Rīgā, 2011. gada 3.novembrī

Nr. 9/3 – 2-14-11/11

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

          Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 11.Saeimā turpināt izskatīt šādus 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

          1) „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (reģ. Nr.468/Lp10);

          2) „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. Nr.446/Lp10);

          3) „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 357/Lp10);

4) „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 238/Lp10);

5) „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 386/Lp10);

6) „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” (Nr. 388/Lp10).

 

 

 

 

 

Ar cieņu

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                    I.Čepāne

Anotācija

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Administratīvā procesa likumā

 

Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 4.nr.; 2006, 24.nr.; 2009, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Eiropas Savienības (Kopienu)" ar vārdiem "Eiropas Savienības".

 

2. Aizstāt visā likumā vārdus "Eiropas Kopienu Tiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Eiropas Savienības Tiesa" (attiecīgā locījumā).

 

3. Aizstāt visā likumā vārdu "griezties" (attiecīgā formā) ar vārdu "vērsties" (attiecīgā formā).

 

4. Papildināt likumu ar 43.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"43.¹ pants. Procesuālā termiņa skaitījums sakarā ar svētku dienām

Ja noteiktais procesuālais termiņš ir īsāks par 15 dienām un šā termiņa ietvaros ir svētku dienas, attiecīgās procesuālās darbības veikšanas termiņš pagarinās par tik dienām, cik likumā noteiktās svētku dienas (brīvdienas) bijušas pirmdienā, otrdienā, trešdienā, ceturtdienā vai piektdienā."

 

5. Izteikt 50.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Tiesa pilda procesuālās darbības, ievērojot šajā likumā noteikto procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42.pants), procesuālā termiņa izbeigšanos (43.pants), procesuālā termiņa skaitījumu sakarā ar svētku dienām (43.¹ pants) un šā panta noteikumus."

 

6. Papildināt 56.pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

 

"(4¹) Ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu iestādes norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu atzīst par neiesniegtu un var atdot to iesniedzējam.

(4²) Ja iestādes norādītie trūkumi tiek novērsti, šā likuma 64.pantā iestādei noteiktais administratīvā akta izdošanas termiņš skaitāms no trūkumu novēršanas dienas."

 

7. Izteikt 70.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi –, neietekmē tā stāšanos spēkā.

(2) Administratīvo aktu paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu."

 

8.  71.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

 

"71.pants. Administratīvā akta paziņošana citām personām";

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja administratīvā lieta ierosināta uz tādas informācijas pamata, kuras iesniedzējs nav administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzējam paziņo informāciju par to, ka ir izskatīta administratīvā lieta un kāds ir tās rezultāts."

 

9. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

 

"72.pants. Kļūdu izlabošana

(1) Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredza­mas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, ja tas nemaina lēmuma būtību.

(2) Adresātam ir tiesības prasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo.

(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

 

10. Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

 

"77.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība

(1) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta.

(2) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu iestādes norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu atzīst par neiesniegtu un var atdot to iesniedzējam.

(3) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu jau sākotnēji atbilst likuma prasībām vai iestādes noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, iestāde iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

(4) Augstāka iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 64.pantā noteiktajā termiņā, skaitot no dienas, kad tajā saņemts iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu."

 

11. Papildināt likumu ar 77.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"77.¹ pants. Iestādes tiesības atcelt tās izdoto apstrīdēto administratīvo aktu

Iestāde, par kuras izdotu administratīvo aktu iesniegts iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu, var atcelt apstrīdēto administratīvo aktu un izdot jaunu, nenosūtot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu augstākai iestādei, šādos gadījumos:

1) ja iesniedzējs iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vienlaikus nav lūdzis atlīdzinājumu;

2) ja iestādes izdotais jaunais administratīvais akts nerada iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedzējam nelabvēlīgas sekas."

 

12.  78.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedzējs var norādīt arī savu viedokli par izlīguma noslēgšanas iespējamību un iespējamiem izlīguma noteikumiem.";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu tā iesniedzējs var atsaukt līdz brīdim, kad augstāka iestāde pieņēmusi lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai iestāde, kas izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, ir izdevusi jaunu administratīvo aktu."

 

13. Papildināt 79.panta trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "14 dienu laikā" ar vārdiem "rakstveida procesā".

 

14. Papildināt likumu ar 80.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"80.¹ pants. Izlīguma iespēju izvērtēšana

Izskatot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apsver izlīguma (administratīvā līguma) noslēgšanas iespējamību. Ja iestāde atzīst izlīguma noslēgšanu par iespējamu, tā informē privātpersonu par to, kādā procesā un ar kādiem noteikumiem izlīgums būtu iespējams, lai privātpersona varētu izteikt savu viedokli par izlīguma noslēgšanas iespējamību."

 

15. Papildināt 92.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Tiesības administratīvā procesa kārtībā prasīt atlīdzinājumu attiecināmas arī uz gadījumiem, kad zaudējumi vai kaitējums nodarīti ar iestādes vai izpildiestādes (izņemot gadījumu, kad izpildiestāde ir tiesu izpildītājs) nepamatotu rīcību administratīvā procesa izpildes stadijā."

 

16. Papildināt 93.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts adminis­tratīvā procesa izpildes stadijā, var prasīt vienlaikus ar sūdzību par iestādes vai izpildiestādes rīcību (358.panta piektā un sestā daļa, 376.panta trešā daļa) vai atsevišķi pēc tam, kad tiesa attiecīgu sūdzību izskatījusi."

 

17. Aizstāt 104.panta otrajā daļā vārdus "Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst" ar vārdiem "Ja tiesai ir pamatotas šaubas par tiesību normas atbilstību".

 

18. Izteikt 104.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"104.¹ pants. Jautājuma uzdošana Eiropas Savienības Tiesai vai citai pārnacionālai institūcijai

Ja nepieciešams, tiesa uzdod jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma taisīšanai. Tiesa var uzdot jautājumu arī citām pārnacionālām institūcijām."

 

19. Papildināt likumu ar 107.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"107.¹ pants. Izlīguma iespēju izskaidrošana

Ja tiesas (tiesneša) ieskatā lietā iespējams izlīgums, tiesa (tiesnesis) var izskaidrot procesa dalībniekiem izlīguma (administratīvā līguma) noslēgšanas iespējas, kā arī sniegt ierosinājumus izlīguma nosacījumiem. Izlīguma iespēju izskaidrošanu tiesa var veikt gan rakstveidā, gan tiesas sēdē. Tiesa (tiesnesis) var sasaukt tiesas sēdi tikai šā jautājuma apspriešanai."

 

20. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

 

"108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Administratīvo lietu pilnībā vai daļā izskata slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu:

1) valsts noslēpumu;

2) adopcijas noslēpumu.

(3) Lai aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa ar motivētu lēmumu var noteikt, ka lieta izskatāma slēgtā tiesas sēdē pilnībā vai daļā.

(4) Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajos gadījumos nosaka lietai pilnībā vai daļā slēgtas lietas statusu.

(5) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki un, ja nepieciešams, arī eksperts un tulks.

(6) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(7) Ikviens ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sastādīšanai.

(8) Tiesas nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā – ikvienai citai personai.

(9) Atklāti izskatītā lietā spēkā stājušos tiesas spriedumus, kā arī Senāta lēmumus, kas pieņemti, rīcības sēdē atsakot kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai izskatot blakus sūdzību, kā arī kasācijas instances tiesneša atsevišķās domas publicē mājaslapā internetā.

