Saeimas Prezidijam

 I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

 Pamatojums

Finanšu ministrijas vadības darba plāna 2011 uzdevums Nr.17.37 – izstrādāt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (turpmāk – likums), lai pilnveidotu likuma regulējumu.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

Attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumiem tiek lietota dažāda terminoloģija, proti, gan atvieglojumi, gan atlaides, tādējādi nepieciešams vienādot terminoloģiju.

Tā kā transportlīdzekļa masa vai tā motora tilpums ne vienmēr tiek noteikts veselos skaitļos, ir iespējama situācija, ka likums neparedz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi transportlīdzekļa  konkrētiem parametriem, piemēram, ja transportlīdzekļa pilnā masa ir 1500,5 kg, jo likumā transportlīdzekļa masa ir noteikta veselos skaitļos, piemēram, līdz 1500 kg, nākoša pakāpe ir no 1501 kg līdz 1800 kg. Tādējādi nepieciešams reglamentēt, ka, ja likumā minēto mērvienību skaitliskie lielumi ir noteikti ar zīmi aiz komata, nodokļu likmes noteikšanai izmanto to veselo skaitli, kas ir norādīts pirms komata.

Šobrīd likums paredz atbrīvojumu no ekspluatācijas nodokļa maksāšanas par vieglo automobili, kravas automobili, autobusu un motociklu, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas, bet neparedz atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas šādā gadījumā par kvadriciklu un triciklu.

Saskaņā ar likuma normām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir jāmaksā arī personai, kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem. Taču bērni ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem atrodas līdzīgā situācijā kā pieaugušas personas ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem, kurām sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošana ir apgrūtinoša un dažkārt pat neiespējama veselības stāvokļa dēļ. Šobrīd likums nosaka atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas vienīgi tajos gadījumos, kad pats transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai valdītājs ir I, II, vai III grupas invalīds. Tajā pat laikā, arī lai bērns ar pārvietošanās traucējumiem nokļūtu attiecīgajā izglītības, veselības aprūpes, rehabilitācijas un citās iestādēs, ģimenes transportlīdzekļa izmantošana bieži vien ir vienīgais iespējamais pārvietošanās līdzeklis, tādējādi arī šādā gadījumā ir nosakāms atbrīvojums no minētā nodokļa maksāšanas.

Likums paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu lauksaimniecības produktu ražotājiem un atzītām akvakultūras saimniecībām, ja tās veic saimniecisko darbību un ir reģistrējušies kā nodokļu maksātāji. Minēto normu interpretējot, rezultātā nodokļa atvieglojums tiek piemērots arī tādiem nodokļu maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību, tāpēc to nepieciešams precizēt.

Likuma 7.pants paredz vairāku veidu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumus par piekabi, taču neparedz par puspiekabi.

Likums paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu 20% apmērā par vienu transportlīdzekli personai, kuras apgādībā ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni, taču šobrīd minētais nodokļa atvieglojums nav piemērojams, ja ģimenē (reģistrētā laulībā), piemēram, vienam no laulātajiem apgādībā ir viens bērns, otram laulātajam apgādībā ir divi bērni.

Likuma 11.pants konkrēti nenosaka, kas ir uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājs gadījumā, ja ar nodokli apliekamajam transportlīdzeklim ir gan turētājs, gan īpašnieks.

Lai gan automašīnas lietošana uz tiesiska pamata (nomas, patapinājuma līgums) atbilst Ceļu satiksmes likumā dotajai transportlīdzekļa turētāja definīcijai, tomēr ne vienmēr patapinājuma ņēmēji vai nomnieki tiek reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD) kā transportlīdzekļa turētāji. Tā kā šobrīd likums nosaka, ka komersants maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli tikai par īpašumā vai turējumā esošu transportlīdzekli, veidojas situācija, ka likums nenosaka pienākumu maksāt minēto nodokli patiesajam transportlīdzekļa lietotājam. Piemēram, transportlīdzekļa īpašnieks, kas ir fiziska persona (kas nav šī nodokļa maksātāja, izņemot individuālos komersantus), patapina transportlīdzekli komersantam, kas netiek reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs. Šādā gadījumā nodoklis netiks maksāts, lai gan transportlīdzekļa patiesais lietotājs būs komersants. Ja transportlīdzeklis tiek iznomāts, tad iznomātājs, saņemot nomas maksu, no tās nomaksā ienākumu nodokļus, savukārt, ja transportlīdzeklis tiek patapināts, ienākuma nodokļi netiek maksāti, jo saskaņā ar Civillikuma 1947.pantu patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Kā norāda civiltiesību speciālists K.Torgāns nav aizliegts patapinājums arī juridisko personu attiecībās, taču uzņēmējdarbībā bezatlīdzības darījumi ir retums un parādās tikai kā sevišķas labvēlības izpausmes" (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.), Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga 2000). Tādējādi ir nepieciešams reglamentēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas pienākumu komersantam, kas nav reģistrā reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata no personas, kas nav komersants.

Tā kā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir maksājams par transportlīdzekli, secināms, ka par transportlīdzekli nodoklis par vienu un to pašu periodu ir maksājams vienu reizi. Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, ka nodoklis par transportlīdzekli par vienu un to pašu periodu būtu maksājams divas vai vairākas reizes, nepieciešams likumprojektā konkrēti noteikt, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par transportlīdzekli par vienu un to pašu periodu maksā tikai vienu reizi, neatkarīgi no tā, kuram no subjektiem saskaņā ar likumu konkrētajā brīdī nodoklis ir jāmaksā.

Likums nenosaka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa taksācijas periodu.

Šobrīd likums paredz, ka, maksājot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, komersants veic atsevišķu maksājumu par katru transportlīdzekli, kas uzskatāms par pārlieku lielu administratīvo slogu. Šāda procedūra ietver ne tikai papildus tehniskas darbības, bet arī komersanta naudas līdzekļu ieguldīšanu, līdz ar to uzskatāma par nesamērīgu.

Likums neparedz tiesiska rakstura darbību ar transportlīdzekli veikšanas aizliegumu (vienīgi tehniskās apskates veikšana), ja netiek samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis par periodu līdz konkrēto darbību veikšanai vai par iepriekšējo kalendāro gadu, ja konkrētais transportlīdzeklis ir bijis uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekts. Tas nozīmē, ja attiecīgajā gadā transportlīdzeklim vēl nav bijusi izieta (nav iestājies termiņš) valsts tehniskā apskate, un tas tiek noņemts no uzskaites, var rasties situācija, ka par iepriekšējo periodu nodoklis netiek samaksāts. Lai atvieglotu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa administrēšanas kārtību, nepieciešams noteikt personai atsevišķu tiesiska rakstura darbību ar transportlīdzekli aizliegumu, pirms tiek samaksāts minētais nodoklis.

Nevienā no normatīvajiem aktiem nav definēts termins "demonstrācijas transportlīdzeklis". Tā kā likums paredz atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas par transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti kā demonstrācijas transportlīdzekļi, normā nepieciešams precizēt, kas tiek saprasts ar demonstrācijas transportlīdzekļiem.

Likums paredz, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā par komersanta īpašumā vai turējumā esošiem īstermiņa iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, ja komersantam vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas pakalpojumi veido ne mazāk kā 90% no kopējā apgrozījuma. Taču ļoti reti ir iespējami gadījumi, kad komersantam 90% no kopējā apgrozījuma varētu veidot vienīgi vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas pakalpojumi, tādējādi nepieciešams normu papildināt, ka ne tikai iznomāšanas pakalpojumiem, bet gan vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas pakalpojumiem un vieglo transportlīdzekļu tirdzniecībai jāveido 90% no kopējā apgrozījuma, lai tiktu piemērots atbrīvojums no nodokļa maksāšanas īstermiņa iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem. Tāpat nepieciešams precizēt, kas ir saprotams ar "īstermiņa iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem", jo normatīvie akti nesniedz īstermiņa nomas definīciju.

Šobrīd likums neparedz vairākus gadījumus, kad komersants būtu atbrīvojams no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas, tādējādi veidojas situācija, ka minētais nodoklis ir jāmaksā arī par transportlīdzekļiem, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām, lai varētu piedalīties satiksmē vai kuriem nav iespējams piedalīties satiksmē, proti, nozagti transportlīdzekļi, no uzskaites noņemti transportlīdzekļi vai apķīlāti transportlīdzekļi, kuru izmantošana ceļu satiksmē ir bijusi liegta. Lai gan jau šobrīd Finanšu ministrija, izmantojot sistēmisko un teleoloģisko tulkošanas metodi, skaidro, ka par laika periodu, kad transportlīdzeklis ir bijis nozagts, nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, taču tas ir nepārprotami arī nosakāms pašā likumā.

Likums nenosaka vairākus nepieciešamos atbrīvojumus no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas, līdz ar to šobrīd likums arī neregulē kārtību, kā ir maksājams nodoklis par periodu, kad transportlīdzeklim nebija iespējams piedalīties satiksmē (tas ir bijis nozagts, noņemts no uzskaites).

Lai gan sporta transportlīdzekļiem dalība ceļu satiksmē ir ierobežota, un tas konstruktīvi tiek pielāgots tikai sporta sacensībām, likums šobrīd nenosaka atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas transportlīdzekļiem, kuriem to reģistrācijas apliecības sadaļā "Piezīmes" ir veikta atzīme "Sporta". Tāpat likums nenosaka atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas arī par tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir reģistrēts vēsturiskā spēkrata statuss, lai gan tas netiek lietots kā ikdienas transportlīdzeklis un tam ir kultūrvēsturiskā vērtība.

Lai nodokļu administrācijai dotu iespēju pārliecināties, vai konkrētajam transportlīdzeklim ir uzstādīta globālās pozicionēšanas sistēma (turpmāk – GPS), nepieciešama informācija par globālās pozicionēšanas sistēmu transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāju. Tādējādi likumā jānosaka, ka, deklarējot transportlīdzekli, kas tiek izmantots vienīgi saimnieciskās darbības veikšanai, CSDD, komersantam vienlaicīgi jānorāda globālās pozicionēšanas sistēmu transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāju, kuru iespējams reģistrā mainīt, pamatotas nepieciešamības gadījumā uzstādot transportlīdzeklim cita globālās pozicionēšanas sistēmu transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāja piedāvāto globālo pozicionēšanas sistēmu.

Šobrīd likums paredz atbilstību kādam no nodokļa maksāšanas atbrīvojuma nosacījumiem deklarēt un nemainīt uz visu gadu. Taču transportlīdzeklis, par kuru saskaņā ar likumu pienākas atbrīvojums no nodokļa maksāšanas, gada laikā var mainīt savu statusu un līdz ar to var veidoties situācija, ka par konkrēto transportlīdzekli vairs atbrīvojums no nodokļa maksāšanas nepienākas, bet likums liedz mainīt nodokļa piemērošanas kārtību līdz kalendārā gada beigām. Līdz ar to likumā jāparedz iespēja vienu reizi gada laikā mainīt personas statusu no nodokļa nemaksātāja (piemēram, ja persona transportlīdzekli izmanto tikai savas saimnieciskās darbības veikšanai un ir uzstādījis GPS) uz nodokļa maksātāju (piemēram, persona transportlīdzekli izmanto arī privātām vajadzībām un noņem iepriekš uzstādīto GPS).

Likums nosaka, ka komersantam, kārtojot ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, jānorāda dažādi ar transportlīdzekli un braukšanu saistīti rādījumi, taču neparedz, ka būtu uzrādāmi arī odometra rādījumi, kas ir būtiski kontroles vajadzībām.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontroles vajadzībām ir nepieciešami dati, kas ir pieejami tikai GPS tirgotājiem un GPS transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātājiem,  tādējādi nepieciešams iekļaut likumā GPS tirgotājiem un GPS transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātājiem  pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) pēc tā pieprasījuma par GPS uzstādīšanu konkrētajam transportlīdzeklim un par GPS neesamības uztveršanas zonā sistemātiskumu.

Likums šobrīd nenosaka prasības, kādām vajadzētu atbilst GPS, lai VID varētu sekmīgi veikt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontroles pasākumus, tādējādi nepieciešams likumā iestrādāt Ministru kabinetam deleģējumu noteikt šīs prasības.

Tā kā likums attiecībā uz 2011.gadu elektronisko deklarēšanu noteica tikai no 2011.gada 1.februāra līdz 2011.gada 28.februārim, valsts kapitālsabiedrības, ņemot vērā, ka bija ievērojama iepirkuma procedūra, šajā laika periodā nepaspēja uzstādīt visām savā īpašumā vai turējumā esošajām mašīnām GPS un deklarēt CSDD to, ka mašīnas tiks izmantotas tikai saimnieciskās darbības vajadzībām. Tādējādi būtu nepieciešams šādām valsts kapitālsabiedrībām noteikt tiesības pieprasīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksu.

 3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekts paredz vienādot likumā lietoto terminoloģiju attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaidēm un atvieglojumiem, aizstājot vārdu "atlaide" ar vārdu "atvieglojums".

Likumprojekts nosaka, ja likumā minēto mērvienību skaitliskie lielumi – transportlīdzekļa pilnā masa kilogramos, motora tilpums kubikcentimetros un motora maksimālā jauda kilovatos ir noteikti ar zīmi aiz komata, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes noteikšanai izmanto to veselo skaitli, kas ir norādīts pirms komata.

Lai nodrošinātu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanu arī pirms transportlīdzekļa turētāja reģistrācijas, likumprojekts nosaka, ka transportlīdzekļa turētāju reģistrēs tikai tad, ja būs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par kārtējo kalendāro gadu un par iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, ja tas iepriekšējos gados būs bijis reģistrēts Latvijā.

Likumprojekts paredz piemērot atbrīvojumu no ekspluatācijas nodokļa maksāšanas arī par kvadriciklu un triciklu, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas, kā tas šobrīd ir noteikts attiecībā uz vieglo automobili, kravas automobili, autobusu un motociklu.

Likumprojekts nosaka jaunu atbrīvojumu no ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, proti, nodoklis nav jāmaksā personai, kuras vai kuras laulātā apgādībā ir bērns ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem. Atbrīvojums tiek piemērots par vienu šādai personai vai tās laulātajam īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli.

Likumprojekts precizē, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums piemērojams lauksaimniecības produktu ražotājiem un atzītām akvakultūras saimniecībām, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji.

Likumprojekts precizē, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumi pienākas ne tikai par piekabi, bet arī par puspiekabi.

Likumprojekts konkretizē personu loku, kam pienākas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaide 20% apmērā, proti, atlaide pienākas arī, ja ģimenē (reģistrētā laulībā) laulātajiem kopā apgādībā ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni.

Likumprojekts precizē uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objektu, paredzot, ka nodokli maksā par komersanta īpašumā vai reģistrētā turējumā esošu vai no personas, kas nav komersants, patapinātu vieglo transportlīdzekli.

Likumprojekts nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā transportlīdzekļa turētājs, ja konkrētajam transportlīdzeklim ir CSDD reģistrēts gan īpašnieks, gan turētājs.

Likumprojekts nosaka pienākumu maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli arī komersantam, kas nav reģistrā reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata no personas, kas nav komersants.

Lai komersantam nebūtu jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis arī gadījumā, ja viņš mēneša laikā vienreiz uz vienu dienu ir lietojis patapinātu automašīnu, likumprojekts paredz, ka patapinājuma ņēmējs maksā nodokli, ja tas transportlīdzekli lieto vairāk kā 10 dienas viena mēneša laikā (neatkarīgi no dienā izmantoto stundu skaita un no tā, vai transportlīdzeklis mēneša laikā tiek lietots nepārtraukti vai ar pārtraukumiem).

Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, likumprojekts konkrēti nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par transportlīdzekli par vienu un to pašu periodu maksā tikai vienu reizi, neatkarīgi no tā, kuram no subjektiem saskaņā ar likumu konkrētajā brīdī nodoklis ir jāmaksā.

Likumprojekts nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads.

Tāpat no likuma tiek svītrota prasība, komersantam, maksājot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, veikt atsevišķu maksājumu par katru transportlīdzekli.

Likumprojekts paredz personai tiesiska rakstura darbību ar transportlīdzekli veikšanas aizliegumu, ja pirms tam netiek samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis par periodu līdz konkrēto darbību veikšanai vai par iepriekšējo kalendāro gadu, ja konkrētais transportlīdzeklis šajā laikā ir bijis uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekts.

Likumprojektā iestrādāta demonstrācijas transportlīdzekļa definīcija.

Likumprojekts nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā par komersanta īpašumā vai turējumā esošiem īstermiņa iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, ja komersantam vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas pakalpojumi un vieglo transportlīdzekļu tirdzniecība veido ne mazāk kā 90% no kopējā apgrozījuma.

Lai izvairītos no turpmākām neskaidrībām, likumprojekts paredz precizējumu attiecībā uz īstermiņa iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, norādot, ka tie ir transportlīdzekļi, kuri tiek iznomāti uz periodu ne ilgāku par vienu gadu.

Lai izvairītos no situācijas, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir maksājams arī par tādu transportlīdzekli, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām un līdz ar to nav gatavs piedalīties satiksmē vai arī ar kuru nav iespējams piedalīties satiksmē (nozagts, noņemts no uzskaites, apķīlāts ar aizliegumu piedalīties satiksmē), likumprojekts nosaka vairākus atbrīvojumus no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas. Tāpat likumprojekts reglamentē kārtību, kā ir maksājams nodoklis par periodu, kad transportlīdzeklim nebija iespējams piedalīties satiksmē.

Likumprojekts nosaka atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas transportlīdzekļiem, kuriem to reģistrācijas apliecības sadaļā "Piezīmes" ir veikta atzīme "Sporta", jo tiem dalība ceļu satiksmē ir ierobežota, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir reģistrēts vēsturiskā spēkrata statuss, jo tas netiek lietots kā ikdienas transportlīdzeklis un tam ir kultūrvēsturiskā vērtība.

Likumprojekts nosaka, ka, deklarējot transportlīdzekli, kas tiek izmantots vienīgi saimnieciskās darbības veikšanai, CSDD, komersantam vienlaicīgi jānorāda globālās pozicionēšanas sistēmu transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāju, kuru iespējams reģistrā mainīt, pamatotas nepieciešamības gadījumā uzstādot transportlīdzeklim cita globālās pozicionēšanas sistēmu transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāja piedāvāto globālo pozicionēšanas sistēmu.

Likumprojekts paredz iespēju vienu reizi gada laikā mainīt personas statusu no nodokļa nemaksātāja uz nodokļa maksātāju.

Likumprojekts paredz, ka komersantam, kārtojot ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, jānorāda arī odometra rādījums mēneša pirmajā un pēdējā dienā.

Likumprojekts nosaka pienākumu GPS tirgotājiem un GPS transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātājiem informēt VID pēc tā pieprasījuma par GPS uzstādīšanu konkrētajam transportlīdzeklim un par GPS neesamības uztveršanas zonā sistemātiskumu un regularitāti.

Likumprojektā iestrādāts deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības, kādām vajadzētu atbilst GPS, lai VID varētu sekmīgi veikt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontroles pasākumus.

Likumprojekts paredz, ka nodokļu maksātājam būs tiesības atprasīt samaksāto uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par periodu, par kuru tam nebija jāmaksā saskaņā ar likumprojektā iekļautajiem atbrīvojumiem no nodokļa maksāšanas.

Likumprojekts nosaka, ja valsts kapitālsabiedrība iepirkuma procedūras nepieciešamības dēļ, uzstādot transportlīdzeklim globālās pozicionēšanas sistēmu, attiecībā uz 2011.gadu šā likuma pārejas noteikumu 7.punktā minētajā termiņā nav paspējusi deklarēt reģistrā transportlīdzekļa atbilstību šā likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktam, tai ir tiesības pieprasīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atmaksu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu. Iesniegumā valsts kapitālsabiedrība norāda katra tā automobiļa marku, modeli, reģistrācijas numuru, par kuru pieprasa nodokļa atmaksu, un to mēnešu skaitu, par kuriem pieprasa nodokļa atmaksu, kā arī mēnesi, kurā transportlīdzeklim ir uzstādīta globālās pozicionēšanas sistēma.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izstrādē tika iesaistīts VID un CSDD.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar

 7.

 Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

 Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekta tiesiskais regulējums skar komersantus, kuriem piešķirts komercreģistra numurs un kura īpašumā vai turējumā ir ar nodokli apliekamais objekts, kā arī personas (laulātos), kuriem kopā apgādībā ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni un ir transportlīdzeklis, vai kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem.

Tāpat likumprojekts skars GPS tirgotājus un GPS transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātājus, ņemot vērā, ka likumprojektā tiem tiek noteikti pienākumi.

Nodokļu maksātāju, kurus ietekmē likumprojekts, precīzu skaitlisko lielumu vai īpatsvaru noteikt ir apgrūtinoši, jo likumprojektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar dažādiem procesiem, daļu no kuriem iniciē pats nodokļu maksātājs (noņem transportlīdzekli no uzskaites), savukārt daļa notiek no nodokļa maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ (piemēram, tiek nozagts transportlīdzeklis).

Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju attiecībā uz bērniem ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija 2010.gadā izsniegusi atzinumu par apgrūtinātu pārvietošanos apmēram 300 bērniem ar invaliditāti, lai saņemtu pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai.

Saskaņā ar CSDD sniegto informāciju CSDD ir reģistrēti gandrīz 700 sporta transportlīdzekļi un transportlīdzekļi ar vēsturiskā spēkrata statusu, no kuriem apmēram 150 transportlīdzekļi ir reģistrēti juridiskām personām (tajā pat laikā jāņem vērā, ka ne visas juridiskās personas ir komersanti, savukārt individuālie komersanti ir fiziskas personas).

 2.

 Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts šo jomu neskar

 3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Finansiālo ietekmi uz valsts budžetu nevar  noteikt, jo nav iespējams prognozēt, cik transportlīdzekļi varētu tikt noņemti no uzskaites, kā arī nav iespējams prognozēt, vai palielināsies nodokļa maksātāju skaits.

Ņemot vērā, ka likumprojektā tiek paredzēti vairāki atbrīvojumi gan no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, gan no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas, taču tajā pat laikā, paredzot tādu nodokļu maksātāju kategoriju, kā komersanti, kas lieto transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata no personas, kas nav komersants (šobrīd ir transportlīdzekļa īpašnieki vai reģistrētie turētāji), nosakot, ka nodokļu maksātājs nevar veikt tiesiska rakstura darbības ar transportlīdzekli pirms nav samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis par iepriekšējo periodu, kā arī paredzot iespēju vienu reizi gadā mainīt nodokļu nemaksātāja statusu uz uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāja statusu, secināms, ka tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme varētu būt drīzāk neitrāla.

 4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz GPS tirgotājiem un GPS transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātājiem radīs pienākumu pēc VID pieprasījuma sniegt ar GPS uzstādīšanu un uztveršanas zonā neesamību saistītu informāciju.

Deklarējot CSDD transportlīdzekli, kurš tiek izmantots tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām, komersantam papildus būs jānorāda globālās pozicionēšanas sistēmu transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāju.

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

Likumprojektā ietvertais regulējums paredz šādu administratīvo procedūru izmaiņas:

CSDD saskaņā ar likumprojektā noteikto būs jāpiemēro vairāki atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Tādējādi CSDD atbrīvojuma no nodokļa maksāšanas piemērošanai nepieciešams saņemt no atsevišķu iestāžu datu bāzēm (Iedzīvotāju reģistra, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datu bāzes) ziņas par konkrētajiem nodokļa maksātājiem.

Deklarējot CSDD transportlīdzekli, kurš tiek izmantots tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām, komersantam papildus būs jānorāda globālās pozicionēšanas sistēmu transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāju.

Komersantam, mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanas kārtību un līdz ar to pārtraucot atbrīvojuma no nodokļa maksāšanas piemērošanu, šis fakts jādeklarē CSDD piecu dienu laikā no atbrīvojuma zaudēšanas.

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

 7.

 Cita informācija

Nav

 III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojektā ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības, kādām jāatbilst GPS, lai VID varētu sekmīgi veikt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontroles pasākumus. Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā ar 2012.gada 1.janvāri.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija – Finanšu ministrija.

 2.

 Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

 VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Šī gada laikā ir notikušas vairākas sanāksmes par likuma piemērošanu, kā arī apspriesta vairāku grozījumu likumā nepieciešamība. Sanāksmes par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa regulējumu ir notikušas šī gada 12., 17., 18., 26.janvārī, 11. un 18.februārī.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Sanāksmes ir notikušas ar CSDD pārstāvjiem, GPS tirgotāju un GPS transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāju sabiedrībām – SIA "Autonams", SIA "Izseko", SIA "HCT Automotive", Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas pārstāvjiem, Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, ar vairākām līzinga kompānijām – SIA "Citadele līzings un faktorings", SIA "UniCredit Leasing", SIA "Hipolīzings", SIA "Swedbank Līzings".

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sanāksmju rezultātā tika panākta vienošanās par vairāku normu reglamentēšanu likumā. Piemēram, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija savus priekšlikumus ir iesūtījusi Finanšu ministrijai arī rakstveidā, pārrunājot šos priekšlikumus sanāksmes laikā, panākta savstarpēja vienošanās par nepieciešamo grozījumu virzību. Arī Labklājības ministrija rakstveidā ir atsūtījusi priekšlikumu paredzēt atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas personām, kuru apgādībā ir bērni ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem. CSDD ir iesniedzis savus sagatavotos priekšlikumus grozījumiem likumprojektā, kas lielākoties ir ņemti vērā un iestrādāti likumprojektā.

 4.

 Saeimas un ekspertu līdzdalība

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē ir izdiskutēts jautājums par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atbrīvojuma 20% apmērā noteikšanu personām, kurām reģistrētā laulībā kopā apgādībā ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni, un gūts atbalsts likuma attiecīgās normas virzībai.

 5.

 Cita informācija

Nav

 VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izpildē ir iesaistīts VID, CSDD.

 2.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekta izpilde ietekmē CSDD darbību, radot pienākumu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atbrīvojuma piemērošanai pārliecināties par to, vai konkrētā persona atbilst likuma nosacījumiem un tai pienākas nodokļa atbrīvojums, citu institūciju datu bāzēs vai arī iegūt informāciju no šīm datu bāzēm.

 3.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas.

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekta izpilde nav saistīta ar esošas institūcijas likvidāciju.

 5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekta izpilde nav saistīta ar esošas institūcijas reorganizāciju vai esošu institūciju apvienošanu.

 6.

 Cita informācija

Nav