Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(44)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.; 2008, 14., 23.nr.; 2009, 6., 7., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51., 160.nr.; 2011, 4.nr.; 2012, 50., 56., 92.nr.) šādus grozījumus:

1

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta ievaddaļā pēc skaitļa un saīsinājuma „92.nr.” ar skaitļiem un saīsinājumu „2013, 61.nr.”.

Atbalstīts

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.; 2008, 14., 23.nr.; 2009, 6., 7., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51., 160.nr.; 2011, 4.nr.; 2012, 50., 56., 92.nr.; 2013, 61.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"".

1. Aizstāt visā likumā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””.

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

11¹) dalībvalsts mātes kredītiestāde — dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība — kredītiestāde vai finanšu iestāde — vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

11²) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

11³) Eiropas Savienības mātes kredītiestāde — dalībvalsts mātes kredītiestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

11⁴) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

2. 1.pantā:

papildināt 11.¹, 11.², 11.³ un 11.⁴ punktu pēc vārdiem ''reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības'' ar vārdiem ''vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības'';

2. 1.pantā:

papildināt 11.¹, 11.², 11.³ un 11.⁴ punktu pēc vārdiem “reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības” ar vārdiem “vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības”;

papildināt pantu ar 11.⁷ un 11.⁸ punktu šādā redakcijā:

''11⁷) dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – dalībvalstī reģistrēta jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

papildināt pantu ar 11.⁷ un 11.⁸ punktu šādā redakcijā:

“11⁷) dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalstī reģistrēta jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

11⁸) Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav jebkurā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;'';

2

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 2. pantā (likuma 1.panta 11.⁸ punktā) vārdus „vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība” ar vārdiem „vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai citas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība”.

Atbalstīts

11⁸) Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav jebkurā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai citas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;”;

41) kreditoru sapulce — organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā;

42) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam;

3

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 1.panta 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

„41) kreditoru sapulce — organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesā;

42) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam;”

Atbalstīts

izteikt 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

„41) kreditoru sapulce — organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesā;

42) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam;”

55) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kas nav kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kas kopā ar savām meitas sabiedrībām, no kurām vismaz viena ir dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, un citām sabiedrībām veido finanšu konglomerātu;

izslēgt 55.punktu;

izslēgt 55.punktu;

60) konsolidētās uzraudzības institūcija — dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolētas kredītiestādes uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī;

papildināt 60.punktu pēc vārdiem ''Eiropas Savienības mātes kredītiestādes'' ar vārdiem ''Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības''.

4

Juridiskais birojs

Izteikt grozījumu likumprojekta 2.pantā (likuma 1.panta 60.punktā) šādā redakcijā:

„aizstāt 60.punktā vārdus „Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības” ar vārdiem „Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības””.

Atbalstīts

aizstāt 60.punktā vārdus “Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības” ar vārdiem “Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības”.

27.¹ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Komisijai un Eiropas Banku iestādei.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums anulēt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Komisijai un Eiropas Banku iestādei.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī, atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā un pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veikusi saskaņā ar šā likuma 108.¹ panta trešo un ceturto daļu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par:

1) licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai izsniegšanu kredītiestādei, pār kuru kontroli tieši vai netieši īsteno ārvalsts komersants, paziņo par to Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām. Paziņojumā Eiropas Komisijai norāda kredītiestādes grupas struktūru;

2) būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paziņo par to Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, ja šādas būtiskas līdzdalības ieguvējs ir ārvalsts komersants un, iegūstot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par ārvalsts komersanta meitas sabiedrību. Paziņojumā Eiropas Komisijai norāda kredītiestādes grupas struktūru;

3) licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai izsniegšanu ārvalsts kredītiestādes filiālei, paziņo par to Eiropas Komisijai, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Banku komitejai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par problēmām, ar kādām saskaras Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, uzsākot vai veicot kredītiestādes darbību ārvalstī.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē kredītiestāžu dibināšanu un darbību Latvijas Republikā.

3. Papildināt 27.¹ pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

''(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, tā sniedz Eiropas Banku iestādei un attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par kredītiestādes grupas ciešām attiecībām un iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši šā likuma 50.⁹panta septītās daļas prasībām, īpaši attiecībā uz grupas juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru.''

5

6

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 3.pantā (likuma 27.¹panta septītajā daļā) vārdus „kredītiestādes grupas” ar vārdiem „kredītiestāžu konsolidācijas grupas”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likuma 27.¹ septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā Eiropas Banku iestādei un attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām sniedz informāciju par kredītiestādes konsolidācijas grupu attiecībā uz šā likuma 14.panta 1.daļas 2. un 3.punkta, 34.¹ panta un 50.⁹ panta septītās daļas prasību ievērošanu, kā arī par konsolidācijas grupas juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru.”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.6

Atbalstīts

3. Papildināt 27.¹ pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā Eiropas Banku iestādei un attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām sniedz informāciju par kredītiestādes konsolidācijas grupu attiecībā uz šā likuma 14.panta 1.daļas 2. un 3.punkta, 34.¹ panta un 50.⁹ panta septītās daļas prasību ievērošanu, kā arī par konsolidācijas grupas juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru.”

30.¹ pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošinātājs, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

7

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 ''Papildināt 30.¹ pantu aiz vārda ''ieguldījumu pārvaldes sabiedrība'' (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem ''alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks'' (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

4. Papildināt 30.¹ pantu pēc vārdiem “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks” (attiecīgā locījumā).

33.² pants. Būtisku līdzdalību kredītiestādē nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.

8

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

''Papildināt 33.² pantu aiz vārda ''ieguldījumu fondi'' ar vārdiem ''alternatīvo ieguldījumu fondi''.

Atbalstīts

5. Papildināt 33.² pantu pēc vārdiem “ieguldījumu fondi” ar vārdiem “alternatīvo ieguldījumu fondi”.

50.⁸ pants.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas ievēro šā likuma 50.⁹ panta prasības konsolidācijas grupas līmenī, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija tam piekritusi.

4. Papildināt 50.⁸ panta piekto daļu pēc vārdiem ''Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības'' ar vārdiem ''vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības''.

6. Papildināt 50.⁸ panta piekto daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības” ar vārdiem “vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības”.

50.⁹ pants.

(2) Kredītiestāde, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmās daļas prasības pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

5. 50.⁹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

''(2) Kredītiestāde, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītāj­sabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.'';

7. 50.⁹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kredītiestāde, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.”;

(4) Kredītiestāde ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.³ panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakš­grupas līmenī.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

''(4) Kredītiestāde ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.³panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.'';

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kredītiestāde ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.³ panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.”;

(6) Ja kredītiestādei, kas ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.², 42., 44. un 45.panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

''(6) Ja kredītiestāde ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai arī tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.², 42., 44. un 45.panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.''

9

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 50.⁹ panta sesto daļu šādā redakcijā:

''(6) Ja kredītiestādei, kas ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai tās mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā kredītiestādē, finanšu iestādē vai ieguldījumu pārvades sabiedrībā, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.², 42., 44. un 45.panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.''

Atbalstīts

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja kredītiestādei, kas ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai tās mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā kredītiestādē, finanšu iestādē vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.², 42., 44. un 45.panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.”

59.² pants. (1) Kredītiestādes uzņēmuma vai tā daļas, tajā skaitā filiāles, nodalāmas mantas kopuma, aktīvu vai saistību kopuma vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopuma (turpmāk — kredītiestādes uzņēmums) pārejai citas personas īpašumā vai lietošanā (turpmāk — kredītiestādes uzņēmuma pāreja) kredītiestādei ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja. Atļaujas saņemšanai kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredīt­iestādes uzņēmuma pārejas priekšlikumu, kam pievienots kredītiestādes uzņēmumā ietverto aktīvu un saistību parastās vērtības novērtējums funkcionējoša tirgus apstākļos, kuru ne agrāk kā 30 dienas pirms priekšlikuma iesniegšanas veikusi persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Kredītiestādes uzņēmuma pāreja, kurai nav saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, uzskatāma par spēkā neesošu.

(2¹) Kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā ziņu sniegšana kredītiestādes uzņēmuma ieguvējam par kredītiestādes kreditoriem, debitoriem vai citām personām, ar kurām noslēgtie līgumi veido nododamo kredītiestādes uzņēmumu vai tā daļu, nav uzskatāma par likumā noteikto prasību neievērošanu.

6. 59.² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestādes uzņēmuma vai tā daļas, tajā skaitā filiāles, nodalāmas mantas kopuma, aktīvu vai saistību kopuma vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopuma (turpmāk – kredītiestādes uzņēmums) pārejai citas personas īpašumā vai lietošanā (turpmāk – kredītiestādes uzņēmuma pāreja) kredītiestādei ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja. Atļaujas saņemšanai kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikumu, kam pievienots kredītiestādes uzņēmumā ietverto aktīvu un saistību tirgus vērtības novērtējums (turpmāk – novērtējums). Kredītiestādes uzņēmuma pāreja, kurai nav saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, uzskatāma par spēkā neesošu.";

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā ziņu sniegšana kredītiestādes uzņēmuma ieguvējam par kredītiestādes kreditoriem, debitoriem vai citām personām, ar kurām noslēgtie līgumi veido nododamo kredītiestādes uzņēmumu vai tā daļu, nav uzskatāma par likumā noteikto prasību neievērošanu. Šis noteikums attiecināms arī uz minēto ziņu sniegšanu kredītiestādes uzņēmuma potenciālajam ieguvējam pirms kredītiestādes uzņēmuma pārejas, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.";

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

''(5) Novērtējumu ne agrāk kā 30 dienas pirms priekšlikuma iesniegšanas veic neatkarīga persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Ja konkrētajā gadījumā neatkarīgs novērtējums nav iespējams situācijas steidzamības dēļ, lai aizsargātu noguldītāju intereses un nodrošinātu finanšu stabilitāti, novērtējumu var veikt pati kredītiestāde.

(6) Novērtējumu balsta uz piesardzīgiem un pamatotiem pieņēmumiem, ņemot vērā saistību neizpildes varbūtību un potenciālo zaudējumu lielumu un atzīstot jebkādus ar vērtības izmaiņām saistītos zaudējumus kredītiestādes uzņēmuma pārejas datumā. Ja aktīviem vai saistībām nav normāli funkcionējoša tirgus, novērtējumu veic, pamatojoties uz šādu aktīvu vai saistību ilgtermiņa ekonomisko vērtību. Novērtējumā netiek ņemti vērā komercdarbības atbalsta nosacījumi, pat ja šāds atbalsts faktiski tiek piešķirts.

(7) Kopējo kredītiestādes uzņēmuma pārejas darījuma vērtību nosaka saskaņā ar novērtējumu, ko veic atbilstoši šā panta sestajā daļā noteiktajai kārtībai, ņemot vērā lietas apstākļus.''

10

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Atbalstīts

63.pants. (1) Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai sniedzamas šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos un šādā apjomā:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai — likumā noteikto uzraudzības funkciju īstenošanai;

2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā un apjomā;

3) tiesām — to lietvedībā esošo lietu ietvaros uz tiesas (tiesneša) lēmuma pamata;

4) izmeklēšanas iestādēm — pirmstiesas kriminālprocesā uz izmeklēšanas tiesneša lēmuma pamata;

5) prokuratūrai — pirmstiesas kriminālprocesā uz izmeklēšanas tiesneša lēmuma pamata;

6) operatīvās darbības subjektiem — operatīvās uzskaites lietās, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta pieprasījumu, ko akceptējis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis;

7) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam — šā panta pirmās daļas 4. un 6.punktā minētajos gadījumos, kā arī pamatojoties uz priekšnieka vai viņa pilnvarotas personas pieprasījumu, ko akceptējis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, ja ziņas nepieciešamas, lai nodrošinātu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu kontroli un noskaidrotu valsts amatpersonas bezskaidras naudas uzkrājumus, gūtos ienākumus, veiktos darījumus vai parādsaistības, vai ja ziņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto normu kontroli, noskaidrotu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību ikgadējās finansiālās darbības, priekšvēlēšanu perioda izdevumu un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās norādīto finanšu līdzekļu un saņemto ziedojumu (dāvinājumu) patiesumu un likumību;

8) tiesu izpildītājiem — pamatojoties uz pieprasījumu, kam pievienota tā tiesas vai citas institūcijas, vai amatpersonas nolēmuma kopija, kura izpildei tiek veiktas amata darbības, vai pamatojoties tikai uz pieprasījumu — gadījumos, kad ziņas nepieciešamas inventāra saraksta sastādīšanai, kā arī mantas aprakstes veikšanai kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;

9) Valsts kasei — pamatojoties uz vadītāja vai viņa pilnvarota darbinieka pieprasījumu par budžeta finansēto institūciju kontiem un darījumiem;

10) Valsts kontrolei — pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis valsts kontrolieris, par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts vai pašvaldības manta vai kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes;

11) Valsts ieņēmumu dienestam — pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, izņemot gadījumu, kad attiecīgajos starptautiskajos līgumos ir noteikta paredzami svarīgas vai svarīgas informācijas sniegšana, nodokļu administrēšanas vajadzībām nepieciešamo informāciju par informācijas pieprasītājas valsts konkrētu nodokļu maksātāju — bankas konta esamību, bankas konta turētāju, personu, kura pilnvarota rīkoties ar bankas kontu, bankas konta pārskata perioda sākuma atlikumu un beigu atlikumu, bankas konta izrakstu par konkrētu laika periodu, ziņas par citiem konta turētāja kontiem bankā konkrētajā laika periodā, kā arī ziņas par attiecīgajiem kontiem piesaistīto maksājumu karti (tās veids, numurs un lietotājs), ziņas par attiecīgās maksājumu kartes piesaisti bankas kontam, ja:

a) attiecīgais nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu audita laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) attiecīgais nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

11¹) Valsts ieņēmumu dienestam — pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, ja tajos ir noteikta paredzami svarīgas vai svarīgas informācijas sniegšana, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts (starptautiskā līguma puses) konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām paredzami svarīgu vai svarīgu informāciju (tai skaitā par darījumiem ar trešajām personām). Šā punkta piemērošanai paredzami svarīga vai svarīga informācija ir:

a) bankas konta esamība,

b) bankas konta turētājs,

c) persona, kura pilnvarota rīkoties ar bankas kontu,

d) persona, kura atvēra bankas kontu,

e) bankas konta pārskata perioda sākuma atlikums un beigu atlikums,

f) procentu summa, kas nomaksāta par attiecīgās bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem par konkrētu laika periodu,

g) nomaksātā nodokļu summa par procentiem konkrētā laika periodā,

h) bankas konta izraksts par konkrētu laika periodu,

i) ziņas vai dokumenti saistībā ar konkrētu darījumu kontā,

j) ziņas par citiem konta turētāja kontiem bankā konkrētā laika periodā, kā arī ziņas par attiecīgajiem kontiem piesaistīto maksājumu karti (tās veids, numurs un lietotājs),

k) ziņas par attiecīgās maksājumu kartes piesaisti bankas kontam;

12) Valsts ieņēmumu dienestam, ja kredītiestāde ir uzkrājumu ienākumu izmaksātājs saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 45.panta pirmo daļu vai tā izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu saskaņā ar minētā likuma 45.panta trešo daļu;

13) notāram, kas ved mantojuma lietu, ziņas, kas nepieciešamas fiziskās personas — mantojuma atstājēja mantojuma masas apzināšanai;

14) bāriņtiesai, pamatojoties uz bāriņtiesas priekšsēdētāja pieprasījumu, par:

a) mantojuma masas, bērna vai citas rīcībnespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis bāriņtiesai nesniedz pieprasīto informāciju par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka vecāka, aizbildņa vai aizgādņa sniegtā informācija nav patiesa,

b) fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem mantas saraksta (mantojuma inventāra saraksta) sastādīšanai;

15) Valsts ieņēmumu dienestam — ziņas par personas ienākumu no noguldījumiem un dividendēm likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos;

16) Latvijas Bankai — likumā noteikto uzdevumu īstenošanai;

17) Valsts ieņēmumu dienestam — pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, ziņas par personas kontu esamību un kontu atlikumiem, ja ziņas nepieciešamas:

a) lai izpildītu citas Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes lūgumu savstarpējās palīdzības ietvaros sniegt nodokļu prasījuma (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē) izpildei nepieciešamo informāciju,

b) lai izpildītu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījumu (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē) vai lai nodrošinātu tā izpildi. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests pieprasījumam pievieno citā Eiropas Savienības dalībvalstī izdotā vienotā instrumenta kopiju, kurš atļauj izpildi pieprasījuma saņēmēja dalībvalstī.

11

Deputāts A.Elksniņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 63.panta pirmo daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

18) parlamentārās izmeklēšanas komisijai – tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.”

Neatbalstīts

64.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam vai loceklim, sabiedrības kontrolierim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā un devītajā daļā vai 110.¹ panta piektajā daļā minētajai personai, vai kā valsts institūcijas, konsultatīvās padomes, darba grupas, personu apvienības pārstāvim vai kā zvērinātam revidentam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

7. 64.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "zvērinātu revidentu pārstāvim" ar vārdiem "kredītiestādes uzņēmuma potenciālā ieguvēja pārstāvim";

8. 64.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “zvērinātu revidentu pārstāvim” ar vārdiem “kredītiestādes uzņēmuma potenciālā ieguvēja pārstāvim”;

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, sodāmas arī tad, ja tie izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības kredītiestādē, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, citā valsts institūcijā, konsultatīvajā padomē, darba grupā, personu apvienībā vai kā zvērināts revidents.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "zvērināts revidents" ar vārdiem "vai kredītiestādes uzņēmuma potenciālā ieguvēja pārstāvis".

papildināt otro daļu ar vārdiem “vai kredītiestādes uzņēmuma potenciālā ieguvēja pārstāvis”.

8. Papildināt likumu ar 100.¹ pantu šādā redakcijā:

''100.¹ pants. (1) Kredītiestāde maksā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par kredītiestādes darbības uzraudzību līdz 0,033 procentiem ieskaitot no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos maksājumus veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(4) Par šajā pantā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.

(5) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontā Latvijas Bankā.''

12

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 8.pantā (likuma 100.¹panta) pirmās daļas ievaddaļā vārdus „par kredītiestādes darbības uzraudzību” ar vārdiem „tās darbības finansēšanai”.

Atbalstīts

9. Papildināt likumu ar 100.¹ pantu šādā redakcijā:

''100.¹ pants. (1) Kredītiestāde maksā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās darbības finansēšanai līdz 0,033 procentiem ieskaitot no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos maksājumus veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(4) Par šajā pantā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.

(5) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontā Latvijas Bankā.”

112.² pants.

(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu meitas sabiedrību citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei — meitas sabiedrībai — mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

9. 112.² pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

''(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai arī citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu – meitas sabiedrību – citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei – meitas sabiedrībai – mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.'';

10. 112.² pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai arī citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu – meitas sabiedrību – citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei – meitas sabiedrībai – mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.”;

(4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde — meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem ''finanšu pārvaldītājsabiedrība'' ar vārdiem ''vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība'';

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “finanšu pārvaldītājsabiedrība” ar vārdiem “vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība”;

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kurā reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kurā reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kurā reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.”;

(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod par konsolidāciju atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai kredītiestādei ar lielāko aktīvu kopsummu iespēju izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par šāda veida vienošanos un tās saturu.

papildināt sesto daļu pēc vārdiem "atbildīgajai kredītiestādei" ar vārdiem "jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai";

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “atbildīgajai kredītiestādei” ar vārdiem “jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai”;

(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā.

izteikt septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītāj­sabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā.";

izteikt septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā.”;

(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no attiecīgajā dalībvalstī reģistrētās mātes sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.

papildināt devīto daļu pēc vārdiem "citas dalībvalsts mātes kredītiestādes" ar vārdiem "citas dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības";

papildināt devīto daļu pēc vārdiem “citas dalībvalsts mātes kredītiestādes” ar vārdiem “citas dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības”;

(10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām — zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.

papildināt desmito daļu pēc vārda "kredītiestāžu" ar vārdiem "jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību".

papildināt desmito daļu pēc vārda “kredītiestāžu” ar vārdiem “jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību”.

112.³ pants. (1) Lai nodrošinātu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un atklāšanu uzraudzības vajadzībām, tai skaitā ārkārtas situācijās;

2) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, plāno un koordinē uzraudzības darbības, tai skaitā izvērtē kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 36.² panta vai attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, un informācijas atklāšanas prasību ievērošanu, īsteno uzraudzības pārbaudes procesu atbilstoši šā likuma 101.³ panta prasībām vai attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veic risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu. Ja nepieciešams, veic šā likuma 101.³ un 113.pantā noteiktās uzraudzības darbības un piemēro sankcijas konsolidācijas grupas līmenī un konsolidācijas grupu veidojošo komercsabiedrību līmenī;

3) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un, ja nepieciešams, ar šo dalībvalstu centrālajām bankām, plāno un koordinē uzraudzības darbības gatavībai ārkārtas situācijām un to laikā, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties kredītiestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības ietekmē. Ārkārtas situācijām paredzētās uzraudzības darbības ietver kopīgā situācijas novērtējuma sagatavošanu, krīzes pārvarēšanas plāna ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Nepieciešamās informācijas apmaiņas procesā krīžu vadības nodrošināšanai pēc iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus.

10. 112.³ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība" ar vārdiem "vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība";

11. 112.³ pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība” ar vārdiem “vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība”;

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam, vai iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, vai iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata to kopā ar visām konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu. Iesniegumā norādāmās informācijas, tam pievienojamo dokumentu un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības" ar vārdiem "Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības";

papildināt otro daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības” ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības”;

(7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopīgi ar mātes sabiedrību iesniedz tās uzraudzības institūcijai šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izsakot savu viedokli, piedalās ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā. Ja sešu mēnešu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas saskaņots lēmums nav pieņemts, lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.

papildināt septīto daļu pēc vārdiem ''Eiropas Savienības mātes kredītiestādes'' ar vārdiem ''Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības''.

papildināt septīto daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības mātes kredītiestādes” ar vārdiem “Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības”.

112.⁴ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citu tādu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās darbības, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izvērtējumu un par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma.

11. 112.⁴ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības" ar vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības'';

12. 112.⁴ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības” ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības”;

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto saskaņoto lēmumu nosūta Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai šādas konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.

 (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto lēmumu nosūta visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.

papildināt trešo un sesto daļu pēc vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei" ar vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai";

papildināt trešo un sesto daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei” ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai”;

(10) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās, izsakot savu viedokli, ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā par visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, par pienākumu visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma. Ja rodas domstarpības starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un konsolidētās uzraudzības institūciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai konsolidētās uzraudzības institūcija konsultējas ar Eiropas Banku iestādi, vai pati domstarpību izšķiršanai ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē. Ja četru mēnešu laikā no konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas saskaņots lēmums netiek pieņemts, bet neviena no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības iestādēm domstarpību izšķiršanai nav vērsusies Eiropas Banku iestādē, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai tās konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, par pienākumu Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei vai tās konsolidācijas apakšgrupai uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija un šo lēmumu nosūta Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei un konsolidētās uzraudzības institūcijai.

papildināt desmito daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības mātes kredītiestādes" ar vārdiem "Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības".

papildināt desmito daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības mātes kredītiestādes” ar vārdiem “Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības”.

112.⁷ pants. (1) Sadarbojoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tām apmainās ar informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par:

1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu uzraudzības institūcijām;

2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību;

3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

4) sankcijām un uzraudzības pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot pienākuma uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma noteikšanu un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.

12. 112.⁷ pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

''1) konsolidācijas grupas juridisko, vadības un organizatorisko struktūru, ietverot konsolidācijas grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības, neregulētās meitas sabiedrības un nozīmīgas filiāles un konsolidācijas grupā neietilpstošās mātes komercsabiedrības, saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 34.¹ un 50.⁹ panta septītās daļas prasībām, kā arī par konsolidācijas grupā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām;'';

13

14

Juridiskais birojs

Ierosinām 112.⁷panta pirmās daļas 1.punktā aizstāt vārdu „vadības” ar vārdu „pārvaldes”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 112.⁷ panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) konsolidācijas grupas juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, norādot konsolidācijas grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības, neregulētās meitas sabiedrības un nozīmīgas filiāles un jebkuru mātes komercsabiedrību, kā arī informāciju par šā likuma 14. panta pirmās daļas 2. un 3. punkta, 34.¹ panta, 50.⁹ panta septītās daļas prasību ievērošanu, un informāciju par konsolidācijas grupā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām;''

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.14

Atbalstīts

13. 112.⁷ pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) konsolidācijas grupas juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, norādot konsolidācijas grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības, neregulētās meitas sabiedrības un nozīmīgas filiāles un jebkuru mātes komercsabiedrību, kā arī informāciju par šā likuma 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 34.¹ panta, 50.⁹ panta septītās daļas prasību ievērošanu un par konsolidācijas grupā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām;”;

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmību attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības" ar vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības";

papildināt otro daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības” ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības”;

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes" ar vārdiem "citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības".

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes” ar vārdiem “citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības”.

112.⁹ pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un citām šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībām.

13. Aizstāt 112.⁹ panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "jaukta pārvaldītājsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

14. Aizstāt 112.⁹ panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “jaukta pārvaldītājsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

112.¹⁰ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai.

14. 112.¹⁰ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "finanšu pārvaldītājsabiedrībām" ar vārdiem "jauktām pārvaldītājsabiedrībām";

15. 112.¹⁰ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “finanšu pārvaldītājsabiedrībām” ar vārdiem “jauktām pārvaldītājsabiedrībām”;

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas saņemta no finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Tas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos komersantus.

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "finanšu pārvaldītājsabiedrībām" ar vārdiem ''jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām''.

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “finanšu pārvaldītājsabiedrībām” ar vārdiem “jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām”.

112.¹¹ pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem vajadzīga atļauja (licence), tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību.

15. 112.¹¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "finanšu pārvaldītājsabiedrība" ar vārdiem "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība";

16. 112.¹¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “finanšu pārvaldītājsabiedrība” ar vārdiem “jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība”;

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tādu kredītiestāžu, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, uzraudzību finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sastāda šādu finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Komisijai.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tādu kredītiestāžu, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, uzraudzību finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sagatavo šādu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Komisijai."

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tādu kredītiestāžu, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, uzraudzību finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sagatavo šādu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Komisijai.”

112.¹² pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.

16. Izteikt 112.¹² pantu šādā redakcijā:

"112.¹² pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā, jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītāj­sabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē."

17. Izteikt 112.¹² pantu šādā redakcijā:

“112.¹² pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā, jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.”

112.¹³ pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādes konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt šā likuma 101.³ panta septītajā daļā un 113.pantā minētos uzraudzības pasākumus un piemērot šajos pantos noteiktās sankcijas vai aizliegt izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs.

17. 112.¹³ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem ''Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība'' ar vārdiem ''jaukta pārvaldītājsabiedrība'';

18. 112.¹³ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ar vārdiem “jaukta pārvaldītājsabiedrība”;

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, īpaši ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu.

papildināt otro daļu pēc vārdiem ''finanšu pārvaldītājsabiedrības'' ar vārdiem ''jauktas pārvaldītājsabiedrības''.

papildināt otro daļu pēc vārdiem “finanšu pārvaldītājsabiedrības” ar vārdiem “jauktas pārvaldītājsabiedrības”.

112.¹⁴ pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības līdzvērtīgām prasībām.

 (3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic atbilstoši šā likuma prasībām.

18. Papildināt 112.¹⁴ panta pirmo un trešo daļu pēc vārdiem ''ārvalsts kredītiestāde'' ar vārdiem ''jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība''.

19. Papildināt 112.¹⁴ panta pirmo un trešo daļu pēc vārdiem “ārvalsts kredītiestāde” ar vārdiem “jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība”.

131.¹ pants. (1) Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt:

1) fiziskā persona, kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu;

2) zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(2) Ja par administratoru tiek iecelta zvērinātu revidentu komercsabiedrība, tā rakstveidā pilnvaro veikt administratora pienākumus fizisko personu, kura atbilst šā panta pirmās daļas prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 132.¹ pantā noteiktie ierobežojumi.

15

16

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izteikt likuma 131.¹ pantu šādā redakcijā:

„(1) Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt fiziskā persona, kas ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

(2) Kredītiestādes administratoru tiesai iesaka administratoru profesionālā organizācija.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likuma 131.¹ pantu šādā redakcijā:

„Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt fiziskā persona, kas ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.16

Atbalstīts

20. Izteikt 131.¹ pantu šādā redakcijā:

„Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt fiziskā persona, kas ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.”

132.¹ pants. (1) Par administratoru nevar iecelt personu:

1) kura atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz administrējamo kredītiestādi vai ir ar šo administrējamo kredītiestādi saistīta persona;

2) pret kuru administrējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesība;

3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā, un šī cita lieta nav izbeigta;

4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret valsti, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir krimināllietā aizdomās turētais.

(2) Fiziskā persona vai juridiskās personas pilnvarota fiziskā persona drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora vai likvidatora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

17

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izteikt 132.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Administrators drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora vai likvidatora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā.”

Atbalstīts

21. Izteikt 132.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Administrators drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora vai likvidatora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā.”

135.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes dalībnieku (dibinātāju) vai akcionāru sapulce, un šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(3) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot regulētajā tirgū kotējamus finanšu instrumentus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas likvidācijas procesā.

(4) Ja likvidācijā, kas notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi (arī naudas līdzekļi, kas saskaņā ar šā panta trešo daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai) netiek faktiski atgūti un ieskaitīti kredītiestādes kontā Latvijas Bankā, likvidators un likvidatora palīgs līdz likvidācijas pabeigšanai kopīgi saņem vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru likvidators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas.

18

19

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

„135.pants

(1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes dalībnieku (dibinātāju) vai akcionāru sapulce.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 3% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, līdz ir notikusi norēķināšanās par kreditoru prasījumiem 30% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

2) 4% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 30% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz ir notikusi norēķināšanās par kreditoru prasījumiem 60% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

3) 5% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 60% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

(3) Ja likvidācijā, kas notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi kreditoriem netiek izmaksāti un iestājas šī likuma 138. pantā minētie apstākļi, par likvidatora veiktajām darbībām līdz lēmuma pieņemšanai par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, likvidators un likvidatora palīgs kopīgi saņem vienreizēju atlīdzību desmit minimālo mēnešalgu apmērā.

(4) Likvidators sedz izdevumus atlīdzībai šā likuma 161.panta ceturtās daļas 19.punktā minētajām personām un citus izdevumus, kas nav minēti šā likuma 134.pantā, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu izdevumu segšanas kārtību.

(5) Kreditoru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem tiek nodrošināta saskaņā ar šā likuma 179².panta otro un trešo daļu, 179³.pantu, 179⁵.pantu, 179⁶.pantu, 179⁷.panta otro un ceturto daļu, 179⁸.pantu un 179⁹.pantu.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

 „135.pants

(1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja likvidācija tiek veikta pamatojoties uz šā likuma 126.panta pirmās daļas 1.punktu, likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru sapulce.

(2) Ja likvidāciju veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 2% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 30% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

2) 3% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 30% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 60% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

3) 4% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 60% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 75% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

4) 5% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 75% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

(3) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, šī panta otrajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,25 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram. 

(4) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, atzīstot pretēji kredītiestādes interesēm noslēgtu darījumu par spēkā neesošu vai atceļamu, šī panta otrajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,5 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram. 

(5) Ja likvidācijā, kuru veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi kreditoriem netiek izmaksāti un iestājas šī likuma 138. pantā minētie apstākļi, par likvidatora veiktajām darbībām līdz lēmuma pieņemšanai par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās vienreizējās atlīdzības apmērs ir 10 minimālās mēnešalgas.

(6) Likvidators sedz izdevumus atlīdzībai šā likuma 161.panta ceturtās daļas 19.punktā minētajām personām un citus ar likvidācijas procesu saistītus izdevumus, kas nav minēti šā likuma 134.panta otrajā, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu izdevumu segšanas kārtību.

(7) Likvidācijas procesa ietvaros kreditoru sapulces sasaukšanu un lēmumu pieņemšanu par šajā pantā minētajiem jautājumiem likvidators nodrošina saskaņā ar šā likuma 179².panta otro un trešo daļu, 179³.pantu, 179.⁴ panta pirmās daļas 1.punktu un 5.punktu, 179⁵.pantu, 179⁶.pantu, 179⁷.panta otro un ceturto daļu, 179⁸.pantu un 179⁹.pantu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.19

Atbalstīts

22. Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

 „135.pants

(1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja likvidācija tiek veikta pamatojoties uz šā likuma 126.panta pirmās daļas 1.punktu, likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru sapulce.

(2) Ja likvidāciju veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 2% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 30% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

2) 3% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 30% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 60% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

3) 4% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 60% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 75% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

4) 5% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 75% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

(3) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, šī panta otrajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,25 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram. 

(4) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, atzīstot pretēji kredītiestādes interesēm noslēgtu darījumu par spēkā neesošu vai atceļamu, šī panta otrajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,5 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram. 

(5) Ja likvidācijā, kuru veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi kreditoriem netiek izmaksāti un iestājas šī likuma 138. pantā minētie apstākļi, par likvidatora veiktajām darbībām līdz lēmuma pieņemšanai par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās vienreizējās atlīdzības apmērs ir 10 minimālās mēnešalgas.

(6) Likvidators sedz izdevumus atlīdzībai šā likuma 161.panta ceturtās daļas 19.punktā minētajām personām un citus ar likvidācijas procesu saistītus izdevumus, kas nav minēti šā likuma 134.panta otrajā, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu izdevumu segšanas kārtību.

(7) Likvidācijas procesa ietvaros kreditoru sapulces sasaukšanu un lēmumu pieņemšanu par šajā pantā minētajiem jautājumiem likvidators nodrošina saskaņā ar šā likuma 179².panta otro un trešo daļu, 179³.pantu,  179.⁴ panta pirmās daļas 1.punktu un 5.punktu, 179⁵.pantu, 179⁶.pantu, 179⁷.panta otro un ceturto daļu, 179⁸.pantu un 179⁹.pantu.”

153.pants. Maksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) administratora un administratora palīga atlīdzība šā likuma 166.pantā noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts nolēmums par kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

4) tiesas izdevumi;

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai;

7) izdevumi, kas saistīti ar maksātnespējas pasākumu reģistrāciju publiskajos reģistros.

20

21

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izteikt 153.pantu šādā redakcijā:

„153.pants. Maksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) administratora un administratora palīga atlīdzība šā likuma 166.pantā noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts nolēmums par kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) atlīdzība pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāka kā atlīdzība par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

4)  izdevumi parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesā;

5) izdevumi sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumi par notāra un pasta pakalpojumiem;

6)  izdevumi, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;

7) komandējumu izdevumi, kas tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kuri saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;

8) izdevumi to līgumu izpildes turpināšanai, kuri nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus kredītiestādes maksātnespējas procesa laikā administrators noslēdzis ar trešajām personām;

9) izdevumi, kas saistīti ar kredītiestādes likvidāciju;

10) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumi par laikposmu no dienas, kad tiesa pasludinājusi kredītiestādi par maksātnespējīgu;

11) izdevumi, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

12) izdevumi, kas pamatoti un saistīti ar kredītiestādes maksātnespējas procesa nodrošināšanu.”

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 153.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa no dienas, kad pieņemts nolēmums par kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu, līdz dienai, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;”

Neatbalstīts

Atbalstīts

23. Izteikt 153.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa no dienas, kad pieņemts nolēmums par kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu, līdz dienai, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;”

154.pants. (1) Par administratoru var būt šā likuma 131.¹ panta pirmajā daļā minētās personas.

(2) Uz administratoru attiecināmi visi šā likuma 132.¹ pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas procesā un uz kuru attiecināmas šā likuma 131.¹ panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.¹ pantā noteiktie ierobežojumi.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu.

22

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izslēgt 154.panta trešo daļu.

Atbalstīts

24. Izslēgt 154.panta trešo daļu.

156.pants. (1) Administratoram ir personiskais zīmogs ar uzrakstu "Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā" un viņa vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu, ja par administratoru iecelta juridiskā persona.

23

24

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izteikt 156.panta pirmajā daļā vārdus „vai juridiskās personas nosaukumu, ja par administratoru iecelta juridiskā persona”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 156.panta pirmajā daļā vārdus „vai juridiskās personas nosaukumu, ja par administratoru iecelta juridiskā persona”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

25. 156.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai juridiskās personas nosaukumu, ja par administratoru iecelta juridiskā persona”;

(2) Administratoram ir apliecība ar viņa fotoattēlu, vārdu, uzvārdu vai par administratoru ieceltās juridiskās personas pilnvarotās fiziskās personas fotoattēlu, vārdu, uzvārdu un uzrakstu "Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā". Apliecību apstiprina tiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un tiesas zīmogu.

25

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izslēgt 156.panta otrajā daļā vārdus „vai par administratoru ieceltās juridiskās personas pilnvarotās fiziskās personas fotoattēlu, vārdu, uzvārdu”.

Atbalstīts

izslēgt otrajā daļā vārdus „vai par administratoru ieceltās juridiskās personas pilnvarotās fiziskās personas fotoattēlu, vārdu, uzvārdu”.

159.pants. (1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators nosūta paziņojumu un tiesas sprieduma norakstu Latvijas Bankai, Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pavadrakstā norādot savu vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums fiksēt iesniegtās ziņas likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā.

(3) Zemesgrāmatu nodaļai saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu ir pienākums ierakstīt zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā atzīmi par īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(4) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar to, ka kredītiestādes maksātspēja ir atjaunojusies, administrators nosūta tiesas nolēmumu Uzņēmumu reģistram un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai izdarīto atzīmju dzēšanai.

(5) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes bankrota procedūras pabeigšanu, administrators nosūta Uzņēmumu reģistram tiesas nolēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu kredītiestādes izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra.

160.pants. (1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tiesas sprieduma datumu, kā arī datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par maksātnespējīgu;

2) administratora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

186.pants. (1) Triju dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tiesas lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu pieņemšanas datumu;

2) termiņu, līdz kuram kreditoriem un citām personām jāpiesaka prasības un citas pretenzijas;

3) administratora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa beigām pieteiktie kreditoru prasījumi, arī par nodokļu uzskaiti un kontroli atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju prasījumi, apmierināmi šā likuma 193. panta 3.punktā paredzēto kreditoru prasījumu grupā.

26

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izslēgt 159.panta pirmajā daļā, 160.panta otrās daļas 2.punktā un 186.panta otrās daļas 3.punktā vārdus iekavās „(nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona)”.

Atbalstīts

26. Izslēgt 159.panta pirmajā daļā, 160.panta otrās daļas 2.punktā un 186.panta otrās daļas 3.punktā vārdus iekavās „(nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona)”.

161.pants.

(4) Administratora tiesības un pilnvaras ir šādas:

1) atsavināt kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) slēgt kredītiestādes filiāles vai pārstāvniecības;

3) celt prasību tiesā, lai tiktu atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi, kurus tā piecu gadu laikā pirms pasludināšanas par maksātnespējīgu slēgusi ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus kreditoriem, kā arī darījumi, kuri slēgti ar kādu no kreditoriem un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus citiem kreditoriem;

3¹) vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja tā izpilde samazina kredītiestādes aktīvus un līgums neregulē finanšu pakalpojuma sniegšanu;

4) iesniegt tiesai jebkuru kredītiestādes prasījumu pret trešajām personām;

5) pārstāvēt kredītiestādi tiesā un attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un uzstāties tās vārdā;

6) apdrošināt kredītiestādes darījumus un kredītiestādes mantu;

7) sagatavot un parakstīt kredītiestādes vārdā jebkuru dokumentu;

8) pieņemt darbā un atlaist no darba administratora palīgu; 9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

27

28

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 161.panta ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

„9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas, nepiemērojot Darba likumā noteikto darba līguma uzteikšanas termiņu, kā arī Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām;”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 161.panta ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 „9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas, nepiemērojot Darba likumā noteikto darba līguma uzteikšanas termiņu, kā arī Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām. Pieņemot lēmumu nepiemērot norādītās Darba likuma un noslēgtā darba koplīguma normas, administratora pienākums ir izvērtēt šāda lēmuma lietderību;”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.28

Atbalstīts

27. 161.panta ceturtajā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

 „9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas, nepiemērojot Darba likumā noteikto darba līguma uzteikšanas termiņu, kā arī Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām. Pieņemot lēmumu nepiemērot norādītās Darba likuma un noslēgtā darba koplīguma normas, administratora pienākums ir izvērtēt šāda lēmuma lietderību;”

10) segt maksātnespējas procesa izdevumus no kredītiestādes līdzekļiem;

11) iznomāt jebkuru kredītiestādes mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir visu kreditoru interesēs;

12) atteikties no jebkura prasījuma pret trešajām personām vai slēgt jebkuru mierizlīgumu kredītiestādes vārdā attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem pret trešajām personām, ja šādas darbības rezultātā palielinās iespējas apmierināt kreditoru prasījumus vai tiek paātrināta parādu segšana, būtiski nesamazinot kreditoriem izmaksājamo kompensāciju apmēru;

13) pieprasīt, lai kredītiestādes akcionāri izpilda ar attiecīgu akcionāru sapulces lēmumu noteiktās saistības attiecībā uz kredītiestādes pamatkapitālu vai citu mantu, vai celt tiesā prasību par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā;

14) iesniegt tiesā pieteikumu par jebkuras tādas trešās personas atzīšanu par maksātnespējīgu, kurai ir parādu saistības pret kredītiestādi, un pārstāvēt kredītiestādes prasījumus, ja uz pieteikuma pamata tiek ierosināta šīs trešās personas maksātnespējas lieta;

15) mainīt kredītiestādes reģistrēto juridisko adresi;

16) pieprasīt un saņemt no fiziskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par kredītiestādi un tās pārstāvjiem;

17) pārstāvēt kredītiestādi kriminālprocesā un lūgt, lai attiecīgajiem kredītiestādes pārstāvjiem tiktu noteikts drošības līdzeklis, ja sakarā ar konkrēto maksātnespējas lietu ir ierosināta krimināllieta;

18) pieprasīt un saņemt no kreditoriem un citām personām prasību un citu pretenziju tulkojumus Latvijas Republikas valsts valodā.

29

30

31

32

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt 161.panta ceturto daļu ar jaunu 19.punktu šādā redakcijā:

„19) pieaicināt speciālistus, lai saņemtu grāmatvedības, audita un juridiskos pakalpojumus, kā arī nodrošinātu kredītiestādes vai administratora interešu pārstāvību valsts pārvaldes un tiesu iestādēs un saņemtu citus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīva maksātnespējas procesa norisi;”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 161.panta ceturto daļu ar jaunu 19.punktu šādā redakcijā:

„19) pieaicināt speciālistus, lai saņemtu grāmatvedības, audita un juridiskos pakalpojumus, kā arī nodrošinātu kredītiestādes interešu vai administratora pārstāvību valsts pārvaldes un tiesu iestādēs un saņemtu citus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīva maksātnespējas procesa norisi;”

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt 161.panta ceturto daļu ar jaunu 20.punktu šādā redakcijā:

„20) sasaukt kreditoru sapulci, lai izskatītu jautājumu par administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības un citu izdevumu apmēra noteikšanu.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 161.panta ceturto daļu ar jaunu 20.punktu šādā redakcijā:

„20) sasaukt kreditoru sapulci, lai izskatītu jautājumu par administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības un citu ar maksātnespējas procesu saistītu izdevumu apmēra noteikšanu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.30

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.32

Atbalstīts

papildināt ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

„19) pieaicināt speciālistus, lai saņemtu grāmatvedības, audita un juridiskos pakalpojumus, kā arī nodrošinātu kredītiestādes interešu vai administratora pārstāvību valsts pārvaldes un tiesu iestādēs un saņemtu citus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīva maksātnespējas procesa norisi;

20) sasaukt kreditoru sapulci, lai izskatītu jautājumu par administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības un citu ar maksātnespējas procesu saistītu izdevumu apmēra noteikšanu.”

166.pants. (1) Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(2) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību desmit minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek faktiski atgūti, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā — mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, — vienreizēju atlīdzību piecu procentu apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla maksātnespējas procesa izbeigšanas dienā.

(3) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(4) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot regulētajā tirgū kotējamus finanšu instrumentus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

(5) Ja kredītiestādei nepietiek naudas līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, kā arī nepietiek naudas līdzekļu, kas saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai, administrators un administratora palīgs saņem atlīdzību no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Par atlīdzības apmēru, kas nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas mēnesī, administrators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdz rakstveida līgumu un:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu, bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

33

34

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

„166.pants

(1) Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 3% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, līdz ir notikusi norēķināšanās par kreditoru prasījumiem 30% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

2) 4% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 30% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz ir notikusi norēķināšanās par kreditoru prasījumiem 60% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

3) 5% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 60% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru aprēķina naudas līdzekļu, kas iegūti, maksātnespējas procesa laikā atgūstot mantu vai izpārdodot kredītiestādes aktīvus, samazinot par šā likuma 153.pantā noteikto maksātnespējas procesa izdevumu (izņemot maksātnespējas administratora atlīdzību) apmēru. No aprēķinātā kreditoriem izmaksājamā naudas līdzekļu apmēra pirms izmaksas atskaita administratoram noteikto proporcionālo atlīdzību.

(3) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību 10 minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek kreditoriem izmaksāti, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā — mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru kreditoru sapulce vienojas ar administratoru.

(4) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(5) Administrators sedz izdevumus atlīdzībai šā likuma 161.panta ceturtās daļas 19.punktā minētajām personām un citus izdevumus, kas nav minēti šā likuma 153.pantā, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu izdevumu segšanas kārtību.

(6) Kreditoru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem tiek nodrošināta saskaņā ar šā likuma 179².panta otro un trešo daļu, 179³.pantu, 179⁴.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu, 179⁵.pantu, 179⁶.pantu, 179⁷.pantu, 179⁸.pantu un 179⁹.pantu.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

„166.pants

(1) Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 2% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, līdz kreditoru prasījumi  ir apmierināti 30% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

2) 3% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 30% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 60% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

3) 4% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 60% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 75 % apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

4) 5% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 75 % no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

(2) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, šī panta pirmajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,25 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram. 

(3) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, atzīstot pretēji kredītiestādes interesēm noslēgtu darījumu par spēkā neesošu vai atceļamu, šī panta pirmajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,5 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram. 

(4) Šā panta pirmajā daļā noteikto kreditoriem kopējo izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru aprēķina naudas līdzekļu apmēru, kas iegūts, maksātnespējas procesa laikā atgūstot mantu vai izpārdodot kredītiestādes aktīvus, samazinot par šā likuma 153.pantā noteiktajiem maksātnespējas procesa izdevumiem (izņemot maksātnespējas administratora atlīdzību). No aprēķinātā kreditoriem izmaksājamā naudas līdzekļu apmēra pirms izmaksas atskaita administratoram un administratora palīgam noteikto proporcionālo atlīdzību.

(5) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību 10 minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek kreditoriem izmaksāti, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā — mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru kreditoru sapulce vienojas ar administratoru.

(6) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par saskaņā ar šā panta piektās daļas aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(7) Administrators sedz izdevumus atlīdzībai šā likuma 161.panta ceturtās daļas 19.punktā minētajām personām un citus ar maksātnespējas procesu saistītus izdevumus, kas nav minēti šā likuma 153.pantā, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu izdevumu segšanas kārtību.

(8) Kreditoru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem tiek nodrošināta saskaņā ar šā likuma 179².panta otro un trešo daļu, 179³.pantu, 179⁴.panta pirmās daļas 1.punktu, 5.punktu un otro daļu, 179⁵.pantu, 179⁶.pantu, 179⁷.pantu, 179⁸.pantu un 179⁹.pantu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.34

Atbalstīts

28. Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

„166.pants

(1) Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 2% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, līdz kreditoru prasījumi  ir apmierināti 30% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

2) 3% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 30% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 60% apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

3) 4% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 60% no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, līdz kreditoru prasījumi ir apmierināti 75 % apmērā no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījumu apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

4) 5% no kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra, kas pārsniedz 75 % no kopējā kredītiestādes kreditoru prasījuma apjoma, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru.

(2) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, šī panta pirmajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,25 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram. 

(3) Attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas atgūti tiesvedības ceļā, atzīstot pretēji kredītiestādes interesēm noslēgtu darījumu par spēkā neesošu vai atceļamu, šī panta pirmajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients par sarežģītību 1,5 tajā izmaksājamās atlīdzības daļā, kas proporcionāli atbilst kopējo tiesvedības ceļā atgūto līdzekļu apmēram. 

(4) Šā panta pirmajā daļā noteikto kreditoriem kopējo izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru aprēķina naudas līdzekļu apmēru, kas iegūts, maksātnespējas procesa laikā atgūstot mantu vai izpārdodot kredītiestādes aktīvus, samazinot par šā likuma 153.pantā noteiktajiem maksātnespējas procesa izdevumiem (izņemot maksātnespējas administratora atlīdzību). No aprēķinātā kreditoriem izmaksājamā naudas līdzekļu apmēra pirms izmaksas atskaita administratoram un administratora palīgam noteikto proporcionālo atlīdzību.

(5) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību 10 minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek kreditoriem izmaksāti, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā — mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru kreditoru sapulce vienojas ar administratoru.

(6) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par saskaņā ar šā panta piektās daļas aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(7) Administrators sedz izdevumus atlīdzībai šā likuma 161.panta ceturtās daļas 19.punktā minētajām personām un citus ar maksātnespējas procesu saistītus izdevumus, kas nav minēti šā likuma 153.pantā, ja kreditoru sapulce ar administratoru nav vienojusies par citu izdevumu segšanas kārtību.

(8) Kreditoru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem tiek nodrošināta saskaņā ar šā likuma 179².panta otro un trešo daļu, 179³.pantu, 179⁴.panta pirmās daļas 1.punktu, 5.punktu un otro daļu, 179⁵.pantu, 179⁶.pantu, 179⁷.pantu, 179⁸.pantu un 179⁹.pantu.”

167.pants. (1) Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts saskaņā ar šā likuma 168.pantu;

2) ja administrators atkāpjas saskaņā ar šā likuma 169.pantu;

3) ja tiek izbeigts maksātnespējas process saskaņā ar šā likuma 150.pantu;

4) administratora nāves gadījumā vai tad, ja administrators ir juridiskā persona un ir pieņemts un Uzņēmumu reģistrā reģistrēts lēmums par šīs juridiskās personas maksātnespēju vai likvidāciju.

(2) Ja notiek administratoru maiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta noteikumiem, jaunais administrators stājas pie pienākumu pildīšanas pēc tam, kad parakstīts lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas akts. Aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats. Līdz šā akta parakstīšanai iepriekšējais administrators turpina veikt pienākumus un ir atbildīgs likumā noteiktā kārtībā.

(3) Izbeidzoties administratora pilnvarām, tiesa pasludina šā likuma 156.pantā minēto administratora apliecību un zīmogu par nederīgu.

(4) Informāciju par administratora pilnvaru izbeigšanos un administratora apliecības un zīmoga pasludināšanu par nederīgu tiesa publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

35

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izteikt 167.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) administratora nāves gadījumā.”

Atbalstīts

29. Izteikt 167.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) administratora nāves gadījumā.”

168.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsaka neuzticību administratoram, tā lūdz tiesu atcelt šo administratoru un iecelt citu, iesakot jaunu administratora kandidatūru.

(2) Atceltā administratora pienākums ir 15 dienu laikā no atcelšanas dienas iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un tiesai pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par viņa darbību.

36

Deputāti I.Parādnieks, U.Augulis

Izteikt 168.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var izteikt neuzticību administratoram un lūgt tiesu atcelt šo administratoru un iecelt citu, iesakot jaunu administratora kandidatūru, sakarā ar kādu no šādiem apstākļiem:

1) administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma 131.¹ panta noteikumiem vai atklājas kāds no 132.¹ pantā minētajiem apstākļiem;

2) administrators nenodrošina efektīvu un likumīgu kredītiestādes maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu;

3) administrators neievēro normatīvo aktu prasības;

4) administrators nepilda tiesas nolēmumu.”

Neatbalstīts

179.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

(2) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

37

Deputāts A.Elksniņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 179.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Gadījumā, ja likumā noteiktajā termiņā administratoram iesniegts sanācijas plāns, lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Gadījumā, ja likumā noteiktajā termiņā tiesīgās personas administratoram sanācijas plānu nav iesniegušas, lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.”

Neatbalstīts

179.⁴ pants. (1) Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) apstiprina vai noraida sanācijas plānu, kā arī tā grozījumus;

3) pieņem lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, ja sabiedrības pašu kapitāls bijis mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla vai sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un dalībnieki vai akcionāri nav pieņēmuši lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu atbilstoši Komerclikumam pirms tiesas nolēmuma par kredītiestādes maksātnespēju;

4) pieņem lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, paredzot esošajiem dalībniekiem vai akcionāriem pirmpirkuma tiesības uz daļām vai akcijām atbilstoši Komerclikumam.

(2) Ja maksātnespējas procesā piedalās tikai viens kreditors, viņam ir visas šajā likumā paredzētās kreditoru sapulces pilnvaras.

38

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 179.⁴ panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) vienojas ar administratoru vai likvidatoru par administratora vai likvidatora kopējās proporcionālās atlīdzības un citu ar maksātnespējas vai likvidācijas procesu saistītu izdevumu apmēra noteikšanu.”

Atbalstīts

30. Papildināt 179.⁴ panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) vienojas ar administratoru vai likvidatoru par administratora vai likvidatora kopējās proporcionālās atlīdzības un citu ar maksātnespējas vai likvidācijas procesu saistītu izdevumu apmēra noteikšanu.”

Pārejas noteikumi

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 51.punktu šādā redakcijā:

''51. Šā likuma 100.¹ pants attiecībā uz kredītiestādes maksājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par kredītiestādes darbības uzraudzību stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā.''

39

40

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 19.pantā (pārejas noteikumos) skaitli „51” ar skaitli „52”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 19.pantā (likuma pārejas noteikumu 51.punktā) vārdus „par kredītiestādes darbības uzraudzību” ar vārdiem „tās darbības finansēšanai”.

Atbalstīts

Atbalstīts

31. Papildināt pārejas noteikumus ar 52., 53. un 54.punktu šādā redakcijā:

“52. Šā likuma 100.¹ pants attiecībā uz kredītiestādes maksājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās darbības finansēšanai stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā.

41

42

Finanšu ministrs A.Vilks

papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 52.puntu šādā redakcijā:

„52. Grozījumi šā likuma 1. panta 41. un 42. punktā, 135.pantā, 153.panta 2.punktā, 161.panta ceturtās daļas 9., 19. un 20.punktā un 166.pantā neattiecas uz kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesu, kas uzsākts pirms grozījumu spēkā stāšanās.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

„52. Grozījumi šā likuma 1. panta 41. un 42. punktā, 135.pantā, 153.panta 2.punktā, 161.panta ceturtās daļas 9., 19. un 20.punktā un 166.pantā nav piemērojami kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.42

Atbalstīts

53. Grozījumi šā likuma 1. panta 41. un 42. punktā, 135.pantā, 153.panta 2.punktā, 161.panta ceturtās daļas 9., 19. un 20.punktā un 166.pantā nav piemērojami kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.

43

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojekta 19.pantu (grozījumus pārejas noteikumos) ar 53.punktu šādā redakcijā:

„53.Attiecībā uz kredītiestādes administratora izvēli maksātnespējas procesos, kuri uzsākti līdz grozījumu 131.¹pantā spēkā stāšanās dienai (panta izteikšana jaunā redakcijā), piemērojamas tiesību normas, kuras bija spēkā administratora iecelšanas dienā, izņemot gadījumus, kad maksātnespējas procesā ieceļams cits administrators.”

Atbalstīts

54. Attiecībā uz kredītiestādes administratora izvēli maksātnespējas procesos, kuri uzsākti līdz grozījumu 131.¹pantā spēkā stāšanās dienai (panta izteikšana jaunā redakcijā), piemērojamas tiesību normas, kuras bija spēkā administratora iecelšanas dienā, izņemot gadījumus, kad maksātnespējas procesā ieceļams cits administrators.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

20. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 20.punktu šādā redakcijā:

''20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra direktīvas 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK.''

44

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 20.pantā (informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām) skaitli „20” ar skaitli „21”.

Atbalstīts

32. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 21.punktu šādā redakcijā:

“21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra direktīvas 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza direktīvas 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK.”