I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Ministru prezidenta 2012.gada 4.decembra rezolūcija Nr.18/SAN-2137, kurā ir uzdots Ekonomikas ministrijai un Tieslietu ministrijai kopīgi sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par risinājumiem, lai ierobežotu automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā.

Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus un 2013.gada 16.janvāra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē lūdza komisiju virzīt tos izskatīšanai Saeimas sēdē steidzamības kārtā. 

Grozījumi Būvniecības likumā paredz:

- precizēt kārtību, kādā pašvaldība informē sabiedrību , publicējot visus lēmumus, kas pieņemti būvniecības procesā pašvaldības mājaslapā internetā, kā arī publikācijā norādāmo informāciju:

- izslēgt 12.pantu par paredzētās būves publiskās apspriešanas rīkošanas nepieciešamību, jo teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvie akti paredz detālplānojuma izstrādi, ja ir jauna būvniecība:

- noteikt pienākumu pilsētās un ciemos būvniecības ierosinātājam jaunas būvniecības un rekonstrukcijas gadījumā, ja tiek mainīta būves funkcija – 1) informēt sabiedrību, izvietojot zemes gabalā būvtāfeli un 2) informēt blakus esošo zemes gabalu īpašniekus, piemēram, izsūtot ierakstītas vēstules;

- noteikt, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis

- kā speciālo regulējumu būvniecībā, noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet ja nepieciešams papildus izvērtējums, izskatīšanas termiņu var pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu – 4 mēneši.

- nosaka pašvaldības rīcību, ja tiesa ir piemērojusi administratīvā akta (būvatļaujas) pagaidu noregulējumu.

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 185.panta ceturtajā daļā uzskaitīti gadījumi, kad administratīvā akta darbība netiek apturēta, iesniedzot pieteikumu tiesā. Šāds nosacījums var tikt attiecināts uz divām lietu kategorijām – 1) ja administratīvais akts aizskar būtiskas sabiedrības intereses (nodokļu lietas vai drošības jautājumi) vai 2) tas tieši skar adresātu un pats adresāts prasa kādu īpašu labumu (amatpersonas lietas vai labvēlīgāka administratīvā akta izdošanas gadījums).

Būvatļaujas apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas pamatā gadījumu neskar būtiskas sabiedrības intereses (izņēmums ir nacionāli interešu objekti) un prasītājs šai gadījumā nebūs pats administratīvā akta adresāts. Tādējādi APL noteiktie izņēmuma gadījumi uz būvniecības procesā izdotiem administratīviem aktiem nav attiecināmi.

Grozījumu gatavošanas gaitā identificēti arī papildus šādi riski:

1)Zaudējumu atlīdzināšanas risks - atļaujot turpināt būvniecību pēc tam, kad tā apstrīdēta, būvniecības pasūtītājs turpina ieguldīt līdzekļus būvniecības procesā, tādējādi gadījumos, kad būvatļauja ar tiesas spriedumu tiek atzīta par prettiesisku, ievērojami palielinot atlīdzināmo zaudējumu apmēru par prettiesisko administratīvo aktu.

Šo situāciju nepieciešams risināt paredzot tādu regulējumu, lai strīds par būvniecības ieceri tiktu risināts būvniecības procesa agrākajā stadijā, nevis pēc būvdarbu uzsākšanas t.i. kā to paredz Saeimā izskatīšanā esošais Būvniecības likumprojekts.

2) Nenovēršama kaitējuma dabai nodarīšanas risks - turpinot būvniecību pēc tam, kad apstrīdēta būvatļauja var tikt nodarīts tāds kaitējums dabai, kas nav novēršams. Šādos gadījumos bieži vien arī nav iespējams atjaunot iepriekšējo stāvokli, tādējādi radītas neatgriezeniskas sekas.

Sagatavojot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par risinājumiem, lai ierobežotu automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā tika ņemts vērā arī, ka izstrādāts jauns regulējums teritorijas attīstības plānošanā. Tā, Ministru kabinets 2012.gada 16.oktobrī pieņēma noteikumus  Nr.711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, kas nosaka detālplānojumu izstrādes nepieciešamību. Tā kā minētie noteikumi paredz, ka jebkurai jaunai būvniecībai, izņemot, ja plānotās apbūves funkcija iederas attiecīgajā apbūves kvartālā un atbilst esošās apbūves parametriem un apbūves noteikumu prasībām un nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, ir jāizstrādā detālplānojums, uzskatām par iespējamu izslēgt no būvniecības normatīvajiem aktiem prasību par būves publisko apspriešanu, jo procedūru sabiedrības iesaistei par zemesgabala turpmāku izmantošanu pasūtītājs organizēs detālplānojuma izstrādes procesā.

Tāpat ir iespējams samazināt normatīvos aktos noteikto termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai. Kaut arī APL 79.pants nosaka, ka administratīvo aktu privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo, un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, Ekonomikas ministrija rosinās noteikt viena mēneša termiņu administratīvā akta apstrīdēšanai, pie nosacījuma, ka būvniecības ierosinātājs nodrošinājis pienācīgu trešo personu informēšanas procedūru.

Kā viens no risināmiem jautājumiem priekšlikumu sagatavošanas ietvaros, identificēts arī atsevišķu pašvaldību neefektīvais darbs apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā – proti iestāde, izmantojot APL 64.panta regulējumu, pieņem lēmumu par apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas laika pagarināšanu līdz pat gadam. Ņemot vērā, ka iestādes rīcībā atrodas nepieciešamie dokumenti apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanai, kā arī tai nav nepieciešams papildus laiks, lai saņemtu nepieciešamo informāciju un apstrīdētā lēmuma pieņēmēja, uzskatām par iespējamu normatīvā aktā noteikt par pienākumu pašvaldībai izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu viena mēneša laikā ar iespēju pagarināt kopējo izskatīšanas laiku līdz četriem mēnešiem (nevis līdz vienam gadam kā tas noteikts pašreiz), lēmumā motivējot attiecīgo termiņa pagarinājumu.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Ņemot vērā atsevišķu pašvaldību būvvalžu sniegto informāciju, būvatļauju apstrīdēšanas gadījumu skaits pašvaldībās pēdējos divos gados ir samērā mazs.

Nav iespējams noteikt precīzu neinvestētās naudas apjomu, tomēr atsevišķos gadījumos būvniecības apturēšana un strīds par būvniecību var samazināt teritorijas pievilcību uzņēmējiem un liegt tiem realizēt plānotos projektus, kas nodrošinātu darba vietu skaita palielināšanos un teritorijas attīstību kopumā.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Nav attiecināms

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekta 4.pants paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt zemesgabalā izvietojamās būvtāfeles saturu.

Minētie Ministru kabineta noteikumi tiks izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un virzīti saskaņošanai pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā Saeimā, un virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar likumprojekta spēkā stāšanos. Bez tam ir jāveic grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” un Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst likumprojekts

Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu

Sagatavojot projektu konsultācijas notikušas Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Rīgas pilsētas būvvaldes, kā arī nevalstisko organizāciju – Ārvalstu Investoru padomes Latvijā un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS pārstāvju lokā.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta, pamatojoties uz esošo institūciju funkcijām.

Nav jārada jaunas institūcijas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.