Priekšlikumu tabula

Rīgā, 2012. gada jūnijā

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Civillikumā” (Nr.53/Lp11)″, kurā iekļauts likumprojekts ar Nr.65/Lp11, izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Civillikumā (Nr. 53/Lp11), kurā iekļauts likumprojekts Nr.65/lp11

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (126)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

34. Aizliegta laulība personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

1.Izslēgt 34. pantu.

37. Aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto, izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības.

1. Izslēgt 37.pantā vārdus "izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības".

2. Izslēgt 37.pantā vārdus "izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības".

38. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā.

Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo, iekām nav izbeigtas aizbildnības vai aizgādnības attiecības.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

2.Izteikt 38. panta otro daļu šādā redakcijā:

„Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo, iekām nav izbeigtas aizbildnības attiecības.”

3.Izteikt 38. panta otro daļu šādā redakcijā:

„Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo, iekām nav izbeigtas aizbildnības attiecības.”

II. Iesniegums laulības noslēgšanai. Izsludināšana

2. Izteikt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Laulības noslēgšana".

4. Izteikt likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Laulības noslēgšana".

40. Pirms laulāšanas notiek izsludināšana.

3. Izslēgt 40.pantu.

5. Izslēgt 40.pantu.

41. Personas, kas vēlas doties laulībā, izņemot 51. pantā paredzētos gadījumus, iesniedz par to iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai.

4. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

"41. Ja laulības noslēgšanai nav likumisku šķēršļu, laulību noslēdz ne agrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā."

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 41. pantu šādā redakcijā:

„41. Laulību noslēdz ne agrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, ja laulības noslēgšanai nav šā likuma 32., 34., 35., 37. un 38. pantā norādītie šķēršļi.”

Atbalstīts

6. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„41. Laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, ja laulības noslēgšanai nav šā likuma 32., 34., 35., 37. un 38. pantā norādīto šķēršļu.”

44. Izsludināšanu izdara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos doties laulībā.

Izsludināšana nav atļauta:

1) ja, iesniedzot iesniegumu, nav ievēroti likuma noteikumi;

2) ja no dokumentiem redzams, ka laulības noslēgšanai ir šķēršļi.

Izsludināšanu noraidot, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs taisa motivētu lēmumu, ko izsludināmie divu nedēļu laikā var pārsūdzēt tiesā.

5. Izslēgt 44.pantu.

7. Izslēgt 44.pantu.

45. Izsludināšana notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos doties laulībā.

Steidzamos gadījumos, raugoties pēc apstākļiem, dzimtsarakstu nodaļas vadītājam ir tiesība saīsināt izsludināšanas laiku pēc sava ieskata.

6. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45. Steidzamos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības laulāt, saīsinot šā likuma 41.pantā minēto termiņu."

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. pantā vārdus „laulāt, saīsinot šā likuma 41. pantā minēto termiņu” ar vārdiem „saīsināt šā likuma 41. pantā minēto minimālo termiņu.

Atbalstīts

8. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45. Steidzamos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības saīsināt šā likuma 41. pantā minēto minimālo termiņu."

46. Iepriekšējā (45.) pantā paredzētajā laikā personas, kuru tiesības šī laulība aizskartu, var celt ierunas pret tās noslēgšanu, aizrādot uz likumiskiem šķēršļiem.

Ierunas pēc 61.—64. panta var celt arī prokurors.

Ierunas iesniedzamas rakstiski dzimtsarakstu nodaļai pēc izsludināšanas vietas (45. p.).

47. Ja celta ieruna, dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos doties laulībā (41. p.), par celto ierunu nekavējoties paziņo izsludinātajiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

48. Ja izsludinātie ierunu atzīst par nepamatotu, viņiem divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas jāpaziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.

Nodaļa nekavējoties to paziņo ierunas cēlējam.

49. Ja ierunas cēlējs divu nedēļu laika, skaitot no tas dienas, kad viņš saņēmis izsludinātā atbildi, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai izziņu par tiesā celtu prasību, lai izsludinātajam aizliegtu doties laulībā, nodaļa aptur izsludinājuma gaitu līdz lietas izšķiršanai tiesā.

50. Ja ierunu nav bijis vai prasība nav celta, vai tā ir noraidīta, dzimtsarakstu nodaļā var noslēgt laulību vai arī tā izsniedz iesniegumu par vēlēšanos doties laulībā ar atzīmi par izsludināšanu, lai laulību varētu noslēgt pie garīdznieka vai citā dzimtsarakstu nodaļā.

7. Izslēgt 46., 47., 48., 49. un 50.pantu.

9. Izslēgt 46., 47., 48., 49. un 50.pantu.

51. Ja laulājamie pieder pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.

8. Aizstāt 51.pantā vārdus "izsludināšanu izdara" ar vārdu "laulā".

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 8. pantu šādā redakcijā:

„8. Aizstāt 51. pantā vārdus „izsludināšanu izdara” ar vārdiem „tad viņus laulā”.

Atbalstīts

10. Aizstāt 51. pantā vārdus „izsludināšanu izdara” ar vārdiem „tad viņus laulā”.

52. Izsludinātajiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu (50. p.).

Salaulāties var dzimtsarakstu nodaļā vai arī pie garīdznieka (53. p.). Tajā pašā laikā garīdznieks var salaulāt arī pēc 51. panta izsludinātos.

9. Izslēgt 52.pantu.

11. Izslēgt 52.pantu.

III. Laulības noslēgšana

10. Izslēgt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas III iedaļas nosaukumu.

12. Izslēgt likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas III iedaļas nosaukumu.

11. Uzskatīt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas IV, V un VI iedaļu attiecīgi par pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas III, IV un V iedaļu.

13. Uzskatīt likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas IV, V un VI iedaļu attiecīgi par pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas III, IV un V iedaļu.

53. Laulā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai 51. pantā norādīto konfesiju garīdznieki, ja ir ievēroti laulības noslēgšanas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2005.)

54. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai garīdznieks nelaulā, ja viņiem ir zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai.

12. Aizstāt 53. un 54.pantā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona".

14. Aizstāt 53. un 54.pantā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona".

55. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai garīdznieks var laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja līgavainis vai līgava dodas kara gaitās vai arī ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība.

13. Izslēgt 55.pantu.

15. Izslēgt 55.pantu.

56. Laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem.

Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās. Ārpus šīm telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai līgavas slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

14. Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citā piemērotā vietā."

16. Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citā piemērotā vietā."

57. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs jautā līgavainim un līgavai, vai viņi vēlas doties laulībā. Ja abi izsaka šo vēlēšanos, vadītājs izsludina, ka uz šīs vienošanās un likuma pamata laulība ir noslēgta.

Garīdznieks laulā pēc savas konfesijas noteikumiem.

15. 57.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona";

izslēgt otro daļu.

17. 57.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona";

izslēgt otro daļu.

60. Par neesošu atzīstama laulība, kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka (53. p.).

Par neesošu atzīstama laulība, kas noslēgta fiktīvi, t. i., bez nolūka izveidot ģimeni.

16. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdus "kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka" ar vārdiem "ja laulāšanu nav veikusi dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks".

18. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdus "kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka" ar vārdiem "ja laulāšanu nav veikusi dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks".

62. Par neesošu atzīstama laulība, kuras noslēgšanas laikā viens no laulātajiem bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

3.Izslēgt 62. pantā vārdus „bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī”.

19.Izslēgt 62. pantā vārdus „bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī”.

72. Pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti.

17. Papildināt 72.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Laulību var šķirt pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa iestāšanās, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu."

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 17. pantu.

Atbalstīts

74. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

1) laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu;

2) viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;

3) viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Ja tiesa uzskata, ka, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ir iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, notārs laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja abi laulātie vienojas par laulības šķiršanu un Notariāta likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši notāram iesniegumu par laulības šķiršanu.

18. Izslēgt 74.panta pirmās daļas 1.punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 18. pantu šādā redakcijā:

„18. Izteikt 74. panta 1. punktu šādā redakcijā:

„1) laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;””.

Atbalstīts

20. Izteikt 74. panta 1. punktu šādā redakcijā:

79. Ja laulība atzīta par neesošu un tikai viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad otram laulātajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa:

1) atlīdzību par morālo kaitējumu;

2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus, ja tas nepieciešams iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

19. Izteikt 79.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai (uzturēšanas līdzekļus)."

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 79. panta 2. punktā vārdus iekavās „(uzturēšanas līdzekļus)”.

Atbalstīts

21. Izteikt 79.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai."

80. Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

20. Izteikt 80. un 81.pantu šādā redakcijā:

"80. Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas laulātais var prasīt līdzekļus no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai (uzturēšanas līdzekļus).

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 80. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 80. pantā vārdus „ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam” ar vārdiem „iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai”.

Atbalstīts

22. Aizstāt 80. pantā vārdus „ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam” ar vārdiem „iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai”.

81. Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam izbeidzas pēc tam, kad pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu. Gadījumos, kad bijušo laulāto kopīgs bērns šajā laikā nav sasniedzis pilngadību un ir tā bijušā laulātā aizgādībā, kuram ir tiesības prasīt līdzekļus, šis pienākums turpinās, līdz bērns sasniedz pilngadību.

Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam atkrīt, ja:

1) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;

2) bijušā laulātā ienākumi nodrošina attiecīgi iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu;

3) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;

4) ir citi apstākļi, kas liecina, ka zudusi nepieciešamība saņemt līdzekļus no bijušā laulātā.

81. Pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai (uzturēšanas līdzekļus) bijušajam laulātajam atkrīt, ja:

1) pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu;

2) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;

3) bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu;

4) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;

5) laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt savu bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs;

6) bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru laulāto vai viņa augšupējā vai lejupējā dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu;

7) bijušais laulātais atstājis otru laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;

8) bijušais laulātais pret kādu no šā panta 6.punktā minētajām personām ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu;

9) bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;

10) laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu;

11) pastāv citi svarīgi iemesli."

10.

11.

12.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 81. panta ievaddaļā vārdus iekavās „(uzturēšanas līdzekļus)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 81. panta 5. punktā vārdus „laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt savu bijušo laulāto” ar vārdiem „bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 81. panta 6. un 7. punktā vārdus „otru laulāto” ar vārdiem „otru bijušo laulāto”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 81. panta 10. punktā vārdus „laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt bijušo laulāto” ar vārdiem „bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto”.

Atbalstīts

23. Izteikt 81.pantu šādā redakcijā:

„81. Pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja:

1) pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu;

2) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;

3) bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu;

4) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;

5) bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs;

6) bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa augšupējā vai lejupējā dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu;

7) bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;

8) bijušais laulātais pret kādu no šā panta 6.punktā minētajām personām ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu;

9) bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;

10) bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu;

11) pastāv citi svarīgi iemesli."

82. Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ savu pirmslaulības uzvārdu. Ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulībā iegūto uzvārdu.

Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.

13.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 82.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda „tiesa” ar vārdiem „vai zvērināts notārs”.

Atbalstīts

24. Papildināt 82.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda „tiesa” ar vārdiem „vai zvērināts notārs”.

89. Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat ari to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā (91. p.).

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.

21. Aizstāt 89.panta pirmajā daļā vārdus, skaitli un saīsinājumu "iegūst laulības laikā (91.p.)" ar vārdiem "iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu".

25. Aizstāt 89.panta pirmajā daļā vārdus, skaitli un saīsinājumu "iegūst laulības laikā (91.p.)" ar vārdiem "iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu".

91. Katra laulātā atsevišķa manta ir:

1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;

3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.—4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

22. Izteikt 91.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:".

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 22. pantu.

Neatbalstīts

26. Izteikt 91.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:".

95. Abu laulāto pienākums ir segt ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumus no laulāto kopīgās mantas.

Ja laulāto kopīgās mantas nepietiek ģimenes uzturēšanai, katrs laulātais var prasīt, lai otrs laulātais piedalās ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumos samērā ar savas atsevišķās mantas stāvokli.

Ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt līdzekļus no otra laulātā, kurš veicinājis šķirto dzīvi, samērā ar savu un pēdējā mantas stāvokli līdzvērtīga labklājības līmeņa nodrošināšanai vai prasīt līdzekļus uzturam, saprotot ar to ēdienu, apģērbu, mājokli un vajadzības gadījumā — apkopšanu.

23. Izteikt 95.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja laulātie dzīvo atšķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt līdzekļus no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai (uzturēšanas līdzekļus)."

15.

16.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 95. panta trešajā daļā vārdu „atšķirti” ar vārdu „šķirti”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 95. panta trešajā daļā vārdus iekavās „(uzturēšanas līdzekļus)”.

Atbalstīts

27. Izteikt 95.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt līdzekļus no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai."

98. Par saistībām, kas izriet no viena laulātā neatļautas darbības, atbild vispirms šis laulātais ar savu atsevišķo mantu (91. p.),. bet, ja tās nepietiek, — ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā.

24. Izslēgt 98.pantā un 109.panta trešajā daļā skaitli un saīsinājumu "(91.p.)".

17.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 24. pantu.

Neatbalstīts

28. Izslēgt 98.pantā un 109.panta trešajā daļā skaitli un saīsinājumu "(91.p.)".

114. Savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā.

Ja kāds no laulājamiem ir aizbildnībā, viņš laulības līgumu noslēdz ar vecāku vai aizbildņa piekrišanu.

Laulības līgumi, kas satur rīkojumu nāves gadījumam, pakļauti arī vispārējiem noteikumiem par mantojuma līgumiem.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

4. Izteikt 114. pantu šādā redakcijā:

„114. Savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā.

Ja kāds no laulājamiem ir aizbildnībā, viņš laulības līgumu noslēdz ar vecāku vai aizbildņa piekrišanu.

Ja kādam no laulājamiem ir ierobežota rīcības spēja, viņš laulības līgumu noslēdz pats tādā apjomā, kā tiesa nav ierobežojusi rīcības spēju, pārējā daļā – kopā ar aizgādni. Ja personas ar ierobežotu rīcības spēju nevar patstāvīgi rīkoties un laulātais vai laulājamais vienlaicīgi ir arī tās aizgādnis, par laulības līguma slēgšanu lemj bāriņtiesa.

Laulības līgumi, kas satur rīkojumu nāves gadījumam, pakļauti arī vispārējiem noteikumiem par mantojuma līgumiem.”

18.

19.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

„4. Papildināt likuma 114. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„Ja kādam no laulājamiem vai laulātajiem ir ierobežota rīcības spēja, viņš laulības līgumu noslēdz pats tādā apjomā, kā tiesa nav ierobežojusi rīcības spēju, pārējā daļā – kopā ar aizgādni. Ja personas ar ierobežotu rīcības spēju nevar patstāvīgi rīkoties un laulājamais vai laulātais vienlaicīgi ir arī tās aizgādnis, par laulības līguma slēgšanu lemj bāriņtiesa.””

Vienlaikus uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par ceturto daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

„4. Papildināt likuma 114. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„Ja kādam no laulājamiem vai laulātajiem ir ierobežota rīcības spēja, viņš laulības līgumu noslēdz pats tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi viņa rīcības spēju, pārējā daļā – kopā ar aizgādni. Persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota nevar patstāvīgi rīkoties un laulājamais vai laulātais vienlaicīgi ir arī tās aizgādnis, par laulības līguma slēgšanu lemj bāriņtiesa.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.19

Atbalstīts

29. 114. pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„Ja kādam no laulājamiem vai laulātajiem ir ierobežota rīcībspēja, viņš laulības līgumu noslēdz pats tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi viņa rīcībspēju, pārējā daļā – kopā ar aizgādni. Persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota, nevar patstāvīgi rīkoties, un laulājamais vai laulātais vienlaikus ir arī tās aizgādnis, bet par laulības līguma slēgšanu lemj bāriņtiesa.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu.

115. Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus noslēdz notariālā kārtībā, personīgi klāt esot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem, bet, ja laulājamais ir nepilngadīgs, — arī viņa likumīgajam pārstāvim.

Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — ari zemes grāmatās.

Laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, šīs trešās personas nesaista.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

5. Izteikt 115. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus noslēdz notariālā kārtībā, personīgi klātesot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem. Ja laulājamais ir nepilngadīgs, šos līgumus slēdz, klātesot arī viņa likumīgajam pārstāvim. Ja laulājamā vai laulātā rīcības spēja ir ierobežota, šos līgumus slēdz kopā ar aizgādni, vai persona pati tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi personas rīcības spēju.”

20.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 115. panta pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Ja laulājamā vai laulātā rīcības spēja ir ierobežota, šos līgumus slēdz kopā ar aizgādni tiesas noteiktajā ierobežojuma apjomā.”

Atbalstīts

30. Izteikt 115. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus noslēdz notariālā kārtībā, personīgi klātesot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem. Ja laulājamais ir nepilngadīgs, šos līgumus slēdz, klātesot arī viņa likumīgajam pārstāvim. Ja laulājamā vai laulātā rīcībspēja ir ierobežota, šos līgumus slēdz kopā ar aizgādni tiesas noteiktajā ierobežojuma apjomā.”

130. Laulātais atbild ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, — arī ar mantas kopībā ietilpstošo mantu:

1) par savām saistībām, kas cēlušās pirms laulības;

2) par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma dot uzturu saviem trūcīgiem radiniekiem;

3) par saistībām, kas ceļas no mantojuma, ko viņš pieņēmis ar otra piekrišanu;

4) par savām saistībām, kas ceļas no viņam piederoša patstāvīga uzņēmuma, kurš ir viņa atsevišķā manta, vai patstāvīgas nodarbošanās;

5) par visām citām savām saistībām, ko viņš uzņēmies ar otra laulātā piekrišanu.

Par otra laulātā parādiem ģimenes un kopīgās mājsaimniecības labā laulātais atbild arī ar savu atsevišķo mantu, bet tikai tad, ja mantas kopībā ietilpstošās un otra laulātā atsevišķās mantas nepietiek.

25. Izteikt 130.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus;".

31. Izteikt 130.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus;".

146. Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi, ko apstiprina ārsta izziņa.

Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306.dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajā gadījumā bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (149.p.).

Bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.

26. 146.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ko apstiprina ārsta izziņa";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja paternitātes atzīšana notiek šā likuma 155.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā."

32. 146.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ko apstiprina ārsta izziņa";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja paternitātes atzīšana notiek šā likuma 155.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā."

149. Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.

Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei.

Ja bērna māte vai bērna mātes vīrs atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas prasību var celt aizgādnis.

Bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

Vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

Tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

6. Izslēgt 149. panta trešo daļu.

33. Izslēgt 149. panta trešo daļu.

151. Bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma.

Nepilngadīgie bērni vecāku uzvārda maiņas gadījumā iegūst uzvārdu iepriekšnoteiktajā kārtībā.

27. Izslēgt 151.panta otro daļu.

34. Izslēgt 151.panta otro daļu.

155. Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu iesniegumu. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.

Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas.

Ja bērna matē mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt bērna tēvs viens pats. Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa piekrišana vai bāriņtiesas piekrišana, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība.

Ja bērna tēvu tiesa atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, viņa vietā iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt viņa aizgādnis ar bāriņtiesas piekrišanu.

Bērna tēvs, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, iesniegumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu.

(Sestā daļa izslēgta ar 10.03.2005. likumu.)

Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

28. 155.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.";

Likumprojekts Nr.65/Lp11

7. 155. pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ”;

Likumprojekts Nr.65/Lp11

izslēgt ceturto daļu.

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna miesīgais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums."

21.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likuma 155. panta trešajā daļā vārdu „matē” ar vārdiem „māte”.

Atbalstīts

35. 155.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „matē” ar vārdu „māte”;

izslēgt ceturto daļu.

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

156. Paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

8. Izslēgt 156. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus „tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ,”.

36. Izslēgt 156. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus „tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ”.

162. Nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.

Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības.

(Trešā daļa izslēgta ar 10.03.2005. likumu.)

29. Papildināt 162.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Bērnu adoptētāja aprūpē var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai."

37. Papildināt 162.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai."

163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Nosacījumu par astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē vairākus bērnus (brāļus un māsas). Tomēr arī šajā gadījumā adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

9. Izslēgt 163. panta ceturto daļu.

30. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

"163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Adoptētājs var būt ne vairāk kā četrdesmit piecus gadus vecāks par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo un maksimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam.

Šā panta pirmajā daļā noteikto adoptētāja maksimālo vecumu un vecuma starpību ar adoptējamo var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības.

Par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar tīšu vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo persona nav pildījusi pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kura ir rīcībnespējīga.

Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti."

22.

23.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 30.pantu šādā redakcijā:

„ 30. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Viens no adoptētājiem var būt ne vairāk kā četrdesmit piecus gadus vecāks par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un ierobežojumus attiecībā uz pieļaujamo adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam.

Šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības.

Par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar tīšu vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo persona nav pildījusi pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti."

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 30.pantu šādā redakcijā:

„ 30. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības.

Par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo persona nav pildījusi pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti."

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.23

Atbalstīts

38. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības.

Par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ;

4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo persona nav pildījusi pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti."

164. Laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad:

1) adoptē otra laulātā bērnu;

2) otrs laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu);

3) otrs laulātais atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

31. Izslēgt 164.panta 3.punktā vārdus "gara slimības vai plānprātības dēļ".

Likumprojekts Nr.65/Lp11

10. Izslēgt 164. panta 3. punktu.

39. Izslēgt 164. panta 3. punktu.

165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā.

32. Izteikt 165.pantu šādā redakcijā:

"165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā."

24.

Deputāts G.Rusiņš

Likuma 165.pantu izteikt šādā redakcijā:

„165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujam brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā. Vecumā līdz diviem gadiem ir pieļaujama brāļa un māsas šķiršana, ja ir izteikta adopcijas piekrišana vienam no bērniem.”

Neatbalstīts

40. Izteikt 165.pantu šādā redakcijā:

167. Aizbildnis nevar adoptēt savu aizbilstamo, kamēr viņš nav nodevis attiecīgo norēķinu un nav atlaists no aizbildnības.

33. Izteikt 167.pantu šādā redakcijā:

"167. Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis gala norēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikuma iesniegšanu bāriņtiesā. Pēc gala norēķina pieņemšanas bāriņtiesa, līdz stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā bērna tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos.

Aizbildni no pienākumu veikšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu."

41. Izteikt 167.pantu šādā redakcijā:

"167. Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis galanorēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikuma iesniegšanu bāriņtiesai. Pēc galanorēķina pieņemšanas bāriņtiesa, līdz stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā bērna tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos.

Aizbildni no pienākumu veikšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu."

169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) nepilngadīga adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Tiesa var atsvabināt puses no šīs piekrišanas apliecinājuma, ja pēc faktiskajiem apstākļiem tas izrādās neiespējams kāda pastāvīga šķēršļa dēļ vai arī ja nav zināma to personu dzīvesvieta, kuru piekrišana vajadzīga. Tiesa publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" aicinājumu minētajai personai atsaukties.

Ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem.

Pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

34. Izteikt 169.pantu šādā redakcijā:

"169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;

4) aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Adopcijas dalībnieki piekrišanu adopcijai bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz piekrišanu notariālā akta formā vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns ir nodots adoptētāju aprūpē.

Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:

1) aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt;

2) adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs vai pilngadīga rīcībnespējīga persona;

3) aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

Pēc ārzemnieka (ja ārzemniekam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā) vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi. Prioritāras tiesības adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, ir ārvalstīs dzīvojošam Latvijas pilsonim vai nepilsonim. Minētā persona lūgumu var izteikt, ja ir saņēmusi ārvalstu kompetentās institūcijas atzinumu par piemērotību adopcijai."

42. Izteikt 169.pantu šādā redakcijā:

"169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;

4) aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Piekrišanu adopcijai adopcijas dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē.

Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:

1) aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt;

2) adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs vai pilngadīga rīcībnespējīga persona;

3) aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

172. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151.panta noteikumiem. Adoptētājs var lūgt adoptējamā uzvārdam pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad adoptētājam vai adoptējamam jau ir dubults uzvārds.

Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds.

Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu.

35. Izteikt 172.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Adoptētājs var lūgt adoptējamā vārdam pievienot otru vārdu. Ja adoptējamam ir divi vārdi, atļauts mainīt vienu no adoptējamā vārdiem."

25.

26.

Deputāts G.Rusiņš

Likuma 172.panta otrajā daļā vārdu „vienu” aizstāt ar vārdu „abus”.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 35.pantu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.

27.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

„175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šāda vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”

Atbalstīts

43. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

„175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”

178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

178.¹ Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības atrisināmas šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību.

Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesība atbilstoši šā likuma 181. un 182.panta noteikumiem.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Ja mirst tas no vecākiem, kura aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, bērns pāriet otra vecāka aizgādībā, izņemot gadījumu, kad bāriņtiesa bērna interesēs atzīst par vajadzīgu iecelt viņam aizbildni.

28.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 178. un 178.¹pantu šādā redakcijā:

” 178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.

Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību.

178.¹ Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.
Ja mirst tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, aizgādību īsteno otrs vecāks, izņemot, ja viņam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.”

Atbalstīts

44. Izteikt 178. un 178.¹pantu šādā redakcijā:

” 178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.

Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību.

178.¹ Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Ja mirst tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, aizgādību īsteno otrs vecāks, ja vien viņam nav atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.”

179. Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ja bērnam ir pašam sava manta, bet vecākiem tās nepietiek bērnam nepieciešamo uztura izdevumu segšanai, šos izdevumus var segt no bērna mantas ienākumiem; ja šo ienākumu nepietiek, var izlietot daļu no bērna mantas, bet vienīgi ar bāriņtiesas atļauju.

Ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Ja vecvecāku mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņiem uzturēšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa pēc prasītāja lūguma nekavējoties pieņem lēmumu par to, kādā apmērā atbildētājam pagaidām, līdz strīda izšķiršanai, jāsedz bērna uzturēšanas izdevumi. Bērna pagaidu uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru.

36. 179.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem (uzturēšanas līdzekļiem) bērnam izšķir tiesa.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "uztura" ar vārdu "uzturēšanas";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.";

izslēgt sestajā daļā vārdus "Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam".

29.

30.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 179. panta pirmo un otro daļu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto grozījumu 179. panta sestajā daļā.

Neatbalstīts

45. 179.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "uztura" ar vārdu "uzturēšanas";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

aizstāt sestajā daļā vārdus "Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa" ar vārdu „Tiesa”.

181. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm.

Vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas, ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

31.

32.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 181.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus „ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem” ar vārdiem „ja bērns šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 181.panta ceturtajā daļā vārdus „vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas” ar vārdiem „jebkurai personai”.

Atbalstīts

46. 181.pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus „ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem” ar vārdiem „ja bērns šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „Vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas” ar vārdiem „Jebkurai personai”.

182. Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tiklīdz ir saņemts bāriņtiesas atzinums, tiesa nekavējoties uzaicina puses paskaidrojumu sniegšanai un nosaka saskarsmes tiesības pagaidu izmantošanas kārtību.

Tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u.tml.) bērns pavada pie tā vecāka, kuram nav piešķirtas aizgādības tiesības, vai arī viņu satikšanās laiku.

Saskarsmes tiesību attiecībā uz bērnu var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

33.

34.

35.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 182.pantā otro daļu šādā redakcijā: „Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu satikšanās laiku.”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 182.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Tiesa saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 182.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Atbalstīts

47. 182.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa.”

183. Kamēr bērni dabū no saviem vecākiem uzturu, viņiem jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesības prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņiem nav noteikti apsolīta.

37. Izteikt 183.pantu šādā redakcijā:

"183. Kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanu, bērnam jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesības prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņam nav noteikti apsolīta."

48. Izteikt 183.pantu šādā redakcijā:

"183. Kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanu, bērnam jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesībām prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņam nav noteikti apsolīta."

186. Vecāki kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība). Ja vecāki dzīvo šķirti, koppārstāvība iespējama tikai tad, ja abi vecāki ir vienojušies par kopīgu aizgādību vai ir pieņemams, ka pastāv vecāku kopīga aizgādība (178.1 p.).

Viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, ja:

1) otrs vecāks nav sasniedzis pilngadību, izņemot gadījumu, kad viņš ir stājies laulībā;

2) otrs vecāks ir miris;

3) ar vienošanos vai tiesas spriedumu aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu bērnu viņa personiskajās attiecībās pārstāv abi vecāki;

4) par kādu no vecākiem nodibināta aizgādnība sakarā ar viņa atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu.

Katram no vecākiem ir tiesības veikt tiesiskas darbības, kuras ir bērna interesēs, ja pastāv nokavējuma risks. Par veiktajām darbībām viņam ir pienākums nekavējoties paziņot otram vecākam, izņemot gadījumu, kad šīs darbības veicis tas vecāks, kuram ir tiesības vienpersoniski pārstāvēt bērnu.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

11. 186. pantā:

izslēgt otrās daļas 4. punktu;

papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Personas ar rīcības spējas ierobežojumu bērnu pārstāv personiskajās tiesībās vienlīdzīgi ar otru bērna vecāku, bet mantiskajās attiecībās tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi personas rīcības spēju.”

36.

37.

38.

39.

40.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 186.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu „(178.¹p.)” ar skaitli un vārdu „(178.p.)”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 186.panta otrās daļas 3.punktā vārdus „aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam” ar vārdiem „nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 186. panta ceturto daļu kā jaunu panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Vecāks ar rīcības spējas ierobežojumu pārstāv bērnu mantiskajās attiecībās tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi personas rīcības spēju.””;

Vienlaikus uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par ceturto daļu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 11. panta otrajā daļā vārdus „personas rīcības spēju” ar vārdiem „vecāka rīcības spēju”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 186.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus „pastāv nokavējuma risks” ar vārdiem „pastāv risks, ka bērnam var iestāties nelabvēlīgas sekas”.

Atbalstīts

49. 186.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un saīsinājumu „(178.¹p.)” ar skaitli un saīsinājumu „(178.p.)”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus „aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam” ar vārdiem „nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība”.

izslēgt otrās daļas 4. punktu;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„Vecāks ar rīcībspējas ierobežojumu pārstāv bērnu mantiskajās attiecībās tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi vecāka rīcībspēju”;

uzskatīt trešo daļu par panta ceturto daļu;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus „pastāv nokavējuma risks” ar vārdiem „pastāv risks, ka attiecībā uz bērnu var iestāties nelabvēlīgas sekas”.

187. Īstenojot tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, vecāki var atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas. Šīs vecāku tiesības var ierobežot, ja bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu (203.p.).

41.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 187.panta otrajā teikumā vārdus „aprūpēt bērnu” ar vārdiem „īstenot aizgādību”.

Atbalstīts

50. Aizstāt 187.panta otrajā teikumā vārdus „aprūpēt bērnu” ar vārdiem „īstenot aizgādību”.

188. Pienākums apgādāt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem līdzīgās daļās.

Ja bērnu mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņu apgādāšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

Bērnu var atbrīvot no pienākuma apgādāt vecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt vecāku pienākumus.

Mazbērniem jāapgādā katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni.

38. Izteikt 188.pantu šādā redakcijā:

"188. Pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem (uzturēšanas līdzekļiem) vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.

Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.

Mazbērniem jāuztur katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni."

42.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 188. panta pirmajā daļā vārdus iekavās „(uzturēšanas līdzekļiem)”.

Atbalstīts

51. Izteikt 188.pantu šādā redakcijā:

Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.

Mazbērniem jāuztur katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni."

198. Aizgādība izbeidzas:

1) ar vecāku vai bērna nāvi;

2) kad pazudušais no vecākiem atzīts par mirušu;

3) kad bērnu adoptējusi trešā persona;

4) kad bērns sasniedzis pilngadību;

5) kad aizgādības tiesības vecākiem atņemtas ar tiesas spriedumu (200.p.).

43.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 198.panta 5.punktu.

Atbalstīts

52. Izslēgt 198.panta 5.punktu.

199. Ar tiesas spriedumu (198. p. 5. pk.) atņemtās aizgādības tiesības var atjaunot ar tiesas spriedumu.

44.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 199.pantu šādā redakcijā:

„199. Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības (200.p.) var atjaunot ar tiesas spriedumu.”

Atbalstīts

53. Izteikt 199.pantu šādā redakcijā:

„199. Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības (200.p.) var atjaunot ar tiesas spriedumu.”

200. Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:

1) vecāks ar bērnu apietas sevišķi slikti;

2) vecāks nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;

3) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai.
Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai.

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, viņa rīcības nespējas dēļ nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai iecelt bērnam aizbildni.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

12. Izslēgt 200. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus „viņa rīcības nespējas dēļ”.

45.

46.

47.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 200.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„ Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:

1) bērna veselība vai dzīvība apdraudēta vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību.”;

Juridiskā komisija

Izteikt 200.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„ Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:

1) bērna veselība vai dzīvība apdraudēta vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, kas var radīt apdraudējumu bērna fiziskai, garīgai vai tikumiskai attīstībai;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 200.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„ Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bērnam”.

Atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.46

Atbalstīts

54. 200.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„ Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:

1) bērna veselība vai dzīvība apdraudēta vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, un tas var radīt apdraudējumu bērna fiziskai, garīgai vai tikumiskai attīstībai;”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

203. Bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;

5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Atņemtās aprūpes tiesības vecākam atjauno, kad bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākam aizgādības tiesības, izņemot gadījumus, kad aprūpes tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.

48.

49.

50.

51.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 203.panta pirmajā daļā vārdus „bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas” ar vārdiem „aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 203.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem „bērna adopcijai” ar vārdiem: „izņemot, ja viņš kā laulātais ir devis piekrišanu bērna, kuru adoptē otrs laulātais, adopcijai.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 203.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot, ja aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 203.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs”.

Atbalstīts

55. 203.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus „Bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas” ar vārdiem „Aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas”;

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem „bērna adopcijai” ar vārdiem: „izņemot, ja viņš kā laulātais ir devis piekrišanu bērna, kuru adoptē otrs laulātais, adopcijai.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs.”

204. Kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu parādnieku, bērnu mantu pārvalda otrs no vecākiem vai šim nolūkam iecelts aizbildnis.

205. Kad lietu par viena no vecākiem maksātnespēju izbeidz vai kad atceļ pār viņu nodibināto aizgādnību, tiesību pārvaldīt bērnu mantu atjauno vienīgi ar bāriņtiesas atļauju.

52.

53.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 204. un 205.pantu šādā redakcijā:

„204. Kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu, bērnu mantu pārvalda otrs no vecākiem vai šim nolūkam iecelts sevišķs aizbildnis. Ja abi vecāki atzīti par maksātnespējīgiem, bērna mantas pārvaldīšanai bāriņtiesa ieceļ sevišķu aizbildni.

205. Ja izbeidz viena vai abu vecāku maksātnespējas lietu vai atceļ aizgādnību pār vecāku, bāriņtiesa lemj par sevišķā aizbildņa atcelšanu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 204. un 205.pantu šādā redakcijā :

„204. Kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu, bērnu mantu pārvalda otrs no vecākiem vai šim nolūkam bāriņtiesas iecelts sevišķs aizbildnis. Ja abi vecāki atzīti par maksātnespējīgiem, bērna mantas pārvaldīšanai bāriņtiesa ieceļ sevišķu aizbildni.

205. Ja tiek izbeigta viena vai abu vecāku maksātnespējas lieta vai atcelta aizgādnība pār vecāku, bāriņtiesa lemj par sevišķā aizbildņa atcelšanu.”

Atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.53

Atbalstīts

56. Izteikt 204. un 205.pantu šādā redakcijā:

205. Ja tiek izbeigta viena vai abu vecāku maksātnespējas lieta vai atcelta aizgādnība pār vecāku, bāriņtiesa lemj par sevišķā aizbildņa atcelšanu.”

217. Aizbildnību nodibina pār nepilngadīgajiem. Aizgādnību nodibina:

1) pār personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ (358. p.);

2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ (365. p.);

3) pār promesošu un pazudušu personu mantu (371. p.);

4) pār mantojuma masu;

5) pār konkursa masu.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

13.Izteikt 217. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

„1) pār personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru rīcības spēju ierobežojusi tiesa (358. p.);

2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kuru rīcības spēju ierobežojusi tiesa (365. p.)”.

54.

55.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 13. pantā papildināt ietvertā likuma 217. panta otrās daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) pār personām ar veselības traucējumiem, kuru rīcības spēju ierobežojusi tiesa (256.¹p.);”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 13. pantā papildināt ietvertā likuma 217. panta otrās daļas 2. punktu pēc skaitļa un vārda „(365. p.)” ar pieturzīmi „;”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Atbalstīts

57. 217. panta otrajā daļā:

izteikt 1. šādā redakcijā:

„1) pār personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru rīcības spēju ierobežojusi tiesa (358. p.);”;

papildināt daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) pār personām ar veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (355.¹p.);”;

izteikt 2. šādā redakcijā:

„2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (365. p.);”.

239. Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, par ko aizbildnim izdod apliecību.

39. Izslēgt 239.pantā vārdus "par ko aizbildnim izdod apliecību".

58. Izslēgt 239.pantā vārdus "par ko aizbildnim izdod apliecību".

355. Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai pirmajā kārtā par aizgādni ir jāieceļ aizgādnībā nododamā laulātais vai kāds no tuvākajiem radiniekiem, kā arī jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

14. Izteikt 355. pantu šādā redakcijā:

„355. Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis par ieceļamo aizgādni. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izvēlēto aizgādni, aizgādnībā nododamā laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, kā arī tai jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu.

Personas ar rīcības spējas ierobežojumu viedoklis jāņem vērā, izņemot, ja tas apdraud pašas personas labklājību, veselību, dzīvību vai intereses.”

56.

57.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 14. pantā ietvertā likuma 355. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis, ja vien tā spēj formulēt viedokli par ieceļamo aizgādni.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 14. pantā ietvertā likuma 355. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis par ieceļamo aizgādni, ja vien viņa spēj to formulēt.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik.

Nr.57

Atbalstīts

59. Izteikt 355. pantu šādā redakcijā:

„355. Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis par ieceļamo aizgādni, ja vien viņa spēj to formulēt. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izvēlēto aizgādni, aizgādnībā nododamā laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, kā arī tai jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu.

Personas ar rīcībspējas ierobežojumu viedoklis jāņem vērā, ja vien tas neapdraud pašas personas labklājību, veselību, dzīvību vai intereses.”

58.

59.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 256¹. pantu šādā redakcijā:

„256¹. Personām ar veselības traucējumiem, kad tās nav spējušas saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, rīcības spējas ierobežojums un aizgādņa rīcība konkrētu lietu kārtošanai personas interesēs nosakāma tiesā, ievērojot noteikumus par rīcības spējas ierobežojuma noteikšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 355¹. pantu šādā redakcijā:

„355¹. Personām ar veselības traucējumiem, kad tās nav spējušas saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, rīcības spējas ierobežojums un aizgādņa rīcība noteiktu lietu vešanai personas interesēs nosakāma tiesā, ievērojot noteikumus par rīcības spējas ierobežojuma noteikšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem.”

Atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.59.

Atbalstīts

60. Papildināt likumu ar 355.¹ pantu šādā redakcijā:

„355.¹ Personām ar veselības traucējumiem, ja tās ne spēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, rīcībspējas ierobežojums un aizgādņa rīcība noteiktu lietu vešanai šīs personas interesēs nosakāma tiesā, ievērojot noteikumus par rīcībspējas ierobežojuma noteikšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem.”

II. Aizgādnība pār garā slimiem

Likumprojekts Nr.65/Lp11

15. Izteikt likuma pirmās daļas ceturtās nodaļas otrās apakšnodaļas II sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„II. Aizgādnība pār personām ar garīga rakstura traucējumiem.”

61. Izteikt likuma pirmās daļas ceturtās nodaļas otrās apakšnodaļas II sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„II. Aizgādnība pār personām ar garīga rakstura traucējumiem”.

357. Plānprātīgie, kam tomēr netrūkst vajadzīgās prāta spējas parastu lietu pārziņai, var paši pārvaldīt savu mantu un ar to brīvi rīkoties.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

16. Izteikt 357., 358., 359., 360. un 361. pantu šādā redakcijā:

„357. Katra persona ir rīcības spējīga, kamēr nav pierādīts pretējais. Rīcības spējas ierobežojumam jābūt personas interesēs. Rīcības spēju neierobežo, ja persona pati var realizēt savas tiesības un pienākumus. Rīcības spēju var ierobežot tikai, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses, taču personai jāpalīdz apgūt prasmes un spējas, lai tā varētu atjaunotu rīcības spēju.

60.

61.

62.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 357. pantā pirmo teikumu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 357. pantu šādā redakcijā:

„357. Ja personai ir garīga rakstura traucējumi, tās rīcības spēju var ierobežot, ja tas nepieciešams personas interesēs un tas ir vienīgais veids kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība. Rīcības spēju neierobežo, ja persona pati var patstāvīgi īstenot savas tiesības un izpildīt pienākumus.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 357. pantu šādā redakcijā:

„357. Ja personai ir garīga rakstura traucējumi, tās rīcības spēju var ierobežot, ja tas nepieciešams personas interesēs un tas ir vienīgais veids kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.”

Atbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik.

Nr.62

Atbalstīts

62. Izteikt 357.pantu šādā redakcijā:

„357. Ja personai ir garīga rakstura traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.”

358. Garā slimie, kam trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju, atzīstami par rīcības nespējīgiem un tiesiski nespējīgiem pārstāvēt sevi un pārvaldīt savu mantu un ar to rīkoties, kādēļ pār viņiem ieceļama aizgādnība.

358. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcības spēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj apzināties savu rīcību un vadīt to.

Persona nav ierobežojama personiskās tiesībās (piemēram, paternitātes atzīšana un apstrīdēšana, laulības slēgšana un šķiršana, adopcija, testamenta sastādīšana).

Tiesa, izvērtējot rīcības spējas ierobežojumu, vadās no apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi un kas rada vai var radīt personai kaitējumu.

Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis kopā ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, tikai pēc tam, vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi. Ja personai ar rīcības spējas ierobežojumiem rodas strīds kopīgā lēmuma pieņemšanā ar aizgādni, tas risināms bāriņtiesā.

63.

64.

65.

66.

67.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 358. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 358. pantu kā 358.¹ pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 358. panta otrajā daļā vārdus iekavās.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 358. pantu kā 358¹. pantu šādā redakcijā:

„358¹. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcības spēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

Tiesa, ierobežojot rīcības spēju, vadās no apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi un kas rada vai var radīt personai kaitējumu.

Persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās.

Personas rīcības spēja nav ierobežojama, lai tā var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un taisnīgā tiesā saistībā ar tās rīcībspējas ierobežojumiem, strīdiem ar aizgādni un tā atcelšanu.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 358. pantu kā 358¹. pantu šādā redakcijā:

„358¹. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcības spēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

Persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās.

Atbalstīts

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.67

Atbalstīts

63. Izslēgt 358. pantu.

64. Papildināt likumu ar 358.¹ pantu šādā redakcijā:

„358¹. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcībspēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam, vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi. Ja personai ar rīcībspējas ierobežojumiem kopīgā lēmuma pieņemšanā rodas strīds ar aizgādni, tas risināms bāriņtiesā.

Persona ar garīgā rakstura traucējumiem nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās.

Personas rīcībspēja nav ierobežojama, lai tā var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un taisnīgā tiesā saistībā ar tās rīcībspējas ierobežojumiem, strīdiem ar aizgādni un tā atcelšanu.”

359. Gara slimība vai plānprātība ir savienota ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personu par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ ir atzinusi tiesa. Katra ģimene, kurā ir garā slimais, kā arī katrs tādas ģimenes loceklis var paziņot par to tiesai pēc garā slimā dzīvesvietas. Tāpat var paziņot par to katra sveša persona, kas pierādījusi savu interesi lietā, kā ari prokuratūra.

359. Garīga rakstura traucējums rada tiesiskas sekas tikai tad, ja personas ierobežoto rīcības spēju ir atzinusi tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

68.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 359. pantu šādā redakcijā:

„359. Garīga rakstura traucējums ir savienots ar tiesiskā sekām tikai tad, ja personas rīcības spēju ierobežojusi tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

64. Izteikt 359., 360., 361. un 362.pantu šādā redakcijā:

„359. Garīga rakstura traucējums ir savienots ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personas rīcībspēju ierobežojusi tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

360. Ja tiesa atzīst personu par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār garā slimo vienu vai vairākus aizgādņus, kam uzdod viņa mantas pārvaldību un sevišķu gādību par viņa personu, neuzliekot tomēr aizgādņiem pienākumu pašiem kopt garā slimo.

360. Ja tiesa ierobežo personas rīcības spēju garīga rakstura traucējumu dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār šo personu ne vairāk kā trīs aizgādņus, kam uzdod rīkoties kopā ar viņu vai viņas vietā tādā apjomā, kādā to noteikusi tiesa, neuzliekot tomēr aizgādņiem pienākumu pašiem kopt personu, bet nodrošināt, ka persona ir apkopta.

Aizgādnim, izpildot aizgādņa pienākumus, jānoskaidro aizgādnībā esošās personas griba un jārīkojas personas interesēs.

69.

70.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 360.pantu šādā redakcijā:

„360. Ja tiesa ierobežo personas rīcības spēju garīga rakstura traucējumu dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār šo personu ne vairāk kā trīs aizgādņus, kam uzdod rīkoties tiesas noteiktajā apjomā.

Aizgādnim, izpildot aizgādņa pienākumus, jānoskaidro aizgādnībā esošās personas viedoklis, ja vien tā spēj formulēt to, un jārīkojas personas interesēs.

Aizgādnim jāpalīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, lai tā varētu atjaunot rīcības spēju.

Aizgādnim jānodrošina aizgādnībā esošās personas apkopšana.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 360.pantu šādā redakcijā:

„360. Ja tiesa ierobežo personas rīcības spēju garīga rakstura traucējumu dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār šo personu vienu vai vairākus aizgādņus, kam uzdod rīkoties tiesas noteiktajā apjomā.

Aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli, ja vien viņa spēj to formulēt un rīkojas personas interesēs.

Aizgādnis palīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, lai viņš varētu atjaunot rīcības spēju.

Aizgādnis nodrošina aizgādnībā esošās personas kopšanu.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik.

Nr.70

Atbalstīts

360. Ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju garīga rakstura traucējumu dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār šo personu vienu vai vairākus aizgādņus, kam uzdod rīkoties tiesas noteiktajā apjomā.

Aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli, ja vien viņa spēj to formulēt, un rīkojas personas interesēs.

Aizgādnis palīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, lai viņš varētu atjaunot rīcībspēju.

Aizgādnis nodrošina aizgādnībā esošās personas kopšanu.

361. Aizgādnībā esošo garā slimo darbība, sevišķi viņu mantas atsavinājumi, nav spēkā. Tas pats attiecas arī uz darbību, ko viņi pirms aizgādnības iecelšanas izdarījuši gara slimības stāvoklī.

361. Darījumi un mantas atsavināšana ir spēkā, ja persona ar rīcības spējas ierobežojumiem rīkojusies, nepārkāpjot tiesas noteikto rīcības ierobežojuma apjomu.

Darbība, ko persona pirms aizgādnības nodibināšanas izdarījusi garīga rakstura traucējumu dēļ un kas ietilpst tiesas vēlāk noteikto rīcības spējas ierobežojumu apjomā, var tikt pārsūdzēta tiesā.”

71.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 361. pantu šādā redakcijā:

„361. Aizgādnībā esošas personas ar garīga rakstura traucējumiem darbības nav spēkā, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcības spējas ierobežojuma apjomā.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

361. Aizgādnībā esošas personas ar garīga rakstura traucējumiem darbības ir atzīstamas par spēkā neesošām, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā.

362. Darbība, ko izdarījis garā slimais pirms aizgādnības iecelšanas gaišos starplaikos, ir spēkā, un tādēļ viņa šajos starplaikos noslēgtie tiesiskie darījumi saista kā viņu pašu, tā ari citus darījuma dalībniekus.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

17. Izslēgt 362. pantu.

72.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā ietverto likuma 362. pantu šādā redakcijā:

„362. Darbība, ko persona ar garīga rakstura traucējumiem izdarījusi pirms aizgādnības nodibināšanas, ir spēkā.”

Atbalstīts

362. Darbība, ko persona ar garīga rakstura traucējumiem izdarījusi pirms aizgādnības nodibināšanas, ir spēkā.”

363. Personai, kas pamato kādus prasījumus uz tādu darījumu (362. p.) tiesisko nozīmi un spēkā esamība jāpierāda, ka garā slimais, darījumu taisot, patiesi bijis tādā gaišā starplaikā.

364. Ja tiesa garā slimo atzinusi par izveseļojušos, t. i., par rīcības spējīgu, tā uzdod bāriņtiesai atlaist aizgādņus no amata pēc tam, kad viņi iesnieguši norēķinu un nodevuši veselību atguvušajai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

18. Izteikt 363.un 364. pantu šādā redakcijā:

„363. Personai, kas pamato kādus prasījumus uz tādu darījumu (361. p. 2. d.) tiesisko nozīmi un spēkā esamību, jāpierāda, ka persona ar garīga rakstura traucējumiem, darījumu taisot, patiesi nav spējusi apzināties savu rīcību un vadīt to.”

364. Personai noteikto rīcības spējas ierobežojumu pārskata Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Ja tiesa atceļ personai noteiktos rīcības spējas ierobežojumus, tā uzdod bāriņtiesai atlaist aizgādņus no amata pēc tam, kad viņi iesnieguši norēķinu un nodevuši personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.”

73.

74.

75.

76.

77.

78.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 363. pantu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likuma 363. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 364. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 364. pantu kā 364.¹ pantu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojektā ietvertā 364. panta otrajā daļā vārdu „amata” ar vārdu „pienākuma”.

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojektā ietvertā 364. panta otrajā daļā vārdus „atlaist aizgādņus no amata” ar vārdiem „atbrīvot aizgādņus no pienākuma”.

Atbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik. Nr.78

Atbalstīts

65. Izslēgt 363. un 364.pantu.

66. Papildināt likumu ar 364.¹ pantu šādā redakcijā:

„364¹. Personai noteikto rīcībspējas ierobežojumu pārskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja tiesa atceļ personai noteiktos rīcībspējas ierobežojumus, tā uzdod bāriņtiesai atbrīvot aizgādņus no pienākuma pēc tam, kad viņi iesnieguši galanorēķinu un nodevuši šai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.”

365. Pār personām, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa pēc radinieku vai piederīgo lūguma vai prokurora priekšlikuma var nodibināt aizgādnību.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

19. Izteikt 365. pantu šādā redakcijā:

„ 365. Pār personām, kas izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa nosaka rīcības spējas ierobežojumu un nodibina aizgādnību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

79.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 365. pantā vārdus „Pār personām” ar vārdu „Personām”.

Atbalstīts

67. Izteikt 365. un 366. pantu šādā redakcijā:

„365. Personām, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa nosaka rīcībspējas ierobežojumu un nodibina aizgādnību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

366. Nodibinot aizgādnību, tiesa atņem iepriekšējā (365.) pantā minētajai personai pārvaldību un rīcību pār viņas mantu un uzdod attiecīgajai bāriņtiesai nodot šo pārvaldību vienam vai vairākiem aizgādņiem.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

20. Papildināt 366. pantu pirms vārdiem „Nodibinot aizgādnību” ar vārdiem „Nosakot rīcības spējas ierobežojumu un”.

80.

81.

82.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 20. pantu šādā redakcijā:

„20. Aizstāt 366. pantā vārdus „Nodibinot aizgādnību” ar vārdiem „Nosakot rīcības spējas ierobežojumu un nodibinot aizgādnību”.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā ietverto 366. pantu šādā redakcijā:

„366. Nosakot rīcības spējas ierobežojumu un nodibinot aizgādnību, tiesa iepriekšējā (365.) pantā minētajai personai atņem rīcību un pārvaldību pār viņas mantu tādā apjomā, kāds tas nepieciešams šās personas mantas pārvaldībai un ģimenes uzturam saistīto izdevumu segšanai. Tiesa nosaka aizgādņa rīcības apjomu kārtībā, kāda noteikta par personas rīcības spējas ierobežošanu garīga rakstura traucējumu dēļ, un uzdod attiecīgajai bāriņtiesai iecelt vienu vai vairākus aizgādņus.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā ietverto 366. pantu šādā redakcijā:

„366. Nosakot rīcības spējas ierobežojumu un nodibinot aizgādnību, tiesa 365. pantā minētajai personai atņem rīcību un pārvaldību pār viņas mantu tādā apjomā, kāds tas nepieciešams šās personas mantas pārvaldībai un ģimenes uzturam saistīto izdevumu segšanai. Tiesa nosaka aizgādņa rīcības apjomu, kāda ierobežo personas rīcības spēju garīga rakstura traucējumu dēļ, un uzdod attiecīgajai bāriņtiesai iecelt vienu vai vairākus aizgādņus.”

Atbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik. Nr.82

Atbalstīts

366. Nosakot rīcībspējas ierobežojumu un nodibinot aizgādnību, tiesa šā likuma 365. pantā minētajai personai atņem rīcību un pārvaldību pār viņas mantu tādā apjomā, kāds nepieciešams šīs personas mantas pārvaldību un ģimenes uzturu saistīto izdevumu segšanai. Tiesa nosaka aizgādņa rīcības apjomu, kādā ierobežo personas rīcībspēju garīga rakstura traucējumu dēļ, un uzdod attiecīgajai bāriņtiesai iecelt vienu vai vairākus aizgādņus.”

367. Mantas pārvaldības ziņā 365. pantā minētās personas pielīdzināmas nepilngadīgajiem. Atņemot tām mantas pārvaldību un rīcību, tām tomēr atļauta brīva rīcība ar tiem tīrajiem ienākumiem, kas paliek pēc visu ar mantas pārvaldību un ģimenes uzturu saistīto izdevumu segšanas.

368. Darbība, ko 365. pantā minētā persona izdarījusi, pirms tā atstādināta no mantas pārvaldības un tas izsludināts, ir spēkā un saista

Likumprojekts Nr.65/Lp11

21. Izteikt 367. un 368. pantu šādā redakcijā:

„367. Atņemot 365. pantā minētajai personai mantas pārvaldību un rīcību, tām tomēr atļauta brīva rīcība ar tiem tīrajiem ienākumiem, kas paliek pēc visu ar mantas pārvaldību un ģimenes uzturu saistīto izdevumu segšanas.

368. Darbība, ko šā likuma 365. pantā minētā persona izdarījusi, pirms tiesas sprieduma spēkā stāšanās par atstādināšanu no mantas pārvaldības, ir spēkā un saista.”

83.

84.

85.

86.

87.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 21. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 21. pantu šādā redakcijā:

„21. 367. pantā:

izslēgt pirmo teikumu;

aizstāt otrajā teikumā vārdus „Atņemot tām” ar vārdiem „Atņemot 365. pantā minētajai personai”.”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 368. pantā vārdus „tā atstādināta no mantas pārvaldības un tas izsludināts” ar vārdiem „pirms tiesas sprieduma par atstādināšanu no mantas pārvaldības spēkā stāšanās”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojektā ietvertā 368. pantā vārdus „pirms tiesas sprieduma spēkā stāšanās par atstādināšanu no mantas pārvaldības” ar vārdiem „pirms tai tiesa ierobežojusi rīcības spēju”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 21.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 368. pantu šādā redakcijā:

„368. Darbība, ko šā likuma 365. pantā minētā persona izdarījusi, pirms tai tiesa ierobežojusi rīcības spēju, ir spēkā un saista.””

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.87

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.87

Atbalstīts

68. Izteikt 368. pantu šādā redakcijā:

„368. Darbība, ko šā likuma 365. pantā minētā persona izdarījusi, pirms tai tiesa ierobežojusi rīcībspēju, ir spēkā un saista.”

369. Aizgādnība par 365. panta minēto personu turpinās līdz tam laikam, kamēr vairs nav šaubu, ka tā galīgi grozījusi savu dabu un dzīvesveidu, un kamēr to nav atzinusi tā pati tiesa, kas aizgādnību nodibinājusi.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

22. Aizstāt 369. pantā vārdus „aizgādnību nodibinājusi” ar vārdiem „ierobežojusi rīcības spēju un nodibinājusi aizgādnību”.

69. Aizstāt 369. pantā vārdus „aizgādnību nodibinājusi” ar vārdiem „ierobežojusi rīcībspēju un nodibinājusi aizgādnību”.

394. Ja mantojums ir tik mazs, ka to sadalot nav iespējams uzturēt nepilngadīgos bērnus, tad pārdzīvojušam laulātam ir tiesība pārvaldīt un lietot visu nedalīto mantojumu, bet laulātam no visa mantojuma ienākumiem jāsedz vispirms bērnu uztura (179. p.) izdevumi.

Pārdzīvojušā laulātā tiesība pārvaldīt un lietot nedalītu mantojumu izbeidzas:

1) ar visu bērnu pilngadību;

2) ar laulātā atteikšanos no šās tiesības;

3) ar mantojuma labprātīgu sadalīšanu;

4) par atsevišķā bērna daļu - ar viņa nodalīšanu no mantojuma pēc vienošanās vai laulātā vienpusējās vēlēšanās;

5) pēc pilngadīga bērna pieprasījuma - aiz svarīgiem iemesliem.

(Trešā daļa izslēgta ar 12.12.2002. likumu.)

Piezīme. Šā panta 3.-5. punktā minētos gadījumos vajadzīga bāriņtiesas atļauja.

40. Aizstāt 394.panta pirmajā daļā vārdus, skaitli un saīsinājumu "bērnu uztura (179.p.) izdevumi" ar vārdiem, skaitli un saīsinājumu "uzturlīdzekļi (uzturēšanas līdzekļi) bērnam (179.p.)".

88.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 40. pantā vārdu iekavās „(uzturēšanas līdzekļi)”.

Atbalstīts

70. Aizstāt 394.panta pirmajā daļā vārdus, skaitli un saīsinājumu "bērnu uztura (179.p.) izdevumi" ar vārdiem, skaitli un saīsinājumu "uzturlīdzekļi bērnam (179.p.)".

420. Taisīt testamentu var katra rīcības spējīga persona.

Nepilngadīgie, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu, var taisīt testamentu par savu brīvo mantu (195. p.).

Taisīt testamentu var arī tie, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēj.

421. Kas nevar ne rakstīt, ne saprotami runāt, un tādēļ nespēj skaidri izteikt savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu.

Nespēj taisīt testamentu garā slimie, kamēr viņi atrodas gara slimības stāvoklī.

89.

90.

91.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likuma 420. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„Testamentu var taisīt katra persona, izņemot nepilngadīgos.”;

izslēgt trešo daļu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likuma 421. pantu šādā redakcijā:

„421. Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 420. un 421.pantu šādā redakcijā:

„420. Testamentu var taisīt katra persona, izņemot nepilngadīgos.

Nepilngadīgie, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu, var taisīt testamentu par savu brīvo mantu (195. p.).

Taisīt testamentu var arī tie, kas atrodas aizgādnībā.

421. Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu.””

Neatbalstīts

Atbalstīts

71. Izteikt 420. un 421.pantu šādā redakcijā:

„420. Testamentu var taisīt katra persona, izņemot nepilngadīgos.

Nepilngadīgie, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu, var taisīt testamentu par savu brīvo mantu (195. p.).

Testamentu var taisīt arī tie, kas atrodas aizgādnībā.

421. Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu.”

448. Nespējīgi testamenta liecinieki ir:

1) tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēj nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt attiecīgo aktu, un proti: garā slimie, nepilngadīgie, kurlie, mēmie, aklie, kā arī rakstīt un lasīt nepratēji;

2) (izslēgts ar 12.12.2002. likumu);

3) tie, kas ar to pašu testamentu iecelti par mantiniekiem vai legātāriem, viņu laulātie, kā arī šo mantinieku vai legātāru radnieki līdz ceturtai pakāpei un svainieši līdz trešai pakāpei ieskaitot.

92.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likuma 448. panta 1. punktā vārdus “garā slimie” ar vārdiem “personas ar garīga rakstura traucējumiem”.

Atbalstīts

72. Aizstāt 448. panta 1. punktā vārdus “garā slimie” ar vārdiem “personas ar garīga rakstura traucējumiem”.

617. Par testamenta izpildītāju var iecelt katru rīcības spējīgu personu.

93.

94.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 617. pantu šāda redakcijā:

„617. Par testamenta izpildītāju var iecelt katru personu, izņemot personu, kurai tiesa ierobežojusi rīcību un pārvaldību ar mantu vai ierobežojusi tiesības pārstāvēt sevi, un nepilngadīgo.”

Juridiskā komisija

Izteikt 617. pantu šāda redakcijā:

„617. Par testamenta izpildītāju nevar iecelt personu, kurai tiesa ierobežojusi rīcību un pārvaldību ar mantu vai ierobežojusi tiesības pārstāvēt sevi, un nepilngadīgo.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.94

Atbalstīts

73. Izteikt 617. pantu šāda redakcijā:

„617. Par testamenta izpildītāju nevar iecelt personu, kurai tiesa ierobežojusi rīcību un pārvaldību pār mantu vai ierobežojusi tiesības pārstāvēt sevi, un nepilngadīgo.”

654. Mantojuma līgumus var noslēgt arī trešai personai par labu, bez viņas piedalības tajos, un tādā gadījumā tie nodibina viņai patstāvīgu tiesību, pie kam tomēr līdzēji var savstarpēji vienojoties noslēgto līgumu pārgrozīt vai arī pavisam atcelt. Bet tiklīdz minētā trešā persona pati pievienojas līgumam vai viens no pirmējiem līdzējiem nomirst, vai kļūst nedziedināmi garā slims, ar šo līgumu nodibinātā trešās personas tiesība vairs nav atsaucama.

95.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likuma 654. panta otrajā teikumā vārdus „vai kļūst nedziedināmi garā slims” ar vārdiem „vai zaudē spēju izteikt gribu”.

Atbalstīts

74. Aizstāt 654. panta otrajā teikumā vārdus „vai kļūst nedziedināmi garā slims” ar vārdiem „vai zaudē spēju izteikt gribu”.

690. Katrs var kā personīgi, tā arī caur vietnieku izteikt savu gribu pieņemt mantojumu. Tāda vietniecība ir nepieciešama, kad pats mantot aicinātais nav rīcības spējīgs. Nepilngadīgo vietā viņu gribu izteic vecāki vai aizbildņi, garā slimo vietā - aizgādņi, un juridisku personu vietā - viņu likumīgie pārstāvji. Personai, par kuru nodibināta aizgādnība izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēj, vajadzīga mantojuma pieņemšanai aizgādņa piekrišana.

96.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likuma 690. pantā:

izteikt likuma otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

„Tāda vietniecība ir nepieciešama, kad pats mantot aicinātais ir persona ar rīcības spējas ierobežojumiem un nepilngadīgais.

Nepilngadīgo vietā viņu gribu izteic vecāki vai aizbildņi, personu ar rīcības spējas ierobežojumiem vietā – aizgādņi patstāvīgi vai kopā ar personu, un juridisku personu vietā - viņu likumīgie pārstāvji.”;

izslēgt ceturto teikumu.”

Atbalstīts

75. 690. pantā:

izteikt otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

„Tāda vietniecība ir nepieciešama, kad pats mantot aicinātais ir persona ar rīcības spējas ierobežojumiem un nepilngadīgais. Nepilngadīgo vietā viņu gribu izteic vecāki vai aizbildņi, personu ar rīcībspējas ierobežojumiem vietā – aizgādņi patstāvīgi vai kopā ar šo personu, bet juridisku personu vietā – viņu likumīgie pārstāvji.”;

izslēgt ceturto teikumu.

888. Lai iegūtu valdījumu caur vietnieku, ir vajadzīgs, ka atvietojamam tiešām ir tāda griba, un tādēļ viņš nekļūst par valdītāju, ja par lietas varā ņemšanu nekā nezina, t. i. nav devis tieši tādu uzdevumu vai nav vēlāk apstiprinājis jau notikušu varā ņemšanu.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

23. Papildināt 888. pantu ar otro teikumu:

„Persona ar rīcības spējas ierobežojumu valdījumu iegūst, ievērojot šā likuma 358. panta noteikumus.”

97.

98.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 23. un 24. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 23.-26. pantu.

Atbalstīts

889. Iepriekšējā (888.) panta noteikums neattiecas uz personām, kas nespēj izteikt savu gribu; tādām personām valdījumu var iegūt viņu vietnieks arī bez viņu ziņas un gribas.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

24. Papildināt 889. pantu pēc vārda „gribas” ar vārdiem „vai tāda persona kopā ar vietnieku, ievērojot šā likuma 358. panta noteikumus.”

901. Lai turpinātu valdījumu, nav vajadzīgs pastāvīgi un atkārtoti izrādīt gribu paturēt lietu kā savu; bet lai valdījumu izbeigtu, ir vajadzīgs izrādīt pretēju gribu ar tieši izteiktu vai klusējot izdarītu atteikšanos.

Ja nekustamas lietas valdītājs to nelieto, tad no tam vien vēl neizriet, ka viņš atteicies no valdījuma, ja vien viņa griba atteikties no tā nav skaidri redzama vēl no citiem apstākļiem.

Gribas nespējīgas personas nevar no valdījuma atteikties.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

25. Papildināt 901. panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Persona ar rīcības spējas ierobežojumu no valdījuma var atteikties, ievērojot šā likuma 358. panta noteikumus.”

902. Valdījumu var caur vietnieku nevien iegūt, bet arī. turpināt vai zaudēt.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

26. Papildināt 902. pantu ar otro teikumu:

„Persona ar rīcības spējas ierobežojumu valdījumu var iegūt, turpināt vai zaudēt, ievērojot šā likuma 358. panta noteikumus.”

906. Valdījums caur vietniekiem neizbeidzas, kad valdītāja vietnieks nodod lietu cita rokās, vai nomirst, vai kļūst garā slims, vai arī atstāj lietu, tā ka to ņem savā varā kāds cits.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

27. Aizstāt 906. pantā vārdus „garā slims” ar vārdiem „par personu ar garīga rakstura traucējumiem”.

99.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 27. pantu šādā redakcijā:

„27. Aizstāt 906. pantā vārdus „kļūst garā slims” ar vārdiem „tai rodas garīga rakstura traucējumi”.

Atbalstīts

76. Aizstāt 906. pantā vārdus „kļūst garā slims” ar vārdiem „tai rodas garīga rakstura traucējumi”.

1026. Tādas personas, kam pastāv tiesiski šķēršļi, ir:

1) nepilngadīgie, kamēr viņi ir aizbildnībā - arī attiecībā uz viņu brīvo mantu;

2) laulātais pa laulības laiku pret otru laulāto - attiecībā uz to mantu, kas uz likuma vai laulības līguma pamata atrodas otra laulātā pārvaldībā;

3) garā slimie, kamēr viņi ir aizgādnībā;

4) karavīri, ja viņi atrodas kara gaitās - pa visu to laiku;

5) promesošie (1027. p.), kamēr viņi atrodas prombūtnē.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

28. Izteikt 1026. panta trešo punktu šādā redakcijā:

„3) persona ar rīcības spējas ierobežojumu, kad tām nav tiesību patstāvīgi rīkoties.”

100.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 1026. panta 3. punktā vārdu „persona” ar vārdu „personas”.

Atbalstīts

77. Izteikt 1026. panta 3. punktu šādā redakcijā:

„3) personas ar rīcībspējas ierobežojumu, kad tām nav tiesību patstāvīgi rīkoties.”

1036. Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

29. Papildināt 1306. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Personas ar rīcības spējas ierobežojumiem var ieķīlāt lietu, ievērojot šā likuma 358. panta noteikumus.”

101.

102.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29. pantu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 29. pantu.

Atbalstīts

1405. Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

30. Izteikt 1405. pantu šādā redakcijā:

„1405. Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja. Rīcības spēja ir personas spēja, patstāvīgi rīkojoties, iegūt un izmantot tiesības un uzņemties pienākumus.

Darījumi, ko taisījušas personas ar rīcības spējas ierobežojumiem tiesas noteiktā rīcības ierobežojuma apjomā vai nepilngadīgie, ja likums tieši nenosaka citādi, nav spēkā.”

103.

104.

105.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 30. pantu šādā redakcijā:

„30. 1405. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā”;

papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

„Darījumi, ko taisījušas personas ar rīcības spējas ierobežojumiem tiesas noteiktā rīcības ierobežojuma apjomā vai nepilngadīgie, ja likums tieši nenosaka citādi, nav spēkā.””

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 30. pantā ietverto likuma 1405. pantu šādā redakcijā:

„1405. Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; pretējā gadījumā darījums nav spēkā.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 30. pantā ietverto likuma 1405. pantu šādā redakcijā:

„1405. Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja šī darījuma noslēgšanai; pretējā gadījumā darījums nav spēkā.

Darījumi, ko taisījušas personas ar rīcības spējas ierobežojumiem tiesas noteiktā rīcības ierobežojuma apjomā vai nepilngadīgie, ja likums tieši nenosaka citādi, nav spēkā.””

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.105

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.105

Atbalstīts

78. Izteikt 1405. pantu šādā redakcijā:

„1405. Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šī darījuma taisīšanai; pretējā gadījumā darījums nav spēkā.

Darījumi, ko taisījušas personas ar rīcībspējas ierobežojumiem tiesas noteiktā rīcības ierobežojuma apjomā vai nepilngadīgie, ja likums tieši nenosaka citādi, nav spēkā.”

1408. Rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums tieši nenosaka citādi.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

31. 1408. pantā:

izslēgt vārdus „personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem,”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Personas ar garīga rakstura traucējumiem un personas ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi rīcības spēja ierobežojama tikai ar tiesas spriedumu.”

106.

107.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 31. pantā ietverto likuma1408. panta otro daļu šādā redakcijā:

„1408. Rīcības spējas nav nepilngadīgajiem. Personas, kuru rīcības spēja ierobežota garīga rakstura traucējumu, veselības traucējumu dēļ vai arī izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, ir rīcības nespējīgas tiesas noteikto ierobežojumu apjomā.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 31. pantu šādā redakcijā:

„31. 1408. pantā:

izslēgt vārdus „personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem,”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Personas, kuru rīcības spēja ierobežota garīga rakstura traucējumu, vai citu veselības traucējumu dēļ vai arī izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, ir rīcības nespējīgas tiesas noteiktā rīcības spējas ierobežojuma apjomā.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.107

Atbalstīts

79. 1408. pantā:

izslēgt vārdus „personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Personas, kuru rīcībspēja ierobežota garīga rakstura traucējumu vai citu veselības traucējumu dēļ, vai arī izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, ir rīcībnespējīgas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

1409. Tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcības spējīgas personas nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, nav spēkā.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

32. Izteikt 1409. pantu šādā redakcijā:

„1409. Tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcības spējīgas personas nesamaņas stāvoklī vai neapzinoties vai nevadot savu rīcību, nav spēkā.”

108.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 32. pantā ietvertā likuma 1409. pantu šādā redakcijā:

„1409. Tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcības spējīgas personas nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, nav spēkā”.

Atbalstīts

80. Izteikt 1409. pantu šādā redakcijā:

„1409. Tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcībspējīgas personas nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, nav spēkā.”

1411. Personas, kam trūkst rīcības spējas, pārstāv tiesiskos darījumos viņu vecāki, aizbildņi vai aizgādņi.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

33. Izteikt 1411. pantu šādā redakcijā:

„1411. Personas, kam trūkst rīcības spējas, vai kuru rīcības spēja ir ierobežota ar tiesas spriedumu, pārstāv tiesiskos darījumos viņu vecāki, aizbildņi vai aizgādņi, ievērojot šā likuma 358. un 366. panta noteikumus.”

109.

110.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 33. pantā ietvertā likuma 1411. pantu šādā redakcijā:

„1411. Personas, kam trūkst rīcības spējas, tiesiskos darījumos pārstāv viņu vecāki, aizbildņi vai aizgādņi patstāvīgi vai kopā ar aizgādnībā esošo."

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 33. pantā ietvertā likuma 1411. pantu šādā redakcijā:

„1411. Personas, kam trūkst rīcības spējas, tiesiskos darījumos pārstāv viņu vecāki, aizbildņi, kā arī aizgādnis. Aizgādņi pārstāv personu, kuras rīcības spēju ierobežojusi tiesa, patstāvīgi vai kopā ar aizgādnībā esošo."

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.110

Atbalstīts

81. Izteikt 1411. pantu šādā redakcijā:

„1411. Personas, kam trūkst rīcībspējas, tiesiskos darījumos pārstāv viņu vecāki, aizbildņi, kā arī aizgādnis. Aizgādnis pārstāv personu, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, patstāvīgi vai kopā ar aizgādnībā esošo."

1501. Pēc likuma pielīdzināmi promesošiem tie, kas kaut arī atrodas savā dzīves vietā, bet ārēju apstākļu dēļ nevar paši aizstāvēt savas tiesības, un proti, vēl nepiedzimušie bērni, nepilngadīgie, garā slimie un citādi grūti saslimušie.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

34. Aizstāt 1501. panta pirmā daļā vārdus „garā slimie” ar vārdiem „personas ar garīga rakstura traucējumiem”.

82. Aizstāt 1501. panta pirmā daļā vārdus „garā slimie” ar vārdiem „personas ar garīga rakstura traucējumiem”.

1522. Kamēr trešā persona nav pievienojusies līgumam (1521.p.), tas pastāv tikai starp tā slēdzējiem: viņi vienmēr no tā var atkāpties savstarpēji vienojoties, un tas, kam dots apsolījums trešai personai par labu, var vienpusēji atsvabināt otru no viņa uzņemtās saistības; bet šim otrajam nav savkārt tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, un tamdēļ, tiklīdz apsolījuma ņēmēja griba vairs nav grozāma, piemēram, pēc viņa nāves vai pēc tam, kad viņš kļuvis nedziedināmi garā slims, no līguma izrietošā trešās personas tiesība kļūst patstāvīga.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

35. Aizstāt 1522. pantā vārdus „viņš kļuvis nedziedināmi garā slims” ar vārdiem „kad zaudējis spēju izteikt gribu”.

111.

112.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 35. pantā vārdu „kad”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 35. pantu šādā redakcijā:

„1522. pantā:

aizstāt vārdu „savkārt” ar vārdu „savukārt”;

aizstāt vārdus „pēc tam, kad viņš kļuvis nedziedināmi garā slims” ar vārdiem „kad zaudējis spēju izteikt gribu”.”

Atbalstīts

83. 1522. pantā:

aizstāt vārdu „savkārt” ar vārdu „savukārt”;

aizstāt vārdus „pēc tam, kad viņš kļuvis nedziedināmi garā slims” ar vārdiem „kad zaudējis spēju izteikt gribu”.

1637. Par tiesību aizskārumu nav vainojami bērni līdz septiņiem gadiem un garā slimie.

Par tiesību aizskārumu nav vainojamas rīcības spējīgas personas, kas to izdarījušas nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī. Par tiesību aizskārumu ir vainojamas personas, kas pašas sevi novedušas šādā stāvoklī ar alkoholiskiem dzērieniem vai citiem līdzekļiem.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

36. 1637.pantā:

aizstāt pirmā daļā vārdus „garā slimie” ar vārdiem „personas ar garīga rakstura traucējumiem, tiesas noteiktā rīcības spējas ierobežojuma apjomā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par tiesību aizskārumu nav vainojamas rīcības spējīgas personas, kas to izdarījušas nesamaņas stāvoklī vai, neapzinoties vai nevadot savu rīcību. Par tiesību aizskārumu ir vainojamas personas, kas pašas sevi novedušas šādā stāvoklī ar alkoholiskiem dzērieniem vai citiem līdzekļiem.”.

113.

114.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 36. pantu šādā redakcijā:

„36. 1637.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „garā slimie” ar vārdiem „personas ar garīga rakstura traucējumiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī” ar vārdiem „nesamaņas stāvoklī vai, neapzinoties vai nevadot savu rīcību”.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 36. pantā ietvertā likuma 1637. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Par tiesību aizskārumu nav vainojami bērni līdz septiņiem gadiem, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas nav spējušas saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

Par tiesību aizskārumu nav vainojamas rīcības spējīgas personas, kas to izdarījušas nesamaņas stāvoklī vai, nespējot saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt. Par tiesību aizskārumu ir vainojamas personas, kas pašas sevi novedušas šādā stāvoklī ar alkoholiskiem dzērieniem vai citiem līdzekļiem.”

Atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.114

Atbalstīts

84. Izteikt 1637. pantu šādā redakcijā:

„1637. Par tiesību aizskārumu nav vainojami bērni līdz septiņiem gadiem, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas nav spējušas saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.

Par tiesību aizskārumu nav vainojamas rīcībspējīgas personas, kas to izdarījušas nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt. Par tiesību aizskārumu ir vainojamas personas, kas pašas sevi novedušas šādā stāvoklī ar alkoholiskiem dzērieniem vai citiem līdzekļiem.”

1693. Par galvinieku var būt katra rīcības spējīga persona.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

37. Papildināt 1693. pantu pēc vārdiem „persona” ar vārdiem „un arī persona ar rīcības spējas ierobežojumu, ievērojot šā likuma 358.panta un 366.panta noteikumus.”

115.

116.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 37. un 38. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā 37. pantu.

Atbalstīts

1700. Kad par vienu un to pašu parādu kopīgi galvo rīcības spējīga un rīcības nespējīga persona, tad visa saistība pāriet uz pirmo galvinieku, ja viņš ir zinājis vai viņam vajadzējis zināt, ka viņa līdzgalvinieks nav spējīgs uzņemties galvojumu.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

38. Izteikt 1700. pantu šādā redakcijā:

„1700. Kad par vienu un to pašu parādu kopīgi galvo rīcības spējīga persona un persona ar rīcības spējas ierobežojumu vai nepilngadīgais, tad visa saistība pāriet uz pirmo galvinieku tādā apjomā, kādā persona ar rīcības spējas ierobežojumiem vai nepilngadīgais nevarēja uzņemties galvojumu, ja pirmais ir zinājis vai viņam vajadzējis zināt, ka viņa līdzgalvinieks nav spējīgs uzņemties galvojumu.”

1780. Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, garā slimais vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus. Ja pie tam pielaiduši kādu neuzmanību tie, kam minētās personas pienākas uzraudzīt, tad par zaudējumiem atbild vispirms tie ar savu mantu.

41. Aizstāt 1780.pantā vārdus "uzturam nepieciešamos līdzekļus" ar vārdiem "uzturlīdzekļus (uzturēšanas līdzekļus)".

Likumprojekts Nr.65/Lp11

39. Izteikt 1780. pantu šādā redakcijā:

„1780. Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, persona ar garīga rakstura traucējumiem tiesas noteiktā rīcības spējas ierobežojuma apmērā vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas stāvoklī vai, neapzinoties vai nevadot savu rīcību, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus. Ja pie tam pielaiduši kādu neuzmanību tie, kam minētās personas pienākas uzraudzīt, tad par zaudējumiem atbild vispirms tie ar savu mantu.”

117.

118.

119.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 41. pantā vārdu iekavās „(uzturēšanas līdzekļus)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 39. pantu šādā redakcijā:

„39. Aizstāt likuma 1780. pantā vārdus „Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, garā slimais vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī” ar vārdiem „Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, persona ar garīga rakstura traucējumiem tiesas noteiktā rīcības spējas ierobežojuma apmērā vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas stāvoklī vai, neapzinoties vai nevadot savu rīcību”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā ietvertā likuma 1780. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: „Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, persona ar garīga rakstura traucējumiem, kura nav spējusi saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas vai, nespējot saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus”.

Atbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.119

Atbalstīts

85. Izteikt 1780. panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, persona ar garīga rakstura traucējumiem, kura nav spējusi saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, vai arī rīcībspējīga persona nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturlīdzekļus.”

1814. Ja izpildījumu dod rīcības nespējīga persona, tad to, ko viņa izpildījusi, viņas likumīgais pārstāvis var prasīt atpakaļ.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

40. Izteikt 1814. pantu šādā redakcijā:

„1814. Ja izpildījumu dod nepilngadīgais vai persona ar rīcības spējas ierobežojumiem, neievērojot tiesas noteikto rīcības spējas ierobežojuma apjomu, tad to, ko viņa izpildījusi, viņas likumīgais pārstāvis var prasīt atpakaļ.”

120.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 40.- 46. pantu.

Atbalstīts

1819. Ja izpildījumu dod trešai personai, kurai nav uz to tiesības, vai kaut arī pašam kreditoram, bet rīcības nespējīgam (1813.p.), tad samaksa tomēr paliek spēkā, ja vien maksājums ieplūdis kreditora mantā un viņam uzglabāts.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

41. Aizstāt 1819. pantā vārdus „rīcības nespējīgajam” ar vārdiem „nepilngadīgajam vai personai ar rīcības spējas ierobežojumu rīcības spējas ierobežojuma apjomā.”.

1913. Dāvināt var katra rīcības spējīga persona. Dāvanu iegūt var katrs, kam vispār ir spēja iegūt.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

42. Papildināt 1913. pantu aiz vārda „persona” ar vārdiem „kā arī persona ar rīcības spējas ierobežojumiem, ievērojot šā likuma 358. panta noteikumus.”

1915. Lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmam vai viņa vietniekam.

Ja tajā brīdī, kad apdāvinātais izsaka piekrišanu dāvinājumu pieņemt, dāvinātājs vairs nav rīcības spējīgs, tad dāvinājums atzīstams par nenotikušu.

Izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt, apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesību prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu tiklab no dāvinātāja, kā arī no viņa mantiniekiem.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

43. Papildināt 1915. panta otro daļu ar otro teikumu:

„Personām ar rīcības spējas ierobežojumiem, dāvinājuma spēkā esamība nosakāma ievērojot šā likuma 358. un 367. panta noteikumus.”

1939. Aizņēmējam jābūt rīcības spējīgam; tādēļ aizņēmums, ko noslēgusi aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, bez aizbildņa vai aizgādņa piekrišanas, nav spēkā. Aizdevējs tomēr var prasīt atpakaļ visu to, kas patiesi izlietots aizņēmējam par labu.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

44. Papildināt 1939. pantu ar trešo teikumu:

„Personas ar rīcības spējas ierobežojumu izdarīts aizņēmums būs spēkā, ja būs ievēroti šā likuma 358. un 367. panta noteikumi.”

2026. Civīliem augļiem (585.p. 2.d.), kas pienākas nevis zināmos termiņos, bet ikgadus bez pārtraukuma, piemērojami 958.panta noteikumi, un uz šā pamata tie sadalāmi starp pārdevēju un pircēju samērā ar to laiku, pa kuru katrs no tiem nesis risku.

121.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 2026.pantā skaitli „585.” ar skaitli „855.”

Atbalstīts

86.Aizstāt 2026.pantā skaitli „585.” ar skaitli „855.”

PIECPADSMITĀ NODAĻA
Prasījumi no darba attiecībām

122.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt piecpadsmito nodaļu "Prasījumi no darba attiecībām" ar piekto apakšnodaļu šādā redakcijā:

"PIEKTĀ APAKŠNODAĻA
Līgums par brīvprātīgā darbu

2240.¹ Ar līgumu par brīvprātīgā darbu viena puse – brīvprātīgais – uzņemas bez atlīdzības veikt otras puses – brīvprātīgā darba organizētāja, kuram nav peļņas gūšanas nolūka, – uzdevumus, kuri atbilst brīvprātīgā darba organizētāja nolikumā, statūtos vai satversmē noteiktajam mērķim, neaizstāj algotu darbu un ir vērsti uz sabiedriskā labuma darbību.

2240.² Līgums par brīvprātīgā darbu slēdzams rakstveidā, ja:

1) to rakstveidā pieprasa kāda no pusēm;

2) brīvprātīgā darba organizētājs ir valsts vai pašvaldības iestāde;

3) brīvprātīgais veic darbu vai sniedz pakalpojumus ārvalstīs.

2240.³ Līgumam par brīvprātīgā darbu piemērojami noteikumi par darba līgumu (I apakšnodaļa) un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, kā arī darba aizsardzības jomu regulējošie normatīvie akti, ciktāl tie nerunā pretim šās (V) apakšnodaļas noteikumiem."

Atbalstīts

87. Papildināt likuma piecpadsmito nodaļu "Prasījumi no darba attiecībām" ar piekto apakšnodaļu šādā redakcijā:

"PIEKTĀ APAKŠNODAĻA
Līgums par brīvprātīgā darbu

2240.² Līgums par brīvprātīgā darbu slēdzams rakstveidā, ja:

1) to rakstveidā pieprasa kāda no pusēm;

2) brīvprātīgā darba organizētājs ir valsts vai pašvaldības iestāde;

3) brīvprātīgais veic darbu vai sniedz pakalpojumus ārvalstīs.

2240.³ Līgumam par brīvprātīgā darbu piemērojami noteikumi par darba līgumu (I apakšnodaļa) un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, kā arī darba aizsardzības jomu regulējošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs (V) apakšnodaļas noteikumiem."

123.

Juridiskā komisija

Papildināt Civillikuma Ceturtās daļas 18. nodaļas pirmo apakšnodaļu „Pilnvarojuma līgums” ar IV sadaļu šādā redakcijā:

IV Nākotnes pilnvarojums

2317.¹ Ar nākotnes pilnvarojumu pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam uzdevumu pārzināt viņa lietas gadījumam, kad pilnvarotājs fiziskas saslimšanas vai garīgu traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ būs zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas.

Pilnvarnieks nevar atrasties darba tiesiskajās attiecībās ar ārstniecības iestādi, pansionātu vai citu līdzīgu institūciju, kurā pilnvarotājs uzturas vai kura viņu aprūpē, vai kuras labā ir jāizpilda pilnvarotāja uzdevums.

2317.²Nākotnes pilnvarojums apliecināms notariālā kārtībā un reģistrējams Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

2317.³ Pilnvarotāja stāvokli, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi ir zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas, konstatē šajā likumā vai speciālajos likumos noteiktajā kārtībā.

Nākotnes pilnvarojums stājas spēkā ar brīdi, kad speciālajos likumos noteiktā kārtībā konstatēts un reģistrēts tāds pilnvarotāja stāvoklis vai juridisks fakts, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi ir zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas.

2317.⁴Nākotnes pilnvarojuma tālākdošana citai personai (substitūcija) ir aizliegta.

2317. ⁵Pēc nākotnes pilnvarojuma spēkā stāšanās tiesa var izmainīt vai atcelt nākotnes pilnvarojumu, ja tiek konstatēti būtiski apstākļi, kurus zinot, pilnvarotājs nebūtu šādu nākotnes pilnvarojumu sastādījis vai arī būtu to darījis ar citādiem noteikumiem vai arī tiek konstatēts, ka pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda vai arī pilda tos pretēji pilnvarai vai skaidri dotajam uzdevumam, vai ar savu darbību citādā veidā apdraud pilnvarotāja intereses.

Nākotnes pilnvarojums izbeidzas 2312. pantā noteiktajos gadījumos.

Nākotnes pilnvarojuma darbība var tikt apturēta, pilnvarotājam atgūstot spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas vai mainoties apstākļiem, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi ir zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas.

Pilnvarojuma izbeigšanās vai apturēšana tiek reģistrēta Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

Atbalstīts

88. Papildināt likuma Ceturtās daļas 18. nodaļas pirmo apakšnodaļu „Pilnvarojuma līgums” ar IV sadaļu šādā redakcijā:

„IV. Nākotnes pilnvarojums

2317.¹ Ar nākotnes pilnvarojumu pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam uzdevumu pārzināt viņa lietas gadījumam, kad pilnvarotājs fiziskas saslimšanas vai garīgu traucējumu, vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ būs zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas.

2317.²Nākotnes pilnvarojums apliecināms notariālā kārtībā un reģistrējams Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

2317.³ Pilnvarotāja stāvokli, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas, konstatē šajā likumā vai speciālajos likumos noteiktajā kārtībā.

Nākotnes pilnvarojums stājas spēkā ar brīdi, kad speciālajos likumos noteiktajā kārtībā konstatēts un reģistrēts tāds pilnvarotāja stāvoklis vai juridisks fakts, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas.

2317.⁴Nākotnes pilnvarojuma tālākdošana citai personai (substitūcija) ir aizliegta.

2317. ⁵Pēc nākotnes pilnvarojuma spēkā stāšanās tiesa var izmainīt vai atcelt nākotnes pilnvarojumu, ja tiek konstatēti būtiski apstākļi, kurus zinot pilnvarotājs nebūtu šādu nākotnes pilnvarojumu sastādījis vai arī būtu to darījis ar citādiem noteikumiem, vai arī tiek konstatēts, ka pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda vai arī pilda tos pretēji pilnvarai vai skaidri dotajam uzdevumam, vai ar savu darbību citādā veidā apdraud pilnvarotāja intereses.

Nākotnes pilnvarojums izbeidzas šā likuma 2312. pantā noteiktajos gadījumos.

Nākotnes pilnvarojuma darbība var tikt apturēta, pilnvarotājam atgūstot spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas, vai mainoties apstākļiem, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas.

Pilnvarojuma izbeigšanās vai apturēšana tiek reģistrēta Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.”

2326. Ja svešu lietu vešanu uzņemas rīcības nespējīga persona, tad viņas saistība pret pārstāvamo ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl viņa ar to iedzīvojusies; bet ja viņa pati ceļ prasību lietvedības dēļ, tad viņa atbild neaprobežoti.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

45. Aizstāt 2326. pantā vārdus „rīcības nespējīga” ar vārdiem „persona ar rīcības spējas ierobežojumu vai nepilngadīgais”.

2347. Ja kāds ar darbību, par ko viņš ir vainojams un kas ir prettiesīga, nodara otram miesas bojājumu, tad viņam jāatlīdzina tam ārstēšanās izdevumi un bez tam, pēc tiesas ieskata, varbūtēja atrautā peļņa.

Tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u.tml.), ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Ja paaugstinātas bīstamības avots izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma bez viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību rezultātā, par nodarīto zaudējumu atbild šī persona. Ja valdītājs (īpašnieks, glabātājs, lietotājs) arī uzvedies neattaisnojoši, atbildību par nodarīto zaudējumu var prasīt kā no personas, kas lietojusi paaugstinātas bīstamības avotu, tā arī no tā valdītāja, ievērojot, cik katrs vainīgs.

42. Papildināt 2347.panta pirmo daļu pēc vārdiem "atrautā peļņa" ar vārdiem "un atlīdzība (mantiska kompensācija) par morālo kaitējumu".

89. Papildināt 2347.panta pirmo daļu ar vārdiem "un atlīdzība (mantiska kompensācija) par morālo kaitējumu".

II. Tiesība uz atlīdzību no nodarījumiem pret personisko brīvību, godu, cieņu un pret sieviešu nevainību

(2352 - 2353.pants)

43. Izteikt deviņpadsmitās nodaļas pirmās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Tiesība uz atlīdzību no nodarījumiem pret personisko brīvību, godu, cieņu, dzimumneaizskaramību un privātās dzīves neaizskaramību".

90. Izteikt likuma deviņpadsmitās nodaļas pirmās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Tiesība uz atlīdzību no nodarījumiem pret personisko brīvību, godu, cieņu, dzimumneaizskaramību un privātās dzīves neaizskaramību".

2353. Kas izvarojis sievieti vai, viņai nesamaņas stāvoklī atrodoties, izdarījis ar viņu kopošanos, tam jādod viņai pilnīga atlīdzība arī par morālo kaitējumu.

44. Izteikt 2353.pantu šādā redakcijā:

"2353. Ja kāds pretlikumīgi pārkāpj personas tiesības uz dzimumneaizskaramību, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija) arī par morālo kaitējumu. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa."

55. Izteikt 2353.pantu šādā redakcijā:

"2353. Ja kāds pretlikumīgi pārkāpj personas tiesības uz dzimumneaizskaramību, tad viņam jādod tai atlīdzība (mantiska kompensācija) arī par morālo kaitējumu. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa."

45. Papildināt deviņpadsmitās nodaļas pirmās apakšnodaļas II iedaļu ar 2353.¹ pantu šādā redakcijā:

"2353.¹ Ja kāds pretlikumīgi pārkāpj personas tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija) arī par morālo kaitējumu un jāpārtrauc personas privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramības apdraudējums. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa."

56. Papildināt likuma deviņpadsmitās nodaļas pirmās apakšnodaļas II iedaļu ar 2353.¹ pantu šādā redakcijā:

"2353.¹ Ja kāds pretlikumīgi pārkāpj personas tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, tad viņam jādod tai atlīdzība (mantiska kompensācija) arī par morālo kaitējumu un jāpārtrauc personas privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramības apdraudējums. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa."

2373. Maldībai, kuras dēļ izdarīts izpildījums (2369.p.), vajaga būt atvainojamai.

Atprasījuma tiesību dod arī izpildīšana bez maldības, ja to izdarījusi rīcības nespējīga persona.

Maldība dod ar to piešķirtās tiesības tikai tad, kad līdz ar izpildītāju ir maldījies arī izpildījuma pieņēmējs. Bet ja pēdējais rīkojies ļaunticīgi, tad piemērojami noteikumi par atlīdzību par patvaļīgi paņemtām lietām (2355.-2357.p.).

46. Aizstāt 2373. panta otrā daļā vārdus „izdarījusi rīcības nespējīga persona” ar vārdiem „izdarījis nepilngadīgais vai persona ar rīcības spējas ierobežojumu, neievērojot tiesas noteikto rīcības spējas ierobežojuma apjomu.”

Likumprojekts Nr.65/Lp11

47. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

„1. Personas, kuras tiesa līdz 2011.gada 31.decembrim atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ, no 2012.gada 1.janvāra uzskatāmas par personām ar rīcības spējas ierobežojumu, kuras ir tiesiski nespējīgas pašas sevi pārstāvēt darījumos ar mantu, izņemot ikdienas, neliela apmēra darījumus.

2. Šā likuma pārejas noteikumu 1. punktā minēto personu rīcībai un pārvaldībai ar mantu nepieciešama aizgādņa piekrišana.

3. Personas ar rīcības spējas ierobežojumu aizgādnim ir pienākums līdz 2014.gada 31.decembrim iesniegt pieteikumu tiesā šā likuma Pārejas noteikumu 1. punktā minēto personu noteikto rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanai saskaņā ar šā likuma un Civilprocesa likuma noteikumiem.

4. Līdz 2015.gada 1.martam bāriņtiesa informē prokuratūru par tām personām, par kuru rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanu tiesā līdz 2014. gada 31.decembrim nav iesniegti pieteikumi. Prokuratūra šādu personu ar rīcības spējas ierobežojumu interesēs iesniedz pieteikumu rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanai līdz 2015.gada 31.decembrim. Šā likuma Pārejas noteikumu 1. punktā minētās personas, par kuru rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanu pieteikums tiesā nav iesniegts šajā punktā norādītajā termiņā, uzskatāmas par rīcības spējīgām no 2016.gada 1.janvāra.

5. Personas, kurām līdz 2011.gada 31.decembrim ir nodibināta aizgādnība izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, uzskatāmas par personām ar rīcības spējas ierobežojumu no 2012.gada 1.janvāra.

6. No 2012.gada 1.janvāra līdz attiecīgu grozījumu izstrādei citos normatīvajos aktos ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz personām ar rīcības spējas ierobežojumiem ir tulkojams un piemērojams saskaņā ar šajā likumā noteikto regulējumu.”

124.

125.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātos pārejas noteikumus.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

„Pārejas noteikumi

1. Ja adopcijas pieteikums bāriņtiesā vai kompetentajā ministrijā iesniegts pirms grozījumu spēkā stāšanās šā likuma 163.pantā attiecībā uz maksimāli pieļaujamo adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību, izskatot šādus adopcijas pieteikumus, piemērojamas tās likuma normas, kas bija spēkā attiecīgā adopcijas pieteikuma iesniegšanas dienā.

2. Ārzemēs dzīvojoša Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa prioritāras tiesības adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, nav piemērojamas attiecībā uz adopcijas pieteikumiem, kuri iesniegti kompetentajā ministrijā pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās šā likuma 169.panta sestajā daļā.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

Likumprojekts Nr.65/Lp11

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

126.

Juridiskā komisija

Izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts