LP teksts

Rīgā, 2010

Rīgā, 2011. gada 3.novembrī

Nr. 9/3 – 2-14-11/11

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 11.Saeimā turpināt izskatīt šādus 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (reģ. Nr.468/Lp10);

2) „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. Nr.446/Lp10);

3) „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 357/Lp10);

4) „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 238/Lp10);

5) „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 386/Lp10);

6) „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” (Nr. 388/Lp10).

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Anotācija

Likumprojekts

Grozījumi Pilsonības likumā

Izdarīt Pilsonības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr., 1995, 8.nr., 1997, 5.nr., 1998, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 2.panta 1.punktā vārdus „izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)”;

2. Izteikt 2.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi.”;

3. Papildināt 2.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) bērni, kuriem viņu adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.”;

4. Izslēgt 3. pantu;

5. Papildināt likumu ar 8.¹pantu šādā redakcijā:

„8.¹pants. Latvijas trimdinieku pilsonība

(1) Latvijas pilsoņi, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, un viņu pēcnācēji saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas var jebkurā laikā reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi, iesniedzot pierādījumus, kas apliecina šīs personas tiesības uz Latvijas pilsonību.”;

6. Papildināt 9.pantu ar (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Dubultā pilsonība var izveidoties:

1) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts pilsonību;

2) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;

3) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu;

4) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši šās daļas 1. – 3.punktā neminētas valsts pilsonību, ja saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt Latvijas pilsonību;

5) bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, ja viņi ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

6) personām, kuras citas valsts pilsonību (pavalstniecību), pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.”;

7. Izslēgt 15. panta trešo daļu.;

6. Izteikt 24. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, izņemot šā likuma 8.¹ un 9.pantā minētos gadījumus;”;

7. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

Likumprojekta

“Grozījumi Pilsonības likumā”

anotācija

I Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs

Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīna uzliek par pienākumu Latvijas valstij rūpēties un nezaudēt saikni ar tiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā.

Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts nespēj nodrošināt efektīvu tiesiskās saiknes saglabāšanu starp Latvijas valsti un šiem pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Pilsonības likums balstās uz dubultās pilsonības aizlieguma principu, taču mūsdienās valstu praksē dominē pretējais princips, proti, persona var iegūt vai saglabāt vairāku valstu pilsonības (Krūma K. Dubultā pieeja dubultpilsonībai // http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/4841/).

Satversmes tiesa pozitīvi novērtējusi dubultpilsonības pieļaujamību, taču norādījusi, ka „dubultpilsonības jautājums pamatā ir politisks, nevis tāds, kas būtu izšķirams, balstoties uz juridiskiem apsvērumiem”. Šā iemesla dēļ Satversmes tiesa atzinusi, ka „pilsonības jautājumu tiesiskā regulējuma pieņemšanai piemīt politiskais aspekts”, proti, tieši „likumdevējs, izšķiroties par labu dubultpilsonības pieļaušanai, nosaka arī to, kurām personām un kādos gadījumos dubultpilsonība ir pieļaujama, ņemot vērā valsts intereses, politisko situāciju un pilsonības politiku” (Satversmes tiesas 2010.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.2009-94-01 16. – 17.punkts).

Lai nostiprinātu Latvijas pilsoņu kopumu un paplašinātu Latvijas valsts tiesiskās saiknes ar tai piederīgajiem pilsoņiem, likumprojekts piedāvā paplašināt gadījumu skaitu, kad Latvija pieļauj dubultpilsonību saviem pilsoņiem.

Likumprojekts nošķir Latvijas trimdinieku pilsonības jautājumu no dubultpilsonības pieļaujamības Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību dažādu iemeslu dēļ iegūs pēc likumprojekta spēkā stāšanās.

Likumprojekts paredz Pilsonības likumā ietvert 8.¹pantu, kas atvietotu šā likuma pārejas noteikumu 1.punktu. Jaunais regulējums paredz laika ziņā neierobežotas tiesības tiem Latvijas pilsoņiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem. Veicot šādu reģistrāciju, šīs personas var saglabāt arī citas valsts pilsonību, ja viņiem tāda ir.

Savukārt pēc likumprojekta spēkā stāšanās būs piemērojama arī likumprojektā piedāvātā Pilsonības likuma 9.panta (1¹) daļa. Atbilstoši šai normai Latvijas pilsoņi varēs iegūt virknes citu valstu pilsonību, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Šāda regulējuma nepieciešama ir tiesībpolitiski nozīmīga Latvijai kā nacionālai valstij, lai nezaudētu savu pilsoņu kopumu un identitāti globalizācijas, eiropeiskās integrācijas un ekonomiskās migrācijas procesos. Izmantojot Satversmes tiesas piešķirtās rīcības brīvības robežas, likumprojektā noteiktas konkrētas valstis, ar kurām Latvija atzīst automātisku dubultpilsonības pieļaujamību. Tāpat atsevišķos gadījumos, lai neaizskartu Latvijas pilsoņu intereses, ja viņi iegūst kādas citas valsts pilsonību, tiek pieļauta individuāla Ministru kabineta atļauja saglabāt Latvijas pilsonību.

Tāpat likumprojekts paredz, ka Latvijas pilsonību iegūst arī bērni, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas. Tādā veidā Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimst ārvalstīs.

Likumprojekts arī paredz tiesības reģistrēt adoptēto bērnu kā Latvijas pilsoni, ja adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.

II Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Attiecīgo grozījumu izdarīšanas nepieciešamība apspriesta ilgāku laiku dažādās trimdas latviešu organizācijās, kā arī tiesībpolitiskās diskusijās Latvijā. Pilsonības likuma pilnveidošanai bija veltīts Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs „Bīriņi-2010” un 2010. gada ELJA-50 6. kongress.

Likumprojekta sagatavošanā ņemta vērā 2011.gada 1.februāra Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva Nr.29, kā arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita pilsonības jautājumu risināšanas teorētiskais pamatojums.

VII Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likums tiks izsludināts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.