I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Polijas Republikas Tieslietu ministrijas vēstule Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai ar ierosinājumu izteikt kopīgu Latvijas Republikas un Polijas Republikas deklarāciju par Hāgas 1996. gada Konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (turpmāk – Konvencija) piemērojamā likuma noteikumu prevalēšanu pār Latvijas Republikas un Polijas Republikas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās (turpmāk – divpusējais līgums) noteikumiem.

Latvijas iniciatīva izteikt arī kopīgu Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas deklarāciju par Konvencijas piemērojamā likuma noteikumu prevalēšanu pār Līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku (turpmāk – trīspusējais līgums) noteikumiem, lai nodrošinātu identiskus piemērojamā likuma noteikumus vecāku atbildības lietās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

2008. gada 5. jūnijā ES Padome pieņēma lēmumu 2008/431/EK, ar ko pilnvaro dažas dalībvalstis Eiropas Kopienas interesēs ratificēt 1996. gada Hāgas Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai tai pievienoties, kā arī pilnvaro dažas dalībvalstis nākt klajā ar deklarāciju par Kopienas tiesību aktu attiecīgu iekšēju noteikumu piemērošanu (turpmāk - Padomes lēmums 2008/431/EK). 

Padomes lēmuma 2008/431/EK būtība ir pilnvarot vairākas ES dalībvalstis pievienoties Konvencijai, kā arī dažas ES dalībvalstis, kas jau pievienojušās Konvencijai, bet nav iesniegušas Padomes lēmumā 2008/431/EK minēto deklarāciju, iesniegt attiecīgu deklarāciju.

Līdz ar Padomes lēmumu 2008/431/EK visas ES dalībvalstis būs pievienojušās Konvencijai. Jāpiemin, ka daži Konvencijas panti skar ES sekundāros tiesību aktus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi, jo īpaši Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (turpmāk - Regula 2201/2003). ES dalībvalstis saglabā kompetenci jomās, uz kurām attiecas Konvencija un kuras neskar ES tiesību aktus. Tādējādi Konvencijas noslēgšana ir ES un dalībvalstu dalītā kompetencē.

Saeima jau 2002.gada 17.oktobrī pieņēma likumu, ar kuru apstiprināja Konvenciju, līdz ar to Latvija Konvenciju jau ir ratificējusi.

Konvencijā reglamentētie jautājumi ir risināti arī divpusējā līgumā starp Latviju un Poliju un trīspusējā līgumā starp Latviju, Igauniju un Lietuvu.

Konvencijas 52.panta 1.punkts nosaka:

"1. Šī Konvencija neskar starptautiskos nolīgumus, kuru līgumslēdzējas ir šīs Konvencijas Līgumslēdzējas valstis un kuros ir noteikumi par jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija, ja vien šāda nolīguma Līgumslēdzējas valstis nav deklarējušas ko citu." No minētā noteikuma izriet, ka kolīziju normas par vecāku atbildības jautājumiem un bērnu aizsardzības pasākumiem, kas ietvertas citos starptautiskajos līgumos, prevalēs pār Konvencijas kolīziju normām (III nodaļa), ja vien netiek izteikta minētā deklarācija.

Konvencijā kā galvenais piesaistes faktors piemērojamā likuma noteikšanai tiek izmantota bērna pastāvīgā dzīvesvieta (habitual residence), turpretim divpusējais līgums starp Latviju un Poliju  un trīspusējais līgums starp Latviju, Igauniju un Lietuvu kā galveno piesaistes faktoru nosaka bērna pilsonību.

Piemērojamais likums bērnu atbildības lietās nav ES kompetences jautājums, līdz ar to dalībvalstīm, kuru starpā noslēgti starptautiskie līgumi, pašām jāpozicionējās, vai izteikt Konvencijas 52.panta 1.punktā minēto deklarāciju vai turpināt piemērot divpusējā līguma un trīspusējā līguma noteikumus.

Polija jau ir izteikusi vēlmi attiecībā uz Latviju piemērot Konvencijas kolīziju normas, kas kā piesaistes faktoru izmanto bērna pastāvīgo dzīvesvietu. Arī Igaunija un Lietuva  ir atbalstījušas Latvijas vēlmi piemērot Konvencijas kolīziju normas, kas kā piesaistes faktoru izmanto bērna pastāvīgo dzīvesvietu.

ES tiesībās pastāvīgā dzīvesvieta ir visbiežāk izmantotā piesaiste gan tiesu jurisdikcijas (Regula 2201/2003, Regula 4/2009[1]), gan piemērojamā likuma noteikšanai (2007.gada 23.novembra Hāgas protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem), tādējādi piemērojot Konvencijas noteikumus tiktu ievērota konsekvence ar jau citos ES tiesību aktos noteikto.

Ņemot vērā, ka Regulā 2201/2003 jurisdikcija vecāku atbildības un bērnu aizsardzības pasākumu lietās nosakāma galvenokārt saskaņā ar bērna pastāvīgo dzīvesvietu,  tad, piemērojot Konvencijas noteikumus, tiek saskaņoti jurisdikcijas un piemērojamā likuma noteikumi šajās lietās. Līdz ar to tiek palielināta iespēja piemērot lex fori jeb tiesas valsts likumu, t.i., tiek palielināta iespēja Latvijas tiesās šajās lietās piemērot Latvijas likumu.  

ES līmenī šobrīd notiek aktīva virzība uz tādas sistēmas izveidi, kas pēc iespējas atvieglotu tiesu nolēmumu apriti ES tiesiskajā telpā, tostarp vienotiem jurisdikcijas un piemērojamā likuma noteikumiem noteiktās ģimenes tiesību jomās. Konvencijas noteikumu piemērošana atvieglotu šādas sistēmas veidošanu.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav attiecināms.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekts paredz, ka saskaņā ar Konvencijas 52.panta 1.punktu Latvija Konvencijas depozitārijam iesniedz deklarācijas šādā redakcijā: "Latvijas Republika saskaņā ar Konvencijas 52.panta 1.punktu deklarē, ka šīs Konvencijas piemērojamā likuma noteikumi prevalē pār Latvijas Republikas un Polijas Republikas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās, kas parakstīts Rīgā 1994.gada 23.februārī, noteikumiem." un "Latvijas Republika saskaņā ar Konvencijas 52.panta 1.punktu deklarē, ka šīs Konvencijas piemērojamā likuma noteikumi prevalē pār Līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, kas parakstīts Tallinā 1992.gada 11.novembrī, noteikumiem." 

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, Igaunijas Republikas Tieslietu ministrija, Lietuvas Republikas Tieslietu ministrija  un Polijas Republikas Tieslietu ministrija.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekta izstrāde ir juridiski tehnisks process un tas skar ļoti nelielu sabiedrības daļu. Līdz ar to nepastāv sabiedrības līdzdalības aktualitāte.

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekta regulējums attiecināms uz pusēm lietās par vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, ja šīs lietas ir saistītas ar Poliju un Latviju, Igauniju un Latviju vai Lietuvu un Latviju. 

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Nav attiecināms.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Nav attiecināms.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Skat. 5.punktu šajā sadaļā.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Lietā par vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, ja šī lieta tiks skatīta Latvijas tiesā un būs saistīta ar Latviju un Poliju, Igauniju un Latviju vai Lietuvu un Latviju, būs jāpiemēro bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts likums. 

Tā kā saskaņā ar Regulu Nr.2201/2003 lietas par vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem ir piekritīgas tās ES dalībvalsts tiesām, kurā atrodas bērna pastāvīgā dzīvesvieta, tad šajās lietās, kas saistītas ar Latviju un Poliju, Igauniju un Latviju vai Lietuvu un Latviju, tiks veicināta tiesas valsts likuma piemērošana. Tas nozīmē, ka, ja lietu skatīs Latvijā, tiks veicināta Latvijas, nevis ārvalsts likuma piemērošana.  

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Tā kā tiek veicināts tas, ka, ja lietu skatīs Latvijā, būs piemērojams Latvijas un nevis ārvalsts likums, nebūs izmaksu saistībā ar ārvalsts likuma satura noskaidrošanu.  

7.

Cita informācija

Nav

III sadaļa – Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

2.

Citas starptautiskās saistības

Hāgas 1996. gada Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem

Līgums starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās, kas parakstīts Rīgā 1994.gada 23.februārī.

Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, kas parakstīts Tallinā 1992.gada 11.novembrī.

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Nav attiecināms

 A

 B

 C

 D

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas.

Kādēļ?

 Nav attiecināms

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

 Nav

 Cita informācija

Nav

2.tabula

Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.

Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Hāgas 1996. gada Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem.

Līgums starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās, kas parakstīts Rīgā 1994.gada 23.februārī.

Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, kas parakstīts Tallinā 1992.gada 11.novembrī.

A

B

C

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Pēc likumprojekta pieņemšanas un kopīgas Latvijas Republikas un Polijas Republikas, un kopīgas Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas deklarācijas iesniegšanas Hāgas 1996. gada Konvencijā par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem paredzētās saistības nebūs pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Cita informācija

Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tiesas, bāriņtiesas.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts tieši nepaplašinās un nesamazinās Latvijas tiesu un bāriņtiesu funkcijas.

Ņemot vērā, ka likumprojekts veicina to, ka, ja lietu skatīs Latvijā, būs piemērojams Latvijas un nevis ārvalsts likums, nebūs izmaksu un laika patēriņā saistībā ar ārvalsts likuma satura noskaidrošanu.  

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Nav attiecināms.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Nav attiecināms.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Nav attiecināms.

6.

Cita informācija

Nav