Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(10)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Par privatizācijas sertifikātiem

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"

Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”

Izdarīt likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1., 23.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 14.nr.; 2009, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 50.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1., 23.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 14.nr.; 2009, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 50.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) privatizācijas sertifikāts (turpmāk - sertifikāts) - valsts piešķirts dematerializēts vērtspapīrs, kuru var tikai vienreiz izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašumu;

2) privatizācijas sertifikātu konts - normatīvajos aktos noteiktajās kredītiestādēs (turpmāk — bankas) atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem;

1. Izteikt 1.panta 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) privatizācijas sertifikātu konts – šajā likumā noteiktajā kārtībā atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekiem piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem;

1. 1.pantā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) privatizācijas sertifikātu konts — šajā likumā noteiktajā kārtībā atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekiem piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem;

3) privatizācijas sertifikātu grāmatiņa (turpmāk - sertifikātu grāmatiņa) - dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem;

3) privatizācijas sertifikātu grāmatiņa (turpmāk – sertifikātu grāmatiņa) – dokuments, kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem;".

3) privatizācijas sertifikātu grāmatiņa (turpmāk — sertifikātu grāmatiņa) — dokuments, kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem;”;

4) Latvijas iedzīvotājs - šā likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

5) kopīgo ieguldījumu fonds - ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība;

6) kopīgo ieguldījumu sabiedrība - akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma;

7) sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku - sertifikāti, ko piešķir Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši šā likuma II nodaļas noteikumiem;

8) sertifikāti politiski represētajām personām - sertifikāti, ko atbilstoši šā likuma III nodaļas noteikumiem piešķir personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par politiski represētām;

9) īpašuma kompensācijas sertifikāti - sertifikāti, ko šā likuma IV nodaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā piešķir nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto īpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja bijušo īpašumu nevar atdot vai ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atsakās no īpašuma tiesībām un vēlas īpašuma vietā saņemt kompensāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999. likumu un 08.03.2012. likumu)

1

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis

Papildināt 1.pantu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

„10) privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana – valsts pārvaldes uzdevums, kas aptver privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu, uzturēšanu, sertifikātu ieskaitīšanu privatizācijas sertifikātu kontā un citas operācijas ar sertifikātiem, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar sertifikātu apgrozību;

Atbalstīts

papildināt pantu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana — valsts pārvaldes uzdevums, kas aptver privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu, uzturēšanu, sertifikātu ieskaitīšanu privatizācijas sertifikātu kontā un citas operācijas ar sertifikātiem, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar sertifikātu apgrozību;

11) privatizācijas sertifikātu aprites administrēšana – valsts pārvaldes uzdevums, kura ietvaros tiek kontrolēta sertifikātu emitēšana, izmantošana privatizācijas procesā, sertifikātu daudzums tirgū, kā arī citas darbības, kas saistītas ar sertifikātu apgrozības uzraudzību;”

11) privatizācijas sertifikātu aprites administrēšana — valsts pārvaldes uzdevums, kura ietvaros tiek kontrolēta sertifikātu emitēšana, izmantošana privatizācijas procesā, sertifikātu daudzums tirgū, kā arī citas darbības, kas saistītas ar sertifikātu apgrozības uzraudzību.”

3.pants. Sertifikāta vērtība

(1) Viena sertifikāta nominālvērtība atbilst dzīvokļa kopplatības 0,5 kvadrātmetru celtniecības vidējai izmaksai naudā sērijveidā celtajos dzīvojamos namos.

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Sertifikāta vērtība

Viena sertifikāta nominālvērtība ir 28 lati."

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Sertifikāta vērtība

Viena sertifikāta nominālvērtība ir 28 lati.”

(2) Sertifikāta nominālvērtību naudā nosaka Ministru kabinets.

3. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana

(1) Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana ietver valsts pārvaldes uzdevumus – administrēt sertifikātu apriti un apkalpot klientus.

2

Juridiskais birojs

Izteikt 3.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana ir valsts pārvaldes uzdevums, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var deleģēt privātpersonai.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 4

(2) Ministru kabinets nosaka personu, kurai tiek deleģēta privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, vai institūciju, kura apkalpo privatizācijas sertifikātu kontus. Administrēt sertifikātu apriti un apkalpot klientus var dažādi subjekti."

3

Juridiskais birojs

Aizstāt 3.¹ panta otrajā daļā vārdus “tiek deleģēta” ar vārdiem “var deleģēt”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 4

4

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„3. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

„3.¹ pants. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

(1) Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var deleģēt privātpersonai privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanu.

(2) Deleģējot valsts pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nosaka uzdevuma izpildei nepieciešamā finansējuma avotu.””

Atbalstīts

3. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

“3.¹ pants. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

(1) Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var deleģēt privātpersonai privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanu.

(2) Deleģējot valsts pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nosaka uzdevuma izpildei nepieciešamā finansējuma avotu.”

4.pants. Privatizācijas sertifikātu konta atvēršanas kārtība

(1) Privatizācijas konta atvēršanas maksu un kārtību nosaka Ministru kabinets. Pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, politiski represētās personas, valsts apgādībā vai invalīdu, pensionāru, politiski represēto personu apgādībā esošās personas un nepilngadīgās personas, kurām ir piešķirta pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā, šo maksu var nokārtot sertifikātos.

(2) Latvijas iedzīvotājam piešķirtie sertifikāti tiek ieskaitīti privatizācijas sertifikātu kontā un atspoguļoti to īpašniekam izsniegtajā sertifikātu grāmatiņā. Privatizācijas sertifikātu kontu var papildināt ar mantotiem, pirktiem, dāvinātiem vai papildus piešķirtiem sertifikātiem.

(3) Juridisko personu nopirktie sertifikāti tiek ieskaitīti šo juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontos, kuru atvēršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Personas un institūcijas, kurām izsniedzamas ziņas par privatizācijas sertifikātu kontu, kā arī kārtību, kādā uzliekams arests privatizācijas sertifikātu kontam, nosaka Kredītiestāžu likums.

4.  4.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ziņas par privatizācijas sertifikātu kontu sniedzamas un arests privatizācijas sertifikātu kontam uzliekams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.";

4.  4.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ziņas par privatizācijas sertifikātu kontu sniedzamas un arests privatizācijas sertifikātu kontam uzliekams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

(5) Bankām un normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām jāseko līdzi tam, lai katrai personai, kurai ir sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikāti politiski represētai personai, būtu tikai viens privatizācijas sertifikātu konts, kā arī jākontrolē piešķirto, apgrozībā esošo un dzēsto sertifikātu daudzums.

izslēgt piektajā daļā vārdus "Bankām un";

Redakcionāli precizēts

aizstāt piektajā daļā vārdus “Bankām un normatīvajos aktos” ar vārdiem “Normatīvajos aktos”;

(5¹) Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtību un kārtību, kādā sniedzami pārskati par kontu atvēršanu un sertifikātu izmantošanu, kā arī tarifa daļu, ko saņem banka no maksas par privatizācijas sertifikātu konta apkalpošanu, nosaka Ministru kabinets.

izteikt 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtību un kārtību, kādā sniedzami pārskati par kontu atvēršanu un sertifikātu izmantošanu, kā arī privatizācijas sertifikātu konta apkalpošanas tarifus un to sadalījumu starp institūcijām nosaka Ministru kabinets.";

5

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis

Izteikt likumprojekta 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„izteikt 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtību, tarifus un maksāšanas līdzekli, kā arī kārtību, kādā sniedzami pārskati par privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu nosaka Ministru kabinets.””.

Atbalstīts

izteikt 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtību, tarifus un maksāšanas līdzekli, kā arī kārtību, kādā sniedzami pārskati par privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu, nosaka Ministru kabinets.”;

(6) Atverot privatizācijas sertifikātu kontu, sertifikātu pretendentam bankā jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti un noteikta parauga dokuments sertifikātu saņemšanai, bet sertifikātu mantošanas gadījumā - arī radniecību apliecinoši dokumenti, spēkā stājies testaments vai tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.

izslēgt sestajā daļā vārdu "bankā";

izslēgt sestajā daļā vārdu “bankā”;

(7) To sertifikātu pretendentu intereses, kuri ir nepilngadīgi vai kuru rīcībspēja ir ierobežota, sertifikātu saņemšanas un izmantošanas procedūrās pārstāv viņu aizgādņi vai aizbildņi saskaņā ar likumiem. Katram Latvijas iedzīvotājam, kurš ir nepilngadīgs vai kura rīcībspēja ir ierobežota, jāatver savs privatizācijas konts.

aizstāt septītajā daļā vārdus "privatizācijas konts" ar vārdiem "privatizācijas sertifikātu konts";

aizstāt septītajā daļā vārdus “privatizācijas konts” ar vārdiem “privatizācijas sertifikātu konts”;

(8) Sertifikātu piešķiršanu un privatizācijas kontu atvēršanu organizē un nodrošina pagasta, rajona padome vai pilsētas dome.

aizstāt astotajā daļā vārdus "privatizācijas kontu" ar vārdiem "privatizācijas sertifikātu kontu".

aizstāt astotajā daļā vārdus “privatizācijas kontu” ar vārdiem “privatizācijas sertifikātu kontu”.

(9) Personām, kas pretendē uz sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku, ir tiesības iesniegt deklarāciju šo sertifikātu saņemšanai un atvērt šo privatizācijas sertifikātu kontu Ministru kabineta noteiktajos termiņos.

(10) Ja sertifikātu pretendentam pēc viņa pieprasījuma atkārtoti piešķir sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku vai sertifikātus politiski represētai personai, vai īpašuma kompensācijas sertifikātus par vienu un to pašu īpašumu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts divkāršs atkārtoti piešķirto attiecīgā veida sertifikātu skaits.

(11) Ja sertifikātu pretendents pēc lēmuma pieņemšanas par sertifikātu piešķiršanu iesniedz papildu dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt papildu sertifikātus, tos ieskaita pretendenta privatizācijas sertifikātu kontā.

(12) Ja tiek pārdoti, mantoti vai dāvināti īpašuma kompensācijas sertifikāti, to statuss nemainās un šo sertifikātu ieguvēju privatizācijas sertifikātu kontos un sertifikātu grāmatiņās jābūt atzīmei par šo statusu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999. likumu, 07.06.2007. likumu un 08.03.2012. likumu)

II nodaļa
Sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku 7.pants. Privatizācijas sertifikātu konta atvēršana sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku

(1) Privatizācijas sertifikātu kontu sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku atver bankā pēc sertifikātu pretendenta deklarētās dzīvesvietas. Privatizācijas sertifikātu konta atvēršanas un piešķiramo sertifikātu daudzuma noteikšanas pamats ir Iedzīvotāju reģistra informācija par Latvijas iedzīvotāja un viņa priekšteču pilsonību, bet attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju, kurš nav Latvijas pilsonis, - informācija par laiku, kad viņš pēdējoreiz ieradās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, un par viņa tiesisko statusu, kā arī pagasta padomes, pilsētas domes vai attiecīgās pašvaldības izveidotās komisijas lēmums par sertifikātu piešķiršanu un piešķiramo sertifikātu daudzumu, ko tā pieņem, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto deklarāciju, pasi vai dzimšanas apliecību, atzīmi personu apliecinošos dokumentos par reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, ierakstu pasē vai dzimšanas apliecībā par dzimšanas datumu un vietu.

5. Izslēgt 7.panta pirmās daļas pirmo teikumu.     

5. Izslēgt 7.panta pirmās daļas pirmo teikumu.

(2) Lai atvērtu privatizācijas sertifikātu kontu, jāuzrāda pase vai dzimšanas apliecība, jāizpilda un jāparaksta deklarācija, kurā jāsniedz šā likuma 5. un 6.pantā noteiktās ziņas. Par šo ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu tiek anulēts divkāršs nepamatoti piešķirto sertifikātu skaits, bet, ja privatizācijas sertifikātu kontā sertifikātu nepietiek, tas tiek slēgts.

(3) Ja pirms anulēšanas sertifikāti pārdoti, dāvināti vai izmantoti samaksai par privatizējamo īpašumu un privatizācijas sertifikātu kontā atlikušo sertifikātu skaits ir mazāks par anulējamo sertifikātu skaitu, darījumi ar anulējamiem sertifikātiem atzīstami par spēkā neesošiem, ja tas nav pretrunā ar Civillikumu, un mantiskā prasība trūkstošo sertifikātu nominālvērtībā piedzenama likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par sertifikātu anulēšanu pieņem pagasta padome vai pilsētas dome, bet spriedumu par minēto darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem - tiesa pēc pagasta padomes vai pilsētas domes prasības. Pagasta padomei vai pilsētas domei minētā lēmuma noraksts piecpadsmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas jānosūta deklarācijas iesniedzējam.

(4) Šā likuma 5.panta piektajā daļā minētos dokumentus sertifikātu pretendents kopā ar deklarāciju iesniedz pagasta padomei, pilsētas domei vai attiecīgās pašvaldības izveidotajai komisijai.

(5) Izziņu par šā likuma 5.panta ceturtajā daļā un 6.panta 1., 4. un 5.punktā minēto personu darbu vai dienestu izsniedz tā uzņēmuma, kapitālsabiedrības, iestādes vai organizācijas vadītājs, kurā strādā vai dien šī persona, vai sociālās apdrošināšanas iestāde, pamatojoties uz darba grāmatiņu, vai arhīvs. Sociālās apdrošināšanas iestādes un citas valsts iestādes vai arhīvs izziņu izsniedz par Ministru kabineta noteikto maksu. Personām, kuras nestrādā un nav pensijas vecumā, jāiesniedz izraksts no darba grāmatiņas, kas apliecināms likumā noteiktajā kārtībā. Sertifikātu pretendents šo izziņu vai izrakstu kopā ar deklarāciju iesniedz pagasta padomei, pilsētas domei vai attiecīgās pašvaldības izveidotajai komisijai.

(6) Par nepilnu nodzīvoto gadu piešķir sertifikāta daļu, kas atbilst nodzīvotā gada daļai, noapaļojot ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai.

(7) Latvijas iedzīvotāju sertifikāti ir mantojami. Mantojamas ir arī tiesības saņemt sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku, ja sertifikātu pretendents ir miris pēc 1992.gada 31.decembra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2012. likumu)

III nodaļa
Sertifikāti politiski represētajām personām

9.pants. Privatizācijas sertifikātu kontu atvēršana politiski represētajām personām

(1) Privatizācijas sertifikātu kontu politiski represētajām personām atver banka pēc sertifikātu pretendenta deklarētās dzīvesvietas, apvienojot šo kontu ar privatizācijas sertifikātu kontu, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku.

6. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Politiski represētajām personām piešķirtos sertifikātus ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku. Ja tas nav atvērts, politiski represētajai personai atver privatizācijas sertifikātu kontu."

6. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Politiski represētajām personām piešķirtos sertifikātus ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku. Ja tas nav atvērts, politiski represētajai personai atver privatizācijas sertifikātu kontu.”

(2) Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir iesniegums par sertifikātu piešķiršanu, likumā paredzētajā kārtībā piešķirtais politiski represētās personas statuss un rajona padomes vai republikas pilsētas domes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu.

(3) Politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu skaitu noapaļo ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai.

(4) Sertifikāti, kas piešķirti politiski represētajām personām, ir mantojami. Mantojamas ir arī tiesības saņemt šos sertifikātus, ja sertifikātu pretendents ir miris pēc 1992.gada 31.decembra.

(5) Politiski represētajām personām dzēš privatizācijas sertifikātus par to nominālvērtību atbilstoši izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos to vērtību naudā –– 28 latus par katru izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadīto gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999. likumu, 22.06.2005. likumu un 08.03.2012. likumu)

IV nodaļa
Īpašuma kompensācijas sertifikāti

10.pants. Privatizācijas sertifikātu kontu atvēršana īpašuma kompensācijas sertifikātiem

(1) Sertifikātus par nacionalizētajiem un citādi nelikumīgi atņemtajiem īpašumiem piešķir to bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja īpašumu nevar atdot vai ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atsakās no īpašuma tiesībām un vēlas īpašuma vietā saņemt kompensāciju.

(2) Ja bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem naudā vai citādā veidā sniegtā kompensācija nesedz mantas reālo vērtību vai kompensācija izmaksāta tikai par mantas daļu, sertifikāti izsniedzami par nekompensēto daļu.

(3) Īpašuma kompensācijas sertifikātus ieskaita bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku privatizācijas sertifikātu kontā, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem, pamatojoties uz lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu, kas pieņemts šā likuma 11. - 16. pantā noteiktajā kārtībā un reģistrēts attiecīgā pagasta padomē vai pilsētas domē. Ja privatizācijas sertifikātu konts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem nav atvērts, privatizācijas sertifikātu kontu atver kompensācijas saņēmēja norādītajā bankā. Kompensāciju sertifikātos nosaka, kompensācijas vērtību naudā dalot ar sertifikāta nominālvērtību. Sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, ka šie sertifikāti piešķirti īpašuma kompensācijai.

7. Izteikt 10.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Privatizācijas sertifikātu kontu kompensācijas saņēmējam atver, ja privatizācijas sertifikātu konts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem nav atvērts."

7. Izteikt 10.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Privatizācijas sertifikātu kontu kompensācijas saņēmējam atver, ja privatizācijas sertifikātu konts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem nav atvērts.”

(4) Pagasta padome vai pilsētas dome, reģistrējot lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, seko tam, lai kompensāciju par vienu īpašumu nepiešķirtu vairākkārt.

V nodaļa
Sertifikātu izmantošana

17.pants. Sertifikātu izmantošanas veidi

(1) Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem - zemi, namīpašumiem, dzīvokļiem. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem arī samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem vai to kapitāla daļām (akcijām, pajām, daļām), ja apstiprinātajos konkrēto objektu privatizācijas noteikumos (projektā) nav noteikts citādi.

(2) Sertifikātu īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības dalībnieki, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodot vai pārdot savus sertifikātus šai kapitālsabiedrībai, lai kapitālsabiedrība par tiem pirktu privatizējamo valsts vai pašvaldību mantu. Ja kapitālsabiedrības dalībnieki savus sertifikātus nodevuši šai sabiedrībai, lai kapitālsabiedrība par tiem pirktu privatizējamo valsts vai pašvaldību mantu, tad par šiem sertifikātiem privatizācijas rezultātā iegūtā manta jāiegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar likumu par attiecīgo kapitālsabiedrības veidu. Pēc pamatkapitāla palielināšanas katrs sertifikātu īpašnieks iegūst nodoto sertifikātu nominālvērtībai atbilstošu kapitāla daļu un balsu skaitu. Sertifikātus nevar ieguldīt kapitālsabiedrību pamatkapitālā.

8. 17.pantā:

izslēgt otro daļu;

8. 17.pantā:

izslēgt otro daļu;

(3) Sertifikātus var pārdot licencētam sertifikātu tirgus starpniekam, slēdzot rakstveida līgumu. Starpnieka pakalpojumu var sniegt kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālu atļauju (licenci). Licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī starpniecības sabiedrības pienākumus un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Sertifikāta tirgus cena ir sertifikāta vidējā cena starpniecības sabiedrību rīkotajās izsolēs noslēgtajos pirkuma līgumos pēdējās 10 dienās, kuru laikā veikti darījumi ar sertifikātiem. Šo cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē Ministru kabineta noteikta institūcija, kura apkopo informāciju par sertifikātu tirgū noslēgtajiem darījumiem.";

6

7

Juridiskais birojs

Ierosinām precizēt grozījuma likuma 17.panta 3.¹ daļā pirmo teikumu, izsakot to šādā redakcijā:

“Sertifikāta tirgus cena ir sertifikāta vidējā cena, kas ietverta starpniecības sabiedrību rīkotajās izsolēs noslēgtajos pirkuma līgumos un šīs cenas noteikšanai ņem vērā tikai tās pēdējās 10 dienas, kurās pirkuma līgumi ir slēgti.”

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis

Izteikt likumprojekta 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Sertifikāta tirgus cena ir sertifikāta vidējā cena, kas tiek aprēķināta no starpniecības sabiedrību rīkotajās izsolēs pēdējās 10 dienās noslēgtajiem pirkuma līgumiem. Tās noteikšanai par pamatu ņem pēdējās 10 dienas, kurās ir slēgti pirkuma līgumi. Šo cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē Ministru kabineta noteikta institūcija, kura apkopo informāciju par sertifikātu tirgū noslēgtajiem darījumiem.””.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 7

Atbalstīts

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Sertifikāta tirgus cena ir sertifikāta vidējā cena, kas tiek aprēķināta no starpniecības sabiedrību rīkotajās izsolēs pēdējās 10 dienās noslēgtajiem pirkuma līgumiem. Tās noteikšanai par pamatu ņem pēdējās 10 dienas, kurās ir slēgti pirkuma līgumi. Šo cenu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē Ministru kabineta noteikta institūcija, kura apkopo informāciju par sertifikātu tirgū noslēgtajiem darījumiem.”;

(4) Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības par atļaujas (licences) saņemšanu maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību.

(5) Līgumā ar starpniecības sabiedrību, kā arī kopīgo ieguldījumu fonda ieguldījuma līgumā jāparedz, ka starpniecības sabiedrības vai kopīgo ieguldījumu fonda likvidēšanas gadījumā sertifikātu ieguldītājiem tiks atlīdzināta par viņu ieguldītajiem sertifikātiem iegūtajai kapitāla (fonda) daļai atbilstoša likvidējamās kapitālsabiedrības vai kopīgo ieguldījumu fonda mantas vērtības daļa.

(6) Sertifikātus var ieguldīt pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos, saņemot no šiem fondiem ienākumus saskaņā ar līgumu. Šo fondu darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināti noteikumi.

izslēgt sesto un septīto daļu.

izslēgt sesto un septīto daļu.

(7) Sertifikātus var pieņemt samaksai par nekustamo īpašumu, ko pārdod kapitālsabiedrības, kuros valsts un pašvaldību daļa pamatkapitālā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē ir mazāks par 25%. Iegūtos sertifikātus šīm kapitālsabiedrībām ir tiesības izlietot valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā.

(8) Šā likuma 9.panta piektajā daļā minētos sertifikātus pēc politiski represēto personu pieprasījuma ieskaita īpašā fondā, kura darbību un sertifikātu dzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999. likumu, 01.11.2001. likumu, 22.06.2005. likumu un 07.06.2007. likumu)

18.pants. Sertifikātu izmantošanas kārtība

(1) Sertifikātu īpašnieks var apvienot savus privatizācijas sertifikātu kontus. Apvienojot privatizācijas sertifikātu kontus, sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, cik īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķirts. Sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem bez bāriņtiesas piekrišanas ir atļauts izmantot privatizācijā vai pārdot viņu aizbildnībā vai aizgādnībā esošo personu sertifikātus. Pārdošanas gadījumā sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem jāiesniedz bāriņtiesai norēķins par pārdošanu un ieņemto naudu. Persona, sasniedzot pilngadību, var prasīt, lai tiktu atzītas tās tiesības uz atbilstošu privatizētā īpašuma domājamo daļu izmantoto privatizācijas sertifikātu apjomā vai arī lai tai tiktu izmaksāta kompensācija naudā.

(2) Sertifikātu īpašnieki var dāvināt savus sertifikātus tikai fiziskajām personām, kurām ir atvērti savi privatizācijas sertifikātu konti.

(3) Sertifikātu īpašnieka nāves gadījumā sertifikātus manto viņa mantinieki. Mantojuma aizgādņi vai testamenta izpildītāji ir tiesīgi sertifikātus izmantot privatizācijā vai pārdot pirms apstiprināšanas mantojuma tiesībās.

(4) Par sertifikātu pārdošanu, dāvināšanu un mantošanu, izņemot dāvinājumu vai mantojumu, ko saņēmuši laulātie vai personas, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības ar sertifikātu īpašnieku, kā arī atklātā izsolē pārdevušas šā likuma 17.panta trešajā daļā minētās starpniecības sabiedrības, maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību.

(5) Personām, kuras emigrē vai repatriējas no Latvijas, izņemot Latvijas pilsoņus, ir tiesības pārdot savus sertifikātus, nemaksājot valsts nodevu. Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu ieguldīšanu pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos un tajos ieguldīto sertifikātu pārdošanu, par sertifikātu nodošanu kapitālsabiedrībām, ieguldīšanu kopīgo ieguldījumu fondos, par sertifikātu pārskaitīšanu privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma vai šā likuma 17.panta septītajā daļā minētā īpašuma iegādei.

9.  18.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu pārskaitīšanu privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma iegādei.";

9.  18.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu pārskaitīšanu privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma iegādei.”;

(6) Kopīgo ieguldījumu fondos, pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos ieguldītie, kapitālsabiedrībām nodotie vai pārdotie, citām juridiskām personām pārdotie īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek ieskaitīti atsevišķā kontā.

(7) Dokumenti, kas apliecina laulāto un pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības, pirms sertifikātu dāvinājuma noformēšanas uzrādāmi bankās, kurās tiek atvērti privatizācijas sertifikātu konti.

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Dokumenti, kas apliecina laulāto un pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības, uzrādāmi pirms sertifikātu dāvinājuma noformēšanas.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Dokumenti, kas apliecina laulāto un pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības, uzrādāmi pirms sertifikātu dāvinājuma noformēšanas.”;

(8) Privatizācijas sertifikātu kontā un fizisko personu sertifikātu grāmatiņā jāatspoguļo visas operācijas ar sertifikātiem. Par sertifikātiem iegūtās īpašuma tiesības reģistrējamas uz sertifikātu īpašnieka vārda vai uz kopīgo ieguldījumu sabiedrības, pensiju fonda, cita sociālās apdrošināšanas fonda vai kapitālsabiedrības vārda, ja šie sertifikāti tiek ieguldīti attiecīgi kopīgo ieguldījumu fondā, pensiju fondā, citā sociālās apdrošināšanas fondā, tiek nodoti vai pārdoti kapitālsabiedrībai, kā arī uz šā likuma 17.panta septītajā daļā minēto kapitālsabiedrību vārda.

8

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis

Papildināt likumprojekta 9.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar 8.¹daļu šādā redakcijā:

„(8¹) Privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.””

Atbalstīts

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

“(8¹) Privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

(9) Īpašuma tiesības uz zemi, kas likumos noteiktajā kārtībā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem iegūtas no valsts un pašvaldībām, reģistrējamas uz pircēja - fiziskās vai juridiskās personas vārda.

(10) Noteikumus par sertifikātu izmantošanu privatizācijā, valsts un pašvaldību zemes pirkšanas procesā un norēķiniem ar tiem, kā arī par šā likuma 4.panta pirmajā daļā par konta atvēršanu saņemto un saskaņā ar likumu valstij piekritīgās mantas sastāvā esošo privatizācijas sertifikātu, kas nav nepieciešami kreditoru prasības apmierināšanā (Civillikuma 416.pants), dzēšanas kārtību izdod Ministru kabinets.

(11) Institūcija, kas likumā paredzētajos gadījumos pieņem sertifikātus kā maksāšanas līdzekli, dzēš sertifikātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(12) Kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē atsevišķi vai kopā ir mazāks par 25 procentiem un kuri privatizācijas procesā ir ieguvuši tiesības privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, ir tādas pašas tiesības pirkt sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem - fiziskajām personām. Šajā panta daļā paredzētās tiesības pirkt sertifikātus kā fiziskajām personām kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības var izmantot tikai tad, ja tās ir dibinātas kā akciju sabiedrības un ieguvušas tiesības privatizēt nekustamas ķermeniskas lietas, lai tās attiecīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Finanšu ministrijas atļauju ieguldītu savā pamatkapitālā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Finanšu ministrijas atļauja jāsaņem, pirms iegūtas tiesības privatizēt nekustamu ķermenisku lietu. Zemes pirkšanas tiesības nosaka likumi "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

izteikt divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē atsevišķi vai kopā ir mazāks par 25 procentiem un kuri privatizācijas procesā ir ieguvuši tiesības privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, ir tādas pašas tiesības pirkt sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem – fiziskajām personām.

Redakcionāli precizēts

izteikt divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē atsevišķi vai kopā ir mazāks par 25 procentiem un kuras privatizācijas procesā ir ieguvušas tiesības privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, ir tādas pašas tiesības pirkt sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem — fiziskajām personām.

(13) Juridiskās personas, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, var atvērt savus privatizācijas sertifikātu kontus tikai kādā no bankām.

(13) Juridiskās personas var atvērt savus privatizācijas sertifikātu kontus, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus."

(13) Juridiskās personas var atvērt savus privatizācijas sertifikātu kontus, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.”

(14) Sertifikātu ieķīlājuma līgumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noslēgti rakstveidā, reģistrēti privatizācijas sertifikātu kontā un ierakstīti sertifikātu grāmatiņā.

(15) Priekšlīgumi un cerību līgumi par mantas pirkumu, kura tiks iegūta par pārdevēja sertifikātiem, ir spēkā tikai tad, ja pēc mantas pārdevēja sertifikātu izlietošanas mantas iegādei ir samaksāta valsts nodeva par attiecīgā sertifikātu skaita pārdošanu, pretējā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs atgūt ar sertifikātiem samaksāto valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, bet pircējs zaudē tiesības prasīt zaudējumu piedziņu.

(16) Īpašuma tiesības uz sertifikātiem pieder personai, kuras privatizācijas sertifikātu kontā tie atrodas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1999. likumu, 16.11.2000. likumu, 01.11.2001. likumu, 31.10.2002. likumu, 30.10.2003. likumu, 11.11.2004. likumu, 22.06.2005. likumu, 07.06.2007. likumu, 15.01.2009. likumu un 08.03.2012. likumu)

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka sertifikātu tirgus cena ir starpniecības uzņēmumu rīkotajās izsolēs un biržā noslēgto pirkuma līgumu vidējā cena pēdējās 10 dienās, kuru laikā veikti darījumi ar sertifikātiem. Šo cenu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē Ekonomikas ministrija.

10. Pārejas noteikumos:

svītrot 1.punktu;

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punktu;

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2012. likumu)

----------------------------------

10. Ja līdz 2012.gada 1.aprīlim likvidētai peļņas sabiedrībai (Civillikuma 417.pants), izņemot gadījumu, kad subjekts izslēgts no Uzņēmumu reģistra atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam, ir palikuši tai piederoši privatizācijas sertifikāti, tie pielīdzināmi bezmantinieku mantai un dzēšami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētais neizslēdz likvidatora atbildību par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem (Komerclikuma 333.pants).

(08.03.2012. likuma redakcijā)

papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Līdz šā likuma 3.¹ panta otrajā daļā minētās personas vai institūcijas noteikšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim klientus apkalpo kredītiestādes."

9

10

Juridiskais birojs

Aizstāt Pārejas noteikumu 11.punktā vārdus “klientus apkalpo kredītiestādes” ar vārdiem “privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu var turpināt veikt kredītiestādes, kuras tiesīgas to veikt līdz likuma 3.¹panta otrās daļas spēkā stāšanās dienai.”

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis

Izteikt likumprojekta 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

„11. Kredītiestādes, kuras līdz likuma 3.¹ panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai ir ieguvušas tiesības apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus, var turpināt to veikt līdz privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodošanai šā likuma 3.¹ panta pirmajā daļā minētajai personai, bet ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim.””

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 10

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Kredītiestādes, kuras līdz šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai ir ieguvušas tiesības apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus, var turpināt to veikt līdz privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodošanai šā likuma 3.¹ panta pirmajā daļā minētajai personai, bet ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim.”