I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

 Pamatojums

 Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas 2007.-2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 7.novembra rīkojumu Nr. 696) 1.3.4.1.apakšpunkts un Civilstāvokļu aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepcijas (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.701) 4.4.apakšpunkts.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

Civiltiesību nozares pamats ir 1937. gadā pieņemtais Civillikums. Tādējādi Civillikumā ietvertais regulējums, tajā skaitā Ģimenes tiesību daļas normas, ir novecojis un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības.

Izvērtējot problēmu jautājumus un nepilnības Latvijas Republikas Ģimenes tiesību regulējumā, konstatēts, ka būtiskas problēmas skar šādus Civillikuma Ģimenes tiesību daļas institūtus:

1)      laulības noslēgšana;

2)      līdzekļi otra laulātā uzturam vai iepriekšējā 

labklājības līmeņa nodrošināšanai;

3)      laulāto mantiskās attiecības;

4)      paternitātes pieņēmums un paternitātes atzīšana;

5)      adopcija;

6)      uzturlīdzekļi;

7)      laulības šķiršana.

1.      Laulības noslēgšana.

1.1.                       Saskaņā  ar  Civillikuma 37. pantu  ir  noteikts

aizliegums noslēgt laulību starp adoptētāju un adoptēto, izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības. Ņemot vērā, ka ar adopcijas apstiprināšanu starp adoptētāju un adoptējamo nodibinās vecāka un bērna personiskās un mantiskās attiecības,  no morāli tiesiskā viedokļa nav pieņemami, ka likums paredz iespēju vēlāk minētās tiesiskās attiecības pārveidot par laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām.

1.2.                        Pašlaik  saskaņā  ar   Civillikuma  noteikumiem

pirms laulāšanas notiek izsludināšana, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu par paredzamo laulību dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos doties laulībā. Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto Civilstāvokļu aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju nolemts atteikties no izsludināšanas pirms laulības slēgšanas, jo izsludināšana vairs nepilda tai vēsturiski paredzēto funkciju – sabiedrības informēšanu par paredzamo laulību, lai novērstu likumam pretējas laulības noslēgšanu, proti, ar izsludināšanas (uzsaukšanas baznīcā) palīdzību sabiedrībai tapa darīts zināms konkrētu personu nodoms stāties laulībā. Tādējādi ikviens, kam bija zināms par šķēršļiem izsludinātajai laulībai, varēja celt ierunas, lai novērstu tās noslēgšanu. Šobrīd šis laulībai piederīgais elements ir novecojis un zaudējis savu nozīmi un vairs nepilda tam sākotnēji paredzēto uzdevumu, jo:

1) minētās informācijas izvietošanai dzimtsarakstu nodaļas telpās nav nozīmes un sabiedrību tā nesasniedz;

2) par šķēršļu neesamību laulības noslēgšanai iespējams pārliecināties ar informācijas tehnoloģiju palīdzību;

3) ziņas par laulības laiku un cita tamlīdzīga informācija ir privāta, tāpēc nebūtu nepieciešams to izplatīt;

4) šķēršļu neesamību iespējams konstatēt no iesnieguma par vēlēšanos stāties laulībā, kurā cita starp personas ir brīdinātas par atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu, un dokumentiem, kuri pirms laulības noslēgšanas ir jāuzrāda attiecīgajai iestādei.

         1.3. Laulājamie šobrīd iesniegumu par došanos laulībā iesniedz vai nu dzimtsarakstu nodaļā, vai, ja laulājamie pieder pie evaņģēlisko luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, attiecīgajā konfesijā. Kaut arī saskaņā ar Civillikuma 58.pantu garīdzniekiem ir uzlikts pienākums par katru noslēgtu laulību četrpadsmit dienu laikā laulību reģistram vajadzīgās ziņas piesūtīt tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras teritorijā laulāšana notikusi un par šā pienākuma neizpildīšanu garīdznieku var saukt pie administratīvās atbildības, ir praksē konstatēts, ka ne visos gadījumos dzimtsarakstu nodaļā ir aktuālās ziņas par baznīcās, kas atrodas nodaļas darbības teritorijā, noslēgtajām laulībām, jo garīdznieki vai nu vispār nepaziņo par šādām noslēgtajām laulībām vai nokavē paziņošanas termiņu. Iemesls tam, ka garīdznieki nepaziņo par reģistrēto laulību dzimtsarakstu nodaļai vai reģistrējot nepieprasa un nesniedz tālāk dzimtsarakstu nodaļai visas nepieciešamās un normatīvajos aktos noteiktās ziņas, visbiežāk ir neizpratne un tiesību aktu nepārzināšana. Lai turpmāk novērstu šādas situācijas,  saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto Civilstāvokļu aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju nolemts samazināt garīdzniekiem piešķirto tiesību apjomu un daļu no garīdzniekiem šobrīd Civillikumā uzliktajiem pienākumiem nodot dzimtsarakstu nodaļām ar mērķi nodrošināt pilnīgu informācijas apriti par noslēgtajām laulībām.

1.4. Saskaņā ar pašreiz gan Civillikumā, gan arī Civilstāvokļu aktu likumā iekļauto regulējumu laulā vai nu dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai attiecīgās konfesijas garīdznieks. Minētais regulējums pilnībā nesaskan ar dzimtsarakstu nodaļās izveidojošos laulāšanas praksi, t.i., praktiski laulā ne tikai dzimtsarakstu nodaļu vadītāji, bet arī citas dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas, it īpaši vadītāja prombūtnes gadījumā (komandējums, pārejoša darbnespēja, atvaļinājums u. tml.). Līdz ar to atbilstoši nepieciešams precizēt subjektus, kuri ir tiesīgi laulāt tajos gadījumos, kad laulājamie vēlas noslēgt laulību dzimtsarakstu nodaļā.

           1.5. Saskaņā ar Civillikuma 56.pantu laulības noslēgšana notiek tikai dzimtsarakstu nodaļas telpās, laulāt ārpus šīm telpām ir atļauts tikai īpašos gadījumos, piem., līgavaiņa vai līgavas slimības dēļ vai citu svarīgu iemeslu dēļ. Saskaņā ar Civillikums 57.pantu garīdznieki laulā pēc savas konfesijas noteikumiem. Pārsvarā tas notiek tikai baznīcas telpās. Mūsdienās daudziem pāriem ir vēlēšanās tikt salaulātiem ne tikai dzimtsarakstu nodaļas telpās vai baznīcā, bet citur, piemēram, brīvā dabā, kādās citās telpās vai vietā (muzejā, pilī u.tml.). Tā kā Civillikums kā vienīgos iemeslus min vismaz viena laulātā slimību vai citus svarīgus iemeslus, savukārt, par citiem svarīgiem iemesliem saskaņā ar dzimtsarakstu nodaļu un baznīcu praksi tiek uzskatīti tikai tādi gadījumi, ja līgava vai līgavainis veselības stāvokļa dēļ nespēj ierasties dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, tad dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks ierodas tajā vietā, kur atrodas slimais laulājamais. Izvērtējot šo Civillikumā ietverto ierobežojumu, secināms, ka mūsdienās tam nav būtiska pamatojuma, kādēļ arī pēc laulājamo vēlmes laulāšanas ceremonija nevarētu notikt citā, pašu laulājamo izvēlētā vietā.

2.      Līdzekļi otra laulātā uzturam vai

iepriekšējā  labklājības līmeņa nodrošināšanai.

 Saskaņā ar Civillikumu pastāv trīs gadījumi, kad laulātajam vai bijušajam laulātajam ir tiesības prasīt uztura līdzekļus vai līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai:

          1) laulības laikā, ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais var prasīt līdzekļus labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam no otra laulātā, kurš veicinājis laulāto šķirto dzīvi;

         2) Ja laulība atzīta par neesošu un viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tad otram laulātajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa līdzekļus labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam;

       3) šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā līdzekļus, kas nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

         Tomēr Civillikums neapraksta situācijas un faktorus, kas nodrošina bijušajam laulātajam tiesības arī pēc kopdzīves iziršanas pretendēt uz otras puses materiālo atbalstu. Civillikumā definētais uztura līdzekļu un iepriekšējā labklājības līmeņa regulējums ir izveidots tā, ka praksē tas nedarbojas. Latvijas tiesiskais regulējums, kas piešķir tiesības prasīt uzturu un līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai ir nepareizs un grozāms šādu iemeslu dēļ:

1)      tāds tiesiskais regulējums pārvērš uztura līdzekļu

pienākumu par soda sankciju tam bijušajam laulātajam, kas ir bijis neuzticīgs vai kādā cita veidā ir veicinājis laulības iziršanu. Tāds regulējums, savā veidā attur laulāto no laulības šķiršanas, jo par to viņam draud ekonomiski nelabvēlīgas sekas;

2)      laulības  iziršanas veicināšanas (vainas) jautājums

viennozīmīgi ir svarīgs un taisnprātīgu apstākļu dēļ ir ņemams vērā, izskatot uztura līdzekļu prasības, bet tas nevar būt prasības priekšnoteikums, jo tad, pirmkārt, veidojas situācija, ka nevar prasīt uzturu, ja laulība ir šķirta, pamatojoties uz laulāto vienošanos vai nevar konstatēt neviena laulātā tiešu laulības iziršanas veicināšanu. Otrkārt, tiek pārprasts uztura līdzekļu pienākuma mērķis – apmierināt bijuša laulāta vajadzības, līdz laikam, kamēr viņš, pamatotu iemeslu dēļ, nav spējīgs to izdarīt pats un automātiski tiek izslēgta iespēja vainīgajam laulātajam prasīt uzturu, kaut gan vismaz izņēmuma gadījumos šāda prasība varētu būt pamatota;

3)      laulības iziršanas veicināšanu pierādīt ir praktiski

neiespējami. Varētu pieņemt, ka Civillikuma 74. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā norādīto apstākļu pierādīšana ir uzskatāma kā laulības iziršanas veicināšana. Tomēr tas nav tik viennozīmīgs jautājums. Piemēram, pat neuzticības gadījumā, nevar viennozīmīgi pateikt, kurš no laulātajiem ir veicinājis laulības iziršanu. Tas, ka vienam laulātajam ir bijušas attiecības ar citu sievieti vai vīrieti, vēl nenozīmē, ka viņš ir veicinājis laulības iziršanu, jo ir iespējams, ka tieši otra laulātā darbības vai bezdarbības ir pamudinājušas viņu uz tādu rīcību.

       Analizējot arī citu ārvalstu tiesību aktus laulāto uztura līdzekļu jomā,  secināms, ka minētā iemesla dēļ daudzās valstīs uztura līdzekļu prasības iespējamība pamatā nav atkarīga no tā, vai kāds no bijušajiem laulātājiem ir veicinājis (vai vainīgs) laulības iziršanā, piemēram, Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Francijā ir atzīts, ka uztura līdzekļi ir maksājami tam bijušajam laulātajam, kas tos pieprasa, un kam tie pamatoti ir nepieciešami ekonomisko un personisko apstākļu dēļ (sk. arī 2008.gadā Ineses Lībiņas – Egner veiktā pētījuma "Pētījums Ģimenes tiesībās Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācijai" 35.lpp.);

4)      ļoti  plaši  interpretējams  ir  arī   Civillikuma 81.

panta otrās daļas 4.punktā noteiktais, ka pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam atkrīt, ja ir citi apstākļi, kas liecina, ka zudusi nepieciešamība saņemt līdzekļus no bijušā laulātā.

3.      Laulāto mantiskās attiecības.

        Civillikuma 91.panta pirmajā daļā ir dots izsmeļošs katra laulātā atsevišķās mantas uzskaitījums, tas ir, par katra laulātā atsevišķo mantu ir atzīstama:
1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.

      Tomēr judikatūrā (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-209) atzīts, ka Civillikuma 91.panta pirmajā daļā dotais laulātā atsevišķas mantas uzskaitījums nav izsmeļošs, par ko liecina Civillikuma 90.panta pirmā daļa, atbilstoši kurai katram laulātajam visā laulības pastāvēšanas laikā ir noteikta tiesība pārvaldīt un lietot visu savu mantu – kā pirms laulības piederējušo, tā arī laulības laikā iegūto.

4.      Paternitātes pieņēmums un paternitātes atzīšana.

         Saskaņā ar Civillikuma 146. pantu par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums). Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Aizvien palielinās to gadījumu skaits, kuros dzimšanas reģistrā ir izdarāms ieraksts par tēvu, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu, kaut gan bērna bioloģiskais tēvs ir cits un starp personām nav strīda par to, kurš ir bērna tēvs. Šajos gadījumos personas vēršas tiesā, lai anulētu ierakstu par tēvu, kas izdarīts, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu, un noteiktu paternitāti. Atbilstoši dzimtsarakstu nodaļu sniegtajām atskaitēm par pārskata periodā paveikto var konstatēt, ka 2007. gadā tiesā ir noteikta paternitāte 288 bērniem, 2008.gadā – 247 bērniem,  2009.gadā – 245 bērniem, 2010.gada pirmajā pusgadā – 138 bērniem.

        Tādā veidā tiek noslogotas gan tiesas, gan arī tiek pārkāptas bērna tiesības uz identitāti (minēto apstiprina arī Satversmes tiesas 2009.gada 3.jūnija tiesas sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106 "Par Civillikuma 156. panta otrās daļas vārdu "divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 96. pantam un 1975. gada 15. oktobra Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā, 4. pantam" 9.2.apakšpunktā atzītais: " cilvēktiesību aizsardzība ikvienā sabiedrībā sākas ar to, ka sabiedrība garantē bērnu tiesības, nodrošinot viņiem tādus apstākļus, kuros viņi pēc iespējas labāk var attīstīt savu potenciālu, lai vēlāk būtu gatavi dzīvot pilnvērtīgu pieauguša cilvēka dzīvi (sk.: Human Rights Fact Sheet No.10 Human Rights of the Child, Raoul Wallenberg Institute of Human Rights and Humanitarian Law, UN Human Rights Fact Sheets, No. 1-25, 4^th ed., Lund, 1996, p.160). Tas īpaši attiecas uz bērna identitātes tiesisko noteiktību un kalpo par pamatu turpmākām tiesiskajām attiecībām, kas skar bērnu. ANO Bērnu tiesību komiteja īpaši uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību agrīnā bērnībā. Bērnu tiesību aizsardzība sākas uzreiz pēc bērna dzimšanas, kad bērns tiek reģistrēts un iegūst identitāti, tiesības uz veselību, izglītību un sociālo labklājību").

      Minētā problēma ar paternitātes pieņēmumu ir uzsvērta arī 2008.gadā Ineses Lībiņas – Egner veiktajā pētījumā "Pētījums Ģimenes tiesībās Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācijai" (125. – 126.lpp.) un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepcijas 4.4.apakšpunktā.

5.      Adopcija.

5.1.                       Kopš 2004.gada 1. februāra,  kad stājies  spēkā  

Administratīvā   procesa likums (turpmāk – APL), ir pretrunas starp Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu  Nr.111 "Adopcijas kārtība" 19. un 25.punktu un APL. Šo MK noteikumu 19. punktā ir noteikts, ka bāriņtiesa vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti, ja nepieciešams, lūdzot speciālistu konsultāciju, lai izvērtētu adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu,  noskaidrotu adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtētu adoptētāja materiālo stāvokli,  pieprasītu informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju, kā arī  nosūtītu adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. Izņēmuma gadījumā bāriņtiesa ģimenes izpēti var veikt īsākā laikā, to īpaši motivējot lēmumā, bet noteikumu 25.punktā noteikts, ka bērnu adoptētāja aprūpē var nodot uz laiku līdz sešiem mēnešiem, lai ilgākā laika posmā varētu konstatēt, vai starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības, kas ir pamats tālākām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, lai virzītu adopcijas lietas izskatīšanu tiesai. Bāriņtiesas lēmums par bērna nodošanu adoptētāju aprūpē ir administratīvā procesa sākums, kam atbilstoši APL 64.panta pirmajai daļai jābeidzas viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. Tā kā adopcija ir regulēta Civillikumā, tad šāda pretruna būtu novēršama, Civillikumā nosakot bāriņtiesas lēmumu pieņemšanai adopcijas jautājumos ilgākus termiņus par APL noteikto termiņu administratīvā akta izdošanai.

5.2.                         Latvijas  normatīvie  akti  nenosaka, kāda  ir 

maksimāli pieļaujamā vecuma starpība starp adoptētāju un adoptējamo. Sakarā ar nepieciešamību nodrošināt bērnam ģimeni uz ilgstošu laiku, tāda būtu nosakāma Civillikumā.

5.3.                       Civillikumā nav precīzi noteiktas personu, kuras

nedrīkst būt adoptētāji, loks. Tāds būtu bērnu drošības interesēs nosakāms, lai neveidotos situācija, ka bērnu adoptē, piemēram, persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību pret bērnu.

5.4.                        Pastāv  atsevišķas  pretrunas  starp   Bāriņtiesu

likuma un Civillikuma regulējumu, piemēram, Bāriņtiesu likuma 34.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka bāriņtiesa lemj par brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, bet Civillikumā noteikti tikai gadījumi, kad šķirami brāļi un māsas.

5.5.                        Civillikumā  nav  precīzi atrunāta kārtība, kādā

piekrišanu adopcijai dod tās dalībnieki, kā arī termiņš, kādā šādu piekrišanu ir iespējams atsaukt.

5.6.                        Civillikuma 169. pantā ir noteikta kārtība, kādā

jārīkojas gadījumā, ja kāds no vecākiem bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju bērna adopcijai, bet nav noteikts, kā rīkoties, ja šādi rīkojas bērna aizbildnis, tādējādi kavējot adopcijas procesu.

5.7.                       Civillikuma 167. pantā ir noteikts, ka  aizbildnis

nevar adoptēt savu aizbilstamo, kamēr viņš nav nodevis attiecīgo norēķinu un nav atlaists no aizbildnības. Šī norma nemainīga ir palikusi Civillikuma pieņemšanas 1937.gadā. Tas, ka šī norma nav grozīta, norāda uz tās pamatotību un pareizību, tomēr praksē tā saistās ar problēmām adoptētājam un bērnam, ko viņš vēlas adoptēt, jo, lai aizbildnis varētu adoptēt savu aizbilstamo, bērnam ir jāieceļ cits aizbildnis. Būtu nepieciešams bērna interesēs vienkāršot šo administratīvo procedūru.

5.8.                        Saskaņā  ar šā  brīža   normatīvo  regulējumu

(Civillikuma 169. panta sestā daļa) pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju (šobrīd – labklājības ministrs) un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi. Minētais nosacījums attiecas gan uz ārzemēs dzīvojošām personām, kuras nav Latvijas pilsoņi, gan arī uz ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem.  Ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā un lai nodrošinātu Latvijā dzimušo bērnu noturīgu saikni ar Latviju un saglabātu bērna tiesības sazināties savā dzimtajā valodā, būtu likumā nostiprināmas prioritāras tiesības adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, ārvalstīs dzīvojošam Latvijas pilsonim vai nepilsonim.

5.9.                       Saskaņā  ar  Bāriņtiesu likuma 57. panta otrās

daļas 3.punktu, ja bērnu adoptē ārzemnieks, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojoša persona, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par adopcijas atbilstību bērna interesēm, savukārt atbilstoši Civillikuma 162.panta otrajai daļai nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Lai atvieglotu bāriņtiesas un tiesas darbu adopcijas jautājumu izskatīšanā un jebkurā gadījumā panāktu bērna interesēm atbilstošus nolēmumus, būtu nosakāms, ka ārzemnieks, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojoša persona lūgumu par bērna adopciju var izteikt, ja ir saņēmušas ārvalstu kompetentās institūcijas atzinumu par piemērotību adopcijai.

5.10. Saskaņā ar Civillikuma 172.panta otro daļu, ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds. Minētā norma neatbilst Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2.pantā uzskaitītajiem vārda maiņas iemesliem un kārtībai. Papildus minētajam, Latvijas tiesību akti neparedz obligātu prasību personu apliecinošos dokumentos norādīt attiecīgās personas tautību. Līdz ar to minētā Civillikuma norma ir grozāma, jo nav praktiski piemērojama.

6.      Uzturlīdzekļi

6.1.                      Civillikuma Ģimenes tiesību daļā uzturlīdzekļi

 tiek apzīmēti atšķirīgi atkarībā no tā, no kādām tiesiskām attiecībām rodas pienākums tos maksāt. Ja šāds pienākums ir vecākam attiecībā pret bērnu, Civillikumā lietots termins "uzturlīdzekļi bērnam". Ja maksāšanas pienākums rodas no laulāto tiesiskajām attiecībām, Civillikumā lietots termins "līdzekļi laulātā uztura vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai". Ja maksāšanas pienākums savukārt ir bērnam vai mazbērnam attiecībā pret vecāku vai vecvecāku, Civillikumā tiek lietots termins "apgādāšanas pienākums". Šāda Civillikumā lietoto terminu daudzveidība rada to piemērotājiem dažādu izpratni par attiecīgo tiesību normu piemērošanu. Līdz ar to minētā terminoloģija ir pārskatāma, samazinot likumā lietoto terminu skaitu un vienāda satura ģimenes tiesību institūtus apzīmējot ar vienotu terminu.

6.2.                      Patreizējais Civillikuma regulējums paredz tikai

vienu kritēriju, kuru tiesai jāizvērtē, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru neatkarīgi no tā, vai uzturlīdzekļi piedzenami par labu bērnam, laulātajam, vecākam vai vecvecākam, un neatkarīgi no personas, kurai uzlikts pienākums kādu uzturēt, tiesiskā statusa (darbspējīgs, darbnespējīgs, bezdarbnieks, invalīds, pensionārs, students u. tml.), t.i. attiecīgo personu mantisko stāvokli. Šāds regulējums daudzos gadījumos nav samērīgs un taisnīgs, jo veicina to, ka persona ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un būdams darbspējīgs nemaz necenšas gūt ienākumus no darba, lai uzlabotu savu mantisko stāvokli un varētu paši dot lielāku pienesumu citas personas uzturēšanā, vai arī apzināti slēpj savu patieso mantisko stāvokli, lai tiesa piespriestu no otra puses lielākus uzturlīdzekļus. Lai novērstu šādas situācijas, nepieciešams līdztekus mantiskajam stāvoklim noteikt kā papildus kritēriju uzturēšanas pienākuma apjoma noteikšanai arī spēju uzturēt citas personas. Minētais arī atbilstu 1989.gada 20.novembra ANO konvencijas par bērnu tiesībām, kuras dalībvalsts ir arī Latvijas Republika, 27.pantā noteiktajam, ka uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnu, gulstas galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās.

6.3.                       Patreizējais  Civillikuma regulējums attiecībā uz

uzturēšanas pienākumu nav taisnīgs arī attiecībā uz mazbērnu pienākumu uzturēt vecvecākus salīdzinājumā ar bērnu tāda paša satura pienākumu pret saviem vecākiem, jo saskaņā ar Civillikuma 188.panta trešo daļu bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus, ja tiek konstatēts, ka viņi bez dibināmiem iemesliem izvairījušies pildīt vecāku pienākumus, savukārt mazbērniem nav paredzētas tiesības neuzturēt savus vecvecākus, ja viņi nav pildījuši savus pienākumus pret mazbērniem.

6.4.                       No  Civillikuma  neizriet   pienākums   personai

uzturēt visus savus trūcīgos radiniekus, bet gan tikai bērnus, otru laulāto, vecākus un vecvecākus, līdz ar to precizējams 130.panta pirmās daļas 2.punkts, kas paredz, ka laulātais atbild ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, — arī ar mantas kopībā ietilpstošo mantu, par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma dot uzturu saviem trūcīgiem radiniekiem.

7.      Laulības šķiršana

Saskaņā ar Civillikuma patreizējo regulējumu

(Civillikuma 71.pants) laulību var šķirt, ja laulība ir izirusi. Laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos.

Savukārt, Civillikuma 72.pantā ietverts pieņēmums, laulība atzīstama par izirušu, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Izņēmumi no šā pieņēmuma ir ietverti Civillikuma 74.pantā un viens no šādiem izņēmumiem ir noteikts minētā panta pirmās daļas 1.punktā, ka laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu.

      Civillikumā un citos ārējos normatīvajos aktos nav dots termina "neizturama cietsirdība" skaidrojums, līdz ar to minētais trūkums apgrūtina Civillikuma 74.panta pirmās daļas 1.punkta vienveidīgu piemērošanu laulības šķiršanas lietās un tādējādi attiecīgais regulējums būtu pilnveidojams.

Papildus nepilnībām ģimenes tiesību regulējumā, konstatēts, ka pretēji Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktajam, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, Civillikuma Saistību tiesību daļa neparedz tiesības prasīt atlīdzību privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramības gadījumā, kā arī par morāli nevecojušu, nesamērīgu un netaisnīgu atzīstama Civillikuma patreizējā redakcija, kas aizsargā tikai sievietes tiesības uz dzimumneaizskaramību.

2.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

1.      2008. gadā  Ineses  Lībiņas – Egner  veiktais

"Pētījums Ģimenes tiesībās Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācijai". Pētījuma autore ir izdarījusi pavisam 97 secinājumus un ieteikumus attiecībā uz Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizāciju, tie pamatā aptver trīs ģimenes tiesību institūtus: laulība, laulāto mantiskās tiesības un vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi. Ar pētījumu un tajā izdarītajiem secinājumiem iespējams iepazīties Tieslietu ministrijas mājas lapā:

http://www.tm.gov.lv/lv/ministrija/imateriali/petijumi.html.

2.      2006.gadā Krīzes centra "Skalbes" juristu Andras

Tallijas un Elīnas Āleres veiktais pētījums "Sieviešu un bērnu tiesību īstenošana laulības šķiršanas gadījumos Latvijas tiesu praksē". Pētījuma autores pētījuma gaitā atlasīja 173 tiesu nolēmumus, kas taisīti laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, Rīgas un Kurzemes Apgabaltiesās un vairākās rajonu tiesās. Pētījumā tiek analizētas šādas lietu kategorijas:

• Laulības šķiršana neizturamas cietsirdības dēļ

pret otru laulāto (Civillikuma 74.panta pirmā daļa),

• Uzturlīdzekļi laulātajam, ja otrs laulātais ar savām

darbībām veicinājis laulības iziršanu (Civillikuma 80.pants),

• Vecāku pienākums uzturēt bērnu samērā ar viņu

mantisko stāvokli (Civillikuma 179.pants).

    Ar pētījumu un tajā izdarītajiem secinājumiem iespējams iepazīties sabiedriskās politikas portāla politika.lv mājas lapā:

http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/9912/.

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

 Likumprojekta mērķis ir Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācija, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem, kuri vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, novēršot atsevišķu Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normu neatbilstību Bāriņtiesu likumam, Administratīvā procesa likumam un Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumam, kā arī novēršot Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu, praksē konstatētās nepilnības ģimenes tiesību   regulējumā. Tāpat likumprojekta mērķis ir Civillikuma Saistību tiesību daļā paredzēt personas tiesības uz atlīdzību tajos gadījumos, kad ir pretlikumīgi pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī paredzēt jebkuras personas tiesības uz atlīdzību (mantisku kompensāciju), ja ir pārkāptas viņas tiesības uz dzimumneaizskaramību.

 Šā mērķa sasniegšanai likumprojekts paredz izdarīt šādus būtiskākos  grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā:

1)      vispārīgu  aizliegumu  laulības  noslēgšanai  starp

adoptētāju un adoptēto neatkarīgi no tā, vai ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības vēlāk tiek izbeigtas vai netiek izbeigtas;

2)      atteikties no laulību izsludināšanas;

3)      personām, kas vēlas doties laulībā, iesniegumi un

citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļai neatkarīgi no tā, kur laulība pēc tam tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā un, ja laulības noslēgšanai nebūs likumisku šķēršļu, laulību varēs noslēgt ne ātrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā. Steidzamos gadījumos, piemēram, smaga slimība, paredzama ilgstoša atrašanās ārzemēs sakarā ar mācībām vai komandējumu, dzimtsarakstu amatpersonai būs tiesības laulāt arī ātrāk par likumā noteikto minimālo termiņu laulības noslēgšanai;

4)      dzimtsarakstu  nodaļas  amatpersonas būs tiesīgas

laulāt ne tikai dzimtsarakstu nodaļas telpās, bet arī citās laulības noslēgšanai piemērotās vietās;

5)      noteikt konkrētus nosacījumus, kuriem iestājoties,

bijušajam laulātajam izbeidzas pienākums nodrošināt uzturu otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai;

6)      atteikties  no  laulātā atsevišķas mantas izsmeļoša

uzskaitījuma likumā;

7)      noteikt  iespēju  brīvprātīgi atzīt bērna paternitāti

bērnam, kas dzimis laulībā vai 306 dienu laikā pēc laulības izbeigšanās, iesniedzot bērna mātei, bērna mātes laulātajam vai bijušajam laulātajam un bērna miesīgajam tēvam kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura  notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums, kā arī precizēt Civillikuma 155.panta pirmajā daļā termina "notāra publiski apliecināts iesniegums" saturu, nosakot, ka šajā gadījumā notārs apliecina iesniedzēja paraksta īstumu;

8)      precizēt   adopcijas   kārtību,   nosakot    atbilstoši

Administratīvā procesa likumam termiņu, kādā bāriņtiesa pieņem lēmumus adopcijas jautājumos;

9)      noteikt,  ka   maksimālā  vecuma  starpība   starp

adoptētāju un adoptējamo ir četrdesmit pieci gadi, izņemot gadījumus, kad adoptētājs adoptē otra laulātā bērnu un ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības;

10)  noteikt personu loku, kas nedrīkst būt adoptētāji;

11)  precizēt kārtību, kādā aizbildnis var adoptēt savu

aizbilstamo;

12)  atrunāt kārtību, kādā piekrišanu adopcijai dod tās

dalībnieki, kā arī noteikt laika posmu, kādā šādu piekrišanu ir iespējams atsaukt, t.i., līdz brīdim,  kad bērns ir nodots adoptētāju aprūpē;

13)  noteikt kārtību, kādā r īkoties  gadījumā, ja  bērna

aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju bērna adopcijai, tādējādi kavējot adopcijas procesu;

14)    nostiprināt   prioritāras   tiesības  adoptēt bērnu,

kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, ārvalstīs dzīvojošam Latvijas pilsonim vai nepilsonim;

15)  paredzēt   tiesības  adoptētājam  lūgt  adoptējamā

vārdam pievienot otru vārdu. Ja adoptējamam ir divi vārdi, paredzēts atļauts mainīt vienu no adoptējamā vārdiem;

16)  ieviest terminu "uzturēšanas līdzekļi",  ar ko  tiek

aptverti visi uzturlīdzekļu veidi (uzturlīdzekļi bērniem, laulātajiem, vecākiem un vecvecākiem);

17)   novērst pretrunu ar  Bāriņtiesu  likuma 30.pantu,

izslēdzot no Civillikuma prasību par aizbildņa apliecības izsniegšanu;

     18) paredzēt iespēja laulību uzskatīt par izirušu ne tikai tad, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz trīs gadus, bet arī tad, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu. Turklāt šādos gadījumos tiesa laulāto samierināšanas nolūkā nevarēs atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem;

     19) līdztekus mantiskajam stāvoklim kā papildus kritēriju piedzenamo uzturlīdzekļu apmēra noteikšanai noteikt attiecīgās personas spēja uzturēt citu personu;

     20) paredzēt iespēju atbrīvot mazbērnus no pienākuma uzturēt savus vecvecākus, ja viņi nav pildījuši savus pienākumus pret mazbērniem;

     21) paredzēt, ka laulātais atbildēs ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiks, — arī ar mantas kopībā ietilpstošo mantu, par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma uzturēt savus vecākus vai vecvecākus;

 22) saskaņot Civillikuma 146.panta pirmo daļu, kas noteic, ka par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi, ko apstiprina ārsta izziņa, ar likumprojekta "Civilstāvokļa aktu likums" (VSS-1385) 24.panta otro daļu, saskaņā ar kuru paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

       Tāpat likumprojekta mērķis ir Civillikuma Saistību tiesību daļā paredzēt personas tiesības uz atlīdzību tajos gadījumos, kad ir pretlikumīgi pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī paredzēt jebkuras personas tiesības uz atlīdzību (mantisku kompensāciju), ja ir pārkāptas viņas tiesības uz dzimumneaizskaramību.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

 Likumprojektu izstrādāja ar tieslietu ministra 2009.gada 2.decembra rīkojumu Nr. 1-1/403 izveidotā darba grupa grozījumu izstrādei Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos saistībā ar Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizāciju un tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas saistīti ar aizgādības un saskarsmes tiesību nodrošināšanu. Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas zvērinātu notāru padomes, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, tiesneši un zvērināti advokāti. 

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar.

 7.

 Cita informācija

 Izstrādātais likums stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Civilstāvokļa aktu likumu 2011.gada 1.jūlijā.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

 Sabiedrības mērķgrupa

  Likumprojektā ietvertais regulējums aptver visu sabiedrību kopumā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gada 21.jūnijā bija 2, 24 miljoni iedzīvotāju). 

 2.

 Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojektā ietvertais regulējums varētu ietekmēt arī ārzemniekus, kuri vēlēsies noslēgt laulību vai šķirt laulību Latvijā, vai pēc laulības šķiršanas Latvijā vēlēsies prasīt līdzekļus uzturam no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.

Likumprojektā ietvertais regulējums varētu arī ietekmēt ārzemnieku, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošu personu, tajās skaitā arī Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu, tiesības un pienākumus, kuri vēlēsies adoptēt bērnus, kuriem Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

Minēto sabiedrības grupu aptuvenais skaitliskais lielums nav nosakāms, jo nav iespējams precīzi prognozēt, cik ārzemnieku vai ārzemēs dzīvojošu Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu vēlēsies Latvijā slēgt laulības, celt prasības pret bijušajiem laulātajiem par līdzekļu uzturam piedziņu no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, kā arī adoptēt bērnus, kuriem Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

 3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

 Paredzot Civillikuma 155.pantā iespēju atzīt paternitāti, bērna mātei, bērna mātes vīram vai bērna mātes bijušajam vīram un bērna miesīgajam tēvam iesniedzot personiski kopīgu iesniegumu, bērna mātei vai bērna mātes vīram (bijušajam vīram) nebūs tiesā jāceļ prasība sakarā ar paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, līdz ar to nebūs jāmaksā valsts nodeva 50 latu apmērā par attiecīga prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā, kā arī nebūs jāveic DNS tests paternitātes noteikšanai.

Šādu testu Latvijā var veikt vai nu Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, vai arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.774 "Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādis" maksa Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē par DNS profila noteikšanu ar gēnu analīzes metodi (viens DNS profils) ir LVL 80,74. DNS profila noteikšana 3 cilvēkiem 80,74 x 3 =  LVL 242,22 (ar PVN). 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr.830 "Noteikumi par Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi" maksa par 1 paternitātes un parenitātes noteikšanas ekspertīzi ar DNS izmeklēšanas metodi (standarta variants 3 cilvēki) ir LVL 278,78 (ar PVN).

Savukārt iesniedzējam paraksta īstuma uz iesnieguma dzimtsarakstu nodaļai apliecināšana pie zvērināta notāra jārēķinās ar šādām izmaksām: amata atlīdzība LVL 2 apmērā (ar PVN) atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" 16.punktā noteiktajam apmēram un parakstītāja identitātes pārbaude, kas ietver maksu par zvērināta notāra ieskatīšanos Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā LVL 5,81 apmērā (ar PVN), kopējās izmaksas LVL 7,81 apmērā (ar PVN).

Savukārt, ja iesniedzējs izvēlēsies paraksta īstumu uz iesnieguma dzimtsarakstu nodaļai apliecināt bāriņtiesā, viņam nepieciešams būs samaksāt valsts nodevu Ls 2 apmērā atbilstoši Bāriņtiesu likuma 79.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam.

 4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojektā ietvertais regulējums radīs šādas tiesības:

1)       personām, kas  vēlēsies  doties  laulībā,  būs

plašākas iespējas izvēlēties laulāšanās vietu ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām;

2)      ja  sievietei ne vēlāk kā  306. dienā  pēc  tam,

kad laulība izbeigusies, ir piedzimis bērns (paternitātes pieņēmums), un ja starp bērna māti, viņas vīru vai bijušo vīru un bērna miesīgo tēvu nav strīda par to, kurš ir bērna tēvs, visām trim minētajām personām būs tiesības iesniegt kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai, lūdzot par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna miesīgo tēvu;

3)      tiesības adopcijas dalībniekiem savu sniegto

piekrišanu adopcijai atsaukt līdz brīdim,  kad bērns ir nodots adoptētāju aprūpē;

4)      tiesības adoptētājam lūgt adoptējamā vārdam

pievienot otru vārdu. Ja adoptējamam ir divi vārdi, paredzēts atļauts mainīt vienu no adoptējamā vārdiem;

5)      ārvalstīs  dzīvojošam  Latvijas  pilsonim  vai

nepilsonim būs prioritāras tiesības adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt  audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi;

6)      jebkurai personai, ja pārkāptas  viņas  tiesības

uz dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, prasīt tiesas ceļā atbilstošu atlīdzību (mantisku kompensāciju).

 Likumprojektā ietvertais regulējums uzliks šādus pienākumus vai aizliegumus:

1)      būs aizliegts noslēgt laulību starp adoptētāju

un adoptēto neatkarīgi no tā, vai ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības vēlāk tiek izbeigtas vai netiek izbeigtas;

2)      nosaka, ka maksimālā vecuma starpība starp

adoptētāju un adoptējamo ir četrdesmit pieci gadi, izņemot gadījumus, kad adoptētājs adoptē otra laulātā bērnu un ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības;

3)       pienākumu   personām,   kas   vēlas  doties

laulībā, iesniegumu un citus laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumentus iesniegt dzimtsarakstu nodaļai neatkarīgi no laulības noslēgšanas vietas;

4) par adoptētāju nedrīkstēs būt persona:

a) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar tīšu vardarbību vai vardarbības piedraudējumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

b) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

c)  kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

d) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss pienākumu nepildīšanas atbilstoši bērna interesēm dēļ;

e) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

f) kura ir rīcībnespējīga;

          5) aizliegumu adopcijas procesā šķirt pusbrāļus un pusmāsas,

        6) pienākumu ārvalstīs dzīvojošām personām, kuras vēlas adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt  audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, pirms adopcijas atļaujas lūguma iesniegšanas saņemt attiecīgās valsts kompetentās institūcijas atzinumu par piemērotību adopcijai.

Likumprojektā ietvertais regulējums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas visām personām, kuras atrodas salīdzināmos apstākļos.

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

 Likumprojektā ietvertais regulējums paredz mainīt vai precizēt šādas administratīvās procedūras:

1.       Iesniegums  laulības  noslēgšanai  turpmāk

būs jāiesniedz tikai dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība vēlāk tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Ja personas iesniegumā laulības noslēgšanai būs izteikušas vēlmi laulību noslēgt pie attiecīgās konfesijas garīdznieka, tad attiecīgā dzimtsarakstu nodaļa mēneša laikā izskatīs šādu iesniegumu un ja atzīs, ka laulības noslēgšanai nav likumisku šķēršļu izsniegs iesniedzējiem attiecīgu izziņu iesniegšanai attiecīgajā konfesijā.

2.       Turpmāk   dzimtsarakstu   nodaļai,   kurā

iesniegts iesniegums laulības noslēgšanai, nebūs jāveic laulības izsludināšana, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu par paredzamo laulību dzimtsarakstu nodaļā.

3.      Paternitātes  pieņēmuma  gadījumā paredzēts

jauns iesnieguma veids dzimtsarakstu nodaļai – iesniegums, kurā ietverts lūgums par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna miesīgo tēvu (sk. arī anotācijas I sadaļas 2.punktā "Pašreizējā situācija un problēmas" 4.problēmas aprakstu, kā arī šās sadaļas 3.punkta aprakstu).

4.      Tiek arī vienkāršota administratīvā procedūra

tajos gadījumos, kad aizbildnis vēlas adoptēt savu aizbilstamo. Atbilstoši Civillikuma 167.pantā noteiktajam, šobrīd, lai aizbildnis varētu adoptēt savu aizbilstamo, viņam vispirms jānodod bāriņtiesai, kas viņu iecēlusi, gala norēķinu, bet bāriņtiesai aizbildnis jāatlaiž no amata un viņa vietā jāieceļ cits aizbildnis.

Likumprojekts piedāvā šo administratīvo procedūru vienkāršot tādā veidā, ka adoptējot aizbilstamo, aizbildnis gala norēķinu nodod vienlaicīgi ar adopcijas pieteikuma iesniegšanu bāriņtiesā. Pēc gala norēķina pieņemšanas bāriņtiesa līdz stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu pārstāv adoptējamā bērna tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos. Savukārt, aizbildni no pienākumu veikšanas atlaiž bāriņtiesa tikai pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

 Projekts šo jomu neskar.

 7.

 Cita informācija

 Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 Rādītāji

2011

 Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

 2012

2013

 2014

 Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 1

 2

 3

 4

 5

 6

 1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

 1.2. valsts speciālais budžets

 1.3. pašvaldību budžets

 2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

 2.1. valsts pamatbudžets

 2.2. valsts speciālais budžets

 2.3. pašvaldību budžets

 3. Finansiālā ietekme:

  Projekts šo jomu neskar.

 3.1. valsts pamatbudžets

 3.2. speciālais budžets

 3.3. pašvaldību budžets

 4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

 Projekts šo jomu neskar.

 5. Precizēta finansiālā ietekme:

 Projekts šo jomu neskar.

 5.1. valsts pamatbudžets

 5.2. speciālais budžets

 5.3. pašvaldību budžets

 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

  Projekts šo jomu neskar.

 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

 7. Cita informācija

 Kaut arī iespējams, ka samazināsies valsts budžeta ieņēmumi no valsts nodevas tiesām par prasības pieteikumu celšanu saistībā ar paternitātes noteikšanu, nav iespējams precīzi noprognozēt, cik personas izmantos iespēju paternitātes pieņēmuma gadījumā iesniegt kopēju pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, lai par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstītu bērna miesīgo tēvu, vienlaikus palielinoties tādam iesniegumu skaitam, samazināsies lietu skaits tiesā un tiesas varēs savus resursus efektīgāk izmantot sarežģītāku un apjomīgāku lietu izspriešanai. Tā kā saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumu Nr.1069 "Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi" 3.1.apakšpunktu paternitātes lietās iesniedzēji ir atbrīvoti no valsts nodevas par paraksta īstuma apliecināšanu uz iesnieguma pie zvērināta notāra, likumprojektam nav ietekme uz valsts budžetu. Savukārt, gadījumu skaits, kad konkrētās pašvaldības bāriņtiesai būtu jāapliecina paraksta īstums uz likumprojekta 22. un 24.pantā  minētajiem iesniegumiem, prognozējams ļoti neliels, ieņēmumi no valsts nodevām par bāriņtiesas attiecīgo notariālo darbību veikšanu (Ls 2 par viena paraksta apliecināšanu) neradīs ievērojamu finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaicīgi ar likumprojektu virzāms jauns Civilstāvokļa aktu likums.

Minētais likumprojekts (VSS-1385) ir izstrādāts un virzāms izskatīšanai vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem Civillikumā. Par likumprojektu izstrādi atbildīgā institūcija – Tieslietu ministrija.

Bez tam vienlaikus ar minēto likumprojektu paketes spēkā stāšanos nepieciešams nodrošināt grozījumu izstrādi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 "Adopcijas kārtība"" un Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi"", lai tos saskaņotu ar attiecīgajiem grozījumiem likumos, kā arī jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi "Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", jo likumprojekts maina Civillikuma 179.panta piektajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.

Ministru kabineta noteikumu projekti tiks izstrādāti triju mēnešu laikā pēc augstāk minēto likumprojektu pieņemšanas Saeimā 2.lasījumā. 

Par Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 "Adopcijas kārtība"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi""  izstrādi atbildīgā institūcija – Labklājības ministrija.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta "Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" izstrādi atbildīgā institūcija – Tieslietu ministrija.

 2.

 Cita informācija

 Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

 1.

 Saistības pret Eiropas Savienību

 Projekts šo jomu neskar.

 2.

 Citas starptautiskās saistības

 1989.gada 20.novembra ANO konvencija par bērnu tiesībām.

 3.

 Cita informācija

 Nav.

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

 Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

 Projekts šo jomu neskar.

 A

 B

 C

 D

 Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību - pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta

 Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

 Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) - kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

 Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

 Projekts šo jomu neskar.

 Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

 Projekts šo jomu neskar.

 Cita informācija

 Nav.

2.tabula

Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.

Pasākumi šo saistību izpildei

 Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

 1989.gada 20.novembra ANO konvencija par bērnu tiesībām.

 A

 B

 C

Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.

Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei

Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību vai norāda dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde

Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

  27.panta otrā daļa noteic, ka uz vecāku(iem) vai citām personām, kas audzina bērnu, gulstas galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās.

Likumprojekta  36. pants, kas paredz grozījumus Civillikuma 179.panta pirmajā un piektajā daļā.

 Ar likumprojektu Latvijas Republikas starptautiskās saistības tiek izpildītas pilnībā.

Par saistību izpildi ir atbildīgas tiesas, kuras izšķirs strīdus par uzturlīdzekļiem (uzturēšanas līdzekļi) bērniem.

 Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

 Projekts šo jomu neskar.

 Cita informācija

 Nav.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

 2010.gada 28.janvārī Reliģijas lietu konsultatīvā padome, kurā ietilpst visu Latvijā lielāko konfesiju pārstāvji, tika informēta par likumprojekta izstrādi.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

 Likumprojekta izstrādes procesā notika konsultācijas ar Reliģijas lietu konsultatīvo padomi par garīdzniekiem piešķirtā tiesību apjoma laulības noslēgšanas lietās samazināšanu, daļu no garīdzniekiem šobrīd Civillikumā uzliktajiem pienākumiem nododot dzimtsarakstu nodaļām ar mērķi nodrošināt pilnīgu informācijas apriti par noslēgtajām laulībām.

Likumprojekta izstrādes darba grupas atsevišķās sēdēs, kurās tika izvērtēti jautājumi par paternitātes pieņēmumu un paternitātes atzīšanu un adopcijas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, piedalījās Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas priekšsēdētāja Laura Pirsko, kas izrādīja pastiprinātu interesi par izstrādājamo likumprojektu un sniedza savus  apsvērumus par likumprojektā ietvertā regulējuma iespējamām sekām attiecībā uz bērna psiholoģisko uzvedību un attīstību. Minētā asociācija ir viena no lielākajām psihologu nevalstiskajām organizācijām Latvijā un tajā apvienojušies 108 kvalificēti psihologi, kuriem vairums ir pieredze tieši bērnu psiholoģijas jautājumos.

Likumprojekta izstrādes darba grupas atsevišķās sēdēs, kurās tika izvērtēti jautājumi par laulību šķiršanu tajos gadījumos, kad laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, piedalījās Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" psiholoģe Marija Ābeltiņa un Resursu centra "Marta" projektu vadītājs, juriskonsults Juris Dilba, jo minētajām biedrībām ir liela pieredze darbam ar personām, kuras cietušas no fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības, turklāt Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" juristes Andra Tallija un Elīna Ālere ir veikušas pētījumu "Sieviešu un bērnu tiesību īstenošana laulības šķiršanas gadījumos Latvijas tiesu praksē", kura atziņas ņemtas vērā, izstrādājot grozījumus Civillikuma 72. un 74.pantā.

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

 Reliģijas lietu konsultatīvā padome atbalstīja priekšlikumu, ka iesniegums laulības noslēgšanai turpmāk

būs jāiesniedz tikai dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība vēlāk tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā.

Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas priekšsēdētāja Laura Pirsko, Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" un Resursu centra "Marta" pārstāvji atbalsta likumprojektā ietvertos grozījumus.

 4.

 Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekta izstrādes darba grupas atsevišķās sēdēs tika kā eksperti pieaicināti Saeimas deputāte Liene Liepiņa, zvērināts advokāts Bruno Liberts, kas specializējas adopcijas lietās, kā arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesību zinātņu katedras pasniedzējs Erlens Kalniņš, kuru darba grupas sēdēs izteiktie viedokļi un priekšlikumi ņemti vērā, izstrādājot likumprojektu.

 5.

 Cita informācija

 Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

 Likumprojekta izpildi atbilstoši ārējos normatīvajos aktos nostiprinātajai kompetencei nodrošinās dzimtsarakstu nodaļas, bāriņtiesas un tiesas.

 2.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

 Likumprojekts paredz gan paplašināt, gan arī samazināt dzimtsarakstu nodaļas atsevišķus uzdevumus.

Dzimtsarakstu nodaļu uzdevumu paplašināšana saistīta ar to, ka iesniegumi laulības noslēgšanai turpmāk tiks iesniegti izskatīšanai vienīgi  dzimtsarakstu  nodaļās, kā arī ar to, ka dzimtsarakstu nodaļās būs iespēju robežās jārespektē laulājamo izteiktās vēlmes par laulības noslēgšanas vietu ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām. Papildus minētajam, dzimtsarakstu nodaļām būs jāpieņem izskatīšanai bērna mātes, bērna mātes laulātā vai bijušā laulātā un bērna miesīgā tēva kopīgi iesniegumi par bērna tēva ierakstīšanu dzimšanas reģistrā.

Savukārt, dzimtsarakstu nodaļai nebūs vairs uzdevuma veikt laulību izsludināšanu.

Bāriņtiesu funkcijas un uzdevumi ar likumprojektu netiek  paplašināti vai sašaurināti. Likumprojekts paredz tikai precizēt bāriņtiesu funkciju un uzdevumu bērnu personisko un mantisko interešu aizstāvēšanā izpildes kārtību.

Tiesu funkcijas un uzdevumi ar likumprojektu netiek paplašināti vai sašaurināti. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā prognozējama tiesas noslogotības samazināšanās lietās, kuras saistītas ar paternitātes pieņēmuma iespējamo apstrīdēšanu.

 3.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

 Saistībā ar likumprojekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas.

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

 Saistībā ar likumprojekta izpildi netiks likvidētas esošās institūcijas.

 5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

 Saistībā ar likumprojekta izpildi nav plānota esošo institūciju reorganizācija vai apvienošana.

 6.

 Cita informācija

 Nav.