Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(31)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Komerclikumā

Grozījumi Komerclikumā

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 68.nr.; 2011, 99., 107.nr.; 2012, 104., 199.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 68.nr.; 2011, 99., 107.nr.; 2012, 104., 199.nr.) šādus grozījumus:

4.² pants. Fiziskajai personai noteiktie amatu ieņemšanas ierobežojumi

            (1) Ja fiziskajai personai, pamatojoties uz kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā un tās pārvaldes institūcijās, attiecīgā fiziskā persona nav tiesīga būt par:

1) personālsabiedrības lietvedi;

2) personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgo biedru;

3) kapitālsabiedrības valdes locekli;

4) kapitālsabiedrības padomes locekli;

5) prokūristu;

6) parasto komercpilnvarnieku;

7) personu, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli;

8) komercsabiedrības likvidatoru;

9) sabiedrības kontrolieri;

10) revidentu.

1

Atbildīgā komisija

4.² pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja tiesa, pamatojoties uz civilprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ierobežojusi pilngadīgas fiziskās personas rīcībspēju (garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai personas izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ), attiecīgā fiziskā persona nav tiesīga ieņemt šā panta pirmās daļas 3.—10.punktā minētos amatus.”;

Atbalstīts

1. 4.² pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja tiesa, pamatojoties uz civilprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ierobežojusi pilngadīgas fiziskās personas rīcībspēju (garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai personas izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ), attiecīgā fiziskā persona nav tiesīga ieņemt šā panta pirmās daļas 3.—10.punktā minētos amatus.”;

(2) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, tās pienākums ir nekavējoties pēc attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās par to informēt komersantu, bet, ja komersants ir komercsabiedrība, — arī attiecīgās komercsabiedrības biedrus, dalībniekus vai akcionārus.

2

Atbildīgā komisija

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai ja tiesa ierobežojusi tās rīcībspēju, šīs personas pienākums ir nekavējoties pēc attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās par to informēt komersantu, bet, ja komersants ir komercsabiedrība, — arī attiecīgās komercsabiedrības biedrus, dalībniekus vai akcionārus. Ja fiziskajai personai ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība, informēšanas pienākums ir tās aizgādnim, kurš informāciju sniedz nekavējoties, tiklīdz viņš uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt, ka attiecīgā persona ieņem noteiktu amatu.”

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai ja tiesa ierobežojusi tās rīcībspēju, šīs personas pienākums ir nekavējoties pēc attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās par to informēt komersantu, bet, ja komersants ir komercsabiedrība, — arī attiecīgās komercsabiedrības biedrus, dalībniekus vai akcionārus. Ja fiziskajai personai ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība, informēšanas pienākums ir tās aizgādnim, kurš informāciju sniedz nekavējoties, tiklīdz viņš uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt, ka attiecīgā persona ieņem noteiktu amatu.”

(3) Piemērojot šo pantu, neskarti paliek šā likuma 5.panta noteikumi.

8.pants. Komercreģistra ierakstu saturs

(1) Par individuālo komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) komersanta vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi);

3) juridiskā adrese;

4) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese.

(2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) personālsabiedrības veids;

3) katra komandīta ieguldījuma summa un komandītu ieguldījumu kopsumma;

4) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) personālsabiedrības biedru tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi, norādot katra pārstāvēttiesīgā personālsabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajai personai — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

6) juridiskā adrese;

7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai, — laiks, uz kādu tā nodibināta, vai mērķis;

8) filiāles firma, ja tā atšķiras no personālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

(3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) kapitālsabiedrības veids;

3) kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un ieņemamais amats;

4) valdes locekļu tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

6) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu);

7) juridiskā adrese;

8) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

9) filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

(4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) filiāles firma, ja tā atšķiras no ārvalsts komersanta firmas, un ārvalsts komersanta firma;

2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese);

3) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

4) ārvalsts komersanta veids;

5) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ierakstīts ārvalsts komersants.

(5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) prokūrista vārds, uzvārds un personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi), kā arī norāde uz kopprokūru vai filiāles prokūru, ja tāda izdota, norāde uz šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto tiesību piešķiršanu, ja tādas piešķirtas, kā arī prokūrista tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi vai kopīgi ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem vai personālsabiedrības biedriem;

2) to personu vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un pilnvarojuma apjoms, kuras pilnvarotas pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

3) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) reorganizāciju;

4) ziņas par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), prakses vietu, ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un izbeigšanu, ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigšanu, ziņas par

komersanta (ārvalsts komersanta) bankrota procedūras pabeigšanu;

4¹) ziņas par komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu vai atjaunošanu;

5) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu un likvidāciju, norādot darbības izbeigšanas pamatu, kā arī par likvidatora iecelšanu, norādot likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet, ja ārvalsts komersanta likvidators ir juridiskā persona, — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

6) ziņas par koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, norādot valdošo un atkarīgo firmu, reģistrācijas numuru un līguma noslēgšanas datumu;

7) individuālā komersanta aizbildņa vai aizgādņa vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi);

3

Tieslietu ministrs J.Bordāns

 Izteikt likuma 8.panta piektās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

„7) individuālā komersanta vai personālsabiedrības pārstāvēttiesīgā biedra aizbildņa vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi).”

Atbalstīts

Redakc. preciz.

2. 8.panta piektajā daļā:

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

“7) individuālā komersanta vai personālsabiedrību pārstāvēttiesīgā biedra aizbildņa vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi);”;

4

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 8.panta piekto daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

„7¹) ziņas par aizgādnības nodibināšanu individuālajam komersantam vai personālsabiedrības pārstāvēttiesīgajam biedram, ja tiesa personai noteikusi rīcībspējas ierobežojumu.”

Atbalstīts

Redakc. preciz.

papildināt daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) ziņas par aizgādnības nodibināšanu individuālajam komersantam vai personālsabiedrību pārstāvēttiesīgajam biedram, ja tiesa ierobežojusi attiecīgās personas rīcībspēju;”.

8) katra ieraksta izdarīšanas datums.

(6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.

9.pants. Komercreģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti. Šie dokumenti iesniedzami papīra vai elektroniskā formā. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs, komercreģistra iestādes amatpersona vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Ja dokuments tiek iesniegts elektroniskā formā, izmantojama komercreģistra iestādes pārziņā esoša speciālā tiešsaistes forma. Ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, pilnvarojums citai personai parakstīt šādu dokumentu apliecināms notariāli. Apliecinot parakstu, zvērināts notārs pārbauda personas rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu. Ja personas parakstu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona, personas rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu pārbauda komercreģistra iestādes amatpersona. Ja dokuments sastādīts elektroniskā formā un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, komercreģistra iestādes amatpersona pārbauda personas rīcībspēju, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, kā arī pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu.

 (1¹) Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu

 tulkojumu latviešu valodā. Privātiem dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu latviešu valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā. Komercreģistra iestādei iesniedzamiem dokumentiem latviešu valodā var pievienot to tulkojumu svešvalodā. Ja konstatēta pretruna starp latviešu valodā iesniegtu dokumentu un tā tulkojumu svešvalodā, komersants vai persona, kuras interesēs šis tulkojums iesniegts, nevar to izmantot pret trešo personu. Trešā persona attiecībā uz komersantu vai personu, kuras interesēs tulkojums iesniegts, var atsaukties uz šo tulkojumu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja dokumenta saturu latviešu valodā.

(2) Pēc grozījumu izdarīšanas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos (dibināšanas līgumā, statūtos) komercreģistra iestādei iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns šo dokumentu teksts jaunajā redakcijā.

(3) Komercreģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā komersanta reģistrācijas lietā. Gada pārskats un tam pievienojamie dokumenti lietā glabājas tikai elektroniskā formā.

(3¹) Komercreģistra iestādei iesniedz notariālā akta grāmatas izrakstu no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokola vai lēmuma, ja kapitālsabiedrības statūtos noteikts, ka dalībnieku (akcionāru) sapulces norisi apliecina zvērināts notārs.

(4) Persona pieteikumā komercreģistra iestādei var norādīt adresi, kurā tā ir sasniedzama. Ja personai saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra ziņām nav deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas vai norādītās adreses ārvalstī, persona pieteikumā komercreģistra iestādei norāda adresi, kurā tā ir sasniedzama. Ziņas par pieteikumā norādīto personas adresi komercreģistra iestāde sniedz pēc saņēmēja pamatota pieprasījuma.

13.pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.

13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā un komersanta rakstveida pieprasījuma saņemšanas komercreģistra iestāde tam par maksu izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.";

3. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā un komersanta rakstveida pieprasījuma saņemšanas komercreģistra iestāde tam par maksu izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.”;

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda komersanta:

1) firmu;

2) veidu;

3) reģistrācijas numuru;

4) reģistrācijas vietu;

5) reģistrācijas datumu.

(3) Pēc komersanta filiāles ierakstīšanas komercreģistrā tai izsniedz reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda filiāles:

1) firmu;

2) komersanta (izņemot ārvalsts komersantu) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas numuru;

4) reģistrācijas vietu;

5) reģistrācijas datumu.

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pēc komersanta filiāles ierakstīšanas komercreģistrā un komersanta filiāles rakstveida pieprasījuma saņemšanas komercreģistra iestāde tai par maksu izsniedz reģistrācijas apliecību."

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pēc komersanta filiāles ierakstīšanas komercreģistrā un komersanta filiāles rakstveida pieprasījuma saņemšanas komercreģistra iestāde tai par maksu izsniedz reģistrācijas apliecību.”

23.pants. Filiāles ierakstīšana komercreģistrā

(1) Filiāles atvēršana, pamatojoties uz komersanta pieteikumu, ierakstāma komercreģistrā.

(2) Pieteikumā norāda:

1) komersanta firmu un reģistrācijas numuru;

2) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

3) filiāles juridisko adresi;

4) personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu.

 (3) Pieteikumam pievieno nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu filiāles juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz.

5

Deputāte I. Cvetkova

Papildināt 23.panta trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.”

Neatbalstīts

25.pants. Ārvalsts komersanta filiāle un pārstāvniecība

(1) Attiecībā uz ārvalsts komersanta filiāli piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pieteikumā par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā norāda:

1) filiāles firmu;

2) ārvalsts komersanta firmu;

3) filiāles juridisko adresi;

4) ārvalsts komersanta atrašanās vietu (juridisko adresi);

5) (izslēgts ar 16.03.2006. likumu);

6) reģistru, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

7) personu, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu;

8) ārvalsts komersanta veidu.

(3) Pieteikumam par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno šādus dokumentus:

1) dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā ārvalstī, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

2) atļauju atvērt filiāli, ja to paredz likums;

3) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu kopiju;

4) dokumentu, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās, un šā

pilnvarojuma apjomu;

5) nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu ārvalsts komersanta filiāles juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz.

(4) Šā panta otrās daļas 7.punktā minētā persona, ārvalsts komersants vai tā likumiskie pārstāvji iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par:

1) komersanta darbības izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesa, konkursa vai tam pielīdzināma procesa uzsākšanu un pabeigšanu;

2) komersanta likvidāciju, kā arī reorganizāciju, ja ārvalsts komersants ir sabiedrība;

3) administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un pilnvarojuma apjomu;

4) filiāles izslēgšanu no komercreģistra.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par jebkurām izmaiņām šo personu sastāvā un to pilnvarojuma apjomā.

(6) Komercreģistra iestādei iesniedz ārvalsts komersanta gada pārskatu, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz gada

6

Deputāte I. Cvetkova

Papildināt 25.panta trešās daļas 5. punktu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.”

Neatbalstīts

pārskatu iesniegšanu komersanta atrašanās vietas valsts reģistram.

(7) Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(8) Ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

7

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 25. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Par šā panta otrās daļas 7. punktā minēto personu var būt tikai pilngadīga fiziska persona, kurai tiesa nav ierobežojusi rīcībspēju.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.1; 2

35.pants. Prokūras izdošana un ierobežojumi prokūristam

(1) Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu.

(2) Prokūru var izdot vienlaicīgi vairākām personām. Uz šādas prokūras (kopprokūra) pamata kopprokūristiem ir tiesības pārstāvēt komersantu tikai kopīgi.

(3) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.

(4) Par prokūristu nevar būt persona, kura atbilstoši šā likuma 221.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā un 304.panta trešajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem nevar būt par kapitālsabiedrības valdes locekli.

8

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 35.panta ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Par prokūristu var būt tikai pilngadīga fiziska persona, kurai tiesa nav ierobežojusi rīcībspēju.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.1; 2

75.pants. Individuālā komersanta reģistrācija

(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (šā likuma 45.pants) vai māklera darbībai (šā likuma 64.panta pirmā daļa), vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

(2) Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Pamats individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. Pieteikumā norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi);

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) (izslēgts ar 16.03.2006. likumu).

 (4) Pieteikumam pievieno nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu individuālā komersanta juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz.

9

Deputāte I. Cvetkova

Papildināt 75.panta ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.”

Neatbalstīts

78.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda šā likuma 8.pantā minētās ziņas.

(2) Par sabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Juridiskās adreses maiņa piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā.

 (2¹) Pieteikumam pievieno nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz.

10

Deputāte I. Cvetkova

Papildināt 78.panta 2¹. daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.”

Neatbalstīts

(3) Ierakstīšanai komercreģistrā piesakāma sabiedrības firmas maiņa, kā arī jauna biedra iestāšanās sabiedrībā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(5) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)

139.pants. Sabiedrības juridiskā adrese

(1) Sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.

 (2) Pieteikumam pievieno nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz.

11

Deputāte I. Cvetkova

Papildināt 139.panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.”

Neatbalstīts

149.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda šā likuma 8.pantā minētās ziņas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) bankas izziņu vai citu dokumentu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā);

3) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

4) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome);

5) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli. Ja līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā mainās tās firma, rakstveida piekrišana atkārtoti nav jāiesniedz;

6) (izslēgts ar 15.04.2010. likumu);

7) valdes paziņojumu par sabiedrības juridisko adresi, pievienojot nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja valdes paziņojumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz;

8) (izslēgts ar 16.03.2006. likumu);

9) dalībnieku reģistra pirmo nodalījumu.

12

Deputāte I. Cvetkova

Papildināt 149.panta trešās daļas 7. punktu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.”

Neatbalstīts

161.pants. Dividendes

(1) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(1¹) Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.

(3) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām.

 (4) Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.

13

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 161.panta ceturto daļu pēc vārdiem „gada pārskata” ar vārdiem „vai šā likuma 161.¹ pantā minētā saimnieciskās darbības pārskata”.

Atbalstīts

4. Papildināt 161.panta ceturto daļu pēc vārdiem “gada pārskata” ar vārdiem “vai šā likuma 161.¹ pantā minētā saimnieciskās darbības pārskata”.

(5) Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

(6) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā.

(7) Sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā.

(8) Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot šā likuma 162.pantā minētos gadījumus.

14

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumu ar jaunu 161.¹ pantu šādā redakcijā:

„161.¹ pants. Ārkārtas dividendes

(1) Statūtos var noteikt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām (šā panta izpratnē – ārkārtas dividendes). Šādā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma noteikumi par dividenžu noteikšanu, aprēķināšanu un izmaksu, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

Atbalstīts

Redakc. preciz.

5. Papildināt likumu ar 161.¹ pantu šādā redakcijā:

“161.¹ pants. Ārkārtas dividendes

(1) Statūtos var paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām (šā panta izpratnē — ārkārtas dividendes). Šādā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma noteikumi par dividenžu noteikšanu, aprēķināšanu un izmaksu, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Statūtos paredz nosacījumu vai termiņu, kuram iestājoties, nosaka termiņu, kādā valde sasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Valde nesasauc dalībnieku sapulci, ja saskaņā ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas sagatavots par ārkārtas dividenžu izmaksas periodu, sabiedrībai nav peļņas. Statūtos var noteikt citus gadījumus, kad valde nesasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu.

(3) Sabiedrība var izmaksāt ārkārtas dividendēs ne vairāk kā 85 procentus no peļņas, kas gūta periodā, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes.

Redakc. preciz.

(2) Statūtos paredz nosacījumu vai termiņu, kuram iestājoties nosakāms termiņš, kādā valde sasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Valde nesasauc dalībnieku sapulci, ja saskaņā ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas sagatavots par ārkārtas dividenžu izmaksas periodu, sabiedrībai nav peļņas. Statūtos var noteikt citus gadījumus, kad valde nesasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu.

(3) Sabiedrība var izmaksāt ārkārtas dividendēs ne vairāk kā 85 procentus no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas.

(4) Valde sagatavo un iesniedz dalībnieku sapulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Dalībnieku sapulce nevar noteikt lielāku ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kā noteikts valdes priekšlikumā par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

(5) Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu. Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

Redakc. preciz.

(4) Valde sagatavo un iesniedz dalībnieku sapulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Dalībnieku sapulce nevar noteikt lielāku ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kā noteikts valdes priekšlikumā par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

(5) Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu. Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un valdes priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

(6) Dalībnieku sapulces lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu pieņem:

1) ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu;

2) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

(7) Dalībnieku sapulcē valde apliecina, ka:

1) sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies;

2) ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku sabiedrības saistību izpildei pārskata gada atlikušajos mēnešos.

Redakc. preciz.

(6) Dalībnieku sapulce lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu pieņem:

1) ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu;

2) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

(7) Dalībnieku sapulcē valde apliecina, ka:

1) sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies;

2) ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku sabiedrības saistību izpildei atlikušajos pārskata gada mēnešos.

 (8) Dividendes saskaņā ar šā panta noteikumiem var noteikt un izmaksāt, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā:

1) sabiedrībai nav nodokļu parādu;

2) sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu, un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumu nav samazināti.

(9) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst šā likuma 185.¹ panta pirmās daļas noteikumiem, nedrīkst noteikt un izmaksāt ārkārtas dividendes.”

Redakc. preciz.

(8) Dividendes saskaņā ar šā panta noteikumiem var noteikt un izmaksāt, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā:

1) sabiedrībai nav nodokļu parādu;

2) sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.

(9) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst šā likuma 185.¹ panta pirmās daļas noteikumiem, nedrīkst noteikt un izmaksāt ārkārtas dividendes.”

180.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas izlietošanu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

 (3) Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības tīrās peļņas apmēru;

2) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu);

3) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu);

4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu;

5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

15

Tieslietu ministrs J.Bordāns Aizstāt likuma 180.panta trešās daļas 1. un 4. punktā aizstāt vārdus „tīrās peļņas” ar vārdiem „nesadalītās peļņas”.

Atbalstīts

Redakc. preciz.

6. Aizstāt 180.panta trešās daļas 1. un 4.punktā vārdus “tīrās peļņas” ar vārdiem “nesadalītās peļņas”.

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(6) Ja sabiedrībai ir nesadalītā peļņa, dalībnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Valde paziņojumam par sapulces sasaukšanu pievieno priekšlikumu par peļņas izlietošanu, kurā norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas.

182.pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem

(1) Sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, uzskatāmas par nepamatotām. Par sabiedrības līdzekļu nepamatotu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

 (3) Dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls pārskata gada noslēgšanas brīdī ir mazāks vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu mazāks par sabiedrības pamatkapitāla apmēru. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība tiek likvidēta.

16

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 182.panta trešo daļu pēc vārdiem „pārskata gada noslēgšanas brīdī” ar vārdiem „vai, ja pieņemts lēmums par ārkārtas dividenžu noteikšanu, - attiecīgā pārskata perioda beigās”.

Atbalstīts

7. Papildināt 182.panta trešo daļu pēc vārdiem “pārskata gada noslēgšanas brīdī” ar vārdiem “vai, ja pieņemts lēmums par ārkārtas dividenžu noteikšanu, — attiecīgā pārskata perioda beigās”.

(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētās saistības neattiecas uz izmaksām dalībniekiem, pret kuriem saistības radušās citādi, nevis no dalības sabiedrībā.

185.¹ pants. Īpašie noteikumi attiecībā uz pamatkapitāla lielumu

(1) Sabiedrības pamatkapitāls var būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto minimālo pamatkapitāla lielumu, ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm:

1) sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;

2) sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;

3) sabiedrības valdes sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki;

4) katrs sabiedrības dalībnieks ir tikai vienas tādas sabiedrības dalībnieks, kuras pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada tīrās peļņas.

17

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likuma 185.¹ panta otrajā daļā vārdu „tīrās”.

Atbalstīts

8. 185.¹ pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdu “tīrās”;

(3) Obligāto rezervi, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var izmantot:

1) pamatkapitāla palielināšanai;

2) pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas;

3) iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas.

(4) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, tās valde priekšlikumā par sabiedrības peļņas izlietošanu papildus šā likuma 180.panta trešajā daļā minētajām ziņām norāda obligātās rezerves veidošanai izdarāmo atskaitījumu apmēru.

 (5) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, sabiedrība var izmaksāt dividendēs to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.

18

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likuma 185.¹ panta piektajā daļā vārdus „tīrās peļņas” ar vārdiem „pārskata gada peļņas”.

Atbalstīts

aizstāt piektajā daļā vārdus “tīrās peļņas” ar vārdiem “pārskata gada peļņas”.

(6) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto un tā neatbilst kādai no šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētajām pazīmēm, sabiedrībai ir pienākums triju mēnešu laikā no brīža, kad rodas neatbilstība attiecīgajai pazīmei, palielināt pamatkapitālu līdz šā likuma 185.pantā noteiktajam apmēram.

(7) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto un ir pasludināts šīs sabiedrības maksātnespējas process, tās dalībnieki solidāri atbild par sabiedrības saistībām, kuru kopējais apmērs nepārsniedz šā likuma 185.pantā noteiktā pamatkapitāla apmēra un dibinātāju apmaksātā pamatkapitāla apmēra starpību.

221.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

19

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likuma 221.panta trešajā daļā vārdus „rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdiem „tikai pilngadīga fiziska persona, kurai tiesa nav ierobežojusi rīcībspēju.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.1

 (4) Par valdes locekli nevar būt šīs sabiedrības padomes loceklis, šīs sabiedrības revidents un koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis. Statūtos var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.

(5) Valdei ir pienākums sniegt ziņas dalībnieku sapulcei par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un dalībnieku, padomes locekli vai valdes locekli.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome, ja tāda ir izveidota.

(8) Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, — ar dalībnieku lēmumu.

(9) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(10) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(11) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

255.pants. Personāla akcijas

(1) Sabiedrība var emitēt personāla akcijas. Personāla akcijas nododamas bez atlīdzības, un tās var iegūt tikai sabiedrības darbinieki un valdes locekļi.

(2) Personāla akcijas var būt tikai vārda akcijas.

 (3) Personāla akcijas tiek emitētas uz sabiedrības tīrās peļņas rēķina.

20

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likuma 255.panta trešajā daļā vārdus „tīrās peļņas” ar vārdiem „nesadalītās peļņas”.

Atbalstīts

9. Aizstāt 255.panta trešajā daļā vārdus “tīrās peļņas” ar vārdiem “nesadalītās peļņas”.

(4) Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla.

(5) Sabiedrībai apmaksājot personāla akcijas, sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par parakstīto pamatkapitālu.

(6) Personāla akcija nedod balsstiesības un tiesības likvidācijas kvotas saņemšanai.

(7) Akcionārs drīkst atsavināt personāla akcijas, ja statūtos nav noteikti ierobežojumi.

(8) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, pirmpirkuma tiesības iegādāties darbiniekam vai valdes loceklim piederošās personāla akcijas ir sabiedrībai.

295.pants. Padomes sastāvs

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

21

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likuma 295.panta pirmajā daļā vārdus „rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdiem „pilngadīga fiziska persona, kurai tiesa nav ierobežojusi rīcībspēju.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.1

(2) Par padomes locekli nedrīkst būt:

1) šīs sabiedrības valdes loceklis, revidents, prokūrists vai komercpilnvarnieks;

2) šīs sabiedrības atkarīgās sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo sabiedrību;

3) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu).

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs, bet, ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozībā, — minimālais padomes locekļu skaits ir pieci.

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai

304.pants. Valdes sastāvs

(1) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki valdes locekļi. Ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozībā, minimālais valdes locekļu skaits ir trīs.

 (2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

22

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likuma 304.panta otrajā daļā vārdus „rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdiem „pilngadīga fiziska persona, kurai tiesa nav ierobežojusi rīcībspēju.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.1

(3) Par valdes locekli nevar būt:

1) šīs sabiedrības padomes loceklis;

2) šīs sabiedrības revidents;

3) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

4) koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis.

(4) Statūtos var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.

(5) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

319.pants. Likvidatoram izvirzāmās prasības

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

23

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt 319.panta pirmajā daļā vārdus „rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdiem „tikai pilngadīga fiziska persona, kurai tiesa nav ierobežojusi rīcībspēju.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.1

(2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)

(3) Par likvidatoru nevar būt persona, kura atbilstoši šā likuma 221.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā un 304.panta trešajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem nevar būt par sabiedrības valdes locekli.

(4) Likvidatoram ir pienākums paziņot dalībniekiem par iespējamiem šķēršļiem amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 4.¹, 4.², 171., 221. un 304.pantu un iespējamiem šķēršļiem sabiedrības pārstāvības tiesību īstenošanai saskaņā ar šā likuma 4.¹ un 4.² pantu vai apliecināt, ka viņam šādu šķēršļu nav.

343.¹ pants. Dalībnieku tiesības uz dokumentu elektronisku pieejamību

(1) Ja sabiedrība nodrošina šā likuma 343.panta trešajā daļā noteikto dokumentu pieejamību savā mājaslapā internetā, sabiedrībai nav jānodrošina dalībniekiem iespēja iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem sabiedrības juridiskajā adresē.

 (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība nodrošina dokumentu nepārtrauktu pieejamību savā mājaslapā internetā ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, un ne mazāk kā vienu gadu pēc dienas, kad dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums par reorganizācijas līguma apstiprināšanu.

24

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 343.¹ panta otro daļu pēc vārda „sabiedrība” ar vārdiem „bez maksas”.

Atbalstīts

10. 343.¹ pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “sabiedrība” ar vārdiem “bez maksas”;

(3) Ja sabiedrība tehnisku vai citu iemeslu dēļ nevar savā mājaslapā internetā nodrošināt dalībniekam nepārtrauktu pieeju dokumentiem šā panta otrajā daļā noteiktajā laikposmā, dalībniekam ir tiesības iepazīties ar minētajiem dokumentiem sabiedrības juridiskajā adresē.

 (4) Sabiedrībai nav pienākuma nodrošināt dalībniekiem iespēju saņemt bez maksas šā likuma 343.panta trešajā daļā noteikto dokumentu kopijas, ja attiecīgos dokumentus var lejuplādēt un izdrukāt no sabiedrības mājaslapas internetā ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu.

25

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 343.¹ panta ceturto daļu pēc vārda „izdrukāt” ar vārdiem „bez maksas”.

Atbalstīts

papildināt ceturto daļu pēc vārda “izdrukāt” ar vārdiem “bez maksas”.

(5) Sabiedrības valde ir atbildīga par sabiedrības mājaslapā internetā ievietoto dokumentu atbilstību šā likuma 343.panta trešajā daļā noteikto dokumentu oriģināliem.

352.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Reorganizācijā iesaistīto sabiedrību padomes locekļi, valdes locekļi un personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, atbild solidāri par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā viņu vainas dēļ nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

26

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 352. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja iegūstošajai sabiedrībai pieder visas pievienojamās sabiedrības daļas (akcijas), pievienojamās sabiedrības valdes un padomes locekļi neatbild par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā nodarīti pievienojamās sabiedrības dalībniekam.”

Atbalstīts

11. Papildināt 352.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja iegūstošajai sabiedrībai pieder visas pievienojamās sabiedrības daļas (akcijas), pievienojamās sabiedrības valdes un padomes locekļi neatbild par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā nodarīti pievienojamās sabiedrības dalībniekam.”

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

511

2. Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

512

3. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.martam nodrošina nepieciešamo finansējumu Komerclikuma spēkā stāšanās nosacījumu realizācijai.

513

4. Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības statūtu un personālsabiedrības līgumu atbilstību šā likuma prasībām, kas attiecas uz nosacījumu, ka valdes locekļi vai personālsabiedrības biedri nav ierobežoti savās pārstāvības tiesībās ar prokūristu, līdz 2005.gada 1.jūnijam kapitālsabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei attiecīgus grozījumus statūtos, ja tajos noteikts, ka viens vai vairāki valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt kapitālsabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu, vai personālsabiedrība piesaka komercreģistra iestādei pārstāvības modeļa maiņu, ja personālsabiedrības līgumā ir noteikts, ka viens vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt personālsabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai kapitālsabiedrības statūtos vai personālsabiedrības līgumā, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūnijam spēkā ir kapitālsabiedrības statūtos vai personālsabiedrības līgumā noteiktais pārstāvības modelis.

514

5. Šā likuma 149.panta trešās daļas 5.punkta otrais teikums un 224.panta otrās daļas trešais teikums (par sabiedrības valdes locekļa tiesībām neiesniegt rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli), kā arī grozījumi, saskaņā ar kuriem tiek izslēgts 25.panta otrās daļas 5.punkts un 75.panta trešās daļas 4.punkts, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

6. Likuma 10.panta otrās daļas jaunā redakcija, grozījumi 38.panta pirmās daļas otrajā teikumā, 107.panta trešajā daļā, 149.panta trešās daļas 6.punkta pirmajā teikumā, 320.panta pirmās daļas 3.punktā, kā arī 347.panta pirmās daļas 9.punkta otrais teikums (par komercreģistra iestādes amatpersonas tiesībām apliecināt paraksta paraugus) stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

516

7. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 15.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

517

8. Sākot ar 2006.gada 10.aprīli, kad spēkā stājas likuma grozījumi, kas nosaka, ka ziņas par revidentu nav komercreģistrā ierakstāmās ziņas, komercreģistra iestādes amatpersona, nepieņemot atsevišķu lēmumu un nepiemērojot šā likuma 11.panta noteikumu, izdara komercreģistrā ierakstu par tādu ziņu izslēgšanu no komercreģistra, kuras satur informāciju par sabiedrības revidentu.

518

9. Fiziskā persona, kuras veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (šā likuma 45.pants) vai māklera darbībai (šā likuma 64.panta pirmā daļa) un kura nav reģistrēta komercreģistrā, piesaka sevi reģistrācijai komercreģistrā līdz 2008.gada 31.decembrim.

519

10. Grozījumi attiecībā uz 181.pantu (par šā panta izslēgšanu) stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, kuros noteikta kārtība, kādā iesniedzami gada pārskati un konsolidētie gada pārskati.

520

11. Ja akciju sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, kuras nav iegrāmatotas Latvijas Centrālajā depozitārijā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem, akciju sabiedrība ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim pieņem lēmumu par uzrādītāja akciju konversiju uz vārda akcijām vai nodrošina uzrādītāja akciju iegrāmatošanu Latvijas Centrālajā depozitārijā.

12. Ja akciju sabiedrības statūtos nav norādīti tās galvenie komercdarbības veidi, sabiedrība, ievērojot šā likuma 144.panta otrās daļas 4.punkta prasības, izdara attiecīgus grozījumus savos statūtos un iesniedz tos komercreģistra iestādei ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim.

522

13. Šā likuma 154.panta 3.² daļa stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā.

523

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

14. Līdz 2008.gada 1.jūnijam sniegtie atzinumi par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim.

524

15. Šā likuma D daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

525

16. Ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

526

17. Šā likuma 11.panta ceturtā daļa un 15.panta 1.¹ daļa ir spēkā līdz 2012.gada 1.maijam.

527

18. Grozījumi šā likuma 28.pantā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas paredz komersanta firmas veidošanā un reģistrācijā ievērot nosacījumu, ka reģistrācijai pieteiktā komersanta firma nedrīkst sakrist ar komercreģistra iestādes reģistros ierakstīšanai pieteiktu vai ierakstītu firmu vai nosaukumu.

19. Grozījumi šā likuma 28.pantā par firmas atšķiramību no citos komercreģistra iestādes reģistros jau ierakstītu firmu vai nosaukumu neskar komersanta tiesības uz firmu, kas ierakstīta komercreģistrā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

529

20. Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2010.gada 30.aprīlim un viņa pilnvaru termiņš nav beidzies līdz 2010.gada 1.maijam, tad uzskatāms, ka valdes vai padomes loceklis ir ievēlēts uz nenoteiktu laiku. Šis nosacījums nav piemērojams gadījumā, kad sabiedrības statūtos ir noteikts valdes vai padomes pilnvaru termiņš.

530

21. Ja akciju sabiedrības valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2010.gada 30.aprīlim, viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā valdes vai padomes locekļa ievēlēšanas dienā.

531

22. Grozījumi šā likuma 154.panta pirmajā un 1.¹ daļā (par mantisko ieguldījumu vērtētāju saraksta vešanu) stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

532

23. Sākot ar 2011.gada 1.jūliju, kad spēkā stājas likuma grozījumi, kas nosaka, ka ziņas par personas dzīvesvietu nav komercreģistrā ierakstāmās ziņas, komercreģistra iestādes amatpersona, nepieņemot atsevišķu lēmumu un nepiemērojot šā likuma 11.panta noteikumus, izdara komercreģistrā ierakstu par tādu ziņu izslēgšanu no komercreģistra, kuras satur informāciju par personas dzīvesvietu.

24. Šā likuma 9.panta ceturtajā daļā noteiktais, ka ziņas par personas adresi, kurā tā ir sasniedzama, komercreģistra iestāde sniedz pēc pamatota pieprasījuma, neattiecas uz tām ziņām par personas dzīvesvietu, kuras komercreģistrā ierakstītas līdz 2011.gada 1.jūlijam.

2. Pārejas noteikumos:

izslēgt 24.punktu;

27

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„2. Izteikt pārejas noteikumu 24.punktu šādā redakcijā:

24. Laikā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 1.aprīlim

šā likuma 9.panta ceturtajā daļā noteiktais (par to, ka ziņas par personas adresi, kurā tā ir sasniedzama, komercreģistra iestāde sniedz pēc personas pamatota pieprasījuma) neattiecas uz tām ziņām par personas dzīvesvietu, kuras komercreģistrā ierakstītas līdz 2011.gada 1.jūlijam.”

Atbalstīts

Redakc. preciz.

12. Pārejas noteikumos:

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

“24. Laikā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 1.aprīlim šā likuma 9.panta ceturtajā daļā noteiktais (ka ziņas par personas adresi, kurā tā sasniedzama, komercreģistra iestāde sniedz pēc personas pamatota pieprasījuma) neattiecas uz tām ziņām par personas dzīvesvietu, kuras komercreģistrā ierakstītas līdz 2011.gada 1.jūlijam.”;

25. Ja personālsabiedrības biedrs vai kapitālsabiedrības dalībnieks vai akcionārs līdz 2011.gada 12.jūlijam ieguvis vismaz 25 procentus no personālsabiedrības ieguldījuma (kapitāla) daļām vai kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām vai akcijām un viņam piederošo personālsabiedrības ieguldījuma (kapitāla) daļu vai kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai akciju skaits līdz paziņojuma iesniegšanas dienai nav samazinājies, viņam ir pienākums šā likuma 17.¹ panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu iesniegt personālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai ne vēlāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim.

535

26. Šā likuma 8.panta piektās daļas 4.¹ punkta jaunā redakcija, grozījumi 210.panta pirmās daļas 9.punktā, 218.panta pirmajā daļā, 268.panta pirmās daļas 10.punktā, 284.panta otrajā daļā, kā arī XIV¹ sadaļa (par komersanta darbības apturēšanu un atjaunošanu) stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

536

27. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam sagatavo un iesniedz Saeimai nodokļus un grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos nepieciešamos grozījumus saistībā ar komersanta darbības apturēšanu un atjaunošanu, pamatojoties uz komersanta lēmumu.

537

28. Šā likuma 7.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

538

29. Komercreģistra iestādes amatpersona šā likuma 9.panta pirmajā daļā un 10.panta otrajā daļā noteiktos personas paraksta apliecinājumus pilnā apjomā veic, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz 2013.gada 31.decembrim komercreģistra iestādes amatpersona apliecina personas parakstu uz pieteikuma par:

515

521

528

533

534

543

34. Grozījumi šā likuma 333.³ pantā par sestās daļas izslēgšanu un grozījumi 333.⁵ pantā par trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

1) komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, ja pieteikums iesniegts par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā;

2) kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā, ja kapitālsabiedrību dibina viens dibinātājs;

3) tādas kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā, kura atbilst šā likuma 185.¹ panta pirmās daļas noteikumiem.

539

30. Ja šā likuma 10.panta otrajā daļā minētais pieteikums vai tam pievienotais dokuments ir iesniegts komercreģistra iestādei līdz 2013.gada 30.jūnijam, bet komercreģistra iestādes amatpersona to izskata pēc 2013.gada 30.jūnija, tā ir tiesīga pieņemt attiecīgu lēmumu arī tad, ja paraksts uz pieteikuma vai tam pievienotā dokumenta nav notariāli apliecināts (izņemot pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā un personas piekrišanu ieņemt kapitālsabiedrības valdes locekļa vai komercsabiedrības likvidatora amatu).540

31. Līdz 2013.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību atbilstoši šā likuma 187.panta prasībām sastāda un ne vēlāk kā 2015.gada 30.jūnijā iesniedz komercreģistra iestādei aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistru.

541

32. Šā likuma noteikumi par izpirkuma tiesībām ir piemērojami, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļas atsavināšanas, tajā skaitā nodošanas, darījums ir noslēgts pēc 2013.gada 30.jūnija.

542

33. Laikā no 2013.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.jūnijam kapitālsabiedrība, kura reģistrēta komercreģistrā līdz 2013.gada 30.jūnijam, ir tiesīga dalībnieku vai akcionāru sapulcē pieņemt lēmumu par statūtu grozījumiem, kas nosaka, ka dalībnieku vai akcionāru sapulces norisi apliecina zvērināts notārs (9.panta 3.¹ daļa), ar dalībnieku vai akcionāru sapulcē klātesošo dalībnieku vai akcionāru vienkāršu balsu vairākumu.

34. Grozījumi šā likuma 333.³ pantā par sestās daļas izslēgšanu un grozījumi 333.⁵ pantā par trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

544

35. Grozījumi šā likuma 75.panta pirmās daļas ievaddaļā un 1.punktā, 151.panta otrajā daļā, 154.panta otrajā daļā, 172.panta otrajā un sestajā daļā, 185.pantā, 186.panta pirmajā daļā, 225.pantā (ar kuriem naudas summas latos tiek izteiktas euro), kā arī 230.panta jaunā redakcija un 443.panta otrās daļas izslēgšana stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

545

36. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, kad spēkā stājas šā likuma grozījumi par kapitālsabiedrības pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz euro, komercreģistra iestādes amatpersona var pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā, ja dibināšanas dokumentos pamatkapitāls un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtība izteikta latos un pieteikums par kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā iesniegts komercreģistra iestādei līdz 2013.gada 31.decembrim.

37. Ja kapitālsabiedrības pamatkapitāls izteikts latos, sākot ar 2014.gada 1.janvāri:

1) sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļas nominālvērtībai jābūt izteiktai veselos latos un pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto apmēru, ievērojot latu apmaiņas kursu pret euro, ko noteikusi Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 3.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 28.punktu šādā redakcijā:

"28. Šā likuma grozījumi attiecībā uz pārejas noteikumu 24.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī."

546

2) šā likuma 185.¹ panta pirmās daļas nosacījumiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļas nominālvērtībai jābūt izteiktai veselos latos un pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par šā likuma 185.¹ pantā noteikto apmēru, ievērojot latu apmaiņas kursu pret euro, ko noteikusi Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 3.punktu;

3) akciju sabiedrības akcijas nominālvērtībai jābūt izteiktai veselos latos un pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par šā likuma 225.pantā noteikto apmēru, ievērojot latu apmaiņas kursu pret euro, ko noteikusi Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 3.punktu.

547

38. Kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitāls izteikts latos, no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam piesaka komercreģistra iestādei statūtu grozījumus, kas paredz pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz euro.

548

39. Sākot ar 2014.gada 1.jūliju, piesakot komercreģistra iestādei statūtu grozījumus, kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitāls izteikts latos, statūtos vienlaikus paredz pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz euro.

549

40. Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 38. vai 39.punktam piesaka komercreģistra iestādei statūtu grozījumus, kas paredz pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas nominālvērtības denomināciju no latiem uz euro, tā papildus iesniedz dalībnieku reģistra pēdējo nodalījumu, kurā pamatkapitāla daļas nominālvērtība izteikta euro.550

557

41. Atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 22.panta otrajai un trešajai daļai veiktajā denominācijā iegūto pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību noapaļo uz leju līdz tuvākajai vērtībai, kas dalās ar minimālo pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību euro bez atlikuma. Kapitālsabiedrība var noteikt citu pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību, ja tas nepieciešams Euro ieviešanas kārtības likuma 22.panta pirmajā daļā noteikto principu ievērošanai.

551

42. Atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 22.panta trešajai daļai veiktajā denominācijā [tajā skaitā arī nosakot citu pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību] iegūtā pamatkapitāla daļu (akciju) atlikusī vērtība, ko izmaksā kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) vai ieskaita kapitālsabiedrības rezervēs, ir tāda vērtība, ko nevar izteikt jaunās pamatkapitāla daļās (akcijās) un piešķirt kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) proporcionāli viņiem piederošajām pamatkapitāla daļām (akcijām).

552

43. Kapitālsabiedrības pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) denominācija no latiem uz euro, ko veic atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 22.pantam un šā likuma pārejas noteikumu 41. un 42.punktam, nav uzskatāma par kapitālsabiedrības pamatkapitāla samazināšanu šā likuma izpratnē. Pieteikumā komercreģistra iestādei valde apliecina, ka pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) denominācijā ievēroti Euro ieviešanas kārtības likuma 22.panta pirmajā daļā noteiktie principi un netiek aizskartas kreditoru intereses.553

44. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmums par statūtu grozījumiem, kas paredz kapitālsabiedrības pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz euro, tiek pieņemts ar dalībnieku (akcionāru) sapulcē klātesošo dalībnieku (akcionāru) vienkāršu balsu vairākumu.

554

45. Ja pieteikums par kapitālsabiedrības statūtu grozījumiem un sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra pēdējais nodalījums komercreģistra iestādei iesniegts laikā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam un dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumā par statūtu grozījumiem, pilnā statūtu teksta jaunajā redakcijā un sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra pēdējā nodalījumā ir paredzēta vienīgi pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības vai citas statūtos noteiktās naudas summas denominācija no latiem uz euro:

1) kapitālsabiedrībai nepiemēro šā likuma prasību par paraksta notariālu apliecināšanu uz dalībnieku (akcionāru) sapulces protokola vai tā atvasinājuma, pilnā statūtu teksta jaunās redakcijas un sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra pēdējā nodalījuma;

2) kapitālsabiedrība ir atbrīvota no valsts nodevas par statūtu grozījumu un dalībnieku reģistra pēdējā nodalījuma reģistrāciju komercreģistrā un ierakstu izdarīšanu komercreģistrā, kuri saistīti ar pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības vai citas statūtos noteiktās naudas summas denomināciju no latiem uz euro;

3) kapitālsabiedrība ir atbrīvota no maksas par tādu ierakstu un ziņu izsludināšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kuras saistītas ar pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības vai citas statūtos noteiktās naudas summas denomināciju no latiem uz euro.

555

46. Šo pārejas noteikumu 45.punkta 2. un 3.apakšpunktu piemēro arī tad, ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību papildus statūtu grozījumiem, kas paredz pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas nominālvērtības denomināciju no latiem uz euro, komercreģistra iestādei iesniedz aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistru atbilstoši šo pārejas noteikumu 31.punktam.

556

47. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, komercreģistrā ierakstīto katra komandīta ieguldījuma summu un komandītu ieguldījumu kopsummu, kas izteikta latos, komercreģistra iestāde līdz 2014.gada 1.jūlijam izsaka euro, ievērojot latu apmaiņas kursu pret euro, ko noteikusi Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 3.punktu. Ierakstu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" bez maksas.

28

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt pārejas noteikumus ar 35. un 36. punktu šādā redakcijā:

„35. Grozījumi šā likuma 8.panta piektās daļas 7.punktā un grozījumi par 8.panta piektās daļas papildināšanu ar 7.¹ punktu stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

36. Komercreģistra iestāde līdz 2014.gada 1.aprīlim aktualizē par individuālajiem komersantiem ierakstāmās ziņas komercreģistrā, individuālā komersanta aizgādņa vārdu un uzvārdu aizstājot ar ziņām par aizgādnības nodibināšanu.”

Atbalstīts

Redakc. preciz.

papildināt pārejas noteikumus ar 48. un 49.punktu šādā redakcijā:

“48. Grozījumi šā likuma 8.pantā par piektās daļas 7.punkta izteikšanu jaunā redakcijā un piektās daļas papildināšanu ar 7.¹ punktu stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

49. Komercreģistra iestāde līdz 2014.gada 1.aprīlim aktualizē komercreģistrā par individuālajiem komersantiem ierakstāmās ziņas, individuālā komersanta aizgādņa vārdu un uzvārdu aizstājot ar ziņām par aizgādnības nodibināšanu.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1968.gada 9.marta pirmās direktīvas 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

29

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt Informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

„1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/30/ES par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;”.

Atbalstīts

13. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/30/ES par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;”;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa direktīvas 2011/35/ES par akciju sabiedrību apvienošanos;

4) Padomes 1982.gada 17.decembra sestās direktīvas 82/891/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu;

5) Padomes 1989.gada 21.decembra vienpadsmitās direktīvas 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/102/EK par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību;

7) Padomes 1986.gada 18.decembra direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordināciju attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (komercaģentiem);

8) Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/58/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 68/151/EEK attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām;

30

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt Informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 8.punktu.

Atbalstīts

izslēgt 8.punktu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos;

10) (izslēgts ar 15.04.2010. likumu);

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/63/EK, ar ko Padomes direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/109/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 77/91/EEK, 78/855/EEK un 82/891/EEK un direktīvu 2005/56/EK attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos.

31

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:

„13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 13.jūnija direktīvas 2012/17/ES, ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību.”

Atbalstīts

Redakc. preciz.

papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 13.jūnija direktīvas 2012/17/ES, ar ko Padomes direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību.”

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.