiesas dokumentu saņemšanai” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu vai ziņas par viņa atrašanās vietu, kā arī adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus”;

aizstāt 4.punktā vārdus “un dzīvesvietu” ar vārdiem “deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, kā arī dzīvesvietu, ja tā atšķiras no deklarētās dzīvesvietas un deklarācijā norādītās papildu adreses”.

118. 644.¹⁵panta trešajā daļā:

644.¹⁸ pants. Tiesas rīcība pēc lietas ierosināšanas

(1) Tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par lietas ierosināšanu. Tieslietu ministrija par to informē tās valsts kompetento iestādi, kurā ir bērna dzīvesvieta, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Padomes regulu Nr. 2201/2003.

(2) Ja pieteikums ir pamatots ar attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes pieņemtu lēmumu par bērna atgriešanos, tiesa papildus var tieši informēt arī attiecīgās ārvalsts kompetento iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos attiecīgajā valstī.

110. Papildināt 644.¹⁸pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesas dokumentus un tiesas pavēsti atbildētājam piegādā uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – uz papildu adresi, kā arī uz dzīvesvietas vai atrašanās vietas adresi, ja tās atšķiras no deklarētās dzīvesvietas un deklarācijā norādītās papildu adreses.”

119. Papildināt 644.¹⁸pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

647.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Pieteikumā norāda šā likuma 638.panta otrajā daļā minētās ziņas.

………….

111. Aizstāt 647.panta pirmajā daļā vārdus “atbildētāja dzīvesvietas” ar vārdiem “atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc atbildētāja dzīvesvietas”.

120. Aizstāt 647.panta pirmajā daļā vārdus “atbildētāja dzīvesvietas” ar vārdiem “atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc atbildētāja dzīvesvietas”.

656.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa izsniedz dokumentus, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu (turpmāk — ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgums) un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts dokumenta izsniegšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa var iesniegt Tieslietu ministrijai lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstī (turpmāk — Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgums) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 II nodaļas pirmo iedaļu vai arī tiesa var izsniegt tiesas dokumentus, izmantojot pasta pakalpojumus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 14.pantu.

(3) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 15.pantu, ja šādu tiešu izsniegšanu pieļauj attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

112. 656.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta” ar vārdiem „Personai, kuras deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese”;

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus „vai atrašanās vieta” ar vārdiem „atrašanās vieta vai juridiskā adrese”.

121. 656.pantā:

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus „vai atrašanās vieta” ar vārdiem „atrašanās vieta vai juridiskā adrese”.

662.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas adresāta dzīvesvieta, atrašanās vieta (juridiskā adrese) vai ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese.

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 7.panta 1.punktu dokumentus izsniedz ārvalsts pārsūtītājas struktūras īpaši lūgtā veidā.

……………………..

113. Aizstāt 662.panta pirmajā daļā vārdus “adresāta dzīvesvieta” ar vārdiem “adresāta deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — adresāta dzīvesvieta”.

67.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 113.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 662.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese vai adresāta deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav – adresāta dzīvesvieta, vai juridiskā adrese.””

Atbalstīts

122. Izteikt 662.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese vai adresāta deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – adresāta dzīvesvieta vai juridiskā adrese.”

666.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa izsniedz dokumentus, pamatojoties uz ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa iesniedz Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu Tieslietu ministrijai.

(3) Saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta “a” punktu tiesa var izsniegt tiesas dokumentus personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tieši pa pastu, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas valsts izvirzītos nosacījumus, ja tā pret šādu izsniegšanas veidu nav iebildusi.

(4) Saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta “c” punktu lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, tieši no saņēmējas līgumslēdzējas valsts tiesu varas amatpersonām, citām amatpersonām vai citām kompetentām personām, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas valsts izvirzītos nosacījumus, ja tā pret šādu izsniegšanas veidu nav iebildusi.

114. 666.pantā:

aizstāt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus „vai atrašanās vieta” ar vārdiem „atrašanās vieta vai juridiskā adrese”.

123. 666.pantā:

aizstāt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus „vai atrašanās vieta” ar vārdiem „atrašanās vieta vai juridiskā adrese”.

672.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem dokumentus izsniedz lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

…………………

115. Aizstāt 672.panta pirmajā daļā vārdus “adresāta dzīvesvieta” ar vārdiem “adresāta deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — adresāta dzīvesvieta”.

68.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 115.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 672.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts

124. Izteikt 672.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese vai adresāta deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – adresāta dzīvesvieta vai juridiskā adrese.”

675.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

116. 675.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „vai atrašanās vieta” ar vārdiem „atrašanās vieta vai juridiskā adrese”.

125. 675.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „vai atrašanās vieta” ar vārdiem „atrašanās vieta vai juridiskā adrese”.

681.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad ārvalsts kompetentā iestāde lūdz izsniegt dokumentus tās procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

………………..

117. Aizstāt 681.panta pirmajā daļā vārdus “adresāta dzīvesvieta” ar vārdiem “adresāta deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — adresāta dzīvesvieta”.

69.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 117.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 681.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts

126. Izteikt 681.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese vai adresāta deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – adresāta dzīvesvieta vai juridiskā adrese.”

118. Papildināt pārejas noteikumus ar 57. un 58. punktu šādā redakcijā:

„57. Ja tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību uz likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21. panta 1. punkta pamata un mēneša laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas nav iesniegts pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu, tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu. Lēmums par pagaidu aizgādnības izbeigšanu nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai.

58. Ja tiesa apturējusi tiesvedību uz likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21. panta 2. un 3. punkta pamata, tā atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu. Šādas lietas tiesā izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda ir spēkā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.”

70.

71.

72.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 118.pantā ietverto Civilprocesa likuma 57.panta pārejas noteikumu pēc vārda „izpildīšanai” ar vārdiem „prokuroram, aizgādnim un personai, kuras rīcībspēja ierobežota”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt pārejas noteikumu ar 59. ,60. un 61.punktu šādā redakcijā:

„59. Personu, kuru tiesa līdz 2011.gada 31.decembrim atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ un nodibinājusi aizgādnību tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, turpmāk uzskata par personu ar rīcībspējas ierobežojumu un kura nav ierobežota personiskajās nemantiskajās tiesībās. Citos normatīvajos aktos līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās brīdim tiesiskais regulējums attiecībā uz rīcībnespējīgo personu un to personu, kurai nodibināta aizgādnība tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, tulkojams un piemērojams saskaņā ar šajā likumā un Civillikumā noteikto.

60. Pārejas noteikumu 59.punktā minētās personas rīcībnespēja ir pārskatāma pēc noteikumiem kā personai ar rīcībspējas ierobežojumu. Aizgādnim ir pienākums par pārejas noteikumu 59. punktā minēto personu iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, četru gadu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, ja pieteikums par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu nav iesniegts tiesā vai nav par to stājies spēkā spriedums. Ja pēc minētā termiņa nav iesniegts tiesā pieteikumus par personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu vai par to nav stājies spēkā spriedums, bāriņtiesa gada laikā no iepriekš minētā aizgādnim uzliktā pienākuma termiņa notecējuma, informē prokuratūru par tādām rīcībnespējīgām personām, kurām nepieciešams pārskatīt rīcībspējas ierobežojumu. Tiesa informē Iedzīvotāju reģistru par pieteikuma saņemšanu, kas iesniegts pēc četru gadu notecējuma pēc šo grozījumu spēkā stāšanās par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu rīcībnespējīgai personai. Iedzīvotāju reģistrs informē prokuratūru, kurai personai pēc četru gadu notecējuma pēc šo grozījumu spēkā stāšanās nav stājies spēkā spriedums par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu un kurai pārejas noteikumu 59. punktā minētajai personai tiesā ir ierosināta rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana. Prokuratūra iesniedz pieteikumu tiesā par iepriekš minētās personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu septiņu gadu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās.

61. Līdz šā likuma 483. panta grozījumu spēkā stāšanās dienai attiecīgajai amatpersonai iesniegtā sūdzība izskatāma saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā sūdzības iesniegšanas dienā.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu 62.,63.,64. un 65. punktu šādā redakcijā:

„62. Šā likuma ll.panta pirmās daļas 4.² punktā, 251.panta 3.¹ punktā un 34.¹ nodaļā „Nākotnes pilnvarnieka tiesības apturēšana" grozījumi saistībā ar nākotnes pilnvarojumu stājās spēkā vienlaikus ar Civillikuma Ceturtās daļas 18.nodaļas pirmās apakšnodaļas III.¹ sadaļu „Nākotnes pilnvarojums".

63. Šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs līdz 2013.gada 1.aprīlim Uzņēmumu reģistrā iesniedz apliecinājumu, ka šķīrējtiesnesis atbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, pievienojot dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

64. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajā šķīrējtiesā un šīs šķīrējtiesas dibinātājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iesniedzis apliecinājumu par pastāvīgajā šķīrējtiesā esošā šķīrējtiesneša atbilstību šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām līdz 2013.gada 1.aprīlim, puses vienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai. Ja vienošanās netiek panākta, strīds izskatāms tiesā.

65. Šķīrējtiesnesis, kurš neatbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim uzsākto šķīrējtiesas procesu pabeidz attiecīgajā šķīrējtiesā.”

Atbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli

precizējot.

Atbalstīts

127. Papildināt pārejas noteikumus ar 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64. un 65.punktu šādā redakcijā:

„57. Ja tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību, pamatojoties uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21.panta 1.punktu, un mēneša laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas nav iesniegts pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu, tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu. Lēmums par pagaidu aizgādnības izbeigšanu nosūtāms bāriņtiesai izpildīšanai, prokuroram, aizgādnim un personai, kuras rīcībspēja ierobežota.

58. Ja tiesa apturējusi tiesvedību, pamatojoties uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21.panta 2. un 3.punktu, tā atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu. Šādas lietas tiesā izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda ir spēkā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

59. Persona, kuru tiesa līdz 2011.gada 31.decembrim atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ un nodibinājusi aizgādnību tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ, turpmāk uzskatāma par personu ar rīcībspējas ierobežojumu bez personisko nemantisko tiesību ierobežojuma. Līdz brīdim, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi citos normatīvajos aktos, tiesiskais regulējums attiecībā uz rīcībnespējīgo personu un to personu, kurai nodibināta aizgādnība tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ, tulkojams un piemērojams saskaņā ar šajā likumā un Civillikumā noteikto.

60. Šo pārejas noteikumu 59.punktā minētās personas rīcībnespēja pārskatāma pēc tādiem pašiem noteikumiem kā personai ar rīcībspējas ierobežojumu. Aizgādnim ir pienākums par šo pārejas noteikumu 59.punktā minēto personu iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu četru gadu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, ja pieteikums par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu nav iesniegts tiesā vai attiecībā uz to nav stājies spēkā spriedums. Ja pēc minētā termiņa tiesā nav iesniegts pieteikums par personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu vai attiecībā uz to nav stājies spēkā spriedums, bāriņtiesa gada laikā no iepriekš minētā aizgādnim uzliktā pienākuma termiņa notecējuma informē prokuratūru par tādām rīcībnespējīgām personām, kurām nepieciešams pārskatīt rīcībspējas ierobežojumu. Tiesa informē Iedzīvotāju reģistru, ka ir saņēmusi pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu rīcībnespējīgai personai, kurš iesniegts pēc četriem gadiem no dienas, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi. Iedzīvotāju reģistrs informē prokuratūru, kurai personai pēc četriem gadiem no dienas, kad stājās spēkā šie grozījumi, nav stājies spēkā spriedums par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu un kurai šo pārejas noteikumu 59.punktā minētajai personai tiesā ir ierosināta rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana. Prokuratūra iesniedz pieteikumu tiesā par minētās personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu septiņu gadu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

62. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 4.² punktā, 251.panta 3.¹ punktā un 34.¹ nodaļā „Nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšana" izdarītie grozījumi saistībā ar nākotnes pilnvarojumu stājas spēkā vienlaikus ar Civillikuma ceturtās daļas 18.nodaļas pirmās apakšnodaļas III¹ sadaļu „Nākotnes pilnvarojums".

63. Šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs līdz 2013.gada 1.aprīlim Uzņēmumu reģistram iesniedz apliecinājumu, ka šķīrējtiesnesis atbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, pievienojot dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

73.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.