2013. gada 4.jūnijā
9/5 –
Saeimas Prezidijam
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija š.g. 4.jūnija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr.631/Lp11; dok.nr.2148) pirmajam lasījumam.
Komisija nolēma minēto likumprojektu neatbalstīt un iesniegt izskatīšanai Saeimas sēdē alternatīvu likumprojektu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atzīt alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” par steidzamu.
Pielikumā:
1) alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””, 1 lp.
2) alternatīvā likumprojekta anotācija, 1 lp.
Ar cieņu
Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas priekšsēdētāja I.Druviete
Alternatīvais likumprojekts
Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”
Izdarīt likumā „Par Latvijas valsts ģerboni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 8.nr.; 2006, 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 104.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 5.panta pirmās daļas 8.punktu pēc vārdiem „Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija” ar vārdiem „Augstākās izglītības padome”.
2. Papildināt 8.panta sesto daļu pēc vārda „zīmē” ar vārdiem iekavās „(arī kā emblēmas sastāvdaļu)”.
3. Papildināt 8.2 panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem „Satversmes aizsardzības biroju” ar vārdiem „Militārās izlūkošanas un drošības dienestu”.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts izstrādāts saistībā ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 631/Lp11). Konceptuāli atbalstot likumprojektā piedāvātos risinājumus un anotācijā ietverto pamatojumu, komisija secināja, ka tos iespējams izteikt precīzākā redakcijā un neradītu priekšstatu, ka tiktu pārskatīti jau iepriekš pieņemtie lēmumi par valsts institūciju vienoto vizuālo identitāti, un ņemtu vērā, ka šis likums tiecas uz kodificētu valsts ģerboņa izmantošanas regulējumu.
Likumprojektā piedāvātais attiecas uz civilmilitārām struktūrām un ģerboņa lietošanu formas tērpā, precizējot jau šobrīd no likuma izrietošo, ka valsts ģerboni formas tērpā var lietot arī kā emblēmas sastāvdaļu (piemēram, muitas iestāžu amatpersonām). Papildus tam likumprojekts, lai novērstu nepamatotu atšķirīgu attieksmi, piedāvā noteikt, ka lielo valsts ģerboni varēs lietot arī Augstākā izglītības padome līdzīgi citām attiecīgajā likuma normā uzskaitītajām pastāvīgajām institūcijām.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas notikušas ar Valsts Heraldikas komisiju, Saeimas Juridisko biroju un Augstākās izglītības padomi.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Sabiedrība tiks informēta ar oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.