Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(8)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Tūrisma likums

Grozījumi Tūrisma likumā

Grozījumi Tūrisma likumā

Izdarīt Tūrisma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 1999, 22.nr.; 2002, 4.nr.; 2003, 6.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Tūrisma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 1999, 22.nr.; 2002, 4.nr.; 2003, 6.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aktīvais tūrisms - tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats;

2) dabas tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos;

3) (izslēgts ar 07.10.99. likumu);

4) klients - fiziskā vai juridiskā persona, kas piekrīt saņemt kompleksu tūrisma pakalpojumu vai pērk kompleksu tūrisma pakalpojumu trešās personas interesēs;

5) komplekss tūrisma pakalpojums - tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma, attiecas uz periodu, kas ir garāks par 24 stundām, un ietver diennakts izmitināšanu vai vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem:

a) transportu,

b) izmitināšanu;

c) citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma;

1.  1.pantā:

aizstāt 5.punkta ievaddaļā skaitli un vārdus “24 stundām, un” ar skaitli un vārdiem “24 stundām, vai” un vārdus “diennakts izmitināšanu vai” — ar vārdiem “diennakts izmitināšanu un”;

1

Juridiskais birojs

Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) komplekss tūrisma pakalpojums - tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma un attiecas uz:

a) periodu, kas ir garāks par 24 stundām un ietver vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem - transportu, izmitināšanu vai citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma;

b) periodu, kas ir īsāks par 24 stundām, ietver izmitināšanu un vismaz vienu no šādiem tūrisma pakalpojumiem - transportu vai citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma.”

Atbalstīts

1.  1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) komplekss tūrisma pakalpojums — tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma un attiecas uz:

a) periodu, kas ir garāks par 24 stundām, un ietver vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem — transportu, izmitināšanu vai citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma,

b) periodu, kas ir īsāks par 24 stundām, ietver izmitināšanu un vismaz vienu no šādiem tūrisma pakalpojumiem — transportu vai citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma.”;

6) (izslēgts ar 10.12.2009. likumu);

7) kultūras tūrisms - tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām;

izteikt 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) kultūras tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir iepazīšanās ar kultūras vidi — kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām un dzīvesveidu, kā arī aktuālām kultūras un mākslas norisēm;

izteikt 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) kultūras tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir iepazīšanās ar kultūras vidi: kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām un dzīvesveidu, kā arī aktuālām kultūras un mākslas norisēm;

8) kūrorts - ar dabiskiem dziedniecības līdzekļiem (minerālūdeņiem, ārstnieciskajām dūņām u.tml.), kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija;

8) kūrorts — vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss;”;

2

Atbildīgā komisija

Aizstāt otrajā lasījumā atbalstītajā 1.panta 8.punkta redakcijā vārdus „Ministru kabineta” ar vārdiem „normatīvajos aktos”. 

Atbalstīts

8) kūrorts — vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss;”;

9) rekreatīvais tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus;

10) sporta tūrisms - sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā;

11) starptautiskais tūrisms - ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports);

12) tūrisms - personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu;

13) tūrists - fiziskā persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu;

14) tūrisma aģents - komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus;

papildināt 14.punktu pēc vārda “komersants” ar vārdiem “vai saimnieciskās darbības veicējs”;

papildināt 14.punktu pēc vārda “komersants” ar vārdiem “vai saimnieciskās darbības veicējs”;

15) (izslēgts ar 16.02.2006. likumu);

16) tūrisma infrastruktūra - tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību;

17) tūristu mītne - ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu;

18) tūrisma nozare - tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana;

19) tūrisma operators - komersants, kas organizē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Latvijā vai ārvalstīs un šos pakalpojumus piedāvā vai pārdod klientiem tieši vai ar tūrisma aģenta starpniecību;

papildināt 19.punktu pēc vārda “komersants” ar vārdiem “vai saimnieciskās darbības veicējs”;

3

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā lasījumā atbalstīto grozījumu likuma 1.panta 19.punktā.

Atbalstīts

20) tūrisma pakalpojums - mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai;

21) tūrisma resursi - dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses;

22) vietējais tūrisms - Latvijas iedzīvotāju tūrisms Latvijā;

23) lauku tūrisms - tūrisma veids, kura mērķis ir, balstoties uz vietējiem sociāliem, kultūras un dabas resursiem, piedāvāt tūristiem iespēju atpūsties vai izmantot tūristu mītnes lauku teritorijā;

24) ekotūrisms - ilgtspējīgs, videi draudzīgs tūrisms, kura galvenais mērķis ir veicināt dabas un kultūras vērtību izzināšanu un vides aizsardzību, kā arī pilnveidot sabiedrībā vides izglītību un apziņu;

25) (izslēgts ar 10.12.2009. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.99. likumu, 24.01.2002. likumu, 16.02.2006. likumu un 10.12.2009. likumu)

papildināt pantu ar 26., 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

“26) dabas dziednieciskie resursi — minerālūdeņi, termālie ūdeņi, virszemes ūdeņi, dziednieciskās dūņas, māli, smiltis, meži, parki, klimats un citi dabas resursi, kas, pamatojoties uz zinātniskos pētījumos un praksē pierādītām īpašībām, tiek izmantoti organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, kā arī slimību profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai;

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar 26., 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

“26) dabas dziednieciskie resursi — minerālūdeņi, termālie ūdeņi, virszemes ūdeņi, dziednieciskās dūņas, māli, smiltis, meži, parki, klimats un citi dabas resursi, kas, pamatojoties uz zinātniskos pētījumos un praksē pierādītām to īpašībām, tiek izmantoti organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, kā arī profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai;

27) veselības tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošana, slimību profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot arī dabas dziednieciskos resursus;

Redakcionāli precizēts

27) veselības tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošana, profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot arī dabas dziednieciskos resursus;

28) kūrorta ārstniecības iestāde — ārstniecības iestāde, kurā tiek veikta slimību profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot dabas dziednieciskos resursus.”

Redakcionāli precizēts

28) kūrorta ārstniecības iestāde — ārstniecības iestāde, kurā tiek veikta profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot dabas dziednieciskos resursus.”

3.pants. Tūrisma nozares uzdevumi

Tūrisma nozares galvenie uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt tūrismam brīvas un vienlīdzīgas iespējas, celt tā ekonomisko efektivitāti un radīt jaunas darba vietas;

2) veicināt Latvijas integrāciju starptautiskajā tūrisma apritē;

3) veicināt vietējā tūrisma attīstību un tūrisma pakalpojumu eksportu;

3¹) veicināt lauku sociālās, ekonomiskās un kultūras vides saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmējot lauku tūrisma un ekotūrisma attīstību;

4) veicināt kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt kultūras un dabas tūrisma attīstību;

5) veicināt kūrortu resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt rekreatīvā tūrisma attīstību;

2.  3.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošināt un veicināt dabas dziedniecisko resursu racionālu izmantošanu organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, slimību profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai, kā arī nodrošināt kūrortu attīstību, ievērojot vides aizsardzības prasības un veicinot kūrortu pakalpojumu iekšējo patēriņu un eksportu;”;

Redakcionāli precizēts

2.  3.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošināt un veicināt dabas dziedniecisko resursu racionālu izmantošanu organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai, kā arī nodrošināt kūrortu attīstību, ievērojot vides aizsardzības prasības un veicinot kūrortu pakalpojumu iekšējo patēriņu un eksportu;”;

6) paaugstināt to komersantu konkurētspēju, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus;

7) veicināt atvieglojumu piešķiršanu pensionāru, invalīdu, jauniešu un bērnu tūrismam;

8) nodrošināt vispusīgu un precīzu informāciju par tūrisma resursiem un tūrisma pakalpojumiem;

aizstāt 8.punktā vārdus “nodrošināt vispusīgu” ar vārdiem “Latvijā un ārvalstīs nodrošināt vispusīgu”;

aizstāt 8.punktā vārdus “nodrošināt vispusīgu” ar vārdiem “Latvijā un ārvalstīs nodrošināt vispusīgu”;

9) veicināt sniegto tūrisma pakalpojumu kvalitātes un tūrisma nozarē strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu;

10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību saskaņā ar dabas aizsardzību tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas aizsardzību.

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību atbilstoši dabas un kultūras vides aizsardzībai tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas un kultūras vides aizsardzību.”

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību atbilstoši dabas un kultūras vides aizsardzībai tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas un kultūras vides aizsardzību.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2002. likumu un 16.02.2006. likumu)

II nodaļa. Tūrisma politika

6.pants. Valdības kompetence tūrisma attīstības nodrošināšanā

(1) Ekonomikas ministrija ir tūrisma nozares vadošā (augstākā) iestāde. Tās funkcijas nosaka Ministru kabinets.

(2) Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi tūrisma jomā ir šādi:

1) izstrādāt tūrisma attīstības valsts politiku, organizēt un koordinēt tās īstenošanu;

2) izstrādāt likumprojektus un normatīvo aktu projektus;

3) pārstāvēt valsts intereses tūrisma nozarē;

4) plānot valsts atbalstu tūrisma nozarei;

5) (izslēgts ar 24.01.2002. likumu);

6) (izslēgts ar 16.02.2006. likumu);

7) sagatavot un īstenot starptautiskos nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā, kā arī koordinēt starptautisku projektu izstrādāšanu.

3. Papildināt 6.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) nodrošināt kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesu.”

3. Papildināt 6.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) nodrošināt kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesu.”

(3) Tūrisma attīstības valsts politiku īsteno Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

(4) Tūrisma attīstības valsts aģentūras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.99. likumu, 24.01.2002. likumu, 27.02.2003. likumu un 16.02.2006. likumu)

4. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹ pants. Kūrorta statuss

(1) Kūrorta statusu piešķir vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai pēc vietējās pašvaldības iniciatīvas.

(2) Kūrorta statusu var piešķirt vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

1) vietējā pašvaldība savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir noteikusi kūrorta teritoriju un pamatojusi kūrorta attīstības perspektīvas;

2) noteiktā teritorija ir nodrošināta ar kūrorta ārstniecības iestādēm un tūrisma infrastruktūru;

3) noteiktajā teritorijā ir pieejami un tiek izmantoti dabas dziednieciskie resursi.

(3) Vietējā pašvaldība, kuras administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķirts kūrorta statuss, regulāri sniedz pārskatu par kūrorta attīstībai veiktajām aktivitātēm.

(4) Kūrorta statusu var anulēt, ja tiek konstatēta neatbilstība kūrorta nosacījumiem.

(5) Kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu, administrēšanas kārtību, kā arī pašvaldības pieteikumā iekļaujamo informāciju un pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu un anulēšanu pieņem Ministru kabinets.”

4

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

„6.¹ pants. Kūrorts un tā statusa piešķiršana

Atbalstīts

4. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹  pants. Kūrorts un tā statusa piešķiršana

(1) Kūrorts ir teritorija, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss un kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(1) Kūrorts ir teritorija, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss un kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) tajā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi;

1) tajā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi;

2) tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde;

2) tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde;

3) dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību;

3) dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību;

4) vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4) vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5) tajā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra;

5) tajā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra;

6) tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

6) tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

(2) Kūrorta statusu attiecīgajai teritorijai piešķir un anulē Ministru kabinets.

(2) Kūrorta statusu attiecīgajai teritorijai piešķir un anulē Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets lemj par kūrorta statusa piešķiršanu attiecīgajai teritorijai, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegtu pašvaldības pieteikumu. Vienlaikus ar pieteikumu pašvaldība iesniedz:

(3) Ministru kabinets lemj par kūrorta statusa piešķiršanu attiecīgajai teritorijai, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegtu pašvaldības pieteikumu. Vienlaikus ar pieteikumu pašvaldība iesniedz:

1) pašvaldības domes lēmumu, saskaņā ar kuru lūgts piešķirt attiecīgajai teritorijai kūrorta statusu;

1) pašvaldības domes lēmumu, saskaņā ar kuru lūgts piešķirt attiecīgajai teritorijai kūrorta statusu;

2) teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kas apliecina kūrorta teritorijas robežas un kūrorta attīstības perspektīvas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kas apliecina kūrorta teritorijas robežas un kūrorta attīstības perspektīvas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

3) dokumentus, kas apliecina attiecīgās teritorijas atbilstību šā panta pirmajai daļai;

3) dokumentus, kas apliecina attiecīgās teritorijas atbilstību šā panta pirmajai daļai;

4) kūrorta attīstības plānošanas dokumentu, kas apliecina, ka attiecīgā pašvaldība ir plānojusi kūrorta attīstību vismaz vidējā termiņā.

4) kūrorta attīstības plānošanas dokumentu, kas apliecina, ka attiecīgā pašvaldība ir plānojusi kūrorta attīstību vismaz vidējā termiņā.

(4) Kūrorta statusu attiecīgā teritorija iegūst ar dienu, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu šai teritorijai.

(4) Kūrorta statusu attiecīgā teritorija iegūst ar dienu, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu šai teritorijai.

(5) Attiecīgā pašvaldība ne retāk kā reizi divos gados Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.

(5) Attiecīgā pašvaldība ne retāk kā reizi divos gados Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.

(6) Ministru kabinets lemj par kūrorta statusa anulēšanu, ja iestājies vismaz viens no šādiem apstākļiem:

(6) Ministru kabinets lemj par kūrorta statusa anulēšanu, ja iestājies vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu, saskaņā ar kuru lūgts anulēt attiecīgajai teritorijai kūrorta statusu;

1) pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu, saskaņā ar kuru lūgts anulēt attiecīgajai teritorijai kūrorta statusu;

2) teritorijā, kurai piešķirts kūrorta statuss, nav pieejami dabas dziednieciskie resursi vai tie netiek izmantoti, lai nodrošinātu šajā teritorijā esošo kūrorta ārstniecības iestāžu darbību;

2) teritorijā, kurai piešķirts kūrorta statuss, nav pieejami dabas dziednieciskie resursi vai tie netiek izmantoti, lai nodrošinātu šajā teritorijā esošo kūrorta ārstniecības iestāžu darbību;

3) teritorijā, kurai piešķirts kūrorta statuss, nav izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra;

3) teritorijā, kurai piešķirts kūrorta statuss, nav izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra;

4) attiecīgā pašvaldība noteiktā termiņā neiesniedz šā panta sestajā daļā minēto pārskatu;

4) attiecīgā pašvaldība noteiktā termiņā neiesniedz šā panta sestajā daļā minēto pārskatu;

5) attiecīgā pašvaldība nenodrošina teritorijas un kūrorta attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību;

5) attiecīgā pašvaldība nenodrošina teritorijas un kūrorta attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību;

6) vides kvalitātes rādītāji neatbilst normatīvo aktu prasībām.

6) vides kvalitātes rādītāji neatbilst normatīvo aktu prasībām.

(7) Kārtību, kādā teritorijai piešķir un anulē kūrorta statusu, kā arī pieteikumā par kūrorta statusa piešķiršanu iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.”

(7) Kārtību, kādā teritorijai piešķir un anulē kūrorta statusu, kā arī pieteikumā par kūrorta statusa piešķiršanu iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.”

7.pants. Tūrisma attīstības valsts aģentūras kompetence

Tūrisma attīstības valsts aģentūra:

1) nodrošina Latvijas tūrisma attīstības politikas īstenošanu;

2) īsteno Latvijā un ārvalstīs tūrismu veicinošus pasākumus;

3) ievieš valsts un privātās partnerības tūrisma attīstības projektus;

4) piesaista finanšu līdzekļus tūrisma attīstībai;

5) veido un uztur Latvijas tūrisma informācijas sistēmas;

6) var veidot ārvalstīs un Latvijā tūrisma informācijas birojus, kas ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras struktūrvienības;

7) piedalās starpvalstu sadarbības nolīgumu īstenošanā tūrisma jomā;

8) veic vietējā un starptautiskā tūrisma tirgus izpēti;

9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic kvalitātes pārvaldības ieviešanu tūrisma nozarē, Latvijas tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju, kā arī komersantu atbilstības novērtēšanu.

5. Izslēgt 7.panta 9.punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

5. Izslēgt 7.panta 9.punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

(12.06.2009. likuma redakcijā)

8.pants. Pašvaldību kompetence tūrisma jomā

Pašvaldības tūrisma jomā:

1) izstrādā attīstības plānus un teritorijas plānojumus, nosakot tajos tūrisma attīstības perspektīvas;

6.  8.pantā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas;

6.  8.pantā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas;

2) saskaņā ar attīstības plānu un teritorijas plānojumu nodrošina resursus un pasākumus tūrisma attīstībai, kā arī savas teritorijas tūrisma iespēju popularizēšanu;

2) saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai, kā arī vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu Latvijā un ārvalstīs par tūrisma iespējām, dabas dziednieciskajiem resursiem un kūrortu pakalpojumiem savā teritorijā;”;

2) saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai, kā arī vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu Latvijā un ārvalstīs par tūrisma iespējām, dabas dziednieciskajiem resursiem un kūrortu pakalpojumiem savā teritorijā;”;

3) nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām;

aizstāt 3.punktā vārdu “nodrošina” ar vārdiem “saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina”.

aizstāt 3.punktā vārdu “nodrošina” ar vārdiem “saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina”.

4) piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā un finansēšanā;

5) veicina kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu)

III nodaļa. Tūrisma pakalpojumi

(Nodaļas nosaukums 16.02.2006. likuma redakcijā)

11.pants. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji un to darbības veidi

(1) Tūrisma pakalpojumus var sniegt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, ja tā darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.

7. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tūrisma pakalpojumus var sniegt tiesību subjekts, kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.”;

Redakcionāli precizēts

7. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tūrisma pakalpojumus drīkst sniegt tiesību subjekts, kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.”;

(2) Tūrisma pakalpojumu sniedzējus pēc darbības veida iedala šādi:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā likumā tiek regulēti šādi tūrisma pakalpojumu veidi (pēc subjekta darbības):”;

Redakcionāli precizēts

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā likumā tiek regulēti šādi tūrisma pakalpojumu veidi un šādu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbība:”;

1) tūrisma operators;

2) tūrisma aģents;

3) (izslēgts ar 10.12.2009. likumu);

4) tūristu mītne;

5) tūrisma informācijas birojs, centrs, punkts;

6) tūristu gids.

(3) (Izslēgta ar 07.10.1999. likumu).

(4) (Izslēgta ar 16.02.2006. likumu).

(5) Ministru kabinets nosaka kompleksā tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju, tūrisma operatoru, tūrisma aģentu un klientu tiesības un pienākumus, tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrēšanās kārtību tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē.

(5¹) Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrāciju un attiecīgās datubāzes uzturēšanu nodrošina Ekonomikas ministrija.

(5²) Ekonomikas ministrija šā panta 5.¹ daļā noteikto valsts pārvaldes funkciju drīkst deleģēt citai personai, arī privāto tiesību subjektam.

aizstāt 5.² daļā vārdu “funkciju” ar vārdu “uzdevumu”.

aizstāt 5.² daļā vārdu “funkciju” ar vārdu “uzdevumu”.

(5³) Tūrisma aģenta un tūrisma operatora pakalpojumus Latvijā drīkst sniegt komersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēts tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē.

(6) (Izslēgta ar 10.12.2009. likumu).

(7) Komersanti un saimnieciskās darbības veicēji nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu, identitāti apliecinošu dokumentu. Šis noteikums neattiecas uz minēto ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Deklarācijas veidlapu par ārzemniekiem, kas ceļo tūristu grupās, aizpilda un paraksta tūristu grupas vadītājs. Deklarācijas veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas, parakstīšanas, uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā to nodod tiesībaizsardzības iestādēm, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.99. likumu, 24.01.2002. likumu, 16.02.2006. likumu, 12.06.2009. likumu un 10.12.2009. likumu)

15.¹ pants. Tūristu gids kā tūrisma pakalpojuma sniedzējs

(1) Tūristu gids ir profesionāli sagatavota persona, kas sniedz vispusīgu informāciju par tūrisma objektiem, kā arī vada vietējo vai ārvalstu tūristu ekskursiju iepriekš izstrādātos tūrisma maršrutos.

(2) Vietējai pašvaldībai ir tiesības savas administratīvās teritorijas publiskajā ārtelpā noteikt tos tūrisma objektus, kā arī tās tūrisma maršrutos iekļautās apskates vietas (vēsturiskie centri, kultūrvēsturiskie objekti, kultūras pieminekļi, ievērojamu personu darbības vietas u.tml.), par kurām vispusīgu informāciju var sniegt tāds tūristu gids, kurš ir apliecinājis savu profesionālo kvalifikāciju.

5

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izslēgt 15.¹ panta otro un trešo daļu.

Neatbalstīts

(3) Vietējai pašvaldībai ir tiesības izdot savus saistošos noteikumus, kuros tā reglamentē kārtību, kādā tūristu gids apliecina savu profesionālo kvalifikāciju, kā arī tos tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām informāciju drīkst sniegt tūristu gids ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.

(10.12.2009. likuma redakcijā)

8. Izteikt 15.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt prasības tūristu gida izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, kārtību, kādā sertificē tūristu gidu, sniedz tūristu gida pakalpojumus un īsteno viņa profesionālās darbības uzraudzību un kontroli, institūciju, kas sertificē tūristu gidus, kā arī tos publiskajā ārtelpā esošos tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām informāciju drīkst sniegt tūristu gids, kurš ir apliecinājis savu profesionālo kvalifikāciju.”

6

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 8.pantā (likuma 15.¹ panta trešās daļas jaunajā redakcijā) vārdus „izglītībai un”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

8. Izteikt 15.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt prasības tūristu gidu profesionālajai kvalifikācijai, kārtību, kādā sertificē tūristu gidus, sniedz tūristu gidu pakalpojumus un īsteno viņu profesionālās darbības uzraudzību un kontroli, institūciju, kas sertificē tūristu gidus, kā arī tos publiskajā ārtelpā esošos tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām informāciju drīkst sniegt tūristu gidi, kuri ir apliecinājuši savu profesionālo kvalifikāciju.”

16.pants. Klienta iemaksātās naudas drošības garantijas

(1) Tūrisma operatoram, kas organizē kompleksos tūrisma pakalpojumus, obligāti nepieciešama klienta iemaksātās naudas drošības garantija.

7

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 16.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Tūrisma aģents var piedāvāt vai pārdot tikai tādu kompleksu tūrisma pakalpojumu, par kuru ir nodrošināta klientu iemaksātās naudas drošības garantija.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

9. Papildināt 16.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Tūrisma aģents drīkst piedāvāt vai pārdot tikai tādu kompleksu tūrisma pakalpojumu, kas ir nodrošināts ar klientu iemaksātās naudas drošības garantiju.”

(2) Ja tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu līdz savas maksātnespējas procesa pasludināšanai vai savas maksātnespējas gadījumā, klienta iemaksātās naudas drošības garantija nodrošina:

1) saistību neizpildes vai daļējas neizpildes rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju klientam;

2) tūrista atgriešanos valstī, no kuras sācies ceļojums, ja līgumā nav noteikts citādi.

(3) Klienta iemaksātās naudas drošības garantija ir:

1) apdrošināšana vai

2) bankas garantija.

(4) Naudas drošības garantijas iemaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1999.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti 24.01.2002. likumu, 11.06.2009. likumu un 10.12.2009. likumu)

16.¹ pants. Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana

(1) Tūristu mītnēm to kvalitātes un konkurētspējas celšanai tiek izsniegts atbilstības novērtēšanas sertifikāts.

9. Izteikt 16.¹ panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana ir brīvprātīga.

(2) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta sertifikācijas institūcija.”

10. Izteikt 16.¹ panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana ir brīvprātīga.

(2) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta sertifikācijas institūcija.”

(2) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana un sertificēšana ir brīvprātīga.

(3) Ja tūristu mītnei nav veikta atbilstības novērtēšana un sertificēšana atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem, tā nav tiesīga publiskos informatīvos materiālos atsaukties uz Latvijas nacionālā standarta klasifikācijas kategorijām.

(4) Tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta sertifikācijas institūcija.

( 16.02.2006. likuma redakcijā)

Pārejas noteikumi

(2002.gada 24.janvāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.02.2002.)

--------

6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.martam izdod šā likuma 11.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

(10.12.2009. likuma redakcijā)

8

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

         „7. Grozījumi 1.panta 8.punktā, 1.panta 28.punkts, 6.panta otrās daļas 8.punkts, 6.¹ pants, kā arī grozījumi 8.panta 1., 2. un 3.punktā (kūrorta statusa piešķiršanas kārtība) stājas spēkā 2012.gada 28.decembrī.

Atbalstīts

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Grozījumi 1.panta 8.punktā, 1.panta 28.punkts, 6.panta otrās daļas 8.punkts, 6.¹ pants, kā arī grozījumi 8.panta 1., 2. un 3.punktā (kūrorta statusa piešķiršanas kārtība) stājas spēkā 2012.gada 28.decembrī.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.septembrim izdod šā likuma 6.¹ panta piektajā daļā minētos noteikumus.”

       8. Ministru kabinets līdz 2012.gada 28.decembrim izdod šā likuma 6.¹ panta septītajā daļā minētos noteikumus.”

8. Ministru kabinets līdz 2012.gada 28.decembrim izdod šā likuma 6.¹ panta septītajā daļā minētos noteikumus.”