Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(5)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 14., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 51./52., 178.nr.; 2012, 203.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 14., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 51./52., 178.nr.; 2012, 203.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) militārais dienests — valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības;

2¹) dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē — rezerves karavīram noteikto pienākumu izpilde;

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

3¹) paplašinātā pirmā palīdzība — palīdzība, ko karavīrs, pildot dienesta pienākumus, sniedz dzīvībai kritiskā stāvoklī esošiem cietušajiem karavīriem, izmantojot dzīvībai svarīgu funkciju stabilizācijai nepieciešamo aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus, kuru pielietošanā ir apguvis attiecīgas zināšanas un prasmes;

4) profesionālais dienests — militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju;

5) karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe (turpmāk arī — dienesta pakāpe);

6) karavīra statuss — karavīra tiesiskais stāvoklis, pildot aktīvo dienestu;

7) rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) vai līguma par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk — Zemessardze) izbeigšanas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

7¹) rezervists — Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;

8) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

9) virsnieks — karavīrs, kuram ir leitnanta vai augstāka militārā dienesta pakāpe;

10) virsnieks speciālists — virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai citu tam pielīdzinātu kursu;

11) klausītājs — virsnieks, kas militārajā izglītības iestādē klātienē paaugstina savu kvalifikāciju;

12) vienība — militārais formējums, kuram ir patstāvīga vadība un apstiprināts štats;

13) apakšvienība — militārais formējums vienības sastāvā;

14) garnizons — vienību kopums, kas pastāvīgi vai uz laiku izvietots noteiktā administratīvajā teritorijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 17.03.2005., 29.03.2007., 11.03.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

1. Papildināt 2.pantu ar 10.¹ un 10.² punktu šādā redakcijā:

“10¹) kareivis speciālists – kareivis, kuram ir profesionālā vidējā izglītība amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis kareivja speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu;

10²) instruktors speciālists – instruktors, kuram ir profesionālā vidējā izglītība vai augstākā izglītība amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis instruktora speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu;”.

1. Papildināt 2.pantu ar 10.¹ un 10.² punktu šādā redakcijā:

“10¹) kareivis speciālists — kareivis, kuram ir profesionālā vidējā izglītība amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis kareivja speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu;

10²) instruktors speciālists — instruktors, kuram ir profesionālā vidējā izglītība vai augstākā izglītība amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis instruktora speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu;”.

14.pants. Karavīra tiesības lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus

(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, elektrošoka ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši draudam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām personām, kas pilda valsts dienesta pienākumus, vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus.

(2) [..]

(4) Karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu)

2. Izteikt 14.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, aukstos ieročus, helikopterus un speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši apdraudējumam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:”.

1

2

Aizsardzības ministrs A.Pabriks:

Izslēgt likumprojekta 2.pantā vārdus „helikopterus un”.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks:

Izteikt 14.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) To speciālo līdzekļu veidus, kurus miera laikā, pildot aktīvo dienestu, ir tiesīgs lietot karavīrs, kā arī šo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

Atbalstīts

2. 14.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, aukstos ieročus, speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši apdraudējumam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) To speciālo līdzekļu veidus, kurus miera laikā, pildot aktīvo dienestu, ir tiesīgs lietot karavīrs, kā arī šo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

19.pants. Pieņemšana profesionālajā dienestā

(1) [..]

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pieņem profesionālajā dienestā, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, līdz šā likuma 41.pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

(3) [..]

3. Papildināt 19.panta otro daļu pēc vārdiem “virsniekus speciālistus” ar vārdiem “instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus”.

3. Papildināt 19.panta otro daļu pēc vārdiem “virsniekus speciālistus” ar vārdiem “instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus”.

21.pants. Amatā iecelšanas vispārīgie noteikumi

(1) Profesionālā dienesta karavīru ieceļ amatā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas vai atbilstoši atestācijas rezultātiem.

(2) Šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto karavīru ieskaita vienības personālsastāvā un uz militārās apmācības laiku ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atstādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(3¹) Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša aizsardzības atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem, saglabājot viņa esošo amatu. Karavīra atbilstību atašeja amatam nosaka Augstākā atestācijas komisija. Uzdot karavīram minētā amata izpildi ir tiesīgs aizsardzības ministrs, ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā noteikto kārtību.

(4) Karavīru nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(5) Ja neparedzētu apstākļu dēļ komandieris (priekšnieks) sava amata pildīšanu pārtraucis, neieceldams amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pildīšanu uzņemas pēc amata (dienesta pakāpes) vecākais un paziņo par to pakļautības kārtībā.

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai nav atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo mēnešalgu.

(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai nepagarina atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņu, karavīru nekavējoties atbrīvo no amata, kura pildīšanai nepieciešama minētā atļauja vai drošības sertifikāts, un par viņa turpmāko dienesta gaitu lemj Augstākā atestācijas komisija.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. likumu, 29.03.2007. likumu, 01.12.2009. likumu un 07.02.2013. likumu)

4. Papildināt 21.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja prombūtnē esoša karavīra pienākumus nav iespējams uzdot citam karavīram, šā prombūtnē esošā karavīra amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, uz viņa prombūtnes laiku var iecelt citu karavīru par amata pagaidu izpildītāju.”

3

Aizsardzības ministrs A.Pabriks;

Izteikt likumprojekta 4.panta tekstu šādā redakcijā:

„Papildināt 21.pantu ar 3.²daļu šādā redakcijā:

„(3²) Ja prombūtnē esoša karavīra amata pienākumu pildīšanu nav iespējams uzdot citam karavīram, šajā amatā, ņemot vērā tam noteiktās prasības, citu karavīru var iecelt uz noteiktu laiku.””

Atbalstīts

4. Papildināt 21.pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

“(3²) Ja prombūtnē esoša karavīra amata pienākumu pildīšanu nav iespējams uzdot citam karavīram, šajā amatā, ņemot vērā tam noteiktās prasības, citu karavīru var iecelt uz noteiktu laiku.”

24.pants. Instruktoru un kareivju iecelšana amatos

(1) [..]

(3) Instruktoru un kareivju sastāva karavīru var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(4) [..]

5. Papildināt 24.panta trešo daļu pēc vārda “karavīru” ar vārdiem “izņemot instruktoru speciālistu un kareivi speciālistu”.

5. Papildināt 24.panta trešo daļu pēc vārda “karavīru” ar vārdiem “izņemot instruktoru speciālistu un kareivi speciālistu”.

32.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) [..]

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.¹ pantā paredzētos gadījumus.

(5) [..]

6. Papildināt 32.panta ceturto daļu pēc skaitļa “32.¹” ar vārdu un skaitli “un 32.²”.

6. Papildināt 32.panta ceturto daļu pēc skaitļa “32.¹” ar vārdu un skaitli “un 32.²”.

7. Papildināt likumu ar 32.² pantu šādā redakcijā:

“32.² pants. Dienesta pakāpju piešķiršana kareivjiem un instruktoriem speciālistiem

(1) Karavīram dižkareivja (dižmatroža) dienesta pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamā amata dienesta pakāpei bez noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē pēc kareivja speciālista pamatkursa vai cita tam pielīdzināta kursa sekmīgas pabeigšanas.

(2) Instruktoram speciālistam dienesta pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamā amata dienesta pakāpei bez noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē pēc instruktora speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa sekmīgas pabeigšanas.”

4

Aizsardzības ministrs A.Pabriks:

Papildināt 32.²panta nosaukumu pēc vārda „kareivjiem” ar vārdu „speciālistiem”.

Atbalstīts

7. Papildināt likumu ar 32.² pantu šādā redakcijā:

“32.² pants. Dienesta pakāpju piešķiršana kareivjiem speciālistiem un instruktoriem speciālistiem

(1) Karavīram dižkareivja (dižmatroža) dienesta pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamā amata dienesta pakāpei bez noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē pēc kareivja speciālista pamatkursa vai cita tam pielīdzināta kursa sekmīgas pabeigšanas.

(2) Instruktoram speciālistam dienesta pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamā amata dienesta pakāpei bez noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē pēc instruktora speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa sekmīgas pabeigšanas.”

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14., 24.nr.; 2001, 1.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku karavīru dienesta pakāpēm un iecelšanu amatos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1., 15./16.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas karavīra zvēresta teksta un "Nolikuma par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 21.maija noteikumi nr.177 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu mantisko apgādi";

2) Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumi nr.124 "Noteikumi par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atalgojumu";

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.147 "Noteikumi par karavīru uzturdevām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

3. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 "Noteikumi par karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu" ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri jāizdod saskaņā ar šā likuma 48.pantu, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

4. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas zemessargi kļūst par karavīriem, bet ārrindas zemessargi — par zemessargiem. Zemessardzes zemessargu sastāvam saglabājas Zemessardzes dienesta pakāpe "zemessargs" un "vecākais zemessargs", bet Zemessardzes instruktoru un virsnieku sastāvam tiek noteiktas (piešķirtas) vispārīgās karavīru dienesta pakāpes aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

5. Karavīram, kuram tiesības uz nākamo dienesta pakāpi rodas līdz 2003.gada 30.aprīlim, šo pakāpi piešķir, vadoties pēc likuma noteikumiem, kādi bija spēkā līdz 2002.gada 1.jūlijam.

6. Persona, kura, stājoties Zemessardzē, devusi zemessarga zvērestu, kļūstot par karavīru, karavīra zvērestu nedod.

7. Profesionālā dienesta karavīram, kurš sasniedzis šajā likumā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā var pagarināt dienesta laiku atbilstoši šā likuma prasībām, noslēdzot terminēto profesionālā dienesta līgumu.

8. Karavīru, kuram ar aizsardzības ministra pavēli dienesta laiks ir pagarināts pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz dienesta pagarināšanas pavēlē noteiktajam laikam nedrīkst uz šā likuma 41.panta prasību pamata atvaļināt no aktīvā dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, ja viņš atbilst citām šā likuma prasībām. Ar šo karavīru profesionālā dienesta līgumu vairs neslēdz.

9. Šā likuma 33.pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz augstākās izglītības un svešvalodas prasmes nepieciešamību karavīriem, kuri ir pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

9.¹ Šā likuma 33.panta 6.punktā paredzētie dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi par attiecīgās izglītības nepieciešamību karavīriem, kuri pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2006.gada 31.decembrī.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

9.² Līdz 2006.gada 31.decembrim uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs tiek noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) jaunāko štāba virsnieku kursā — līdz 40 gadu vecumam;

2) vecāko štāba virsnieku kursā — līdz 47 gadu vecumam.

(10.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

10. Šā likuma 53.panta piektā daļa un 54.pants stājas spēkā 2003.gada 1.martā.

11. Līdz 2003.gada 1.martam, ja atvaļināšanās no profesionālā dienesta notiek saskaņā ar šā likuma 57.panta pirmās daļas 1.punktu, atvaļināšanas pabalstu pēdējo triju mēnešalgu apmērā izmaksā karavīram, kura izdienas stāžs ir 25 un vairāk gadi, bet pēdējo divu mēnešalgu apmērā — karavīram, kura izdienas stāžs ir mazāks par 25 gadiem.

12. Šā likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā paredzētais karavīra maksimālais vecums attiecībā uz augstākajiem instruktoriem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz tam laikam augstākajiem instruktoriem maksimālais vecums profesionālajā dienestā ir 55 gadi.

(10.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

13. Šā likuma 48.panta otrajā daļā paredzētais nosacījums par obligātā aktīvā militārā dienesta laika ieskaitīšanu izdienas stāžā piemērojams no 2002.gada 1.jūlija.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

14. Šā likuma 27.panta trešajā daļā paredzētais nosacījums par sociālajām garantijām karavīram, kurš pārvietots uz valsts drošības iestādi, stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

15. Ja atvaļinātais karavīrs gada laikā pēc atvaļināšanas no obligātā aktīvā militārā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), mirušā laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā kompensāciju 50 000 latu apmērā.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

16. Šā likuma 50.panta 1.¹ daļas nosacījumi piemērojami ar 2007.gada 1.janvāri.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (dienesta atalgojumu, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

18. Vienreizējo bezprocentu aizdevumu, kuru virsnieks saņēmis līdz 2009.gada 30.jūnijam, noslēdzot par to attiecīgu līgumu, atmaksā līgumā noteiktajā kārtībā.

19. Šā likuma 43.panta otrās daļas 10. un 11.punktā minētie atvaļināšanas nosacījumi nav attiecināmi uz karavīriem, kuri uzsākuši dienestu līdz 2010.gada 31.decembrim, ja šie atvaļināšanas nosacījumi radušies saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2013.gada 31.martam.

(21.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā:

"20. Šā likuma 32.² pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz nepieciešamību pabeigt kareivja speciālista pamatkursu, instruktora speciālista kursu vai citus tam pielīdzinātus kursus karavīriem, kas pieņemti aktīvajā dienestā pirms tādu grozījumu spēkā stāšanās, kuri ievieš kareivja speciālista un instruktora speciālista amatu, piemērojami ar 2015.gada 1.jūliju."

5

Aizsardzības ministrs A.Pabriks:

Papildināt pārejas noteikumu 20.punktu pēc vārdiem „kareivja speciālista pamatkursu” ar vārdiem „vai citus tam pielīdzinātus kursus”.

Atbalstīts

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā:

“20. Šā likuma 32.² pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz nepieciešamību pabeigt kareivja speciālista pamatkursu vai citus tam pielīdzinātus kursus, instruktora speciālista kursu vai citus tam pielīdzinātus kursus karavīriem, kas pieņemti aktīvajā dienestā pirms tādu grozījumu spēkā stāšanās, kuri ievieš kareivja speciālista un instruktora speciālista amatu, piemērojami ar 2015.gada 1.jūliju.”