Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(1)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 6.nr.; 2006, 10.nr.; 2009, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 166.nr.; 2011, 65., 184.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 6.nr.; 2006, 10.nr.; 2009, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 166.nr.; 2011, 65., 184.nr.) šādus grozījumus:

9. pants. Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Minētās personas var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Tās var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

1. Papildināt 9.panta otrās daļas 2.punktu aiz vārdiem "saimnieciskajiem darījumiem" ar vārdiem "gan kārtējā, gan iepriekšējā".

1. Papildināt 9.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārdiem "saimnieciskajiem darījumiem" ar vārdiem "gan kārtējā, gan iepriekšējā".

III nodaļa
Inventarizācija un pārskati

14. pants. Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti, nolikums vai satversme vai personālsabiedrības līgums.

Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.

Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.

Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

Šā panta noteikumi neattiecas uz iestādi, kas tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldības budžeta, un valsts vai pašvaldības aģentūru, kuras saimnieciskā gada ilgumu, sākumu un beigas nosaka attiecīgi likumi.

2. Papildināt III nodaļu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

"14.¹ pants

Šā likuma 14.panta noteikumi neattiecas uz uzņēmumu, kurš saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu ir ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Šā uzņēmuma pārskata gads aptver 12 mēnešus un sakrīt ar kalendāra gadu. Pārskata gads, kurā šis uzņēmums uzsāk darbību, izbeidz darbību vai tiek reorganizēts, var būt īsāks par 12 mēnešiem, bet tas beidzas ne vēlāk kā kalendāra gada 31.decembrī."

2. Papildināt III nodaļu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

"14.¹ pants

Šā likuma 14.panta noteikumi neattiecas uz uzņēmumu, kurš saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu ir ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Šā uzņēmuma pārskata gads aptver 12 mēnešus un sakrīt ar kalendāra gadu. Pārskata gads, kurā šis uzņēmums uzsāk darbību, izbeidz darbību vai tiek reorganizēts, var būt īsāks par 12 mēnešiem, bet tas beidzas ne vēlāk kā kalendāra gada 31.decembrī."

15.¹ pants. Valsts politiku grāmatvedības jautājumos izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

Ministru kabinets izveido Grāmatvedības padomi (turpmāk — padome), kuras darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Padomi finansē no valsts budžeta.

Padomes sastāvā ir divi Finanšu ministrijas pārstāvji, divi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji, divi Latvijas augstskolu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Latvijas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas. Padomes personālsastāvu pēc finanšu ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.

15.² pants. Padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Padomes darbu nodrošina Finanšu ministrija.

Padome organizē un vada Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu, izdod un aktualizē Latvijas grāmatvedības standartus un sniedz skaidrojumus par tiem, kā arī sniedz finanšu ministram priekšlikumus grāmatvedību reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai.

Padome var izveidot darba grupas vai tehniskās komitejas Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanai, izskatīt nozaru grāmatvedības un citus vispārējus grāmatvedības metodoloģijas jautājumus un sniegt savus ieteikumus un skaidrojumus par tiem.

Latvijas grāmatvedības standarti ir ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesībām grāmatvedības un tās pārskatu jomā un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskatu posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem.

1

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 15.¹ panta otro un trešo daļu un 15.² pantu.”

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

3. Izslēgt 15.¹ panta otro un trešo daļu un 15.² pantu.

Pārejas noteikumi

7. Grozījums šā likuma 2.panta ceturtās daļas 4.punktā par šā punkta izslēgšanu, kā arī grozījumi 9.panta otrās daļas 1.punktā un 11.panta trešajā daļā par vārdu “individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība” (attiecīgā locījumā) izslēgšanu un grozījums 13.panta piektajā daļā par vārdu un skaitļu “individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saim­niecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā gadā nepārsniedz 200 000 latu” izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Šā likuma pārejas noteikumu 7.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās tiek atcelta."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Šā likuma pārejas noteikumu 7.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās tiek atcelta."

4. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses."

5. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses."