Priekšlikumu tabula

Rīgā, 2012. gada . jūnijā

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums″ (Nr.54/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums (Nr.54/Lp11)

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (34)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu – laulības noslēgšanas, dzimšanas un miršanas faktu – reģistrācijas jomā.

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu – laulības noslēgšanas, dzimšanas un miršanas faktu – reģistrācijas jomā.

2.pants. Civilstāvokļa akts

Civilstāvokļa akts – fakts vai notikums personas dzīvē, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus.

2.pants. Civilstāvokļa akts

Civilstāvokļa akts – fakts vai notikums personas dzīvē, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus.

3.pants. Civilstāvokļa akta reģistrācija

(1) Civilstāvokļa aktu reģistrē dzimtsarakstu iestāde, sastādot, aktualizējot vai atjaunojot laulības, dzimšanas vai miršanas reģistra ierakstu (turpmāk – civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts), uz kuru pamatojoties izsniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu.

(2) Dzimtsarakstu iestāde šā likuma izpratnē ir pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa (turpmāk – dzimtsarakstu nodaļa) un Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī (turpmāk – pārstāvniecība).

(3) Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē laulību, paziņoto dzimšanas un miršanas faktu, aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu.

(4) Pārstāvniecība pieņem pārsūtīšanai Tieslietu ministrijai iesniegumu par civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšanu vai atjaunošanu, kā arī reģistrē:

1) ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulību gadījumā, ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība vai citos steidzamos gadījumos, ja laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļā vai attiecīgajā ārvalstī nav iespējama;

2) paziņoto dzimšanas faktu;

3) paziņoto miršanas faktu.

(5) Reģistrējot civilstāvokļa aktu vai atkārtoti saņemot civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, persona uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu. Pieņemot iesniegumu par laulības noslēgšanu, reģistrējot laulību, paziņoto dzimšanas faktu vai miršanas faktu, dzimtsarakstu iestāde sniegtās ziņas pārbauda Iedzīvotāju reģistrā. Ja dzimtsarakstu iestādei sniegtā informācija neatbilst elektroniski iegūtajiem datiem, dzimtsarakstu iestādes amatpersona attiecīgo informāciju vērtē atbilstoši uzrādītajiem vai iesniegtajiem dokumentiem.

(6) Civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu paraugus, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšanas kārtību un to dokumentu paraugus, kurus izsniedz, pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, nosaka Ministru kabinets.

(7) Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus par civilstāvokļa aktu reģistrāciju nosaka Ministru kabinets.

3.pants. Civilstāvokļa akta reģistrācija

(3) Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē laulību, paziņoto dzimšanas un miršanas faktu, aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu.

(4) Pārstāvniecība pieņem pārsūtīšanai Tieslietu ministrijai iesniegumu par civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšanu vai atjaunošanu, kā arī reģistrē:

1) ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulību gadījumā, ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība, vai citos steidzamos gadījumos, ja laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļā vai attiecīgajā ārvalstī nav iespējama;

2) paziņoto dzimšanas faktu;

3) paziņoto miršanas faktu.

(5) Reģistrējot civilstāvokļa aktu vai atkārtoti saņemot civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, persona uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu. Pieņemot iesniegumu par laulības noslēgšanu, reģistrējot laulību, paziņoto dzimšanas vai miršanas faktu, dzimtsarakstu iestāde sniegtās ziņas pārbauda Iedzīvotāju reģistrā. Ja dzimtsarakstu iestādei sniegtā informācija neatbilst elektroniski iegūtajiem datiem, šīs iestādes amatpersona attiecīgo informāciju vērtē atbilstoši uzrādītajiem vai iesniegtajiem dokumentiem.

(7) Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus par civilstāvokļa aktu reģistrāciju nosaka Ministru kabinets.

4.pants. Civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikums

(1) Civilstāvokļa akta reģistrāciju neveic, ja:

1) civilstāvokļa akta reģistrācija ir pretrunā ar šo likumu vai citiem likumiem;

2) dokumenti, kurus iesniedz vai uzrāda persona, neatbilst šajā likumā un citos likumos noteiktajām prasībām.

(2) Pēc tās personas lūguma, kurai atteikta civilstāvokļa akta reģistrācija, dzimtsarakstu iestādes amatpersona rakstiski izsniedz pamatotu civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikumu.

(3) Civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4.pants. Civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikums

(1) Civilstāvokļa akta reģistrāciju atsaka, ja:

1) civilstāvokļa akta reģistrācija ir pretrunā ar šo likumu vai citiem likumiem;

2) dokumenti, kurus iesniedz vai uzrāda persona, neatbilst šajā likumā un citos likumos noteiktajām prasībām.

(2) Pēc tās personas lūguma, kurai atteikta civilstāvokļa akta reģistrācija, dzimtsarakstu iestādes amatpersona raksveidā izsniedz pamatotu civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikumu.

(3) Civilstāvokļa akta reģistrācijas atteikumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti

(1) Noslēgto laulību, paziņoto dzimšanas vai miršanas faktu reģistrē, veicot attiecīgu ierakstu laulības, dzimšanas vai miršanas reģistrā.

(2) Ziņas par laulības šķiršanu norāda laulības reģistra ierakstā.

(3) Ziņas par paternitātes atzīšanu, paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, paternitātes atzīšanu par neesošu, adopcijas apstiprināšanu vai adopcijas atcelšanu norāda dzimšanas reģistra ierakstā.

(4) Civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas ieraksta valsts valodā. Personvārdus ieraksta atbilstoši latviešu literārās valodas normām personvārdu rakstībā un lietošanā. Ārzemnieka vārda un uzvārda oriģinālformu ieraksta latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši ierakstam derīgā personu apliecinošā dokumentā.

5.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti

(1) Noslēgto laulību, paziņoto dzimšanas vai miršanas faktu reģistrē, veicot attiecīgu ierakstu laulības, dzimšanas vai miršanas reģistrā.

(2) Ziņas par laulības šķiršanu norāda laulības reģistra ierakstā.

(4) Civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas ieraksta valsts valodā. Personvārdus ieraksta saskaņā ar latviešu literārās valodas normām par personvārdu rakstību un lietošanu. Ārzemnieka vārda un uzvārda oriģinālformu ieraksta latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši ierakstam derīgā personu apliecinošā dokumentā.

6.pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un atkārtoti pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus

(1) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, darbinieks un karjeras konsulārā amatpersona pārstāvniecībā, veicot darba pienākumus, ievēro konfidencialitāti un iegūto informāciju nelikumīgi neizpauž.

(2) Saskaņā ar personas iesniegumu dzimtsarakstu iestāde vai Tieslietu ministrija atkārtoti izsniedz šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētos dokumentus, ja civilstāvokļa akts ir reģistrēts dzimtsarakstu iestādē. Ja laulības šķiršana ir reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā līdz 1994.gada 31.augustam, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības šķiršanas reģistrā vai izziņu par laulības reģistrāciju un laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā. Ja laulība šķirta pēc 1993.gada 31.augusta, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības reģistrāciju un laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā. Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts ir aktualizēts, atkārtoti izsniegtā civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošā dokumentā norāda aktualizētās ziņas.

