1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (2)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar redaktoru labojumiem)

Izdarīt likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 107.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 107.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nepārtraukta uzturēšanās — likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās u.tml.). Eiropas Savienības zilās kartes turētājam prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir saimnieciskās darbības veikšana darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā vai brīvprātīgā dienesta pildīšana, vai studēšana savā izcelsmes valstī un prombūtne no Eiropas Savienības nav bijusi ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 18 mēnešus;

2) pietiekams iztikas nodrošinājums — regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija. Ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram;

3) trešās valsts pilsonis — persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis;

4) izcelsmes valsts — personas valstspiederības valsts (valstis) vai agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

1. Papildināt 1.pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) starptautiskā aizsardzība – bēgļa vai alternatīvais statuss;".

1. Papildināt 1.pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) starptautiskā aizsardzība – bēgļa vai alternatīvais statuss;".

3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk — statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās atļauju vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas uzturējies Latvijas Republikā kā Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai Eiropas Savienības zilās kartes turētāja ģimenes loceklis.

(2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita:

1) akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku Latvijas Republikā, bet ne vairāk kā pusi no tā;

2) laiku, kuru trešās valsts pilsonis kā Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī tieši pirms Eiropas Savienības zilās kartes iegūšanas Latvijas Republikā;

3) laiku, kuru Latvijas nepilsonis uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem.

(3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu vai bez vīzas atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos, uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

2. Papildināt 3.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pusi no laika, ko aprēķina, sākot no dienas, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, uz kuru pamatojoties piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, līdz dienai, kad izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai visu iepriekš minēto laiku, ja tas pārsniedz 18 mēnešus. Šo periodu neieskaita nepārtrauktas uzturēšanās laikā, ja starptautiskā aizsardzība ir atcelta vai izbeigta."

2. Papildināt 3.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pusi no laika, ko aprēķina, no dienas, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, uz kuru pamatojoties piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, līdz dienai, kad izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai visu iepriekš minēto laiku, ja tas pārsniedz 18 mēnešus. Šo periodu neieskaita nepārtrauktas uzturēšanās laikā, ja starptautiskā aizsardzība ir atcelta vai izbeigta."

4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā personīgi uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) (izslēgts ar 08.07.2011. likumu);

3) dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.);

5) maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

(2) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(3) Trešās valsts pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām. Ja līdz trešās valsts pilsoņa likumīgās uzturēšanās termiņa beigām Latvijas Republikā ir atlikušas mazāk nekā 90 dienas, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus statusa pieprasīšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem 45 dienu vai 10 darbdienu laikā atkarībā no tā, cik ilgi trešās valsts pilsonis ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

3. Aizstāt 4.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus un saīsinājumu "(noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.)" ar vārdiem un saīsinājumu "(noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.). Šādus dokumentus neiesniedz, ja trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā ir deklarēta dzīvesvieta".

3. Aizstāt 4.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus un saīsinājumu "(noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.)" ar vārdiem un saīsinājumu "(noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.). Šādus dokumentus neiesniedz, ja trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā ir deklarēta dzīvesvieta".

7.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē šo pilsoni par viņa tiesībām un pienākumiem. Ja statusu saņem Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, viņa uzturēšanās atļaujā papildus izdara atzīmi "Bijušais Eiropas Savienības zilās kartes turētājs". Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "ES pastāvīgais iedzīvotājs".

(2) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir pienākums reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot. Lai uzturēšanās atļauju reģistrētu, trešās valsts pilsonis Pārvaldē uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē personu par viņas tiesībām un pienākumiem.

(2) Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara šādas atzīmes:

1) ES – pastāvīgi dzīvojoša persona;

2) bijušais Eiropas Savienības zilās kartes turētājs – ja statusu saņem Eiropas Savienības zilās kartes turētājs;

3) starptautiskā aizsardzība (piezīmē norāda dalībvalsti, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas datumu) – ja statusu saņem vai ir saņēmis trešās valsts pilsonis, kuram piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(3) Pārvalde precizē Latvijas Republikā izsniegto Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja atļauju, iekļaujot tajā šā panta otrās daļas 3.punktā minēto piezīmi, ja saņemta citas Eiropas Savienības dalībvalsts sniegtā informācija par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu vai personai starptautiskā aizsardzība piešķirta Latvijas Republikā."

1.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.pantā piedāvāto 7.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi „pastāvīgais iedzīvotājs – ES”. Ja statusu saņem Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, viņa uzturēšanās atļaujā papildus izdara atzīmi „bijušais Eiropas Savienības zilās kartes turētājs”. Ja statusu saņem vai ir saņēmis trešās valsts pilsonis, kuram piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, atļaujā papildus izdara atzīmi „starptautiskā aizsardzība”, piezīmē norādot dalībvalsti, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas datumu.

(3) Pārvalde precizē Latvijas Republikā izsniegto Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja atļauju, iekļaujot šā panta otrajā daļā minēto piezīmi, ja saņemta citas Eiropas Savienības dalībvalsts sniegtā informācija par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu vai personai starptautiskā aizsardzība piešķirta Latvijas Republikā.”

Atbalstīts

4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē personu par tās tiesībām un pienākumiem.

(2) Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi „pastāvīgais iedzīvotājs – ES”. Ja statusu saņem Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, viņa uzturēšanās atļaujā papildus izdara atzīmi „bijušais Eiropas Savienības zilās kartes turētājs”. Ja statusu saņem vai ir saņēmis trešās valsts pilsonis, kuram piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, atļaujā papildus izdara atzīmi „starptautiskā aizsardzība”, piezīmē norādot dalībvalsti, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas datumu.

(3) Pārvalde precizē Latvijas Republikā izsniegto Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, iekļaujot šā panta otrajā daļā minēto piezīmi, ja saņemta citas Eiropas Savienības dalībvalsts sniegtā informācija par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu vai personai starptautiskā aizsardzība piešķirta Latvijas Republikā.”

8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) nav ievērojis kādu no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5) ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku;

6) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā.

5. 8.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā un attiecībā uz iesniegumu vēl nav pieņemts galīgais lēmums;";

papildināt pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ir pieprasījis pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai viņam ir piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā."

5. 8.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā un attiecībā uz iesniegumu vēl nav pieņemts galīgais lēmums;";

papildināt pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ir pieprasījis pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai viņam ir piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā."

12.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus vai 24 mēnešus, ja trešās valsts pilsonis pirms statusa saņemšanas ir bijis Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis un prombūtne saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā vai brīvprātīgā dienesta pildīšanu;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3) Paredzamu prombūtni trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un dokumentus, kas apliecina prombūtnes nepieciešamību (ilgstošas ārstēšanās nepieciešamība, nosūtīšana komandējumā, iestāšanās izglītības iestādē u.tml.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

6. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ir saņēmis statusu kā persona, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, un starptautiskā aizsardzība ir atņemta vai persona to ir zaudējusi."

6. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ir saņēmis statusu kā persona, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, un starptautiskā aizsardzība viņam ir atņemta vai viņš to ir zaudējis."

14.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par statusa atņemšanu, Latvijas Republika jāatstāj.

(2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktu un šī persona nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā var noteikt ieceļošanas aizliegumu.

(5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur attiecīgā lēmuma darbību.

7. Papildināt 14.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja lēmums par izraidīšanu pieņemts par trešās valsts pilsoni, kuram citā dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība, viņu izraida uz minēto dalībvalsti, izņemot gadījumu, ja viņš apdraud Latvijas Republikas valsts drošību vai pēc notiesājoša sprieduma par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu spēkā stāšanās rada draudus sabiedrībai un saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām viņu ir iespējams izraidīt uz citu valsti."

7. Papildināt 14.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja lēmums par izraidīšanu pieņemts par trešās valsts pilsoni, kuram citā dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība, viņu izraida uz minēto dalībvalsti, izņemot gadījumu, kad viņš apdraud Latvijas Republikas valsts drošību vai pēc tam, kad attiecībā uz viņu stājies speak notiesājošs spriedums par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, rada draudus sabiedrībai un saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām viņu ir iespējams izraidīt uz citu valsti."

8. Papildināt likumu ar 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. (1) Pārvalde veic informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm:

1) informē par uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā izsniegšanu vai anulēšanu trešās valsts pilsonim, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

2) informē par statusa piešķiršanu trešās valsts pilsonim, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

3) konsultējas par trešās valsts pilsoņa izraidīšanu, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

4) nosūta citai Eiropas Savienības dalībvalstij pieprasījumu, kurā lūdz precizēt šīs dalībvalsts izsniegto Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, iekļaujot atļaujā šā likuma 7.panta otrās daļas 3.punktā minēto piezīmi, ja pēc tam, kad šī dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, Latvijas Republikā trešās valsts pilsonim piešķirta starptautiskā aizsardzība.

(2) Saņemot informācijas pieprasījumu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts par šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvalde sniedz atbildi mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas."

8. Papildināt likumu ar 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. (1) Pārvalde veic informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm:

1) informē par uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā izsniegšanu vai anulēšanu trešās valsts pilsonim, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

2) informē par statusa piešķiršanu trešās valsts pilsonim, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

3) konsultējas par tāda trešās valsts pilsoņa izraidīšanu, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

4) nosūta citai Eiropas Savienības dalībvalstij pieprasījumu, kurā lūdz precizēt šīs dalībvalsts izsniegto Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, iekļaujot tajā šā likuma 7.panta otrās daļas 3.punktā minēto piezīmi, ja pēc tam, kad šī dalībvalsts trešās valsts pilsonim piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, Latvijas Republikā viņam piešķirta starptautiskā aizsardzība.

(2) Saņemot no citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvalde nosūta atbildi mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas."

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas;

2) Padomes 2009.gada 25.maija direktīvas 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

9. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 11.maija direktīvas 2011/51/ES, ar ko groza Padomes direktīvu 2003/109/EK, iekļaujot tās darbības jomā starptautiskās aizsardzības saņēmējus."

2.

Juridiskais birojs

Aizstāt informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām vārdus „kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas” ar vārdiem „kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji”.

Atbalstīts

9. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām aizstāt vārdus „kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas” ar vārdiem „kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji” un papildināt informatīvo atsauci ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 11.maija direktīvas 2011/51/ES, ar ko groza Padomes direktīvu 2003/109/EK, iekļaujot tās darbības jomā starptautiskās aizsardzības saņēmējus."