Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmajā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (11)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

ar valsts valodas speciālistu labojumiem

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

1068. Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kautkādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.

Izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piem., nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.

1.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt Civillikuma 1068.panta pirmo daļu pēc vārda „piekrišanu” ar vārdiem „ciktāl citos likumos nav noteikts citādi”.

Neatbalstīts

1698. Galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

2.

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 1698. pantu šādā redakcijā:

„1698. Galvinieks atbild tikai par pašu galveno parādu.”

Neatbalstīts

1702. Kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.

Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

3.

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 1702.panta otro daļu.”

Neatbalstīts

1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:

1) ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu;

2) ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

4.

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 1703.pantu šādā redakcijā:

1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var, ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu.”

Neatbalstīts

1716. Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

1. Izteikt 1716. pantu šādā redakcijā:

1716. Līgumsods ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, ko kāda persona uzņemas maksāt sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai procentuāli pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

5.

Deputāte I.Lībiņa-Egnere

Izteikt 1716. pantu šādā redakcijā:

„1716. Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār vai arī neizpildi īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsods par neizpildi īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.”.

Atbalstīts

1. Izteikt 1716. un 1717.pantu šādā redakcijā:

„1716. Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildīšanu vispār vai arī neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par neizpildīšanu vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsods par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavētās saistību neizpildīšanas mantiskās vērtības.”.

1717. Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

2. Izteikt 1717. pantu šādā redakcijā:

1717. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

6.

7.

Deputāte I.Lībiņa-Egnere

Izteikt 1717. pantu šādā redakcijā:

„1717. Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un tam ir jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.”.

Deputāte I.Cvetkova

Izteikt likumprojekta 2.pantā ietverto likuma 1717.pantu šādā redakcijā:

„1717. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, tam jābūt atbilstošam godīgai darījumu praksei un tas ir ierobežots ar iespējamu zaudējumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, lielumu.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

1717. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.”

1722. Līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

3. Izteikt 1722. pantu šādā redakcijā:

 „Līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju no procentu, augļu un citu zaudējumu atlīdzības daļā, kādā tie pārsniedz līgumsodu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.”

8.

9.

Deputāte I.Lībiņa-Egnere

Izteikt 1722. pantu šādā redakcijā:

„1722. Līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

Līgumsodu par neizpildīšanu vispār, var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.”.

Deputāte I.Cvetkova

Izteikt likumprojekta 3.pantā ietverto 1722.pantu šādā redakcijā:

„1722. Soda cietēja maksājumi vispirms ieskaitāmi pamatparāda un procentu dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda maksājumiem.

Līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no kavējuma procentu, naudas soda, augļu un citu zaudējumu atlīdzības daļā, kādā tie pārsniedz samaksāto līgumsodu.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

2. Izteikt 1722. pantu šādā redakcijā:

„1722. Līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

Līgumsodu par neizpildīšanu vispār var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.”

1764. Visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos - to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā.

4. Papildināt 1764. pantu ar pēdējo teikumu šādā redakcijā:

1764. Par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.”

3. Papildināt 1764. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.”

1724.¹ Līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.

10.

Deputāte I.Lībiņa-Egnere

Aizstāt 1724.¹ pantā vārdus „ Līgumsoda cietējs var lūgt” ar vārdiem „Tiesa var”.

Atbalstīts

4. Aizstāt 1724.¹ pantā vārdus „ Līgumsoda cietējs var lūgt” ar vārdiem „Tiesa var”.

1843. Ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos un tikai pēc tam palikušo atlikumu izlieto kapitāla dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis.

11.

Deputāts A.Judins

Papildināt 1843. pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Citāda vienošanās par samaksātās parāda daļas ieskaitīšanu nav spēkā.”

Neatbalstīts