1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (49)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Pilsonības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr., 1995, 8.nr., 1997, 5.nr., 1998, 22.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Pilsonības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr., 1995, 8.nr., 1997, 5.nr., 1998, 22.nr.) šādus grozījumus:

1.

Juridiskā komisija

Aizstāt visā likumā vārdu "ārvalstnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "citas valsts pilsonis" (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likumā vārdu "ārvalstnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "citas valsts pilsonis" (attiecīgā locījumā).

Likumā lietotie termini

Ārvalstnieks — ārvalsts pilsonis (pavalstnieks).

Bezvalstnieks — persona, kas netiek uzskatīta par pilsoni (pavalstnieku) saskaņā ar kādas valsts likumiem.

Dubultā pilsonība — personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības).

Naturalizācija — uzņemšana pilsonībā.

Pēcnācēji — lejupējie radinieki taisnā līnijā.

Nepilsonis — persona, kurai saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.

2.

Juridiskā komisija

Izslēgt Pilsonības likumā lietoto terminu skaidrojumu.

Atbalstīts

2. Izslēgt likumā lietoto terminu skaidrojumu.

2.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

Latvijas pilsoņi ir:

1) personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

1.¹) latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi;

1.²) sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta "Likuma par pavalstniecību" 7.pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

1.³) personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.;

2) personas, kuras naturalizējušās vai citādi ieguvušas Latvijas pilsonību likumā noteiktajā kārtībā;

3) bērni, kuri atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi;

4) bērni, kuriem nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnunamā vai internātskolā;

5) bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas

1.Izslēgt 2.panta 1.punktā vārdus „izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)”.

2. Izteikt 2.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi.”

3. Papildināt 2.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) bērni, kuriem viņu adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.”

3.

4.

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 2.panta 1.³ daļu šādā redakcijā:

„1.³) personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un ieguvušas pamatizglītību vai vispārējo izglītību Latvijā akreditētās pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādēs, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā;”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 1., 2. un 3.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

(1) Latvijas pilsonis ir:

1) persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šīs personas pēcnācēji, kuri reģistrējas likumā noteiktajā kārtībā, kurai nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), izņemot, ja tā ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonis vai tādas valsts pilsonis, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu vai Ministru kabinets attiecībā uz šo personu pieņēmis šā likuma 9. panta pirmās prim daļas 4.punktā minēto lēmumu;

2) latvieši vai līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

3) latvieši vai līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un kuri Latvijā apliecinājuši:

a) ka viņa priekštecim uz 1881.gadu vai vēlāk Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940. gada 17.jūnijam, bija pastāvīga dzīvesvieta;

b) latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai iesnieguši kādu no šā likuma 21.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem;

4) sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un šo personu pēcnācēji, kuri reģistrējas likumā noteiktajā kārtībā, kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), izņemot, ja tie ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsoņi vai tādas valsts pilsoņi, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu vai Ministru kabinets attiecībā uz šo personu pieņēmis šā likuma 9. panta pirmās prim daļas 4.punktā minēto lēmumu;

5) persona, kurai tās dzimšanas brīdī abi vecāki vai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis;

6) bērns, kurš atrasts Latvijas teritorijā un kura vecāki nav zināmi;

7) bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns, kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē un kura vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, izņemot bērnu, kura vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības vai apturētas aizgādības tiesības.

 (2) Gribu par bērna reģistrēšanu kā Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu pauž:

1) bērna likumiskais pārstāvis līdz bērna 15 gadu vecuma sasniegšanai;

2) bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

(3) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā reģistrē personu kā Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem."

Neatbalstīts

Atbalstīts

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

(1) Latvijas pilsonis ir:

1) persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šīs personas pēcnācējs, kurš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), izņemot citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonību, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai attiecībā uz kuru Ministru kabinets pieņēmis šā likuma 9. panta 1.¹ daļas 4.punktā minēto lēmumu;

2) latvietis vai līvs, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

3) latvietis vai līvs, kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un kurš Latvijā apliecinājis:

a) ka viņa priekštecim 1881.gadā vai vēlāk Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940. gada 17.jūnijam, bija pastāvīga dzīvesvieta,

b) savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai iesniedzis kādu no šā likuma 21.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem;

4) sieviete, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējs, kurš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), izņemot citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonību, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai attiecībā uz kuru Ministru kabinets pieņēmis šā likuma 9. panta 1.¹ daļas 4.punktā minēto lēmumu;

5) persona, kuras vecāki vai viens no vecākiem tās dzimšanas brīdī ir Latvijas pilsonis;

6) bērns, kurš atrasts Latvijas teritorijā un kura vecāki nav zināmi;

7) bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns, kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē un kura vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, izņemot bērnu, kura vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības vai apturētas aizgādības tiesības.

 (2) Gribu par bērna kā Latvijas pilsoņa reģistrēšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu pauž:

1) bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vēl nav sasniedzis 15 gadu vecumu;

2) pats bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

(3) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā reģistrē personu kā Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem."

3.pants. Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis

(1) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, bērns ir Latvijas pilsonis, ja viņš:

1) dzimis Latvijā;

2) dzimis ārpus Latvijas, bet vecākiem vai tam no viņiem, ar kuru kopā bērns dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī bijusi Latvijā.

(2) Iepriekšminētajos gadījumos vecāki, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties bērnam otras (nevis Latvijas) valsts pilsonību (pavalstniecību).

(3) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks un abu vecāku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bērna pilsonību (pavalstniecību) nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties.

(4) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - bezvalstnieks vai nav zināms, bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no dzimšanas vietas.

4. Izslēgt 3. pantu.

5.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

„3. pants. Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis

(1) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas.

 (2) Bērns, kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs ārzemnieks vai nepilsonis, un kuram ir arī citas valsts pilsonība vēlas saglābāt citas valsts pilsonību, līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Nosacījums par atteikšanos no Latvijas pilsonības neattiecas uz personu, kurai ir tiesības uz dubultpilsonību saskaņa ar šā likuma 8.¹ pantu un 9.panta 1.¹ daļas 1., 2., 3. un 5punktu vai kura saskaņā ar 9.panta 1.¹ daļas 4.punktu ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.

(3) Bērns, kurš līdz pilngadības sasniegšanai ir ieguvis šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonību (pavalstniecību) līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja tā izvēlas saglabāt minēto citas valsts pilsonību vai arī saņem Ministru kabineta atļauju par pilsonības saglabāšanu.

Atbalstīts

4. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

„3. pants. Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis

(1) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no viņa dzimšanas vietas.

(2) Bērns, kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs citas valsts pilsonis vai nepilsonis un kuram ir arī citas valsts pilsonība, kuru viņš vēlas saglabāt, līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kurai ir tiesības uz dubultpilsonību saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu un 9.panta 1.¹ daļas 1., 2., 3. un 5.punktu vai kura saskaņā ar šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 4.punktu ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.

(3) Bērns, kurš līdz pilngadības sasniegšanai ir ieguvis šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonību (pavalstniecību), kuru viņš vēlas saglabāt, līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai arī saņem Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.”

3.¹ pants. Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst visām šādām prasībām:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;

2) viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par nozieguma izdarīšanu;

3) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

(2) Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt:

1) abi bērna vecāki, ja viņi ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);

2) bērna māte, ja viņa ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstniece vai nepilsone, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), un ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;

3) viens no bērna vecākiem, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), bet otrs no bērna vecākiem ir miris;

4) bērna adoptētājs, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā pantā noteiktajā kārtībā, iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:

1) dokumentu, kas apliecina, ka nepilngadīgais ir ieguvis vidējo speciālo izglītību vai arodizglītību (arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā;

2) dokumentu, kas šā likuma 19. un 20.pantā noteiktajā kārtībā apliecina, ka nepilngadīgais prot latviešu valodu.

(4) Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

(5) Šā panta iespējas pilsonības iegūšanai persona var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(1998.gada 22.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.99.)

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 3.¹ panta pirmajā daļā vārdus „šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā”.

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Izteikt 3.¹ panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(2) Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par atteikšanos no pilsonības ir tiesīgi iesniegt:”

Zatlera Reformu partijas frakcija (30.12.2011)

Izteikt likuma 3.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Likumiskajam pārstāvim reģistrējot bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu, kurš atbilst visiem šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, bērns tiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis. Bērna likumiskajam pārstāvim ir tiesības paust savu gribu reģistrēt bērnu kā Latvijas Republikas nepilsoni saskaņā ar likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 1. un 8.pantu.”

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Izteikt 3.¹ panta trešo daļu šādā  redakcijā:

„(3) Ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par atteikšanos no bērna Latvijas pilsonības, to ir izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir saglabātas tiesības iegūt Latvijas pilsonību, iesniedzot iesniegumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā.”

Zatlera Reformu partijas frakcija (30.12.2011)

Izteikt likuma 3.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja bērna Latvijas pilsonība nav iegūta, reģistrējot bērnu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, iesniegumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniedz:

1)     bērna likumiskais pārstāvis līdz bērna 15 gadu vecuma sasniegšanai;

2)     bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem.”

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Izteikt 3.¹ panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par atteikšanos no bērna pilsonības, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā.”

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Izteikt 3.¹ panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Šā panta trešajā daļā paredzētās iespējas pilsonības iegūšanai persona var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.”

Juridiskā komisija

Izteikt 3.¹ pantu šādā redakcijā:

„3.¹ pants. Pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

(2) Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, bērnu atzīst par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem ja vecāka (bezvalstnieka vai nepilsoņa), ar kuru kopā bērns dzīvo pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā (personai, kura ieradās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Bērna Latvijas pilsonības atzīšana, ievērojot šā panta pirmo un otro daļu un vecāka paustu gribu, notiek vienlaicīgi ar ieraksta par bērna dzimšanu izdarīšanu.

(4) Ja bērna Latvijas pilsonības atzīšana saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu nenotiek vienlaicīgi ar ieraksta par bērna dzimšanu izdarīšanu, vecāks līdz bērna 15 gadu vecuma sasniegšanai ir tiesīgs iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni.

(5) Iesniedzot iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu, bērna vecāks apliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

(6) Ja vecāks, kuram ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav iesniedzis, bērnam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt iesniegumu par viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni, ja:

1) bērna pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus līdz iesnieguma iesniegšanai ir Latvijā;

2) uz viņu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētie ierobežojumi;

3) bērns Latvijā vai kādā citā valstī ar tiesas spriedumu nav atzīts par vainīgu tāda smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, kas ir smags vai sevišķi smags noziegums arī Latvijā;

4) bērns apliecina latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai iesniedz kādu no šā likuma 21.pantā minētajiem dokumentiem.

(7) Šā panta sestajā daļā paredzētās iespējas pilsonības iegūšanai persona var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(8) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā atzīst bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem."

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts daļēji.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.13

Neatbalstīts

Atbalstīts daļēji.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.13

Neatbalstīts

Atbalstīts daļēji.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.13

Atbalstīts

5. Izteikt 3.¹ pantu šādā redakcijā:

„3.¹ pants. Pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

(2) Bērnu līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, atzīst par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem ja tā vecāka (bezvalstnieka vai nepilsoņa), ar kuru kopā viņš dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā (personai, kura Latvijā ieradusies pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Bērna Latvijas pilsonības atzīšana, ievērojot šā panta pirmo un otro daļu un vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ieraksta par bērna dzimšanu izdarīšanu.

(4) Ja bērna atzīšana par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu nenotiek vienlaikus ar ieraksta par bērna dzimšanu izdarīšanu, vecāks līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, ir tiesīgs iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni.

(5) Iesniedzot iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu, bērna vecāks apliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt valsts valodu – latviešu valodu un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

(6) Ja vecāks, kuram ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav iesniedzis, bērnam pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, ir tiesības iesniegt iesniegumu par viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni, ja:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus līdz iesnieguma iesniegšanai ir Latvijā;

2) uz viņu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētie ierobežojumi;

3) viņš nav ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijā vai kādā citā valstī, kur izdarītais noziegums arī Latvijā kvalificējams kā smags vai sevišķi smags;

4) viņš apliecina savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai iesniedz kādu no šā likuma 21.pantā minētajiem dokumentiem.

(7) Šā panta sestajā daļā paredzētās pilsonības iegūšanas iespējas bērns var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(8) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā atzīst bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem."

5. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

„8.¹pants. Latvijas trimdinieku pilsonība

(1) Latvijas pilsoņi, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, un viņu pēcnācēji saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas var jebkurā laikā reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi, iesniedzot pierādījumus, kas apliecina šīs personas tiesības uz Latvijas pilsonību.”

14.

15.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Likumprojekta 5.pantā minētajā likuma 8.¹ panta pirmās daļas redakcijā izslēgt vārdus „šajā laikā”.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

„8.¹pants. Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonība

(1) Latvijas pilsonis, kurš iesniedz apliecinājumu, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, viņš atstājis Latviju PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai ticis deportēts un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsonis.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pēcnācējs, iesniedzot apliecinājumu, ka vismaz viens no viņa augšupējiem (priekštečiem) līdz ceturtajai paaudzei, ir bijis šā panta pirmajā daļā minētā persona saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsonis.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai personai, reģistrējoties kā Latvijas pilsonim, var izveidoties dubultā pilsonība.

(4) Kārtību, kādā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona iesniedz apliecinājumu un tiek reģistrēta kā Latvijas pilsonis, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

Atbalstīts

6. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

„8.¹pants. Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonība

(1) Latvijas pilsonis, kas iesniedz apliecinājumu tam, ka viņš laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, atstājis Latviju PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai ticis deportēts un tāpēc līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, saglabā tiesības tikt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsonim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pēcnācējs, iesniedzot apliecinājumu tam, ka vismaz viens no viņa priekštečiem līdz ceturtajai paaudzei bijis šā panta pirmajā daļā minētā persona, saglabā tiesības tikt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsonim.

(3) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajai personai, reģistrējoties kā Latvijas pilsonim, var izveidoties dubultā pilsonība.

(4) Kārtību, kādā šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā persona iesniedz apliecinājumu un tiek reģistrēta kā Latvijas pilsonis, nosaka Ministru kabinets.”

9.pants. Dubultā pilsonība

(1) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.

(2) Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.

6. Papildināt 9.pantu ar (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Dubultā pilsonība var izveidoties:

1) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts pilsonību;

2) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;

3) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu;

4) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši šās daļas 1. – 3.punktā neminētas valsts pilsonību, ja saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt Latvijas pilsonību;

5) bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, ja viņi ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

6) personām, kuras citas valsts pilsonību (pavalstniecību), pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.”

16.

17.

18.

19.

20.

21.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Izteikt likumprojekta 6.pantā minētā likuma 9.panta (1¹) daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši Austrālijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas pilsonību”.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Papildināt likumprojekta 6.pantā minētā likuma 9.panta (1¹) daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

„3¹) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu”.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Izslēgt likumprojekta 6.pantā minētā likuma 9.panta (1¹) daļas 4.punktu.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

„5. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Dubultā pilsonība var pastāvēt un izveidoties:

1) Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu;

2) bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

3) Latvijas pilsoņiem, kuri, pamatojoties uz likumu, citas valsts pilsonību (pavalstniecību) ir ieguvuši laulību vai adopcijas rezultātā;

4) Latvijas pilsoņiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un viņu pēcnācējiem.””

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„6. Papildināt 9.pantu ar (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Dubultā pilsonība neatkarīgi no Latvijas pilsonības iegūšanas veida var pastāvēt un izveidoties:

1) pilngadīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas valsts pilsonību;

2) bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, ja viņi pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

3) personām, kuras citas valsts pilsonību (pavalstniecību), pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību vai citu ģimenes tiesisko attiecību rezultātā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 9.pantu ar 1¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Latvijas pilsonība saglabājas:

1) Latvijas pilsonim, kurš ir (ieguvis) citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts pilsonību;

2) Latvijas pilsonim, kurš ir (ieguvis) citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;

3) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu;

4) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvuši šās daļas 1. – 3.punktā neminētas valsts pilsonību, ja saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt Latvijas pilsonību;

5) personām, kuras, pamatojoties uz likumu, citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.”

Neatbalstīts

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas priekšlik.

Nr.21

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

7. Papildināt 9.pantu ar 1¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Latvijas pilsonība saglabājas:

1) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;

2) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;

3) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;

4) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis šīs daļas 1. – 3.punktā neminētas valsts pilsonību, bet saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību;

5) personai, kura, pamatojoties uz likumu, citas valsts pilsonību ieguvusi laulības vai adopcijas rezultātā.”

11. pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā. Šis ierobežojums neattiecas uz 13. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un piektajā daļā minētajām personām;

6) ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

7) Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

8) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

(2) Ja persona, kura iesniegusi naturalizācijas iesniegumu, tiek saukta pie kriminālatbildības vai attiecībā uz to ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu, iesnieguma izskatīšana tiek apturēta, līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta.

22.

23.

24.

25.

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 11. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2)pēc 1990. gada 4. maija publiski paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;”

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 11. panta pirmās daļas 5., 6. un 8. punktu.”

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus „vai attiecībā uz to ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu”.

Juridiskā komisija

Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

„11.pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Latvijas pilsonībā neuzņem personas, kuras:

1) ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, ja to konstatē kompetentas iestādes, tai skaitā:

a) ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā,

b) pēc 1990.gada 4.maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību,

c) ir saistītas ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumos, ja šāda atļauja izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem;

3) pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā;

4) ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;

5) Latvijā vai kādā citā valstī ir atzītas par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas ir noziegums arī Latvijā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

(2) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais ierobežojums neattiecas uz personām, kuras:

1) naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas brīdī ne mazāk kā 10 gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni;

2) 1940.gada 15.jūnijā bija Lietuvas vai 1940.gada 17.jūnijā bija Igaunijas pilsoņi."

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

8. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

„11.pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura:

1) ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, ja to konstatē kompetentas iestādes, tai skaitā:

a) ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu,

b) pēc 1990.gada 4.maija paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību,

c) ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumu, kad šāda atļauja izriet no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

3) pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējusies Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kura līdz dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienai nav pastāvīgi dzīvojusi Latvijā;

4) ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, vai administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks;

5) Latvijā vai kādā citā valstī ir atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas ir noziegums arī Latvijā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

(2) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais ierobežojums neattiecas uz personu, kura:

1) naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas brīdī ne mazāk kā 10 gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni;

2) 1940.gada 15.jūnijā bija Lietuvas vai 1940.gada 17.jūnijā bija Igaunijas pilsonis."

12. pants. Naturalizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:

1) kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990. gada 4. maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža);

2) kuras prot latviešu valodu;

3) kuras zina Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumus;

4) kuras zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēsturi;

5) kurām ir legāls iztikas avots;

6) kuras ir devušas solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

7) kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet bijušās PSRS pilsoņi, kuri 1990. gada 4. maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā, — apliecinājumu, ka tie nav ieguvuši citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

8) uz kurām neattiecas šā likuma 11. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras atbilst visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauja vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošs dokuments ir jāiesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(4) Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionāla likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(5) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(6) Personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti, var tos atkārtoti iesniegt gadu pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas.

26.

27.

28.

29.

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 12.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) kurām pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990. gada 4. maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža) un kuras naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgi dzīvo Latvijā;”.

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 12.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „un konstitucionālā likuma „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”.

PPA „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 12.panta ceturtajā daļā vārdus „un konstitucionālā likuma „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”.

Juridiskā komisija

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Naturalizācijas noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas:

1) kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas brīža);

2) kuras prot latviešu valodu;

3) kuras zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

4) kuras zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures pamatjautājumus;

5) kurām ir legāls iztikas avots;

6) kuras ir devušas solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

7) kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, izņemot personas, kuras ir šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 1., 2. un 3.punktā minēto valstu pilsoņi;

8) uz kurām neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauju vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu iesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(3) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas veikšanas kārtību un atvieglojumus."

Neatbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

9. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Naturalizācijas noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personu:

1) kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas brīža);

2) kura prot latviešu valodu;

3) kura zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

4) kura zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures pamatjautājumus;

5) kurai ir legāls iztikas avots;

6) kura ir devusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

7) kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmusi iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, izņemot personu, kura ir šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās valsts pilsonis vai ir saņēmusi 9.panta 1.¹ daļas 4.punktā minēto Ministru kabineta atļauju;

8) uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauju vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu iesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(3) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus."

13. pants. Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā

(1) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12. panta (izņemot pirmās daļas 7. punktu) noteikumi.

(2) Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no šā likuma 11. pantā minētajiem ierobežojumiem.

30.

31.

Pilsonības likuma izpildes komisija (22.12.2011)

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie ierobežojumi, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta (izņemot pirmās daļas 6.punktu) noteikumi.”

Juridiskā komisija

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Personu, kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta (izņemot pirmās daļas 6.punktu) noteikumi un šādām personām var izveidoties dubultā pilsonība.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.31

Atbalstīts

10. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Personu, kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta (izņemot pirmās daļas 6.punktu) noteikumi un tai var izveidoties dubultā pilsonība.”

14. pants. Naturalizācija vispārējā kārtībā

(1) Piecpadsmit gadu vecumu sasniegušo personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11. un 12. panta noteikumus, izskata to iesniegšanas secībā.

(2) Ja iesniedzējs izsaka vēlēšanos, ārpus vispārējās izskatīšanas secības izskatāmi iesniegumi, kurus iesnieguši:

1) latvieši un līvi, kas repatriējas uz Latviju;

2) personas, kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

3) personas, kuras 1939. gada 1. septembrī bija Polijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

4) personas, kuras vismaz 10 gadus sastāv laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā.

32.

Juridiskā komisija

Ierosinām izslēgt Pilsonības likuma 14.pantu.

Atbalstīts

11. Izslēgt 14.pantu.

15.pants. Bērnu naturalizācija

(1) Vienlaikus ar naturalizēto personu Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tas attiecas arī uz adoptētiem un ārlaulības bērniem. Uz nepilngadīgiem bērniem, uzņemot Latvijas pilsonībā, netiek attiecināti šā likuma 12.panta noteikumi.

(2) Ja viens no vecākiem naturalizējas Latvijā, bet otrs paliek ārvalstnieks, viņu nepilngadīgais bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja:

1) vecāki par to vienojas;

2) vecāki nav panākuši vienošanos, bet bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

(3) Ja nepilngadīgo ārvalstnieku (bezvalstnieku) adoptē laulātie, no kuriem viens ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja:

1) adoptētāji par to vienojas;

2) bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

(4) Adopcijas anulēšanas gadījumā bērna pilsonību var mainīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.97. likumu un 22.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 10.11.98.)

7. Izslēgt 15. panta trešo daļu.

33.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

„7. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. Bērnu naturalizācija

Ja viens no vecākiem iegūst Latvijas pilsonību naturalizējoties, pēc naturalizējamās personas lūguma Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas bērni līdz 15 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz bērniem, uzņemot Latvijas pilsonībā, neattiecas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8.punkta nosacījumi.””

Atbalstīts

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. Bērnu naturalizācija

Ja viens no bērna vecākiem iegūst Latvijas pilsonību naturalizējoties, pēc viņa lūguma Latvijas pilsonību iegūst viņas bērni līdz 15 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz bērniem, uzņemot Latvijas pilsonībā, neattiecas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8.punkta nosacījumi.”

16. pants. Nepieciešamība saņemt nepilngadīgā piekrišanu viņa pilsonības maiņai

(1) Nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem pilsonību (pavalstniecību) var mainīt atbilstoši vecāku (adoptētāju) pilsonībai (pavalstniecībai) tikai ar nepilngadīgā rakstveida piekrišanu.

(2) Ja nepilngadīgajam pilsonība (pavalstniecība) mainījusies atbilstoši vecāku (adoptētāju) pilsonībai (pavalstniecībai) bez nepilngadīgā rakstveida piekrišanas, viņam gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas ir tiesības atjaunot Latvijas pilsonību neatkarīgi no Latvijā nodzīvotā laika.

(3) Ja ir noslēgta laulība starp Latvijas pilsoni un ārvalstnieku un bērns ieguvis ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), tad, pilngadībai iestājoties, viņa naturalizācijai nepiemēro šā likuma 12. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumu.

34.

Juridiskā komisija

Ierosinām izslēgt Pilsonības likuma 16.pantu.

Atbalstīts

13. Izslēgt 16.pantu.

17. pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Naturalizācijas iesniegumus pieņem un izskata Naturalizācijas pārvalde.

(2) Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne vēlāk kā gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas. Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets.

(3) Naturalizācijas pārvaldes lēmumu par naturalizācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

35.

Juridiskā komisija

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata naturalizācijas iesniegumus. Iesniegumu izskata gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos noteikto dokumentu iesniegšanas dienas.

(2) Naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu aptur, ja ir pieņemts lēmums par personas kriminālvajāšanas uzsākšanu vai attiecībā uz to ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu, līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta.

(3) Persona, kurai naturalizācija atteikta, atkārtotu iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā gada laikā pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts.

(4) Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var pieņemt lēmumu neuzņemt pilsonībā personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām."

Atbalstīts

14. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata naturalizācijas iesniegumus. Iesniegumu izskata gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas.

(2) Naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu aptur, ja ir pieņemts lēmums par personas kriminālvajāšanas uzsākšanu vai attiecībā uz to ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu, līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta.

(3) Persona, kurai naturalizācija atteikta, atkārtotu iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā gada laikā pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru personas pieteikums noraidīts.

(4) Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var pieņemt lēmumu neuzņemt pilsonībā personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām."

18. pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par uzticību Latvijas Republikai:

"Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (dzimšanas vieta, datums), apsolu būt uzticīgs (uzticīga) vienīgi Latvijas Republikai.

Apņemos godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus, visiem spēkiem aizsargāt tos.

Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību."

36.

Juridiskā komisija

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par uzticību Latvijas Republikai:

"Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs (uzticīga) Latvijas Republikai.

Apņemos būt lojāls (lojāla) Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus.

Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.

Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.""

Atbalstīts

15. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par uzticību Latvijas Republikai:

"Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs (uzticīga) Latvijas Republikai.

Apņemos būt lojāls (lojāla) Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus.

Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.

Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti."

Trešā nodaļa
ZINĀŠANU PĀRBAUDES KĀRTĪBA

37.

Juridiskā komisija

Izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaude".

Atbalstīts

16. Izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaude".

19. pants. Latviešu valodas prasmes pārbaude

Latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

38.

Juridiskā komisija

Ierosinām izteikt Pilsonības likuma 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtība

Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets."

Atbalstīts

17. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtība

Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets."

21. pants. Zināšanu pārbaudes atvieglojumi

(1) No latviešu valodas prasmes pārbaudes ir atbrīvojamas personas, kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs.

(2) Ministru kabinets nosaka īpašu zināšanu pārbaudes kārtību personām, kurām ir piešķirta invaliditāte.

(3) Uz personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20. panta 4. punkta noteikumi.

39.

Juridiskā komisija

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes atvieglojumi

(1) No Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:

1) I grupas invalīdus, II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu, II un III grupas invalīdus ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu;

2) personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu mācībvalodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu klātienē latviešu mācībvalodā.

(2) Latviešu valodas prasmes pārbaudi nekārto personas, kuras iesniedz vienu no šādiem dokumentiem:

1) valsts valodas prasmes apliecību, kas izsniegta pēc 2009.gada 1.septembra un apliecina, ka pretendents ir ieguvis B vai C līmeni valsts valodas prasmes pārbaudē profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai;

2) dokumentu, kas apliecina centralizētā eksāmena latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei) vai centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 12.klasei) nokārtošanu atbilstoši A, B, C vai D līmenim;

3) dokumentu, kas izsniegts pēc 2012.gada 1.jūnija un apliecina centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību programmās 9.klasei) iegūto kopējo procentuālo novērtējumu, ne mazāku par
50 procentiem, vai centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 12.klasei) iegūto kopējo procentuālo novērtējumu, ne mazāku par 40 procentiem;

4) diplomu, kas apliecina augstākās izglītības programmas apguvi latviešu mācību valodā.

(3) Uz personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20.panta 4.punkta noteikumi.

(4) Kārtību, kādā Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanas un latviešu valodas prasmi apliecina šā panta trešajā daļā minētās personas un personas ar invaliditāti, nosaka Ministru kabinets."

Atbalstīts

18. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes atvieglojumi

(1) No Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:

1) I grupas invalīdus, II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu, II un III grupas invalīdus ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu;

2) personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, apguvusi pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu klātienē latviešu valodā.

(2) Latviešu valodas prasmes pārbaudi nekārto persona, kura iesniedz vienu no šādiem dokumentiem:

1) valsts valodas prasmes apliecību, kas izsniegta pēc 2009.gada 1.septembra un apliecina, ka pretendents ieguvis B vai C līmeni valsts valodas prasmes pārbaudē profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai;

2) dokumentu, kas apliecina centralizētā eksāmena latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei) vai centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 12.klasei) nokārtošanu atbilstoši A, B, C vai D līmenim;

3) dokumentu, kas izsniegts pēc 2012.gada 1.jūnija un apliecina centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei) iegūto kopējo procentuālo novērtējumu, kas nav mazāks par 50 procentiem, vai centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 12.klasei) iegūto kopējo procentuālo novērtējumu, kas nav mazāks par 40 procentiem;

4) diplomu, kas apliecina augstākās izglītības programmas apguvi latviešu valodā.

(3) Uz personu, kura sasniegusi 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20.panta 4.punkta noteikumi.

(4) Kārtību, kādā Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanas un latviešu valodas prasmi apliecina šā panta trešajā daļā minētā persona un persona ar invaliditāti, nosaka Ministru kabinets."

23. pants. Atteikšanās no Latvijas pilsonības

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Atteikšanas iesniegumu var noraidīt, ja:

1) personai ir neizpildītas saistības pret valsti;

2) persona nav izpildījusi obligātā aktīvā militārā dienesta pienākumus.

(3) Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.

40.

41.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Katrai personai, kurai tiek garantēta citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības. Katrai personai, kura ir ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto valstu pilsonību (pavalstniecību), ir pienākums 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.”;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par Latvijas pilsonības zaudēšanu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(5) Atteikšanās iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kartību, kā arī šā panta otrajā daļā noteikto saistību saturu nosaka Ministru kabinets.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Atteikšanās no Latvijas pilsonības

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Katrai personai, kura ir ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), izņemot šā likuma 9.panta 1.¹ daļā minētos gadījumus, ir pienākums 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

(3) Persona, uz kuru neattiecas šā likuma 8.¹ panta nosacījumi un kura līdz pilngadības sasniegšanai ir ieguvusi šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonību (pavalstniecību) vai saskaņā ar 9.panta 1.¹ daļas 4.punktu nav saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību, līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja tā izvēlas saglabāt minēto citas valsts pilsonību.

(4) Atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja personai ir neizpildītas saistības pret valsti.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā izskata atteikšanās iesniegumus, kā arī šā panta ceturtajā daļā noteikto saistību saturu."

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.41

Atbalstīts

19. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Atteikšanās no Latvijas pilsonības

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Katrai personai, kura ir ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), izņemot šā likuma 9.panta 1.¹ daļā minētos gadījumus, ir pienākums 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

(3) Persona, uz kuru neattiecas šā likuma 8.¹ panta nosacījumi un kura līdz pilngadības sasniegšanai ir ieguvusi šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonību (pavalstniecību) vai nav saskaņā ar 9.panta 1.¹ daļas 4.punktu saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību, līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja izvēlas saglabāt citas valsts pilsonību.

(4) Atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja personai ir neizpildītas saistības pret valsti.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā izskata atteikšanās iesniegumus, kā arī šā panta ceturtajā daļā noteikto saistību saturu."

24.pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

3) apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.95. likumu un 22.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 10.11.98.)

6. Izteikt 24. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, izņemot šā likuma 8.¹ un 9.pantā minētos gadījumus;”.

42.

43.

44.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

Izteikt 24.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„(1) Latvijas pilsonību ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu atņem, ja persona:”.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

Izteikt 24.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 „3) prettiesiski ieguvusi Latvijas pilsonību.””.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību atņem, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā noteikto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

2) bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumos, ja šāda atļauja izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

3) apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumiem.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu pieņem, ja ir pagājuši ne vairāk kā 10 gadi no Latvijas pilsonības iegūšanas.

(4) Šā panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš neattiecas uz gadījumiem, ja:

1) persona ir bijusi notiesāta par kādu no Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtos 5.pantā minētajiem starptautiskajiem noziegumiem;

2) personai ir šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonība.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā personai atņem Latvijas pilsonību."

Atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.44

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.44

Atbalstīts

20. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā noteikto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

2) bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumu, kād šāda atļauja izriet no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

3) apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumiem.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana neskar personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu pieņem, ja ir pagājuši ne vairāk kā 10 gadi no Latvijas pilsonības iegūšanas.

(4) Šā panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) persona bijusi notiesāta par kādu no Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtu 5.pantā minētajiem starptautiskajiem noziegumiem;

2) personai ir šā likuma 9.panta 1.¹ daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonība.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā personai atņem Latvijas pilsonību."

25. pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles juridiskas kļūdas vai pilsonības prettiesiskas atņemšanas rezultātā, Latvijas pilsonību pēc tās lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu.

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24. pantu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā un ne agrāk kā pēc pieciem Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem, skaitot no Latvijas pilsonības atņemšanas dienas.

45.

46.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Papildināt likuma 25.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību ar apgabaltiesas lēmumu, jo tā bija ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, Latvijas pilsonību pēc tās lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu, ja tas nav pretrunā ar likuma 8.¹ un 9.pantu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Persona, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles rezultātā bez viņas rakstveida piekrišanas, Latvijas pilsonību līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai pēc viņas lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu.

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts.

 (3) Personām, kuras ir ieguvušas šā likuma 9.panta 1.¹ daļā noteikto valstu pilsonību (pavalstniecību) un ir zaudējušas Latvijas pilsonību, iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, vai kurām Latvijas pilsonība ir atņemta ar tiesas spriedumu, ir tiesības iesniegt iesniegumu atbildīgajā institūcijā par Latvijas pilsonības atjaunošanu.

(4) Latvijas pilsonību neatjauno personām:

1) kuras ieguvušas šā likuma 9.panta 1.¹daļā neminēto valstu pilsonību (pavalstniecību);

2) kurām Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas spriedumu saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu;

3) uz kurām attiecas šā likuma 11.pantā minētie ierobežojumi.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju, un kārtību, kādā tā atjauno personai Latvijas pilsonību."

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.46

Atbalstīts

21. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Persona, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles rezultātā bez tās rakstveida piekrišanas, Latvijas pilsonību līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai pēc tās lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu.

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc tam, kad beidzies attiecīgā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru personas pieteikums noraidīts.

 (3) Personai, kura ir ieguvusi šā likuma 9.panta 1.¹ daļā minētās valsts pilsonību (pavalstniecību) un zaudējusi Latvijas pilsonību, iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, vai kurai Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas spriedumu, ir tiesības iesniegt atbildīgajai institūcijai iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu.

(4) Latvijas pilsonību neatjauno personai:

1) kura ieguvusi šā likuma 9.panta 1.¹ daļā neminētas valsts pilsonību (pavalstniecību);

2) kurai Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas spriedumu saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu;

3) uz kuru attiecas šā likuma 11.pantā minētie ierobežojumi.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā atjauno personai Latvijas pilsonību."

27. pants. Latvijas pilsoņa personu apliecinoši dokumenti

Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pase, kā arī Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību izdota izziņa.

28. pants. Starptautisko līgumu piemērošana

Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

47.

Juridiskā komisija

Izslēgt Pilsonības likuma 27. un 28.pantu.

Atbalstīts

22. Izslēgt 27. un 28.pantu.

Pārejas noteikumi

1. Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17. jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības).

 2. Šā likuma 24.panta 2.punkta nosacījumi neattiecas uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir dubultā pilsonība, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas teritorijas.

 3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim tika reģistrētas vai bija pieteikušās kā Latvijas pilsoņi, saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 43.nr.) 3.2.punktu un 1992.gada 28.oktobra lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48. nr.) ir Latvijas pilsoņi un viņu reģistrācija nav anulējama, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

 4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 43.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 27.novembra lēmums "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 28.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 28.oktobra lēmums "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmumā "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februāra lēmums "Par "Pagaidu nolikumu par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.), likums "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā "Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34. nr.).

7. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

48.

Juridiskā komisija

Papildināt parejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„5. Iesniegumi, kas saskaņā ar šā likuma 3.¹ pantu saņemti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2013.gada 1.janvārim, izskatāmi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

6. Lietas par Latvijas pilsonības atņemšanu, kas tiesā ierosinātas līdz 2013.gada 1.janvārim, saskaņā ar Civilprocesa likumu izskata un nolēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu vai neatņemšanu pieņem tiesa, kuras tiesvedībā atrodas minētās lietas.

7. Personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013.gada 1.janvārim, šā likuma 24.panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš pilsonības atņemšanai sākas no 2013.gada 1.janvāra.

8. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.janvārim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.

9. Naturalizācijas iesniegumi, kas iesniegti līdz 2013.gada 1.janvārim, izskatāmi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.”

Atbalstīts

23. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punktu;

papildināt noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

„5. Iesniegumi, kas saskaņā ar šā likuma 3.¹ pantu saņemti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2013.gada 1.janvārim, izskatāmi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

6. Lietas par Latvijas pilsonības atņemšanu, kas tiesā ierosinātas līdz 2013.gada 1.janvārim, saskaņā ar Civilprocesa likumu izskata un nolēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu vai neatņemšanu pieņem tiesa, kuras tiesvedībā atrodas minētās lietas.

7. Personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013.gada 1.janvārim, šā likuma 24.panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš sākas no 2013.gada 1.janvāra.

8. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.janvārim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.

9. Naturalizācijas iesniegumi, kas iesniegti līdz 2013.gada 1.janvārim, izskatāmi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.”

49.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

"Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī."

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.