1.

 Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

 Priekšlikumi otrajam lasījumam (24)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Krimināllikumā šādus grozījumus:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.; 2012, 6., 92., 189.nr.; 2013, 21.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Apsūdzība kriminālprocesā

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors.

(2) Par Krimināllikuma 90., 130., 131., 132., 136., 157.pantā, 159.panta pirmajā daļā, 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180.pantā, 185.panta pirmajā daļā, 197.pantā, 200.panta pirmajā daļā un 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj īstenot savas tiesības.

1.

Juridiskā komisija

Izslēgt 7. panta otrajā daļā  skaitli ‘’90’’

atbalstīts

1. Izslēgt 7. panta otrajā daļā  skaitli ‘’90’’.

25.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem)

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:

1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkuras instances tiesā, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktajā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;

2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Sodīšana šā panta izpratnē ir Krimināllikumā paredzētu sodu, piespiedu līdzekļu vai obligātu pienākumu noteikšana nolēmumā, ar kuru pabeigts konkrētais kriminālprocess.

(5) Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu ir piemērots administratīvs sods, šis administratīvais sods ir jāatceļ un jāņem vērā, nosakot kriminālsodu.

(6) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja tā par šo pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona notiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā ieskaitāma jau izciestā soda daļa.

(7) Ne bis in idem princips nav pārkāpts, ja, sodot juridisko personu, tiek sodīta arī fiziskā persona, kura noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi juridiskās personas interesēs, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros vai būdama juridiskās personas dienestā.

1.    Izteikt 25.panta septīto daļu šādā redakcijā:

              „(7) Ne bis in idem princips nav pārkāpts, ja, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskajai personai, tiek sodīta arī fiziskā persona, kura nodarījumu izdarījusi juridiskās personas interesēs, labā vai nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā vai balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.”

2.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

1. Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

„25.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips attiecas uz likumā paredzētu sodu, piespiedu līdzekļu vai obligātu pienākumu noteikšanu.”;

izslēgt septīto daļu.”.

atbalstīts

2.25.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips attiecas uz likumā paredzētu sodu, piespiedu līdzekļu vai obligātu pienākumu noteikšanu.”;

izslēgt septīto daļu.

39.pants. Prokurora — procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;

3) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (turpmāk — kopijas) vai likumā noteiktajā kārtībā šo personu iepazīstināt ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

5) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas;

6) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;

7) iesniegt tiesai vienošanos, kas slēgta ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu;

8) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;

9) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

10) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) pabeigt kriminālprocesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu;

4) sagatavot vienošanās projektu;

5) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā;

6) ja nepieciešams, pieprasīt no Valsts probācijas dienesta personas izvērtēšanas ziņojumu.

(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Savienības Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Savienības Tiesai.

3.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

2. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 39.pantu ar otro prim daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Prokuroram procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai ir tiesības pabeigt procesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.””.

atbalstīts

3. Papildināt 39.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Prokuroram procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai ir tiesības pabeigt procesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.’’

59.pants. Aizstāvības īstenošanas pamats

(1) Aizstāvības īstenošanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram — procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors — procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Juridiskajai personai aizstāvības īstenošanas pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā prokurora izteikts pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tieši šīs juridiskās personas interesēs.

(5) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu.)

2.      59.panta ceturtajā daļā:

aizstāt vārdu „prokurora” ar vārdiem „procesa virzītāja”;

papildināt aiz vārda „interesēs” ar vārdiem „labā vai nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā”.

4.       59.panta ceturtajā daļā:

aizstāt vārdu „prokurora” ar vārdiem „procesa virzītāja”;

papildināt daļu pēc  vārda „interesēs” ar vārdiem „labā vai nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā”.

83.pants. Aizstāvja obligātā piedalīšanās

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, vai ierobežoti pieskaitāmai personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

(2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu.

(3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia) vai bez apsūdzētā piedalīšanās.

3.Papildināt 83.panta trešajā daļā aiz vārdiem „bez apsūdzētā piedalīšanās” ar vārdiem „kā arī ja iztiesāšana notiek atsevišķā lietvedībā izdalītā procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.”

4.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

3. Papildināt likumprojekta 3.pantu aiz vārda „personai” ar vārdiem „un iztiesāšanā nepiedalās juridiskās personas pārstāvis.”.

atbalstīts

5. Papildināt 83.panta trešo daļu pēc vārdiem „bez apsūdzētā piedalīšanās” ar vārdiem „kā arī tad, ja iztiesāšana notiek atsevišķā lietvedībā izdalītā procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai un iztiesāšanā nepiedalās juridiskās personas pārstāvis”.

93.pants. Juridiskās personas pārstāvis procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Lai nodrošinātu juridiskās personas tiesības un intereses procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai sakarā ar tās interesēs izdarītu fiziskās personas noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesā var piedalīties juridiskās personas pārstāvis.

(2) Par juridiskās personas pārstāvi var būt:

1) fiziskā persona saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

2) fiziskā persona uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(3) Par juridiskās personas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā kriminālprocesā ir liecinieks vai cietušais vai kuras pašas vai tās tuvinieku personiskās intereses ir pretrunā ar pārstāvamās juridiskās personas interesēm.

(4) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

4. 93.pantā:

          izslēgt trešajā daļā vārdus „liecinieks vai”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „kriminālprocesā” ar vārdu „procesā”

          papildināt ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārstāvja nepiedalīšanās procesā nav šķērslis procesa turpināšanai.

(6) Ja persona šajā procesā iepriekš bijusi liecinieks, procesa virzītājs izvērtē šīs personas iespēju būt par pārstāvi.”

6.      93.pantā:

          izslēgt trešajā daļā vārdus „liecinieks vai”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „kriminālprocesā” ar vārdu „procesā”;

          papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārstāvja nepiedalīšanās procesā nav šķērslis procesa turpināšanai.

(6) Ja persona šajā procesā iepriekš bijusi liecinieks, procesa virzītājs izvērtē šīs personas iespēju būt par pārstāvi.”

94.pants. Juridiskās personas pārstāvja tiesības procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Juridiskās personas pārstāvim ir tādas pašas tiesības un procesuālie pienākumi kā apsūdzētajam.

(2) Juridiskās personas pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina juridiskā persona.

5.Izteikt 94.pantu šādā redakcijā:

„94.pants. Juridiskās personas tiesības procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis. No brīža, kad personai ar procesa virzītāja lēmumu atļauj piedalīties procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu kā juridiskās personas pārstāvim, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu;

2) tiesību pilnīgai realizācijai par juridiskās personas līdzekļiem uzaicināt aizstāvi;

3) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

4) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

5) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

6) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

7) saņemt motivētu lēmumu, ja juridiskās personas pārstāvim atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa vai aizstāvja lūguma;

8) iepazīties ar ekspertīzes atzinumu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc šīs personas pieteikuma;

9) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā iesniegt sūdzības par procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

10) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

11) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteikto pieņēmumu;

12) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

13) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu;

14) izlīgt ar cietušo;

15) iesniegt pieteikumu par procesa izbeigšanu;

16) izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kas veic procesu;

17) pēc pirmstiesas procesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz šo juridisko personu, pēc tās pieteikuma, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem;

18) atsaukt aizstāvja sūdzības.

(2) Juridiskās personas pārstāvim tiesā tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam.”

5.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

 Papildināt likumprojekta 5.pantā ietvertā 94.panta pirmo daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

„19) piekrist vai nepiekrist procesa pabeigšanai ar prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.”.

atbalstīts

7.Izteikt 94.pantu šādā redakcijā:

„94.pants. Juridiskās personas tiesības procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis. No brīža, kad personai ar procesa virzītāja lēmumu atļauj piedalīties procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu kā juridiskās personas pārstāvim, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu;

2) tiesību pilnīgai realizācijai par juridiskās personas līdzekļiem uzaicināt aizstāvi;

3) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

4) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

5) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

6) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

7) saņemt motivētu lēmumu, ja juridiskās personas pārstāvim atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa vai aizstāvja lūguma;

8) iepazīties ar ekspertīzes atzinumu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc šīs personas pieteikuma;

9) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā iesniegt sūdzības par procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

10) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

11) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteikto pieņēmumu;

12) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

13) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu;

14) izlīgt ar cietušo;

15) iesniegt pieteikumu par procesa izbeigšanu;

16) izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kas veic procesu;

17) pēc pirmstiesas procesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz konkrēto juridisko personu, pēc tās pieteikuma, ja kopijas nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem;

18) atsaukt aizstāvja sūdzības;

19) piekrist vai nepiekrist procesa pabeigšanai ar prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

(2) Juridiskās personas pārstāvim tiesā ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam.’’

7.      Papildināt likumu ar 94.¹pantu šādā redakcijā:

„94.¹pants. Juridiskās personas pārstāvja pienākumi procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

No brīža, kad personai ar procesa virzītāja lēmumu atļauj piedalīties procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu kā juridiskās personas pārstāvim, šai personai ir pienākumi:

1) noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) nekavēt un netraucēt procesa norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.”

8.Papildināt likumu ar 94.¹ pantu šādā redakcijā:

„94.¹pants. Juridiskās personas pārstāvja pienākumi procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

No brīža, kad personai ar procesa virzītāja lēmumu atļauj piedalīties procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu kā juridiskās personas pārstāvim, šai personai ir pienākums:

1) noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) nekavēt un netraucēt procesa norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.”

353.pants. Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu

(1) Pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:

1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, — subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums;

2¹) personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai kura nodota radinieku vai citu personu gādībā;

3) juridiskajai personai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā.

(2) Citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

(3) Kārtību, kādā cietušajiem kaitējums atlīdzināms no valsts līdzekļiem, un atlīdzināmā kaitējuma apmēru nosaka īpašs likums.

8.            Izteikt 353.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) juridiskajai personai, pret kuru ir uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.”

6.

Juridiskais birojs

 Izteikt 353.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) juridiskajai personai, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis”.

atbalstīts

9. Izteikt 353.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) juridiskajai personai, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis”.

361.pants. Aresta uzlikšana mantai

(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai, arī mantai, kas viņiem pienākas no citām personām, vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību. Tāpat arestu var uzlikt mantai, lai nodrošinātu konfiscējamā noziedzīgā nodarījuma rīka vērtības piedziņu, ja šis rīks pieder citai personai. Arestu var uzlikt arī noziedzīgi iegūtai vai ar kriminālprocesu saistītai mantai, kas atrodas pie citām personām.

(1¹) Arestu var uzlikt mantai, arī finanšu līdzekļiem, noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā, kā arī noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtajiem augļiem.

(2) Arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju.

(3) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(4) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību. Ja izmeklēšanas tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, arests mantai jānoņem.

(5) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, — arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(6) Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī paziņo par mantas arestu attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu, lai tas varētu ierakstīt aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Publiskajam reģistram nosūta apstiprinātu lēmuma kopiju.

(7) Ja attiecībā uz mantu, pirms tai uzlikts arests, ir reģistrēta hipotekārā vai cita ar likumu noteikta reģistrējama ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.

(8) Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona, kuras mantai tiek uzlikts arests, tās ģimenes locekļi un viņu apgādībā esošas personas. Šādu priekšmetu sarakstu nosaka šā likuma 1.pielikums. Šajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz noziedzīgi iegūtu mantu vai citu ar noziedzīgo nodarījumu saistītu mantu.

9. Papildināt 361.panta otrajā daļā pēc vārdiem „risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo” ar vārdiem „likvidāciju, vai”.

10. Papildināt 361.panta otro daļu pēc vārdiem „risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo” ar vārdiem „likvidāciju, vai”.

368.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos gadījumus. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīga notiesātā vecākiem vai aizbildņiem.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā persona atzīta par vainīgu un notiesāta.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var piedzīt no šīm personām pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6¹) Ja pēc kriminālprocesa pabeigšanas ir saņemta informācija par procesuālajiem izdevumiem, kas radušies līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai un kas nebija zināmi galīgā nolēmuma pieņemšanas dienā, pirmās instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā izlemj jautājumu par šiem procesuālajiem izdevumiem. Ja procesuālie izdevumi tiek piedzīti, lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess pabeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ, un prokuroram. Persona vai prokurors lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

(7) Šajā pantā paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu pabeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem. Ja prokurors lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu pieņem pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts. Persona šo lēmumu 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.

(8) Piedzenot procesuālos izdevumus, prokurors lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Prokurors lēmuma kopiju daļā par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei pēc šā lēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām.

7.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 368.panta septīto daļu aiz vārdiem „priekšrakstu par sodu” ar vārdiem „vai priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli””.

atbalstīts

11. Papildināt 368.panta septītās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem „priekšrakstu par sodu” ar vārdiem „vai priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli”.

381.pants. Izlīguma īstenošana

(1) Izlīguma gadījumā cietušā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas samierināšanos var veicināt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks.

(2) Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas dienestu.

(3) Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi, puses saprot tā sekas un kādi ir tā nosacījumi. Izlīgumu pievieno krimināllietai.

(4) Tiesas sēdes laikā izlīgumu var paziņot mutvārdos un to ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(5) Izlīgumu paraksta abas puses — cietušais un persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītāja vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka klātbūtnē, kuri apliecina pušu parakstus. Puses var iesniegt procesa virzītājam arī notariāli apliecinātu izlīgumu.

8.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

6. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„381.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas” ar vārdiem „personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu” ar vārdiem „persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību””.

atbalstīts

12. 381.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas” ar vārdiem „personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu” ar vārdiem „persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību”.

389.pants. Personas tiesību ierobežošanas termiņi pirmstiesas kriminālprocesā

(1) No brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai persona, kuras tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas kriminālprocess pret šo personu jāpabeidz vai jāatceļ visi drošības līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz mantu šādā termiņā:

1) par kriminālpārkāpumu — sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu — deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu — divpadsmit mēnešu laikā;

4) par sevišķi smagu noziegumu — divdesmit divu mēnešu laikā.

(2) Kriminālprocesā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Lēmuma kopiju nosūta šā panta pirmajā daļā minētajai personai.

(2¹) Ja vienā kriminālprocesā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgu nodarījumu, kas ir piesaistībā ar tai pašā kriminālprocesā izmeklējamu citas personas izdarītu smagāku noziegumu, izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt šai personai tiesību ierobežošanas termiņus atbilstoši piesaistībā esošajam noziegumam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie termiņi tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess.

(4) No dienas, kad procesa virzītājs nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tam pievienotos materiālus, līdz dienai, kad tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu stājies spēkā, tiek apturēts tiesību ierobežojumu termiņš attiecībā uz mantu, par kuru uzsākts process kā par noziedzīgi iegūtu mantu.

9.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

7. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 389.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Personu tiesību ierobežošanas termiņi attiecībā uz mantu, kurai uzlikts arests procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, tiek apturēti no brīža, kad prokurors nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai, līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.””.

atbalstīts

13. Papildināt 389.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Personu tiesību ierobežošanas termiņi attiecībā uz mantu, kurai uzlikts arests procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, tiek apturēti no brīža, kad prokurors nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai, līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.”.

439.pants. Kriminālprocesa kārtība

(1) Ja kriminālprocesa gaitā ir noskaidrots, ka fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros vai būdama juridiskās personas dienestā, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu šīs juridiskās personas interesēs, procesa virzītājs var pieņemt motivētu lēmumu par to, ka tiek uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai.

(2) Process piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai notiek tā kriminālprocesa ietvaros, kurā par aizdomās turēto ir atzīta vai pie kriminālatbildības ir saukta šā panta pirmajā daļā minētā fiziskā persona.

(3) Uzsākot procesu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai, procesa virzītājs par to paziņo attiecīgajai juridiskajai personai, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informē par tās pārstāvja tiesībām un pienākumiem.

9. Izteikt 439.pantu šādā redakcijā:

„(1) Ja kriminālprocesa gaitā ir noskaidrots pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai, procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu par to, ka tiek uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.

(2) Process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai notiek šajā likumā noteiktā kārtībā uzsākta kriminālprocesa ietvaros.

(3) Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai ar lēmumu var izdalīt atsevišķā lietvedībā šādos gadījumos:

1)    kriminālprocess pret fizisku personu tiek pabeigts uz nereabilitējošiem apstākļiem;

2) konstatēti apstākļi, kas liedz noskaidrot vai saukt pie kriminālatbildības konkrētu šī panta pirmajā daļā minēto fizisko personu vai objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama;

3) lai savlaicīgi atrisinātu krimināltiesiskās attiecības ar fizisko personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību;

4) to lūdz juridiskās personas pārstāvis.

(4) Lēmums par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izdalīšanu atsevišķā lietvedībā nav pārsūdzams.

(5) Uzsākot procesu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai, procesa virzītājs par to paziņo attiecīgajai juridiskajai personai, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informē par tās tiesībām un pienākumiem.”

10.

11.

12.

13.

14.

15.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 9.pantā ietvertajā 439.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja kriminālprocesa gaitā ir noskaidrots, ka visticamāk ir pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai, procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu par to, ka tiek uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai. Par pieņemto lēmumu procesa virzītājs paziņo attiecīgajai juridiskajai personai, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informē par tās tiesībām un pienākumiem.”;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

aizstāt trešajā daļā vārdus „Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors” ar vārdiem „Procesa virzītājs”;

Juridiskā komisija

 Aizstāt 439.panta trešās daļas 1.punktā vārda „pabeigts” ar vārdu „izbeigts”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

izslēgt likumprojekta  trešās daļas 2.punktā vārdus „šī panta pirmajā daļā minēto”;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumam par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izdalīšanu atsevišķā lietvedībā pievieno izdalīto krimināllietas materiālu kopijas un to sarakstu.”;

esošo ceturto daļu uzskatīt par piekto daļu;

Tieslietu ministrs J.Bordāns

izslēgt piekto daļu.

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

14. Izteikt 439.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ja kriminālprocesa gaitā ir noskaidrots, ka, visticamāk, ir pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai, procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu par to, ka tiek uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai. Par pieņemto lēmumu procesa virzītājs paziņo attiecīgajai juridiskajai personai, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informējot par tās tiesībām un pienākumiem.

(2) Process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai notiek šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākta kriminālprocesa ietvaros.

(3) Procesa virzītājs procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai ar lēmumu var izdalīt atsevišķā lietvedībā šādos gadījumos:

1) kriminālprocess pret fizisko personu tiek izbeigts, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem;

2) konstatēti apstākļi, kas liedz noskaidrot vai saukt pie kriminālatbildības konkrētu fizisko personu, vai objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama;

3) lai savlaicīgi atrisinātu krimināltiesiskās attiecības ar fizisko personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību;

4) to lūdz juridiskās personas pārstāvis.

(4) Lēmumam, ar kuru process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izdalīts atsevišķā lietvedībā, pievieno izdalīto krimināllietas materiālu kopijas un to sarakstu.

(5) Lēmums, ar kuru process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izdalīts atsevišķā lietvedībā, nav pārsūdzams.”

10. Papildināt likumu ar 439.¹pantu šādā redakcijā:

„439.¹pants. Lēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas juridiskajai personai procesa uzsākšanu

(1) Lēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas juridiskajai personai procesa uzsākšanu pieņem procesa virzītājs. Par šāda lēmuma pieņemšanu paziņo juridiskajai personai.

(2) Lēmumā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesa uzsākšanu procesa virzītājs norāda:

1)  noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

2)  noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamais noziedzīgais nodarījums, visticamāk, izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā;

4) juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi.

(3) Lēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas juridiskajai personai procesa uzsākšanu nav pārsūdzams.

(4) Ja izmeklēšanas laikā ir mainījušies šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētie apstākļi, procesa virzītājs pieņem lēmumu. Par šāda lēmuma pieņemšanu paziņo juridiskai personai. Lēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesā konstatēto apstākļu maiņu nav pārsūdzams.

16.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likumprojekta 10.pantā ietvertā 439.¹panta pirmo daļu.

atbalstīts

15. Papildināt likumu ar 439.¹ pantu šādā redakcijā:

„439.¹ pants. Lēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas juridiskajai personai procesa uzsākšanu

 (1) Lēmumā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesa uzsākšanu procesa virzītājs norāda:

1)  noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

2)  noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamais noziedzīgais nodarījums, visticamāk, izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā;

4) juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Lēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas juridiskajai personai procesa uzsākšanu nav pārsūdzams.

(3) Ja izmeklēšanas laikā ir mainījušies šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētie apstākļi, procesa virzītājs pieņem lēmumu. Par šāda lēmuma pieņemšanu paziņo juridiskajai personai. Lēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesā konstatēto apstākļu maiņu nav pārsūdzams.’’

440.pants. Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrojamie apstākļi

Pirmstiesas procesā piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai noskaidro:

1) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

2) fiziskās personas statusu juridiskās personas institūcijās;

3) juridiskās personas faktisko rīcību;

4) juridiskās personas veikto darbību raksturu un radušās sekas;

5) juridiskās personas veiktos pasākumus, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) juridiskās personas lielumu, nodarbošanās veidu un finansiālo stāvokli.

11. Papildināt 440.panta 2.punktu aiz vārda „personas” ar vārdiem „ja tāda zināma”.

16. Papildināt 440.panta 2.punktu pēc vārdiem „fiziskās personas” ar vārdiem „ja tāda zināma”.

12. Papildināt likumu ar 440.¹ pantu šādā redakcijā:

„440.¹ pants. Izmeklēšanas pabeigšana.

Izmeklētājs, lēmumā, ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu vai procesa piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai turpināšanu (ja process pret juridisko personu izdalīts atsevišķā lietvedībā) un nododot krimināllietas materiālus prokuroram, papildus vispārējām prasībām, norāda šā likuma 440.pantā minētos apstākļus un pamatojumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai, kā arī juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.”.

17.

18.

Juridiskā komisija

 Izteikt 440.¹ panta nosaukumu šādā redakcijā:

Izmeklēšanas pabeigšana, ja uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

 Papildināt likumprojekta 12.pantā ietverto 440.¹pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izmeklētāja lēmums par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pārsūdzams.”.

atbalstīts

atbalstīts

17. Papildināt likumu ar 440.¹ pantu šādā redakcijā:

„440.¹ pants. Izmeklēšanas pabeigšana, ja uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.

(1)     Ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu vai piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesa turpināšanu (ja process pret juridisko personu izdalīts atsevišķā lietvedībā) un nododot krimināllietas materiālus prokuroram, izmeklētājs attiecīgajā lēmumā, papildus vispārējām prasībām norāda šā likuma 440.pantā minētos apstākļus un pamatojumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai, kā arī juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2)     Izmeklētāja lēmums par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pārsūdzams.’’

441.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšana

Pabeidzot pirmstiesas procesu un pieņemot lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, prokurors papildus vispārējām prasībām norāda pirmstiesas procesā noskaidrotos šā likuma 440.pantā minētos apstākļus un pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai.

13. Papildināt 441.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Prokurors pēc izmeklētāja lēmuma par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai pieņemšanas veic vienu no šādām darbībām:

1)                  atceļ izmeklētāja lēmumu un atdod lietas materiālus atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav pamata procesa turpināšanai piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai;

2)                  pieņem lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai un nosūta to kopā ar procesa materiāliem tiesai. Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras izsaucamas uz tiesas sēdi.

(3) Pēc lēmuma par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai pieņemšanas, prokurors nosūta lēmuma kopiju juridiskajai personai, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas ar prokurora piekrišanu saņemt procesa materiālu kopijas vai iepazīties ar šiem materiāliem.”.

19.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

 Izteikt likumprojekta 13.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 441.pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 „(2) Ja process pret juridisko personu izdalīts atsevišķā lietvedībā, prokurors pēc izmeklētāja lēmuma par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un procesa materiālu saņemšanas un izvērtēšanas 10 dienu laikā veic vienu no šādām darbībām:

1) atceļ izmeklētāja lēmumu par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un atdod procesa materiālus atpakaļ izmeklēšanas iestādei konkrētu procesuālo darbību veikšanai;

2) atceļ izmeklētāja lēmumus par kriminālprocesa izdalīšanu atsevišķā lietvedībā un par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un atdod procesa materiālus atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav pamata procesa turpināšanai piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai;

3) pieņem lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai, kas nav pārsūdzams;

4) sastāda prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

 (3) Prokurors, izdalot  atsevišķā lietvedībā procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, var pabeigt to, pieņemot šā panta otrās daļas 2.punktā minēto lēmumu vai lēmumu par procesa piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai izbeigšanu, vai sastādot prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

(4) Lēmumam par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu nodošanu tiesai pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras izsaucamas uz tiesas sēdi. Uz tiesu izsaucamo personu adreses norāda tikai sarakstā, ko nosūta tiesai.

(5) Pēc lēmuma par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai pieņemšanas, prokurors nosūta lēmuma kopiju juridiskajai personai un cietušajam, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas saņemt procesa materiālu kopijas vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem.”.

(6) Prokurors, pēc šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteikto darbību veikšanas, lēmumu kopā ar procesa materiāliem nosūta tiesai. Lēmumu un procesa materiālus nosūta tiesai arī gadījumā, ja juridiskā persona vai cietušais nav izteikuši vēlēšanos saņemt procesa materiālu kopijas vai iepazīties ar tiem.””.

atbalstīts

18. Papildināt 441.pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 „(2) Ja process pret juridisko personu izdalīts atsevišķā lietvedībā, prokurors 10 dienu laikā pēc izmeklētāja lēmuma par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un procesa materiālu saņemšanas un izvērtēšanas veic vienu no šādām darbībām:

1) atceļ izmeklētāja lēmumu par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un atdod procesa materiālus atpakaļ izmeklēšanas iestādei konkrētu procesuālo darbību veikšanai;

2) atceļ izmeklētāja lēmumus par kriminālprocesa izdalīšanu atsevišķā lietvedībā un par procesa turpināšanu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un atdod procesa materiālus atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav pamata procesa turpināšanai piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai;

3) pieņem lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai, kas nav pārsūdzams;

4) sastāda prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

 (3) Prokurors, izdalot  atsevišķā lietvedībā procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, var pabeigt to, pieņemot šā panta otrās daļas 2.punktā minēto lēmumu vai lēmumu par procesa piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai izbeigšanu, vai sastādot prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

(4) Lēmumam par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu nodošanu tiesai pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras izsaucamas uz tiesas sēdi. Uz tiesu izsaucamo personu adreses norāda tikai sarakstā, ko nosūta tiesai.

(5) Pēc lēmuma par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu tiesai pieņemšanas, prokurors nosūta lēmuma kopiju juridiskajai personai un cietušajam, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas saņemt procesa materiālu kopijas vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem.

(6) Prokurors pēc šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteikto darbību veikšanas lēmumu kopā ar procesa materiāliem nosūta tiesai. Lēmumu un procesa materiālus nosūta tiesai arī gadījumā, kad juridiskā persona vai cietušais nav izteikuši vēlēšanos saņemt procesa materiālu kopijas vai iepazīties ar tiem.”

20.

21.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

12. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 441.¹ pantu šādā redakcijā:

„441.¹pants. Procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai īpatnības, piemērojot prokurora priekšrakstu

(1) Ja ir izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums un, ja juridiskās personas pārstāvis atzīst noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu, cietušajam radītais kaitējums ir kompensēts un pārstāvis piekrīt procesa pabeigšanai, piemērojot tai piespiedu ietekmēšanas līdzekli, prokurors var pabeigt procesu, sastādot priekšrakstu  par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

(2) Prokurora priekšrakstā par piespiedu ietekmēšanas līdzekli iekļauj lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu vispārējās prasībās, 440.pantā minētos apstākļus un pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai, rezolutīvajā daļā norāda piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu.

(3) Prokurors savā priekšrakstā par piespiedu ietekmēšanas līdzekli var piemērot tiesību ierobežošanu vai naudas piedziņu, saskaņā ar Krimināllikumā noteikto.

(4) Juridiskajai personai, pret kuru pabeidz procesu ar prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, izsniedz šā priekšraksta kopiju un informē par tiesībām iepazīties ar krimināllietas vai izdalītā procesa materiāliem, izskaidro procesa pabeigšanas sekas. Juridiskās personas pārstāvis ar parakstu apliecina, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai. Juridiskās personas pārstāvis piekrišanu var izteikt nekavējoties vai piecu darba dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas. Piekrišanu nevar atsaukt.

(5) Prokurors nosūta cietušajam priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli un paziņo par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas vai izdalītā procesa materiāliem, kā arī pārsūdzēt pieņemto lēmumu 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

 Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 441.²pantu šādā redakcijā:

441.²pants. Lēmums par procesa piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nodošanu tiesai

Lēmumā par procesa piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nodošanu tiesai prokurors, papildus vispārējām prasībām, norāda šā likuma 440.pantā minētos apstākļus un pamatojumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai, kā arī juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.””.

atbalstīts

atbalstīts

19. Papildināt likumu ar 441.¹  un  441.² pantu šādā redakcijā:

„441.¹ pants. Procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai īpatnības, piemērojot prokurora priekšrakstu

(1) Ja ir izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums un juridiskās personas pārstāvis atzīst noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu, cietušajam radītais kaitējums ir kompensēts un pārstāvis piekrīt procesa pabeigšanai, piemērojot juridiskajai personai piespiedu ietekmēšanas līdzekli, prokurors var pabeigt procesu, sastādot priekšrakstu  par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

(2) Prokurors priekšrakstā par piespiedu ietekmēšanas līdzekli iekļauj lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu vispārējās prasības, norāda šā likuma 440.pantā minētos apstākļus un pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai, rezolutīvajā daļā norāda piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu.

(3) Prokurors priekšrakstā par piespiedu ietekmēšanas līdzekli var noteikt tiesību ierobežošanu vai naudas piedziņu saskaņā ar Krimināllikumā noteikto.

(4) Juridiskajai personai, pret kuru pabeidz procesu ar prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, izsniedz šā priekšraksta kopiju, to informē par tiesībām iepazīties ar krimināllietas vai izdalītā procesa materiāliem, un tai izskaidro procesa pabeigšanas sekas. Juridiskās personas pārstāvis ar parakstu apliecina, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai. Juridiskās personas pārstāvis piekrišanu var izteikt nekavējoties vai piecu darba dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas. Piekrišanu nevar atsaukt.

(5) Prokurors nosūta cietušajam priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli un paziņo par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas vai izdalītā procesa materiāliem, kā arī pārsūdzēt pieņemto lēmumu 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

441.² pants. Lēmums par procesa piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nodošanu tiesai

Lēmumā par procesa piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nodošanu tiesai prokurors, papildus vispārējām prasībām, norāda šā likuma 440.pantā minētos apstākļus un pamatojumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai, kā arī juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.’’

547.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā

Iztiesājot krimināllietu, kurā ierosināts piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai, tiesai jāizlemj šādi jautājumi:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) vai šo nodarījumu izdarījusi fiziskā persona juridiskās personas interesēs;

3) vai juridiskajai personai, tas ir, kādam no juridiskās personas vadītājiem vai īpašniekiem, bija zināms par šo noziedzīgo nodarījumu;

4) vai ir noskaidroti šā likuma 440.pantā minētie apstākļi;

5) kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

14. Izslēgt 547.pantu.

20. Izslēgt 547.pantu.

15. Papildināt likumu ar 547. ¹pantu šādā redakcijā:

„547. ¹pants. Tiesvedība atsevišķā lietvedībā izdalītā procesā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa juridiskajai personai piemērošanai

(1)  Tiesvedība, ja process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai izdalīts atsevišķā lietvedībā, notiek vispārīgā kārtībā.

(2)  Ja juridiskajai personai nav pārstāvis vai pārstāvja ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt, iztiesāšana var notikt bez juridiskās personas pārstāvja. Krimināllietu tiesa var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

22.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

 Izteikt likumprojekta 15.pantā ietvertā 547.¹panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesvedība, ja process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai izdalīts atsevišķā lietvedībā, notiek ievērojot lietas izskatīšanas kārtību pirmās instances tiesā, ciktāl šā likuma 51.nodaļā nav noteikts savādāk.”.

atbalstīts

21. Papildināt likumu ar 547. ¹pantu šādā redakcijā:

„547.¹ pants. Tiesvedība atsevišķā lietvedībā izdalītā procesā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa juridiskajai personai piemērošanai

(1) Ja process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai izdalīts atsevišķā lietvedībā, tiesvedība notiek, ievērojot lietas izskatīšanas kārtību pirmās instances tiesā, ciktāl šā likuma 51.nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ja juridiskajai personai nav pārstāvja vai pārstāvja ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt, iztiesāšana var notikt bez juridiskās personas pārstāvja. Krimināllietu tiesa var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.’’

548.pants. Tiesas nolēmums

(1) Atzinusi, ka fiziskās personas noziedzīgs nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs, turklāt juridiskā persona par to zināja un neko nedarīja noziedzīga nodarījuma vai tā seku novēršanai, tiesa spriedumā lemj arī par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai.

(2) Atzinusi, ka nav pierādīti šā panta pirmajā daļā minētie fakti, tiesa kriminālprocesu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai izbeidz.

16. Izteikt 548.pantu šādā redakcijā:

„548.pants. Tiesas nolēmums

(1) Izskatot procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai materiālus, tiesai jāizlemj:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) vai ir noskaidroti šā likuma 440.pantā minētie apstākļi;

3) vai noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā;

4) kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

(2) Atzinusi, ka nav pierādīti šā panta pirmajā daļā minētie fakti, tiesa kriminālprocesu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izbeidz.

(3) Ja process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izdalīts atsevišķā lietvedībā un tiesa atzinusi, ka nav pierādīti šā panta pirmajā daļā minētie fakti, tiesa procesu izbeidz.”

22. Izteikt 548.pantu šādā redakcijā:

„548.pants. Tiesas nolēmums

(1) Izskatot procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai materiālus, tiesai jāizlemj:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) vai ir noskaidroti šā likuma 440.pantā minētie apstākļi;

3) vai noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā;

4) kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

(2) Atzinusi, ka nav pierādīti šā panta pirmajā daļā minētie fakti, tiesa kriminālprocesu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izbeidz.

(3) Ja process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai izdalīts atsevišķā lietvedībā un tiesa atzinusi, ka nav pierādīti šā panta pirmajā daļā minētie fakti, tā procesu izbeidz.”

23.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

14. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 639.¹pantu šādā redakcijā:

639.¹pants. Kārtība, kādā izpildāms tiesas nolēmums vai priekšraksts par juridiskajai personai piemērotu piespiedu ietekmēšanas līdzekli

(1) Tiesa vai prokuratūra septiņu dienu laikā pēc nolēmuma vai prokurora priekšraksta par piespiedu ietekmēšanas līdzekli stāšanās spēkā nosūta tā kopiju iestādei, kurai saskaņā ar likumu uzlikts pienākums to izpildīt, pēc juridiskās personas reģistrācijas vai pēc tās īpašuma atrašanās vietas.

(2) Tiesa vai prokurors naudas piedziņas samaksu var atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, ja persona, kurai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērots, 30 dienu laikā nevar to samaksāt un ir iesniegusi motivētu lūgumu par naudas piedziņas samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos.

(3) Ja naudas piedziņa 30 dienu laikā pēc tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par piespiedu ietekmēšanas līdzekli stāšanās spēkā nav samaksāta vai ja naudas piedziņas iemaksa netika veikta termiņā, kāds noteikts, sadalot vai atliekot naudas piedziņas samaksu, tiesa nolēmumu vai prokurors priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli nosūta piespiedu izpildei.

(4) Nolēmuma pilnīgu izpildi kontrolē pirmās instances tiesa. Priekšraksta par piespiedu ietekmēšanas līdzekli izpildi kontrolē prokuratūra. Iestādes, kas izpilda nolēmumu vai priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, nekavējoties paziņo par nolēmuma izpildi kontrolējošai iestādei.”.

atbalstīts

23. Papildināt likumu ar 639.¹ pantu šādā redakcijā:

“639.¹ pants. Kārtība, kādā izpildāms tiesas nolēmums vai priekšraksts par juridiskajai personai piemērotu piespiedu ietekmēšanas līdzekli

(1) Tiesa vai prokuratūra septiņu dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā nolēmums vai prokurora priekšraksts par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nosūta tā kopiju iestādei, kurai saskaņā ar likumu uzlikts pienākums to izpildīt, pēc juridiskās personas reģistrācijas vai pēc tās īpašuma atrašanās vietas.

(2) Tiesa vai prokurors naudas piedziņas samaksu var atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, ja persona, kurai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērots, 30 dienu laikā nevar to samaksāt un ir iesniegusi motivētu lūgumu par naudas piedziņas samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos.

(3) Ja naudas piedziņa 30 dienu laikā pēc tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par piespiedu ietekmēšanas līdzekli stāšanās spēkā nav samaksāta vai ja naudas piedziņas iemaksa netika veikta termiņā, kāds noteikts, atliekot vai sadalot naudas piedziņas samaksu, tiesa nolēmumu vai prokurors priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli nosūta piespiedu izpildei.

(4) Nolēmuma pilnīgu izpildi kontrolē pirmās instances tiesa. Priekšraksta par piespiedu ietekmēšanas līdzekli izpildi kontrolē prokuratūra. Iestādes, kas izpilda nolēmumu vai priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, nekavējoties paziņo par tā izpildi kontrolējošai iestādei.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu veiktās procesuālās darbības un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

39. Šā likuma 866. — 875.pants un 883. — 887.pants stājas spēkā 2012.gada 1.decembrī.

24.

Juridiskā komisija

Papildināt Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā:

 ‘’40. Šā likuma 439. panta trešās daļas 3. punkts stājas spēkā  2014. gada 1.janvārī.’’

atbalstīts

24. Papildināt pārejas noteikumus ar 40.punktu šādā redakcijā:

“40. Šā likuma 439.panta trešās daļas 3.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.”

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī.

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī.