03.07.2013.
9/8 -
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā:
1. Likumprojekts „Grozījums Maksātnespējas likumā” (Reģ. nr. 644/Lp11) (Dok. Nr. 2223) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.
2. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījums Maksātnespējas likumā” – komisija minēto likumprojektu atbalsta.
Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1) Komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījums Maksātnespējas likumā” uz …. lpp.
2) anotācija alternatīvajam likumprojektam „Grozījums Maksātnespējas likumā” uz …. lpp.
Ar cieņu,
Jānis Ozoliņš
komisijas priekšsēdētājs
Likumprojekts
Grozījums Maksātnespējas likumā
Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 124., 170.nr.; 2012, 33.nr.) šādu grozījumu:
Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, regulētā tirgus organizētāju, ieguldījumu brokeru sabiedrību, depozitāriju, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.”
„Grozījums Maksātnespējas likumā”
anotācija
1.Kādēļ likums ir vajadzīgs
Nacionālajos normatīvajos aktos ir nepieciešams iestrādāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 8.jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr.1060/2009 un Regulā (ES) Nr.1095/2010 (tālāk tekstā – Direktīva 2011/61/ES). Direktīvas 2011/61/ES prasības tiks ieviestas ar likumprojektu ''Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums''. Ņemot vērā, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbība maksātnespējas procesā ietekmē ne tikai pašu maksātnespējas subjektu, bet arī visa finanšu tirgus sektora stabilitāti, uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tādējādi tiek attiecināti tikai atsevišķi vispārīgie Maksātnespējas likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.
Maksātnespējas likuma 32.pants paredz, ka tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz Komisijas uzraugāmajiem subjektiem – finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem. Šobrīd alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks nav iekļauts minētā panta tvērumā, kas izraisītu nevienlīdzīgu attieksmi vienādu tirgus dalībnieku, kādi ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, maksātnespējas procesā, kā arī maksātnespējīgā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka – alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka – darbība maksātnespējas procesā varētu negatīvi ietekmēt arī visa finanšu tirgus sektora stabilitāti.
Lai nodrošinātu vienādu tiesisko regulējumu finanšu iestādēm maksātnespējas gadījumā, ir nepieciešams alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus iekļaut Maksātnespējas likuma tvērumā.
Ņemot vērā izmaiņas tirgus dalībnieku definējumā (konkrēti – birža), ir nepieciešams precizēt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku aktuālu uzskaitījumu.
Atbilstoši Direktīvā 2011/61/ES noteiktajām prasībām tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt kopīgas prasības attiecībā uz atļauju piešķiršanu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un to uzraudzību, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju saistītajiem riskiem un to ietekmei uz ieguldītājiem un tirgiem Eiropas Savienībā.
Ņemot vērā, ka alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki ir finanšu iestādes, kuras turpmāk uzraudzīs un kurām atsevišķas prasības noteiks Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Maksātnespējas likuma grozījuma mērķis ir papildināt likuma 32.panta uzskaitījumu ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, nosakot, ka uz to arī neattiecas tiesiskās aizsardzības process, kāds noteikts Maksātnespējas likumā.
Ņemot vērā, ka šobrīd organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopumu, kas padara iespējamu atklātu un regulāru finanšu instrumentu darījumu slēgšanu, jeb regulēto tirgu organizē nevis birža, bet gan Eiropas Savienībā šādam organizatoram ir noteikts vienots nosaukums- regulētā tirgus organizētājs, nepieciešams likumprojektā iekļaut kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku- regulētā tirgus organizētāju, izslēdzot no dalībnieku loka biržu.
Likuma spēkā stāšanās paredzēta vispārējā kārtībā.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Tā kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbība maksātnespējas procesā ietekmē ne tikai pašu maksātnespējas subjektu, bet arī visa finanšu tirgus sektora stabilitāti, uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tiek attiecināti tikai atsevišķi vispārīgie Maksātnespējas likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.
Likumprojekta tiesiskais regulējums attiecas uz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Šobrīd Finanšu ministrijas prognozētais skaits – līdz 10.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.
Likumprojekts ''Grozījums Maksātnespējas likumā'' ir sagatavots kā saistītais tiesību aktu projekts izstrādātajam alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku pamatdarbību regulējošajam normatīvajam aktam – likumprojektam ''Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums''.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Likumprojekts atbilst Direktīvas 2011/61/ES prasībām.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu.
Likumprojekts ir saskaņots ar Finanšu ministriju, kura to saskaņojusi ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociāciju, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociāciju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju un Latvijas Riska kapitāla asociāciju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Likumprojekta prasību izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.