2013.gada 27.februārī

Nr. 9/2 – 2 –       – 11/13

Saeimas Prezidijam

               Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2013.gada 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

               Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

               Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā 2013.gada 28.februāra Saeimas sēdē, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

               Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1.Likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” uz 1 lpp.;

                 2.Likumprojekta „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” anotācija uz 2 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs                                                                    J.Reirs

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2009, 1.,15., 21.nr., Latvijas Vēstnesis, 2009, 175., 200.nr., 2010, 102., 131., 170., 206.nr., 2011, 204.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likuma 5.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kas doti valsts amatpersonām kā kukulis, kā arī privātpersonām komerciālās uzpirkšanas nolūkos.”.

Anotācija likumprojektam

„Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.pants šobrīd paredz, ka nodokļu maksātājam nav tiesības atzīt saimnieciskās darbības izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas mērķiem tādus izdevumus, kas nav tieši saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Minētā norma tieši nenosaka regulējumu materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, kas doti valsts amatpersonām kā kukulis, kā arī privātpersonām komerciālās uzpirkšanas nolūkos, neatzīšanai par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tomēr no likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta pirmās daļas izriet, ka jebkādu materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, kas dots valsts amatpersonām kā kukulis, kā arī privātpersonām komerciālās uzpirkšanas nolūkos pēc uzņēmuma iniciatīvas, nevar iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos.

1997. gada 23. maijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) pieņemtās rekomendācijas „Pārskatītā padomes rekomendācija par cīņu pret kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos” IV. punkts „Nodokļu atskaitījumi” pieprasa dalībvalstīm nekavējoties ieviest 1996. gada rekomendāciju, kurā noteikts, ka „tām dalībvalstīm, kuras neaizliedz atskaitīt ārvalstu amatpersonām maksātos kukuļus no ar nodokļiem apliekamā ienākuma, ir jāpārskata šāda kārtība, lai turpmāk neatļautu šādus atskaitījumus. Šādu rīcību varētu veicināt tendence uzskatīt kukuļus ārvalstu amatpersonām par nelikumīgiem.”

Lai Latvija varētu pievienoties OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos un izpildītu Latvijai izvirzītās prasības, likumā skaidri un nepārprotami jānosaka, ka kukuļi nav uzskatāmi par izdevumiem, kuri ir saistīti ar saimniecisko darbību, un līdz ar to nav atskaitāmi nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums pozitīvi ietekmēs sabiedrību, jo grozījumi ir vērsti uz to, lai novērstu situāciju, kad komercsabiedrības sev vēlamo rezultātu panāk ar kukuļu starpniecību, nevis līdzvērtīgā konkurencē piedaloties kādā no izsludinātajiem konkursiem.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ņemot vērā, ka minētie izdevumi arī līdz šim tika uzskatīti par izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, tad nav paredzama fiskālā ietekme.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Grozījums ir vairāk skaidrojošs, arī līdz šim maksātie kukuļi tika uzskatīti par izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību. Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos prasības.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes laikā jautājums tika apspriests ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs                                                                                                      J.Reirs

.