2013.gada 9.aprīlī
9/4 –
Saeimas Prezidijam
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatījusi likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” (Nr. 609/Lp11), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Pielikumā: likumprojekts un anotācija.
Cieņā
komisijas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece
Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām
1.pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Šā likuma mērķis ir atjaunot to personu godu, cieņu un likvidēt tām radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas (turpmāk – personas statusa atjaunošana), kuras laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietotas Latvijas PSR vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (arī ārstniecības iestāžu psihiatriskajās nodaļās) par viņu politisko pārliecību, politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras, sociālā slāņa vai seksuālās orientācijas vai citu apstākļu dēļ.
(2) Šis likums neskar personu tiesības, kuru statuss ir atjaunojams atbilstoši likumam „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”.
2.pants. Personas statusa atjaunošanas kārtība
(1) Persona, kura atbilst šā likuma 1.panta pirmās daļas noteiktajiem kritērijiem, vai tās aizgādnis iesniedz iesniegumu par psihiatriskajā ārstniecības iestādē nepamatoti ievietotās personas statusa atjaunošanu Latvijas Republikas prokuratūrā pēc personas deklarētās dzīvesvietas. Ja persona ir mirusi, attiecīgu iesniegumu var iesniegt tās tuvinieks.
(2) Prokuratūra minēto iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ciktāl šajā likumā nav noteikts citādāk.
(3) Prokuratūra lietu izskata un lēmumu par Latvijas PSR vai PSRS psihiatriskajā ārstniecības iestādē laika posmā no1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotās personas statusa atjaunošanu (turpmāk – lēmums par personas statusa atjaunošanu) attiecīgajā lietā pieņem divu mēnešu laikā. Nepieciešamības gadījumā prokuratūra var minēto termiņu pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ar personas rakstveida piekrišanu prokuratūra lēmuma par personas statusa atjaunošanu pieņemšanu var pagarināt no gada līdz diviem gadiem no iesnieguma saņemšanas dienas.
(4) Lēmuma par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu sagatavošanas un pieņemšanas laikā prokuratūru konsultē ekspertu komisija, kura pirms prokuratūras lēmuma pieņemšanas rakstveidā tai iesniedz savu rakstveida atzinumu. Ekspertu komisijā ietverami pārstāvji no psihiatrijas zinātņu nozares, vēstures zinātņu nozares, citu nozaru pārstāvji, kā ar pārstāvis no politiski represēto biedrības. Ekspertu komisijas izveidošanas kārtību un tās nolikumu apstiprina Latvijas Republikas ģenerālprokurors.
(5) Prokuratūras lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu var apstrīdēt Latvijas Republikas ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
(6) Ja prokuratūra, veicot pārvaldes uzdevumu, konstatē šā likuma pirmajā daļā minētos apstākļus un par attiecīgo gadījumu nav saņemts attiecīgs iesniegums, tā uzsāk administratīvo procesu pēc savas iniciatīvas, iepriekš saņemot šā panta pirmajā daļā minētās personas piekrišanu.
3. pants. Personas statusa atjaunošanas sekas
(1) Lēmumā par personas statusa atjaunošanu norāda laika posmu, attiecīgi par kuru persona ievietota Latvijas PSR vai PSRS psihiatriskās ārstniecības iestādē nepamatoti. Minētais lēmums ir pamats atbilstošu izmaiņu veikšanai personas datu apstrādes sistēmās (tai skaitā medicīniskajās lietās). Lēmuma izpildi uzrauga Latvijas Republikas prokuratūra.
(2) Lēmumu par personas statusa atjaunošanu pats par sevi nav pamats politiski represētās personas statusa piešķiršanai.
Pārejas noteikums
Līdz 2013.gada 31.decembrim Ministru kabinets izvērtē un nepieciešamības gadījumā izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, kas paredzētu, ka noteiktos gadījumos personām, attiecībā uz kurām pieņemts lēmums par personas statusa atjaunošanu, var tikt piešķirts politiski represētās personas statuss.
Likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.
Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
1990.gada tika pieņemts likums „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”. Minētais likums paredz reabilitēt personas, kuras, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksu, represētas bez tiesu nolēmumiem, notiesātas, vai pret kurām krimināllietas izbeigtas, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem.
Minētais likums neskar to personu loku, kuras laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs par viņu politisko pārliecību, politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras, sociālā slāņa vai seksuālās orientācijas vai citu apstākļu dēļ.
Šis likumprojekts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir izstrādāts kā alternatīva likumprojektam Nr.526/Lp11 „Grozījumi likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, izskatot attiecīgo likumprojektu Nr.526/Lp11, tika uzklausīta virkne nozaru ekspertu (Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Ģenerālprokuratūrās, Tiesībsarga biroja, Latvijas Cilvēktiesību centra, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, kā arī Latvijas Psihiatru asociācijas pārstāvji un Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji) un citas personas, kā arī saņemti vairāku šo institūciju atzinumi. Vairums pieaicināto ekspertu konceptuāli atbalstīja jautājuma risināšanu likuma līmenī, taču pauda šaubas par likumprojekta Nr.526/Lp11 virzīšanu piedāvātajā redakcijā. Kā galvenie Nr.526/Lp11 trūkumi tika norādīti nepilnīgais tiesiskais regulējums (procedurālo normu trūkums), neiekļaušanās spēkā esošā likuma sistēmā, spēkā esošā regulējuma nepietiekamā atbilstība reālajām dzīves vajadzībām, neskaidras attiecīgās normas piemērošanas sekas.
Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma izstādāt alternatīvu likumprojektu, kas precīzi noregulētu personu loku, uz ko tas attiecas, šā likuma procedurālo īstenošanas kārtību, kā arī tā piemērošanas sekas. Likumprojekts neparedz automātisku politiski represētas personas statusa piešķiršanu jebkurai nepamatoti psihiatriskās ārstniecības iestādē ievietotai personai, jo tas nebūtu samērojami ar citām no totalitārā režīma cietušajām personām, kurām saskaņā ar likumu šāds statuss arī nepienākas. Tajā laikā likumprojekts paredz sistēmiski šo jautājumu izvērtēt Ministru kabinetam un līdz 2013.gada 31.oktobrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par grozījumiem likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, kas paredzētu, ka noteiktos gadījumos personām, attiecībā uz kurām pieņemts lēmums par personas statusa atjaunošanu, var tikt piešķirts politiski represētās personas statuss.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts mazina sabiedrisko nevienlīdzību totalitārisma seku likvidēšanā.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Paredzams, ka izdevumi no valsts budžeta līdzekļiem likumprojektā noteikto uzdevumu izpildei 2013.gadā sastādīs 6000 Ls. Minētie izdevumi ietver izdevumus par prokuratūras darba nodrošināšanu un psihiatrisko ekspertīžu veikšanu. Paredzams, ka likumprojektā noteikto uzdevumu izpilde tiks nodrošināta, veicot līdzekļu pārdali no valsts budžeta 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts paredz jauna likuma pieņemšanu. Nepieciešams izdot 2.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par Ekspertu komisijas izveidošanas kārtību, un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
Iespējami grozījumi nākotnē likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Ģenerālprokuratūru, Tiesībsarga biroju, Latvijas Cilvēktiesību centru, Latvijas Psihiatru asociāciju, Latvijas Politiski represēto apvienību un Saeimas Juridisko biroju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs