1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (61)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

34. Aizliegta laulība personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ.

1.Izslēgt 34. pantu.

1.Izslēgt 34. pantu.

37. Aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto, izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības.

2. Izslēgt 37.pantā vārdus "izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības".

2. Izslēgt 37.pantā vārdus "izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības".

38. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā.

Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo, iekām nav izbeigtas aizbildnības vai aizgādnības attiecības.

3.Izteikt 38. panta otro daļu šādā redakcijā:

„Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo, iekām nav izbeigtas aizbildnības attiecības.”

3.Izteikt 38. panta otro daļu šādā redakcijā:

„Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo, iekām nav izbeigtas aizbildnības attiecības.”

II. Iesniegums laulības noslēgšanai. Izsludināšana

4. Izteikt likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Laulības noslēgšana".

4. Izteikt likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Laulības noslēgšana".

40. Pirms laulāšanas notiek izsludināšana.

5. Izslēgt 40.pantu.

5. Izslēgt 40.pantu.

41. Personas, kas vēlas doties laulībā, izņemot 51. pantā paredzētos gadījumus, iesniedz par to iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai.

6. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„41. Laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, ja laulības noslēgšanai nav šā likuma 32., 34., 35., 37. un 38. pantā norādīto šķēršļu.”

1.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likumprojekta 6.pantā skaitli un pieturzīmes „34.,”.

Atbalstīts

6. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„41. Laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, ja laulības noslēgšanai nav šā likuma 32., 35., 37. un 38. pantā norādīto šķēršļu.”

44. Izsludināšanu izdara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos doties laulībā.

Izsludināšana nav atļauta:

1) ja, iesniedzot iesniegumu, nav ievēroti likuma noteikumi;

2) ja no dokumentiem redzams, ka laulības noslēgšanai ir šķēršļi.

Izsludināšanu noraidot, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs taisa motivētu lēmumu, ko izsludināmie divu nedēļu laikā var pārsūdzēt tiesā.

7. Izslēgt 44.pantu.

7. Izslēgt 44.pantu.

45. Izsludināšana notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos doties laulībā.

Steidzamos gadījumos, raugoties pēc apstākļiem, dzimtsarakstu nodaļas vadītājam ir tiesība saīsināt izsludināšanas laiku pēc sava ieskata.

8. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45. Steidzamos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības saīsināt šā likuma 41. pantā minēto minimālo termiņu."

8. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45. Steidzamos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības saīsināt šā likuma 41. pantā minēto minimālo termiņu."

46. Iepriekšējā (45.) pantā paredzētajā laikā personas, kuru tiesības šī laulība aizskartu, var celt ierunas pret tās noslēgšanu, aizrādot uz likumiskiem šķēršļiem.

Ierunas pēc 61.—64. panta var celt arī prokurors.

Ierunas iesniedzamas rakstiski dzimtsarakstu nodaļai pēc izsludināšanas vietas (45. p.).

47. Ja celta ieruna, dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos doties laulībā (41. p.), par celto ierunu nekavējoties paziņo izsludinātajiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

48. Ja izsludinātie ierunu atzīst par nepamatotu, viņiem divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas jāpaziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.

Nodaļa nekavējoties to paziņo ierunas cēlējam.

49. Ja ierunas cēlējs divu nedēļu laika, skaitot no tas dienas, kad viņš saņēmis izsludinātā atbildi, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai izziņu par tiesā celtu prasību, lai izsludinātajam aizliegtu doties laulībā, nodaļa aptur izsludinājuma gaitu līdz lietas izšķiršanai tiesā.

50. Ja ierunu nav bijis vai prasība nav celta, vai tā ir noraidīta, dzimtsarakstu nodaļā var noslēgt laulību vai arī tā izsniedz iesniegumu par vēlēšanos doties laulībā ar atzīmi par izsludināšanu, lai laulību varētu noslēgt pie garīdznieka vai citā dzimtsarakstu nodaļā.

9. Izslēgt 46., 47., 48., 49. un 50.pantu.

9. Izslēgt 46., 47., 48., 49. un 50.pantu.

51. Ja laulājamie pieder pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.

10. Aizstāt 51. pantā vārdus „izsludināšanu izdara” ar vārdiem „tad viņus laulā”.

10. Aizstāt 51. pantā vārdus „izsludināšanu izdara” ar vārdiem „tad viņus laulā”.

52. Izsludinātajiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu (50. p.).

Salaulāties var dzimtsarakstu nodaļā vai arī pie garīdznieka (53. p.). Tajā pašā laikā garīdznieks var salaulāt arī pēc 51. panta izsludinātos.

11. Izslēgt 52.pantu.

11. Izslēgt 52.pantu.

III. Laulības noslēgšana

12. Izslēgt likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas III iedaļas nosaukumu.

12. Izslēgt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas III iedaļas nosaukumu.

13. Uzskatīt likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas IV, V un VI iedaļu attiecīgi par pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas III, IV un V iedaļu.

13. Uzskatīt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas IV, V un VI  iedaļu attiecīgi par pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas III, IV un V  iedaļu.

53. Laulā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai 51. pantā norādīto konfesiju garīdznieki, ja ir ievēroti laulības noslēgšanas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

54. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai garīdznieks nelaulā, ja viņiem ir zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai.

14. Aizstāt 53. un 54.pantā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona".

14. Aizstāt 53. un 54.pantā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona".

55. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai garīdznieks var laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja līgavainis vai līgava dodas kara gaitās vai arī ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība.

15. Izslēgt 55.pantu.

15. Izslēgt 55.pantu.

56. Laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem.

Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās. Ārpus šīm telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai līgavas slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

16. Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citā piemērotā vietā."

16. Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citā piemērotā vietā."

57. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs jautā līgavainim un līgavai, vai viņi vēlas doties laulībā. Ja abi izsaka šo vēlēšanos, vadītājs izsludina, ka uz šīs vienošanās un likuma pamata laulība ir noslēgta.

Garīdznieks laulā pēc savas konfesijas noteikumiem.

17.  57.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona";

izslēgt otro daļu.

17.  57.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona";

izslēgt otro daļu.

60. Par neesošu atzīstama laulība, kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka (53. p.).

Par neesošu atzīstama laulība, kas noslēgta fiktīvi, t. i., bez nolūka izveidot ģimeni.

18. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdus "kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka" ar vārdiem "ja laulāšanu nav veikusi dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks".

18. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdus "kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka" ar vārdiem "ja laulāšanu nav veikusi dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks".

62. Par neesošu atzīstama laulība, kuras noslēgšanas laikā viens no laulātajiem bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

19.Izslēgt 62. pantā vārdus „bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī”.

19.Izslēgt 62. pantā vārdus „bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī”.

74. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

1) laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu;

2) viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;

3) viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Ja tiesa uzskata, ka, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ir iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, notārs laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja abi laulātie vienojas par laulības šķiršanu un Notariāta likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši notāram iesniegumu par laulības šķiršanu.

20. Izteikt 74. panta 1. punktu šādā redakcijā:

„1) laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;”.

2.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 20.pantu ar grozījumu Civillikuma 74.panta otrajā daļā, izsakot to šādā redakcijā :

„aizstāt otrajā daļā vārdus „pirmajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem „pirmās daļas 2. un 3.punktā”.

Atbalstīts

20. 74.pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

„1) laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „pirmajā daļā” ar vārdiem un skaitļiem „pirmās daļas 2. un 3.punktā”.

79. Ja laulība atzīta par neesošu un tikai viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad otram laulātajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa:

1) atlīdzību par morālo kaitējumu;

2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus, ja tas nepieciešams iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

21. Izteikt 79.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai."

21. Izteikt 79.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai."

80. Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

22. Aizstāt 80. pantā vārdus „ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam” ar vārdiem „iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai”.

22. Aizstāt 80. pantā vārdus „ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam” ar vārdiem „iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai”.

81. Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam izbeidzas pēc tam, kad pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu. Gadījumos, kad bijušo laulāto kopīgs bērns šajā laikā nav sasniedzis pilngadību un ir tā bijušā laulātā aizgādībā, kuram ir tiesības prasīt līdzekļus, šis pienākums turpinās, līdz bērns sasniedz pilngadību.

Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam atkrīt, ja:

1) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;

2) bijušā laulātā ienākumi nodrošina attiecīgi iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu;

3) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;

4) ir citi apstākļi, kas liecina, ka zudusi nepieciešamība saņemt līdzekļus no bijušā laulātā.

23. Izteikt 81.pantu šādā redakcijā:

„81. Pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja:

1) pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu;

2) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;

3) bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu;

4) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;

5) bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs;

6) bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa augšupējā vai lejupējā dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu;

7) bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;

8) bijušais laulātais pret kādu no šā panta 6.punktā minētajām personām ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu;

9) bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;

10) bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu;

11) pastāv citi svarīgi iemesli."

23. Izteikt 81.pantu šādā redakcijā:

„81. Pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja:

1) pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu;

2) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;

3) bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu;

4) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;

5) bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs;

6) bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa augšupējā vai lejupējā dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu;

7) bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;

8) bijušais laulātais pret kādu no šā panta 6.punktā minētajām personām ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu;

9) bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;

10) bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu;

11) ir citi svarīgi iemesli."

82. Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ savu pirmslaulības uzvārdu. Ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulībā iegūto uzvārdu.

Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.

24. Papildināt 82.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda „tiesa” ar vārdiem „vai zvērināts notārs”.

24. Papildināt 82.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda „tiesa” ar vārdiem „vai zvērināts notārs”.

89. Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat ari to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā (91. p.).

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.

25. Aizstāt 89.panta pirmajā daļā vārdus, skaitli un saīsinājumu "iegūst laulības laikā (91.p.)" ar vārdiem "iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu".

25. Aizstāt 89.panta pirmajā daļā vārdus, skaitli un saīsinājumu "iegūst laulības laikā (91.p.)" ar vārdiem "iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu".

91. Katra laulātā atsevišķa manta ir:

1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;

3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.—4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

26. Izteikt 91.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:".

26. Izteikt 91.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:".

95. Abu laulāto pienākums ir segt ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumus no laulāto kopīgās mantas.

Ja laulāto kopīgās mantas nepietiek ģimenes uzturēšanai, katrs laulātais var prasīt, lai otrs laulātais piedalās ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumos samērā ar savas atsevišķās mantas stāvokli.

Ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt līdzekļus no otra laulātā, kurš veicinājis šķirto dzīvi, samērā ar savu un pēdējā mantas stāvokli līdzvērtīga labklājības līmeņa nodrošināšanai vai prasīt līdzekļus uzturam, saprotot ar to ēdienu, apģērbu, mājokli un vajadzības gadījumā — apkopšanu.

27. Izteikt 95.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt līdzekļus no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai."

27. Izteikt 95.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai."

98. Par saistībām, kas izriet no viena laulātā neatļautas darbības, atbild vispirms šis laulātais ar savu atsevišķo mantu (91. p.),. bet, ja tās nepietiek, — ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā.

28. Izslēgt 98.pantā un 109.panta trešajā daļā skaitli un saīsinājumu "(91.p.)".

28. Izslēgt 98.pantā un 109.panta trešajā daļā skaitli un saīsinājumu "(91.p.)".

114. Savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā.

Ja kāds no laulājamiem ir aizbildnībā, viņš laulības līgumu noslēdz ar vecāku vai aizbildņa piekrišanu.

Laulības līgumi, kas satur rīkojumu nāves gadījumam, pakļauti arī vispārējiem noteikumiem par mantojuma līgumiem.

29. 114. pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„Ja kādam no laulājamiem vai laulātajiem ir ierobežota rīcībspēja, viņš laulības līgumu noslēdz pats tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi viņa rīcībspēju, pārējā daļā – kopā ar aizgādni. Persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota, nevar patstāvīgi rīkoties, un laulājamais vai laulātais vienlaikus ir arī tās aizgādnis, bet par laulības līguma slēgšanu lemj bāriņtiesa.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu.

3.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 29.pantā (Civillikuma 114.panta trešā daļa):

aizstāt pirmajā teikumā vārdus „kopā ar aizgādni” ar vārdiem „ar aizgādņa piekrišanu”;

izteikt otro teikumu šādā redakcijā: „Ja persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota, nevar patstāvīgi rīkoties, un laulājamais vai laulātais vienlaikus ir arī tās aizgādnis, par laulības līguma slēgšanu lemj bāriņtiesa.”

Atbalstīts

29. 114. pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„Ja kādam no laulājamiem vai laulātajiem ir ierobežota rīcībspēja, viņš laulības līgumu noslēdz pats tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi viņa rīcībspēju, bet pārējā daļā – ar aizgādņa piekrišanu. Ja persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota, nevar patstāvīgi rīkoties un laulājamais vai laulātais vienlaikus ir arī tās aizgādnis, par laulības līguma slēgšanu lemj bāriņtiesa.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

115. Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus noslēdz notariālā kārtībā, personīgi klāt esot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem, bet, ja laulājamais ir nepilngadīgs, — arī viņa likumīgajam pārstāvim.

Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — ari zemes grāmatās.

Laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, šīs trešās personas nesaista.

30. Izteikt 115. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus noslēdz notariālā kārtībā, personīgi klātesot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem. Ja laulājamais ir nepilngadīgs, šos līgumus slēdz, klātesot arī viņa likumīgajam pārstāvim. Ja laulājamā vai laulātā rīcībspēja ir ierobežota,  šos līgumus slēdz  kopā ar aizgādni tiesas noteiktajā ierobežojuma apjomā.”

4.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 30.pantā (Civillikuma 115.panta pirmā daļa):

aizstāt vārdus „likumīgajam pārstāvim” ar vārdiem „likumiskajam pārstāvim” un izslēgt pēdējo teikumu.

Atbalstīts

30. Izteikt 115. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus noslēdz notariālā kārtībā, personīgi klātesot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem. Ja laulājamais ir nepilngadīgs, šos līgumus slēdz, klātesot arī viņa likumiskajam pārstāvim.”

130. Laulātais atbild ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, — arī ar mantas kopībā ietilpstošo mantu:

1) par savām saistībām, kas cēlušās pirms laulības;

2) par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma dot uzturu saviem trūcīgiem radiniekiem;

3) par saistībām, kas ceļas no mantojuma, ko viņš pieņēmis ar otra piekrišanu;

4) par savām saistībām, kas ceļas no viņam piederoša patstāvīga uzņēmuma, kurš ir viņa atsevišķā manta, vai patstāvīgas nodarbošanās;

5) par visām citām savām saistībām, ko viņš uzņēmies ar otra laulātā piekrišanu.

Par otra laulātā parādiem ģimenes un kopīgās mājsaimniecības labā laulātais atbild arī ar savu atsevišķo mantu, bet tikai tad, ja mantas kopībā ietilpstošās un otra laulātā atsevišķās mantas nepietiek.

31. Izteikt 130.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus;".

31. Izteikt 130.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus;".

132. Laulātais atbild tikai ar savu atsevišķo mantu:

1) par saistībām, ko viņš noslēdzis tikai uz savu rēķinu vai bez otra laulātā piekrišanas;

2) par saistībām, ko viņš noslēdzis, aizskarot otram laulātajam piešķirtās tiesības uz mantas kopībā ietilpstošās mantas valdījumu.

Ja sakarā ar šajā pantā minētajām saistībām mantas kopībā ietilpstošā manta ir guvusi labumu, piemērojami noteikumi par netaisnu iedzīvošanos.

5.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt Civillikuma 132.pantā vārdu „Laulātājs” ar vārdu „Laulātais”.

Neatbalstīts

146. Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi, ko apstiprina ārsta izziņa.

Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306.dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajā gadījumā bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (149.p.).

Bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.

32. 146.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ko apstiprina ārsta izziņa";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja paternitātes atzīšana notiek šā likuma 155.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā."

32. 146.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ko apstiprina ārsta izziņa";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja paternitāte atzīta šā likuma 155.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā."

149. Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.

Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei.

Ja bērna māte vai bērna mātes vīrs atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas prasību var celt aizgādnis.

Bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

Vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

Tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.

33. Izslēgt 149. panta trešo daļu.

33. Izslēgt 149. panta trešo daļu.

151. Bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma.

Nepilngadīgie bērni vecāku uzvārda maiņas gadījumā iegūst uzvārdu iepriekšnoteiktajā kārtībā.

34. Izslēgt 151.panta otro daļu.

34. Izslēgt 151.panta otro daļu.

155. Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu iesniegumu. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.

Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas.

Ja bērna matē mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt bērna tēvs viens pats. Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa piekrišana vai bāriņtiesas piekrišana, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība.

Ja bērna tēvu tiesa atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, viņa vietā iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt viņa aizgādnis ar bāriņtiesas piekrišanu.

Bērna tēvs, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, iesniegumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu.

(Sestā daļa izslēgta ar 10.03.2005. likumu.)

Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

35.  155.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.";

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „matē” ar vārdu „māte”;

izslēgt ceturto daļu.

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna miesīgais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums."

6.

7.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt likumprojekta 35.panta piektajā daļā (Civillikuma 155.panta astotā

daļa) vārdu „miesīgais” ar vārdu „bioloģiskais”.

Deputāte I. Lībiņa –Egnere

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā 155.pantā astotajā daļā vārdus „bērna miesīgais tēvs” ar vārdiem „bērna bioloģiskais tēvs”.

Atbalstīts

Atbalstīts

35.  155.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.";

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „matē” ar vārdu „māte”;

izslēgt ceturto daļu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums."

156. Paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.

36. Izslēgt 156. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus „tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ”.

8.

9.

10.

11.

12.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 36.pantu šādā redakcijā:

„36. 156.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu ”miesīgais” ar vārdu „bioloģiskais”; 

izteikt 156.panta otro daļu šādā redakcijā: „Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Persona, kas sevi uzskata par bērna tēvu, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas, izņemot, ja bērns ieņemts noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā. Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.”

Deputāte I. Lībiņa –Egnere

Aizstāt 156.panta pirmajā daļā vārdu ”miesīgais tēvs” ar vārdu „bioloģiskais tēvs”.

Deputāte I. Lībiņa –Egnere

Papildināt 156.panta pirmo daļu pēc vārdiem „un bērnu atzinusi par savu” ar vārdiem „zinot, ka nav bērna bioloģiskais tēvs vai”.

Deputāte I. Lībiņa –Egnere

Papildinot otro daļu pēc vārdiem „kas paternitāti atzinusi” ar vārdiem „bērna bioloģiskais tēvs”.

Juridiskā komisija

Izteikt 156.pantu šādā redakcijā:

„156. Paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas, izņemot, ja bērns ieņemts noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā.

Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.

Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.12

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.12

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.12

Atbalstīts

36. Izteikt 156.pantu šādā redakcijā:

„156. Paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas.

Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.

Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.”

158. Prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna tēvu.

Ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, bērna māte, bērna aizbildnis un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas var prasīt tiesas ceļā konstatēt paternitātes faktu.

13.

14.

Deputāte I. Lībiņa –Egnere

Aizstāt 158.pantā pirmajā daļā vārdus „persona, kas sevi uzskata par bērna tēvu” ar vārdiem „bērna bioloģiskais tēvs”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 158.pantā pirmajā daļā vārdus „par bērna tēvu” ar vārdiem „ par bērna bioloģisko tēvu”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.14

Atbalstīts

37. Aizstāt 158.pantā pirmajā daļā vārdus „par bērna tēvu” ar vārdiem „ par bērna bioloģisko tēvu”.

162. Nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.

Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības.

37. Papildināt 162.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai."

38. Papildināt 162.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai."

163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Nosacījumu par astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē vairākus bērnus (brāļus un māsas). Tomēr arī šajā gadījumā adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.

38. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un ierobežojumus attiecībā uz pieļaujamo adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam.

Šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības.

Par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ;

4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo persona nav pildījusi pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti."

39. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un pieļaujamo adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam.

Šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.

Par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;

4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti."

164. Laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad:

1) adoptē otra laulātā bērnu;

2) otrs laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu);

3) otrs laulātais atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

39. Izslēgt 164. panta 3. punktu.

40. Izslēgt 164. panta 3. punktu.

165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā.

40. Izteikt 165.pantu šādā redakcijā:

"165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā."

41. Izteikt 165.pantu šādā redakcijā:

"165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā."

167. Aizbildnis nevar adoptēt savu aizbilstamo, kamēr viņš nav nodevis attiecīgo norēķinu un nav atlaists no aizbildnības.

41. Izteikt 167.pantu šādā redakcijā:

"167. Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis galanorēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikuma iesniegšanu bāriņtiesai. Pēc galanorēķina pieņemšanas bāriņtiesa, līdz stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā bērna tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos.

Aizbildni no pienākumu veikšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu."

42. Izteikt 167.pantu šādā redakcijā:

"167. Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis galanorēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai. Pēc galanorēķina pieņemšanas bāriņtiesa līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos.

Aizbildni no pienākumu pildīšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu."

169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) nepilngadīga adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Tiesa var atsvabināt puses no šīs piekrišanas apliecinājuma, ja pēc faktiskajiem apstākļiem tas izrādās neiespējams kāda pastāvīga šķēršļa dēļ vai arī ja nav zināma to personu dzīvesvieta, kuru piekrišana vajadzīga. Tiesa publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" aicinājumu minētajai personai atsaukties.

Ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem.

Pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

42. Izteikt 169.pantu šādā redakcijā:

"169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;

4) aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Piekrišanu adopcijai adopcijas dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē.

Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:

1) aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt;

2) adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs vai pilngadīga rīcībnespējīga persona;

3) aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem.

Pēc ārzemnieka (ja ārzemniekam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā) vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi. Prioritāras tiesības adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, ir ārvalstīs dzīvojošam Latvijas pilsonim vai nepilsonim. Minētā persona lūgumu var izteikt, ja ir saņēmusi ārvalstu kompetentās institūcijas atzinumu par piemērotību adopcijai."

15.

16.

17.

18.

Deputāts G.Igaunis

Izteikt likumprojekta piedāvāto likuma 169.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs vai pilngadīga rīcībnespējīga persona.”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 42.pantā (Civillikuma 169.pants):

izslēgt likumprojektā iekļautajā likuma 169.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus „vai pilngadīga rīcībnespējīga persona”;

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 42.pantā piedāvātos Civillikuma grozījumus 169.panta sestajā daļā.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojektā iekļauto likuma 169.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„Pēc ārvalstīs dzīvojošas personas vai ārzemnieka lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi. Prioritāras tiesības adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, ir ārvalstīs dzīvojošam Latvijas pilsonim. Minētā persona lūgumu var izteikt, ja ir saņēmusi ārvalstu kompetentās institūcijas atzinumu par piemērotību adopcijai.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

43. Izteikt 169.pantu šādā redakcijā:

"169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;

4) aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē.

Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:

1) aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt;

2) adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs;

3) aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem.”

175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.

43. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

 „175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”

44. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

 „175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”

178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

178.¹ Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības atrisināmas šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību.

Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesība atbilstoši šā likuma 181. un 182.panta noteikumiem.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Ja mirst tas no vecākiem, kura aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, bērns pāriet otra vecāka aizgādībā, izņemot gadījumu, kad bāriņtiesa bērna interesēs atzīst par vajadzīgu iecelt viņam aizbildni.

44. Izteikt 178. un 178.¹ pantu šādā redakcijā:

” 178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.

Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību.

178.¹ Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

 Ja mirst tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, aizgādību īsteno otrs vecāks, ja  vien viņam nav atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.”

45. Izteikt 178. un 178.¹ pantu šādā redakcijā:

” 178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.

Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku  domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību.

178.¹ Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

 Ja mirst tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, to īsteno otrs vecāks, ja  vien viņam nav atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.”

179. Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ja bērnam ir pašam sava manta, bet vecākiem tās nepietiek bērnam nepieciešamo uztura izdevumu segšanai, šos izdevumus var segt no bērna mantas ienākumiem; ja šo ienākumu nepietiek, var izlietot daļu no bērna mantas, bet vienīgi ar bāriņtiesas atļauju.

Ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Ja vecvecāku mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņiem uzturēšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa pēc prasītāja lūguma nekavējoties pieņem lēmumu par to, kādā apmērā atbildētājam pagaidām, līdz strīda izšķiršanai, jāsedz bērna uzturēšanas izdevumi. Bērna pagaidu uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru.

45.  179.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem (uzturēšanas līdzekļiem) bērnam izšķir tiesa.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "uztura" ar vārdu "uzturēšanas";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa" ar vārdu „Tiesa”.

19.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likumprojekta 45.pantā (Civillikuma 179.panta pirmā daļa) vārdus un iekavas „(uzturēšanas līdzekļiem)”.

Atbalstīts

46.  179.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "uztura" ar vārdu "uzturēšanas";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa" ar vārdu „Tiesa”.

181. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm.

Vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas, ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

46. 181.pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus „ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem” ar vārdiem „ja bērns šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „Vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas” ar vārdiem „Jebkurai personai”.

47. 181.pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus „ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem” ar vārdiem „ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „Vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas” ar vārdiem „Jebkurai personai”.

182. Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tiklīdz ir saņemts bāriņtiesas atzinums, tiesa nekavējoties uzaicina puses paskaidrojumu sniegšanai un nosaka saskarsmes tiesības pagaidu izmantošanas kārtību.

Tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u.tml.) bērns pavada pie tā vecāka, kuram nav piešķirtas aizgādības tiesības, vai arī viņu satikšanās laiku.

Saskarsmes tiesību attiecībā uz bērnu var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

47. 182.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu  tikšanās laiku.”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 „Tiesa saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa.”

20.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 47.pantu (Civillikuma 182.pants) ar daļu šādā redakcijā: „izslēgt pirmās daļas otro teikumu”.

Atbalstīts

48. 182.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu  tikšanās laiku.”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 „Tiesa saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa.”

183. Kamēr bērni dabū no saviem vecākiem uzturu, viņiem jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesības prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņiem nav noteikti apsolīta.

48. Izteikt 183.pantu šādā redakcijā:

"183. Kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanu, bērnam jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesībām prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņam nav noteikti apsolīta."

49. Izteikt 183.pantu šādā redakcijā:

"183. Kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanu, bērnam jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesībām prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņam nav noteikti apsolīta."

186. Vecāki kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība). Ja vecāki dzīvo šķirti, koppārstāvība iespējama tikai tad, ja abi vecāki ir vienojušies par kopīgu aizgādību vai ir pieņemams, ka pastāv vecāku kopīga aizgādība (178.1 p.).

Viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, ja:

1) otrs vecāks nav sasniedzis pilngadību, izņemot gadījumu, kad viņš ir stājies laulībā;

2) otrs vecāks ir miris;

3) ar vienošanos vai tiesas spriedumu aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu bērnu viņa personiskajās attiecībās pārstāv abi vecāki;

4) par kādu no vecākiem nodibināta aizgādnība sakarā ar viņa atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu.

Katram no vecākiem ir tiesības veikt tiesiskas darbības, kuras ir bērna interesēs, ja pastāv nokavējuma risks. Par veiktajām darbībām viņam ir pienākums nekavējoties paziņot otram vecākam, izņemot gadījumu, kad šīs darbības veicis tas vecāks, kuram ir tiesības vienpersoniski pārstāvēt bērnu.

49. 186.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un saīsinājumu „(178.¹ p.)” ar skaitli un saīsinājumu „(178.p.)”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus „aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam” ar vārdiem „nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība”.

izslēgt otrās daļas 4. punktu;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„Vecāks ar rīcībspējas ierobežojumu pārstāv bērnu mantiskajās attiecībās tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi vecāka rīcībspēju”;

uzskatīt trešo daļu par panta ceturto daļu;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus „pastāv nokavējuma risks” ar vārdiem „pastāv risks, ka attiecībā uz bērnu var iestāties nelabvēlīgas sekas”.

50. 186.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un saīsinājumu „(178.¹ p.)” ar skaitli un saīsinājumu „(178.p.)”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus „aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam” ar vārdiem „nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība”;

izslēgt otrās daļas 4. punktu;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus „pastāv nokavējuma risks” ar vārdiem „pastāv risks, ka attiecībā uz bērnu var iestāties nelabvēlīgas sekas”;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„Vecāks ar rīcībspējas ierobežojumu pārstāv bērnu mantiskajās attiecībās tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi vecāka rīcībspēju.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

187. Īstenojot tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, vecāki var atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas. Šīs vecāku tiesības var ierobežot, ja bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu (203.p.).

50. Aizstāt 187.panta otrajā teikumā vārdus „aprūpēt bērnu” ar vārdiem „īstenot aizgādību”.

51. Aizstāt 187.panta otrajā teikumā vārdus „aprūpēt bērnu” ar vārdiem „īstenot aizgādību”.

188. Pienākums apgādāt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem līdzīgās daļās.

Ja bērnu mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņu apgādāšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

Bērnu var atbrīvot no pienākuma apgādāt vecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt vecāku pienākumus.

Mazbērniem jāapgādā katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni.

51. Izteikt 188.pantu šādā redakcijā:

"188. Pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.

Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.

Mazbērniem jāuztur katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni."

52. Izteikt 188.pantu šādā redakcijā:

"188. Pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.

Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.

Mazbērniem jāuztur katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni."

198. Aizgādība izbeidzas:

1) ar vecāku vai bērna nāvi;

2) kad pazudušais no vecākiem atzīts par mirušu;

3) kad bērnu adoptējusi trešā persona;

4) kad bērns sasniedzis pilngadību;

5) kad aizgādības tiesības vecākiem atņemtas ar tiesas spriedumu (200.p.).

52. Izslēgt 198.panta 5.punktu.

53. Izslēgt 198.panta 5.punktu.

199. Ar tiesas spriedumu (198. p. 5. pk.) atņemtās aizgādības tiesības var atjaunot ar tiesas spriedumu.

53. Izteikt 199.pantu šādā redakcijā:

„199. Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības (200.p.) var atjaunot ar tiesas spriedumu.”

54. Izteikt 199.pantu šādā redakcijā:

„199. Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības (200.p.) var atjaunot ar tiesas spriedumu.”

200. Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:

1) vecāks ar bērnu apietas sevišķi slikti;

2) vecāks nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;

3) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai.
Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai.

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, viņa rīcības nespējas dēļ nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai iecelt bērnam aizbildni.

54. 200.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„ Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:

1) bērna veselība vai dzīvība apdraudēta vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, un tas var radīt apdraudējumu bērna fiziskai, garīgai vai tikumiskai attīstībai;”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„ Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bērnam.”

55. 200.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„ Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:

1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„ Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.”

203. Bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;

5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Atņemtās aprūpes tiesības vecākam atjauno, kad bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākam aizgādības tiesības, izņemot gadījumus, kad aprūpes tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.

55. 203.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus „Bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas” ar vārdiem „Aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas”;

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem „bērna adopcijai” ar vārdiem: „izņemot, ja viņš kā laulātais ir devis piekrišanu bērna, kuru adoptē otrs laulātais, adopcijai.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot, ja aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs.”

56. 203.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus „Bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas” ar vārdiem „Aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas”;

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem „bērna adopcijai” ar vārdiem: „izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs.”

204. Kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu parādnieku, bērnu mantu pārvalda otrs no vecākiem vai šim nolūkam iecelts aizbildnis.

205. Kad lietu par viena no vecākiem maksātnespēju izbeidz vai kad atceļ pār viņu nodibināto aizgādnību, tiesību pārvaldīt bērnu mantu atjauno vienīgi ar bāriņtiesas atļauju.

56. Izteikt 204. un 205.pantu šādā redakcijā:

„204. Kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu, bērnu mantu pārvalda otrs no vecākiem vai šim nolūkam bāriņtiesas iecelts sevišķs aizbildnis. Ja abi vecāki atzīti par maksātnespējīgiem, bērna mantas pārvaldīšanai bāriņtiesa ieceļ sevišķu aizbildni.

205. Ja tiek izbeigta viena vai abu vecāku maksātnespējas lieta vai atcelta aizgādnība pār vecāku, bāriņtiesa lemj par sevišķā aizbildņa atcelšanu.”

57. Izteikt 204. un 205.pantu šādā redakcijā:

„204. Ja viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu, bērnu mantu pārvalda otrs no vecākiem vai šim nolūkam bāriņtiesas iecelts sevišķs aizbildnis. Ja abi vecāki atzīti par maksātnespējīgiem, bērna mantas pārvaldīšanai bāriņtiesa ieceļ sevišķu aizbildni.

205. Ja tiek izbeigta viena vai abu vecāku maksātnespējas lieta vai atcelta aizgādnība pār vecāku, bāriņtiesa lemj par sevišķā aizbildņa atcelšanu.”

217. Aizbildnību nodibina pār nepilngadīgajiem. Aizgādnību nodibina:

1) pār personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ (358. p.);

2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ (365. p.);

3) pār promesošu un pazudušu personu mantu (371. p.);

4) pār mantojuma masu;

5) pār konkursa masu.

57. 217. panta otrajā daļā:

izteikt 1.  šādā redakcijā:

„1) pār personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru rīcības spēju ierobežojusi tiesa (358. p.);”;

papildināt daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) pār personām ar veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (355. ¹p.);”;

izteikt 2.  šādā redakcijā:

„2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (365. p.);”.

21.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 57.pantu šādā redakcijā:

„ 57. 217.pantā:

„izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (358. p.);”;

papildināt otro daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas (364. ² p.);”;

izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai pār personām, kuras alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā un kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (365. p.);”

Atbalstīts

58. 217.pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

„1) pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (358. p.);”;

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas (364. ² p.);”;

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

„2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai pār personām, kuras alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā un kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (365. p.);”.

239. Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, par ko aizbildnim izdod apliecību.

58. Izslēgt 239.pantā vārdus "par ko aizbildnim izdod apliecību".

59. Izslēgt 239.pantā vārdus "par ko aizbildnim izdod apliecību".

355. Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai pirmajā kārtā par aizgādni ir jāieceļ aizgādnībā nododamā laulātais vai kāds no tuvākajiem radiniekiem, kā arī jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu.

59. Izteikt 355. pantu šādā redakcijā:

„355. Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis par ieceļamo aizgādni, ja vien viņa spēj to formulēt. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izvēlēto aizgādni, aizgādnībā nododamā laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, kā arī tai jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu.

Personas ar rīcībspējas ierobežojumu viedoklis jāņem vērā, ja vien tas neapdraud pašas personas labklājību, veselību, dzīvību vai intereses.”

22.

23.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 355.pantā otro daļu šādā redakcijā:

„Aizgādnībā esošās personas viedoklis jāņem vērā, ja vien tas neapdraud pašas personas labklājību, veselību, dzīvību vai citas intereses. Aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli, ja vien viņa spēj to formulēt, un rīkojās personas interesēs.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 355.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Aizgādnībā esošas personas domstarpības ar aizgādni vispirms izšķir bāriņtiesa, bet strīdu pēc tam tiesā.”

Atbalstīts

Atbalstīts

60. Izteikt 355. pantu šādā redakcijā:

„355. Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis par ieceļamo aizgādni, ja vien viņa spēj to formulēt. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izraudzīto aizgādni, aizgādnībā nododamā laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, kā arī tai jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu.

Aizgādnībā esošās personas viedoklis jāņem vērā, ja vien tas neapdraud pašas personas labklājību, veselību, dzīvību vai citas intereses. Aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli, ja vien viņa spēj to formulēt, un rīkojas personas interesēs.

Aizgādnībā esošas personas domstarpības ar aizgādni vispirms izšķir bāriņtiesa, bet strīdu pēc tam – tiesā.”

60. Papildināt likumu ar 355.¹ pantu šādā redakcijā:

„355.¹ Personām ar veselības traucējumiem, ja tās ne spēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, rīcībspējas ierobežojums un aizgādņa rīcība noteiktu lietu vešanai šīs personas interesēs nosakāma tiesā, ievērojot noteikumus par rīcībspējas ierobežojuma noteikšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem.”

24.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likumprojekta 60.pantu.

Atbalstīts

25.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 356.¹ pantu šādā redakcijā:

„356.¹ Persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, kā arī, lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un tiesā saistībā ar tās rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, domstarpībām, strīdiem ar aizgādni un aizgādņa iecelšanu un atcelšanu.”

Atbalstīts

61. Papildināt likumu ar 356.¹ pantu šādā redakcijā:

„356.¹ Persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un tiesā saistībā ar tās rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, domstarpībām, strīdiem ar aizgādni un aizgādņa iecelšanu un atcelšanu.”

II. Aizgādnība pār garā slimiem

61.  Izteikt likuma pirmās daļas ceturtās nodaļas otrās apakšnodaļas II sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„II. Aizgādnība pār personām ar garīga rakstura traucējumiem”.

26.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 61.pantu pēc vārda „rakstura” ar vārdiem „vai citiem veselības”.

Atbalstīts

62.  Izteikt likuma pirmās daļas ceturtās nodaļas otrās apakšnodaļas II sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„II. Aizgādnība pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem”.

357. Plānprātīgie, kam tomēr netrūkst vajadzīgās prāta spējas parastu lietu pārziņai, var paši pārvaldīt savu mantu un ar to brīvi rīkoties.

62. Izteikt 357.pantu šādā redakcijā:

„357. Ja personai ir garīga rakstura traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.”

27.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 357.pantā pēc vārda „traucējumi” ar vārdiem „vai citi veselības traucējumi”.

Atbalstīts

63. Izteikt 357.pantu šādā redakcijā:

„357. Ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.”

358. Garā slimie, kam trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju, atzīstami par rīcības nespējīgiem un tiesiski nespējīgiem pārstāvēt sevi un pārvaldīt savu mantu un ar to rīkoties, kādēļ pār viņiem ieceļama aizgādnība.

63. Izslēgt 358. pantu.

64. Izslēgt 358. pantu.

64. Papildināt likumu ar 358.¹ pantu šādā redakcijā:

„358¹. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcībspēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un  tikai pēc tam, vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi. Ja personai ar rīcībspējas ierobežojumiem kopīgā lēmuma pieņemšanā rodas strīds ar aizgādni, tas risināms bāriņtiesā.

Persona ar garīgā rakstura traucējumiem nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās.

Personas rīcībspēja nav ierobežojama, lai tā var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un taisnīgā tiesā saistībā ar tās rīcībspējas ierobežojumiem, strīdiem ar aizgādni un tā atcelšanu.”

28.

29.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 64.pantā (Civillikuma 358.¹ pants):

papildināt likuma 358.¹ panta pirmo daļu pēc vārda „rakstura” ar vārdiem „vai citiem veselības”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 358.¹ pantu šādā redakcijā:

„358¹. Personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem rīcībspēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam, vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.”

Atbalstīts

iekļauts priekšlik.

Nr.29

Atbalstīts

65. Papildināt likumu ar 358.¹ pantu šādā redakcijā:

„358.¹ Personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem rīcībspēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.

Tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam – vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.”

359. Gara slimība vai plānprātība ir savienota ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personu par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ ir atzinusi tiesa. Katra ģimene, kurā ir garā slimais, kā arī katrs tādas ģimenes loceklis var paziņot par to tiesai pēc garā slimā dzīvesvietas. Tāpat var paziņot par to katra sveša persona, kas pierādījusi savu interesi lietā, kā ari prokuratūra.

64. Izteikt 359.,  360., 361. un 362.pantu šādā redakcijā:

„359. Garīga rakstura traucējums ir savienots ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personas rīcībspēju ierobežojusi tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

30.

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta 359.pantā vārdus „Garīga rakstura traucējums ir savienots” ar vārdiem „Garīga rakstura vai citi veselības traucējumi ir savienoti”.

Atbalstīts

66. Izteikt 359.,  360., 361. un 362.pantu šādā redakcijā:

„359. Garīga rakstura vai citi veselības traucējumi ir savienoti ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personas rīcībspēju ierobežojusi tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

360. Ja tiesa atzīst personu par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār garā slimo vienu vai vairākus aizgādņus, kam uzdod viņa mantas pārvaldību un sevišķu gādību par viņa personu, neuzliekot tomēr aizgādņiem pienākumu pašiem kopt garā slimo.

360. Ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju garīga rakstura traucējumu dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār šo personu vienu vai vairākus aizgādņus, kam uzdod rīkoties tiesas noteiktajā apjomā.

Aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli, ja vien viņa spēj to formulēt, un rīkojas personas interesēs.

Aizgādnis palīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, lai viņš varētu atjaunot rīcībspēju.

Aizgādnis nodrošina aizgādnībā esošās personas kopšanu.

31.

32.

33.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojekta 64.pantā likuma 360.panta pirmo daļu pēc vārda “rakstura” ar vārdiem „vai citu veselības”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 360.pantā otro daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 360.panta ceturto daļu jaunā redakcijā:

„Aizgādnis nodrošina aizgādnībā esošās personas kopšanu, neuzliekot tomēr aizgādnim pienākumu pašam kopt aizgādnībā esošo personu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

360. Ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār šo personu vienu vai vairākus aizgādņus, kam uzdod rīkoties tiesas noteiktajā apjomā.

Aizgādnis palīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu atjaunot savu rīcībspēju.

Aizgādnis nodrošina aizgādnībā esošās personas kopšanu, tomēr viņam nav pienākuma pašam kopt šo personu.

361. Aizgādnībā esošo garā slimo darbība, sevišķi viņu mantas atsavinājumi, nav spēkā. Tas pats attiecas arī uz darbību, ko viņi pirms aizgādnības iecelšanas izdarījuši gara slimības stāvoklī.

361. Aizgādnībā esošas personas ar garīga rakstura traucējumiem darbības ir atzīstamas par spēkā neesošām, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā.

34.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 361.pantu pēc vārda “rakstura” ar vārdiem „vai citiem veselības”:

Atbalstīts

361. Aizgādnībā esošas personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem darbības ir atzīstamas par spēkā neesošām, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā.

362. Darbība, ko izdarījis garā slimais pirms aizgādnības iecelšanas gaišos starplaikos, ir spēkā, un tādēļ viņa šajos starplaikos noslēgtie tiesiskie darījumi saista kā viņu pašu, tā ari citus darījuma dalībniekus.

362. Darbība, ko persona ar garīga rakstura traucējumiem izdarījusi pirms aizgādnības nodibināšanas, ir spēkā.”

35.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likuma 362.pantu pēc vārda “rakstura” ar vārdiem „vai citiem veselības”.

Atbalstīts

362. Darbība, ko persona ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem izdarījusi pirms aizgādnības nodibināšanas, ir spēkā.”

363. Personai, kas pamato kādus prasījumus uz tādu darījumu (362. p.) tiesisko nozīmi un spēkā esamība jāpierāda, ka garā slimais, darījumu taisot, patiesi bijis tādā gaišā starplaikā.

364. Ja tiesa garā slimo atzinusi par izveseļojušos, t. i., par rīcības spējīgu, tā uzdod bāriņtiesai atlaist aizgādņus no amata pēc tam, kad viņi iesnieguši norēķinu un nodevuši veselību atguvušajai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.

65. Izslēgt 363. un 364.pantu.

67. Izslēgt 363. un 364.pantu.

66. Papildināt likumu ar 364.¹ pantu šādā redakcijā:

„364¹. Personai noteikto rīcībspējas ierobežojumu pārskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja tiesa atceļ personai noteiktos rīcībspējas ierobežojumus, tā uzdod bāriņtiesai atbrīvot aizgādņus no pienākuma pēc tam, kad viņi iesnieguši galanorēķinu un nodevuši šai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.”

36.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Likumprojekta 66. pantā izteikt iekļauto Civillikuma 364.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

 „Tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežojumu ir spēkā līdz brīdim, kad tiek pieņemts cits tiesas nolēmums šajā jautājumā. Tiesas spriedumu par rīcībspējas ierobežojumu var pārskatīt jebkurā brīdī, bet ne retāk kā reizi septiņos gados no sprieduma spēkā stāšanās dienas.”

 Līdzšinējo likumprojektā ietvertā Civillikuma 364.¹ panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

Atbalstīts

68. Papildināt likumu ar 364.¹ pantu šādā redakcijā:

„364¹. Personai noteikto rīcībspējas ierobežojumu pārskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežojumu ir spēkā līdz brīdim, kad tiek pieņemts cits tiesas nolēmums šajā jautājumā. Tiesas spriedumu par rīcībspējas ierobežojumu var pārskatīt jebkurā brīdī, bet ne retāk kā reizi septiņos gados no tā spēkā stāšanās dienas.

Ja tiesa atceļ personai noteikto rīcībspējas ierobežojumu, tā uzdod bāriņtiesai atbrīvot aizgādņus no attiecīgo pienākumu pildīšanas pēc tam, kad viņi iesnieguši galanorēķinu un nodevuši šai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.”

37.

38.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

 Papildināt likumu ar pirmās daļas ceturtās nodaļas otrās apakšnodaļas II¹

sadaļu:

„II.¹ Pagaidu aizgādnība

364.² Personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma, ja tas steidzami nepieciešams personas interesēs un tas ir vienīgais veids kā aizsargāt tās intereses. Tiesa, nodibinot pagaidu aizgādnību, noteic aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai apkopšanas nodrošināšanu.

364.³ Pagaidu aizgādni ieceļ bāriņtiesa. Pagaidu aizgādnis rīkojas aizgādnībā esošās personas interesēs. Aizgādnībā esošās personas strīdus par aizgādņa darbībām risina bāriņtiesā un pēc tam tiesā.

364.⁴ Pagaidu aizgādnība izbeidzas:

1) ar tiesas nolēmumā noteikto termiņu;

2) ar tiesas nolēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu;

3) rīcībspējas ierobežošanas lietās ar cita nolēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu vai ar sprieduma spēkā stāšanos šajā lietā.

Ja pagaidu aizgādnība izbeidzas, bāriņtiesa atbrīvo aizgādņus no pienākuma pēc tam, kad viņi iesnieguši galīgo norēķinu un nodevuši no aizgādnības atbrīvotajai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar pirmās daļas ceturtās nodaļas otrās apakšnodaļas II¹

sadaļu:

„II.¹ Pagaidu aizgādnība

364.² Personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, ja:

1) tas steidzami nepieciešams personas interesēs;

2) traucējumi ir pārejoša rakstura;

3) persona ar savu aktīvu darbību nespēj radīt sev kaitējumu.

Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

Pagaidu aizgādnību nodibina, ja tas ir vienīgais veids kā aizsargāt personas intereses.

Tiesa, nodibinot pagaidu aizgādnību, noteic aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai apkopšanas nodrošināšanu.

Pagaidu aizgādni ieceļ bāriņtiesa.

364.³ Pagaidu aizgādnība izbeidzas:

1) ar tiesas nolēmumā noteikto termiņu;

2) ar tiesas nolēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu;

3) rīcībspējas ierobežošanas lietās ar cita nolēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu vai ar sprieduma spēkā stāšanos šajā lietā.

Ja pagaidu aizgādnība izbeidzas, bāriņtiesa atbrīvo aizgādņus no pienākuma pēc tam, kad viņi iesnieguši galanorēķinu un nodevuši no aizgādnības atbrīvotajai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.38

Atbalstīts