(3) Personai ir pienākums atkārtoti pieprasīt civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, ja tajā ir neprecizitātes vai bojājumi, kuru dēļ nav iespējams izlasīt norādīto informāciju, vai tas izsniegts dzimtsarakstu nodaļā LPSR Laulības un ģimenes kodeksā paredzētajā kārtībā un šo dokumentu nepieciešams uzrādīt vai iesniegt ārvalsts iestādē.

(4) Tiesības iepazīties ar laulības reģistra ierakstu un pieprasīt laulības apliecību, izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts sastādīts, vai tās pilnvarotai personai.

(5) Tiesības iepazīties ar dzimšanas reģistra ierakstu (izņemot reģistra ierakstu, kas saistīts ar adopciju) un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts sastādīts, vai tās pilnvarotai personai. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim.

(6) Tiesības iepazīties ar pilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts sastādīts. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir adoptētājam vai bērna likumiskajam pārstāvim.

(7) Tiesības iepazīties ar miršanas reģistra ierakstu un pieprasīt miršanas apliecību, izziņu par miršanas reģistrāciju vai miršanas reģistra ieraksta kopiju ir mirušā radiniekam.

(8) Citai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību.

(9) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta kopiju pēc pieprasījuma izsniedz tiesai, prokuratūrai, izziņas iestādei, Tieslietu ministrijai, dzimtsarakstu iestādei, bāriņtiesai un notāram.

6.pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un atkārtoti pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus

(2) Saskaņā ar personas iesniegumu dzimtsarakstu iestāde vai Tieslietu ministrija atkārtoti izsniedz šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētos dokumentus, ja civilstāvokļa akts reģistrēts dzimtsarakstu iestādē. Ja laulības šķiršana reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā līdz 1994.gada 31.augustam, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības šķiršanas reģistrā vai izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā. Ja laulība šķirta pēc 1993.gada 31.augusta, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības šķiršanu saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā. Ja civilstāvokļa akta reģistra ieraksts ir aktualizēts, atkārtoti izsniegtā civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošā dokumentā norāda aktualizētās ziņas.

(5) Tiesības iepazīties ar dzimšanas reģistra ierakstu (izņemot reģistra ierakstu, kas saistīts ar adopciju) un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts, vai tās pilnvarotai personai. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim.

(6) Tiesības iepazīties ar pilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir adoptētājam vai bērna likumiskajam pārstāvim.

(7) Tiesības iepazīties ar miršanas reģistra ierakstu un pieprasīt miršanas apliecību, izziņu par miršanas reģistrāciju vai miršanas reģistra ieraksta kopiju ir mirušā radiniekam.

(8) Citai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību.

(9) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta kopiju pēc pieprasījuma izsniedz tiesai, prokuratūrai, izziņas iestādei, Tieslietu ministrijai, dzimtsarakstu iestādei, bāriņtiesai un notāram.

II nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma

II nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma

7.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma

(1) Dzimtsarakstu iestāde, ievērojot šā likuma 3.panta trešo un ceturto daļu, ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, aktualizē un atjauno Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā (turpmāk – vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs).

(2) Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Tieslietu ministrija.

(3) Vienotā civilstāvokļa aktu reģistra turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(4) Vienotā civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem ir publiska ticamība.

(5) Kārtību, kādā dzimtsarakstu iestāde, Tieslietu ministrija un Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde iekļauj, aktualizē un atjauno vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas par civilstāvokļa aktiem, kā arī šo ziņu apjomu un kārtību, kādā ziņas izsniedz no vienotā civilstāvokļa aktu reģistra, nosaka Ministru kabinets.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 7. panta ceturto daļu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

„(1) Dzimtsarakstu iestāde, ievērojot šā likuma 3.panta trešo un ceturto daļu, ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, aktualizē un atjauno Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā (turpmāk – vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs).

(2) Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(3) Vienotā civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem ir publiska ticamība.

(4) Kārtību, kādā dzimtsarakstu iestāde, Tieslietu ministrija un Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde iekļauj, aktualizē un atjauno vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas par civilstāvokļa aktiem, kā arī šo ziņu apjomu un kārtību, kādā ziņas izsniedz no vienotā civilstāvokļa aktu reģistra, nosaka Ministru kabinets.”

Juridiskā komisija

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

(2) Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(3) Kārtību, kādā dzimtsarakstu iestāde, Tieslietu ministrija un Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde iekļauj, aktualizē un atjauno vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas par civilstāvokļa aktiem, kā arī šo ziņu apjomu un kārtību, kādā ziņas izsniedz no vienotā civilstāvokļa aktu reģistra, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr3.

Atbalstīts

7.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma

(2) Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(3) Kārtību, kādā dzimtsarakstu iestāde, Tieslietu ministrija un Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde iekļauj, aktualizē un atjauno vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas par civilstāvokļa aktiem, kā arī šo ziņu apjomu un kārtību, kādā tās izsniedz no vienotā civilstāvokļa aktu reģistra, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu uzskaite

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu uzskaiti veido atsevišķi pa civilstāvokļa aktu reģistru veidiem. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu numurus piešķir hronoloģiskā secībā atkarībā no attiecīgā notikuma vai fakta reģistrācijas brīža.

8.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu uzskaite

9.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruka

(1) Dzimtsarakstu iestāde pēc šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušanas vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā sagatavo civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto datorizdruku paraksta dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks un persona, uz kuru civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts attiecas, vai persona, kura ir attiecīgā fakta paziņotājs, un to apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

9.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruka

III nodaļa

Dzimtsarakstu nodaļa

III nodaļa

Dzimtsarakstu nodaļa

10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana

(1) Dzimtsarakstu nodaļu izveido republikas pilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija ir attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvā teritorija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā republikas pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai arī vairākas pašvaldības var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu. Šādos gadījumos nosakāma katras dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija. Tieslietu ministrs var ierosināt pašvaldībai (pašvaldībām) izskatīt jautājumu par dzimtsarakstu nodaļas (nodaļu) reorganizāciju.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas nosaukumu veido, attiecīgajam dzimtsarakstu nodaļas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdus "Dzimtsarakstu nodaļa".

(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības teritorijas grozīšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu.

(6) Finanšu līdzekļus dzimtsarakstu nodaļas darbībai piešķir attiecīgā pašvaldība.

10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana

(3) Dzimtsarakstu nodaļas nosaukumu veido, attiecīgajam dzimtsarakstu nodaļas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdus "dzimtsarakstu nodaļa".

(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības teritorijas grozīšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu.

(6) Finanšu līdzekļus dzimtsarakstu nodaļas darbībai piešķir attiecīgā pašvaldība.

11.pants. Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzība

(1) Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzību veic tieslietu ministrs.

(2) Tieslietu ministrija uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu.

11.pants. Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzība

(1) Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzību veic tieslietu ministrs.

(2) Tieslietu ministrija uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu.

12.pants. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas un darbinieki

(1) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu un darbinieku pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju.

(2) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas šā likuma izpratnē ir dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieks. Dzimtsarakstu nodaļā var būt ne vairāk kā divi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieki.

(3) Par dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu var būt persona, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) sasniegusi vismaz 25 gadu vecumu;

3) ieguvusi pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko (jurista) izglītību;

4) prot valsts valodu.

(4) Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi nosaka Ministru kabinets.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 12.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis;”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 12. panta trešās daļas 1. punktā vārdu „Republikas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Precizēt 12.panta trešās daļas 3. punktu, nosakot minimālo izglītības prasību dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai šādā redakcijā:

„3) ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē;”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

12.pants. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas un darbinieki

(1) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu un darbinieku pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju.

(3) Par dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu var būt persona, kas:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) sasniegusi vismaz 25 gadu vecumu;

3) ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē;

4) prot valsts valodu.

(4) Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu un darbinieku tiesības un pienākumi

(1) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par dzimtsarakstu nodaļas darbību.

(2) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona reģistrē laulību un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu. Dzimšanas un miršanas faktu reģistrēt un civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu aktualizēt var dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai darbinieks neveic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja tā attiecas uz pašu amatpersonu vai darbinieku, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz amatpersonas vai darbinieka un viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai arī amatpersona vai darbinieks ir reģistrējamā fakta paziņotājs.

(4) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

13.pants. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu un darbinieku tiesības un pienākumi

(1) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par dzimtsarakstu nodaļas darbību.

(4) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Dzimtsarakstu nodaļas uzdevumi

Dzimtsarakstu nodaļa veic šādus uzdevumus:

1) reģistrē laulību, paziņotos dzimšanas un miršanas faktus un pie Civillikuma 51.pantā norādītajiem konfesiju garīdzniekiem noslēgtās laulības;

2) izsniedz civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus;

3) kārto civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu aktualizēšanas un atjaunošanas lietas;

4) aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus;

5) kārto vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietas;

6) saglabā dzimtsarakstu nodaļas arhīva fondu.

14.pants. Dzimtsarakstu nodaļas uzdevumi

Dzimtsarakstu nodaļa veic šādus uzdevumus:

1) reģistrē laulību, paziņotos dzimšanas un miršanas faktus un pie Civillikuma 51.pantā norādītajiem konfesiju garīdzniekiem noslēgtās laulības;

2) izsniedz civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus;

3) kārto civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu aktualizēšanas un atjaunošanas lietas;

4) aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus;

5) kārto vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietas;

6) saglabā dzimtsarakstu nodaļas arhīva fondu.

15.pants. Pienākums sniegt ziņas un iesniegt dokumentus dzimtsarakstu nodaļā

(1) Visām personām un institūcijām ir pienākums bez maksas sniegt dzimtsarakstu nodaļai ziņas, kas nepieciešamas civilstāvokļa aktu reģistrācijai, kā arī nodrošināt dzimtsarakstu nodaļu ar attiecīgiem dokumentiem.

(2) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

15.pants. Pienākums sniegt ziņas un iesniegt dokumentus dzimtsarakstu nodaļai

(2) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

16.pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas

(1) Dzimtsarakstu nodaļa paziņo bāriņtiesai:

1) par bērna piedzimšanu nepilngadīgai personai;

2) ja, reģistrējot miršanas faktu, kļūst zināms, ka mirušā nepilngadīgie bērni palikuši bez aizgādības.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa paziņo Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam par ārzemnieka (izņemot personu, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā) miršanas fakta reģistrāciju.

16.pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas

(1) Dzimtsarakstu nodaļa paziņo bāriņtiesai:

1) par bērna piedzimšanu nepilngadīgai personai;

2) ja, reģistrējot miršanas faktu, kļūst zināms, ka mirušā nepilngadīgie bērni palikuši bez aizgādības.

IV nodaļa
Laulības reģistrācija

17.pants. Laulības reģistrācija

(1) Laulību reģistrē dzimtsarakstu iestādē noteiktā dienā, klātesot personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, ja nav kļuvuši zināmi Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38. pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai.

(2) Pēc personas lūguma dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var reģistrēt laulību citā piemērotā vietā, ja personas, kuras vēlas noslēgt laulību, nodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus.

(3) Dzimtsarakstu iestāde nodrošina svinīgu laulības reģistrāciju, ja personas to vēlas. Laulības reģistrācijas laikā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.

(4) Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta noteikumi.

(5) Laulības reģistrācijas kārtību ieslodzījuma vietā nosaka Ministru kabinets.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 17. pantu kā 19. pantu, un 18. un 19. pantu kā 17. un 18. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 17. panta pirmajā daļā skaitli „33.”.

Atbalstīts

17.pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu iestādē noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu, tās uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu.

(2) Personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā un, ja ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, uzrāda vienu no šādiem dokumentiem:

1) bijušā laulātā miršanas apliecību;

2) dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību;

3) likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;

4) izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.

(3) Ja persona, kas vēlas noslēgt laulību, ir nepilngadīga, iesniegumam pievieno šīs personas vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauju.

(4) Ja personai, kas vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt šā panta otrajā daļā minēto dokumentu, to aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

(5) Ja personas vēlas noslēgt laulību nevis tajā dzimtsarakstu iestādē, kurā tās iesniedza iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet gan citā dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu iestāde, kurā iesniegts iesniegums par laulības noslēgšanu, izsniedz tām izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi. Izziņa ir derīga sešus mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

18.pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu iestādē noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu, uzrāda:

1) derīgu personu apliecinošu dokumentu;

2) personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā, – vienu no šādiem dokumentiem, ja ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, –bijušā laulātā miršanas apliecību, dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību, likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu, vai izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.

(2) Ja persona, kas vēlas noslēgt laulību, ir nepilngadīga, iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstisku atļauju.

(3) Ja personai, kas vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto dokumentu, to aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

(4) Ja personas nevēlas noslēgt laulību dzimtsarakstu iestādē, kurā tās iesniedza iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet citā dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu iestāde, kurā iesniegts iesniegums par laulības noslēgšanu, izsniedz tām izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi (turpmāk – izziņa). Izziņa ir derīga sešus mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

10.

11.

12.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 18. panta pirmās daļas 2. teikumu un 1.punktu šādā redakcijā:

„Iesniedzot iesniegumu, uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 18. panta pirmās daļas 2.punktu kā jaunu otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā un, ja ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, uzrāda vienu no šādiem dokumentiem:

1) bijušā laulātā miršanas apliecību;

2) dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību;

3) likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;

4) izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.”

Vienlaikus mainīt turpmāko pantu numerāciju un precizēt atsauces uz pantiem.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 18. panta trešajā daļā vārdus un skaitli „pirmās daļas 2. punktā” ar vārdiem „otrajā daļā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 18. panta ceturtajā daļā vārdus iekavās „(turpmāk – izziņa)”.

Atbalstīts

18.pants. Ārzemnieka tiesības noslēgt laulību

(1) Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Ārzemnieks papildus šā likuma 17.pantā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu par ģimenes stāvokli.

(3) Ja personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.

(4) Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona ir tiesīga noteikt citu laulības reģistrācijas laiku, kas ir ne mazāks par mēnesi, bet ne ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma pieņemšanas dienas, lai veiktu uzrādīto un iesniegto dokumentu pārbaudi.

19.pants. Ārzemnieka tiesības noslēgt laulību

(1) Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kas laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kas laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Ārzemnieks papildus šā likuma 18.pantā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu par ģimenes stāvokli.

(3) Ja personai, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstisku deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.

19.pants. Laulības reģistrācija

(1) Laulību reģistrē dzimtsarakstu iestādē noteiktā dienā, klātesot personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, ja nav kļuvuši zināmi Civillikuma 32., 34., 35., 37. un 38. pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai.

(3) Dzimtsarakstu iestāde nodrošina svinīgu laulības reģistrāciju, ja personas to vēlas. Laulības reģistrācijas laikā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.

(5) Laulības reģistrācijas kārtību ieslodzījuma vietā nosaka Ministru kabinets.

20.pants. Pie garīdznieka noslēgtās laulības reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē arī laulības, kas noslēgtas pie Civillikuma 51.pantā minēto konfesiju garīdzniekiem.

(2) Ja pie garīdznieka noslēgta laulība starp personām, kurām uz laulības noslēgšanas brīdi tiek konstatēti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa sastāda laulības reģistra ierakstu un paziņo par to teritoriāli piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei.

(3) Civillikuma 51.pantā minēto konfesiju garīdznieki, reģistrējot laulību, ievēro visus šā likuma noteikumus par laulības reģistrēšanu un valsts nodevu.

13.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 20. panta otrajā daļā skaitli „33.”.

Atbalstīts

20.pants. Pie garīdznieka noslēgtās laulības reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē arī laulības, kas noslēgtas pie Civillikuma 51.pantā minēto konfesiju garīdzniekiem.

(2) Ja pie garīdznieka noslēgta laulība starp personām, kurām uz laulības noslēgšanas brīdi tiek konstatēti Civillikuma 32., 34., 35., 37. un 38.pantā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa izdara laulības reģistra ierakstu un paziņo par to teritoriāli piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei.

(3) Civillikuma 51.pantā norādīto konfesiju garīdznieki, reģistrējot laulību, ievēro visus šā likuma noteikumus par laulības reģistrēšanu un valsts nodevu.

21.pants. Laulības reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas

(1) Laulības reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) laulības noslēgšanas datums;

2) tās dzimtsarakstu iestādes nosaukums, kura reģistrē laulību;

3) laulības noslēgšanas vieta;

4) laulāto vārds, uzvārds pirms laulības noslēgšanas, uzvārds pēc laulības noslēgšanas, personas kods (ja tāds ir piešķirts Latvijas Republikā), ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas datums un vieta, valstiskā piederība, tautība;

5) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais;

6) dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos, ja persona bijusi laulībā;

7) liecinieku vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums;

8) laulības apliecības numurs.

(2) Laulības reģistra ieraksta datorizdruku paraksta laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu iestādes amatpersona un apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 21. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus iekavās „Latvijas Republikā”.

Atbalstīts

21.pants. Laulības reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas

(1) Laulības reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) laulības noslēgšanas datumu;

2) tās dzimtsarakstu iestādes nosaukumu, kura reģistrē laulību;

3) laulības noslēgšanas vietu;

4) laulāto vārdu, uzvārdu pirms laulības noslēgšanas, uzvārdu pēc laulības noslēgšanas, personas kodu (ja tāds ir piešķirts), ģimenes stāvokli, dzīvesvietu, dzimšanas datumu un vietu, valstisko piederību, tautību;

5) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais;

6) dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos, ja persona bijusi laulībā;

7) liecinieku vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu;

8) laulības apliecības numuru.

(2) Laulības reģistra ieraksta datorizdruku paraksta laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu iestādes amatpersona. Laulības reģistra ieraksta datorizdruku apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

22.pants. Laulības apliecības izsniegšana

Pēc laulības reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai garīdznieks laulātajiem izsniedz laulības apliecību.

22.pants. Laulības apliecības izsniegšana

Pēc laulības reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai garīdznieks laulātajiem izsniedz laulības apliecību.

23.pants. Papildinājumi laulības reģistrā

(1) Laulības reģistra ierakstu papildina ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, laulātā vārda, uzvārda, tautības ieraksta, personas koda, valstiskās piederības vai dzimuma maiņu.

(2) Laulības reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, Ministru kabineta lēmumu, administratīvo aktu, notāra paziņojumu par laulības šķiršanu vai personas iesniegumu.

15.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Laulības reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ārvalsts tiesas sprieduma norakstu, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu un Padomes regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un sprieduma atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 39.pantā minēto apliecību, pievienojot minēto dokumentu noteiktā kārtībā apliecinātus tulkojumus valsts valodā, un notāra paziņojumu par laulības šķiršanu.”

Atbalstīts

23.pants. Papildinājumi laulības reģistrā

(2) Laulības reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ārvalsts tiesas sprieduma norakstu, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu, kā arī Padomes regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un sprieduma atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu 39.pantā minēto apliecību, pievienojot normatīvos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu attiecīgo dokumentu tulkojumu valsts valodā, un notāra paziņojumu par laulības šķiršanu.

V nodaļa

Dzimšanas fakta reģistrācija

V nodaļa

Dzimšanas fakta reģistrācija

24.pants. Paziņojums par bērna piedzimšanu

(1) Par bērna piedzimšanu paziņo dzimtsarakstu iestādei mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas.

(2) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

24.pants. Paziņojums par bērna piedzimšanu

(1) Par bērna piedzimšanu paziņo dzimtsarakstu iestādei mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas.

(2) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

25.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu

(1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam vai mātei. Bērna tēvs un māte var likumā noteiktā kārtībā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.

(2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības personai vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās.

(3) Ja bērns piedzimis patversmē vai ieslodzījuma vietā, attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to paziņot rakstiski. Dzimšanas reģistra ierakstā nenorāda bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos ieslodzījuma vietā.

(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstiski paziņot dzimtsarakstu nodaļai par bērna piedzimšanu.

25.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu

(1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam vai mātei. Bērna tēvs un māte var likumā noteiktajā kārtībā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.

(3) Ja bērns piedzimis patversmē vai ieslodzījuma vietā, attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to rakstveidā paziņot. Dzimšanas reģistra ierakstā nenorāda bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos ieslodzījuma vietā.

(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai.

26.pants. Dzimšanas fakta reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, ja vecāki to vēlas. Svinīgas dzimšanas reģistrācijas brīdī dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa var reģistrēt bērna dzimšanas faktu arī ārstniecības iestādē, kas nodrošina dzemdību palīdzību.

(3) Pēc dzimšanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks bērna vecākiem vai personai, kas paziņojusi par dzimšanas faktu, izsniedz dzimšanas apliecību.

26.pants. Dzimšanas fakta reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, ja vecāki to vēlas. Svinīgas dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa var reģistrēt bērna dzimšanas faktu arī ārstniecības iestādē, kas nodrošina dzemdību palīdzību.

(3) Pēc dzimšanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks bērna vecākiem vai personai, kas paziņojusi par dzimšanas faktu, izsniedz dzimšanas apliecību.

27.pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija

Ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Dzimšanas reģistra ierakstā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši.

27.pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija

Ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Dzimšanas reģistra ierakstā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši.

28.pants. Nedzīvi piedzimuša vai dzemdībās miruša bērna reģistrācija

(1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai sešu darbdienu laikā.

(2) Reģistrējot bērnu, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, viņam dzimšanas reģistra ierakstā norāda "bērns piedzimis nedzīvs" vai "miris dzemdībās". Miršanas fakta reģistrāciju šādā gadījumā neveic. Šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajām personām izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju.

(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī dažas minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanas, gan miršanas faktu. Šajā gadījumā šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajām personām izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju un miršanas apliecību.

16.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 28. panta pirmajā daļā vārdus „sešu darbdienu” ar vārdiem „astoņu dienu”.

Atbalstīts

28.pants. Nedzīvi piedzimuša vai dzemdībās miruša bērna reģistrācija

(1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai astoņu dienu laikā.

(2) Reģistrējot bērnu, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, viņam dzimšanas reģistra ierakstā norāda: "Bērns piedzimis nedzīvs" vai "Bērns miris dzemdībās". Miršanas fakta reģistrāciju šādā gadījumā neveic. Šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajām personām izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju.

(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (dažas minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanas, gan miršanas faktu. Šajā gadījumā šā likuma 26.panta trešajā daļā minētajām personām izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju un miršanas apliecību.

29.pants. Atradeņa dzimšanas fakta reģistrācija

(1) Atradenis ir atrasts bērns, kura vecāki nav zināmi.

(2) Persona, kas atradusi šā panta pirmajā daļā minēto bērnu, nekavējoties par to paziņo teritoriāli piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei.

(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde sadarbībā ar ārstniecības iestādi nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.

(4) Ja bērns ticis ievietots glābējsilītē, ārstniecības iestāde nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā dzimšanas reģistra ierakstā norāda "atradenis, vecāki nezināmi".

29.pants. Atradeņa dzimšanas fakta reģistrācija

(1) Atradenis ir atrasts bērns, kura vecāki nav zināmi.

(2) Persona, kas atradusi šā panta pirmajā daļā minēto bērnu, nekavējoties par to paziņo teritoriāli piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei.

(4) Ja bērns ticis ievietots glābējsilītē, ārstniecības iestāde nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā dzimšanas reģistra ierakstā norāda: "Atradenis, vecāki nezināmi".

30.pants. Nokavēts paziņojums par bērna piedzimšanu

(1) Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par mēnesi, bērna dzimšanu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dzimšanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vecāku (viena no vecākiem) vai citu ieinteresēto personu iesniegumu. Dzimšanas faktu pilngadīgai personai reģistrē, pamatojoties uz attiecīgās pilngadīgās personas iesniegumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos dzimtsarakstu iestādē iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

17.

18.

19.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 30. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Dzimšanas faktu reģistrē, pamatojoties uz viena vai abu vecāku vai citu ieinteresēto personu iesniegumu.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 30. panta otrās daļas 1. teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 30. panta trešajā daļā vārdus „otrajā daļā” ar vārdiem „pirmajā un otrajā daļā”.

Atbalstīts

30.pants. Nokavēts paziņojums par bērna piedzimšanu

(1) Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par mēnesi, bērna dzimšanas faktu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas. Dzimšanas faktu reģistrē, pamatojoties uz viena vai abu vecāku, vai citu ieinteresēto personu iesniegumu.

(2) Dzimšanas faktu pilngadīgai personai reģistrē, pamatojoties uz attiecīgās pilngadīgās personas iesniegumu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos dzimtsarakstu iestādei iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

31.pants. Dzimšanas reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir piešķirts Latvijas Republikā), dzimums, tautība, valstiskā piederība (ja tāda ir noteikta) un bērna dzīvesvietas adrese. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, vārdu var nerakstīt;

2) bērna dzimšanas laiks un vieta;

3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir piešķirts Latvijas Republikā), dzimšanas datums, dzīvesvietas adrese, tautība un valstiskā piederība;

4) vecāku personu apliecinoša dokumenta numurs, izdevējiestāde un izdošanas datums, ja bērna vecāki nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi;

5) dokuments, uz kuru pamatojoties ierakstītas ziņas par bērna tēvu (laulības reģistra numurs, sastādīšanas datums un vieta vai paternitātes atzīšanas iesnieguma numurs, iesniegšanas datums un vieta, vai likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma numurs, datums un tiesa, kas spriedumu taisījusi);

6) par bērna piedzimšanu paziņojušās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, ja personai nav Latvijas Republikā piešķirts personas kods, un saistība ar bērnu (piemēram, tēvs, māte, ārstniecības persona, iestādes vadītājs);

7) dzimšanas apliecības numurs;

8) datums, kad ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona izsniegusi medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu, un minētās apliecības numurs.

(2) Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruku paraksta persona, kas paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks. Ja saņemts iestādes rakstisks paziņojums, norāda, ka dzimšanas reģistra ieraksts sastādīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruku apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

20.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 31. pantā vārdus „Latvijas Republikā”.

Atbalstīts

31.pants. Dzimšanas reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir piešķirts), dzimumu, tautību, valstisko piederību (ja tāda ir noteikta) un bērna dzīvesvietas adresi. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, vārdu var nerakstīt;

2) bērna dzimšanas laiku un vietu;

3) vecāku vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir piešķirts), dzimšanas datumu, dzīvesvietas adresi, tautību un valstisko piederību;

4) vecāku personu apliecinoša dokumenta numuru, izdevējiestādi un izdošanas datumu, ja bērna vecāki nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi;

5) dokumentu, uz kuru pamatojoties ierakstītas ziņas par bērna tēvu (laulības reģistra numuru, sastādīšanas datumu un vietu vai paternitātes atzīšanas iesnieguma numuru, iesniegšanas datumu un vietu, vai likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma numuru, datumu un tiesu, kas spriedumu taisījusi);

6) par bērna piedzimšanu paziņojušās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, ja personai nav piešķirts personas kods, un saistību ar bērnu (piemēram, tēvs, māte, ārstniecības persona, iestādes vadītājs);

7) dzimšanas apliecības numuru;

8) datumu, kad ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona izsniegusi medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu, un minētās apliecības numuru.

(2) Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruku paraksta persona, kas paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norāda, ka dzimšanas reģistra ieraksts sastādīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Dzimšanas reģistra ieraksta datorizdruku apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

32.pants. Bērna vārds, uzvārds un tautība

(1) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus.

(2) Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar abu vecāku vienošanos ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna uzvārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.

(3) Ja līdz bērna piedzimšanai bērna māte nav noslēgusi laulību vai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.

(4) Bērna tautību saskaņā ar vecāku vienošanos var neierakstīt vai ieraksta bērna radinieku tautību tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās. Ja vecāki nevar vienoties, bērna tautību ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.

32.pants. Bērna vārds, uzvārds un tautība

(1) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus.

(3) Ja līdz bērna piedzimšanai bērna māte nav noslēgusi laulību vai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.

33.pants. Bērna dzīvesvietas adrese

Bērna dzīvesvietas adresi ieraksta pēc šā likuma 25.pantā minēto personu norādījuma.

33.pants. Bērna dzīvesvietas adrese

Bērna dzīvesvietas adresi ieraksta pēc šā likuma 25.pantā minēto personu norādījuma.

34.pants. Ziņas par bērna vecākiem

(1) Ziņas par bērna māti ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

(2) Ziņas par bērna tēvu ieraksta, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, ja bērna māte līdz bērna piedzimšanai ir noslēgusi laulību;

2) paternitātes atzīšanas iesniegumu, ja bērna tēvs un māte nav noslēguši savstarpēju laulību, bet dzimtsarakstu nodaļā ir iesnieguši kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu;

3) bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu ar lūgumu par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu, nevis bērna mātes vīru vai bijušo vīru;

4) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, un dokumentu, kas apliecina šīs laulības izbeigšanās pamatu, ja laulība starp bērna māti un viņas vīru ir šķirta vai atzīta par neesošu vai laulātais ir miris un no laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu vai laulātā miršanas līdz bērna piedzimšanai nav pagājušas vairāk kā 306 dienas.

(3) Ja bērna māte šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, ziņas par bērna tēvu ieraksta saskaņā ar šā panta otrās daļas pirmo punktu.

(4) Ja bērna māte nav laulībā un līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par bērna māti.

34.pants. Ziņas par bērna vecākiem

(1) Ziņas par bērna māti ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina bērna dzimšanas faktu.

(2) Ziņas par bērna tēvu ieraksta, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, ja bērna māte līdz bērna piedzimšanai ir noslēgusi laulību;

2) paternitātes atzīšanas iesniegumu, ja bērna tēvs un māte nav noslēguši savstarpēju laulību, bet dzimtsarakstu nodaļā ir iesnieguši kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu;

4) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, un dokumentu, kas apliecina šīs laulības izbeigšanās pamatu, ja laulība starp bērna māti un viņas vīru ir šķirta vai atzīta par neesošu vai laulātais ir miris un no laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu vai laulātā miršanas dienas līdz bērna piedzimšanai nav pagājušas vairāk kā 306 dienas.

(3) Ja bērna māte šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, ziņas par bērna tēvu ieraksta saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punktu.

(4) Ja bērna māte nav laulībā un līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par bērna māti.

35.pants. Dzimšanas reģistra ieraksta papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikuma 154., 155., 157. un 158.pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Kopēju paternitātes atzīšanas iesniegumu un citus dokumentus, kas apliecina Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai, bērna vecāki iesniedz dzimtsarakstu iestādē. Paternitātes atzīšanas iesniegumu var iesniegt viens no vecākiem, ja klāt neesošā tēva vai mātes paraksta īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā apliecinājusi dzimtsarakstu iestādes amatpersona, zvērināts notārs, bāriņtiesa vai karjeras konsulārā amatpersona

35.pants. Dzimšanas reģistra ieraksta papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas

(2) Kopēju paternitātes atzīšanas iesniegumu un citus dokumentus, kas apliecina Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai, bērna vecāki iesniedz dzimtsarakstu iestādei. Paternitātes atzīšanas iesniegumu var iesniegt viens no vecākiem, ja klāt neesošā tēva vai mātes paraksta īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā apliecinājusi dzimtsarakstu iestādes amatpersona, zvērināts notārs, bāriņtiesa vai karjeras konsulārā amatpersona.

36.pants. Dzimšanas reģistra ieraksta papildināšana pēc adopcijas apstiprināšanas vai atcelšanas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja apstiprināta adopcija vai atcelta adopcija Civillikuma 171. un 175.pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto ierakstu papildina, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai adopcijas atcelšanu.

(3) Šā panta otrajā daļā norādīto tiesas spriedumu bērna vecāki iesniedz Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija var iegūt šo spriedumu, izmantojot Tiesu informācijas sistēmas datubāzi.

(4) Dzimšanas reģistra ierakstā adoptētājus neieraksta kā vecākus, ja tas noteikts tiesas spriedumā.

(5) Dzimšanas reģistra ierakstā maina bērna personas kodu, ja tas noteikts tiesas spriedumā vai bērna vecāki izsaka vēlēšanos mainīt bērna personas kodu sakarā ar adopciju vai adopcijas atcelšanu.

21.

22.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 36. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu:

1) par adopcijas apstiprināšanu, ja apstiprināta adopcija Civillikuma 171. pantā paredzētajā kārtībā;

2) par adopcijas atcelšanu, ja atcelta adopcija Civillikuma 175. pantā paredzētajā kārtībā.”

Vienlaikus mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta trešajā daļā vārdus „otrajā daļā” ar vārdiem „pirmajā daļā”.

Atbalstīts

36.pants. Dzimšanas reģistra ieraksta papildināšana pēc adopcijas apstiprināšanas vai atcelšanas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu:

1) par adopcijas apstiprināšanu, ja adopcija apstiprināta Civillikuma 171. pantā paredzētajā kārtībā;

2) par adopcijas atcelšanu, ja adopcija atcelta Civillikuma 175. pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādīto tiesas spriedumu bērna vecāki iesniedz Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija var iegūt šo spriedumu, izmantojot Tiesu informācijas sistēmas datubāzi.

(3) Dzimšanas reģistra ierakstā adoptētājus neieraksta kā vecākus, ja tas noteikts tiesas spriedumā.

(4) Dzimšanas reģistra ierakstā maina bērna personas kodu, ja tas noteikts tiesas spriedumā vai bērna vecāki izsaka vēlēšanos mainīt bērna personas kodu sakarā ar adopciju vai adopcijas atcelšanu.

37.pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistra ierakstā

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja:

1) persona maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu;

2) kāds no personas vecākiem maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu;

3) apstiprināta adopcija, atcelta adopcija, anulēts ieraksts par personas tēvu vai māti, atradenim kļuvuši zināmi vecāki, vecākiem atņemtas aizgādības tiesības vai svītrots ieraksts par tēvu, kas reģistrēts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Dzimšanas reģistru papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, bāriņtiesas lēmumu, administratīvo aktu, medicīnas apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina dzimuma maiņu, vai personas iesniegumu.

37.pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistra ierakstā

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja:

1) persona maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu;

2) kāds no personas vecākiem maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu;

3) apstiprināta adopcija, atcelta adopcija, anulēts ieraksts par personas tēvu vai māti, atradenim kļuvuši zināmi vecāki, vecākiem atņemtas aizgādības tiesības vai svītrots ieraksts par tēvu, ja tas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā paredzētajā kārtībā.

VI nodaļa

Miršanas fakta reģistrācija

VI nodaļa

Miršanas fakta reģistrācija

38.pants. Paziņojums par miršanas faktu

Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

38.pants. Paziņojums par miršanas faktu

Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

39.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu

(1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir laulātajam, citam ģimenes loceklim vai citai personai, kurai kļuvis zināms par personas miršanas faktu.

(2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādē, pansionātā vai ieslodzījuma vietā un par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, attiecīgās ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādes, pansionāta vai ieslodzījuma vietas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums rakstiski paziņot par miršanas faktu.

(3) Ja par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstiski paziņot par miršanas faktu.

(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstiski paziņot par miršanas faktu.

39.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu

(1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir laulātajam, citam ģimenes loceklim vai citai personai, kurai kļuvis zināms par personas miršanas faktu.

(3) Ja par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu.

(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanas faktu.

40.pants. Miršanas faktu apliecinoši dokumenti

(1) Miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni;

2) tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu;

3) reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētās personas nāvi.

(2) Pēc miršanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks pēc pieprasījuma izsniedz miršanas apliecību tai personai, kura paziņojusi par miršanas faktu.

40.pants. Miršanas faktu apliecinoši dokumenti

(1) Miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni;

2) tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu;

3) reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētās personas nāvi.

(2) Pēc miršanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks pēc pieprasījuma izsniedz miršanas apliecību tai personai, kura paziņojusi par miršanas faktu.

41.pants. Miršanas reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Miršanas reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā), valstiskā piederība (ja tāda ir noteikta) un dzīvesvieta;

2) miršanas vieta un laiks;

3) mirušā dzimšanas datums un vieta;

4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, – viņa laulātā vārdu un uzvārdu);

5) mirušā vecāku vārds, uzvārds un personas kods;

6) nāves cēlonis;

7) tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, kura paziņojusi par miršanas faktu, kā arī šīs personas saistību ar mirušo;

8) mirušā personu apliecinoša dokumenta numurs, izdevējiestāde un izdošanas datums;

9) miršanas apliecības numuru;

10) datums, kad ārstniecības iestādes vai ārstniecības persona izsniegusi medicīnas apliecību par nāves cēloni, un apliecības numurs.

(2) Miršanas reģistra ieraksta datorizdruku paraksta persona, kas paziņojusi par miršanas faktu, un dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks. Ja saņemts iestādes rakstisks paziņojums, norāda, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistra ieraksta datorizdruku apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

41.pants. Miršanas reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Miršanas reģistra ierakstā norāda šādas ziņas:

1) mirušā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts), valstisko piederību (ja tāda ir noteikta) un dzīvesvietu;

2) miršanas vietu un laiku;

3) mirušā dzimšanas datumu un vietu;

4) mirušā ģimenes stāvokli (ja mirušais bijis precējies, – viņa laulātā vārdu un uzvārdu);

5) mirušā vecāku vārdu, uzvārdu un personas kodu;

6) nāves cēloni;

7) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, kura paziņojusi par miršanas faktu, kā arī šīs personas saistību ar mirušo;

8) mirušā personu apliecinoša dokumenta numuru, izdevējiestādi un izdošanas datumu;

9) miršanas apliecības numuru;

10) datumu, kad ārstniecības iestādes vai ārstniecības persona izsniegusi medicīnas apliecību par nāves cēloni, un apliecības numuru.

(2) Miršanas reģistra ieraksta datorizdruku paraksta persona, kas paziņojusi par miršanas faktu, un dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norāda, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistra ieraksta datorizdruku apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

42.pants. Nezināmas personas miršanas fakta reģistrācija

(1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes izsniegtu medicīnas apliecību par nāves cēloni.

(2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni, izziņas iestādes lēmumu vai tiesas spriedumu.

42.pants. Nezināmas personas miršanas fakta reģistrācija

(1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes izsniegtu medicīnas apliecību par nāves cēloni.

VII nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšana, aktualizēšana un atjaunošana

VII nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšana, aktualizēšana un atjaunošana

43.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus glabā papīra formā vienā eksemplārā un elektroniski vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa, kas veikusi civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā glabā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.

43.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus glabā papīra formā vienā eksemplārā un elektroniski vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa, kas veikusi civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā glabā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.

44.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšana ir iepriekš sastādīta civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labošana, papildināšana vai anulēšana.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā labo kļūdas un ieraksta trūkstošās vai jaunas ziņas saskaņā ar ieinteresētās personas iesniegumu, ja civilstāvokļa akts reģistrēts dzimtsarakstu iestādē, ja ieraksta labošanai vai papildināšanai ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp ieinteresētajām personām.

(3) Ja dzimtsarakstu nodaļai nav pietiekama pamata labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu vai starp ieinteresētajām personām ir strīds, vai civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts ir sastādīts ārvalstī, civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu labo vai papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu.

(4) Saskaņā ar mātes vai pilngadīgas personas iesniegumu ierakstu par bērna tēvu, kas reģistrēts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā paredzētajā kārtībā, anulē, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas atzinumu.

(5) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu anulē, pamatojoties uz tiesas spriedumu. Nepamatoti atjaunoto vai atkārtoti sastādīto civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu anulē, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas lēmumu.

44.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšana ir iepriekš izdarīta civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labošana, papildināšana vai anulēšana.

(3) Ja dzimtsarakstu nodaļai nav pietiekama pamata labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu vai starp ieinteresētajām personām ir strīds, vai civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts ir izdarīts ārvalstī, civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu labo vai papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu.

(4) Saskaņā ar mātes vai pilngadīgas personas iesniegumu ierakstu par bērna tēvu, ja tas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā paredzētajā kārtībā, anulē, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas atzinumu.

45.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana ir iepriekš reģistrēta, bet bojā gājuša vai pazuduša civilstāvokļa akta pārreģistrācija.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, par kuru civilstāvokļa akta reģistru ieraksts bijis sastādīts, un dokumentiem, kas apstiprina, ka attiecīgais civilstāvokļa akts bijis reģistrēts. Miršanas reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(3) Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas amatpersona izsniedz personai rakstveida atteikumu atjaunot civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu. Minētajā gadījumā civilstāvokļa akta reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(4) Ārvalstīs reģistrētu civilstāvokļa aktu atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

45.pants. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana

(1) Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana ir iepriekš reģistrēta, bet bojā gājuša vai pazuduša civilstāvokļa akta pārreģistrācija.

(3) Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas amatpersona izsniedz personai rakstveida atteikumu atjaunot civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu. Šādā gadījumā civilstāvokļa akta reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(4) Ārvalstīs reģistrētu civilstāvokļa aktu atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

VIII nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu tiesiskais spēks

VIII nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu tiesiskais spēks

46.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā un papīra formā un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu reģistrāciju un citas civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos norādītās ziņas.

(2) Ja parakstītais un apstiprinātais civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts papīra formā un attiecīgais ieraksts vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā satur pretrunīgas ziņas, priekšroka dodama minētajam ierakstam papīra formā.

(3) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

46.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks

(3) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

47.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti

(1) Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu iestāde un Tieslietu ministrija izsniedz šādus civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus:

1) laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību;

2) izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju;

3) civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, kas attiecīgajā iestādē glabājas papīra formā (kopiju);

4) civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus paraksta dzimtsarakstu iestādes amatpersona un apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

(3) Tieslietu ministrija nodrošina šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto apliecību veidlapu izgatavošanu.

47.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti

(1) Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu iestāde un Tieslietu ministrija izsniedz šādus civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus:

1) laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību;

2) izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju;

3) civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, kas attiecīgajā iestādē glabājas papīra formā (kopiju);

4) civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus paraksta dzimtsarakstu iestādes amatpersona un apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

(3) Tieslietu ministrija nodrošina šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto apliecību veidlapu izgatavošanu.

48.pants. Laulības apliecība

Laulības apliecībā norāda šādas ziņas:

1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā);

2) laulāto dzimšanas datums un vieta;

3) laulāto valstiskā piederība;

4) iestāde, kur noslēgta laulība, laulības noslēgšanas datums un laulības reģistra numurs;

5) iestāde, kas izsniegusi laulības apliecību, un apliecības izsniegšanas datums.

23.

24.

25.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 48. panta 1. punktā vārdus „Latvijas Republikā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 48. panta 4. punktā vārdu „iestāde” ar vārdu „vieta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 48. panta 5. punktā vārdus „iestāde, kas izsniegusi laulības apliecību” ar vārdiem „laulības apliecības izsniedzējs”.

Atbalstīts

48.pants. Laulības apliecība

Laulības apliecībā norāda šādas ziņas:

1) laulāto vārdu, pirmslaulības un laulības uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts);

2) laulāto dzimšanas datumu un vietu;

3) laulāto valstisko piederību;

4) vietu, kur noslēgta laulība, laulības noslēgšanas datumu un laulības reģistra numuru;

5) laulības apliecības izsniedzēju un apliecības izsniegšanas datumu.

49.pants. Dzimšanas apliecība

(1) Dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā) un tautība;

2) bērna dzimšanas datums un vieta;

3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā), valstiskā piederība un tautība;

4) dzimšanas fakta reģistrācijas iestāde, datums un dzimšanas reģistra numurs;

5) iestāde, kas izsniegusi dzimšanas apliecību, un apliecības izsniegšanas datums.

(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, attiecīgajā dzimšanas apliecības ailē ievelk svītru.

(3) Adoptēta bērna dzimšanas apliecībā adoptētājus par vecākiem neieraksta, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.

26.

27.

28.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 49. pantā vārdus „Latvijas Republikā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 49.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) bērna dzimšanas laiks un vieta;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 49.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgās ailes netiek aizpildītas.”

Atbalstīts

49.pants. Dzimšanas apliecība

(1) Dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts) un tautību;

2) bērna dzimšanas laiku un vietu;

3) vecāku vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts), valstisko piederību un tautību;

4) dzimšanas fakta reģistrācijas iestādi, datumu un dzimšanas reģistra numuru;

5) iestādi, kas izsniegusi dzimšanas apliecību, un apliecības izsniegšanas datumu.

(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgās ailes netiek aizpildītas.

(3) Adoptēta bērna dzimšanas apliecībā adoptētājus par vecākiem neieraksta, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.

50.pants. Miršanas apliecība

Miršanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds piešķirts Latvijas Republikā);

2) mirušā dzimšanas datums un vieta;

3) miršanas datums un vieta;

4) iestāde, kas reģistrējusi miršanas faktu, miršanas fakta reģistrēšanas datums un miršanas reģistra numurs;

5) iestāde, kas izsniegusi miršanas apliecību, un apliecības izsniegšanas datums.

50.pants. Miršanas apliecība

Miršanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) mirušā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds piešķirts);

2) mirušā dzimšanas datumu un vietu;

3) miršanas datumu un vietu;

4) iestādi, kas reģistrējusi miršanas faktu, miršanas fakta reģistrēšanas datumu un miršanas reģistra numuru;

5) iestādi, kas izsniegusi miršanas apliecību, un apliecības izsniegšanas datumu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu Civilstāvokļa aktu likumu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.; 2009, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.457 "Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.477 "Noteikumi par dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi";

3) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.486 "Laulības noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas vietā";

4) Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumi Nr.904 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem".

3. Šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušanu vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā uzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 12.panta trešās daļas 3.punktā minētā prasība neattiecas uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta amatā līdz 2011.gada 1.jūlijam.

5. Vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs aizstāj līdzšinējos civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā, saglabājot likumā noteiktos datus. Līdzšinējos civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus un alfabētiskos rādītājus papīra formā glabā dzimtsarakstu nodaļas arhīvā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.

6. Līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā:

1) dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu sastāda papīra formā divos eksemplāros – vienu eksemplāru glabā dzimtsarakstu nodaļā, otru eksemplāru dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu nodod glabāšanā Tieslietu ministrijai;

2) pārstāvniecība civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu sastāda papīra formā divos eksemplāros – vienu eksemplāru katra ceturkšņa beigās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību nosūta Tieslietu ministrijai, kas to pārbauda un nodod glabāšanā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai, bet otru eksemplāru nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu nodod glabāšanā Tieslietu ministrijai.

7. Līdz tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, dzimtsarakstu nodaļa un Tieslietu ministrija aktualizē un atjauno civilstāvokļa akta reģistra ierakstus līdzšinējā kārtībā.

8. Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta eksemplārs, kas sastādīts līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, pilnīgi vai daļēji iet bojā, to aizstāj ar attiecīgā civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta otrā eksemplāra kopiju.

9. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus, kas sastādīti līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, un glabājas dzimtsarakstu iestādēs, pakāpeniski pēc to pilnīguma un pareizības pārbaudīšanas iekļauj vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.

10. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim izdot šā likuma 3.panta sestajā un septītajā daļā, 7.panta piektajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 17.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

29.

30.

31.

32.

33.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu 2. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

„2. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2012.gada _____________ izdot šā likuma 3.panta sestajā un septītajā daļā, 7.panta piektajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 17.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada _________________ piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:”

Juridiskā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 2. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

„2. Ministru kabinets ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 3.panta sestajā un septītajā daļā, 7.panta piektajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 17.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:”

Juridiskā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā:

„4. Šā likuma 12.panta trešās daļas 3.punktā minētā prasība neattiecas uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu, kura darba attiecības uzsākusi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 10. punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Pārejas noteikumu 10.punktā aizstāt ciparu un vārdus „7.panta piektajā daļā” ar ciparu un vārdiem „7.panta ceturtajā daļā”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.30.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Pārejas noteikumi

2. Ministru kabinets ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 3.panta sestajā un septītajā daļā, 7.panta piektajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 17.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.457 "Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.477 "Noteikumi par dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi";

3) Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.486 "Laulības noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas vietā";

3. Šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušanu vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā uzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 12.panta trešās daļas 3.punktā minētā prasība neattiecas uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu, kura darba attiecības uzsākusi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

6. Līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā:

1) dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu izdara papīra formā divos eksemplāros – vienu eksemplāru glabā dzimtsarakstu nodaļā, otru eksemplāru dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu nodod glabāšanā Tieslietu ministrijai;

2) pārstāvniecība civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu izdara papīra formā divos eksemplāros – vienu eksemplāru katra ceturkšņa beigās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību nosūta Tieslietu ministrijai, kas to pārbauda un nodod glabāšanā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai, bet otru eksemplāru nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu nodod glabāšanā Tieslietu ministrijai.

7. Līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, dzimtsarakstu nodaļa un Tieslietu ministrija aktualizē un atjauno civilstāvokļa akta reģistra ierakstus līdzšinējā kārtībā.

8. Ja civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta eksemplārs, kas izdarīts līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, pilnīgi vai daļēji gājis bojā, to aizstāj ar attiecīgā civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta otrā eksemplāra kopiju.

9. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus, kas izdarīti līdz dienai, kad tiek uzsākta šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušana vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, un glabājas dzimtsarakstu iestādēs, pakāpeniski pēc to pilnīguma un pareizības pārbaudīšanas iekļauj vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

34.

Juridiskā komisija

Izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts