Rīgā, 2011. gada 3.novembrī
Nr. 9/3 – 2-14-11/11
Saeimas Prezidijam
Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 11.Saeimā turpināt izskatīt šādus 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus:
1) „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (reģ. Nr.468/Lp10);
2) „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. Nr.446/Lp10);
3) „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 357/Lp10);
4) „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 238/Lp10);
5) „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 386/Lp10);
6) „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” (Nr. 388/Lp10).
Ar cieņu
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
Likumprojekts
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums
I nodaļa
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu – laulības noslēgšanas, dzimšanas un miršanas faktu – reģistrācijas jomā.
2.pants. Civilstāvokļa akts
Civilstāvokļa akts – fakts vai notikums personas dzīvē, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus.
3.pants. Civilstāvokļa akta reģistrācija
(1) Civilstāvokļa aktu reģistrē dzimtsarakstu iestāde, sastādot, aktualizējot vai atjaunojot laulības, dzimšanas vai miršanas reģistra ierakstu (turpmāk – civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts), uz kuru pamatojoties izsniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu.
(2) Dzimtsarakstu iestāde šā likuma izpratnē ir pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa (turpmāk – dzimtsarakstu nodaļa) un Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī (turpmāk – pārstāvniecība).
(3) Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē laulību, paziņoto dzimšanas un miršanas faktu, aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu.
(4) Pārstāvniecība pieņem pārsūtīšanai Tieslietu ministrijai iesniegumu par civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšanu vai atjaunošanu, kā arī reģistrē:
1) ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulību gadījumā, ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība vai citos steidzamos gadījumos, ja laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļā vai attiecīgajā ārvalstī nav iespējama;
2) paziņoto dzimšanas faktu;
3) paziņoto miršanas faktu.
(5) Reģistrējot civilstāvokļa aktu vai atkārtoti saņemot civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, persona uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu. Pieņemot iesniegumu par laulības noslēgšanu, reģistrējot laulību, paziņoto dzimšanas faktu vai miršanas faktu, dzimtsarakstu iestāde sniegtās ziņas pārbauda Iedzīvotāju reģistrā. Ja dzimtsarakstu iestādei sniegtā informācija neatbilst elektroniski iegūtajiem datiem, dzimtsarakstu iestādes amatpersona attiecīgo informāciju vērtē atbilstoši uzrādītajiem vai iesniegtajiem dokumentiem.
(6) Civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu paraugus, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšanas kārtību un to dokumentu paraugus, kurus izsniedz, pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, nosaka Ministru kabinets.
4.pants. Civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikums
(1) Civilstāvokļa akta reģistrāciju neveic, ja:
1) civilstāvokļa akta reģistrācija ir pretrunā ar šo likumu vai citiem likumiem;
2) dokumenti, kurus iesniedz vai uzrāda persona, neatbilst šajā likumā un citos likumos noteiktajām prasībām.
(2) Pēc tās personas lūguma, kurai atteikta civilstāvokļa akta reģistrācija, dzimtsarakstu iestādes amatpersona rakstiski izsniedz pamatotu civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikumu.
(3) Civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
5.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti
(1) Noslēgto laulību, paziņoto dzimšanas vai miršanas faktu reģistrē, veicot attiecīgu ierakstu laulības, dzimšanas vai miršanas reģistrā.
(2) Ziņas par laulības šķiršanu norāda laulības reģistra ierakstā.
(3) Ziņas par paternitātes atzīšanu, paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, paternitātes atzīšanu par neesošu, adopcijas apstiprināšanu vai adopcijas atcelšanu norāda dzimšanas reģistra ierakstā.
(4) Civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas ieraksta valsts valodā. Personvārdus ieraksta atbilstoši latviešu literārās valodas normām personvārdu rakstībā un lietošanā. Ārzemnieka vārda un uzvārda oriģinālformu ieraksta latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši ierakstam derīgā personu apliecinošā dokumentā.
6.pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un atkārtoti pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus
(1) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, darbinieks un karjeras konsulārā amatpersona pārstāvniecībā, veicot darba pienākumus, ievēro konfidencialitāti un iegūto informāciju nelikumīgi neizpauž.
(2) Saskaņā ar personas iesniegumu dzimtsarakstu iestāde vai Tieslietu ministrija atkārtoti izsniedz šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētos dokumentus, ja civilstāvokļa akts ir reģistrēts dzimtsarakstu iestādē. Ja laulības šķiršana ir reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā līdz 1994.gada 31.augustam, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības šķiršanas reģistrā vai izziņu par laulības reģistrāciju un laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā. Ja laulība šķirta pēc 1993.gada 31.augusta, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības reģistrāciju un laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā. Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts ir aktualizēts, atkārtoti izsniegtā civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošā dokumentā norāda aktualizētās ziņas.
(3) Personai ir pienākums atkārtoti pieprasīt civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, ja tajā ir neprecizitātes vai bojājumi, kuru dēļ nav iespējams izlasīt norādīto informāciju, vai tas izsniegts dzimtsarakstu nodaļā LPSR Laulības un ģimenes kodeksā paredzētajā kārtībā un šo dokumentu nepieciešams uzrādīt vai iesniegt ārvalsts iestādē.
(4) Tiesības iepazīties ar laulības reģistra ierakstu un pieprasīt laulības apliecību, izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts sastādīts, vai tās pilnvarotai personai.
(5) Tiesības iepazīties ar dzimšanas reģistra ierakstu (izņemot reģistra ierakstu, kas saistīts ar adopciju) un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts sastādīts, vai tās pilnvarotai personai. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim.
(6) Tiesības iepazīties ar pilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts sastādīts. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir adoptētājam vai bērna likumiskajam pārstāvim.
(7) Tiesības iepazīties ar miršanas reģistra ierakstu un pieprasīt miršanas apliecību, izziņu par miršanas reģistrāciju vai miršanas reģistra ieraksta kopiju ir mirušā radiniekam.
(8) Citai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību.
(9) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta kopiju pēc pieprasījuma izsniedz tiesai, prokuratūrai, izziņas iestādei, Tieslietu ministrijai, dzimtsarakstu iestādei, bāriņtiesai un notāram.
II nodaļa
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma
7.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma
(1) Dzimtsarakstu iestāde, ievērojot šā likuma 3.panta trešo un ceturto daļu, ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, aktualizē un atjauno Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā (turpmāk – vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs).
(2) Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Tieslietu ministrija.
(3) Vienotā civilstāvokļa aktu reģistra turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
(4) Vienotā civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem ir publiska ticamība.
(5) Kārtību, kādā dzimtsarakstu iestāde, Tieslietu ministrija un Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde iekļauj, aktualizē un atjauno vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas par civilstāvokļa aktiem, kā arī šo ziņu apjomu un kārtību, kādā ziņas izsniedz no vienotā civilstāvokļa aktu reģistra, nosaka Ministru kabinets.
8.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu uzskaite
Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu uzskaiti veido atsevišķi pa civilstāvokļa aktu reģistru veidiem. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu numurus piešķir hronoloģiskā secībā atkarībā no attiecīgā notikuma vai fakta reģistrācijas brīža.
9.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruka
(1) Dzimtsarakstu iestāde pēc šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušanas vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā sagatavo civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto datorizdruku paraksta dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks un persona, uz kuru civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts attiecas, vai persona, kura ir attiecīgā fakta paziņotājs, un to apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.
III nodaļa
Dzimtsarakstu nodaļa
10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana
(1) Dzimtsarakstu nodaļu izveido republikas pilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija ir attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvā teritorija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
(2) Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā republikas pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai arī vairākas pašvaldības var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu. Šādos gadījumos nosakāma katras dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija. Tieslietu ministrs var ierosināt pašvaldībai (pašvaldībām) izskatīt jautājumu par dzimtsarakstu nodaļas (nodaļu) reorganizāciju.
(3) Dzimtsarakstu nodaļas nosaukumu veido, attiecīgajam dzimtsarakstu nodaļas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdus "Dzimtsarakstu nodaļa".
(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības teritorijas grozīšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.
(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu.
(6) Finanšu līdzekļus dzimtsarakstu nodaļas darbībai piešķir attiecīgā pašvaldība.
11.pants. Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzība
(1) Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzību veic tieslietu ministrs.
(2) Tieslietu ministrija uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu.
12.pants. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas un darbinieki
(1) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu un darbinieku pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju.
(3) Par dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu var būt persona, kas:
1) ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) sasniegusi vismaz 25 gadu vecumu;
3) ieguvusi pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību;
4) prot valsts valodu.
(4) Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi nosaka Ministru kabinets.
13.pants. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu un darbinieku tiesības un pienākumi
(1) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par dzimtsarakstu nodaļas darbību.
(2) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona reģistrē laulību un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu. Dzimšanas un miršanas faktu reģistrēt un civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu aktualizēt var dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.
(3) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai darbinieks neveic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja tā attiecas uz pašu amatpersonu vai darbinieku, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz amatpersonas vai darbinieka un viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai arī amatpersona vai darbinieks ir reģistrējamā fakta paziņotājs.
(4) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
14.pants. Dzimtsarakstu nodaļas uzdevumi
Dzimtsarakstu nodaļa veic šādus uzdevumus:
1) reģistrē laulību, paziņotos dzimšanas un miršanas faktus un pie Civillikuma 51.pantā norādītajiem konfesiju garīdzniekiem noslēgtās laulības;
2) izsniedz civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus;
3) kārto civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu aktualizēšanas un atjaunošanas lietas;
4) aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus;
5) kārto vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietas;
6) saglabā dzimtsarakstu nodaļas arhīva fondu.
15.pants. Pienākums sniegt ziņas un iesniegt dokumentus dzimtsarakstu nodaļā
(1) Visām personām un institūcijām ir pienākums bez maksas sniegt dzimtsarakstu nodaļai ziņas, kas nepieciešamas civilstāvokļa aktu reģistrācijai, kā arī nodrošināt dzimtsarakstu nodaļu ar attiecīgiem dokumentiem.
(2) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.
16.pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas
(1) Dzimtsarakstu nodaļa paziņo bāriņtiesai:
1) par bērna piedzimšanu nepilngadīgai personai;
2) ja, reģistrējot miršanas faktu, kļūst zināms, ka mirušā nepilngadīgie bērni palikuši bez aizgādības.
(2) Dzimtsarakstu nodaļa paziņo Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam par ārzemnieka (izņemot personu, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā) miršanas fakta reģistrāciju.
IV nodaļa
Laulības reģistrācija
17.pants. Laulības reģistrācija
(1) Laulību reģistrē dzimtsarakstu iestādē noteiktā dienā, klātesot personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, ja nav kļuvuši zināmi Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38. pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai.
(2) Pēc personas lūguma dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var reģistrēt laulību citā piemērotā vietā, ja personas, kuras vēlas noslēgt laulību, nodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus.
(3) Dzimtsarakstu iestāde nodrošina svinīgu laulības reģistrāciju, ja personas to vēlas. Laulības reģistrācijas laikā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.
(4) Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta noteikumi.
(5) Laulības reģistrācijas kārtību ieslodzījuma vietā nosaka Ministru kabinets.
18.pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti
(1) Personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu iestādē noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu, uzrāda:
1) derīgu personu apliecinošu dokumentu;
2) personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā, – vienu no šādiem dokumentiem, ja ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, –bijušā laulātā miršanas apliecību, dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību, likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu, vai izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.
(2) Ja persona, kas vēlas noslēgt laulību, ir nepilngadīga, iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstisku atļauju.
(3) Ja personai, kas vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto dokumentu, to aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.
(4) Ja personas nevēlas noslēgt laulību dzimtsarakstu iestādē, kurā tās iesniedza iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet citā dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu iestāde, kurā iesniegts
19.pants. Ārzemnieka tiesības noslēgt laulību
(1) Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kas laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kas laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.
(2) Ārzemnieks papildus šā likuma 18.pantā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu par ģimenes stāvokli.
(3) Ja personai, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstisku deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.
(4) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona ir tiesīga noteikt citu laulības reģistrācijas laiku, kas ir ne mazāks par mēnesi, bet ne ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma pieņemšanas dienas, lai veiktu uzrādīto un iesniegto dokumentu pārbaudi.
20.pants. Pie garīdznieka noslēgtās laulības reģistrācija
(1) Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē arī laulības, kas noslēgtas pie Civillikuma 51.pantā minēto konfesiju garīdzniekiem.
(2) Ja pie garīdznieka noslēgta laulība starp personām, kurām uz laulības noslēgšanas brīdi tiek konstatēti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa sastāda laulības reģistra ierakstu un paziņo par to teritoriāli piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei.
(3) Civillikuma 51.pantā minēto konfesiju garīdznieki, reģistrējot laulību, ievēro visus šā likuma noteikumus par laulības reģistrēšanu un valsts nodevu.
21.pants. Laulības reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas
(1) Laulības reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:
1) laulības noslēgšanas datums;
2) tās dzimtsarakstu iestādes nosaukums, kura reģistrē laulību;
3) laulības noslēgšanas vieta;
4) laulāto vārds, uzvārds pirms laulības noslēgšanas, uzvārds pēc laulības noslēgšanas, personas kods (ja tāds ir piešķirts Latvijas Republikā), ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas datums un vieta, valstiskā piederība, tautība;
5) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais;
6) dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos, ja persona bijusi laulībā;
7) liecinieku vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums;
8) laulības apliecības numurs.
(2) Laulības reģistra ieraksta datorizdruku paraksta laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu iestādes amatpersona un apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.
22.pants. Laulības apliecības izsniegšana
Pēc laulības reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai garīdznieks laulātajiem izsniedz laulības apliecību.
23.pants. Papildinājumi laulības reģistrā
(1) Laulības reģistra ierakstu papildina ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, laulātā vārda, uzvārda, tautības ieraksta, personas koda, valstiskās piederības vai dzimuma maiņu.
(2) Laulības reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, Ministru kabineta lēmumu, administratīvo aktu, notāra paziņojumu par laulības šķiršanu vai personas iesniegumu.
Dzimšanas fakta reģistrācija
24.pants. Paziņojums par bērna piedzimšanu
(1) Par bērna piedzimšanu paziņo dzimtsarakstu iestādei mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas.
(2) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.
25.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu
(1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam vai mātei. Bērna tēvs un māte var likumā noteiktā kārtībā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.
(2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības personai vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās.
(3) Ja bērns piedzimis patversmē vai ieslodzījuma vietā, attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to paziņot rakstiski. Dzimšanas reģistra ierakstā nenorāda bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos ieslodzījuma vietā.
(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstiski paziņot dzimtsarakstu nodaļai par bērna piedzimšanu.
26.pants. Dzimšanas fakta reģistrācija
(1) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, ja vecāki to vēlas. Svinīgas dzimšanas reģistrācijas brīdī dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.
(2) Dzimtsarakstu nodaļa var reģistrēt bērna dzimšanas faktu arī ārstniecības iestādē, kas nodrošina dzemdību palīdzību.
(3) Pēc dzimšanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks bērna vecākiem vai personai, kas paziņojusi par dzimšanas faktu, izsniedz dzimšanas apliecību.
27.pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija
Ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Dzimšanas reģistra ierakstā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši.
28.pants. Nedzīvi piedzimuša vai dzemdībās miruša bērna reģistrācija
(1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai sešu darbdienu laikā.
(2) Reģistrējot bērnu, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, viņam dzimšanas reģistra ierakstā norāda "bērns piedzimis nedzīvs" vai "miris dzemdībās". Miršanas fakta reģistrāciju šādā gadījumā neveic. Šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajām personām izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju.
(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī dažas minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanas, gan miršanas faktu. Šajā gadījumā šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajām personām izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju un miršanas apliecību.
29.pants. Atradeņa dzimšanas fakta reģistrācija
(1) Atradenis ir atrasts bērns, kura vecāki nav zināmi.
(2) Persona, kas atradusi šā panta pirmajā daļā minēto bērnu, nekavējoties par to paziņo teritoriāli piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei.
(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde sadarbībā ar ārstniecības iestādi nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.
(4) Ja bērns ticis ievietots glābējsilītē, ārstniecības iestāde nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.
(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā dzimšanas reģistra ierakstā norāda "atradenis, vecāki nezināmi".
30.pants. Nokavēts paziņojums par bērna piedzimšanu
(1) Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par mēnesi, bērna dzimšanu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dzimšanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vecāku (viena no vecākiem) vai citu ieinteresēto personu iesniegumu. Dzimšanas faktu pilngadīgai personai reģistrē, pamatojoties uz attiecīgās pilngadīgās personas iesniegumu.
(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos dzimtsarakstu iestādē iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.
31.pants. Dzimšanas reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas
(1) Dzimšanas reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:
1) bērna vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir piešķirts Latvijas Republikā), dzimums, tautība, valstiskā piederība (ja tāda ir noteikta) un bērna dzīvesvietas adrese. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, vārdu var nerakstīt;
2) bērna dzimšanas laiks un vieta;
3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir piešķirts Latvijas Republikā), dzimšanas datums, dzīvesvietas adrese, tautība un valstiskā piederība;
4) vecāku personu apliecinoša dokumenta numurs, izdevējiestāde un izdošanas datums, ja bērna vecāki nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi;
5) dokuments, uz kuru pamatojoties ierakstītas ziņas par bērna tēvu (laulības reģistra numurs, sastādīšanas datums un vieta vai paternitātes atzīšanas iesnieguma numurs, iesniegšanas datums un vieta, vai likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma numurs, datums un tiesa, kas spriedumu taisījusi);
6) par bērna piedzimšanu paziņojušās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, ja personai nav Latvijas Republikā piešķirts personas kods, un saistība ar bērnu (piemēram, tēvs, māte, ārstniecības persona, iestādes vadītājs);
7) dzimšanas apliecības numurs;
8) datums, kad ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona izsniegusi medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu, un minētās apliecības numurs.
(2) Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruku paraksta persona, kas paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks. Ja saņemts iestādes rakstisks paziņojums, norāda, ka dzimšanas reģistra ieraksts sastādīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruku apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.
32.pants. Bērna vārds, uzvārds un tautība
(1) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus.
(2) Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar abu vecāku vienošanos ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna uzvārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.
(3) Ja līdz bērna piedzimšanai bērna māte nav noslēgusi laulību vai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.
(4) Bērna tautību saskaņā ar vecāku vienošanos var neierakstīt vai ieraksta bērna radinieku tautību tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās. Ja vecāki nevar vienoties, bērna tautību ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.
33.pants. Bērna dzīvesvietas adrese
Bērna dzīvesvietas adresi ieraksta pēc šā likuma 25.pantā minēto personu norādījuma.
34.pants. Ziņas par bērna vecākiem
(1) Ziņas par bērna māti ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.
(2) Ziņas par bērna tēvu ieraksta, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
1) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, ja bērna māte līdz bērna piedzimšanai ir noslēgusi laulību;
2) paternitātes atzīšanas iesniegumu, ja bērna tēvs un māte nav noslēguši savstarpēju laulību, bet dzimtsarakstu nodaļā ir iesnieguši kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu;
3) bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu ar lūgumu par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu, nevis bērna mātes vīru vai bijušo vīru;
4) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, un dokumentu, kas apliecina šīs laulības izbeigšanās pamatu, ja laulība starp bērna māti un viņas vīru ir šķirta vai atzīta par neesošu vai laulātais ir miris un no laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu vai laulātā miršanas līdz bērna piedzimšanai nav pagājušas vairāk kā 306 dienas.
(3) Ja bērna māte šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, ziņas par bērna tēvu ieraksta saskaņā ar šā panta otrās daļas pirmo punktu.
(4) Ja bērna māte nav laulībā un līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par bērna māti.
35.pants. Dzimšanas reģistra ieraksta papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas
(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikuma 154., 155., 157. un 158.pantā paredzētajā kārtībā.
(2) Kopēju paternitātes atzīšanas iesniegumu un citus dokumentus, kas apliecina Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai, bērna vecāki iesniedz dzimtsarakstu iestādē. Paternitātes atzīšanas iesniegumu var iesniegt viens no vecākiem, ja klāt neesošā tēva vai mātes paraksta īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā apliecinājusi dzimtsarakstu iestādes amatpersona, zvērināts notārs, bāriņtiesa vai karjeras konsulārā amatpersona.
36.pants. Dzimšanas reģistra ieraksta papildināšana pēc adopcijas apstiprināšanas vai atcelšanas
(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja apstiprināta adopcija vai atcelta adopcija Civillikuma 171. un 175.pantā paredzētajā kārtībā.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto ierakstu papildina, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai adopcijas atcelšanu.
(3) Šā panta otrajā daļā norādīto tiesas spriedumu bērna vecāki iesniedz Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija var iegūt šo spriedumu, izmantojot Tiesu informācijas sistēmas datubāzi.
(4) Dzimšanas reģistra ierakstā adoptētājus neieraksta kā vecākus, ja tas noteikts tiesas spriedumā.
(5) Dzimšanas reģistra ierakstā maina bērna personas kodu, ja tas noteikts tiesas spriedumā vai bērna vecāki izsaka vēlēšanos mainīt bērna personas kodu sakarā ar adopciju vai adopcijas atcelšanu.
37.pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistra ierakstā
(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja:
1) persona maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu;
2) kāds no personas vecākiem maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu;
3) apstiprināta adopcija, atcelta adopcija, anulēts ieraksts par personas tēvu vai māti, atradenim kļuvuši zināmi vecāki, vecākiem atņemtas aizgādības tiesības vai svītrots ieraksts par tēvu, kas reģistrēts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā paredzētajā kārtībā.
(2) Dzimšanas reģistru papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, bāriņtiesas lēmumu, administratīvo aktu, medicīnas apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina dzimuma maiņu, vai personas iesniegumu.
Miršanas fakta reģistrācija
38.pants. Paziņojums par miršanas faktu
Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.
39.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu
(1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir laulātajam, citam ģimenes loceklim vai citai personai, kurai kļuvis zināms par personas miršanas faktu.
(2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādē, pansionātā vai ieslodzījuma vietā un par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, attiecīgās ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādes, pansionāta vai ieslodzījuma vietas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums rakstiski paziņot par miršanas faktu.
(3) Ja par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstiski paziņot par miršanas faktu.
(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstiski paziņot par miršanas faktu.
40.pants. Miršanas faktu apliecinoši dokumenti
(1) Miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
1) ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni;
2) tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu;
3) reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētās personas nāvi.
(2) Pēc miršanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks pēc pieprasījuma izsniedz miršanas apliecību tai personai, kura paziņojusi par miršanas faktu.
41.pants. Miršanas reģistrā iekļaujamās ziņas
(1) Miršanas reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:
1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā), valstiskā piederība (ja tāda ir noteikta) un dzīvesvieta;
2) miršanas vieta un laiks;
3) mirušā dzimšanas datums un vieta;
4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, – viņa laulātā vārdu un uzvārdu);
5) mirušā vecāku vārds, uzvārds un personas kods;
6) nāves cēlonis;
7) tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, kura paziņojusi par miršanas faktu, kā arī šīs personas saistību ar mirušo;
8) mirušā personu apliecinoša dokumenta numurs, izdevējiestāde un izdošanas datums;
9) miršanas apliecības numuru;
10) datums, kad ārstniecības iestādes vai ārstniecības persona izsniegusi medicīnas apliecību par nāves cēloni, un apliecības numurs.
(2) Miršanas reģistra ieraksta datorizdruku paraksta persona, kas paziņojusi par miršanas faktu, un dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks. Ja saņemts iestādes rakstisks paziņojums, norāda, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistra ieraksta datorizdruku apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.
42.pants. Nezināmas personas miršanas fakta reģistrācija
(1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes izsniegtu medicīnas apliecību par nāves cēloni.
(2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni, izziņas iestādes lēmumu vai tiesas spriedumu.
VII nodaļa
Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšana, aktualizēšana un atjaunošana
43.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšana
(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus glabā papīra formā vienā eksemplārā un elektroniski vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.
(2) Dzimtsarakstu nodaļa, kas veikusi civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā glabā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.
44.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšana
(1) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšana ir iepriekš sastādīta civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labošana, papildināšana vai anulēšana.
(2) Dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā labo kļūdas un ieraksta trūkstošās vai jaunas ziņas saskaņā ar ieinteresētās personas iesniegumu, ja civilstāvokļa akts reģistrēts dzimtsarakstu iestādē, ja ieraksta labošanai vai papildināšanai ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp ieinteresētajām personām.
(3) Ja dzimtsarakstu nodaļai nav pietiekama pamata labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu vai starp ieinteresētajām personām ir strīds, vai civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts ir sastādīts ārvalstī, civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu labo vai papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu.
(4) Saskaņā ar mātes vai pilngadīgas personas iesniegumu ierakstu par bērna tēvu, kas reģistrēts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā paredzētajā kārtībā, anulē, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas atzinumu.
(5) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu anulē, pamatojoties uz tiesas spriedumu. Nepamatoti atjaunoto vai atkārtoti sastādīto civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu anulē, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas lēmumu.
45.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana
(1) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana ir iepriekš reģistrēta, bet bojā gājuša vai pazuduša civilstāvokļa akta pārreģistrācija.
(2) Dzimtsarakstu nodaļa atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, par kuru civilstāvokļa akta reģistru ieraksts bijis sastādīts, un dokumentiem, kas apstiprina, ka attiecīgais civilstāvokļa akts bijis reģistrēts. Miršanas reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
(3) Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas amatpersona izsniedz personai rakstveida atteikumu atjaunot civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu. Minētajā gadījumā civilstāvokļa akta reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
(4) Ārvalstīs reģistrētu civilstāvokļa aktu atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu tiesiskais spēks
(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā un papīra formā un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu reģistrāciju un citas civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos norādītās ziņas.
(2) Ja parakstītais un apstiprinātais civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts papīra formā un attiecīgais ieraksts vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā satur pretrunīgas ziņas, priekšroka dodama minētajam ierakstam papīra formā.
(3) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
47.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti
1) laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību;
2) izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju;
3) civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, kas attiecīgajā iestādē glabājas papīra formā (kopiju);
4) civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus paraksta dzimtsarakstu iestādes amatpersona un apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.
(3) Tieslietu ministrija nodrošina šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto apliecību veidlapu izgatavošanu.
48.pants. Laulības apliecība
Laulības apliecībā norāda šādas ziņas:
1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā);
2) laulāto dzimšanas datums un vieta;
3) laulāto valstiskā piederība;
4) iestāde, kur noslēgta laulība, laulības noslēgšanas datums un laulības reģistra numurs;
5) iestāde, kas izsniegusi laulības apliecību, un apliecības izsniegšanas datums.
49.pants. Dzimšanas apliecība
(1) Dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas:
1) bērna vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā) un tautība;
2) bērna dzimšanas datums un vieta;
3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā), valstiskā piederība un tautība;
4) dzimšanas fakta reģistrācijas iestāde, datums un dzimšanas reģistra numurs;
5) iestāde, kas izsniegusi dzimšanas apliecību, un apliecības izsniegšanas datums.
(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, attiecīgajā dzimšanas apliecības ailē ievelk svītru.
(3) Adoptēta bērna dzimšanas apliecībā adoptētājus par vecākiem neieraksta, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.
50.pants. Miršanas apliecība
Miršanas apliecībā norāda šādas ziņas:
1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā);
2) mirušā dzimšanas datums un vieta;
3) miršanas datums un vieta;
4) iestāde, kas reģistrējusi miršanas faktu, miršanas fakta reģistrēšanas datums un miršanas reģistra numurs;
5) iestāde, kas izsniegusi miršanas apliecību, un apliecības izsniegšanas datums.
1. Atzīt par spēku zaudējušu Civilstāvokļa aktu likumu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.; 2009, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.).
2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.457 "Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību";
2) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.477 "Noteikumi par dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi";
3) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.486 "Laulības noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas vietā";
4) Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumi Nr.904 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem".
3. Šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušanu vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā uzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.janvārī.
4. Šā likuma 12.panta trešās daļas 3.punktā minētā prasība neattiecas uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta amatā līdz 2011.gada 1.jūlijam.
5. Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs aizstāj līdzšinējos civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā, saglabājot likumā noteiktos datus. Līdzšinējos civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus un alfabētiskos rādītājus papīra formā glabā dzimtsarakstu nodaļas arhīvā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.
6. Līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā:
1) dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu sastāda papīra formā divos eksemplāros – vienu eksemplāru glabā dzimtsarakstu nodaļā, otru eksemplāru dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu nodod glabāšanā Tieslietu ministrijai;
2) pārstāvniecība civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu sastāda papīra formā divos eksemplāros – vienu eksemplāru katra ceturkšņa beigās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību nosūta Tieslietu ministrijai, kas to pārbauda un nodod glabāšanā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai, bet otru eksemplāru nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu nodod glabāšanā Tieslietu ministrijai.
7. Līdz tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, dzimtsarakstu nodaļa un Tieslietu ministrija aktualizē un atjauno civilstāvokļa akta reģistra ierakstus līdzšinējā kārtībā.
8. Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta eksemplārs, kas sastādīts līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, pilnīgi vai daļēji iet bojā, to aizstāj ar attiecīgā civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta otrā eksemplāra kopiju.
9. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus, kas sastādīti līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, un glabājas dzimtsarakstu iestādēs, pakāpeniski pēc to pilnīguma un pareizības pārbaudīšanas iekļauj vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.
10. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim izdot šā likuma 3.panta sestajā un septītajā daļā, 7.panta piektajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 17.panta piektajā daļā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.
Tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs
A.Štokenbergs
Likumprojekta "Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
Ministru kabineta 2009.gada 15.oktobra rīkojuma Nr. 701 "Par Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju" 3.1. un 4.1.apakšpunkts. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Šobrīd civilstāvokļa aktu reģistrāciju reglamentē 2005.gada 17.marta Civilstāvokļa aktu likums. Tā kā paredzamie grozījumi minētajā likumā pārsniedz pusi no likumā ietvertām tiesību nomām, nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu "Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums" (turpmāk – Likumprojekts). Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 5.pantu katrā dzimtsarakstu nodaļā ir laulību, dzimšanas un miršanas reģistri, kuros viena gada ietvaros hronoloģiskā secībā attiecīgi reģistrē noslēgtās laulības un paziņotos dzimšanas un miršanas faktus. Katru reģistru kārto papīra formā divos eksemplāros. Civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri glabājas dzimtsarakstu nodaļās, bet otrie eksemplāri – Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā (turpmāk – Departaments). Tādējādi, ziņas no civilstāvokļa aktu reģistriem var sniegt tikai tā dzimtsarakstu nodaļa, kurā attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs ir sastādīts vai glabājas, vai arī Departaments. Šāda pieeja civilstāvokļa aktu reģistru glabāšanā kavē savlaicīgu informācijas apriti starp dzimtsarakstu nodaļām, kā arī liedz iespēju personai saņemt nepieciešamo pakalpojumu tai izdevīgā laikā un vietā. Atbilstoši Civilstāvokļa aktu likuma 3. panta pirmajai un otrajai daļai dzimtsarakstu nodaļas vadītāju ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru, bet dzimtsarakstu nodaļas darbiniekus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju var būt tikai Latvijas pilsonis, kuram ir augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās īpašības atbilst šim amatam. Šobrīd Latvijā darbojas 124 dzimtsarakstu nodaļas. 115 dzimtsarakstu nodaļās vadītājiem ir augstākā izglītība, no kuriem 44 gadījumos – augstākā juridiskā izglītība. Deviņos gadījumos dzimtsarakstu nodaļu vadītājiem ir vidējā speciālā izglītība. Praktiski dzimtsarakstu nodaļas vadītāju amatā vai nu ieceļ pašvaldības dome ar lēmumu, domes priekšsēdētājs ar lēmumu, vai pieņem darbā pašvaldības izpilddirektors. Nodaļas darbiniekus parasti pieņem darbā izpilddirektors vai dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 3. pantu nodaļas vadītāju ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Departamentu. Šobrīd nav vienotu, normatīvi noteiktu kandidātam izvirzāmo kvalifikācijas prasību. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par dzimtsarakstu nodaļas darbu, tāpēc viņam ir nepieciešama dziļāka izpratne par spēkā esošajiem tiesību aktiem un to piemērošanu. Šobrīd noteiktās minimālās kvalifikācijas prasības un vērtēšanas kritēriji dzimtsarakstu nodaļas vadītājam un darbiniekiem nav pietiekamas kvalitatīvai uzdevumu izpildei. Dzimtsarakstu nodaļu pārbaužu rezultātā secināms, ka ir gadījumi, kad dzimtsarakstu nodaļu darbinieki nepārzina ar civilstāvokļa aktu reģistrāciju saistītos normatīvos aktus, rezultātā dzimtsarakstu nodaļu darbs atsevišķos gadījumos neatbilst normatīvo aktu prasībām. Piemēram, ja tēva ieraksts reģistrā izdarīts, pamatojoties uz paternitātes iesniegumu, trūkst vecāku paraksta attiecīgajā reģistra ailē, dažkārt netiek ievēroti lietvedības noteikumi un veidlapu uzskaites prasības. Izskatot personas iesniegumu, kurā tā lūdz izdarīt labojumu kādā no reģistru ierakstiem, ne vienmēr ir ievērotas Administratīvā procesa likuma prasības un personas pamattiesību princips – tikt uzklausītam, kas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad tiek pieņemts personai nelabvēlīgs lēmums, kā arī nav norādīta pārsūdzēšanas kārtība un termiņš, ne vienmēr norādīts pamatojums, normatīvais akts, ar kuru pamatots lēmums u.tml. Kompetences trūkumu atsevišķos gadījumos var konstatēt arī dzimtsarakstu nodaļu darbinieku veiktajā civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesā, kuru katrā dzimtsarakstu nodaļā īsteno atšķirīgi, atsevišķos gadījumos neievērojot normatīvo aktu prasības. Piemēram, dzimšanas reģistru ierakstus, ja reģistrējot bērna dzimšanu, ir atzīta paternitāte, pēc to sastādīšanas paraksta tikai pieteicējs, bet trūkst otra vecāka paraksta. Atbildīgā amatpersona, kurai jāapliecina personu paraksti, ne vienmēr apliecinājumu izdara nekavējoties, bet paraksta tos dienas beigās vai citā laikā, kad jau ir izdota attiecīga fakta reģistrāciju apliecinoša apliecība un personas jau ir aizgājušas. Bieži vien telpu atrašanās vieta un izvietojums liedz veikt darbības loģiskā un likumam atbilstošā secībā. Dzimtsarakstu nodaļu telpu iekārtojums un izvietojums ir jautājums, kas risināms attiecīgajai pašvaldībai. Veids, kādā tas tiek risināts, atsevišķos gadījumos neliecina par civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesa nozīmības izpratni. Vienlaikus jānorāda, ka ne Civilstāvokļa aktu likums, ne saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi nesatur skaidru un viennozīmīgu regulējumu par procesu, kādā jāizdara civilstāvokļa aktu reģistrācija. Procesa ievērošanu bieži vien traucē arī papildus darbības, kuras reģistrācijas laikā pēc pašvaldību norādījuma ir jāizdara dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem – dāvinājumu pasniegšana, jubilejas ceremoniju organizēšana utt. Šāda situācija norāda uz nepieciešamību Departamentam pārbaužu laikā vairāk uzmanības veltīt ne tikai jau sastādīto dokumentu atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaudei, bet arī īstenotā civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesa pārbaudei. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam pirms laulības noslēgšanas ir izsludināšana. Izsludināšana notiek, izliekot vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos doties laulībā. Izsludināšanas mērķis ir informēt sabiedrību par paredzamo laulību. Tādējādi, personas, kurām ir zināmi šķēršļi konkrētās laulības noslēgšanai, var celt ierunas. Šobrīd šīs laulībai piederīgais elements ir zaudējis savu nozīmi un vairs nepilda tam sākotnēji paredzēto uzdevumu, jo: 1) informācijas izvietošanai dzimtsarakstu nodaļās telpās nav praktiskas nozīmes un sabiedrību nesasniedz; 2) ziņas par paredzamo laulību ir katras personas privāta lieta, tāpēc nav nepieciešams tās izplatīt; 3) par šķēršļu neesamību laulības noslēgšanai dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var pārliecināties ar informācijas tehnoloģiju palīdzību. Tiesību akti paredz, ka personas, kas vēlās noslēgt laulību, iesniedz par to attiecīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, ja laulību paredzēts noslēgt dzimtsarakstu nodaļā, vai garīdzniekam, ja laulību paredzēts noslēgt pie garīdznieka. Garīdznieks par noslēgto laulību 14 dienu laikā paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras administratīvajā teritorijā laulāšana notikusi. Tiesību aktu prasības ārzemnieku laulību reģistrācijas gadījumos ir vairāk komplicētas nekā Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulības reģistrācijas gadījumā, tāpēc biežāk iespējami pārpratumi un normatīvajos aktos iekļauto prasību pārkāpumi. Ir gadījumi, kad ārzemnieku laulības reģistrācijas gadījumā nav pievienoti visi normatīvajos aktos paredzētie dokumenti vai arī tie nav noteiktā kārtībā apliecināti vai iztulkoti. Sastopami normatīvajos aktos noteikto termiņu neievērošanas gadījumi, īpaši attiecībā uz ārzemnieku noslēgtajām laulībām. Lielākoties šie pārkāpumi tiek konstatēti laulību reģistrācijā, ko veikuši garīdznieki. Ne visos gadījumos dzimtsarakstu nodaļā ir aktuālās ziņas par baznīcās, kas atrodas nodaļas darbības teritorijā, noslēgtajām laulībām. Iemesls tam, ka garīdznieki ne vienmēr paziņo par reģistrēto laulību dzimtsarakstu nodaļai vai, reģistrējot laulību, nepieprasa un nesniedz tālāk dzimtsarakstu nodaļai visas normatīvajos aktos noteiktās ziņas, ir neizpratne par laulību noslēgšanas valstisko nozīmi un tiesību aktu nepārzināšana. Civilstāvokļa aktu reģistrācijai, īpaši laulības noslēgšanai, atbilstoši tai izvirzītajām prasībām, (iepriekšēja dokumentu iesniegšana, ārzemniekiem izvirzītie nosacījumi attiecībā uz uzrādīšanai nepieciešamajiem vai iesniedzamajiem dokumentiem) ir nozīme, nodrošinot valstij iespēju kontrolēt ārzemnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, jo tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas, tās var ierobežot, lai aizsargātu valsts ekonomiskās, labklājības intereses, sabiedrisko kārtību, drošību un citus mērķus. Valstij ir tiesības kontrolēt ārzemnieku un bezvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos tās teritorijā. Normatīvo aktu ievērošanu, reģistrējot civilstāvokļa aktus dzimtsarakstu nodaļās, uzrauga Departaments, tomēr Departaments nevar un tam nav tiesību uzraudzīt vai dot norādījumus garīdzniekiem, neskatoties uz to, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar konfesiju vadītājiem un veikta garīdznieku apmācība. Tiesību akti paredz, ka laulību noslēdz dzimtsarakstu nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās, piemēram, pilī, kultūras centrā, tautas namā, kuras atrašanās vieta ir attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas robežās. Ārpus šīm telpām ir atļauts laulāt tikai īpašos gadījumos, piemēram, līgavaiņa vai līgavas slimības dēļ vai citu svarīgu iemeslu dēļ. Garīdznieki laulā pēc savas konfesijas noteikumiem baznīcas telpās. Tomēr daudziem ir vēlēšanās tikt salaulātiem ne tikai dzimtsarakstu nodaļas telpās, baznīcā vai citās piemērotās telpās, bet citā laulāšanai piemērotā vietā, piemēram, brīvā dabā, muzejā, u.c. Mūsdienās tiesību aktos noteiktajam laulības noslēgšanas vietas ierobežojumam nav būtiska pamatojuma, kādēļ pēc laulājamo vēlēšanās laulību ceremonija nevarētu notikt citā, pašu laulājamo izvēlētā vietā. Civilstāvokļa aktu likuma 22. panta pirmā daļa noteic, ka par bērna piedzimšanu paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas, savukārt šā paša likuma 33. panta pirmā daļa noteic, ka par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī persona mirusi vai mirušais atrasts, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu. Pēc vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas ieviešanas šāda piesaiste noteiktai teritoriālai dzimtsarakstu nodaļai nebūs pamatota, jo vienotajā sistēmā ievadītie dati par attiecīgā fakta reģistrāciju nekavējoties kļūs aktuāli un būs pieejami un aplūkojami jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, kā arī faktu varēs reģistrēt un datus ievadīt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā. Šāds risinājums iedzīvotājiem būtu ērtāks un iedzīvotāji varētu vieglāk un ātrāk saņemt sev vēlamo pakalpojumu. Tiesību akti paredz, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies, uzskatāms mātes vīrs (paternitātes pieņēmums). Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Šobrīd ar vien vairāk palielinās to gadījumu skaits, kad dzimšanas reģistrā ir izdarāms ieraksts par bērna tēvu, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu, lai gan bērna bioloģiskais tēvs ir cits un starp bērna māti, bērna bioloģisko tēvu un mātes vīru nav strīda par to, kurš ir bērna tēvs. Šādos gadījumos personas vēršas tiesā paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai un paternitātes noteikšanai. Atbilstoši dzimtsarakstu nodaļu iesniegtajām atskaitēm par pārskata periodā paveikto var konstatēt, ka 2008. gadā tiesā noteikta paternitāte 235 bērniem, bet 2009. gadā – 245 bērniem. Tiesību akti paredz, ka civilstāvokļa aktu reģistros tiek ierakstītas ziņas par personas piederību pie konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības, vienlaikus paredzot, ka šīs ziņas var nenorādīt. Tomēr šādu ziņu apstrāde ir pretrunā fizisko personu tiesībām uz personas datu aizsardzību. Šādu ziņu statistiskā apstrāde nedod priekšstatu par patieso situāciju, jo ziņas ieraksta tikai pēc personas izteiktas vēlēšanās šādas ziņas ierakstīt un atbilstoši personas mutvārdu norādījumam. Šo ziņu patiesumu nevar pārbaudīt. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 33.pantu par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī persona mirusi vai mirušais atrasts, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 41.pantu dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu reģistri, var ierakstos izlabot kļūdas un ierakstīt trūkstošās ziņas pēc ieinteresēto personu iesnieguma, ja tam ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp minētajām personām. Labojumus izdara un trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rakstveida atzinumu, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un valsts ģerboņzīmogu. Pēc vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas ieviešanas piesaiste noteiktai teritoriālai dzimtsarakstu nodaļai nebūs pamatota, jo vienotajā sistēmā ievadītie dati par attiecīgā fakta reģistrāciju nekavējoties kļūs aktuāli un būs pieejami un aplūkojami jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, kā arī faktu varēs reģistrēt, labot, papildināt un datus ievadīt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā. Šāds risinājums iedzīvotājiem būtu ērtāks un iedzīvotāji varētu vieglāk un ātrāk saņemt sev vēlamo pakalpojumu. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 15.oktobra rīkojumam Nr. 701 "Par Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju" apstiprināta Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepcija, kura paredz izveidot vienotu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmu, kurā tiktu reģistrēta informācija par visiem paziņotajiem civilstāvokļa aktiem vai izmaiņām tajos. Vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidošanai tiek piedāvāts papildināt jau esošā Iedzīvotāju reģistra funkcionalitāti, neveidojot atsevišķu autonomu sistēmu, kura dublētu Iedzīvotāju reģistru. Tādējādi visiem valsts informācijas sistēmu lietotājiem tiktu radīta iespēja atbilstoši savai kompetencei saņemt valsts pārvaldes uzdevumu risināšanai nepieciešamo informāciju elektroniskā veidā no civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas, tādējādi novēršot dublējošu informācijas vākšanu un nelietderīgu resursu patēriņu. Koncepcijā paredzēts precizēt atsevišķas normatīvajos aktos ietvertās normas, saskaņojot tās ar Civilstāvokļa aktu likumu. Ir aprakstīti dzimtsarakstu nodaļās veikto dzimšanas faktu reģistrācijas, miršanas faktu reģistrācijas, laulības noslēgšanas reģistrācijas, dzimšanas reģistru papildināšanas un labošanas, laulības reģistru papildināšanas un labošanas un atkārtotu reģistra ierakstu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesi pēc vienotas informācijas sistēmas ieviešanas. Tiek paredzēts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu praksē ieviest Elektronisko dokumentu likumā un attiecīgos Ministru kabineta noteikumos noteiktās elektronisko dokumentu un droša elektroniskā paraksta izmantošanas iespējas, kā arī veikt atsevišķu Civillikuma un Civilstāvokļa aktu likuma un attiecīgu Ministru kabineta noteikumu precizējumus, lai pilnveidotu ar atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību izsniegšanu saistītus jautājumus, vienkāršotu paternitātes atzīšanas procesu, precizētu dzimtsarakstu nodaļu funkciju apjomu, veicot dzimšanas reģistrāciju, aktualizētu atbilstoši sabiedrības uzskatu izmaiņām ar laulības reģistrāciju saistītos darba procesus, kā arī precizētu papildinājumu izdarīšanas kārtību civilstāvokļa aktu reģistros. Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas veikts "Pētījums Ģimenes tiesībās Civillikuma tiesību daļas modernizācijai" (turpmāk – Pētījums), kurā viena no apskatāmajām problēmām ir norādīta iespēja laulātajiem tikt salaulātiem tikai dzimtsarakstu nodaļas vai attiecīgās konfesijas baznīcas telpās. Spēkā esošās Civillikuma normas ārpus šīm telpām paredz laulību noslēgt tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, līgavaiņa vai līgavas slimības gadījumos. Pētījumā norādīts, ka mūsdienās šādam ierobežojumam nav būtiska pamatojuma, kāpēc pēc laulājamo vēlēšanās laulības noslēgšana nevarētu notikt citā pašu izvēlētā vietā. Cita būtiska problēma, kas aplūkota Pētījumā, ir saistīta ar paternitātes pieņēmuma piemērošanu gadījumā, kad bērna māte, atrodoties laulībā, dzīvo faktiskās kopdzīves attiecībās ar citu personu pirms šķīrusi laulību un šajās kopdzīves attiecībās piedzimst bērns. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam bērns, kas piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums). Šādā gadījumā bērna izcelšanās tiek noteikta ar paternitātes pieņēmumu, jo māte un mātes vīrs likuma priekšā ir laulībā esošas personas. Ja oficiāli personas atrodas reģistrētās attiecībās, tad tiek prezumēts, ka bērns ir izcēlies no mātes vīra. Šāds pieņēmums saglabā savu spēku līdz brīdim, kad tiesā tiek apstrīdēta bērna izcelšanās no mātes vīra un tiek taisīts spriedums, ar kuru iepriekšminētais princips zaudē savu spēku. No iepriekšminētā izriet virkne problēmu – dzimšanas reģistrā faktiski tiek izdarīts nepatiess paternitātes ieraksts, kā arī, lai šādu ierakstu anulētu, nepieciešams vērsties ar prasības pieteikumu tiesā. Bērna bioloģiskajam tēvam tiesību akti neparedz nekādas tiesības – paternitātes prezumpcijas apstrīdēšanas prasību tiesā celt persona nevar un nevar arī ne brīvprātīgi atzīt paternitāti, ne arī prasīt, lai tā tiek noteikta ar tiesas spriedumu, jo dzimšanas reģistrā jau ir ietvertas ziņas par bērna izcelšanos no mātes vīra. Bērnam šādā situācijā savukārt liegta iespēja zināt savu patieso izcelšanos un nostiprināt to atbilstoši tiesību normās paredzētajam regulējumam, kā arī bērnam nav nekādu tiesību izmantot savu likumīgo izcelšanos no bioloģiskā tēva, kas savukārt ietekmē mantisko attiecību pastāvēšanu. Latvijā vairākumā gadījumu šāda nepatiesa paternitātes prezumpcijas piemērošana ir saistīta ar to, ka laulātie izbeidz savu kopdzīvi, bet oficiāli ar laulības šķiršanu attiecību iziršanu tā arī nenoformē. Mātes laulība pastāv juridiski, lai arī faktiski sen jau ir beigusies un laulātie uzsākuši attiecības ar citām personām. Nereti šajās citās attiecībās laulātajiem dzimst bērni un, ja vīrs savās ārpuslaulības attiecībās dzimušajam bērnam paternitāti var brīvprātīgi atzīt, tad sievietes stāvoklis šādā situācijā ir daudz sarežģītāks, jo par bērna tēvu likums atzīst mātes vīru. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Likumprojekts: 1. izslēdz izsludināšanas regulējumu, vienlaikus nosakot, ka laulību noslēdz dzimtsarakstu nodaļā noteiktā dienā klātesot personām, kuras vēlas noslēgt laulību un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, ja nav kļuvuši zināmi Civillikumā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai. Pēc personu lūguma dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var noslēgt laulību citā piemērotā vietā (ne dzimtsarakstu nodaļas telpās), ja amatpersonai ir iespēja nodrošināt laulības reģistrāciju. Ja personas nevēlas noslēgt laulību dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā, kurā tās iesniedza iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet gan citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka, tām izsniedz izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi. Šo izziņu personas var izmantot sešus mēnešus kopš iesnieguma par laulības noslēgšanu iesniegšanas dienas; 2. laulības reģistrēšanas gadījumā, ja viena no pusēm ir ārvalstnieks, dzimtsarakstu nodaļas amatpersona būs tiesīga noteikt citu laulības reģistrācijas laiku, kas ir ne mazāks par vienu mēnesi, bet ne ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma par laulības noslēgšanu pieņemšanas dienas, lai veiktu personas uzrādīto un iesniegto dokumentu pārbaudi; 3. paredz reģistrēt dzimšanas un miršanas faktu jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā neatkarīgi no personas deklarētās dzīvesvietas vai fakta notikuma vietas; 4. paredz iespēju, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, atzīt paternitāti bērnam, ja vienlaicīgi to atzīst bērna māte, viņas vīrs vai bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs, lūdzot dzimšanas reģistrā par bērna tēvu ierakstīt nevis mātes vīru vai bijušo vīru, bet bērna bioloģisko tēvu; 5. noteic, ka ziņas par dzimtsarakstu nodaļās un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs (turpmāk – Pārstāvniecība) noslēgtajām laulībām, paziņotajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj un aktualizē Vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Civilstāvokļa akta reģistrus sagatavot vienā eksemplārā un glabāt dzimtsarakstu nodaļā, kurā civilstāvokļa akts reģistrēts. Ja republikas pilsētā vai novadā ir vairākas dzimtsarakstu nodaļas, civilstāvokļa aktu reģistrus gadam beidzoties nodod dzimtsarakstu nodaļai, kas atrodas republikas pilsētas vai novada administratīvajā centrā. Rīgas pilsētas izpilddirekciju dzimtsarakstu nodaļās un pārstāvniecībās reģistrētos civilstāvokļa aktu reģistrus nodod glabāšanai Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai. 6. dzimtsarakstu nodaļas un Pārstāvniecību amatpersonas, pieņemot iesniegumu par laulības noslēgšanu, noslēdzot laulību un reģistrējot dzimšanas faktu, personas sniegtās ziņas pārbauda Iedzīvotāju reģistrā. 7. nosaka gadījumus, kad civilstāvokļa aktu reģistrāciju neveic, t.i., ja civilstāvokļa akta reģistrācija ir pretrunā ar Likumprojektu un dokumenti, kurus iesniedz vai uzrāda persona, neatbilst Likumprojektā un citos normatīvajos aktos paredzētajam. Tāpat Likumprojekts paredz, ka pēc personas, kurai atteikta civilstāvokļa akta reģistrācija, lūguma dzimtsarakstu nodaļas amatpersona izsniedz rakstisku civilstāvokļa akta reģistrācijas pamatotu atteikumu. 8. konkretizē dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas, t.i., dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieka kvalifikācijas prasības, paredzot, ka šo amatu var ieņemt persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, sasniegusi vismaz 25 gadu vecumu, prot valsts valodu un ieguvusi pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību. 9. konkretizē, kādus pienākumus veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersona un kādus - dzimtsarakstu nodaļas darbinieks. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam laulības noslēgšanu, laulības šķiršanu un civilstāvokļa aktu reģistra atjaunošanu veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersona. Dzimšanas un miršanas fakta reģistrāciju un civilstāvokļa aktu reģistra aktualizēšanu var veikt dzimtsarakstu nodaļas darbinieks. 10. paredz, ka civilstāvokļa akta reģistra ieraksta labošanu, papildināšanu vai anulēšanu var veikt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no personas dzīvesvietas vai civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atrašanās vietas, ja civilstāvokļa akts ir reģistrēts dzimtsarakstu nodaļā; 11. noteic, ka atkārtoti civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošu apliecību vai citu attiecīgā fakta apliecinošu dokumentu persona var saņemt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no notikuma vai fakta reģistrācijas vietas; 12. precizē atkārtoti pieprasāmo civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošo dokumentu veidus un to personu loku, kuri ir tiesīgi šādus dokumentus pieprasīt. |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Likumprojektu izstrādāja Departamenta pārstāvji. Likumprojekta apspriešanā piedalījās arī vietējo pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu pārstāvji. Likumprojekta sadaļu par laulības noslēgšanas tiesisko regulējumu izskatīja ar tieslietu ministra 2009.gada 2.decembra rīkojumu Nr. 4-4/403 izveidotā darba grupa grozījumu izstrādei Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos saistībā ar Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizāciju un tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas saistīti ar aizgādības un saskarsmes tiesību nodrošināšanu. Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas, Latvijas zvērinātu advokātu padomes, Latvijas zvērinātu notāru padomes, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, tiesneši un zvērināti advokāti. |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Projekts šo jomu neskar. |
| 7. |
Cita informācija |
Ar Ministru kabineta 2009.gada 15.oktobra rīkojumu Nr. 701 apstiprinātā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas attīstības koncepcija cita starpā paredz, ka pēc Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas darba uzsākšanas visus reģistru ierakstus izdara tieši informācijas sistēmā, savukārt informāciju, kas apkopota visos iepriekšējos gados izveidotajos reģistru ierakstos un kas iesieti reģistru grāmatās, pakāpeniski ievada Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā tādā pašā veidā kā izdarot jaunu reģistra ierakstu. Ņemot vērā iepriekš norādīto, lai personai sniegtu tās pieprasīto informāciju, būs nepieciešams ievadīt informācijas sistēmā visus reģistru ierakstos apkopotos datus. Eiropas reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2. pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu attīstība" projekta "Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma" ietvaros nav paredzēti finanšu līdzekļi pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu datu bāzēs uzkrāto civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu iekļaušanai Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Tādējādi, uzlabojoties kopējai finansiālai situācijai valstī, var tikt risināts jautājums par to reģistru ierakstu iekļaušanu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā, kas uzkrāti līdz minētās informācijas sistēmas darbības uzsākšanai. |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Likumprojektā iekļautais regulējums aptver sabiedrības daļu, kura likumā noteiktā kārtībā reģistrē civilstāvokļa aktus, lūdz papildināt vai labot civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus un pieprasa reģistrāciju apliecinošus dokumentus. Atbilstoši Departamenta apkopotajiem datiem 2008.gadā Latvijā tika reģistrēti 24414 dzimšanas gadījumi, 31366 miršanas gadījumi, 12904 laulības un atkārtoti izsniegtas 20578 civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošas apliecības, 2009.gadā – 21877 dzimšanas gadījumi, 29897 miršanas gadījumi, 9925 laulības un atkārtoti izsniegtas 18575 civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības, savukārt 2010.gadā – 19312 dzimšanas gadījumi, 30164 miršanas gadījumi, 9205 laulības un atkārtoti izsniegtas 18122 civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Projekts šo jomu neskar. |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Projekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Atbilstoši Likumprojektā noteiktajam personai būs iespēja reģistrēt laulību ne tikai dzimtsarakstu nodaļas telpās, bet jebkurā citā brīvi izvēlētā vietā, ja dzimtsarakstu nodaļas amatpersona varēs nodrošināt laulības reģistrāciju. |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Administratīvo procedūru izmaiņas paredzētas dzimtsarakstu nodaļu reorganizācijas gadījumos, paredzot tieslietu ministram tiesību ierosināt pašvaldībām dzimtsarakstu nodaļu reorganizāciju. Administratīvo procedūru izmaiņas paredzētas arī iesnieguma par laulības noslēgšanu iesniegšanas un dzimšanas un miršanas fakta paziņošanas gadījumā. Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam iesniegumu par laulības noslēgšanu turpmāk varēs iesniegt tikai dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, vai personas vēlēsies laulību noslēgt dzimtsarakstu nodaļas telpās, ārpus šim telpām vai pie garīdznieka. Laulību varēs noslēgt pēc viena mēneša termiņa notecējuma pēc iesnieguma iesniegšanas. Ja personas vēlēsies noslēgt laulību citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka, tām izsniegs izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi. Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam dzimtsarakstu nodaļai vairs nav jāveic izsludināšana. Saskaņā ar Likumprojektā noteikto dzimšanas faktu turpmāk varēs paziņot jebkurā dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no bērna vecāku dzīvesvietas vai bērna dzimšanas vietas. Arī miršanas faktu turpmāk varēs paziņot jebkurā dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no personas pēdējās dzīvesvietas vai miršanas vietas. Likumprojekts paredz, ka dzimtsarakstu iestāde ziņas par noslēgtajām laulībām, šķirtajām laulībām, paziņotajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, kā arī civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus aktualizē un atjauno Vienotājā civilstāvokļa aktu reģistrā. Tādējādi, dzimtsarakstu iestādes amatpersonai vai darbiniekam, veicot iepriekšminētās darbības darba vietā vai citā vietā, piemēram ieslodzījuma vietā, būs nepieciešams interneta pieslēgums. Atsevišķos gadījumos, kad attiecīgā fakta vai notikuma reģistrācijas brīdī, pieeja Vienotajam civilstāvokļa aktu reģistram nebūs iespējama (piemēram, laulību reģistrācija ieslodzījuma vietā vai citā vietā ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, kur vienlaicīga laulības ceremonijas vadīšana un attiecīgo datu ievadīšana Vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā nav iespējama) attiecīgos datus Vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā varēs ievadīt vai fiksēt arī vēlāk. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 7. |
Cita informācija |
Nav. |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem Projekts šo jomu neskar. |
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Vienlaikus ar Likumprojektu virzāmi šādi likumprojekti: 1) "Grozījumi Civillikumā"; 2) "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā". Līdz ar minēto likumprojektu spēkā stāšanos nepieciešams izstrādāt šādus noteikumu projektus: 1) "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu paraugus, reģistru ierakstu glabāšanas kārtību un to dokumentu paraugus, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem"; 2) "Noteikumi par valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu aktualizēšanu, atjaunošanu un civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu atkārtotu izsniegšanu"; 3) "Kārtība, kādā dzimtsarakstu iestāde, Tieslietu ministrija un Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde ziņas par civilstāvokļa aktiem iekļauj, aktualizē un atjauno Vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, šo ziņu apjomu un kārtību, kādā ziņas izsniedz no Vienotā civilstāvokļa aktu reģistra"; 4) "Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīme"; 5) "Laulības reģistrācijas kārtība ieslodzījuma vietā"; 6) "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par Iedzīvotāja reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību""; 7) "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 243 "Tieslietu ministrijas nolikums"". Norādītie Ministru kabineta noteikumu projekti tiks izstrādāti ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc augstāk minēto likumprojektu pieņemšanas Saeimā 2. lasījumā. Par Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi atbildīgā institūcija ir Tieslietu ministrija. |
| 2. |
Cita informācija |
Nav. |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām Projekts šo jomu neskar. |
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Vietējo pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas tika informētas par Likumprojekta izstrādi. |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Vietējo pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu atbildīgās amatpersonas tika iesaistītas Likumprojekta izstrādē. |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Vietējo pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas atbalstīja Likumprojekta sākotnējo redakciju, kur nebija paredzēta juridiskā izglītība dzimtsarakstu nodaļu amatpersonām. |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Projekts šo jomu neskar. |
| 5. |
Cita informācija |
Nav. |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju ietvaros, t.i. pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās, Latvijas republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un Departamentā. |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Likumprojekts paredz gan paplašināt, gan samazināt atsevišķas vietējo pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu funkcijas. Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam dzimtsarakstu nodaļas funkcijas tiek paplašinātas: 1) pieņemot izskatīšanai visus iesniegumus par laulības noslēgšanu; 2) reģistrējot laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, ja pie noteiktiem apstākļiem būs iespēja nodrošināt laulību reģistrāciju; 3) pieņemot paternitātes atzīšanas iesniegumus par iespēju atzīt paternitāti bērnam, ja paternitātes atzīšanas iesniegumu iesniedz vienlaicīgi māte, viņas vīrs vai bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs, lūdzot dzimšanas reģistrā kā bērna tēvu norādīt nevis mātes vīru vai bijušo vīru, bet gan bērna bioloģisko tēvu. Likumprojekts paplašina Departamenta funkcijas, paredzot, ka adopcijas reģistrāciju veic Departaments. Vienlaicīgi atsevišķas dzimtsarakstu nodaļas funkcijas tiek sašaurinātas, paredzot, ka dzimtsarakstu nodaļa turpmāk neveiks laulību izsludināšanu un adopcijas reģistrāciju. |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Saistībā ar Likumprojektu nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas. |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Saistībā ar Likumprojektu netiks likvidētas esošās institūcijas. |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Saistībā ar Likumprojektu nav plānota esošo institūciju reorganizācija. |
| 6. |
Cita informācija |
Nav. |
Tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs
A.Štokenbergs
v_sk= 4104
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs