2011.gada 9.novembris
Nr.9/2 – 2 – – 11/11
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 11.Saeimā turpināt izskatīt 10.Saeimas likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (10.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.355/Lp10).
Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1.Likumprojekts un anotācija Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (10.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.355/Lp10) uz 26 lpp.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs J.Reirs
Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178., 200.nr.; 2010, 59., 199., 206.nr.) šādus grozījumus:
1. 3.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
"8) valsts vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības, kuras ir atbildīgas par nodokļa samaksu valsts budžetā.";
izslēgt 5.6 daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitli "kuru kopējā vērtība pārsniegtu 35
papildināt 8.1 daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:
"6) saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta apliekamās personas saimnieciskā darbība.";
aizstāt 8.3 daļas 2.punktā skaitļus un vārdus "2. un 4.punktu" ar skaitļiem un vārdiem "2., 4. vai 6.punktu";
aizstāt 8.4 daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus "2. vai 4.punktu" ar skaitļiem un vārdiem "2., 4. vai 6.punktu";
papildināt 8.4 daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības atjaunošanu.";
papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
"(13) Valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par būvdarbu veikšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kura kā publiskais partneris ir iesaistīta publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu un iekšzemē saņem šā likuma
13.5 panta otrajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā uz laiku līdz līguma darbības beigām."
2. 6.pantā:
izteikt pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā:
"26) pasta pakalpojumus, ko sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs:
a) tādu vēstuļu (korespondences) sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus,
b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;";
papildināt pirmo daļu ar 26.1 punktu šādā redakcijā:
"261) pasta apmaksas zīmes, ko izdod un realizē saskaņā ar Pasta likumu;".
3. 7.pantā:
papildināt pirmās daļas 6.punkta "e" apakšpunktu pēc vārdiem "tā īstenošanas līgumos" ar vārdiem "vai mītnes līgumos";
papildināt pirmās daļas 6.punkta "g" apakšpunktu pēc vārdiem "šīs organizācijas izveidotas," ar vārdiem "vai mītnes līgumos".
4. 8.pantā:
papildināt 5.1 daļas 16.1 punktu pēc skaitļa "13.3 " ar skaitļiem "13.5 , 13.6 ";
papildināt pantu ar 5.4 daļu šādā redakcijā:
"(54) Ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērots kāds no šā likuma 13.2, 13.5 un 13.6 pantā paredzētajiem īpašiem noteikumiem, nodokļa rēķinā nenorāda šā panta 5.1 daļas 11. un 12.punktā minēto informāciju."
5. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:
"9) aprēķināto nodokļa summu par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 13.2 un 13.6 pantu savu apliekamo darījumu nodrošināšanai."
6. 11.pantā:
izslēgt otro daļu;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā šī persona ir izslēgta no apliekamo personu reģistra.";
izslēgt piektās daļas 6.punktu;
papildināt piekto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) pārskats par fiskālā pārstāvja veiktajiem darījumiem."
7. 12.pantā:
papildināt pantu ar 1.21 un 1.22 daļu šādā redakcijā:
"(121) Nodokli par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā likuma 13.2, 13.5 un 13.6 pantu, maksā valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemtas preces vai pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa veikta avansā saskaņā ar rēķinu.
(122) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, nodokli, kas jāaprēķina saskaņā ar šā likuma 11.panta 3.1 daļu, iemaksā valsts budžetā
20 dienu laikā pēc izslēgšanas no apliekamo personu reģistra.";
izteikt 12.7 daļas 4.punktu šādā redakcijā:
"4) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz
13.6 pantā minēto darījumu nodrošināšanai;".
8. Izteikt 13.2 pantu šādā redakcijā:
"13.2 pants. Nodokļa piemērošana kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem
(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir apliekamās personas.
(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti darījumos, kas saistīti ar šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas.
(3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei:
1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem;
2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.
(4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem:
1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tajā skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemēs un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana);
2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tajā skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana);
3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana;
4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tajā skaitā kokmateriālu antiseptēšana);
5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana;
6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi.
(5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda piegādāto kokmateriālu vērtību bez nodokļa.
(6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību.
(7) Ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda sniegto pakalpojumu vērtību bez nodokļa.
(8) Ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.
(9) Kokmateriālu saņēmējs vai ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs par iegādātajiem kokmateriāliem vai saņemtajiem pakalpojumiem maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, izņemot šādus gadījumus:
1) ja kokmateriālu vai ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs ir fiziskā persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un tā iemaksā naudu kokmateriālu piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja kredītiestādes kontā;
2) ja vienai fiziskajai personai sniegto pakalpojumu vērtība nepārsniedz
(10) Šā panta normas neattiecas uz kokmateriālu piegādēm (iegādēm) mazumtirdzniecībā."
9. 13.4 pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70
1) zvejniecības uzņēmums, attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm;
2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi:
a) dzīvi dzīvnieki,
b) piens un piena pārstrādes produkti,
c) putnu olas,
d) dabīgais medus,
e) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi,
f) graudaugu produkti,
g) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi.";
aizstāt devītajā daļā vārdus "pirmstaksācijas gadā" ar vārdiem "taksācijas gadā";
papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Personas, kuras ir izslēgtas no apliekamo personu reģistra un kuras līdz izslēgšanai piemēroja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika uzrādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, uzrāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 20 dienu laikā pēc to izslēgšanas no apliekamo personu reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā uzrāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām."
10. Papildināt likumu ar 13.5 un 13.6 pantu šādā redakcijā:
"13.5 pants. Nodokļa piemērošana būvniecības pakalpojumiem
(1) Nodokli par šā panta otrajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti saskaņā ar būvnormatīviem, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) būvniecības pakalpojumi tiek sniegti, lai veiktu jaunas ēkas būvniecību vai esošās ēkas renovāciju, rekonstrukciju, restaurāciju, konservāciju vai tās nojaukšanu, vai tāda būvobjekta būvniecību, kur viena būvprojekta ietvaros tiek veikta ēkas un ar to funkcionāli saistītās inženierbūves būvniecība;
2) būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas;
3) būvniecības pakalpojumu saņēmējs atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a) pats sniedz būvniecības pakalpojumus,
b) pārdod uzbūvēto jauno ēku vai renovēto, rekonstruēto, restaurēto ēku, vai ēku, kurai veikta konservācija, savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai,
c) ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kas ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 3.panta trīspadsmito daļu un saņem būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādiem būvniecības pakalpojumiem:
1) būvdarbu sagatavošana;
2) būvdarbu veikšana;
3) ar ēku vai tās daļu funkcionāli saistīto inženierbūvju, inženiertīklu un inženierkomunikāciju būvniecība;
4) ēkas vai tās daļas konservācija;
5) ēkas vai tās daļas nojaukšana;
6) būvobjekta sakopšana pēc būvniecības pabeigšanas pirms nodošanas ekspluatācijā (izņemot apzaļumošanu).
(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro visas būvniecības procesā iesaistītās apliekamās personas (pasūtītājs, galvenais būvuzņēmējs, būvuzņēmēji un darbuzņēmēji), kas sniedz un saņem būvniecības pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
(4) Būvniecības pakalpojuma sniedzējs izraksta būvniecības pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtību bez nodokļa.
(5) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs samaksā būvniecības pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto būvniecības pakalpojuma vērtību.
(6) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.
(7) Šā panta normas neattiecas uz būvamatniecības pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar likumu "Par amatniecību".
13.6 pants. Nodokļa piemērošana metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem
(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir apliekamās personas;
2) metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metālu lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.
(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar metāllūžņu piegādi saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas;
2) pakalpojumu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.
(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu metāllūžņu piegādei:
1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē;
2) metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ;
3) dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi vai to daļas, tai skaitā automašīnu vraki;
4) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, svina akumulatori.
(4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniegšanai:
1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumu atšķirošana no rūpniecisko un sadzīves atkritumu plūsmām;
2) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumu un lūžņu šķirošana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana, liešana lietņos;
3) nolietotu melno vai krāsaino metālu un to sakausējumu izstrādājumu un citu atkārtoti neizmantojamu materiālu salaušana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana;
4) atkārtoti neizmantojamu ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukciju salaušana, sadalīšana un šķirošana.
(5) Metāllūžņu piegādātājs izraksta metāllūžņu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda piegādāto metāllūžņu vērtību bez nodokļa.
(6) Metāllūžņu saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību.
(7) Ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda sniegto pakalpojumu vērtību bez nodokļa.
(8) Ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību."
11. Papildināt pārejas noteikumus ar 74., 75., 76. un 77.punktu šādā redakcijā:
"74. Zvejniecības uzņēmumi, kas 2011.gadā vēlas piemērot šā likuma
13.4 panta otro daļu, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz 2011.gada 31.augustam vai iesniedzot iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Šo kārtību piemēro ar nākamo 2011.gada taksācijas periodu pēc tam, kad informēts Valsts ieņēmumu dienests, vai ar pirmo taksācijas periodu pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
75. Šā likuma 13.5 panta normas attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, ko saņem 13.5 panta pirmās daļas 3.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās personas, ir piemērojamas līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2011.gada 1.jūliju.
76. Šā likuma 3.panta trīspadsmitā daļa un 13.5 panta normas attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, ko saņem 13.5 panta pirmās daļas 3.punkta
"c" apakšpunktā minētās personas, ir piemērojamas līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2012.gada 1.jūliju.
77. Grozījums attiecībā uz šā likuma 11.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 99.punktā noteiktajā termiņā."
12. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:
"13) Padomes 2010.gada 7.decembra direktīvas 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu."
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.
Finanšu ministrs
A.Vilks
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1. |
Pamatojums |
1) Ministru kabineta 2010.gada 13.decembra sēdes protokola "Priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" (prot. Nr.72, 17.§) 3.1.1. apakšpunkts; 2) Ministru kabineta 2010.gada 13.decembra sēdes protokola (prot. Nr.72, 17.§) 3.1.2. apakšpunkts; 3) Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija sēdes protokola "Par Latvijas Republikas nostāju "Uz Eiropas Komisijas 2010.gada 3.jūnija formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2010/2050"" (prot. Nr.38, 70.§) 4.punkts; 4) Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra sēdes protokola "Informatīvais ziņojums "Par Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2010.gadam 56.pasākuma izpildi" (prot. Nr.6, 33.§) 2.punkts. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
1) Pašreiz būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem, pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) piemēro likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk – likums) vispārīgajā kārtībā. Tas nozīmē, ka par minētajiem darījumiem PVN valsts budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs. Kā liecina statistikas dati, gan būvniecības nozarē, gan metāllūžņu tirgū darbojas arī negodīgi komersanti, kuri īslaicīgi iesaistās darījumos un veido shēmas, lai izkrāptu no valsts budžeta PVN, atskaitot priekšnodokli par neveiktajiem darījumiem, par kuriem PVN valsts budžetā nav samaksāts. Uzņēmumu skaits, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir piešķīris pazīmi "fiktīvs", norādīts 1.tabulā. 1.tabula
Kā redzams no 1.tabulas, sākot ar 2007.gadu gan būvniecības nozarē, gan ar metāllūžņu piegādi saistītos darījumos ir pakāpeniski paaugstinājies to uzņēmumu skaits, kuriem VID ir piešķīris pazīmi "fiktīvs". 2010.gadā būvniecības pakalpojumus sniedza 15,3 procenti no kopējo uzņēmumu skaita, kuriem VID ir piešķīris pazīmi "fiktīvs", bet ar metāllūžņu piegādi saistītus darījumus veica 1,7 procenti no šādu uzņēmumu kopskaita. Jāatzīmē, ka 2010.gadā ar metāllūžņu piegādi saistītajos darījumos, salīdzinot ar statistikas datiem par 2009.gadu, uzņēmumu skaits, kuriem VID ir piešķīris pazīmi "fiktīvs", ir pieaudzis vairāk kā divas reizes. Izmaiņas uzņēmumu skaitā, kuriem VID ir piešķīris pazīmi "fiktīvs", pa atsevišķiem ar metāllūžņu piegādi saistītiem darījumu veidiem ir norādīts 2.tabulā. 2.tabula
Analizējot 2.tabulu, var secināt, ka 2010.gadā atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecībā ir vairāk kā divas reizes pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuriem VID ir piešķīris pazīmi "fiktīvs". 2) Lai izskaustu PVN izkrāpšanu no valsts budžeta, tika pieņemts lēmums ieviest Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – direktīva 2006/112/EK) 199.panta 1.punkta "a" un "d" apakšpunktā paredzēto PVN maksāšanas kārtību, saskaņā ar kuru, sniedzot būvniecības pakalpojumus, kā arī veicot atsevišķus darījumus ar metāllūžņiem, atbildīgs par PVN nomaksu valsts budžetā ir būvniecības pakalpojumu saņēmējs vai metāllūžņu vai ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs. Līdz ar to likums ir jāpapildina ar jauniem pantiem, kas nosaka "reverso" (apgriezto) PVN piemērošanas kārtību: - būvniecības pakalpojumiem; - metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. 3) Direktīvas 2006/112/EK 199.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītās izvēles normas neparedz iespēju piemērot "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību darījumiem, kas veikti, balstoties uz valsts vai pašvaldību pasūtījumu. Lai varētu piemērot "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkuma likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, Latvijas Republikai, saskaņā ar direktīvas 2006/112/EK 395.pantu, ir jāvēršas Eiropas Komisijā ar lūgumu atļaut piemērot atkāpi no direktīvas 2006/112/EK 193.panta. Ņemot vērā, ka atļaujas saņemšana ir ilgs process, kas varētu aizņemt līdz pat astoņiem mēnešiem, likumprojektā jāparedz pārejas noteikumi šīs normas ieviešanai. 4) Pašreiz saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 26.punktu no PVN atbrīvoti tikai tādi pasta korespondences sūtījumi, kuru svars nepārsniedz 50 gramus. Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas 2010.gada 3.jūnija formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr.2010/2050, kurā Eiropas Komisija norāda, ka likumā noteiktais atbrīvojums no PVN neatbilst direktīvas 2006/112/EK 132.panta 1.punkta "a" apakšpunktam un Eiropas Savienības Tiesas 2009.gada 23.aprīļa nolēmumam lietā C-357/07. Latvijas Republikas nostājā "Uz Eiropas Komisijas 2010.gada 3.jūnija formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2010/2050" ir pausta gatavība attiecināt atbrīvojumu no PVN uz valsts pasta dienesta sniegto universālo pasta pakalpojumu minimumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 15.decembra Direktīvas 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un kvalitātes uzlabošanai (turpmāk – Pasta direktīva) 3.panta 4.punktā uzskaitīto universālā pasta pakalpojuma minimumu (korespondences sūtījumi līdz diviem kilogramiem un pasta pakas līdz desmit kilogramiem). Līdz ar to nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likuma 6.panta pirmās daļas 26.punktā. 5) Pašreiz zvejniecības uzņēmumi saņem samaksu par Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem piegādātajām zivīm, pēc tam, kad pārstrādes uzņēmumi ir pārdevuši gatavo produkciju. Tā kā zivju apstrādes uzņēmumi gatavo produkciju pamatā realizē eksporta tirgos, veidojas būtiska laika nobīde norēķinos ar zvejniecības uzņēmumiem. Piemērojot likumā pašreiz noteikto PVN maksāšanas kārtību, zvejniecības uzņēmumi ir spiesti maksāt valsts budžetā PVN par visu piegādāto zivju apjomu uzreiz. Šādā veidā daļa zvejniecības uzņēmumu naudas līdzekļu tiek "iesaldēta" vairāku mēnešu garumā. Tas zvejniecības uzņēmumiem rada grūtības savlaicīgi samaksāt par degvielas iegādēm, iegādāties nepieciešamās rezerves daļas un aprīkojumu, kā arī apgrūtina algu izmaksu zvejniekiem. Šo apstākļu rezultātā ir izveidojusies situācija, kad Latvijas zvejniecības uzņēmumi ir spiesti pārdot nozvejotās zivis tādiem apstrādes uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Latvijas un arī ārpus Eiropas Savienības teritorijas, jo šādos gadījumos var piemērot PVN 0 procentu likmi. Līdz ar to vietējiem zivju apstrādes uzņēmumiem nākas meklēt izejvielas ražošanai Latvijas kaimiņvalstīs, kā arī Zviedrijā un Dānijā. Lai risinātu šo problēmu, likumprojektā jāietver regulējums, kas nodrošinātu, ka zvejniecības uzņēmumi attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm varētu piemērot īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību. Šobrīd spēkā esošā likuma 13.4 panta norma nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas (turpmāk – apliekamā persona), kuras vēlas piemērot šajā pantā noteikto PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, par to informē VID līdz taksācijas gada 31.janvārim. Tā kā likuma 13.4 panta otrās daļas ievaddaļa likumprojektā ir grozīta, nosakot, ka šā pantā noteikto PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot arī zvejniecības uzņēmumiem attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm un ņemot vērā, ka šo grozījumu paredzēts ieviest no 2011.gada 1.jūlija, ir attiecīgi jāpapildina likuma pārejas noteikumi. 