I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Padomes lēmums 2009/371/TI (2009.gada 6.aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), (turpmāk – Padomes lēmums 2009/371/TI), kas atzīst par spēku zaudējušu 1995.gada 26. jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. Pants (Eiropola konvencija) (turpmāk - Eiropola konvencija) un tās protokolus.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Līdz 2010.gada 1.janvārim Eiropas Policijas biroja (turpmāk – Eiropols) darbību, kā arī dalībvalstu saistības pret Eiropolu noteica Eiropola konvencija, 1996.gada 23.jūlija Protokols par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, (turpmāk – Pirmais Eiropola konvencijas protokols), kā arī 1997.gada 19. jūnija Protokols par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola Konvencijas 41.panta 3.punkts, (turpmāk – Otrais Eiropola konvencijas protokols).

Latvijas Republika Eiropola konvenciju, Pirmo Eiropola konvencijas protokolu un Otro Eiropola konvencijas protokolu pieņēma un apstiprināja ar likumu "Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkts"" (turpmāk – Eiropola konvencijas likums).

Ar 2003.gada 28.novembra Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti tika veikti grozījumi Eiropola konvencijā un Otrajā Eiropola konvencijas protokolā.

Latvijas Republika  minēto protokolu pieņēma un apstiprināja ar likumu "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti".

Ar 2007.gada 27.novembra Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu tika veikti grozījumi Eiropola konvencijā.

Latvijas Republika  minēto protokolu pieņēma un apstiprināja ar likumu "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu".

2009.gada 15.maijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts Padomes lēmums 2009/371/TI, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs ir piemērojams no 2010.gada 1.janvāra. 

Padomes lēmuma 2009/371/TI 62.pants nosaka, ka ar šo lēmumu no tā piemērošanas dienas aizstāj Eiropola konvenciju  un Otro Eiropola konvencijas protokolu, savukārt 63.pants paredz, ka, ja vien šajā lēmumā nav paredzēts citādi, visi Eiropola konvencijas īstenošanas pasākumi ir atcelti no šā lēmuma piemērošanas dienas.

Līdz ar to Eiropola konvencija un Otrais Eiropola konvencijas Protokols ir spēku zaudējis.

Attiecībā uz Pirmo Eiropola konvencijas protokolu, ar kuru ir noteikta Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija sniegt iepriekšējus nolēmumus par Eiropola konvencijas interpretāciju, ir secināms, ka Eiropas Kopienu Tiesas kompetence šajā gadījumā izriet no Līguma par Eiropas Savienību. Minētā līguma 35.pants noteica, ka Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par pamatlēmumu un lēmumu spēkā esamību un interpretāciju, par to konvenciju interpretāciju, kas pieņemtas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, un šo konvenciju īstenošanas pasākumu spēkā esamību un interpretāciju.

Minētā panta otrā daļa noteica, ka jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts nākot klajā ar deklarāciju var atzīt Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci sniegt prejudiciālus nolēmumus, par pamatlēmumu un lēmumu spēkā esamību un interpretāciju, par to konvenciju interpretāciju, kas pieņemtas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, un šo konvenciju īstenošanas pasākumu spēkā esamību un interpretāciju.

Ievērojot minēto Latvijas Republikā tika pieņemts likums "Par Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35.panta nosacījumiem". Minētā likuma 2.pants nosaka, ka jebkura Latvijas Republikas tiesa var lūgt Eiropas Kopienu Tiesai sniegt prejudiciālo nolēmumu par jautājumu, kas radies sakarā ar kādu lietu, kuru Latvijas Republikas tiesa izskata un kura attiecas uz ietvarlēmumu un lēmumu spēkā esību un interpretāciju, tādu konvenciju interpretāciju, kas pieņemtas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.

Paziņojums par Latvijas deklarāciju tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2008.gada 14.martā.

Līdz ar Lisabonas Līguma, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, (turpmāk – Lisabonas līgums) spēkā stāšanos 2009.gada 1.decembrī, Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) kompetence mainījās. Atbilstoši Lisabonas līguma 267.pantam Tiesas kompetence sniegt prejudiciālos nolēmumus šajā jomā kļuva obligāta un nav vairs atkarīga no katras dalībvalsts deklarācijas, ar kuru būtu atzīta šāda kompetence un kurā būtu norādītas valsts tiesas, kas varētu iesniegt Tiesai attiecīgus lūgumus.

Vienlaikus Lisabonas līguma 36.protokola 10.panta 1.punkts paredz, ka Tiesas pilnvaras paliek tās pašas attiecībā uz aktiem, kas pieņemti policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā pirms tam, kad ir stājies spēkā Lisabonas līgums. Saskaņā ar minētā panta 3.punktu šis pārejas noteikums zaudē spēku piecus gadus pēc tam, kad stājas spēkā Lisabonas līgums.

Tādejādi Pirmais Eiropola konvencijas Protokols, ar kuru ir noteikta Eiropas Kopienu tiesas jurisdikcija sniegt iepriekšējus nolēmumus par Eiropola konvencijas interpretāciju, ir  spēku zaudējis.

Ievērojot minēto, to, ka Eiropola konvencija, Otrais Eiropola konvencijas protokols, kā arī  Pirmais Eiropola konvencijas Protokols ir spēku zaudējis, Eiropola konvencijas likums ir atzīstams par spēku zaudējušu.

Padomes lēmuma 2009/371/TI 1.panta pirmā daļa nosaka, ka ar šo lēmumu aizstāj noteikumus Eiropola konvencijā,  63.pants nosaka, ka visi Eiropola konvencijas īstenošanas pasākumi ir atcelti no lēmuma piemērošanas dienas. Ievērojot minēto ir secināms, ka  Lēmums 2009/371/TI aizstāj gan Eiropola konvenciju, gan ar to saistītos tiesību aktus. Līdz ar to, arī likums "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti" un likums "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu" ir atzīstami par spēku zaudējušiem.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

         Likumprojekts “Par likuma "Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkts", likuma "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti" un likuma "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu" atzīšanu par spēku zaudējušu"  (turpmāk – likumprojekts) paredz:

1) atzīt par spēku zaudējušu:

a) Eiropola konvencijas likumu;

b) likumu "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti";

c) likumu "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu".

2) noteikt spēkā esības laiku uz Eiropola konvencijas likumā paredzētā pilnvarojuma izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Iekšlietu ministrija

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts kopumā skar valsts pārvaldes iestādes, tāpēc sabiedrības pārstāvji netika iesaistīti tā izstrādē.

7.

Cita informācija

        2010.gada 21.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā "Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkts"" (VSS-1217) (turpmāk – likumprojekts VSS-1217), kas paredzēja:

     1) izslēgt Eiropola konvencijas likuma 2.pantu, kas nosaka kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu;

      2) izteikt Eiropola konvencijas likuma 8.pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka jebkura Latvijas Republikas tiesa ir tiesīga lūgt Eiropas Savienības tiesai sniegt iepriekšējo nolēmumu;

      3) papildināt Eiropola konvencijas likumu ar pantu, kas nosaka, ka Eiropola konvencijas likums tiek piemērots tiktāl, ciktāl to nosaka Padomes lēmums 2009/371/TI.

         Ievērojot Valsts kancelejas Juridiskā departamenta 2010.gada 28.decembra sniegtajā atzinumā norādīto, ka Padomes lēmuma 2009/371/TI 1.panta pirmā daļa, kā arī  62.pants nosaka, ka minētais lēmums aizstāj Eiropola konvenciju un ar to saistītos tiesību aktus, jebkādas normatīvās izmaiņas minētā lēmuma īstenošanai būtu izdarāmas ar jaunu normatīvo aktu, nevis likumā, kas attiecas uz spēku zaudējušu starptautisko līgumu, likumprojekts VSS-1217 tika atsaukts.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Projekts šo jomu neskar

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

        Pamatojoties uz Eiropola konvencijas likumā paredzēto pilnvarojumu ir izdoti šādi Ministru kabineta noteikumi:

1)    pamatojoties uz 10.pantu - Ministru kabineta 2004.gada 14. decembra noteikumi Nr.1012 "Noteikumi par kandidātu atlasi darbam Eiropas policijas birojā" (turpmāk – noteikumi Nr. 1012);

2)     pamatojoties uz 9.pantu -Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.77 "Noteikumi par sakaru virsnieku nosūtīšanu pārstāvībai Eiropas Policijas birojā un sakaru virsnieka statusu" (turpmāk – noteikumi Nr.77).

     Noteikumi Nr.1012 nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek kandidātu atlase darbam Eiropolā attiecībā uz amatiem tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem.  

     Noteikumi Nr.77 nosaka kārtību, kādā nacionālā vienība nosūta sakaru virsnieku pārstāvībai Eiropolā.

     Līdz ar Eiropola konvencijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, spēku zaudēs arī uz minētajā likumā paredzētā pilnvarojuma izdotie Ministru kabineta noteikumi.

     Attiecībā uz amatiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, saskaņā ar Eiropola oficiālajā mājaslapā publicēto informāciju "Vadlīnijas personu pieņemšanai darbā Eiropolā" ("Europol Recruitment Guidelines") personām, kas vēlas iesniegt pieteikumu darbam Eiropolā attiecībā uz amatu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, pieteikums un tam pievienojamie dokumenti ir jāiesniedz Eiropola nacionālajā vienībā vai tieši Eiropolā, pievienojot Eiropola nacionālās vienības apstiprinājumu (Eiropola oficiālajā mājaslapā publicētā informācija:  http://www.europol.europa.eu/index.asp?page=vacancies/).

      Attiecībā uz sakaru virsniekiem (sadarbības koordinatori saskaņā ar Padomes lēmuma 2009/377/TI 9.pantu) Padomes lēmuma 2009/377/TI 9.panta pirmā daļa nosaka, ka katra valsts vienība norīko uz Eiropolu vismaz vienu sadarbības koordinatoru, uz kuru attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura to norīkojusi.

      Ievērojot minēto, Latvijas Republikā nacionālajā līmenī ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiek kandidātu atlase darbam Eiropolā attiecībā uz amatiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, un kādā Eiropola nacionālā vienība nosūta sakaru virsnieku pārstāvībai Eiropolā.

            Ievērojot to, ka līdz ar Eiropola konvencijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, spēku zaudēs arī uz minētajā likumā paredzētā pilnvarojuma izdotie Ministru kabineta noteikumi, likumprojekts paredz līdz 2012.gada 31.jūlijam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks šobrīd Noteikumos Nr.77 un Nr.1012 reglamentēto kārtību. Minētie Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 3.punktu.

   Papildus augstāk minētajam, lai nodrošinātu Padomes lēmuma 2009/371/TI normu, kas attiecas uz privātpersonām, ieviešanu nacionālajā tiesību sistēmā, līdz 2012.gada 1.janvārim tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā". 

     Par augstāk minēto Ministru kabineta noteikumu un likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā" izstrādi atbildīgā                      institūcija - Iekšlietu ministrija.

2.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Padomes lēmums 2009/371/TI, kas aizstāj: 1) Eiropola konvenciju;

2)  Pirmo Eiropola konvencijas protokolu;

3) Otro Eiropola konvencijas protokolu;

4) 2003.gada 28.novembra Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti;

5) 2007.gada 27.novembra Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija).

2.

Citas starptautiskās saistības

Projekts šo jomu neskar

3.

Cita informācija

       Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka likums, ar kuru Latvijas Republikā ir pieņemta un apstiprināta Eiropola konvencija un tās protokoli, attiecas uz spēku zaudējušu konvenciju. Līdz ar to, lai neizveidotos situācija, kad vienlaikus spēkā ir divi tiesību akti, ir nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem likumus, ar kuriem Latvijas Republikā ir pieņemta un apstiprināta Eiropola konvencija un tās protokoli, kā arī Protokoli, par grozījumiem Eiropola konvencijā. Papildus tam, tā kā minētā konvencija un protokoli zaudējuši spēku līdz ar Padomes lēmuma 2009/371/TI stāšanos spēkā, atsevišķa Eiropola konvencijas un protokolu denonsācijas procedūra nav nepieciešama.

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Padomes lēmums 2009/371/TI .

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta
vienību - pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, - sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, - norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) - kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

1.panta pirmais punkts

Projekta 1.pants

Tiek ieviests pilnībā.

Nav attiecināms 

30.panta pirmais un otrais punkts

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.un 9.panta pirmā un otrā daļa; 15.panta trešā daļa.

Ir ieviests pilnībā.

Nav attiecināms 

30.panta trešais un septītais punkts.

Tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā".

Nav ieviests. Tiks ieviests ar likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā" normām. Atbildīgā institūcija – Iekšlietu ministrija.

Nav attiecināms 

31.panta pirmais punkts.

Tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā".

Nav ieviests. Tiks ieviests ar likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā" normām. Atbildīgā institūcija – Iekšlietu ministrija.

Nav attiecināms 

32.panta pirmais punkts

Tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā".

Nav ieviests. Tiks ieviests ar likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā" normām. Atbildīgā institūcija – Iekšlietu ministrija.

Nav attiecināms 

33.panta otrais punkts

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 30.1 pantu ar otrā daļa.

Ir ieviests pilnībā.

Nav attiecināms 

52.pants pirmais punkts

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 32.pants.

Ir ieviests pilnībā. 

Nav attiecināms 

62. un 63.pants.

Projekta 1.pants

Tiek ieviests pilnībā.

Nav attiecināms 

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas.

Kādēļ?

Projekts šo jomu neskar

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Projekts šo jomu neskar

Cita informācija

     Papildus augstāk minētajam, ievērojot to, ka Padomes lēmums 2009/371/TI uzliek saistības kopumā, bet tam nav tiešā piemērojamība, tā normas, kas attiecas uz privātpersonām, ir jāievieš nacionālajā tiesību sistēmā. Ievērojot minēto, Fizisko personu datu aizsardzības likumā nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu privātpersonām iespēju realizēt Padomes lēmumā 2009/371/TI paredzētās tiesības.

2.tabula
Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem
Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk - starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Projekts šo jomu neskar

A

B

C

Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.

Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei

Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību vai arī norāda dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde

Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Projekts šo jomu neskar

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Nav ietekmes.

Jaunas institūcijas netiek paredzētas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Nav ietekmes.

Institūcijas netiek likvidētas.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Nav ietekmes.

Institūcijas netiek reorganizētas.

6.

Cita informācija

Nav