(10) Daļēji slēgti izskatītā lietā pieņemtos šā panta devītajā daļā minētos nolēmumus publicē mājaslapā internetā, ierobežotas pieejamības informāciju aizstājot ar norādi, ka attiecīgā nolēmuma daļa nav vispārpieejama."

 

21. Izteikt 113.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Pēc procesa dalībnieka lūguma tiesa rakstveida pierādījumus nolasa tiesas sēdē."

 

22. Izteikt 114.pantu šādā redakcijā:

 

"114.pants. Rakstveida process

(1) Rakstveida procesā administratīvās lietas iztiesāšana notiek bez tiesas sēdes.

(2) Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa ar lietas materiāliem iepazīstas, dalībniekus uzklausa un nepieciešamo informāciju un pierādījumus pieprasa rakstveidā. Nolēmumu tiesa taisa saskaņā ar lietā esošajiem dokumentiem.

(3) Ja tiesa uzskata, ka lietu, kura izskatāma rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā pēc sava ieskata var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

(4) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesa pēc sava ieskata atse­višķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai var noteikt tiesas sēdi."

 

23. Papildināt 10.nodaļu ar 114.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"114.¹ pants. Tiesas sazināšanās ar iestādi

Tiesa, sazinoties ar iestādi, nosūtot tai dokumentus vai aicinot iestādes pārstāvi ierasties tiesā, var sūtīt attiecīgo informāciju uz iestādes oficiālo elektro­niskā pasta adresi, neizmantojot drošu elektronisko parakstu un nenoslēdzot ar iestādi vienošanos. Šādos gadījumos elektroniskajam dokumentam ir juridiskais spēks."

 

24. Aizstāt 116.panta trešajā daļā vārdus "Administratīvā departamenta" ar vārdiem "Administratīvo lietu departamenta".

 

25.  119.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Lēmums nav pārsūdzams.";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Tiesa atsakās izskatīt pieteikto noraidījumu, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies."

 

26. Izteikt 13.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 

"13.nodaļa

Maksājumi valsts budžetā".

 

27. Izteikt 124. un 125.pantu šādā redakcijā:

 

"124.pants. Valsts nodeva un drošības nauda

(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 20 latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 40 latu apmērā.

(3) Par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

(4) Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 10 latu apmērā.

(5) Par kasācijas sūdzību maksā drošības naudu 50 latu apmērā.

(6) Par lūgumu par pagaidu aizsardzību (185. un 195.pants) maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

(7) Par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

 

125.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Valsts nodevu atmaksā pilnīgi, ja:

1) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj pieteikumu bez izskatī­šanas uz tā pamata, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

2) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, jo ņēmis vērā iestādes kļūdainu norādi par pārsūdzības kārtību.

(2) Pusi no samaksātās valsts nodevas atmaksā, ja:

1) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu;

2) tiesvedība lietā tiek izbeigta uz tā pamata, ka lieta nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā vai pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(3) Trīs ceturtdaļas no valsts nodevas, kas tika samaksāta par lietas izska­tīšanu attiecīgajā tiesas instancē, atmaksā, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma, apelācijas sūdzības, pagaidu aizsardzības lūguma vai pieteikuma par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums, valsts nodevu pārmaksātajā daļā atmaksā."

 

28.  126.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (tostarp arī par pagaidu aizsardzības lūgumu samaksāto valsts nodevu). Valsts nodeva netiek atlīdzināta, ja pieteikuma priekšmets bija konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatācija.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs triju mēnešu laikā nesamaksā valsts nodevu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Šā panta trešajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pietei­cējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā (pensijas, pabalsti u.tml.). Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā tiesību un interešu nozīmīgumu, kuras pieteicējs bija vēlējies aizsargāt, tiesa (tiesnesis) ar motivētu lēmumu pieteicēju no pienākuma pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu var atbrīvot arī citos gadījumos. Tiesas (tiesneša) lēmums par šāda izņēmuma nepiemērošanu nav pārsūdzams."

 

29. Izteikt 127.pantu šādā redakcijā:

 

"127.pants. Valsts nodevas un drošības naudas iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu."

 

30. Papildināt 128.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Personas lūgumu par atbrīvošanu no valsts nodevas tiesa var neizskatīt, ja pēdējo triju gadu laikā administratīvā tiesa atteikusi pieņemt vai noraidījusi vismaz piecus citus šīs personas pieteikumus."

 

31. Papildināt 13.nodaļu ar 129.¹ un 129.² pantu šādā redakcijā:

 

"129.¹ pants. Drošības naudas atmaksāšana

(1) Ja Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts pārsūdzēto tiesas lēmumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības naudu atmaksā. Ja blakus sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā. Ja blakus sūdzību atsauc, iekams nav uzsākta blakus sūdzības izskatīšana pēc būtības, sūdzības iesniedzējam drošības naudu atmaksā.

(2) Ja Senāts atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības naudu atmaksā. Ja kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā. Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Senāta rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam drošības naudu atmaksā.

(3) Ja iemaksāta lielāka drošības nauda, nekā to nosaka likums, drošības naudu pārmaksātajā daļā atmaksā.

 

129.² pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par drošības naudu

(1) Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.

(2) Drošības nauda nav jāmaksā, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas.

(3) Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.

(4) Tiesa (tiesnesis), ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. Tiesa var neizskatīt personas lūgumu par atbrīvošanu no drošības naudas, ja pēdējo triju gadu laikā administratīvā tiesa atteikusi pieņemt vai noraidījusi vismaz piecus citus šīs personas pieteikumus."

 

32. Papildināt 131.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

 

"8) aicināmās vai izsaucamās personas procesuālās tiesības un pienākumus procesa ietvaros."

 

33.  132.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"132.pants. Tiesas pavēstes nogādāšana un izsniegšana

(1) Tiesas pavēsti nogādā un izsniedz Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Tiesas pavēstes nogādāšanai parasti izmanto pasta vai ziņneša starpniecību.";

 

izslēgt piekto daļu.

 

34. Izslēgt 133.pantu.

 

35. Izslēgt 134.panta otro daļu.

 

36. Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

 

"135.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir būt sasnie­dzamai. Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā norādīto adresi.

(2) Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu."

 

37. Izteikt 15.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 

"15.nodaļa

Tiesas sēdes gaitas fiksēšana".

 

38. Papildināt 15.nodaļu ar 135.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"135.¹ pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

(1) Tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot protokolu. Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot tehniskos līdzekļus (136.¹ pants).

(2) Procesa dalībnieki un citas tiesas sēdē klātesošās personas tiesas sēdes gaitu var fiksēt, ievērojot šā likuma 108.panta septītās daļas prasības."

 

39. Papildināt likumu ar 136.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"136.¹ pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā. Tiesneša lēmums par tehnisko līdzekļu izmantošanu nav pārsūdzams.

(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā."

 

40. Papildināt 137.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā var nenorādīt šā panta pirmās daļas 8., 9., 11. un 12.punktā noteiktās ziņas."

 

41. Aizstāt 138.panta otrajā daļā vārdu "dienā" ar vārdu "darbdienā".

 

42.  139.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu";

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Tiesības iesniegt rakstveida piezīmes pie protokola neattiecas uz gadīju­miem, kad tiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus."

 

43. Izteikt 143.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Personas pienākums ir samaksāt piespiedu naudu 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu."

 

44. Izteikt 145.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) iepazīties ar lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem, ja tiesas sēdes gaitu fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus), izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas (turpmāk – noraksts);".

 

45.  146.pantā:

papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārda "tiesa" ar vārdu "(tiesnesis)";

papildināt pirmās daļas trešo teikumu pēc vārda "tiesas" ar vārdu "(tiesneša)";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību. Ja lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu tiek izteikts tiesas sēdē vai, ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, – pēc tiesas noteiktā lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas termiņa, par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts attiecīgais lūgums, nevar iesniegt blakus sūdzību, bet iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā vai kasācijas sūdzībā."

 

46. Izteikt 148.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties uz tiesas sēdi. Iestādei lūgums par lietas izskatīšanu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes jāiesniedz tiesai ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tiesas sēdes, lūgumā norādot arī elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru, pa kuru tiesas darbiniekiem iespējams sazināties ar iestādi;".

 

47. Aizstāt 177.pantā vārdu "tiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "tiesnesis" (attiecīgā locījumā).

 

48.  185.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.";

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot tās 8.punktā minēto gadījumu vai citus likumā noteiktos gadījumus, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Tiesas lēmums par administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties."

 

49. Papildināt 185.¹ pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja par lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu aplieci­nošie dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības tādā kārtībā, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā likuma 185.pantā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas.

(6) Tiesa izbeidz tiesvedību par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja tā pieņēmusi izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, kura darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

 

50.  186.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kā arī citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, ja tāds ir, un juridisko adresi. Pieteicējs pieteikumā norāda arī savu un sava pārstāvja tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tādi ir, kā arī citus sakaru līdzekļus;";

 

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) lūgumu administratīvo lietu izskatīt mutvārdu procesā."

 

51. Izslēgt 187.panta pirmās daļas 1.punktu.

 

52. Papildināt 188.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administra­tīvais akts ierobežo, bet kurai administratīvais akts nav paziņots, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas."

 

53. Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

 

"189.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses (fiziskā persona – pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona – pēc juridiskās adreses).

(2) Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses.

(3) Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

(4) Ja vienu pieteikumu iesniedz vairāki pieteicēji, tas iesniedzams Admi­nistratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc viena līdzpieteicēja adreses.

(5) Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta attiecīgajam tiesu namam. Ja kļūdaini iesniegts pieteikums, kuru iesnieguši vairāki pieteicēji, tiesa piekritīgo tiesu namu nosaka pēc tā līdzpieteicēja adreses, kurš pieteikumā norādīts kā pirmais.

(6) Par pieteikuma iesniegšanas datumu šā panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums iesniegts tiesā.

(7) Ja likums nosaka, ka administratīvo lietu kā pirmās instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieteikumu tiesai iesniedz attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākās tiesas Senātā."

 

54. Papildināt 190.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Pieteikuma izlemšanas ietvaros tiesnesis, ja nepieciešams, var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kas ir būtiski, izlemjot jautājumu par lietas ierosināšanu. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus.

(5) Ja par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, tiesnesis saskaņā ar šā likuma 192.pantu atstāj pieteikumu bez virzības, nevērtējot pieteikuma atbilstību pārējām likuma prasībām (pieteikuma pieņemšanas kritērijiem)."

 

55. Papildināt 191.panta pirmās daļas 11.punktu pēc skaitļiem un vārda "191.¹ pantu" ar vārdiem un skaitļiem "vai par kuru izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz šā likuma 282.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8. vai 9.punktu".

 

56.  192.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

 

"1¹) par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva;";

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams. Pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības, tiesnesis trūkumu novēršanai noteiktā termiņa ietvaros var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par jautājumiem, kas saistīti ar pieteikuma atstāšanas bez virzības iemesliem. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus. Ja iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas rezultātā tiesnesis iegūst visu nepieciešamo informāciju, kuras trūkums bija iemesls pieteikuma atstāšanai bez virzības, tiesnesis var atzīt, ka trūkumi uzskatāmi par novērstiem. Šo tiesneša lēmumu ieraksta sēdes protokolā.";

 

aizstāt sestajā daļā vārdu "tiesa" ar vārdu "tiesnesis".

 

57. Papildināt 197.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja par lūgumu par pagaidu noregulējumu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības tādā kārtībā, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā panta pirmajā daļā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas."

 

58.  204.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

 

"8) izlemj jautājumu, vai lieta ir izskatāma mutvārdu procesā;";

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram var iesniegt papildu paskaidrojumus, pierādījumus, pieteikt lūgumus (tostarp lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā) u.tml. Izskatot rakstveida procesā procesuālus jautājumus un lietas sakarā ar sūdzību, tiesnesis vienlaikus nosaka arī dienu, kad jautājuma izskatīšana pēc būtības būs pabeigta.";

 

izslēgt trešajā daļā vārdus "noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "kā arī izzināt viņu viedokli par iespēju izskatīt lietu rakstveida procesā";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Tiesa (tiesnesis) var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (ne tiesas sēdes norises vietā)."

 

59. Izteikt 206.pantu šādā redakcijā:

 

"206.pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

(1) Pirmās instances tiesa administratīvo lietu pēc būtības izskata rakstveida procesā.

(2) Tiesa administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības nosaka mutvārdu procesā, ja to lūdz pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs – privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem.

(3) Ja lieta izskatāma rakstveida procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka dienu, kad lietas izskatīšana pēc būtības tiks pabeigta.

(4) Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas."

 

60. Papildināt 23.nodaļu ar 206.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"206.¹ pants. Eksperimentālsprieduma process

(1) Ja tiesā ierosinātas vairākas pēc faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem analogas lietas, par kuru izšķiršanai svarīgo tiesībjautājumu nav izveidojusies augstākās instances tiesas judikatūra, ar tiesas priekšsēdētāja lēmumu vienai vai vairākām no šīm lietām var noteikt eksperimentāllietas statusu.

(2) Ja lietai noteikts eksperimentāllietas statuss, tā katrā tiesu instancē izskatāma ārpus kārtas. Pārējās eksperimentāllietai pēc faktiskajiem un tiesiska­jiem apstākļiem analogās lietas tiesa neskata līdz dienai, kad spēkā stājies galīgais nolēmums eksperimentāllietā."

 

61. Izteikt 210.pantu šādā redakcijā:

 

"210.pants. Videokonference

Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu ierakstu (tehnisko līdzekli – videokonferenci) reālajā laikā. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot videokonferenci, notiek šajā likumā administratīvo lietu iztiesāšanai noteiktajā kārtībā."

 

62. Izslēgt 217.pantu.

 

63. Papildināt 240.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, lietas izskatīšana pēc būtības tiek pabeigta dienā, kuru tiesnesis noteicis saskaņā ar šā likuma 206.panta trešo daļu."

 

64. Papildināt 243.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, par sprieduma sastādīšanu tiesa paziņo saskaņā ar šā likuma 259.pantu."

 

65. Papildināt 244.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt pierādījumus, tā var noteikt jaunu datumu, kad lietas izskatīšana pēc būtības tiks pabeigta, kā arī jaunu datumu, kad tiks sastādīts tiesas nolēmums."

 

66. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

 

"245.pants. Administratīvās lietas iztiesāšana rakstveida procesā

Iztiesājot administratīvo lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā."

 

67.  251.pantā:

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas vietu un laiku, tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu, kā arī to, kādā procesā (rakstveida vai mutvārdu) lieta izskatīta.

(4) Aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma būtību un pieteicēja prasījumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda argumentus, kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu (t.i., piemēroto tiesību normu, konstatēto tiesisko un faktisko apstākļu un pierādījumu, kā arī procesa dalībnieku argumentu analīzi). Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasījumu, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz piemērotajām tiesību normām.";

 

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva (fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi), šā likuma 253., 254. un 255.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību."

 

68. Papildināt likumu ar 257.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"257.¹ pants. Tiesas spriedums eksperimentāllietā

Tiesa, kas izskata eksperimentāllietu, piemērojamās tiesību normas nolēmumā analizē un atbildi uz lietas izšķiršanai svarīgo tiesībjautājumu sniedz tā, lai tiesas atziņas būtu tieši attiecināmas arī uz pārējām eksperimentāllietai analogajām lietām."

 

69. Izteikt 259.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"259.pants. Sprieduma sastādīšanas laiks un  nosūtīšana rakstveida procesā izskatītajās lietās

(1) Lietā, kas izskatīta rakstveida procesā, tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā pēc tam, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Procesa dalībniekiem laikus paziņo datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu."

 

70. Izslēgt 260.panta trešo daļu.

 

71. Izteikt 262.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata rakstveida procesā."

 

72. Izteikt 266.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā."

 

73. Papildināt 268.pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ja saskaņā ar tiesas vai tiesneša lēmumu lietas iztiesāšanā vai konkrētas procesuālās darbības veikšanā izmantojama videokonference, bet tehnisku iemeslu dēļ tās izmantošana nav iespējama;

5) analogai lietai noteikts eksperimentāllietas statuss (206.¹ pants) un tajā vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums."

 

74. Izteikt 269.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka gatavojas izbeigt tiesisko strīdu."

 

75. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

 

"270.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem atsevišķa procesuāla dokumenta vai rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz lietas izskatīšanas atsākšanai, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes laiku (vai dienu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības rakstveida procesā).

(3) Rakstveida procesā izskatāmā lietā tiesa nosūta procesa dalībniekiem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu. Mutvārdu procesā izskatāmā lietā nākamās tiesas sēdes dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta lietas izskatīšanas atsākšanas diena."

 

76. Izslēgt 272.panta otro daļu.

 

77.  273.pantā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem "trešā persona" ar vārdiem "ar patstāvīgiem prasījumiem";

papildināt 5.punktu pēc vārdiem "spēkā esamību" ar vārdiem "vai pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu citai pārnacionālai institūcijai".

 

78.  275.pantā:

papildināt 4. un 5.punktu pēc skaitļa un vārda "274.panta" ar vārdiem "pirmās daļas";

papildināt 6.punktu pēc skaitļiem un vārdiem "273.panta 4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "un 274.panta pirmās daļas 3.punktā";

papildināt 7.punktu pēc vārdiem "prejudiciālā nolēmuma" ar vārdiem "vai citas pārnacionālās institūcijas lēmuma".

 

79. Izteikt 283.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282.panta 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt rakstveida procesā arī tad, ja lietas izskatīšana pamatā noteikta mutvārdu procesā."

 

80.  286.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"286.pants. Lēmuma saturs un pieņemšanas termiņi";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja izskatāma blakus sūdzība par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt pieņemt pieteikumu vai izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz to, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā vai pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav šādu tiesību, un ja tiesa, kas izskata blakus sūdzību un kuras lēmums konkrētajā jautājumā ir galīgs, konstatē, ka jautājuma sarežģītības dēļ lēmuma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, nekā paredzēts šā panta ceturtajā daļā, tiesa nosaka citu lēmuma sastādīšanas datumu tuvāko 14 dienu laikā."

 

81. Papildināt 31.nodaļu ar 288.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"288.¹ pants. Papildlēmums, kļūdu labošana lēmumā un lēmuma skaidrošana

(1) Ja nepieciešams taisīt papildlēmumu vai labot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, piemērojamas tiesību normas, kas nosaka papildsprieduma taisīšanu vai pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.

(2) Procesa dalībnieks var lūgt skaidrot tādu tiesas lēmumu, kuru iespējams izpildīt piespiedu kārtā. Šāda lēmuma skaidrošana notiek tādā kārtībā, kāda noteikta spriedumu skaidrošanai."

 

82.  292.pantā:

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

izslēgt trešo daļu.

 

83.  296 pantā:

izslēgt otrās daļas otro un trešo teikumu;

papildināt trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Lēmumu par apelācijas sūdzības uzskatīšanu par neiesniegtu un atdošanu iesniedzējam var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību."

 

84. Izslēgt 300.panta otrajā daļā vārdus "un par to maksā valsts nodevu piecu latu apmērā".

 

85.  301.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis referents pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, vienlaikus ar apelācijas tiesvedības ierosināšanu tiesnesis referents nosaka tiesas sēdes dienu un laiku.";

 

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus "konstatē tiesas sēde" ar vārdiem "konstatē, skatot apelācijas sūdzību".

 

86. Papildināt 302.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Atkāpe no iepriekš minētā pieļaujama šā likuma 303.¹ pantā noteiktajos gadījumos."

 

87.  303.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana" ar vārdiem un skaitli "vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, kaut arī atbilstoši šā likuma 206.panta otrajai daļai bija nepieciešams lietas izskatīšanu noteikt mutvārdu procesā";

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) lietā nav pilna sprieduma. Apstāklis, ka lietā nav pilna sprieduma, var nebūt iemesls lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šā likuma 303.¹ pantā paredzētajos gadījumos;";

 

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) mutvārdu procesā izskatītā lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes ieraksta.";

 

izslēgt otro daļu.

 

88. Papildināt likumu ar 303.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"303.¹ pants. Apelācijas instances tiesas rīcība gadījumos, kad pirmās instances tiesa kādu prasījumu nav izskatījusi pēc būtības

Ja apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, kā arī ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, tā, ņemot vērā procesuālās ekonomijas principu, var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu šajā daļā un lietu šajā daļā nosūtīt izskatīšanai pirmās instances tiesai vai izlemt attiecīgos prasījumus pēc būtības pati, ja tam nav objektīvu šķēršļu."

 

89.  304.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.";

 

papildināt trešo daļu pirms vārdiem "Tiesas sēde" ar vārdiem "Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā".

 

90. Izteikt 307.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Sprieduma aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma būtību, pieteicēja prasījumus, pirmās instances sprieduma motīvu, apelācijas (pretapelācijas) sūdzības īsu atstāstījumu un administratīvā procesa dalībnieku apelācijas instancē sniegto paskaidrojumu būtību."

 

91.  316.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Tāda lēmuma pārsūdzēšanas termiņu, par kura pieņemšanas datumu lietas dalībniekam nebija paziņots, skaita no tā saņemšanas dienas. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.";

 

papildināt otro daļu pēc vārdiem "atdod iesniedzējam" ar vārdiem "atmaksājot drošības naudu".

 

92. Izslēgt 317.panta otro daļu.

 

93. Izteikt 320.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Par blakus sūdzību, kura neatbilst šā likuma 318.panta prasībām, kuru iesniedzējs nav parakstījis, kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai par kuru nav samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Lēmums par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams."

 

94.  327.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) izskatījusi lietu rakstveida procesā, kaut arī atbilstoši šā likuma 206.panta otrajai daļai bija nepieciešams lietas izskatīšanu noteikt mutvārdu procesā.";

 

izslēgt trešās daļas 2.punktā vārdus "vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana".

 

95.  328.pantā:

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "atdod iesniedzējam" ar vārdiem "atmaksājot drošības naudu".

 

96. Papildināt 329.panta trešo daļu pēc vārdiem "atdod iesniedzējam" ar vārdiem "atmaksājot drošības naudu".

 

97.  333.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 328.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 6.punktam, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmumā nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šāds lēmums nav pārsūdzams.";

 

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Lēmumu par kasācijas sūdzības uzskatīšanu par neiesniegtu un atdošanu iesniedzējam var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību."

 

98. Izteikt 336.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības."

 

99. Izslēgt 338.panta septītajā daļā vārdus "kuru izlemšanai nav nepiecie­šama tiesas sēde".

 

100. Izteikt 339.pantu šādā redakcijā:

 

"339.pants. Lietas izskatīšana Senātā

(1) Kasācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesas sastāvu un referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka Senāta Adminis­tratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku tiesa informē arī procesa dalībniekus. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, procesa dalībniekiem paziņo par lietas izskatīšanas laiku un vietu šā likuma 14.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos – Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē."

 

101. Izteikt 340. un 341.pantu šādā redakcijā:

 

"340.pants. Tiesas sēdes sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par viņu neierašanās iemesliem.

(3) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē.

(4) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka šā likuma 117., 118. un 119.pants.

 

341.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveidā informē procesa dalīb­niekus par tiesas sastāvu un izskaidro viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus."

 

102. Izteikt 345.pantu šādā redakcijā:

 

"345.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Pēc referenta ziņojuma tiesa iepazīstas (rakstveida procesā) vai noklausās (mutvārdu procesā) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus. Tiesas sēdē Senāts var iepriekš noteikt, cik ilgs laiks atvēlams paskaidrojumiem, taču administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtā laika ilgumam jābūt vienādam.

(2) Tiesas sēdē pirmais runā administratīvā procesa dalībnieks, kas iesnie­dzis kasācijas sūdzību. Ja spriedumu pārsūdzējis gan pieteicējs, gan atbildētājs, pirmais runā pieteicējs.

(3) Senatori var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem jautājumus.

(4) Katram administratīvā procesa dalībniekam tiesas sēdē ir tiesības uz vienu repliku."

 

103.  346.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, par ko paziņo procesa dalībniekiem. Tiesa spriedumu sastāda 30 dienu laikā. Izņēmuma gadījumā, ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Tiesnesis, kurš kopsēdē balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, 15 dienu laikā pēc sprieduma pilna teksta sastādīšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai. Šīs daļas noteikumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad kopsēdē izskatīta blakus sūdzība."

 

104. Izteikt 349.pantu šādā redakcijā:

 

"349.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ievaddaļā norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;

4) administratīvā procesa dalībnieku, kas iesniedzis kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojies;

5) procesa veidu, kādā lieta izskatīta.

(3) Aprakstošajā daļā norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības motīvus;

4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību – argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību – argumentus par apelācijas instances tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, tiesību normu nepareizu piemērošanu vai kompetences robežu pārkāpumu.

(5) Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Ja lieta izskatīta kopsēdē, spriedumā norāda, kā sadalījušās tiesnešu balsis, balsojot par nolēmumu.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda Senāta nolēmumu saskaņā ar šā likuma 348.panta attiecīgo punktu."

 

105. Papildināt 356.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ja par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības tādā kārtībā, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants)."

 

106. Papildināt 358.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja adresātam vai trešajai personai labvēlīgu administratīvo aktu pienācīgi nepilda iestāde, attiecīgā persona par to var sūdzēties, iesniedzot sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tiesa, izskatot šādu sūdzību, var lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei noteiktā termiņā izpildīt administratīvo aktu.

(6) Ja adresāts administratīvo aktu labprātīgi nepilda, trešā persona, kā arī persona, kas administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, bet kuras tiesības un tiesiskās intereses administratīvais akts skar, var vērsties izpildiestādē un prasīt, lai tā nodrošina piespiedu izpildi. Ja izpildiestāde neveic nepieciešamās darbības piespiedu izpildes nodrošināšanai, par to var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tiesa, izskatot šādu sūdzību, var lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei noteiktā termiņā veikt nepieciešamās darbības administratīvā akta izpildes nodrošināšanai."

 

107. Papildināt 360.panta ceturto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Noilguma termiņā neieskaita arī laiku, kad administratīvā akta adresātam nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, taču šādā gadījumā administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā seši gadi."

 

108. Papildināt 41.nodaļu ar 367.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"367.¹ pants. Adresātam labvēlīga uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde

(1) Ja iestāde kavē adresātam labvēlīga uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta izpildi, tad, aprēķinot izmaksājamo summu, jāpieskaita nokavējuma procenti (ja likumā nav noteikts citādi, likumiskos procentus nosaka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu).

(2) Ja iestāde nepilda adresātam labvēlīgu uz naudas maksājumu vērstu administratīvo aktu, par to var iesniegt sūdzību augstākā iestādē un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Izlemjot sūdzību, tiesa vienlaikus lemj par šā panta pirmajā daļā paredzēto procentu piedziņu par iestādes pieļauto nokavējumu."

 

109. Izteikt 376.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, izskata rakstveida procesā."

 

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrs

A.Štokenbergs

 

Likumprojekta "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums								Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas
2.	Pašreizējā situācija un problēmas								2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL) un darbu uzsāka administratīvās tiesas. Administratīvo tiesu kontrole līdzās Satversmes tiesas īstenotajai kontrolei ir viens no galvenajiem mehānismiem, kas demokrātiskā valstī nodrošina cilvēktiesību un vispārējo tiesību principu ievērošanu. Līdz ar to jo īpaši būtiski ir, lai administratīvais process tiesā būtu efektīvs un lietu izskatīšana notiktu saprātīgos termiņos. Administratīvo tiesu darbība ir uzskatāma par efektīvu tad, ja ir pienācīgi nodrošināti visi tiesību uz taisnīgu tiesu aspekti – tostarp arī lietu izskatīšana saprātīgā termiņā. Pašreiz lielākais efektīvas administratīvo tiesu kontroles apdraudējums ir lielā administratīvo tiesu noslodze, kā rezultātā lietu izskatīšanas termiņi administratīvajās tiesās nav vērtējami kā saprātīgi un savlaicīgi tiesību uz taisnīgu tiesu izpratnē. Ar 2006. gada 26. oktobra un 2008. gada 18. decembra likumiem izdarītajiem grozījumiem APL jau tika īstenoti vairāki administratīvo tiesu darbu efektivizējoši pasākumi (piemēram, atsevišķu kategoriju lietās tika samazināts tiesu instanču skaits, tika paredzēts acīmredzami nepamatoto pieteikumu nepieņemšanas institūts, noteikts, ka blakus sūdzības izskata rakstveida procesā, izveidotas pirmā līmeņa administratīvās tiesas reģionos). Tomēr joprojām Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā neizskatīto lietu skaits ir tik liels, ka rajona tiesā administratīvā lieta tiek izskatīta aptuveni divu gadu laikā, bet apgabaltiesā – gada laikā (saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmā pieejamajiem statistikas datiem), kas nav uzskatāms par saprātīgu termiņu. Minētā iemesla dēļ nepieciešams turpināt administratīvā procesa regulējuma pilnveidošanu, ar grozījumiem APL ieviešot papildu iespējas tiesas darba paātrināšanai. Citstarp tiesas procesa efektivitāte veicināma, pēc iespējas izmantojot informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas – tajā skaitā, sekmējama skaņu ierakstu un videokonferenču ieviešana administratīvajā procesā tiesā.    Šobrīd APL ietvertais regulējums nav pietiekami elastīgs un šobrīd neparedz informācijas tehnoloģiju, piemēram, skaņu ieraksta un videokonferences, izmantošanu tiesvedības procesā. Sākot ar 2010. gada septembri Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros notiek tiesu un ieslodzījumu vietu aprīkošana ar videokonferenču aparatūru. Videokonferences aparatūru varēs izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēs ierasties tiesā (piemēram, lietas dalībnieks atrodas ārstniecības iestādē vai citā pilsētā, vai pat citā valstī). Tāpat projekta ietvaros plānota tiesu aprīkošana ar skaņu ieraksta aparatūru tiesas sēžu ieraksta vajadzībām, kas palīdzēs uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti, kā arī samazināt cilvēkresursu patēriņu tiesas dokumentu sagatavošanā. Skaņu ieraksti un videokonferences ne tikai ļautu paaugstināt tiesas procesa efektivitāti, samazinot tā norises ilgumu, bet arī veicinātu tiesas resursu racionālu izmantošanu.
3.	Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi								Projekts šo jomu neskar.
4.	Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība								Likumprojekta "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" (turpmāk – likumprojekts)  mērķis ir noregulēt procesuālos jautājumus, kas saistīti ar tehnisko līdzekļu izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā tiesā, kā arī efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un iestādēs. Būtiskākie ar likumprojektu iecerētie grozījumi ir šādi: 1) likumprojekts paredz, ka tiesa (tiesnesis) var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (ne tiesas sēdes norises vietā). Tādējādi tiks veicināta to lietu izskatīšana, kurās citādi minēto personu prombūtnes dēļ bija jāatliek tiesas sēdes. Vienlaikus tiek paredzēts, ka tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu, vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā. Šādos gadījumos rakstāms saīsināts tiesas protokols; 2) plānots ieviest regulējumu, kas veicinātu plašāku rakstveida procesa izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā tiesā. Šobrīd spēkā esošais APL regulējums salīdzinājumā ar daudzu citu Eiropas valstu regulējumu (piemēram, Austrijas, Francijas, Šveices, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas) kā administratīvo lietu izskatīšanas pamatprocesu paredz mutvārdu procesu. Sadarbībā ar Ministru kabineta pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā atlasot Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus, likumprojekta izstrādes gaitā tika izpētīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra saistībā ar rakstveida procesa pieļaujamību (piemēram, nolēmumi lietās Fredin v. Sweden (1994),  Gertrude Speil v. Austria (2002), Döry v. Sweden (2002), Alois Hofbauer v. Austria (2004), Schuler-Zgraggen v. Switzerland (1993), Zumtobel v. Austria (1993), Werner Petersen v. Germany (2001), Sträg Datatjänster AB v. Sweden (2005), Alatulkkila and others v. Finland (2005), Botten v. Norway (1996), Bulut v. Austria (1996), Sutter v. Switzerland (1984)). Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, analizējot lietu izskatīšanu mutvārdu vai rakstveida procesā no tiesību uz taisnīgu tiesu viedokļa, atzīts, ka pēc vispārējā principa, ja privātpersona vēlas lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tai šāda iespēja ir jānodrošina vienā instancē, kas izskata lietu pēc būtības. Apelācijas instances tiesā lietu pretēji pieteicēja vēlmēm var izskatīt rakstveida procesā, ja tiesas ieskatā procesa veids neietekmē lietas objektīvu un taisnīgu izspriešanu, proti, ja lietas apstākļi neprasa pieteicēja personīgu uzklausīšanu un tiesa lietu var izspriest, iepazīstoties ar lietas materiāliem un procesa dalībnieku viedokli rakstveidā. Savukārt kasācijas instances tiesā, ja tās kompetencē nav faktisko apstākļu pārvērtēšana, bet tikai tiesību jautājumi (kā tas ir arī Latvijā), visas lietas var izskatīt tikai rakstveida procesā, pat ja pieteicējs prasa mutvārdu procesu. Tādējādi secināms, ka pašreiz spēkā esošais APL regulējums, kas noteic, ka administratīvā lieta visu instanču administratīvajās tiesās izskatāma mutvārdu procesā, izņemot, ja procesa dalībnieks – privātpersona – piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, paredz ievērojami šaurāku rakstveida procesa izmantošanu, kā to pieļauj Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas. Līdz ar to APL plānots izdarīt grozījumus, kas ieviestu Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai atbilstošu rakstveida procesa izmantošanu lietu izskatīšanā. Proti, plānots noteikt, ka: 1) pirmās instances tiesa lietu izskata rakstveidā, ja procesa dalībnieks – privātpersona – neprasa lietas izskatīšanu mutvārdu procesā; 2) apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida procesā, ja atzīst, ka lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai konkrētajā lietā nav nepieciešama tiesas sēde; 3) kasācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Vienlaikus likumā tiek saglabāta spēkā esošā tiesību norma, kas noteic, ka gadījumā, ja tiesa uzskata, ka lietu, kuras izskatīšana saskaņā ar likumu noteikta rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā (APL 114. panta trešā daļa). Vienlaikus tiek paredzēta iespēja tiesai rakstveida procesā izskatāmā lietā atsevišķas procesuālās darbības veikt tiesas sēdē (piemēram, liecinieku nopratināšanu), ja tiesa to uzskata par nepieciešamu. Prognozējams, ka lietu izskatīšana rakstveida procesā ilgtermiņā gan samazinātu lietu izskatīšanas laiku, gan ietaupītu tiesas resursus (tiesnešiem nebūtu jāpavada laiks tiesas sēdēs, ievērojami samazinātos lietu izskatīšanas atlikšana); 3) likumprojekts paredz administratīvajā procesā tiesā ieviest pilotsprieduma procedūru. Šī regulējuma izstrādē par paraugu ņemts Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē attīstītais pilotsprieduma process (informācija par Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā attīstīto pilotsprieduma procedūru http://www.echr.coe.int/NR/rdonlyres/DF4E8456-77B3-4E67-8944-B908143A7E2C/0/Information _Note_on_the_PJP_for_Website.pdf.; Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi pilotlietās Broniowski v. Poland (2004), Hutten-Czapska V. Poland (2006)). Proti, gadījumos, kad tiesā tiek saņemtas vairākas vienveidīgas lietas, par kuru izšķiršanai svarīgo tiesībjautājumu nav izveidojusies judikatūra, vienai vai vairākām "tipiskākajām" no šīm lietām ar tiesas priekšsēdētāja lēmumu paredzēta iespēja piešķirt pilotlietas statusu. Pilotlietas statuss nozīmētu, ka konkrētā lieta paātrinātā kārtībā (līdzīgi kā, piemēram, lietas, kurās tiek skartas bērnu intereses) tiek izskatīta gan pirmās instances, gan augstāko instanču tiesās. Vienlaikus pārējās analogās lietas tiesā netiks skatītas līdz dienai, kad spēkā stājies galīgais nolēmums pilotlietā. Pilotsprieduma procedūras ieviešana veicinātu attiecīgo lietu ātrāku un vienveidīgāku izskatīšanu, turklāt pilotspriedums ļautu prognozēt lietas iznākumu arī pārējās analogajās lietās, kas secīgi atkarībā no pilotsprieduma rezultāta varētu novest pie pieteikuma atsaukšanas, administratīvā līguma slēgšanas vai iestādes cita veida aktīvas rīcības tiesiskā strīda izbeigšanā, vai vismaz samazinātu pirmās instances tiesas nolēmuma pārsūdzību. Gadījumā, ja pilotspriedums nevienā no pilotlietām nav pārsūdzēts, tiesas skatīs pārējās lietas atbilstoši vispārējai kārtībai, kas ir noteikta APL; 4) plānots modificēt valsts nodevu sistēmu, nosakot, ka vēršanās augstākas instances tiesā ir "dārgāka". Proti, plānots noteikt, ka valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu ir 40 latu (par pieteikumu tiesā maksājama valsts nodeva 20 latu apmērā). Vienlaikus plānots ieviest drošības naudu par blakus sūdzībām (10 latu apmērā) un kasācijas sūdzībām (50 latu apmērā), kā arī valsts nodevu par lūgumu par pagaidu aizsardzību un par lūgumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (10 latu apmērā). Šādi ierobežojumi nepieciešami, jo pašreizējais tiesas obligāto izmaksu apmērs nepilda nepieciešamo barjeras funkciju. Tas, ka pašlaik par blakus sūdzību un kasācijas sūdzību iesniegšanu nav noteikti nekādi maksājumi, ir radījis situāciju, kad personas nepārdomāti sniedz nepamatotas sūdzības, gan vilcinot laiku, gan izmantojot vēršanos tiesā "sporta pēc"; 5) likumprojekts paredz atsevišķu tiesas procesam raksturīgu institūtu ieviešanu arī administratīvajā procesā iestādē, kas veicinātu lietu efektīvāku izskatīšanu administratīvajā procesā iestādē. Tā piemēram, paredzēts, ka iestāde varēs atstāt bez virzības iesniegto iesniegumu vai apstrīdēšanas iesniegumu un noregulēta iesnieguma atsaukšanas iespēja. Akcentētas arī iestādes tiesības atcelt tās izdoto prettiesisko administratīvo aktu, negaidot tiesas nolēmumu; 6) ņemot vērā, ka Saeima ir pieņēmusi Paziņošanas likumu (stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī), likumprojekts satur norādes par Paziņošanas likuma piemērošanu un izslēdz nevajadzīgi atšķirīgās APL normas par dokumentu paziņošanu; 7) lai veicinātu kvalitatīvu un nesasteigtu nolēmumu un procesuālo dokumentu sagatavošanu, likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja noteiktajā procesuālajā termiņā, kas ir īsāks par 15 dienām, kādā no nedēļas darbdienām ir svētku diena, procesuālais termiņš attiecīgi pagarinās. Tas attiektos gan uz privātpersonām, gan iestādēm, gan tiesai noteiktajiem procesuālajiem termiņiem; 71) likumprojekta 9. pantā ir paredzēts, ka turpmāk iestādei būs iespēja labot ne tikai acīmredzamas pārrakstīšanās un matemātiska aprēķina kļūdas, bet arī citas kļūdas un trūkumus, kas neietekmē administratīvā akta būtību. Minētā regulējuma mērķis ir noteikt, ka lēmuma tekstu, ja tas ir nepieciešams un ja tas neietekmē lēmuma būtību, var labot, piemēram, gadījumā, ja lēmumā ir neprecīzi atspoguļota administratīvā procesa gaita. Tas neatņem privātpersonai tiesības apstrīdēt administratīvo aktu, ja lēmuma pieņemšanas gaitā tika pārkāptas procesuālās normas. Normas mērķis ir paredzēt, ka iestāde var labot neprecīzi formulēto lēmuma tekstu, nevis pēc lēmuma pieņemšanas novērst procesa gaitā pieļautās kļūdas; 8) lai vecinātu tiesas spriedumu uztveramību, likumprojekts paredz grozījumus tiesību normās, kas noteic sprieduma saturu, izslēdzot nepieciešamību spriedumā ietvert lieku vai atkārtotu informāciju; 9) likumprojekts paredz efektīvākas tiesību aizsardzības iespējas administratīvā procesa izpildes stadijā – proti, likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja adresātam vai trešajai personai labvēlīgu administratīvo aktu pienācīgi nepilda iestāde, attiecīgā persona par to var sūdzēties, iesniedzot attiecīgu sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā. Turklāt likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja iestāde nepilda adresātam labvēlīgu uz naudas maksājumu vērstu administratīvo aktu,  aprēķinot izmaksājamo summu jāpieskaita nokavējuma procenti. Likumprojekts paredz arī to, ka gadījumā, ja adresāts administratīvo aktu labprātīgi nepilda, trešā persona, kura ir ieinteresēta administratīvā akta izpildē, var vērsties izpildiestādē un pieprasīt, lai tā nodrošina piespiedu izpildi. 10) Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai APL ir papildināts ar normu, kas paredz, ka tiesības administratīvā procesa kārtībā prasīt atlīdzinājumu attiecināmas arī uz gadījumiem, kad zaudējumi vai kaitējums nodarīti ar iestādes vai izpildiestādes (izņemot, ja izpildiestāde ir tiesu izpildītājs) nepamatotu rīcību administratīvā procesa izpildes stadijā. Iepriekš minētā norma neattiecas uz tiesu izpildītājiem, jo APL 359. panta trešā daļa noteic, ka, ja administratīvā akta izpilde saskaņā ar likumu piekrīt tiesu izpildītājam, izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Turklāt arī Tiesu izpildītāju likuma 83. panta trešā daļa paredz, ka uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām rajona (pilsētas) tiesa veic civilprocesuālajā kārtībā.
5.	Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas								Likumprojekta sagatavošanai ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Augstākās tiesas pārstāvji, Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāvis, Administratīvās apgabaltiesas un Administratīvās rajona tiesas pārstāvji, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.
6.	Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība								Projekts šo jomu neskar.
7.	Cita informācija								Lai nodrošinātu pilnvērtīgu sagatavošanos likumprojektā paredzētā regulējuma ieviešanai, likumprojektā ir paredzēts, ka grozījumi APL stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī.
II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību
1.			Sabiedrības mērķgrupa												Visas personas, kuras ir iesaistītas publiski tiesiskajās attiecībās ar iestādi
2.			Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt												Projekts šo jomu neskar.
3.			Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme												Likumprojektā paredzēta valsts nodevu paaugstināšana, kā arī drošības naudas ieviešana par blakus sūdzību un kasācijas sūdzību iesniegšanu. Tādējādi procesa dalībniekiem jārēķinās ar lielākiem izdevumiem, iesniedzot procesuālos dokumentus (kas gan pamatotu sūdzību gadījumā tiek atgūti).
4.			Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme												Likumprojektā ietvertie grozījumi ir vērsti uz administratīvā procesa iestādē un administratīvā procesa tiesā vienkāršošanu un efektivizēšanu, tādējādi tie veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu.
5.			Administratīvās procedūras raksturojums												Projekts šo jomu neskar.
6.			Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums												Projekts šo jomu neskar.
7.			Cita informācija												Sabiedrība par gaidāmajām izmaiņām administratīvajā procesā tiks informēta ar masu informācijas līdzekļu starpniecību.
III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji								2011									Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)
																	2012		2013	2014
								Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam			Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam						Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu		Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu	Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu
1								2			3						4		5	6
1. Budžeta ieņēmumi:								13,8			0						50,6		50,6	50,6
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi								13,8			0						50,6		50,6	50,6
1.2. valsts speciālais budžets								0			0						0		0	0
1.3. pašvaldību budžets								0			0						0		0	0
2. Budžeta izdevumi:								0			0						0		0	0
2.1. valsts pamatbudžets								0			0						0		0	0
2.2. valsts speciālais budžets								0			0						0		0	0
2.3. pašvaldību budžets								0			0						0		0	0
3. Finansiālā ietekme:								13,8			0						50,6		50,6	50,6
3.1. valsts pamatbudžets								13,8			0						50,6		50,6	50,6
3.2. speciālais budžets								0			0						0		0	0
3.3. pašvaldību budžets								0			0						0		0	0
4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)								X			0						0		0	0
											0						0		0	0
											0						0		0	0
5. Precizēta finansiālā ietekme:								X			0						50,6		50,6	50,6
5.1. valsts pamatbudžets											0						50,6		50,6	50,6
5.2. speciālais budžets											0						0		0	0
5.3. pašvaldību budžets											0						0		0	0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):								6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins 2012. gads un turpmākie gadi Valsts budžeta ieņēmumi (EKK 9114 – nodeva par darbību veikšanu administratīvajā tiesā) kopā – Ls 64 350 Izmaiņas 2012. gadā salīdzinot ar likumu "Par valsts budžetu 2011. gadam"– Ls 50 550 (Ls 64 350 – Ls 13 800) 1)  Saskaņā ar grozījumiem APL 124. panta otrajā daļā paredzēts palielināt valsts nodevas apmēru par apelācijas sūdzību no 10 latiem uz 40 latiem. Tiek prognozēts, ka APL grozījumi stāsies spēkā ar 01.01.2012. Gadā vidēji tiek iesniegtas 1400 apelācijas sūdzības un saskaņā ar APL daļa procesa dalībnieku to mantiskā stāvokļa dēļ no valsts nodevas samaksas pilnībā vai daļēji tiek atbrīvoti. Valsts nodeva gadā vidēji tiek iemaksāta par 1380 apelācijas sūdzībām. Prognozējamie ieņēmumi: 1380 apelācijas sūdzības x Ls 40 = Ls 55 200. Izmaiņas: prognozējamie ieņēmumi 2012. gadā Ls 55 200 – sākotnēji prognozētie ieņēmumi 2011. gadā Ls 13 800 = Ls 41 400. 2)  Saskaņā ar grozījumiem APL 124. panta trešajā daļā paredzēta drošības naudas maksa par kasācijas sūdzību Ls 50 un par blakus sūdzību Ls 10. Ja kasācijas sūdzība vai blakus sūdzība tiek pilnībā vai daļēji apmierināta, drošības naudu atmaksā. Ja kasācijas sūdzību vai blakus sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā un ieskaita valsts budžetā. Gadā vidēji tiek iesniegtas 500 kasācijas sūdzības, no kurām vidēji 50% tiek noraidītas, un vidēji 1350 blakus sūdzības, no kurām vidēji 70% tiek noraidītas. Prognozējamie ieņēmumi: (500 kasācijas sūdzības x Ls 50 x 50% ) + (1350 blakus sūdzības x Ls 10 x 70%) = Ls 21 950. 3)  Saskaņā ar grozījumiem APL 124. pants papildināts ar ceturto daļu, kas nosaka, ka par lūgumu par pagaidu aizsardzību maksā valsts nodevu Ls 10. Gadā vidēji tiek iesniegti 70 šādi pieteikumi. Prognozējamie ieņēmumi: 70 lūgumi par pagaidu aizsardzību x Ls 10 = Ls 700. 4)  Saskaņā ar grozījumiem APL 124. pants papildināts ar piekto daļu, kas nosaka, ka par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā valsts nodevu Ls 10. Gadā vidēji tiek iesniegti 30 šādi pieteikumi. Prognozējamie ieņēmumi: 30 pieteikumi par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem x Ls 10 = Ls 300.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
7. Cita informācija								Nav
IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.					Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti											Likumprojektā ir dots deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu. Minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks iekļautas normas par maksājumu (valsts nodevas un drošības naudas) iemaksāšanu, atmaksāšanu un atlīdzināšanu. Noteikumos tiks atrunāts, kurā iestādē tiek iemaksāta valsts nodeva un drošības nauda, kura iestāde un kādā kārtībā minētos maksājumus atmaksā, kā arī citi jautājumi, kas ir saistīti ar valsts nodevas un drošības naudas iemaksas, atmaksas un atlīdzināšanas procesu, un kas nav atrunāti APL. Salīdzinot ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteikto, Ministru kabineta noteikumi paredzēs atšķirīgu valsts nodevas atlīdzināšanas procedūru. Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Tieslietu ministrija. Ministru kabineta noteikumu projekts tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē pēc tam, kad likumprojekts tiks pieņemts Saeimā 2. lasījumā. Tāpat tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 947 "Noteikumi par tiesu sniegto maksas pakalpojumu veidiem, samaksas apmēru un kārtību", papildinot noteikumus ar regulējumu attiecībā uz tiesas sēdes gaitā ar tehnisko līdzekļu palīdzību veikto ierakstu kopiju saņemšanu. Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Tieslietu ministrija. Ministru kabineta noteikumu projekts tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē pēc tam, kad likumprojekts tiks pieņemts Saeimā 2. lasījumā.
2.					Cita informācija											Nav
V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
1.				Saistības pret Eiropas Savienību										Projekts šo jomu neskar.
2.				Citas starptautiskās saistības										Likumprojekts netieši skar Latvijas saistības Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas padomes ietvaros, kā arī Latvijas saistības, kas izriet no cilvēktiesības regulējošajiem  starptautiskajiem līgumiem, proti, Latvijas pienākumu nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp savlaicīgu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.
3.				Cita informācija										Nav
1.tabula Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums						Nav attiecināms
A						B				C								D
Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)						Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta				Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā								Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.   Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, – norāda pamatojumu un samērīgumu.   Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos
Projekts šo jomu neskar.						Projekts šo jomu neskar.				Projekts šo jomu neskar.								Projekts šo jomu neskar.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas. Kādēļ?						Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem						Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija						Nav
2.tabula Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums							Projekts šo jomu neskar.
A							B										C
Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.   Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei							Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību.   Vai arī norāda dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde										Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji.   Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā.   Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā
Projekts šo jomu neskar.							Projekts šo jomu neskar.										Projekts šo jomu neskar.
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām							Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija							Nav
VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti
1.		Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu										Nav attiecināms
2.		Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē										Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta, to izsludinot Valsts sekretāru sanāksmē.
3.		Sabiedrības līdzdalības rezultāti										Nav attiecināms
4.		Saeimas un ekspertu līdzdalība										Likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas notikušas ar Sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāvi. Notika konsultācijas ar administratīvo tiesu tiesnešiem.
5.		Cita informācija										Nav
VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.		Projekta izpildē iesaistītās institūcijas											Normatīvā akta izpilde tiks īstenota, iestādēm un tiesām piemērojot APL.
2.		Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām											Projekts šo jomu neskar.
3.		Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide											Projekts šo jomu neskar.
4.		Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija											Projekts šo jomu neskar.
5.		Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija											Projekts šo jomu neskar.
6.		Cita informācija											Nav

Tieslietu ministrs                                                      A.Štokenbergs 

v_sk = 3420