6) Ir konstatēts, ka normatīvie akti PVN jomā atsevišķās situācijās neregulē apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra (turpmāk – apliekamo personu reģistrs). Pašreiz ir iespējama situācija, kad apliekamās personas saimnieciskā darbība ir apturēta saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 pantu, bet persona nav izslēgta no apliekamo personu reģistra. Tādējādi šī persona turpina veikt ar PVN apliekamus darījumus periodā, kad tai nav tiesības veikt saimniecisko darbību. Līdz ar to ir paaugstināts risks, ka minētā persona vai tās darījuma partneris varētu nepiemērot PVN atbilstoši likumā noteiktajam. Lai sakārtotu normatīvos aktus, ir nepieciešams vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par apliekamās personas saimnieciskās darbības apturēšanu izslēgt apliekamo personu arī no apliekamo personu reģistra. 7) PVN piemērošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikts termiņš, kādā personai, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, ir jāiesniedz PVN deklarācija. Šobrīd šīs personas pienākumus pēc izslēgšanas no apliekamo personu reģistra nosaka tikai likuma 3.panta 8.3daļa. Lai noteiktu termiņus un veicamās darbības, jāpapildina likuma 11. pants, nosakot personas, kas ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, pienākumu iesniegt PVN deklarāciju par taksācijas periodu, kurā šī persona izslēgta no apliekamo personu reģistra. Likumā arī nav noteikts, kādā termiņā persona, kas ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, iemaksā valsts budžetā PVN par taksācijas periodu, kurā šī persona izslēgta no apliekamo personu reģistra, līdz ar to attiecīgi jāpapildina likuma 12.pants. 8) Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 98.punkts nosaka, ka pienākums iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībai vai valstij un pašvaldībai, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, - 2011.gada 1.janvārī. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 99.punkts paredz, ka nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma, ir tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas papīra formā līdz 2012.gada 1.janvārim. Līdz ar to no 2011.gada 1.janvāra apliekamām personām, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā ir interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā segums, ir pienākums iesniegt PVN deklarācijas tikai elektroniski. Līdz ar to ir nepieciešams paredzēt pārejas periodu PVN deklarāciju iesniegšanai papīra formā apliekamām personām, kuras atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma. 9) Pašlaik likums nenosaka, kad personai, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra un kura savas darbības laikā piemēroja īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību saskaņā ar likuma 13.4 pantu, ir jāiesniedz PVN deklarācija par darījumiem, kas tika veikti līdz izslēgšanas dienai no apliekamo personu reģistra un netika uzrādīti PVN deklarācijās, kā arī nenosaka šajā deklarācijā norādāmo informāciju. Tādēļ ir nepieciešams attiecīgi papildināt likuma 13.4 pantu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
1) Likumprojektā likums papildināts ar jaunu 13.5 un 13.6 pantu, kas nosaka "reverso" (apgriezto) PVN piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem. Tādējādi par iekšzemē sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā būvniecības pakalpojumu saņēmējs. Savukārt par iekšzemē veiktajiem darījumiem ar metāllūžņiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā metāllūžņu saņēmējs (pircējs) vai ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs. Pieredze "reversās" (apgrieztās) PVN maksāšanas kārtības piemērošanā kokmateriālu piegādēm un ar to saistītiem pakalpojumiem, kas ieviesta kokrūpniecības nozarē jau no 1999.gada 1.jūlija, liecina, ka šīs kārtības piemērošana samazina iespējas izkrāpt PVN no valsts budžeta. Lai gan kokrūpniecības nozarē joprojām tiek atklāta tādu uzņēmumu darbība, kuriem VID ir piešķīris pazīmi "fiktīvs", pieļaujam, ka bez "reversās" (apgrieztās) PVN maksāšanas kārtības ieviešanas šādu uzņēmumu skaits būtu ievērojami lielāks. Paredzams, ka līdz ar "reversās" (apgrieztās) PVN maksāšanas kārtības ieviešanu iespēja izkrāpt PVN no valsts budžeta samazināsies arī būvniecības nozarē un darījumos ar metāllūžņiem. 2) Likumprojektā paredzēts, ka likuma 13.5 pantā noteiktā PVN piemērošanas kārtība attieksies uz jaunu ēku būvniecību vai esošo ēku renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, konservāciju vai nojaukšanu. Atbilstoši VARAM atzinumā izteiktajiem iebildumiem precizēta likuma 13.5 panta pirmā daļa, nosakot, ka "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību paredzēts piemērot arī tādu būvobjektu būvniecībai, kur viena būvprojekta ietvaros tiek veikta ēkas un ar to funkcionāli saistītā inženierbūves būvniecība (atbilstoši būvju klasifikācijai, kas noteikta Valsts statistikas likuma 7.1 pantā un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju"). Atbilstoši Tieslietu ministrijas atzinumā un Biedrības "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" atzinumā izteiktajiem priekšlikumiem precizēta likuma 13.5 panta trešā daļa, nosakot, ka "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību piemēro visi būvniecības procesā ("ķēdē") iesaistītie būvniecības pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji (pasūtītājs, galvenais būvuzņēmējs, būvuzņēmēji un darbuzņēmēji) atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Ja būvniecības pakalpojuma gala saņēmējs (pasūtītājs) neatbilst nevienam no likuma 13.5 panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību piemēro galvenais būvuzņēmējs, kā arī visi būvniecības procesā iesaistītie būvuzņēmēji un darbuzņēmēji, taču galvenais būvuzņēmējs, sniedzot būvniecības pakalpojumu pasūtītājam, šo kārtību nepiemēro. Šajā gadījumā galvenais būvuzņēmējs piemēro vispārīgo PVN maksāšanas kārtību: izraksta pasūtītājam PVN rēķinu, norādot sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtību, PVN likmi un aprēķināto PVN summu, un maksā PVN valsts budžetā. 3) Likumprojektā likuma 3.pants papildināts ar trīspadsmito daļu, nosakot, ka valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura ir noslēgusi līgumu ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju par būvdarbu veikšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris ir iesaistīta publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu un iekšzemē saņem būvniecības pakalpojumus saskaņā ar likuma 13.5 pantu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas apliekamo personu reģistrā uz laiku līdz līguma darbības beigām. Šajā gadījumā būvniecības pakalpojumu saņēmējs (valsts vai pašvaldības iestāde, vai pašvaldība) maksā PVN "reversajā" (apgrieztajā) kārtībā tikai par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem. Ja būvniecības pakalpojumu saņēmējs veic arī citus apliekamus darījumus, tas piemēro PVN likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā. Saskaņā ar direktīvas 2006/112/EK 199.panta 2.punktu katra dalībvalsts, izmantojot 199.panta 1.punktā paredzēto izvēles iespēju, var noteikt, uz kādiem pakalpojumiem un kādu kategoriju pakalpojumu saņēmējiem attiecināt "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību. Likumprojektā paredzēts attiecināt "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību tikai uz tādām atvasinātām publiskām personām, kā valsts un pašvaldību iestādes vai pašvaldības, kas, lielākoties, nav reģistrētas apliekamo personu reģistrā. Savukārt citas atvasinātās publiskās personas, kas nav pašvaldības, parasti ir reģistrētas apliekamo personu reģistrā kā apliekamās personas, līdz ar to likumprojekta 1.pantā piedāvātā likuma 3.panta trīspadsmitās daļas norma uz šīm personām nebūtu attiecināma. Likumprojektā likuma pārejas noteikumu 75.punktā noteikts, ka likuma 13.5 panta normas attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, ko saņem apliekamā persona, kas pati sniedz būvniecības pakalpojumus, vai arī pārdod uzbūvēto jauno ēku vai renovēto, rekonstruēto, restaurēto ēku, vai ēku, kurai veikta konservācija, savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, piemērojamas līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2011.gada 1.jūliju. Attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkuma likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, likuma pārejas noteikumu 76.pantā paredzēts, ka 13.5 pantā noteiktā "reversā" (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība piemērojama līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2012.gada 1.jūliju. 4) Izstrādājot likuma 13.5 un 13.6 panta normas, likumprojektā unificēta likuma 13.2 panta redakcija, kas jau tagad nosaka "reverso" (apgriezto) PVN piemērošanas kārtību kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Likumprojektā likuma 13.2 panta jaunā redakcija ir izveidota analoģiski likuma 13.5 un 13.6 panta redakcijai, saglabājot regulējumu, kas noteikts pašreiz spēkā esošajā likuma 13.2 pantā un Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1028 "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar kokmateriāliem", iekļaujot likuma 13.2 pantā ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu uzskaitījumu, kuriem piemērojama "reversā" (apgrieztā) PVN piemērošanas kārtība. Saskaņā ar Padomes 2009.gada 7.decembra Īstenošanas Lēmumu 2009/1008/ES, ar ko Latvijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no 193.panta direktīvā 2006/112/EK, šo kārtību ir atļauts piemērot līdz 2012.gada 31.decembrim. 5) Likumprojektā izteikts jaunā redakcijā likuma 12.panta 12.7 daļas 4.punkts, tādējādi nosakot, ka VID 30 dienu laikā atmaksā apliekamajai personai, kura piemēro "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību, pārmaksāto PVN summu, kas taksācijas periodā izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem likuma 13.2 , 13.5 un 13.6 pantā minēto darījumu nodrošināšanai. 6) Likumprojektā izteikts jaunā redakcijā likuma 6.panta pirmās daļas 26.punkts, tādējādi nodrošinot atbrīvojuma no PVN piemērošanu valsts pasta dienesta sniegto universālo pasta pakalpojumu minimumam (vēstuļu korespondences sūtījumiem līdz diviem kilogramiem un pasta paku sūtījumiem līdz 10 kilogramiem). Latvijas Republika ir nosūtījusi Eiropas Komisijai piedāvāto likuma 6.panta pirmās daļas 26.punkta redakciju, kuru paredzēts ieviest līdz 2011.gada 1.jūlijam, un ir saņēmusi no Eiropas Komisijas atbildi, ka piedāvātā redakcija atbilst direktīvas 2006/112/EK prasībām. Līdz ar to pēc likuma grozījumu pieņemšanas Eiropas Komisija ir paredzējusi izbeigt pārkāpuma procedūru lietā Nr.2010/2050. 7) Likumprojektā ietverts regulējums, kas nodrošina, ka zvejniecības uzņēmumi par svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm maksā PVN valsts budžetā un atskaita priekšnodokli saskaņā ar likuma 13.4 pantā noteikto īpašo PVN maksāšanas kārtību – pēc samaksas saņemšanas par piegādāto produkciju (tā sauktais "kases princips"). Likuma pārejas noteikumi papildināti ar 73.punktu, nosakot termiņu, līdz kuram zvejniecības uzņēmumiem, kas vēlas 2011.gadā piemērot likuma 13.4 panta otro daļu, par to jāinformē VID. 8) Attiecībā uz apliekamās personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra likumprojektā ir veikti šādi grozījumi: - likuma 3.panta 8.1 daļa papildināta ar 6.punktu, nosakot, ka VID ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta apliekamās personas saimnieciskā darbība. Saistībā ar šo normu ir veikti precizējumi likuma 3.panta 8.3 un 8.4daļā; - likuma 11.pants papildināts ar 3.1 daļu, nosakot, ka persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā persona ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, iesniedz 20 dienu laikā pēc izslēgšanas; - lai īstenotu likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto apliekamo personu pienākumu ievērošanu attiecībā uz PVN deklarāciju iesniegšanu elektroniskā veidā, likumprojektā paredzēts izslēgt likuma 11.panta otro daļu un papildināt likuma pārejas noteikumus ar 77.punktu, nosakot, ka grozījums attiecībā uz šā likuma 11.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 99.punktā noteiktajā termiņā. - likuma 13.4 pants papildināts ar desmito daļu, nosakot, ka apliekamā persona, kura ir piemērojusi šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību un ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika uzrādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, uzrāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 20 dienu laikā pēc izslēgšanas no apliekamo personu reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā uzrāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām." 9) Likumprojektā ir veikti šādi papildinājumi: - likuma 7.panta pirmās daļas 6.punkta "e" un "g" apakšpunkta papildināts ar vārdiem "vai mītnes līgumos"; līdz ar to, nosakot PVN likmes piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti šajos apakšpunktos minētajām personām, tiks ievēroti arī mītnes līguma nosacījumi; - likuma 8.pants papildināts ar 5.4 daļu, nosakot, ka nodokļa rēķinā par darījumiem, kuros piemērojama "reversā" (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība, nenorāda PVN likmi un aprēķināto PVN summu; - atbilstoši a/s "Latvijas Finieris" izteiktajam priekšlikumam likuma 10.panta pirmā daļa papildināta ar 9.punktu, nosakot, ka darījumos, kuriem piemērojama "reversā" (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība, apliekamai personai ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa summas, kas aprēķinātas par iegādātajām precēm, kas paredzētas apliekamo darījumu nodrošināšanai. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par saņemtajiem pakalpojumiem darījumos, kuriem piemērojama "reversā" (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība, jau ir noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā; - likuma 11.panta piektajā daļā no PVN deklarācijas pielikumu uzskaitījuma svītrots 6.punkts ("pielikums par kokmateriālu piegādēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem"), jo visus darījumus, kuriem piemērojama "reversā" (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība, paredzēts iekļaut PVN deklarācijā; vienlaikus deklarācijas pielikumu uzskaitījums papildināts ar 7.punktu "pārskats par fiskālā pārstāvja veiktajiem darījumiem"; - likuma 12.pants papildināts ar 1.21 un 1.22 daļu, nosakot, ka PVN par precēm, kas iegādātas , un pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar likuma 13.2, 13.5 un 13.6 pantu, maksā valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemtas preces vai pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa veikta avansā saskaņā ar rēķinu; savukārt persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, nodokli, kas jāaprēķina saskaņā ar šā likuma 11.panta 3.1 daļu, iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc izslēgšanas no apliekamo personu reģistra. 10) Likumprojektā redakcionāli precizētas likuma 3.panta 5.6 daļas, 8.panta 5.1 daļas un 13.4 panta devītās daļas normas; atbilstoši Tieslietu ministrijas atzinumā izteiktajam priekšlikumam precizēts likuma 13.6 panta trešās daļas 4.punkta formulējums; 14) Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām papildināta ar Padomes 2010.gada 7.decembra direktīvu 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu. Tomēr likumā šīs direktīvas normas nav jāpārņem, jo tās jau tiek ievērotas (PVN standartlikme noteikta 22 procentu apmērā). |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
|
| 7. |
Cita informācija |
Izmantojot direktīvas 2006/112/EK 199.panta 1.punktā paredzēto izvēles iespēju, vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro "reverso" (apgriezto) PVN piemērošanas kārtību cīņā pret krāpšanos PVN jomā. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas šāda kārtība attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem jau ir ieviesta Austrijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā, Vācijā un Zviedrijā; no 2011.gada 1.aprīļa to plāno ieviest arī Somijā. "Reversā" (apgrieztā) PVN piemērošanas kārtība darījumos ar metāllūžņiem ir ieviesta Austrijā, Ungārijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Portugālē un Slovēnijā. |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
1) Būvkomersanti (būvuzņēmēji Būvniecības likuma izpratnē, apliekamās personas), kas iekšzemē sniedz un saņem likuma 13.5 pantā noteiktos būvniecības pakalpojumus, kā arī valsts vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības, kuras veic publisko iepirkumu saskaņā ar Publisko iepirkuma likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu. Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, pašreiz Latvijā būvniecības nozarē darbojas 4313 būvkomersanti. 2) Komersanti (apliekamās personas), kuri iekšzemē piegādā (pārdod) un saņem (iepērk) likuma 13.6 pantā noteiktos metāllūžņus, kā arī sniedz un saņem ar šo metāllūžņu piegādi saistītos pakalpojumus. Pamatojoties uz Metāla ražotāju un tirgotāju apvienības sniegto informāciju, pašreiz metāllūžņu tirgū darbojas 250 uzņēmumi, kuri ir saņēmuši licenci metālu atgriezumu un metālu lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā. Savukārt to uzņēmumu skaits, kuri varētu piegādāt licencētiem uzņēmumiem metāllūžņus vai sniegt ar metāllūžņu piegādi saistītos pakalpojumus, nav nosakāms, jo šo darījumu veikšanai licence nav vajadzīga. 3) Komersanti (apliekamās personas), kuri iekšzemē piegādā (pārdod) un saņem (iepērk) likuma 13.2 pantā noteiktos kokmateriālus, kā arī sniedz un saņem ar šo kokmateriālu piegādi saistītos pakalpojumus. Pamatojoties uz Latvijas kokrūpniecības federācijas sniegto informāciju, pašreiz Latvijā kokmateriālu tirgū darbojas aptuveni 4000 šādu komersantu. 4) Komersanti (apliekamās personas), kuri sniedz universālo pasta pakalpojumu saskaņā ar Pasta likumu, kā arī pasta pakalpojumu saņēmēji Latvijas Republikā – fiziskās personas, juridiskās personas, kā arī personas, kas nav Latvijas Republikas rezidenti. Pamatojoties uz Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, Latvijā universālo pasta pakalpojumu pašreiz sniedz tikai viens pasta komersants (saskaņā ar Pasta likuma pārejas noteikumu 10.punktu līdz 2012.gada 31.decembrim tas ir VAS "Latvijas Pasts"). Nav iespējams noteikt universālā pasta pakalpojuma saņēmēju aptuveno skaitu, jo netiek veikta uzskaite, cik personu Latvijā izmanto pasta pakalpojumus. 5) Zvejniecības uzņēmumi (apliekamās personas), kas veic svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādes. Pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības asociācijas Zemkopības ministrijai sniegto informāciju, piemērot likuma 13.4 pantā noteikto īpašo PVN maksāšanas kārtību pēc naudas plūsmas principa šobrīd varētu būt ieinteresēti ap 20 komersantu. 6) Personas, kuras ir izslēgtas no apliekamo personu reģistra, tai skaitā, personas, kuras savas darbības laikā ir piemērojušas likuma 13.4 pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību. 7) Apliekamās personas, kurām saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta saimnieciskā darbība. 8) Apliekamās personas, kuras iesniedz PVN deklarācijas papīra formā, jo to juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Likumprojekta tiesiskais regulējums ietekmēs arī VID. |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Norēķinos par universālo pasta pakalpojumu netiks ieturēts PVN, tādējādi pakalpojuma saņēmējiem, kuri sūtīs vēstuļu korespondences sūtījumus svarā no 51 grama līdz 2 kilogramiem un pasta pakas līdz 10 kilogramiem, šis pakalpojums kļūs lētāks par summu, kas atbilst PVN 22 procentu likmei. Pasta komersantam, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, samazināsies atskaitāmā priekšnodokļa summa un palielināsies izdevumi, jo neatskaitāmā priekšnodokļa summa būs jāiekļauj pakalpojuma pašizmaksā, tādējādi samazinot uzņēmuma ieņēmumus. Izmaksu palielinājums nākotnē radīs ietekmi uz pasta pakalpojumu tarifiem, lai tie varētu segt pakalpojuma pašizmaksu. Pēc VAS "Latvijas pasts" aptuvenām aplēsēm iespējamais tarifu paaugstinājums varētu būt 3 līdz 4 procenti. Detalizētus aprēķinus varēs iegūt tikai pēc pārskata gada noslēgšanas, attiecīgi pārrēķinot tarifus un lemjot par to paaugstināšanas nepieciešamību un jaunu tarifu noteikšanu, kurus apstiprina Sabiedriskā pakalpojumu regulēšanas komisija. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
1) "Reversās" (apgrieztās) PVN maksāšanas kārtības ieviešana būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt godīgu konkurenci, ja tādējādi tiktu izskausta PVN izkrāpšana no valsts budžeta. 2) Atbrīvojuma no PVN piemērošana vēstuļu korespondences sūtījumiem līdz diviem kilogramiem un pasta paku sūtījumiem līdz 10 kilogramiem varētu veicināt apgrozījumu pasta pakalpojumu nozarē. Arī gadījumā, ja pasta pakalpojumu tarifi tiktu paaugstināti par 3-4 procentiem, pasta pakalpojumu lietotājiem šie pakalpojumi izmaksās lētāk, kā pašreiz, kad pakalpojuma vērtībai tiek piemērota PVN 22 procentu likme. 3) Īpašās PVN maksāšanas kārtības pēc "kases principa" piemērošana zvejniecības uzņēmumiem attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm neradīs tiešu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, taču izmaiņas varētu rasties PVN ieņēmumu plūsmā valsts budžetā. |
| |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Normas, kas nosaka "reverso" (apgriezto) PVN piemērošanas kārtību atsevišķās nozarēs, ir unificētas, kas atvieglos VID šo normu piemērošanu un administrēšanu. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar |
| 7. |
Cita informācija |
Saskaņā ar Pasta likuma 28.pantu pasta komersants, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, ir tiesīgs, saglabājot atbildību par pasta pakalpojumu sniegšanu, piesaistīt starpniekus, kas sniegs universālo pasta pakalpojumu attiecīgā pasta komersanta vārdā. VAS "Latvijas Pasts" piesaista starpniekus, kuri strādās ar kases aparātiem, kases sistēmām, specializētajām iekārtām, kas reģistrētas uz VAS "Latvijas Pasts" vārda (šāda darbības shēma noteikta Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"). Pašreiz, kā pilotprojekts, uzsākta sadarbība ar trijiem starpniekiem un tuvākajā laikā to plānots palielināt līdz 100 starpniekiem. |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
| Rādītāji |
2011 |
Turpmākie trīs gadi (tūkst |
|||
| 2012 |
2013 |
2014 |
|||
| Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
| 1. Budžeta ieņēmumi: |
|
2320* |
5630** |
5630** |
5630** |
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
|
2320* |
5630** |
5630** |
5630** |
| 1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2. Budžeta izdevumi: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3. Finansiālā ietekme: |
|
2320* |
5630** |
5630** |
5630** |
| 3.1. valsts pamatbudžets |
|
2320* |
5630** |
5630** |
5630** |
| 3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 5. Precizēta finansiālā ietekme: |
X |
2320* |
5630** |
5630** |
5630** |
| 5.1. valsts pamatbudžets |
2320* |
5630** |
5630** |
5630** |
|
| 5.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 5.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): |
|
||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
* Plānotais ieņēmumu palielinājums valsts budžetā 2011.gada otrajā pusgadā (2320 tūkst ** Ikgadējais plānotais ieņēmumu palielinājums valsts budžetā 2012.-2014.gadā (5630 tūkst |
||||
| 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
Nav attiecināms |
||||
| 7. Cita informācija |
1) Piemērojot no 2011.gada 1.jūlija atbrīvojumu no PVN universālajam pasta pakalpojumam, ieņēmumi valsts budžetā varētu samazināties: - 2011.gada otrajā pusgadā – par 150 tūkst - 2012.gadā un turpmākajos divos gados – par 300 tūkst 2) Piemērojot no 2011.gada 1.jūlija "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, ieņēmumi valsts budžetā 2011.gada otrajā pusgadā varētu palielināties par 2270 tūkst 3) Piemērojot no 2011.gada 1.jūlija "reverso" (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību metāllūžņu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem, ieņēmumi valsts budžetā 2011.gada otrajā pusgadā varētu palielināties par 200 tūkst 4) Pamatojoties uz Informatīvajā ziņojumā "Par Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam 56.pasākuma izpildi" (pieņemts Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra sēdē prot.Nr.6 33.§ TA-3645) sniegto informāciju, zvejas sezonalitātes dēļ zvejniecības uzņēmumiem attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju piegādēm izmaiņas PVN ieņēmumu plūsmā, ja tiek piemērots kases princips (pie PVN apliekamo darījumu apjoma 2 miljoni latu gadā un pie nosacījuma, ka komersanti atliek visus PVN maksājumus uz maksimāli atļauto termiņu) varētu būt: I ceturksnī – - 106 II ceturksnī – - 2 III ceturksnī – + 150 IV ceturksnī – - 41 Ievērojot minēto, ja "kases principu" attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm tiktu piemērots zvejniecības uzņēmumiem no 2011.gada 1.jūlija, valsts budžetā varētu rasties PVN ieņēmumu nobīde 88 5) Zemkopības ministrija uzskata, ka likuma 13.4 panta attiecināšana uz zivju produktiem un ar to saistītās iespējamās finanšu plūsmas izmaiņas var radīt pozitīvu ietekmi uz zivju apstrādes ražošanas apjomu pieaugumu, kas varētu nodrošināt lielākus pārējo nodokļu ieņēmumus, kompensējot prognozēto PVN ieņēmumu nobīdi attiecīgajos gada periodos saistībā ar svaigu, atvēsinātu un saldētu zivju realizāciju. Zemkopības ministrija ir veikusi attiecīgus aprēķinus, kas liecina, ka pieejamo vietējo izejvielu apjoms Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem varētu palielināties līdz 10 procentiem, kas, piemēram, attiecībā tikai uz šprotu konserviem nozīmētu papildus gatavo produkciju aptuveni 1,75 milj Pamatojoties uz informāciju, kas ietverta VID un biedrības "Latvijas Zivrūpnieku savienība" 2011.gada 20.janvārī noslēgtajā vienošanās, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci zivrūpniecības nozarē, un pieņemot, ka samaksāto nodokļu daudzums (bez PVN) uz vienu apgrozījuma latu ir vismaz |
||||
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||||||||||||||||||||||||||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Finanšu ministrijai ir jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumu projekti: 1) "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība"; 2) "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.308 "Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokli preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm""; 3) "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1640 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju"". |
||||||||||||||||||||||||
| 2. |
Cita informācija |
Atbilstoši likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 10.pantam spēku zaudē Ministra kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1028 "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar kokmateriāliem", jo līdz ar likuma grozījumu spēkā stāšanos spēku zaudē likuma norma, kurā iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. |
||||||||||||||||||||||||
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
||||||||||||||||||||||||||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
1) Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu: - Latvijas Republika ir apņēmusies ieviest likuma grozījumus atbilstoši direktīvas 132.pantam līdz 2011.gada 1.jūlijam, lai tiktu izbeigta Eiropas Komisijas ierosinātā pārkāpuma procedūra saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 3.jūnija formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr.2010/2050; - direktīvas 66.panta 1.punkta "b" apakšpunkta, 67.panta 2.punkta, 199.panta 1.punkta "a" apakšpunkta un 199.panta 2.punktā "b" apakšpunkta normas ir izvēles normas, līdz ar to šo normu pārņemšanas termiņi nav noteikti direktīvā, bet ir katras dalībvalsts ziņā. Likumprojektā paredzēts, ka šīs normas stāsies spēkā 2011.gada 1.jūlijā; - saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 13.decembra sēdes protokola Nr.72 17.§ 3.1.1. un 3.1.2. apakšpunktu direktīvas 199.panta 1.punkta "a" apakšpunkta un 199.panta 2.punktā "b" apakšpunkta norma jāievieš no 2011.gada 1.jūlija. 2) Padomes 2010.gada 7.decembra direktīva 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu, nav jāpārņem, jo likumā noteiktā PVN standartlikme nav mazāka par 15 procentiem. |
||||||||||||||||||||||||
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||||||||||||||||||
| 3. |
Cita informācija |
Nav |
||||||||||||||||||||||||
| 1.tabula Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem |
||||||||||||||||||||||||||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu Padomes 2010.gada 7.decembra direktīva 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu. |
|||||||||||||||||||||||||
| A |
B |
C |
D |
|||||||||||||||||||||||
| Direktīvas 2006/112/EK 66.panta 1.punkta "b" apakšpunkts un 67.panta 2.punkts |
Likumprojekta 9.pants (likuma 13.4 panta otrā daļa) |
Pilnībā |
Norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas prasības |
|||||||||||||||||||||||
| Direktīvas 2006/112/EK 132.panta 1.punkta "a" apakšpunkts |
Likumprojekta 2.pants (likuma 6 panta pirmās daļas 26.punkts) |
Daļēji |
Norma tiek pārņemta tikai attiecībā uz universālā pasta pakalpojuma minimumu |
|||||||||||||||||||||||
| Direktīvas 2006/112/EK 199.panta 1.punkta "a" apakšpunkts |
Likumprojekta 10.pants (likuma 13.5 pants) |
Pilnībā |
Norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas prasības |
|||||||||||||||||||||||
| Direktīvas 2006/112/EK 199.panta 2.punkta "d" apakšpunkts |
Likumprojekta 10.pants (likuma 13.6 pants) |
Pilnībā |
Norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas prasības |
|||||||||||||||||||||||
| Direktīvas 2006/112/EK |
Likumprojekta 10.pants (likuma 13.6 panta trešā un ceturtā daļa) |
Pilnībā |
Norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas prasības |
|||||||||||||||||||||||
| Direktīvas 2010/88/ES 1.pants (direktīvas 2006/112/EK 97.pants) |
Likuma 5.panta pirmā daļa |
Norma nav jāpārņem, jo likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktā PVN standartlikme nav mazāka par 15 procentiem |
|
|||||||||||||||||||||||
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas. Kādēļ? |
Direktīvas 2006/112/EK 132.panta 1.punkta "a" apakšpunkta norma ir pārņemta tikai attiecībā uz universālā pasta pakalpojuma minimumu; Direktīvas 2006/112/EK 199.panta 1.punkta "a" apakšpunkta norma netiek pārņemta attiecībā uz būvdarbu nodošanu, ko saskaņā ar direktīvas 2006/112/EK 14.panta 3.punktu var uzskatīt par preču piegādi. |
|||||||||||||||||||||||||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Latvijai ir pienākums informēt Eiropas Komisiju par direktīvas 2006/112/EK 132.panta 1.punkta "a" apakšpunkta un 199.panta 1.punkta "a" un "d" apakšpunkta normas pārņemšanu Latvijas Republikas tiesību aktos |
|||||||||||||||||||||||||
| Cita informācija |
Nav |
|||||||||||||||||||||||||
| 2.tabula. Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei |
||||||||||||||||||||||||||
| Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||||||||||||||||||||||||||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Valsts ieņēmumu dienests Ekonomikas ministrija Zemkopības ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
||||||||||||||||||||||||
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||||||||||||||||||
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||||||||||||||||||
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||||||||||||||||||
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||||||||||||||||||
| 6. |
Cita informācija |
Nav |
||||||||||||||||||||||||
Finanšu ministrs A.Vilks
v_sk = 5703
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs