Priekšlikumu tabula

Rīgā, 2012.gada 27.jūnijā

Nr. 9/3 – _____________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas ārkārtas sesijas tuvākās sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr.51/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta tabula uz lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Juridiskā komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Administratīvā procesa likumā (Nr.51/Lp11)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(125)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 4.nr.; 2006, 24.nr.; 2009, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Eiropas Savienības (Kopienu)" ar vārdiem "Eiropas Savienības".

2. Aizstāt visā likumā vārdus "Eiropas Kopienu Tiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Eiropas Savienības Tiesa" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdu "griezties" (attiecīgā formā) ar vārdu "vērsties" (attiecīgā formā).

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Atbalstīts

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.

(2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.

(3) Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Amatpersona šīs daļas izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Administratīvais akts nav:

1) iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā;

2) iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu;

3) starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu;

4) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.);

5) kriminālprocesuāls lēmums un tiesas nolēmums.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 1. panta trešās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) lēmums, kas ir pieņemts administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa ietvaros un tiesas nolēmums. "

Juridiskā komisija

Izteikt 1.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) tiesas nolēmums, kriminālprocesuāls lēmums, kā arī lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā."

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.3.

Atbalstīts

3. Izteikt 1.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) tiesas nolēmums, kriminālprocesuāls lēmums, kā arī lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā."

(4) Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi.

(5) Ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti.

(6) Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).

(7) Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.

(8) Privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.

(9) Publisko tiesību subjekts ir publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja.

4. Papildināt likumu ar 43.¹pantu šādā redakcijā:

"43.¹pants. Procesuālā termiņa skaitījums sakarā ar svētku dienām

Ja noteiktais procesuālais termiņš ir īsāks par 15 dienām un šā termiņa ietvaros ir svētku dienas, attiecīgās procesuālās darbības veikšanas termiņš pagarinās par tik dienām, cik likumā noteiktās svētku dienas (brīvdienas) bijušas pirmdienā, otrdienā, trešdienā, ceturtdienā vai piektdienā."

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Atbalstīts

50.pants. Tiesai noteiktā termiņa neievērošanas sekas

(1) Tiesa pilda procesuālās darbības, ievērojot šajā likumā noteikto procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42.pants), procesuālā termiņa izbeigšanos (43.pants) un šā panta noteikumus.

5. Izteikt 50.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa pilda procesuālās darbības, ievērojot šajā likumā noteikto procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42.pants), procesuālā termiņa izbeigšanos (43.pants), procesuālā termiņa skaitījumu sakarā ar svētku dienām (43.¹pants) un šā panta noteikumus."

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 5.pantu.

Atbalstīts

(2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteikto procesuālās darbības izpildes termiņu, administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt tiesas priekšsēdētājam sūdzību. Tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu.

(3) Sūdzības iesniegšana par tiesneša rīcību var būt par pamatu tiesneša noraidīšanai.

(4) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 50. panta otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteikto procesuālās darbības izpildes termiņu, administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt tiesas priekšsēdētājam vai tiesu nama priekšsēdētājam sūdzību. Tiesas priekšsēdētājs vai tiesu nama priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu."

Atbalstīts

4. Izteikt 50. panta otro daļu šādā redakcijā:

56.pants. Lietas ierosināšana uz iesnieguma pamata

(1) Iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.

(2) Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, institūcija var šo iesniegumu nepieņemt. Par to iesniedzējam nekavējoties izdod rakstveida izziņu, kurā norāda arī iestādi, kam lieta ir piekritīga. Institūcija, kurā iesniedzējs griezies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu, attiecīgā institūcija septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības un paziņo par to iesniedzējam.

(3) Strīdus par lietas piekritību izšķir padotības kārtībā kopīga augstāka institūcija vai Ministru kabineta noteikta institūcija.

(4) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots.

(5) Iestāde pēc iespējas sniedz iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.

6. Papildināt 56.pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu iestādes norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu atzīst par neiesniegtu un var atdot to iesniedzējam.

(4²) Ja iestādes norādītie trūkumi tiek novērsti, šā likuma 64.pantā iestādei noteiktais administratīvā akta izdošanas termiņš skaitāms no trūkumu novēršanas dienas."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„6. Papildināt 56.pantu ar 1¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu iestādes norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu atzīst par neiesniegtu un var atdot to iesniedzējam.””

Atbalstīts

5. Papildināt 56.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu atzīst par neiesniegtu un var atdot to iesniedzējam.”

64.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet, ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt, lai administratīvo aktu izdod saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Ja iestāde attiecīgo administratīvo aktu izdod, pirms tiesa izskatījusi sūdzību par iestādes lēmumu, ar kuru bijis pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš vai atteikts šo aktu izdot saīsinātā termiņā, tiesa ierosināto tiesvedību šajā jautājumā izbeidz.

(5) Iestāde ir tiesīga iesnieguma par administratīvā akta izdošanu izskatīšanu atlikt, ja mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas procesa dalībnieki vienojušies par iespēju slēgt administratīvo līgumu. Šādā gadījumā iestādei jāatsāk lēmuma pieņemšanas process tad, ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem administratīvā līguma sagatavošanas laikā paziņo, ka administratīvo līgumu nevēlas slēgt, un lēmums jāpieņem mēneša laikā no dienas, kad izteikts paziņojums par atteikšanos slēgt administratīvo līgumu.

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 64.pantu ar 1¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja iestāde iesniegumu atstājusi bez virzības šā likuma 56.panta 1¹daļā noteiktajā kārtībā, administratīvā akta izdošanas termiņš skaitāms no trūkumu novēršanas dienas.”;

Atbalstīts

6. Papildināt 64.pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja iestāde iesniegumu atstājusi bez virzības šā likuma 56.panta 1.¹daļā noteiktajā kārtībā, administratīvā akta izdošanas termiņš skaitāms no trūkumu novēršanas dienas.”

69.pants. Administratīvā akta formas neievērošana

(1) Administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā;

3) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

4) administratīvā akta izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta.

(2) Ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 67.panta prasībām, adresātam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši 67.panta prasībām. Iestāde administratīvo aktu izsniedz rakstveidā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir zaudējis spēku, iestāde to izsniedz:

1) ja adresātam tas nepieciešams savu vai citas privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu aizsardzībai;

2) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem;

3) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 69. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 67. panta prasībām, procesa dalībniekam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši 67. panta prasībām. Iestāde šo administratīvo aktu noformē divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas un paziņo Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā. Apstrīdēšanas termiņš sākas pēc šā akta vai atteikuma paziņošanas.”

Atbalstīts

7. Izteikt 69.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 67.panta prasībām, procesa dalībniekam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši minētā panta prasībām. Iestāde šo administratīvo aktu noformē divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas un paziņo to adresātam Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā. Apstrīdēšanas termiņš sākas pēc šā akta vai atteikuma paziņošanas.”

70.pants. Administratīvā akta paziņošana un spēkā esamība

(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi — ,neietekmē tā stāšanos spēkā. Administratīvos aktus, kurus likumā paredzētajos gadījumos izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos, var paziņot ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai, ja attiecīgo administratīvo aktu izdevusi pašvaldība, ievērojot normatīvajos aktos pašvaldības saistošo noteikumu publicēšanai paredzēto kārtību.

(2) Ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski saņēmis agrāk. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Šaubu gadījumā iestādes pienākums ir pierādīt, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.

(3) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

7. Izteikt 70.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi –, neietekmē tā stāšanos spēkā.

(2) Administratīvo aktu paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

„7. 70.pantā:

izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Administratīvo aktu paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.””;

Atbalstīts

8. 70.pantā:

izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.”

71.pants. Administratīvā akta paziņošana citiem administratīvā procesa dalībniekiem

(1) Administratīvo aktu paziņo trešajai personai.

(2) Ja adresāts un iesniedzējs nav viena un tā pati persona, administratīvo aktu paziņo iesniedzējam.

(3) Administratīvo aktu paziņo atkārtoti, ja iestāde tajā izlabojusi pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu šā likuma 67.panta otrās daļas 7., 8. vai 9.punktā minētajās sastāvdaļās.

8. 71.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"71.pants. Administratīvā akta paziņošana citām personām";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja administratīvā lieta ierosināta uz tādas informācijas pamata, kuras iesniedzējs nav administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzējam paziņo informāciju par to, ka ir izskatīta administratīvā lieta un kāds ir tās rezultāts."

9. 71.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“71.pants. Administratīvā akta paziņošana citām personām”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja administratīvā lieta ierosināta, pamatojoties uz tādu informāciju, kuras iesniedzējs nav administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzējam paziņo par to, ka administratīvā lieta ir izskatīta, un to, kāds ir tās izskatīšanas rezultāts.”

72.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana

(1) Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

(2) Adresātam ir tiesības prasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo.

(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, — pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

9. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

"72.pants. Kļūdu izlabošana

(1) Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, ja tas nemaina lēmuma būtību.

(2) Adresātam ir tiesības prasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo.

(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 9.pantā piedāvātajā 72.panta nosaukumā vārdu „izlabošana” ar vārdu „labošana”;

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 9.pantā piedāvāto 72.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē un pēc tam pārsūdzēt tiesā. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, atteikumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

10. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

"72.pants. Kļūdu labošana

(2) Adresātam ir tiesības prasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo.

(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē un pēc tam pārsūdzēt tiesā. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, atteikumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

76.pants. Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt adresāts, trešā persona, šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.

(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

(3) Administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums. Uz to attiecas šā likuma noteikumi, izņemot apstrīdēšanas kārtību.

(4) Ja administratīvais akts šā likuma 79.pantā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams. Par lūgumu atjaunot termiņu lemj tā pati iestāde, kura izskata iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 76. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā pašā iestādē, kas administratīvo aktu ir izdevusi vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kas administratīvo aktu ir izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā noteikti attiecībā uz augstāku iestādi.”

Atbalstīts

11. Izteikt 76.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi.”

77.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība

Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs paraksta. Šo iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

10. Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

"77.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība

(1) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta.

12. Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

“77.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība

(1) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi šo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde tūlīt noformē to rakstveidā un iesniedzējs paraksta.

(2) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu iestādes norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu atzīst par neiesniegtu un var atdot to iesniedzējam.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 10.pantā piedāvātajā 77.panta otrajā daļā vārdu „nepieciešamie”.

Atbalstīts

(2) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu atzīst par neiesniegtu un var atdot to iesniedzējam.

(3) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu jau sākotnēji atbilst likuma prasībām vai iestādes noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, iestāde iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 10.pantā piedāvāto 77.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu atbilst likuma prasībām vai iestādes noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, iestāde iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.”

Atbalstīts

(3) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu atbilst likuma prasībām vai iestādes noteiktajā termiņā trūkumi ir novērsti, iestāde iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.”

11. Papildināt likumu ar 77.¹pantu šādā redakcijā:

"77.¹pants. Iestādes tiesības atcelt tās izdoto apstrīdēto administratīvo aktu

Iestāde, par kuras izdotu administratīvo aktu iesniegts iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu, var atcelt apstrīdēto administratīvo aktu un izdot jaunu, nenosūtot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu augstākai iestādei, šādos gadījumos:

1) ja iesniedzējs iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vienlaikus nav lūdzis atlīdzinājumu;

2) ja iestādes izdotais jaunais administratīvais akts nerada iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedzējam nelabvēlīgas sekas."

13. Papildināt likumu ar 77.¹pantu šādā redakcijā:

“77.¹pants. Iestādes tiesības atcelt tās izdoto apstrīdēto administratīvo aktu

Iestāde, par kuras izdoto administratīvo aktu iesniegts iesniegums par šā akta apstrīdēšanu, var atcelt apstrīdēto administratīvo aktu un izdot jaunu, nenosūtot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu augstākai iestādei, šādos gadījumos:

1) iesniedzējs iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vienlaikus nav lūdzis atlīdzinājumu;

2) iestādes izdotais jaunais administratīvais akts nerada iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedzējam nelabvēlīgas sekas.”

78.pants. Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu

(1) Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda:

1) kuru administratīvo aktu apstrīd;

2) kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd;

3) lūgumu.

(2) Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu var norādīt arī administratīvā akta apstrīdēšanas motīvus.

12. 78.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedzējs var norādīt arī savu viedokli par izlīguma noslēgšanas iespējamību un iespējamiem izlīguma noteikumiem.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu tā iesniedzējs var atsaukt līdz brīdim, kad augstāka iestāde pieņēmusi lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai iestāde, kas izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, ir izdevusi jaunu administratīvo aktu."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„papildināt otro daļu pēc vārda „motīvus” ar vārdiem „kā arī izteikt viedokli par izlīguma noslēgšanas iespējamību un iespējamiem izlīguma noteikumiem.”

Atbalstīts

14. 78.pantā:

papildināt otro daļu ar vārdiem “kā arī izteikt viedokli par izlīguma noslēgšanas iespēju un iespējamiem izlīguma noteikumiem”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu tā iesniedzējs var atsaukt līdz brīdim, kad augstāka iestāde pieņēmusi lēmumu par šo aktu vai iestāde, kas izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, ir izdevusi jaunu administratīvo aktu.”

79.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(2) Privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums iesniegts, nokavējot apstrīdēšanas termiņu, un tā iesniedzējs nav lūdzis procesuālā termiņa atjaunošanu, augstāka iestāde, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, atsaka tā izskatīšanu pēc būtības. Šādu lēmumu var pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa sūdzību izskata 14 dienu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

13. Papildināt 79.panta trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "14 dienu laikā" ar vārdiem "rakstveida procesā".

15. Papildināt 79.panta trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "14 dienu laikā" ar vārdiem "rakstveida procesā".

14. Papildināt likumu ar 80.¹pantu šādā redakcijā:

"80.¹pants. Izlīguma iespēju izvērtēšana

Izskatot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apsver izlīguma (administratīvā līguma) noslēgšanas iespējamību. Ja iestāde atzīst izlīguma noslēgšanu par iespējamu, tā informē privātpersonu par to, kādā procesā un ar kādiem noteikumiem izlīgums būtu iespējams, lai privātpersona varētu izteikt savu viedokli par izlīguma noslēgšanas iespējamību."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 14.pantā piedāvātajā 80.¹pantā vārdus „to, kādā procesā un ar kādiem noteikumiem izlīgums būtu iespējams” ar vārdiem „izlīguma procesu un iespējamiem izlīguma noteikumiem”

Atbalstīts

16. Papildināt likumu ar 80.¹pantu šādā redakcijā:

“80.¹pants. Izlīguma noslēgšanas iespēju izvērtēšana

Izskatot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apsver izlīguma (administratīvā līguma) noslēgšanas iespēju. Ja iestāde atzīst izlīguma noslēgšanu par iespējamu, tā informē privātpersonu par izlīguma procesu un iespējamiem izlīguma noteikumiem, lai šī persona varētu izteikt savu viedokli par izlīguma noslēgšanas iespēju.”

92.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu

Ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

15. Papildināt 92.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiesības administratīvā procesa kārtībā prasīt atlīdzinājumu attiecināmas arī uz gadījumiem, kad zaudējumi vai kaitējums nodarīti ar iestādes vai izpildiestādes (izņemot gadījumu, kad izpildiestāde ir tiesu izpildītājs) nepamatotu rīcību administratīvā procesa izpildes stadijā."

17. Papildināt 92.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiesības administratīvā procesa kārtībā prasīt atlīdzinājumu attiecināmas arī uz gadījumiem, kad zaudējumi vai kaitējums nodarīts ar iestādes vai izpildiestādes (izņemot gadījumu, kad izpildiestāde ir tiesu izpildītājs) nepamatotu rīcību administratīvā procesa izpildes stadijā.”

93.pants. Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība lietās par atlīdzinājumu

(1) Iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu.

(2) Ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas vai ja zaudējumus vai kaitējumu nodarījusi augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā, pieteikumā par administratīvā akta vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu.

(3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādei, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādei var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu). Uz iesniegumu par atlīdzinājuma izskatīšanu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.

(4) Prasījumu atlīdzināt zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts ar tādu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kurai likumā noteikta īpaša pārsūdzēšanas kārtība, izskata tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības izskatīšanai tiesā.

16. Papildināt 93.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts administratīvā procesa izpildes stadijā, var prasīt vienlaikus ar sūdzību par iestādes vai izpildiestādes rīcību (358.panta piektā un sestā daļa, 376.panta trešā daļa) vai atsevišķi pēc tam, kad tiesa attiecīgu sūdzību izskatījusi."

18. Papildināt 93.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts administratīvā procesa izpildes stadijā, var prasīt vienlaikus ar sūdzības par iestādes vai izpildiestādes rīcību (358.panta piektā un sestā daļa, 376.panta trešā daļa) iesniegšanu vai atsevišķi pēc tam, kad tiesa attiecīgo sūdzību izskatījusi.”

104.pants. Tiesību normu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

(2) Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Pēc Satversmes tiesas lēmuma vai sprieduma spēkā stāšanās tiesa tiesvedību lietā atjauno un turpmākajā tiesvedībā pamatojas uz Satversmes tiesas viedokli.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pašvaldību saistošie noteikumi neatbilst Ministru kabineta noteikumiem vai likumam vai Ministru kabineta noteikumi neatbilst likumam, vai iekšējais normatīvais akts neatbilst ārējam normatīvajam aktam vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam, tā attiecīgo tiesību normu nepiemēro. Tiesa lēmumā vai spriedumā pamato savu viedokli par neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Ja attiecīgā normatīvā akta izdevējs nav administratīvā procesa dalībnieks, spriedumu vai lēmumu tiesa nosūta normatīvā akta izdevējam un Tieslietu ministrijai.

17. Aizstāt 104.panta otrajā daļā vārdus "Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst" ar vārdiem "Ja tiesai ir pamatotas šaubas par tiesību normas atbilstību".

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 17.pantu.

Atbalstīts

104.¹ pants. Jautājuma uzdošana Eiropas Kopienu Tiesai

Tiesa Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās paredzētajos gadījumos uzdod jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma taisīšanai.

18. Izteikt 104.¹pantu šādā redakcijā:

"104.¹ pants. Jautājuma uzdošana Eiropas Savienības Tiesai vai citai pārnacionālai institūcijai

Ja nepieciešams, tiesa uzdod jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma taisīšanai. Tiesa var uzdot jautājumu arī citām pārnacionālām institūcijām."

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 18.pantu.

Atbalstīts

19. Papildināt likumu ar 107.¹pantu šādā redakcijā:

"107.¹pants. Izlīguma iespēju izskaidrošana

Ja tiesas (tiesneša) ieskatā lietā iespējams izlīgums, tiesa (tiesnesis) var izskaidrot procesa dalībniekiem izlīguma (administratīvā līguma) noslēgšanas iespējas, kā arī sniegt ierosinājumus izlīguma nosacījumiem. Izlīguma iespēju izskaidrošanu tiesa var veikt gan rakstveidā, gan tiesas sēdē. Tiesa (tiesnesis) var sasaukt tiesas sēdi tikai šā jautājuma apspriešanai."

19. Papildināt likumu ar 107.¹pantu šādā redakcijā:

“107.¹pants. Izlīguma noslēgšanas iespēju izskaidrošana

Ja tiesa (tiesnesis) uzskata, ka lietā iespējams izlīgums, tiesa (tiesnesis) var izskaidrot procesa dalībniekiem izlīguma (administratīvā līguma) noslēgšanas iespējas, kā arī sniegt ierosinājumus izlīguma nosacījumiem. Izlīguma noslēgšanas iespēju izskaidrošanu tiesa (tiesnesis) var veikt gan rakstveidā, gan tiesas sēdē. Tiesa (tiesnesis) var sasaukt tiesas sēdi tikai šā jautājuma apspriešanai.”

108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu, pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē vai, ja lietu izskata rakstveida procesā, var ierobežot to personu pieeju lietas materiāliem, kuras nav administratīvā procesa dalībnieki.

(3) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperts un tulks.

(4) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

20. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

"108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Administratīvo lietu pilnībā vai daļā izskata slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu:

1) valsts noslēpumu;

2) adopcijas noslēpumu.

(3) Lai aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa ar motivētu lēmumu var noteikt, ka lieta izskatāma slēgtā tiesas sēdē pilnībā vai daļā.

(4) Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajos gadījumos nosaka lietai pilnībā vai daļā slēgtas lietas statusu.

20. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

"108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Administratīvo lietu pilnībā vai daļā izskata slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu:

1) valsts noslēpumu;

2) adopcijas noslēpumu.

(3) Lai aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa ar motivētu lēmumu var noteikt, ka lieta pilnībā vai daļā izskatāma slēgtā tiesas sēdē.

(4) Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajos gadījumos nosaka lietai pilnībā vai daļā slēgtas lietas statusu.

(5) Ikviens ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sastādīšanai.

(6) Tiesas nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā - ikvienai citai personai.

(5) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki un, ja nepieciešams, arī eksperts un tulks.

(6) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(5) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki un, ja nepieciešams, arī eksperts un tulks.

(6) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas spriedumu publicē mājaslapā internetā. Tās sprieduma daļas, kuras satur ierobežotas pieejamības informāciju vai kuras ir valsts noslēpuma objekts, nepublicē, bet aizstāj ar norādi, kāpēc attiecīgā nolēmuma daļa nav vispārpieejama.

(7) Ikviens ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sastādīšanai.

(8) Tiesas nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā – ikvienai citai personai.

(9) Atklāti izskatītā lietā spēkā stājušos tiesas spriedumus, kā arī Senāta lēmumus, kas pieņemti, rīcības sēdē atsakot kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai izskatot blakus sūdzību, kā arī kasācijas instances tiesneša atsevišķās domas publicē mājaslapā internetā.

(10) Daļēji slēgti izskatītā lietā pieņemtos šā panta devītajā daļā minētos nolēmumus publicē mājaslapā internetā, ierobežotas pieejamības informāciju aizstājot ar norādi, ka attiecīgā nolēmuma daļa nav vispārpieejama."

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 20.panta piedāvātā 108.panta astoto, devīto un desmito daļu;

Atbalstīts

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 108.²pantu šādā redakcijā:

„108.²pants. Tiesas nolēmumu pieejamība

(1) Tiesas nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ikvienai citai personai.

(2) Tiesas spriedumu publicē mājaslapā internetā. Tās sprieduma daļas, kuras satur ierobežotas pieejamības informāciju vai kuras ir valsts noslēpuma objekts, nepublicē, bet aizstāj ar norādi, kāpēc attiecīgā nolēmuma daļa nav vispārpieejama.

(3) Ja tiesas lēmumos, kuri tiek sastādīti atsevišķu procesuālu dokumentu formā, tiek formulētas būtiskas judikatūras atziņas, šādus nolēmumus var publicēt mājaslapā internetā.”;

Atbalstīts

21. Papildināt likumu ar 108.²pantu šādā redakcijā:

„108.²pants. Tiesas nolēmumu pieejamība

(1) Tiesas nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ikvienai citai personai.

(3) Ja tiesas lēmumos, kuri tiek sastādīti atsevišķu procesuālu dokumentu formā, tiek formulētas būtiskas judikatūras atziņas, šādus nolēmumus var publicēt mājaslapā internetā.”

112.pants. Administratīvās lietas iztiesāšanas tiešums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Tiesa, izspriežot lietu, pamatojas uz pierādījumiem, kurus pati pārbaudījusi.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 112.¹pantu šādā redakcijā:

„112.¹pants. Tiesvedības process

(1) Administratīvās lietas iztiesāšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja tiesa uzskata, ka lietu, kura izskatāma rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā pēc sava ieskata var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

(3) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesa pēc sava ieskata atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma izlemšanai var noteikt tiesas sēdi.

(4) Tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs – privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem.

(5) Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa ar lietas materiāliem iepazīstas, dalībniekus uzklausa un nepieciešamo informāciju un pierādījumus pieprasa rakstveidā.

(6) Izskatot lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē, tiesa uzklausa uz tiesas sēdi uzaicināto un izsaukto personu mutvārdu liecības un paskaidrojumus. Pēc procesa dalībnieka lūguma tiesa rakstveida pierādījumus nolasa tiesas sēdē.”;

Atbalstīts

22. Papildināt likumu ar 112.¹pantu šādā redakcijā:

“112.¹pants. Tiesvedības process

(1) Administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja tiesa uzskata, ka lietu, kura izskatāma rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā pēc sava ieskata var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

(3) Ja lieta izskatāma rakstveida procesā, tiesa pēc sava ieskata atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuālā jautājuma izlemšanai var noteikt tiesas sēdi.

(4) Tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs — privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem.

(5) Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa iepazīstas ar lietas materiāliem, uzklausa dalībniekus un pieprasa rakstveidā iesniegt nepieciešamo informāciju un pierādījumus.

113.pants. Mutvārdu process

(1) Mutvārdu procesā administratīvās lietas iztiesāšana notiek tiesas sēdē.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutvārdos.

(3) Ieprotokolētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumus tiesas sēdē nolasa, izņemot gadījumus, kad klātesošie administratīvā procesa dalībnieki piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.

21. Izteikt 113.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc procesa dalībnieka lūguma tiesa rakstveida pierādījumus nolasa tiesas sēdē."

Juridiskā komisija

Izslēgt 113.pantu.

Atbalstīts

23. Izslēgt 113.pantu.

114.pants. Rakstveida process

(1) Ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā). Lietās par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību un izpildes pareizību gadījumos, kad atbildētājs ir privātpersona, nepieciešama arī atbildētāja piekrišana rakstveida procesam.

(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā, uzskatāms, ka viņš piekritis rakstveida procesam arī nākamajās tiesu instancēs. Piekrišana rakstveida procesam neliedz administratīvā procesa dalībniekam nākamajā tiesu instancē prasīt lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.

(3) Ja tiesa uzskata, ka jautājumu, kura izlemšana saskaņā ar likumu noteikta rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā var noteikt šā jautājuma izskatīšanu mutvārdu procesā.

22. Izteikt 114.pantu šādā redakcijā:

"114.pants. Rakstveida process

(1) Rakstveida procesā administratīvās lietas iztiesāšana notiek bez tiesas sēdes.

(2) Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa ar lietas materiāliem iepazīstas, dalībniekus uzklausa un nepieciešamo informāciju un pierādījumus pieprasa rakstveidā. Nolēmumu tiesa taisa saskaņā ar lietā esošajiem dokumentiem.

(3) Ja tiesa uzskata, ka lietu, kura izskatāma rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā pēc sava ieskata var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

(4) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesa pēc sava ieskata atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai var noteikt tiesas sēdi."

Juridiskā komisija

Izslēgt 114.pantu.

Atbalstīts

24. Izslēgt 114.pantu.

23. Papildināt 10.nodaļu ar 114.¹pantu šādā redakcijā:

"114.¹pants. Tiesas sazināšanās ar iestādi

Tiesa, sazinoties ar iestādi, nosūtot tai dokumentus vai aicinot iestādes pārstāvi ierasties tiesā, var sūtīt attiecīgo informāciju uz iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi, neizmantojot drošu elektronisko parakstu un nenoslēdzot ar iestādi vienošanos. Šādos gadījumos elektroniskajam dokumentam ir juridiskais spēks."

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 23.pantā piedāvātā 114.¹panta otro teikumu.

Atbalstīts

25. Papildināt 10.nodaļu ar 114.¹pantu šādā redakcijā:

“114.¹pants. Tiesas sazināšanās ar iestādi

116.pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties jaunā šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

(3) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā, izņemot gadījumu, kad lietu izskata Senāta Administratīvā departamenta kopsēdē.

24. Aizstāt 116.panta trešajā daļā vārdus "Administratīvā departamenta" ar vārdiem "Administratīvo lietu departamenta".

26. Aizstāt 116.panta trešajā daļā vārdus "Administratīvā departamenta" ar vārdiem "Administratīvo lietu departamenta".

119.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu administratīvā procesa dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.

(4) Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis dalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

25. 119.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lēmums nav pārsūdzams.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tiesa atsakās izskatīt pieteikto noraidījumu, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 25.pantā piedāvāto 119.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

27. 119.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tiesa atsakās izskatīt pieteikto noraidījumu, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi ir mainījušies."

13.nodaļa

Valsts nodeva

26. Izteikt 13.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"13.nodaļa

Maksājumi valsts budžetā".

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 26.pantu.

Neatbalstīts

28. Izteikt 13.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"13.nodaļa

Maksājumi valsts budžetā".

124.pants. Valsts nodeva

(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 20 latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

(3) Par kasācijas sūdzību un blakus sūdzību valsts nodevu nemaksā.

27. Izteikt 124. un 125.pantu šādā redakcijā:

"124.pants. Valsts nodeva un drošības nauda

(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 20 latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 40 latu apmērā.

(3) Par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

(4) Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 10 latu apmērā.

(5) Par kasācijas sūdzību maksā drošības naudu 50 latu apmērā.

(6) Par lūgumu par pagaidu aizsardzību (185. un 195.pants) maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

(7) Par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 27.pantu.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 27.pantā piedāvātā 124.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 40 latu apmērā.”;

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 27.pantā piedāvātā 124.panta trešo daļu, attiecīgi mainot turpmāku daļu numerāciju;

Neatbalstīts

Atbalstīts

29. Izteikt 124. un 125.pantu šādā redakcijā:

"124.pants. Valsts nodeva un drošības nauda

(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 20 latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 40 latu apmērā.

(3) Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 10 latu apmērā.

(4) Par kasācijas sūdzību maksā drošības naudu 50 latu apmērā.

(5) Par lūgumu par pagaidu aizsardzību (185. un 195.pants) maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

(6) Par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

125.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Valsts nodevu atmaksā pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu;

3) tiesvedība lietā tiek izbeigta uz tā pamata, ka lieta nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona.

125.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Valsts nodevu atmaksā pilnīgi, ja:

1) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas uz tā pamata, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

2) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, jo ņēmis vērā iestādes kļūdainu norādi par pārsūdzības kārtību.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27.pantā piedāvātajā 125.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu „pieteikumu” ar vārdiem „tiesnesis pieteikumu”

Atbalstīts

125.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Valsts nodevu atmaksā pilnīgi, ja:

1) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

2) tiesnesis atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, jo ņēmis vērā iestādes kļūdainu norādi par pārsūdzības kārtību.

(2) Valsts nodevu atmaksā, ja pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no dienas, kad attiecīgā summa iemaksāta valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

(2) Pusi no samaksātās valsts nodevas atmaksā, ja:

1) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu;

2) tiesvedība lietā tiek izbeigta uz tā pamata, ka lieta nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā vai pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(3) Trīs ceturtdaļas no valsts nodevas, kas tika samaksāta par lietas izskatīšanu attiecīgajā tiesas instancē, atmaksā, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma, apelācijas sūdzības, pagaidu aizsardzības lūguma vai pieteikuma par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums, valsts nodevu pārmaksātajā daļā atmaksā."

(2) Pusi no samaksātās valsts nodevas atmaksā, ja:

1) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu;

2) tiesvedība lietā tiek izbeigta, pamatojoties uz to, ka lieta nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā vai pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(4) Ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums, valsts nodevu pārmaksātajā daļā atmaksā.”

126.pants. Valsts nodevas atlīdzināšana

(1) Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

(2) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja.

28. 126.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (tostarp arī par pagaidu aizsardzības lūgumu samaksāto valsts nodevu). Valsts nodeva netiek atlīdzināta, ja pieteikuma priekšmets bija konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatācija.";

30. 126.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs triju mēnešu laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei. Šajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā (pensijas, pabalsti u.tml.).

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs triju mēnešu laikā nesamaksā valsts nodevu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta trešajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā (pensijas, pabalsti u.tml.). Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā tiesību un interešu nozīmīgumu, kuras pieteicējs bija vēlējies aizsargāt, tiesa (tiesnesis) ar motivētu lēmumu pieteicēju no pienākuma pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu var atbrīvot arī citos gadījumos. Tiesas (tiesneša) lēmums par šāda izņēmuma nepiemērošanu nav pārsūdzams."

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 28.pantu.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 28.panta otro daļu šādā redakcijā:

„izslēgt trešās daļas ceturto teikumu;”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 28.panta otro daļu šādā redakcijā:

„izslēgt trešās daļas trešo un ceturto teikumu;”

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 28.pantā piedāvātās 126.panta ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas (tiesneša) lēmums nav pārsūdzams.”

Neatbalstīts

Atbalstīts priekšlikumā Nr.34.

Atbalstīts

izslēgt trešās daļas trešo un ceturto teikumu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

127.pants. Valsts nodevas iemaksa un atmaksa

Valsts nodevu iemaksā un atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

29. Izteikt 127.pantu šādā redakcijā:

"127.pants. Valsts nodevas un drošības naudas iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu."

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 29.pantu.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 29.pantu šādā redakcijā:

„29. Izslēgt 127.pantu.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

31. Izslēgt 127.pantu.

128.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu

(1) Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts.

(2) Ja šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts atsakās no pieteikuma, kas iesniegts personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodevu maksā pēc vispārīgiem noteikumiem.

(3) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pēc personas lūguma var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas.

30. Papildināt 128.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Personas lūgumu par atbrīvošanu no valsts nodevas tiesa var neizskatīt, ja pēdējo triju gadu laikā administratīvā tiesa atteikusi pieņemt vai noraidījusi vismaz piecus citus šīs personas pieteikumus."

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 30.pantu.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 30.pantu.

Atbalstīts

31. Papildināt 13.nodaļu ar 129.¹ un 129.² pantu šādā redakcijā:

"129.¹pants. Drošības naudas atmaksāšana

(1) Ja Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts pārsūdzēto tiesas lēmumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības naudu atmaksā. Ja blakus sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā. Ja blakus sūdzību atsauc, iekams nav uzsākta blakus sūdzības izskatīšana pēc būtības, sūdzības iesniedzējam drošības naudu atmaksā.

(2) Ja Senāts atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības naudu atmaksā. Ja kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā. Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Senāta rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam drošības naudu atmaksā.

(3) Ja iemaksāta lielāka drošības nauda, nekā to nosaka likums, drošības naudu pārmaksātajā daļā atmaksā.

129.² pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par drošības naudu

(1) Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.

(2) Drošības nauda nav jāmaksā, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas.

(3) Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 31.pantu.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 31.pantā piedāvāto 129.¹pantu šādā redakcijā:

“129.¹pants. Drošības naudas atmaksāšana

(1) Drošības naudu atmaksā pilnīgi, ja:

1) Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts pārsūdzēto tiesas lēmumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza;

2) Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ.

(2) Pusi no samaksātās drošības naudas atmaksā, ja:

1) tiesnesis atsakās pieņemt blakus sūdzību;

2) tiesnesis atsakās pieņemt kasācijas sūdzību;

3) senatoru kolēģija atsaka ierosināt tiesvedību sakarā ar blakus sūdzību;

4) Senatoru kolēģija atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību.

(3) Trīs ceturtdaļas no samaksātās drošības naudas atmaksā, ja:

1) blakus sūdzību atsauc, iekams nav pabeigta blakus sūdzības izskatīšana pēc būtības;

2) kasācijas sūdzību atsauc, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Ja blakus sūdzību vai kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

(5) Ja iemaksāta lielāka drošības nauda, nekā to nosaka likums, drošības naudu pārmaksātajā daļā atmaksā.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

32. Papildināt 13.nodaļu ar 129.¹, 129.² un 129.³ pantu šādā redakcijā:

„129.¹pants. Drošības naudas atmaksāšana

(1) Drošības naudu atmaksā pilnīgi, ja:

1) Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts pārsūdzēto tiesas lēmumu pilnībā vai daļā atceļ vai groza;

2) Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnībā vai daļā atceļ.

(2) Pusi no samaksātās drošības naudas atmaksā, ja:

1) tiesnesis atsakās pieņemt blakus sūdzību;

2) tiesnesis atsakās pieņemt kasācijas sūdzību;

3) senatoru kolēģija atsaka ierosināt tiesvedību sakarā ar blakus sūdzību;

4) Senatoru kolēģija atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību.

(3) Trīs ceturtdaļas no samaksātās drošības naudas atmaksā, ja:

1) blakus sūdzību atsauc, iekams nav pabeigta tās izskatīšana pēc būtības;

2) kasācijas sūdzību atsauc, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Ja blakus sūdzību vai kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

(5) Ja iemaksāta lielāka drošības nauda, nekā to nosaka likums, drošības naudu pārmaksātajā daļā atmaksā.

129.² pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par drošības naudu

(1) Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas (tiesneša) lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.

(4) Tiesa (tiesnesis), ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. Tiesa var neizskatīt personas lūgumu par atbrīvošanu no drošības naudas, ja pēdējo triju gadu laikā administratīvā tiesa atteikusi pieņemt vai noraidījusi vismaz piecus citus šīs personas pieteikumus."

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 31.pantā piedāvātā 129.²panta ceturtās daļas otro teikumu.

Atbalstīts

(2) Drošības nauda nav jāmaksā, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas.

(3) Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.

(4) Tiesa (tiesnesis), ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

Juridiskais birojs

Papildināt 13.nodaļu ar 129.³pantu šādā redakcijā:

„129.³pants. Valsts nodevas un drošības naudas iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, kā arī iemaksā un atmaksā drošības naudu.”

Atbalstīts

129.³pants. Valsts nodevas un drošības naudas iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, kā arī iemaksā un atmaksā drošības naudu.”

131.pants. Tiesas pavēste

Tiesas pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi (juridiskajai personai — nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās vietu un laiku;

4) tās lietas nosaukumu, kurā personu aicina vai izsauc;

5) kāpēc personu aicina vai izsauc;

6) ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar aicināmās vai izsaucamās personas prombūtni, ir pienākums pēdējai to nodot;

7) neierašanās sekas.

32. Papildināt 131.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) aicināmās vai izsaucamās personas procesuālās tiesības un pienākumus procesa ietvaros."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 32.pantu šādā redakcijā:

„32. Papildināt 131.pantu ar 5¹punktu šādā redakcijā:

„5¹) personas procesuālās tiesības un pienākumus procesa ietvaros;””

Atbalstīts

33. Papildināt 131.pantu ar 5.¹punktu šādā redakcijā:

„5¹) personas procesuālās tiesības un pienākumus procesa ietvaros;”;

132.pants. Tiesas pavēstes nogādāšana

(1) Tiesas pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi. Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā norādīto adresi. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti nogādāšanai citai šajā lietā aicināmai vai izsaucamai personai.

(3) Ja aicināmā vai izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.

(4) Ja persona nav sasniedzama, izmantojot šā panta trešajā daļā norādītos sakaru veidus, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi.

(5) Aicināmajai vai izsaucamajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, tiesas pavēsti nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

33. 132.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"132.pants. Tiesas pavēstes nogādāšana un izsniegšana

(1) Tiesas pavēsti nogādā un izsniedz Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Tiesas pavēstes nogādāšanai parasti izmanto pasta vai ziņneša starpniecību.";

izslēgt piekto daļu.

34. 132.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"132.pants. Tiesas pavēstes nogādāšana un izsniegšana

(1) Tiesas pavēsti nogādā un izsniedz Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Tiesas pavēstes nogādāšanai parasti izmanto pasta vai ziņneša starpniecību.";

izslēgt piekto daļu.

133.pants. Tiesas pavēstes izsniegšana

(1) Tiesas pavēsti aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Tiesas pavēstes paraksta daļā norāda arī tiesas pavēstes saņemšanas laiku.

(2) Ja tiesas pavēstes piegādātājs nesastop personu tās norādītajā adresē, tiesas pavēsti izsniedz pieaugušajiem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kopā ar aicināmo vai izsaucamo personu. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda attiecības ar aicināmo vai izsaucamo personu. Tiesas pavēstes saņēmēja pienākums ir nekavējoties nodot pavēsti aicināmajai vai izsaucamajai personai.

(3) Iestādei vai juridiskajai personai adresētu tiesas pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(4) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atrodas prombūtnē, tiesas pavēstes piegādātājs tiesas pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi aicināmā vai izsaucamā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās.

(5) Tiesas pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ tiesai.

34. Izslēgt 133.pantu.

35. Izslēgt 133.pantu.

134.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti

(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir pieņemt tiesas pavēsti.

(2) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās pieņemt tiesas pavēsti, piegādātājs par to izdara atzīmi tiesas pavēstes paraksta daļā un nogādā to atpakaļ tiesai.

(3) Atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

35. Izslēgt 134.panta otro daļu.

36. Izslēgt 134.panta otro daļu.

135.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai.

(2) Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā likuma 133.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja tiesas pavēste izsaucamajai vai aicināmajai personai nogādāta šajā likumā noteiktajā kārtībā pa pastu, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

36. Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

"135.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai. Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā norādīto adresi.

(2) Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu."

37. Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

"135.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai

(2) Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku."

15.nodaļa

Protokols

37. Izteikt 15.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"15.nodaļa

Tiesas sēdes gaitas fiksēšana".

38. Izteikt 15.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"15.nodaļa

Tiesas sēdes gaitas fiksēšana".

38. Papildināt 15.nodaļu ar 135.¹pantu šādā redakcijā:

"135.¹ pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

(1) Tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot protokolu. Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot tehniskos līdzekļus (136.¹pants).

(2) Procesa dalībnieki un citas tiesas sēdē klātesošās personas tiesas sēdes gaitu var fiksēt, ievērojot šā likuma 108.panta septītās daļas prasības."

39. Papildināt 15.nodaļu ar 135.¹pantu šādā redakcijā:

"135.¹ pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

(1) Tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot protokolu. Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot tehniskos līdzekļus (136.¹pants).

(2) Procesa dalībnieki un citas tiesas sēdē klātesošās personas tiesas sēdes gaitu var fiksēt, ievērojot šā likuma 108.panta septītās daļas prasības."

39. Papildināt likumu ar 136.¹pantu šādā redakcijā:

"136.¹pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā. Tiesneša lēmums par tehnisko līdzekļu izmantošanu nav pārsūdzams.

(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā."

40. Papildināt likumu ar 136.¹pantu šādā redakcijā:

"136.¹pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā."

137.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;

8) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus un lūgumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) šā likuma 30.pantā minētās institūcijas atzinuma īsu saturu;

12) tiesas debašu īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;

14) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma nolasīšanu;

15) ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma (lēmuma) tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(3) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) (Izslēgta ar 15.01.2004. likumu.)

(5) Ja tiesas sēdē tiek pārbaudīta valsts noslēpumu saturoša informācija, tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošo informāciju. Ja likumā nav noteikts citādi, protokolā nefiksē attiecīgās informācijas pārbaudi.

(6) Uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta kā kasācijas instances tiesas sēdes protokolu neattiecas šā panta pirmās daļas 8., 11., 12. un 15.punkta nosacījumi.

40. Papildināt 137.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā var nenorādīt šā panta pirmās daļas 8., 9., 11. un 12.punktā noteiktās ziņas."

41. Papildināt 137.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā var nenorādīt šā panta pirmās daļas 8., 9., 11. un 12.punktā noteiktās ziņas."

138.pants. Protokola rakstīšana

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izpildīšanas, bet sarežģītās lietās — ne vēlāk kā piektajā dienā.

(3) Pierakstījumus un labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro. Protokolā nedrīkst dzēst vai aizkrāsot tekstu.

41. Aizstāt 138.panta otrajā daļā vārdu "dienā" ar vārdu "darbdienā".

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 41.pantu šādā redakcijā:

„41. Izteikt 138.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Protokolu paraksta ne vēlāk kā septītajā dienā pēc tiesas sēdes pabeigšanas.”;

Atbalstīts

42. Izteikt 138.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Protokolu paraksta ne vēlāk kā septītajā dienā pēc tiesas sēdes pabeigšanas.”

139.pants. Piezīmes pie protokola

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot atzīmi, kurā norāda, vai tiesa piekrīt šīm piezīmēm.

(3) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

42. 139.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu";

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiesības iesniegt rakstveida piezīmes pie protokola neattiecas uz gadījumiem, kad tiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus."

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„aizstāt pirmajā daļā vārdus „triju dienu” ar vārdiem „piecu dienu”;

Atbalstīts

43. 139.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „triju dienu” ar vārdiem „piecu dienu”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesības iesniegt rakstveida piezīmes pie protokola neattiecas uz gadījumiem, kad tiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus."

143.pants. Piespiedu nauda

(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šī persona 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu, iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus.

43. Izteikt 143.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Personas pienākums ir samaksāt piespiedu naudu 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 43.pantu šādā redakcijā:

„43. Izteikt 143.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Personas pienākums ir samaksāt piespiedu naudu 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu.”

Atbalstīts

44. Izteikt 143.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Personas pienākums ir samaksāt piespiedu naudu 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu.”

(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

145.pants. Pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības

(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas (turpmāk — noraksts);

44. Izteikt 145.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) iepazīties ar lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem, ja tiesas sēdes gaitu fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus), izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas (turpmāk – noraksts);".

45. 145.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) iepazīties ar lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem, ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus), izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot to kopijas (turpmāk — noraksts);”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “administratīvā procesa dalībnieka privātās” ar vārdiem “personu privātās”.

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret cita administratīvā procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu;

11) saņemt lietā esošā sprieduma un lēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņiem piešķirtas ar šo likumu.

(2) Pieteicējam ir arī tiesības:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma;

2) kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.

(3) Atbildētājam ir arī tiesības celt iebildumus pret pieteikumā ietverto prasījumu, atzīt to pilnībā vai kādā daļā.

(4) Lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu, tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var pieņemt motivētu lēmumu, ar kuru nosaka ierobežojumu pieteicējam vai atbildētājam iepazīties ar lietas materiālu attiecīgo daļu. Ja tiesa lēmumā noteic, ka minētais ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem ir spēkā arī pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pieteicējam vai atbildētājam ir tādas pašas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kādas likums nosaka ikvienai citai personai.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 145. panta ceturtajā daļā vārdus „administratīvā procesa dalībnieka” ar vārdu „personu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 145. panta ceturtajā daļā vārdus „administratīvā procesa dalībnieka privātās” ar vārdiem „personu privātās”.

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.49.

Atbalstīts

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „administratīvā procesa dalībnieka privātās” ar vārdiem „personu privātās”.

146.pants. Trešās personas tiesības un pienākumi

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta piedalīties lietā saskaņā ar tiesas vai tiesneša lēmumu. Ja lietas izskatīšanas gaitā tiek konstatēts, ka trešās personas statusā lietā pieaicināta (pielaista) persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiesas nolēmums attiecīgajā lietā nevar skart, tiesa lemj par trešās personas statusa atņemšanu šai personai. Par tiesas lēmumu, ar kuru personai atņemts trešās personas statuss, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību.

(3) Trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.

(4) Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no prasījuma, atzīt prasījumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(5) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā pieteicēja vai atbildētāja pusē norāda, kādēļ trešā persona pielaižama piedalīties lietā.

(6) Ja administratīvajā lietā kā trešās personas ar tādu pašu subjektīvo tiesību vai interesi ir pieaicinātas vairāk nekā 10 personas, šīm personām ir pienākums savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi.

45. 146.pantā:

papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārda "tiesa" ar vārdu "(tiesnesis)";

papildināt pirmās daļas trešo teikumu pēc vārda "tiesas" ar vārdu "(tiesneša)";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību. Ja lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu tiek izteikts tiesas sēdē vai, ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, – pēc tiesas noteiktā lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas termiņa, par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts attiecīgais lūgums, nevar iesniegt blakus sūdzību, bet iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā vai kasācijas sūdzībā."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 45.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību, ja šāds lūgums izteikts līdz tiesas sēdei vai, ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, - līdz tiesas noteiktajam lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas termiņa beigām.””

Juridiskā komisija

Papildināt 146.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Tiesas lēmums, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, nav pārsūdzams, ja šāds lūgums izteikts tiesas sēdē vai pēc tiesas noteiktā lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas termiņa, ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.”;

Atbalstīts

46. 146.pantā:

papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārda "tiesa" ar vārdu "(tiesnesis)";

papildināt pirmās daļas trešo teikumu pēc vārda "tiesas" ar vārdu "(tiesneša)";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību, ja šāds lūgums izteikts līdz tiesas sēdei, vai, ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, — līdz tam, kad beidzies tiesas noteiktais termiņš lietas izskatīšanai pēc būtības.”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Tiesas lēmums, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, nav pārsūdzams, ja šāds lūgums izteikts tiesas sēdē vai pēc tam, kad beidzies tiesas noteiktais termiņš lietas izskatīšanai pēc būtības, ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.”

148.pants. Administratīvā procesa dalībnieka pienākums

(1) Administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums:

1) ierasties pēc aicinājuma tiesā;

2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties uz tiesas sēdi;

3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tam uzlikti saskaņā ar šo likumu.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.

46. Izteikt 148.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties uz tiesas sēdi. Iestādei lūgums par lietas izskatīšanu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes jāiesniedz tiesai ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tiesas sēdes, lūgumā norādot arī elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru, pa kuru tiesas darbiniekiem iespējams sazināties ar iestādi;".

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 46.pantu.

Atbalstīts

155.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt tiesu šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 155. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt tiesu šos pierādījumus nodrošināt. Tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, var pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu.”

Juridiskā komisija

Papildināt 155. pantu ar 2¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, var pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu.”

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.54.

Atbalstīts

47. Papildināt 155.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, var pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu.”

177.pants. Atbildība par pieprasītās informācijas, rakstveida vai lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasīto informāciju, rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt attiecīgajai personai piespiedu naudu līdz 50 latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasīto informāciju un pierādījumus.

47. Aizstāt 177.pantā vārdu "tiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "tiesnesis" (attiecīgā locījumā).

48. Aizstāt 177.pantā vārdu "tiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "tiesnesis" (attiecīgā locījumā).

185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana vai atjaunošana

(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.

48. 185.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.";

(3) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā paredzēto administratīvā akta adresāta lūgumu, var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas);

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā akta darbība netiek apturēta;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personu dzīvībai, veselībai un mantai;

5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu; 6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;

7) tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība;

8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības;

9) iesniegts pieteikums par vispārīgo administratīvo aktu;

10) administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.);

11) pieteikums iesniegts par tādu administratīvo aktu, ar kuru saskaņā ar šā likuma 86.panta otrās daļas 3. un 4.punktu atcelts adresātam labvēlīgs prettiesisks administratīvais akts.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 185. panta ceturtās daļas 11. punktā vārdu „un” ar vārdu „vai”.

Atbalstīts

priekšlikumā Nr.57.

(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot tās 8.punktā minēto gadījumu vai citus likumā noteiktos gadījumus, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot tās 8.punktā minēto gadījumu vai citus likumā noteiktos gadījumus, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Tiesas lēmums par administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 48.pantu šādā redakcijā:

„48. Papildināt 185.panta piekto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas lēmums par administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties.””

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 48.pantu šādā redakcijā:

„47. 185.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 11. punktā vārdu „un” ar vārdu „vai”.;

papildināt piekto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas lēmums par administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties.”

Atbalstīts

priekšlikumā Nr.57.

Atbalstīts

49. 185.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 11.punktā vārdu “un” ar vārdu “vai”;

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties.”

(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā minēto lūgumu, var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

(7) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

(8) Izlemjot jautājumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, tiesa vienlaicīgi var noteikt pasākumus administratīvā akta jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai, ja tas ir nepieciešams un iespējams.

185.¹ pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu

(1) Tiesa lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu izskata rakstveida procesā.

(2) Tiesa, izlemjot lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu, ņem vērā to, vai pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks.

(3) Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, ja lūgums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja lūgums iesniegts par administratīvo aktu, kura darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

49. Papildināt 185.¹pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja par lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības tādā kārtībā, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā likuma 185.pantā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas.

(6) Tiesa izbeidz tiesvedību par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja tā pieņēmusi izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, kura darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

Juridiskais birojs

35. Izslēgt likumprojekta 49.pantā piedāvātajā 185.¹panta piektajā daļā vārdu „nepieciešamie”

Atbalstīts

50. Papildināt 185.¹pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja par lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā likuma 185.pantā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas.

(6) Tiesa izbeidz tiesvedību par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja tā pieņēmusi izskatīšanai lūgumu par attiecīgā administratīvā akta darbības apturēšanu un šā akta darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

186.pants. Pieteikuma forma un saturs

(1) Pieteikumu iesniedz rakstveidā.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kā arī citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, ja tāds ir, un juridisko adresi;

3) iestādes nosaukumu un adresi;

4) pieteikuma pamatu un pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā;

5) prasījumu;

6) prasījuma summu, ja tajā ietverts prasījums atlīdzināt zaudējumus;

7) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu, ja tādi ir pievienoti;

8) pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.

50. 186.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kā arī citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, ja tāds ir, un juridisko adresi. Pieteicējs pieteikumā norāda arī savu un sava pārstāvja tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tādi ir, kā arī citus sakaru līdzekļus;";

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 50.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„papildināt otrās daļas 2.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Pieteicējs pieteikumā norāda arī savu un sava pārstāvja tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tādi ir, kā arī citus sakaru līdzekļus;””

Atbalstīts

51. 186.pantā:

papildināt otrās daļas 2.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pieteicējs pieteikumā norāda arī savu un sava pārstāvja tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tāda ir, kā arī citus sakaru līdzekļus;”;

(3) Pieteikumā var norādīt:

1) atbildētāju, institūciju, kura to pārstāv, un tās adresi;

2) prasījuma summu, ja pieteikumā ietverts prasījums atlīdzināt personisko kaitējumu;

3) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai;

4) viedokli par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš pieteikumam pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) lūgumu administratīvo lietu izskatīt mutvārdu procesā."

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) lūgumu administratīvo lietu izskatīt mutvārdu procesā.”

187.pants. Pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas samaksu;

2) lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums.

(2) Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot pieteicēju — fizisko personu no pienākuma iesniegt pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajai personai.

51. Izslēgt 187.panta pirmās daļas 1.punktu.

52. Izslēgt 187.panta pirmās daļas 1.punktu.

188.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš

(1) Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā augstākas iestādes lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu.

(2) Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, tad pieteikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

52. Papildināt 188.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo, bet kurai administratīvais akts nav paziņots, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 52.pantu šādā redakcijā:

„52. Papildināt 188.pantu ar 3¹daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ja administratīvais akts ierobežo privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses, bet privātpersonai nav paziņots, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.””

Atbalstīts

53. 188.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja administratīvais akts ierobežo privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses, bet privātpersonai tas nav paziņots, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no šā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.”;

(4) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad spēkā stājies augstākas iestādes lēmums par apstrīdēto faktisko rīcību. Ja šajā lēmumā nav norādīta pārsūdzības kārtība un termiņi, pieteikumu var iesniegt gada laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja iestādei, kas veikusi attiecīgo faktisko rīcību, nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt gada laikā no dienas, kad pieteicējam par to kļuvis zināms (91.panta ceturtā daļa).

(5) Ja iestāde vai augstāka iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 188. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Pieteikumu par publisko tiesību līgumu var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai bija jāuzzina par pamatu vērsties tiesā saistībā ar līgumu.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Pieteikumu par publisko tiesību līgumu var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai bija jāuzzina par pamatu vērsties tiesā saistībā ar līgumu.”

189.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses (fiziskā persona — pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona — pēc juridiskās adreses). Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses. Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta attiecīgajam tiesu namam. Par pieteikuma iesniegšanas datumu šādā gadījumā uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums iesniegts tiesā. Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmā instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieteikumu tiesai iesniedz attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākās tiesas Senātā.

(2) Pieteikumu var iesniegt pieteicējs vai viņa pilnvarota persona. Pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu vai izmantojot normatīvajos aktos noteiktos sakaru līdzekļus.

(3) Ja pieteikumu iesniedz pilnvarotā persona, tās pilnvarojumam jābūt apliecinātam likumā noteiktajā kārtībā.

53. Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

"189.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses (fiziskā persona – pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona – pēc juridiskās adreses).

(2) Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses.

(3) Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

54. Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

“189.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses [fiziskā persona — pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona — pēc juridiskās adreses].

(2) Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses.

(3) Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

(4) Ja vienu pieteikumu iesniedz vairāki pieteicēji, tas iesniedzams Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc viena līdzpieteicēja adreses.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 53.pantā piedāvātajā 189.panta ceturtajā daļā vārdu „vienu”.

Atbalstīts

(4) Ja pieteikumu iesniedz vairāki pieteicēji, tas iesniedzams Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc viena līdzpieteicēja adreses.

(5) Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta attiecīgajam tiesu namam. Ja kļūdaini iesniegts pieteikums, kuru iesnieguši vairāki pieteicēji, tiesa piekritīgo tiesu namu nosaka pēc tā līdzpieteicēja adreses, kurš pieteikumā norādīts kā pirmais.

(6) Par pieteikuma iesniegšanas datumu šā panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums iesniegts tiesā.

(7) Ja likums nosaka, ka administratīvo lietu kā pirmās instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieteikumu tiesai iesniedz attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākās tiesas Senātā."

(5) Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta attiecīgajam tiesu namam. Ja pieteikums, kuru iesnieguši vairāki pieteicēji, iesniegts kļūdaini, tiesa piekritīgo tiesu namu nosaka pēc tā līdzpieteicēja adreses, kurš pieteikumā norādīts pirmais.

(6) Par pieteikuma iesniegšanas datumu šā panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums iesniegts tiesā.

(7) Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmās instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieteikumu iesniedz attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākās tiesas Senātā.”

190.pants. Lemšana par pieteikumu

(1) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā (attiecīgajā tiesu namā) tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības;

4) atteikšanos izskatīt pieteikumu (191.¹ pants).

(2) Ja nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai tiesā, šā panta pirmajā daļā noteiktais septiņu dienu termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.

(3) Ja šā likuma 121.panta ceturtajā daļā paredzēto apstākļu dēļ tiesnesis nevar pieņemt vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, viņš vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai.

54. Papildināt 190.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pieteikuma izlemšanas ietvaros tiesnesis, ja nepieciešams, var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kas ir būtiski, izlemjot jautājumu par lietas ierosināšanu. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus.

(5) Ja par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, tiesnesis saskaņā ar šā likuma 192.pantu atstāj pieteikumu bez virzības, nevērtējot pieteikuma atbilstību pārējām likuma prasībām (pieteikuma pieņemšanas kritērijiem)."

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 54.pantu šādā redakcijā:

„55. 190.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “septiņu dienu laikā”;

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pieteikuma apmierināšanu, neierosinot lietu.”;

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Tiesnesis vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem pieņem septiņu dienu laikā. Ja pieteikums ir sarežģīts vai pastāv iespēja piemērot šā likuma 191.¹ un 191.²pantu, tiesnesis ar rezolūciju var pagarināt pieteikuma izlemšanu uz vienu mēnesi.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “pirmajā daļā noteiktais septiņu dienu” ar skaitli un vārdiem “1.¹daļā noteiktais”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izlemjot jautājumu par pieteikumu, tiesnesis, ja nepieciešams, var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kas ir būtiski, izlemjot jautājumu par lietas ierosināšanu. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus.

(5) Ja par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, tiesnesis saskaņā ar šā likuma 192.pantu atstāj pieteikumu bez virzības, nevērtējot tā atbilstību pārējām likuma prasībām (pieteikuma pieņemšanas kritērijiem).”

Atbalstīts

55. 190.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “septiņu dienu laikā”;

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pieteikuma apmierināšanu, neierosinot lietu.”;

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “pirmajā daļā noteiktais septiņu dienu” ar skaitli un vārdiem “1.¹daļā noteiktais”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

191.pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

3) lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar pieteicēja atteikšanos no prasījuma;

4) lieta nepiekrīt šai tiesai;

5) pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

6) pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

7) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu;

9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami;

10) tiesa nav atjaunojusi nokavēto procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 191. pantā pirmās daļas 4. punktu.

Atbalstīts

56. 191. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4. punktu;

11) tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šīs daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai 10.punktu, vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.¹ pantu;

55. Papildināt 191.panta pirmās daļas 11.punktu pēc skaitļiem un vārda "191.¹pantu" ar vārdiem un skaitļiem "vai par kuru izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz šā likuma 282.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8. vai 9.punktu".

papildināt pirmās daļas 11.punktu pēc skaitļa un vārda "191.¹pantu" ar vārdiem un skaitļiem "vai par kuru izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz šā likuma 282.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8. vai 9.punktu";

12) pieteikums iesniegts par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, bet attiecīgais pieteicēja norādītais vai tiesas konstatētais procesuālais pārkāpums nav radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu vai arī šāda pieteikuma iesniegšana nav nepieciešama atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Iesniegto pieteikumu pieteicējam izsniedz pēc lēmuma stāšanās spēkā.

(3) Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis šā lēmuma norakstu.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 4.-7.punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā tad, kad būs novērsti esošie trūkumi.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 191. panta ceturtajā daļā skaitļus un vārdu „4.-7. punkta” ar skaitļiem un vārdu „”5.-7. punktā”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 191. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja lieta, par kuru iesniegts pieteikums, nepiekrīt šai tiesai, tiesa pieteikumu pārsūta piekritīgajai tiesai.”

Atbalstīts

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdu “4.—7.punkta” ar skaitļiem un vārdu “5.—7.punktā”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja lieta, par kuru iesniegts pieteikums, nav piekritīga šai tiesai, tā pieteikumu pārsūta piekritīgajai tiesai.”

191.¹ pants. Acīmredzami nepamatota pieteikuma izskatīšanas atteikšana

(1) Tiesa var atteikties izskatīt pieteikumu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības);

2) šā paša pieteicēja iesniegtos citus pieteikumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt vai tie noraidīti.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 191.¹panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības) vai acīmredzami nepieļaujams.

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.69.

(2) Jautājumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu sakarā ar to, ka tas ir acīmredzami nepamatots, tiesa izlemj koleģiāli 14 dienu laikā šādā kārtībā:

1) ja tiesnesis, kuram pieteikums nodots izlemšanai šā likuma 190.pantā noteiktajā kārtībā, konstatē, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju pastāv šā panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi, viņš lūdz tiesas priekšsēdētāju jautājumam par pieteikuma pieņemšanu noteikt koleģiālu izlemšanu triju tiesnešu sastāvā;

2) ja tiesa koleģiāli vienbalsīgi atzīst, ka pastāv šā panta pirmajā daļā paredzētais pamats, lai atteiktu pieteikuma izskatīšanu, tā var pieņemt lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu. Šādu lēmumu tiesa noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā norāda uz pieteikuma acīmredzamu nepamatotību, kā arī uz informāciju, kas apliecina šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto apstākļu pastāvēšanu;

3) ja tiesnešu viedoklis par to, vai ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu, atšķiras, tiesneši pieņem lēmumu par to, ka konkrētajā gadījumā nav pamata atteikt pieteikuma izskatīšanu. Šādā gadījumā tiesas priekšsēdētājs pieteikumu izlemšanai vispārējā kārtībā nodod tiesnesim (190.pants).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 191.¹panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Jautājumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu sakarā ar to, ka tas ir acīmredzami nepamatots vai acīmredzami nepieļaujams, tiesa izlemj koleģiāli 14 dienu laikā šādā kārtībā:”.

Juridiskā komisija

Izteikt 191.¹pantu šādā redakcijā:

„191.¹pants. Pieteikuma izskatīšanas atteikšana

(1) Tiesnesis var atteikties izskatīt pieteikumu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības), acīmredzami nepieļaujams vai objektīvi nesaprotams.

(2) Tiesnesis lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu pastāvēšanu.

(3) Par tiesneša lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu pieteicējs 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, pati izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu. Augstākas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.”;

Neatbalstīts

Atbalstīts

57. Izteikt 191.¹pantu šādā redakcijā:

“191.¹pants. Pieteikuma izskatīšanas atteikšana

(1) Tiesnesis var atteikt pieteikuma izskatīšanu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības), acīmredzami nepieļaujams vai objektīvi nesaprotams.

(2) Tiesnesis lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu pastāvēšanu.

(3) Par tiesas lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu pieteicējs 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, pati izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu. Augstākas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 191.²pantu šādā redakcijā:

„191.²pants. Pieteikuma apmierināšana bez tālākas lietas iztiesāšanas

(1) Ja pieteikuma izlemšanas ietvaros tiesnesis pēc iepazīšanās ar pieteikumu un iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas gūst pārliecību, ka pieteikums ir apmierināms, un pieteikumā nav skarts būtisks tiesībjautājums, tiesnesis var apmierināt pieteikumu bez tālākas lietas iztiesāšanas.

(2) Tiesnesis lēmumu par pieteikuma apmierināšanu bez tālākas lietas iztiesāšanas noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(3) Par tiesneša lēmumu par pieteikuma apmierināšanu bez tālākas lietas iztiesāšanas iespējamie procesa dalībnieki 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, pati izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats apmierināt pieteikumu bez tālākas lietas iztiesāšanas. Augstākas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

58. Papildināt likumu ar 191.²pantu šādā redakcijā:

“191.²pants. Pieteikuma apmierināšana bez lietas tālākas iztiesāšanas

(1) Ja, izlemjot jautājumu par pieteikumu, tiesnesis pēc iepazīšanās ar šo pieteikumu un iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas gūst pārliecību, ka pieteikums ir apmierināms, un ja pieteikumā nav skarts būtisks tiesību jautājums, viņš var apmierināt pieteikumu bez lietas tālākas iztiesāšanas.

(2) Tiesnesis lēmumu par pieteikuma apmierināšanu bez lietas tālākas iztiesāšanas noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(3) Par tiesneša lēmumu par pieteikuma apmierināšanu bez lietas tālākas iztiesāšanas iespējamie procesa dalībnieki 10 dienu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats apmierināt pieteikumu bez lietas tālākas iztiesāšanas. Augstākas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

192.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikums neatbilst šā likuma 186.panta prasībām;

56. 192.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

"1¹) par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva;";

59. 192.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

“1¹) par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva;”;

2) pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 187.panta pirmajā daļā minētie dokumenti;

3) pieteikums ir iesniegts pēc pārsūdzēšanas termiņa beigām un tam nav pievienots lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu un motivēts paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi, kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 192. panta pirmās daļas 2. punkta pēc skaitļa un vārdiem „187.panta pirmajā” ar vārdiem „un otrajā”.

Atbalstīts

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc skaitļa un vārdiem “187.panta pirmajā” ar vārdiem “un otrajā”;

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Pārsūdzības termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis lēmuma norakstu. Ja apelācijas instances tiesa blakus sūdzību noraida, tā lēmumā norāda termiņu, līdz kuram pieteicējam jānovērš pirmās instances tiesas nolēmumā norādītie trūkumi.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams. Pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības, tiesnesis trūkumu novēršanai noteiktā termiņa ietvaros var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par jautājumiem, kas saistīti ar pieteikuma atstāšanas bez virzības iemesliem. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus. Ja iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas rezultātā tiesnesis iegūst visu nepieciešamo informāciju, kuras trūkums bija iemesls pieteikuma atstāšanai bez virzības, tiesnesis var atzīt, ka trūkumi uzskatāmi par novērstiem. Šo tiesneša lēmumu ieraksta sēdes protokolā.";

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

„izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams.””;

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams.”;

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 56.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar 2¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības, tiesnesis trūkumu novēršanai noteiktā termiņa ietvaros var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai izjautātu viņus par jautājumiem, kas saistīti ar pieteikuma atstāšanas bez virzības iemesliem. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus. Ja iespējamo procesa dalībnieku izjautāšanas rezultātā tiesnesis iegūst informāciju, kuras trūkums bija iemesls pieteikuma atstāšanai bez virzības, tiesnesis var atzīt, ka trūkumi uzskatāmi par novērstiem. Šo tiesneša lēmumu ieraksta sēdes protokolā””

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Atbalstīts

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības, tiesnesis trūkumu novēršanai noteiktā termiņa ietvaros var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par iemesliem, kas saistīti ar pieteikuma atstāšanu bez virzības. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus. Ja iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas rezultātā tiesnesis iegūst informāciju, kuras nepilnība bija pamatā pieteikuma atstāšanai bez virzības, viņš var atzīt, ka trūkumi uzskatāmi par novērstiem. Šo tiesneša lēmumu ieraksta sēdes protokolā.”;

(3) Ja pieteicējs noteiktā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesā.

(4) Ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu un atdod pieteicējam. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Pieteikuma atdošana pieteicējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo pieteikuma iesniegšanas kārtību.

(6) Ja pieteikumam nav pievienoti šā likuma 187.panta pirmajā daļā minētie dokumenti un pieteicējam nav iespēju šos dokumentus iesniegt, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības un pēc savas iniciatīvas pieprasa trūkstošos dokumentus no iestādēm un personām.

aizstāt sestajā daļā vārdu "tiesa" ar vārdu "tiesnesis".

197.pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par pagaidu noregulējumu

(1) Lūgumu par pagaidu noregulējumu izskata rakstveida procesā. Tiesa izskata lūgumu saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.

(2) Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu par pagaidu noregulējumu, ja lūgums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

57. Papildināt 197.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja par lūgumu par pagaidu noregulējumu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības tādā kārtībā, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā panta pirmajā daļā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas."

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 57.pantā (attiecībā uz grozījumiem likuma 197.panta trešajā daļā) vārdus „par lūgumu par pagaidu noregulējumu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī ja”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 57.pantā piedāvātajā 197.panta trešajā daļā vārdu „nepieciešamie”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

60. Papildināt 197.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja par lūgumu par pagaidu noregulējumu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā panta pirmajā daļā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas.”

203.pants. Pieteikuma nosūtīšana atbildētājam un atbildētāja paskaidrojums

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam un uzaicina viņu mēneša laikā no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas sniegt rakstveida paskaidrojumus. Ja atbildētājs nokavē paskaidrojumu sniegšanas termiņu un šis nokavējums apgrūtina lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesa var uzlikt atbildētājam piespiedu naudu līdz 50 latiem.

(2) Atbildētājs paskaidrojumā norāda iebildumus pret pieteikumu un pievieno pierādījumus, kuri tos apstiprina. Atbildētājs pieteicēja prasījumu var arī pilnīgi vai daļā atzīt.

(3) Paskaidrojumu iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu.

(4) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 203. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam un uzaicina viņu mēneša laikā no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas sniegt rakstveida paskaidrojumus. Ja lieta tiek izskatīta ārpus kārtas vai ja tiek lemts par pagaidu aizsardzību, tiesnesis var noteikt īsāku termiņu paskaidrojumu iesniegšanai, kas nevar būt īsāks par piecām dienām no pieteikuma noraksta saņemšanas dienas. Ja atbildētājs nokavē paskaidrojumu sniegšanas termiņu un šis nokavējums apgrūtina lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesa var uzlikt atbildētājam piespiedu naudu līdz 50 latiem.”

Juridiskā komisija

203.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja lieta tiek izskatīta ārpus kārtas vai ja tiek lemts par pagaidu aizsardzību, tiesnesis var noteikt īsāku termiņu paskaidrojumu iesniegšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par trešo teikumu un izteikt to šādā redakcijā:

“Ja atbildētājs nokavē paskaidrojumu sniegšanas termiņu un šis nokavējums apgrūtina lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesa (tiesnesis) var uzlikt atbildētājam piespiedu naudu līdz 50 latiem.”

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.77.

Atbalstīts

61. 203.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja lieta tiek izskatīta ārpus kārtas vai ja tiek lemts par pagaidu aizsardzību, tiesnesis var noteikt īsāku termiņu paskaidrojumu iesniegšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par trešo teikumu un izteikt to šādā redakcijā:

204.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis pilda šādas procesuālās darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā vai par nepieciešamību uzlikt trešajām personām pienākumu savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi;

2) izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;

3) izlemj jautājumu par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām;

4) izlemj jautājumu par šā likuma 30.pantā minētās institūcijas pieaicināšanu;

5) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;

6) izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu lietā;

7) pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus šā likuma 169. un 173.panta noteiktajā kārtībā;

8) izlemj jautājumu, vai lieta nav izskatāma rakstveida procesā;

9) nosaka atbildētāju vai izlemj jautājumu par tā aizstāšanu, ja pieteikumā atbildētājs nav norādīts vai norādīts nepareizi;

10) izlemj jautājumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājam iesniegt savam paskaidrojumam pievienotos dokumentus un pierādījumus ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu;

11) pilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

58. 204.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) izlemj jautājumu, vai lieta ir izskatāma mutvārdu procesā;";

62. 204.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) izlemj jautājumu, vai lieta ir izskatāma mutvārdu procesā;";

(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram iesniedzami pieteikuma vai paskaidrojumu papildinājumi vai grozījumi, kā arī cita rakstura iesniegumi vai lūgumi.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram var iesniegt papildu paskaidrojumus, pierādījumus, pieteikt lūgumus (tostarp lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā) u.tml. Izskatot rakstveida procesā procesuālus jautājumus un lietas sakarā ar sūdzību, tiesnesis vienlaikus nosaka arī dienu, kad jautājuma izskatīšana pēc būtības būs pabeigta.";

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 58.pantā piedāvāto 204.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram iesniedzami papildu paskaidrojumi, cita rakstura iesniegumi vai lūgumi, kā arī pierādījumi.”;

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(3) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

izslēgt trešajā daļā vārdus "noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā";

(4) Tiesnesis var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību, kā arī izzināt viņu viedokli par iespēju izskatīt lietu rakstveida procesā.

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "kā arī izzināt viņu viedokli par iespēju izskatīt lietu rakstveida procesā";

(5) Ja tiesnesis konstatē, ka lietā kā trešās personas būtu pieaicināmas vairākas personas, iespējams, konkrēti neidentificētas personas, kuru tiesības piedalīties procesā izriet no analogas ar lietas būtību saistītas subjektīvās tiesības un intereses, tiesnesis lēmumā par trešo personu pieaicināšanu lietā nenorāda konkrētu pieaicināmo personu vārdu un uzvārdu, bet gan identificē pieaicināmās trešās personas pēc tām piemītošajām konkrētajām subjektīvajām tiesībām vai interesēm. Šādos gadījumos tiesa lēmumu par trešo personu pieaicināšanu lietā nosūta tām personām, kuru dzīvesvietu vai atrašanās vietu tiesai ir iespējams noskaidrot no lietas materiāliem. Turklāt šādos gadījumos tiesa laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par ierosināto administratīvo lietu un aicinājumu trešajām personām iepazīties ar lietu un ierasties uz lietas izskatīšanu. Ja šāds paziņojums ir publicēts, atzīstams, ka šīm trešajām personām par lietas izskatīšanu pienācīgi paziņots.

(6) Ja pārsūdzēts vispārīgais administratīvais akts, tiesai, izlemjot jautājumu par trešo personu pieaicināšanu (pielaišanu) lietā, ir pienākums pieaicināt tās personas, kuras izteikušas attiecīgu lūgumu. Pārējo iespējamo trešo personu pieaicināšanas nepieciešamību tiesa izlemj pēc sava ieskata.

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Tiesa (tiesnesis) var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (ne tiesas sēdes norises vietā)."

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 58.pantā piedāvātajā 204.panta septītajā daļā vārdus iekavās „(ne tiesas sēdes norises vietā)” ar vārdiem „un nevar ierasties tiesas sēdes norises vietā”

Atbalstīts

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

206.pants. Tiesas sēdes noteikšana

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis pieņem lēmumu, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav piemērojami lietās, kas izskatāmas rakstveida procesā.

59. Izteikt 206.pantu šādā redakcijā:

"206.pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

(1) Pirmās instances tiesa administratīvo lietu pēc būtības izskata rakstveida procesā.

(2) Tiesa administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības nosaka mutvārdu procesā, ja to lūdz pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs – privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem.

(3) Ja lieta izskatāma rakstveida procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka dienu, kad lietas izskatīšana pēc būtības tiks pabeigta.

(4) Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas."

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta 59.pantā piedāvātā 206.panta trešajā daļā vārdus „dienu, kad lietas izskatīšana pēc būtības tiks pabeigta” ar vārdiem „dienu, līdz kurai procesa dalībnieki var iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus vai lūgumus, kā arī pierādījumus”;

Atbalstīts

63. Izteikt 206.pantu šādā redakcijā:

"206.pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

(1) Pirmās instances tiesa administratīvo lietu pēc būtības izskata rakstveida procesā.

(2) Administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības tiesa nosaka mutvārdu procesā, ja to lūdz pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs – privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem.

(3) Ja lieta izskatāma rakstveida procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka dienu, līdz kurai procesa dalībnieki var iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus vai lūgumus, kā arī pierādījumus.

60. Papildināt 23.nodaļu ar 206.¹pantu šādā redakcijā:

"206.¹ pants. Eksperimentālsprieduma process

(1) Ja tiesā ierosinātas vairākas pēc faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem analogas lietas, par kuru izšķiršanai svarīgo tiesībjautājumu nav izveidojusies augstākās instances tiesas judikatūra, ar tiesas priekšsēdētāja lēmumu vienai vai vairākām no šīm lietām var noteikt eksperimentāllietas statusu.

(2) Ja lietai noteikts eksperimentāllietas statuss, tā katrā tiesu instancē izskatāma ārpus kārtas. Pārējās eksperimentāllietai pēc faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem analogās lietas tiesa neskata līdz dienai, kad spēkā stājies galīgais nolēmums eksperimentāllietā."

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 60.pantu.

Atbalstīts

210.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

Tiesas sēdes gaitu var pierakstīt un citādi fiksēt, netraucējot tās norisi. Lietot tiesas sēdē skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku drīkst tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokļus.

61. Izteikt 210.pantu šādā redakcijā:

"210.pants. Videokonference

Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu ierakstu (tehnisko līdzekli – videokonferenci) reālajā laikā. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot videokonferenci, notiek šajā likumā administratīvo lietu iztiesāšanai noteiktajā kārtībā."

64. Izteikt 210.pantu šādā redakcijā:

“210.pants. Videokonference

Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot tehnisko līdzekli — attēlu ierakstu reālajā laikā. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot videokonferenci, notiek šajā likumā administratīvo lietu iztiesāšanai noteiktajā kārtībā.”

214.pants. Administratīvā procesa dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt.

(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks, kas nav ieradies uz tiesas sēdi, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 50 latiem.

(3) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem neierodas uz tiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 50 latiem.

(4) Lieciniekiem un ekspertiem, kuri nav ieradušies uz tiesas sēdi, piemērojamas šā likuma 166. un 179.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.

Juridiskais birojs

Papildināt 214.pantu ar 1¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Iestāde var lūgt izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes. Šāds iestādes lūgums jāiesniedz tiesai ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tiesas sēdes.”

Atbalstīts

65. Papildināt 214.pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Iestāde var lūgt izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes. Šāds iestādes lūgums jāiesniedz tiesā ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tiesas sēdes.”

217.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

(1) Tiesa izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

62. Izslēgt 217.pantu.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 62. pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 217. pantu šādā redakcijā:

217.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.”

Atbalstīts

66. Izteikt 217. pantu šādā redakcijā:

„217.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.”

240.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro administratīvā procesa dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumā ietverto prasījumu.

(3) Ja pieteicējs neatsakās no prasījuma, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

63. Papildināt 240.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, lietas izskatīšana pēc būtības tiek pabeigta dienā, kuru tiesnesis noteicis saskaņā ar šā likuma 206.panta trešo daļu."

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 63.pantu šādā redakcijā:

„63. Papildināt 240.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, tiesnesis saskaņā ar šā likuma 206.panta trešo daļu nosaka dienu, līdz kurai procesa dalībnieki var iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus vai lūgumus, kā arī pierādījumus.”

Atbalstīts

67. Papildināt 240.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā.

64. Papildināt 243.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, par sprieduma sastādīšanu tiesa paziņo saskaņā ar šā likuma 259.pantu."

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 64 pantu ar vārdiem „uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 64.pantu šādā redakcijā:

"64. Izteikt 243.pantu šādā redakcijā:

"243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

(1) Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā. Ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.

(3) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, par sprieduma sastādīšanu tiesa paziņo saskaņā ar šā likuma 259.pantu."

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.86.

Atbalstīts

68. Izteikt 243.pantu šādā redakcijā:

"243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

(1) Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, kā arī nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(3) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, par sprieduma sastādīšanu tiesa paziņo saskaņā ar šā likuma 259.pantu."

244.pants. Lietas iztiesāšanas atsākšana

(1) Ja tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Šādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

65. Papildināt 244.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt pierādījumus, tā var noteikt jaunu datumu, kad lietas izskatīšana pēc būtības tiks pabeigta, kā arī jaunu datumu, kad tiks sastādīts tiesas nolēmums."

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 65.pantu šādā redakcijā:

papildināt 244.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt pierādījumus, tā var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā vai pieprasīt procesa dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus vai sniegt papildu paskaidrojumus.”

Atbalstīts

69. Papildināt 244.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt pierādījumus, tā var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā vai pieprasīt, lai procesa dalībnieki iesniedz papildu pierādījumus vai sniedz papildu paskaidrojumus.”

245.pants. Administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā

Spriedumu tiesa taisa pēc lietā esošajiem dokumentiem, ievērojot likumā noteikto sprieduma taisīšanas kārtību.

66. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

"245.pants. Administratīvās lietas iztiesāšana rakstveida procesā

Iztiesājot administratīvo lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 66.pantā piedāvāto 245.panta tekstu šādā redakcijā:

„Tiesa, iztiesājot administratīvo lietu rakstveida procesā, ievēro tiesvedības administratīvajā lietā principus un procesa dalībnieku procesuālās tiesības, ciktāl to pieļauj rakstveida procesa būtība.”

Atbalstīts

70. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

“245.pants. Administratīvās lietas iztiesāšana rakstveida procesā

Tiesa, iztiesājot administratīvo lietu rakstveida procesā, ievēro administratīvās lietas tiesvedības principus un procesa dalībnieku procesuālās tiesības, ciktāl to pieļauj rakstveida procesa būtība.”

251.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas vietu un laiku, tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, ievaddaļā norāda uz šo faktu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda pieteicēja prasījumus un atbildētāja iebildumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, aprakstošajā daļā norāda uz administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu.

(5) Motīvu daļā norāda:

1) lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti vieni vai otri pierādījumi;

2) tiesību normas, uz kurām tiesa pamatojusies;

3) konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu;

4) atsauces uz tiesas spriedumiem un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko tiesa izmantojusi savā argumentācijā;

5) tiesas secinājumus par pieteikuma pamatotību.

67. 251.pantā:

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas vietu un laiku, tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu, kā arī to, kādā procesā (rakstveida vai mutvārdu) lieta izskatīta.

(4) Aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma būtību un pieteicēja prasījumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda argumentus, kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu (t.i., piemēroto tiesību normu, konstatēto tiesisko un faktisko apstākļu un pierādījumu, kā arī procesa dalībnieku argumentu analīzi). Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasījumu, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz piemērotajām tiesību normām.";

71. 251.pantā:

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Motīvu daļā norāda argumentus, kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu (proti, piemēroto tiesību normu, konstatēto lietas tiesisko un faktisko apstākļu un pierādījumu, kā arī procesa dalībnieku argumentu analīzi). Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasījumu, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz piemērotajām tiesību normām.”;

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas spriedumu par pieteikuma apmierināšanu pilnībā vai daļā vai par tā noraidīšanu pilnībā vai daļā un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva, šā likuma 253., 254. un 255.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva (fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi), šā likuma 253., 254. un 255.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 67.panta otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt sestās daļas otro teikumu pēc vārdiem „valsts nodeva” ar vārdiem iekavās „(fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi)”

Atbalstīts

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva (fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi), šā likuma 253., 254. un 255.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.”

253.pants. Spriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu

(1) Ja pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiesa atzīst par pamatotu, tā attiecīgo administratīvo aktu atceļ pilnībā vai kādā tā daļā vai atzīst to par spēkā neesošu. Administratīvā akta atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru dienu administratīvais akts uzskatāms par atceltu.

(2) Ja nepieciešams, it īpaši ja pirms administratīvā akta atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu uzsākta tā izpilde, tiesa spriedumā norāda, kādā veidā iestādei jānovērš uzsāktās izpildes sekas, un uzdod iestādei šajā nolūkā noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu.

(4) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta prettiesiskumu, tā spriedumā konstatē, ka spēku zaudējušais administratīvais akts ir bijis prettiesisks.

(5) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.

(6) Ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu. Lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu, iestāde ņem vērā tiesas nolēmumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus.

(7) Ja saskaņā ar šā likuma 185.panta otro daļu tiesa atjaunojusi pārsūdzētā administratīvā akta darbību, taču ar spriedumu attiecīgo administratīvo aktu atcēlusi vai atzinusi par spēkā neesošu, tā izvērtē, vai piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli nepieciešams atcelt un noteikt, ka līdz brīdim, kad tiesas spriedums stājas spēkā, administratīvā akta darbība uzskatāma par apturētu. Augstākas instances tiesa, izskatot lietu, atkārtoti var lemt par administratīvā akta darbības atjaunošanu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 253. panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja saskaņā ar šā likuma 185. panta otro daļu tiesa atjaunojusi pārsūdzētā administratīvā akta darbību, taču ar spriedumu attiecīgo administratīvo aktu atcēlusi vai atzinusi par spēkā neesošu, tā izvērtē, vai piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli nepieciešams atcelt un noteikt, ka līdz brīdim, kad tiesas spriedums stājas spēkā, administratīvā akta darbība uzskatāma par apturētu. Tiesas lēmums par pārsūdzētā administratīvā akta darbības apturēšanu šādā gadījumā stājas spēkā nekavējoties un tas nav pārsūdzams. Augstākas instances tiesa, izskatot lietu, atkārtoti var lemt par administratīvā akta darbības atjaunošanu.”

Atbalstīts

72. Izteikt 253.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja saskaņā ar šā likuma 185.panta otro daļu tiesa atjaunojusi pārsūdzētā administratīvā akta darbību, taču ar spriedumu attiecīgo administratīvo aktu atcēlusi vai atzinusi par spēkā neesošu, tā izvērtē, vai piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli nepieciešams atcelt un noteikt, ka līdz brīdim, kad tiesas spriedums stājas spēkā, administratīvā akta darbība uzskatāma par apturētu. Šādā gadījumā tiesas lēmums par pārsūdzētā administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzams. Augstākas instances tiesa, izskatot lietu, atkārtoti var lemt par administratīvā akta darbības atjaunošanu.”

68. Papildināt likumu ar 257.¹pantu šādā redakcijā:

"257.¹pants. Tiesas spriedums eksperimentāllietā

Tiesa, kas izskata eksperimentāllietu, piemērojamās tiesību normas nolēmumā analizē un atbildi uz lietas izšķiršanai svarīgo tiesībjautājumu sniedz tā, lai tiesas atziņas būtu tieši attiecināmas arī uz pārējām eksperimentāllietai analogajām lietām."

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 68.pantu.

Atbalstīts

259.pants. Sprieduma sastādīšana rakstveida procesā izskatītajās lietās

(1) Ja spriedums ir taisīts rakstveida procesā, procesa dalībniekiem laikus paziņo datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Pēc procesa dalībnieka lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā. Sprieduma norakstu nosūta šā panta pirmajā daļā minētajā datumā vai nākamajā darba dienā pēc tā. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

69. Izteikt 259.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"259.pants. Sprieduma sastādīšanas laiks un nosūtīšana rakstveida procesā izskatītajās lietās

(1) Lietā, kas izskatīta rakstveida procesā, tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā pēc tam, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Procesa dalībniekiem laikus paziņo datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu."

73. Izteikt 259.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"259.pants. Sprieduma sastādīšanas laiks un nosūtīšana rakstveida procesā izskatītajās lietās

260.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu nolēmumā administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

70. Izslēgt 260.panta trešo daļu.

74. Izslēgt 260.panta trešo daļu.

262.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav beidzies termiņš tā izpildei piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma izskaidrošanu.

(4) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

71. Izteikt 262.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu

izskata rakstveida procesā."

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

71. Izteikt 262. pantu šādā redakcijā:

„262.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Gadījumā, ja ir radušās grūtības ar sprieduma izpildi, tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav beidzies termiņš tā izpildei piespiedu kārtā. Tiesa atsaka pieņemt lūgumu par sprieduma izskaidrošanu, ja lūgums ir iesniegts par spriedumu, kas neatbilst šā pantā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata rakstveida procesā.

(4) Tiesas lēmums sprieduma izskaidrošanas jautājumā nav pārsūdzams.””

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 71.pantā piedāvātajā 262.panta trešajā daļā vārdu „Jautājumu” ar vārdiem „Tiesa jautājumu”;

Juridiskā komisija

71. Izteikt 262. pantu šādā redakcijā:

„262.pants. Sprieduma izskaidrošana

(3) Tiesa jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata rakstveida procesā.

(4) Tiesas lēmums sprieduma izskaidrošanas jautājumā nav pārsūdzams.””

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.94.

Atbalstīts

75. Izteikt 262.pantu šādā redakcijā:

“262.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Ja ir radušās grūtības ar sprieduma izpildi, tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot sprieduma saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav beidzies termiņš tā izpildei piespiedu kārtā. Tiesa atsaka pieņemt lūgumu par sprieduma izskaidrošanu, ja lūgums iesniegts par spriedumu, kas neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu tiesa izskata rakstveida procesā.

(4) Tiesas lēmums sprieduma izskaidrošanas jautājumā nav pārsūdzams.”

266.pants. Sprieduma izpildes sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ievērojot konkrētos apstākļus, var sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī grozīt sprieduma izpildes veidu un kārtību.

(2) Lūgumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanas nav šķērslis lūguma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

72. Izteikt 266.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā."

76. Izteikt 266.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā."

268.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja:

1) atbildētājs nav saņēmis pieteikuma norakstu un tāpēc lūdz atlikt lietas izskatīšanu;

2) nepieciešams pieaicināt par administratīvā procesa dalībnieku personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;

3) uz tiesas sēdi neierodas kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu.

73. Papildināt 268.pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) ja saskaņā ar tiesas vai tiesneša lēmumu lietas iztiesāšanā vai konkrētas procesuālās darbības veikšanā izmantojama videokonference, bet tehnisku iemeslu dēļ tās izmantošana nav iespējama;

5) analogai lietai noteikts eksperimentāllietas statuss (206.¹pants) un tajā vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums."

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 73.pantā iekļauto likuma 268.panta papildinājumu ar 5.punktu.

Atbalstīts

77. Papildināt 268.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) saskaņā ar tiesas (tiesneša) lēmumu lietas iztiesāšanā vai konkrētas procesuālās darbības veikšanā izmantojama videokonference, bet tehnisku iemeslu dēļ tas nav iespējams.”

269.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja tā atzīst, ka:

1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks vai pastāv citi svarīgi iemesli;

2) vēl nepieciešams vākt pierādījumus.

(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka strīda atrisināšanai gatavojas slēgt administratīvo līgumu.

74. Izteikt 269.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka gatavojas izbeigt tiesisko strīdu."

78. Izteikt 269.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka gatavojas izbeigt tiesisko strīdu."

270.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes laiku.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamā tiesas sēde.

75. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

"270.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem atsevišķa procesuāla dokumenta vai rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz lietas izskatīšanas atsākšanai, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes laiku (vai dienu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības rakstveida procesā).

(3) Rakstveida procesā izskatāmā lietā tiesa nosūta procesa dalībniekiem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu. Mutvārdu procesā izskatāmā lietā nākamās tiesas sēdes dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta lietas izskatīšanas atsākšanas diena."

79. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

"270.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta lietas izskatīšanas atsākšanas diena."

272.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

(1) Tiesa, atsākot iztiesāšanu pēc lietas atlikšanas, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.

(2) Pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma tiesa nolasa iepriekšējās tiesas sēdes protokolu.

76. Izslēgt 272.panta otro daļu.

80. Izslēgt 272.panta otro daļu.

273.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir pieteicējs vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) pieteicējs vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē;

4) tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam) vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar pieteicēja konstitucionālo sūdzību;

5) tā pieņem lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību.

77. 273.pantā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem "trešā persona" ar vārdiem "ar patstāvīgiem prasījumiem";

papildināt 5.punktu pēc vārdiem "spēkā esamību" ar vārdiem "vai pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu citai pārnacionālai institūcijai".

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 77.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 77.pantu.

attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts priekšlikumā Nr.97.

Atbalstīts

275.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedību aptur:

1) šā likuma 273.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 273.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 273.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz spēkā stājas spriedums vai lēmums attiecīgajā lietā;

4) šā likuma 274.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad saņemts eksperta atzinums;

5) šā likuma 274.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā — līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

6) šā likuma 273.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā — līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai;

7) šā likuma 273.panta 5.punktā paredzētajā gadījumā — līdz Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

78. 275.pantā:

papildināt 4. un 5.punktu pēc skaitļa un vārda "274.panta" ar vārdiem "pirmās daļas";

papildināt 6.punktu pēc skaitļiem un vārdiem "273.panta 4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "un 274.panta pirmās daļas 3.punktā";

papildināt 7.punktu pēc vārdiem "prejudiciālā nolēmuma" ar vārdiem "vai citas pārnacionālās institūcijas lēmuma".

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 78.panta trešo daļu.

Atbalstīts

81. 275.pantā:

papildināt 4. un 5.punktu pēc skaitļa un vārda "274.panta" ar vārdiem "pirmās daļas";

papildināt 6.punktu pēc skaitļiem un vārdiem "273.panta 4.punktā" ar vārdiem un skaitļiem "un 274.panta pirmās daļas 3.punktā".

276.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņu, līdz kuram tiesvedība apturēta.

(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 276. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību, izņemot gadījumus, kad tiesvedība tiek apturēta uz šā likuma 273. panta 4. vai 5. punkta pamata.”

Atbalstīts

82. Izteikt 276.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību, izņemot gadījumu, kad tiesvedība tiek apturēta, pamatojoties uz šā likuma 273.panta 4. vai 5.punktu.”

283.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282.panta 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes.

(2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

79. Izteikt 283.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282.panta 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt rakstveida procesā arī tad, ja lietas izskatīšana pamatā noteikta mutvārdu procesā."

100

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

79. Izteikt 283. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282. panta 4., 5., 6. un 7. punktā (ja pieteicējs piekrīt, ka tiesiskais strīds ir izbeidzies) paredzētajos gadījumos lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt rakstveida procesā arī tad, ja lietas izskatīšana pamatā noteikta mutvārdu procesā.””

Atbalstīts

83. Izteikt 283. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

286.pants. Lēmuma saturs

(1) Lēmumā tiesa norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

(2) Izņēmuma gadījumā tiesa var sastādīt lēmumu bez tā motīvu daļas (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesa sastāda septiņu dienu laikā.

(3) Gadījumā, kad tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka zemākās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesa par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

(4) Izņēmuma gadījumā, ja tiesa atzīst, ka konkrētajā tiesas sēdē (vai dienā, kad jautājums izskatāms rakstveida procesa kārtībā) nav iespējams taisīt lēmuma rezolutīvo daļu, tā procesa dalībniekiem paziņo datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad lēmums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā.

80. 286.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"286.pants. Lēmuma saturs un pieņemšanas termiņi";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja izskatāma blakus sūdzība par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt pieņemt pieteikumu vai izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz to, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā vai pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav šādu tiesību, un ja tiesa, kas izskata blakus sūdzību un kuras lēmums konkrētajā jautājumā ir galīgs, konstatē, ka jautājuma sarežģītības dēļ lēmuma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, nekā paredzēts šā panta ceturtajā daļā, tiesa nosaka citu lēmuma sastādīšanas datumu tuvāko 14 dienu laikā."

84. 286.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“286.pants. Lēmuma saturs un pieņemšanas termiņi”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja izskatāma blakus sūdzība par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt pieteikuma pieņemšanu vai tiesvedības izbeigšanu, pamatojoties uz to, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā vai pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav šādu tiesību, un ja tiesa, kura izskata blakus sūdzību un kuras lēmums konkrētajā jautājumā ir galīgs, konstatē, ka šā jautājuma sarežģītības dēļ lēmuma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, nekā paredzēts šā panta ceturtajā daļā, tā nosaka citu lēmuma sastādīšanas datumu tuvāko 14 dienu laikā.”

81. Papildināt 31.nodaļu ar 288.¹pantu šādā redakcijā:

"288.¹pants. Papildlēmums, kļūdu labošana lēmumā un lēmuma skaidrošana

(1) Ja nepieciešams taisīt papildlēmumu vai labot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, piemērojamas tiesību normas, kas nosaka papildsprieduma taisīšanu vai pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.

(2) Procesa dalībnieks var lūgt skaidrot tādu tiesas lēmumu, kuru iespējams izpildīt piespiedu kārtā. Šāda lēmuma skaidrošana notiek tādā kārtībā, kāda noteikta spriedumu skaidrošanai."

85. Papildināt 31.nodaļu ar 288.¹pantu šādā redakcijā:

“288.¹pants. Papildlēmums, kļūdu labošana lēmumā un lēmuma skaidrošana

(2) Procesa dalībnieks var lūgt, lai tiek skaidrots tāds tiesas lēmums, kuru iespējams izpildīt piespiedu kārtā. Šāda lēmuma skaidrošana notiek tādā kārtībā, kāda noteikta spriedumu skaidrošanai.”

289.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību

Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību, izņemot gadījumu, kad likumā paredzēts, ka spriedums nav pārsūdzams vai ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību.

101

Deputāte I.Lībiņa – Egnere

Papildināt 289.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde var iesniegt apelācijas sūdzību, ja tam rakstveidā ir piekritusi augstāka iestāde. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, šās daļas noteikumi nav piemērojami.”

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.102.

292.pants. Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) atbildētāju pārstāvošo institūciju un tās atrašanās vietu;

4) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību;

5) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

6) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

7) vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu (par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesā);

8) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

9) vai piekrīt lietu izskatīt rakstveida procesā, ja administratīvā rajona tiesā lieta izskatīta mutvārdu procesā;

10) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;

11) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

82. 292.pantā:

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

izslēgt trešo daļu.

86. 292.pantā:

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

izslēgt trešo daļu.

296.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja:

1) iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā likuma 292.panta prasībām;

2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti;

3) par apelācijas sūdzību nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

(3) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(4) Apelācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par apelācijas sūdzības iesniegšanu.

83. 296 pantā:

izslēgt otrās daļas otro un trešo teikumu;

papildināt trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumu par apelācijas sūdzības uzskatīšanu par neiesniegtu un atdošanu iesniedzējam var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību."

87. 296 pantā:

izslēgt otrās daļas otro un trešo teikumu;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumu par apelācijas sūdzības uzskatīšanu par neiesniegtu un atdošanu iesniedzējam var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību."

300.pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Par apelācijas sūdzību administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 289., 292., 293. un 294.panta noteikumiem, un par to maksā valsts nodevu piecu latu apmērā.

(3) Pretapelācijas sūdzību iesniedz apelācijas instances tiesai termiņā, kas paredzēts šā likuma 299.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas Administratīvā apgabaltiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem pretapelācijas sūdzības norakstus.

84. Izslēgt 300.panta otrajā daļā vārdus "un par to maksā valsts nodevu piecu latu apmērā".

88. Izslēgt 300.panta otrajā daļā vārdus "un par to maksā valsts nodevu piecu latu apmērā".

301.pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis referents pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka tiesas sēdes dienu un laiku.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību — ja apelācijas sūdzība iesniegta par spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei — ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā likuma 292.panta pirmās vai otrās daļas noteikumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēde, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu - ja apelācijas tiesvedība ierosināta par spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;

2) par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas - ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi.

85. 301.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis referents pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, vienlaikus ar apelācijas tiesvedības ierosināšanu tiesnesis referents nosaka tiesas sēdes dienu un laiku.";

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus "konstatē tiesas sēde" ar vārdiem "konstatē, skatot apelācijas sūdzību".

89. 301.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus "konstatē tiesas sēde" ar vārdiem "konstatē, skatot apelācijas sūdzību".

102

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 301.¹ pantu šādā redakcijā:

„301.¹ pants. Tiesības atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību

(1) Apelācijas tiesvedību var atteikties ierosināt, ja jautājumā par apelācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un pārsūdzētais spriedums atbilst tai.

(2) Ja pastāv iespēja saskaņā ar šā panta pirmo daļu atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību, jautājumu par tiesvedības apelācijas ierosināšanu izlemj koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(3) Ja tiesa koleģiāli vienbalsīgi atzīst, ka pastāv iespēja piemērot šā panta pirmo daļu, tā var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību. Šādu lēmumu tiesa noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu pastāvēšanu. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiesnešu viedoklis par to, vai ir pamats atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību, atšķiras, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Atbalstīts

90. Papildināt likumu ar 301.¹ pantu šādā redakcijā:

“301.¹ pants. Tiesības atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību

(2) Ja pastāv iespēja saskaņā ar šā panta pirmo daļu atteikt apelācijas tiesvedības ierosināšanu, attiecīgo jautājumu izlemj koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(3) Ja tiesa koleģiāli vienbalsīgi atzīst, ka pastāv iespēja piemērot šā panta pirmo daļu, tā var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību. Šādu lēmumu tiesa noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu pastāvēšanu. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiesnešu viedoklis par to, vai ir pamats atteikt apelācijas tiesvedības ierosināšanu, atšķiras, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.”

302.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

(2) Apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā.

(3) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi šā likuma 294.pantā minētie gadījumi.

(4) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, izņemot šā likuma 303.pantā minētos gadījumus.

86. Papildināt 302.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Atkāpe no iepriekš minētā pieļaujama šā likuma 303.¹pantā noteiktajos gadījumos."

103

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 86.pantu šādā redakcijā:

„86. Papildināt 302.pantu ar 2¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, kā arī ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, tā var izlemt attiecīgos jautājumus pēc būtības pati, ja tam nav objektīvu šķēršļu.””

Atbalstīts

91. Papildināt 302.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, kā arī tad, ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, tā var pati izlemt attiecīgos jautājumus pēc būtības, ja tam nav objektīvu šķēršļu.”

303.pants. Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai

(1) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu, vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana;

3) izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā procesa dalībnieki;

5) lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

(2) Apelācijas instances tiesa, atzinusi par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, atceļ pirmās instances tiesas spriedumu šajā daļā un lietu šajā daļā nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesai.

87. 303.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana" ar vārdiem un skaitli "vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, kaut arī atbilstoši šā likuma 206.panta otrajai daļai bija nepieciešams lietas izskatīšanu noteikt mutvārdu procesā";

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) lietā nav pilna sprieduma. Apstāklis, ka lietā nav pilna sprieduma, var nebūt iemesls lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šā likuma 303.¹pantā paredzētajos gadījumos;";

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) mutvārdu procesā izskatītā lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes ieraksta.";

izslēgt otro daļu.

104

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 87.pantā piedāvāto 303.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) lietā nav pilna tiesas sprieduma;”

Atbalstīts

92. 303.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) lietā nav pilna tiesas sprieduma;”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) mutvārdu procesā izskatītā lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes ieraksta.";

izslēgt otro daļu.

88. Papildināt likumu ar 303.¹pantu šādā redakcijā:

"303.¹pants. Apelācijas instances tiesas rīcība gadījumos, kad pirmās instances tiesa kādu prasījumu nav izskatījusi pēc būtības

Ja apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, kā arī ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, tā, ņemot vērā procesuālās ekonomijas principu, var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu šajā daļā un lietu šajā daļā nosūtīt izskatīšanai pirmās instances tiesai vai izlemt attiecīgos prasījumus pēc būtības pati, ja tam nav objektīvu šķēršļu."

105

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 88.pantu.

Atbalstīts

304.pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(2) Administratīvā procesa dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 14.nodaļas noteikumiem.

(3) Tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 24. un 25.nodaļas noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesnieguši gan pieteicējs, gan atbildētājs, — pieteicējs.

89. 304.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.";

papildināt trešo daļu pirms vārdiem "Tiesas sēde" ar vārdiem "Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā".

93. 304.pantā:

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Tiesas sēde” ar vārdiem “Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, tiesas sēde”.

307.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

(1) Spriedumu apelācijas instances tiesā taisa šā likuma 246.- 257.pantā paredzētajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Sprieduma ievaddaļā norāda šā likuma 251.panta trešajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī min apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.

(3) Sprieduma aprakstošajā daļā norāda šā likuma 251.panta ceturtajā daļā noteiktos apstākļus, iekļauj pirmās instances sprieduma saturu un apelācijas (pretapelācijas) sūdzības, kā arī iebildumu īsu atstāstījumu.

(4) Sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

(5) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 258. un 259.pantā noteiktajā kārtībā. Sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekiem nosūta šā likuma 267.pantā noteiktajā kārtībā.

90. Izteikt 307.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Sprieduma aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma būtību, pieteicēja prasījumus, pirmās instances sprieduma motīvu, apelācijas (pretapelācijas) sūdzības īsu atstāstījumu un administratīvā procesa dalībnieku apelācijas instancē sniegto paskaidrojumu būtību."

106

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 90. pantu šādā redakcijā:

„90. 307. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „šā likuma” ar skaitli „243.,”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Sprieduma aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma būtību, pieteicēja prasījumus, pirmās instances sprieduma motīvu, apelācijas (pretapelācijas) sūdzības īsu atstāstījumu un administratīvā procesa dalībnieku apelācijas instancē sniegto paskaidrojumu būtību.””

Atbalstīts

94. 307. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „šā likuma” ar skaitli „243.,”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sprieduma aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma būtību, pieteicēja prasījumus, pirmās instances sprieduma motīvu, iekļauj apelācijas (pretapelācijas) sūdzības īsu atstāstījumu un administratīvā procesa dalībnieku apelācijas instancē sniegto paskaidrojumu būtību.”

316.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš

(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

(3) Ja tiesas lēmums pārsūdzams no tā saņemšanas dienas, lēmums uzskatāms par paziņotu (saņemtu), ievērojot šā likuma 70.pantā noteikto par administratīvā akta paziņošanu.

91. 316.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Tāda lēmuma pārsūdzēšanas termiņu, par kura pieņemšanas datumu lietas dalībniekam nebija paziņots, skaita no tā saņemšanas dienas. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "atdod iesniedzējam" ar vārdiem "atmaksājot drošības naudu".

107

108

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 91.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar 1¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja par lēmuma pieņemšanas datumu lietas dalībniekiem nebija paziņots, tad šāda lēmuma pārsūdzēšanas termiņu skaita no tā saņemšanas dienas.””

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 91.panta otro daļu attiecībā uz grozījumiem likuma 316.panta otrajā daļā.

Atbalstīts

Neatbalstīts

95. 316.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja par lēmuma pieņemšanas datumu lietas dalībniekiem nebija paziņots, tad šāda lēmuma pārsūdzēšanas termiņu skaita no tā saņemšanas dienas.”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “atmaksājot drošības naudu”.

317.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību iesniedz tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi. Blakus sūdzību adresē:

1) Administratīvajai apgabaltiesai — par pirmās instances tiesas lēmumiem;

2) Senātam — par apelācijas instances tiesas lēmumiem.

(2) Par blakus sūdzību valsts nodevu nemaksā.

(3) Ja blakus sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tieši tiesai, kurai tā jāizskata, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

(4) Ja tiesas spriedumam likumā noteikta īpaša pārsūdzības kārtība, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, tad blakus sūdzību par tiesas pieņemto procesuālo lēmumu adresē tai tiesai, kas izskatītu sūdzību par tiesas spriedumu.

92. Izslēgt 317.panta otro daļu.

109

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 92.pantu.

Neatbalstīts

96. Izslēgt 317.panta otro daļu.

320.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Par blakus sūdzību, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, vai kura neatbilst šā likuma 318. panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniedzējs saņēmis lēmuma norakstu.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā izpilda lēmumā dotos norādījumus, blakus sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(3) Blakus sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par blakus sūdzības iesniegšanu.

93. Izteikt 320.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par blakus sūdzību, kura neatbilst šā likuma 318.panta prasībām, kuru iesniedzējs nav parakstījis, kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai par kuru nav samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Lēmums par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams."

110

111

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 93.pantā (attiecībā uz grozījumiem likuma 320.panta pirmajā daļā) vārdus „vai par kuru nav samaksāta drošības nauda”.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 93.pantā piedāvāto 320.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem „kurai nav pievienoti” ar vārdiem „pilnvarojumu apliecinošie dokumenti vai”;

Neatbalstīts

Atbalstīts

97. Izteikt 320.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par blakus sūdzību, kura neatbilst šā likuma 318.panta prasībām, kuru iesniedzējs nav parakstījis, kurai nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti vai visi nepieciešamie noraksti vai par kuru nav samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Lēmums par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams.”

327.pants. Procesuālo tiesību normas pārkāpums

(1) Procesuālo tiesību norma uzskatāma par pārkāptu, ja tiesa:

1) nav piemērojusi to procesuālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) piemērojusi procesuālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot;

3) nepareizi interpretējusi procesuālo tiesību normu.

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, uzskatāms tas, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

3) izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā procesa dalībnieki;

5) lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

94. 327.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izskatījusi lietu rakstveida procesā, kaut arī atbilstoši šā likuma 206.panta otrajai daļai bija nepieciešams lietas izskatīšanu noteikt mutvārdu procesā.";

izslēgt trešās daļas 2.punktā vārdus "vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana".

98. 327.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izskatījusi lietu rakstveida procesā, kaut arī atbilstoši šā likuma 206.panta otrajai daļai bija nepieciešams lietas izskatīšanu noteikt mutvārdu procesā.";

izslēgt trešās daļas 2.punktā vārdus "vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana".

328.pants. Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja kasācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi un kā izpaužas šis pārkāpums;

6) Senātam izteikto lūgumu;

7) vai piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, ja apelācijas instances tiesā lieta izskatīta mutvārdu procesā;

8) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, no kura izriet pārstāvja tiesības iesniegt sūdzību.

(3) Kasācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

95. 328.pantā:

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "atdod iesniedzējam" ar vārdiem "atmaksājot drošības naudu".

112

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 95.panta otro daļu (attiecībā uz likuma 328.panta trešās daļas papildināšanu).

Neatbalstīts

99. 328.pantā:

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “atmaksājot drošības naudu”.

329.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

96. Papildināt 329.panta trešo daļu pēc vārdiem "atdod iesniedzējam" ar vārdiem "atmaksājot drošības naudu".

113

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 96.pantu.

Neatbalstīts

100. Papildināt 329.panta trešo daļu ar vārdiem “atmaksājot drošības naudu”.

333.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī tā neatbilst šā likuma 328.panta pirmās daļas 1. - 4. vai 6.punktam, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmumā nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniedzējs saņēmis lēmuma norakstu.

(2) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā novērsis, sūdzība uzskatāma par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz.

(3) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā nav novērsis, sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(4) Kasācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par kasācijas sūdzības iesniegšanu.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzību atdod atpakaļ apelācijas instances tiesai šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto darbību izpildei.

97. 333.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 328.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 6.punktam, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmumā nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šāds lēmums nav pārsūdzams.";

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumu par kasācijas sūdzības uzskatīšanu par neiesniegtu un atdošanu iesniedzējam var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību."

114

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 97.panta pirmajā daļā (attiecībā uz grozījumiem likuma 333.panta pirmajā daļā) vārdus „.kā arī ja nav samaksāta drošības nauda”.

Neatbalstīts

101. 333.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 328.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 6.punktam, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī tad, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmumā nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šāds lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumu par kasācijas sūdzības uzskatīšanu par neiesniegtu un atdošanu iesniedzējam var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību.”

336.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana un kasācijas tiesvedības izbeigšana

(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību līdz tiesas sēdei.

(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību izbeidz.

(3) Ja Senāts konstatē, ka kasācijas tiesvedība ierosināta par tādu zemākas instances tiesas spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, kasācijas tiesvedību izbeidz.

98. Izteikt 336.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības."

102. Izteikt 336.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības."

338.pants. Rīcības sēde

(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzību rīcības sēdē izskata Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā norīkota senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori.

(2) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.

(3) Ja senatoru viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instances tiesā, senatoru kolēģija ar lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību un nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(4) Ar senatoru kolēģijas lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(5) Ja ierosina kasācijas tiesvedību, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildi.

(6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu apturēt tiesvedību, ja tā konstatē kādu no šā likuma 273.pantā minētajiem gadījumiem.

(7) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).

99. Izslēgt 338.panta septītajā daļā vārdus "kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde".

103. Izslēgt 338.panta septītajā daļā vārdus "kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde".

339.pants. Tiesas sēdes noteikšana Senātā

(1) Tiesas sastāvu un referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs. Lietas izskatīšanas dienu un laiku nosaka referents.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo administratīvā procesa dalībniekiem.

(3) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos — Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

100. Izteikt 339.pantu šādā redakcijā:

"339.pants. Lietas izskatīšana Senātā

(1) Kasācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesas sastāvu un referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku tiesa informē arī procesa dalībniekus. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, procesa dalībniekiem paziņo par lietas izskatīšanas laiku un vietu šā likuma 14.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos – Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē."

104. Izteikt 339., 340. un 341.pantu šādā redakcijā:

“339.pants. Lietas izskatīšana Senātā

(1) Kasācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesas sastāvu un tiesnesi referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku tiesa informē arī procesa dalībniekus. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, procesa dalībniekiem paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku šā likuma 14.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos — Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

340.pants. Lietas izskatīšanas sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par viņu neierašanās iemesliem.

101. Izteikt 340. un 341.pantu šādā redakcijā:

"340.pants. Tiesas sēdes sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(3) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē.

(4) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka šā likuma 117., 118. un 119.pants.

340.pants. Tiesas sēdes sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(3) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē.

(4) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka šā likuma 117., 118. un 119.pants.

341.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē, un izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka šā likuma 117. - 119.pants.

341.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveidā informē procesa dalībniekus par tiesas sastāvu un izskaidro viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus."

341.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

345.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Pēc referenta ziņojuma tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus. Senāts var iepriekš noteikt, cik ilgs laiks atvēlams paskaidrojumiem, taču administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtā laika ilgumam jābūt vienādam.

(2) Pirmais runā administratīvā procesa dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību. Ja spriedumu pārsūdzējis gan pieteicējs, gan atbildētājs, pirmais runā pieteicējs.

(3) Senatori var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem jautājumus.

(4) Katram administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku.

102. Izteikt 345.pantu šādā redakcijā:

"345.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Pēc referenta ziņojuma tiesa iepazīstas (rakstveida procesā) vai noklausās (mutvārdu procesā) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus. Tiesas sēdē Senāts var iepriekš noteikt, cik ilgs laiks atvēlams paskaidrojumiem, taču administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtā laika ilgumam jābūt vienādam.

(2) Tiesas sēdē pirmais runā administratīvā procesa dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību. Ja spriedumu pārsūdzējis gan pieteicējs, gan atbildētājs, pirmais runā pieteicējs.

(3) Senatori var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem jautājumus.

(4) Katram administratīvā procesa dalībniekam tiesas sēdē ir tiesības uz vienu repliku."

115

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 102.pantu šādā redakcijā:

„102. 345.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu „noklausās” ar vārdiem „iepazīstas (rakstveida procesā) vai noklausās (mutvārdu procesā)”;

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdu „Senāts” ar vārdiem „Tiesas sēdē Senāts”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu „pirmais” ar vārdiem „Tiesas sēdē pirmais”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda „dalībniekam” ar vārdiem „tiesas sēdē”;””;

Atbalstīts

105. Izteikt 345.pantu šādā redakcijā:

"345.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Pēc tiesneša referenta ziņojuma tiesa iepazīstas (rakstveida procesā) vai noklausās (mutvārdu procesā) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus. Tiesas sēdē Senāts var iepriekš noteikt, cik ilgs laiks atvēlams paskaidrojumiem, taču administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtā laika ilgumam jābūt vienādam.

(2) Tiesas sēdē pirmais runā administratīvā procesa dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību. Ja spriedumu pārsūdzējis gan pieteicējs, gan atbildētājs, pirmais runā pieteicējs.

(3) Senatori var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem jautājumus.

(4) Katram administratīvā procesa dalībniekam tiesas sēdē ir tiesības uz vienu repliku."

346.pants. Sprieduma taisīšana

(1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda 30 dienu laikā. Izņēmuma gadījumā, ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(3) Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

103. 346.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, par ko paziņo procesa dalībniekiem. Tiesa spriedumu sastāda 30 dienu laikā. Izņēmuma gadījumā, ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesnesis, kurš kopsēdē balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, 15 dienu laikā pēc sprieduma pilna teksta sastādīšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai. Šīs daļas noteikumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad kopsēdē izskatīta blakus sūdzība."

116

117

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 103.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„aizstāt pirmajā daļā vārdus „Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem” ar vārdiem „Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 103.panta otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesnesis, kuram, lietu izskatot Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normas tulkojumu vai piemērošanu, 15 dienu laikā pēc sprieduma pilna teksta sastādīšanas var rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai. Šīs daļas noteikumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad kopsēdē izskatīta blakus sūdzība.””;

Atbalstīts

106. 346.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem” ar vārdiem “Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

349.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ievaddaļā norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;

4) administratīvā procesa dalībnieku, kas iesniedzis kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojies;

5) vai lieta izskatīta rakstveida procesā.

(3) Aprakstošajā daļā norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu; 2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības motīvus;

4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību;

5) uz administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu, ja lieta izskatīta rakstveida procesā.

(4) Motīvu daļā norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību — argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību — argumentus par apelācijas instances tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, tiesību normu nepareizu piemērošanu vai kompetences robežu pārkāpumu.

Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda Senāta nolēmumu saskaņā ar šā likuma 348.panta attiecīgo punktu.

104. Izteikt 349.pantu šādā redakcijā:

"349.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ievaddaļā norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;

4) administratīvā procesa dalībnieku, kas iesniedzis kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojies;

5) procesa veidu, kādā lieta izskatīta.

(3) Aprakstošajā daļā norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības motīvus;

4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību – argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību – argumentus par apelācijas instances tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, tiesību normu nepareizu piemērošanu vai kompetences robežu pārkāpumu.

(5) Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Ja lieta izskatīta kopsēdē, spriedumā norāda, kā sadalījušās tiesnešu balsis, balsojot par nolēmumu.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda Senāta nolēmumu saskaņā ar šā likuma 348.panta attiecīgo punktu."

118

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 104.pantu šādā redakcijā:

„104. 349.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) procesa veidu, kādā lieta izskatīta.”;

izslēgt trešās daļas 5.punktu.”

Atbalstīts

107. 349.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) procesa veidu, kādā lieta izskatīta.”;

izslēgt trešās daļas 5.punktu.

356.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Par pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pieņemšanu lemj attiecīgi Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vai senatoru kolēģija.

(2) Pieteikuma pieņemšana izskatīšanai atsakāma, ja tiek konstatēti procesuāli šķēršļi pieteikuma pieļaujamībai. Par šādu Administratīvās apgabaltiesas tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(3) Pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai var atteikt, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu Administratīvās apgabaltiesas tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vai senatoru kolēģija pieņem pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskatīšanai, attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts to izskata rakstveida procesā.

(5) Ja tiesa procesuālus šķēršļus pieteikuma pieļaujamībai konstatē pieteikuma izskatīšanas gaitā, tā tiesvedību izbeidz. Par šādu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

105. Papildināt 356.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti nepieciešamie pilnvarojumu apliecinošie dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības tādā kārtībā, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants)."

119

120

Deputāti: V.Agešins, A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 105.pantā (attiecībā uz grozījumiem likuma 356.panta sestajā daļā) vārdus „par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī ja”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 105.pantā piedāvātajā 356.panta sestajā daļā vārdu „nepieciešamie”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

108. Papildināt 356.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts, parakstīts vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants).”

358.pants. Administratīvā akta izpildes kārtība

(1) Administratīvo aktu tā adresāts izpilda labprātīgi.

(2) Labprātīgi neizpildīta administratīvā akta piespiedu izpildi veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību.

(3) Ja adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts ir jāizpilda pašai iestādei, to izpilda pēc tam, kad beidzies šā akta apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad likums pieļauj administratīvā akta izpildi nekavējoties.

(4) Vienlaikus ar administratīvā akta paziņošanu adresātam iestāde var veikt likumā noteiktos pasākumus administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.

106. Papildināt 358.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja adresātam vai trešajai personai labvēlīgu administratīvo aktu pienācīgi nepilda iestāde, attiecīgā persona par to var sūdzēties, iesniedzot sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tiesa, izskatot šādu sūdzību, var lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei noteiktā termiņā izpildīt administratīvo aktu.

(6) Ja adresāts administratīvo aktu labprātīgi nepilda, trešā persona, kā arī persona, kas administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, bet kuras tiesības un tiesiskās intereses administratīvais akts skar, var vērsties izpildiestādē un prasīt, lai tā nodrošina piespiedu izpildi. Ja izpildiestāde neveic nepieciešamās darbības piespiedu izpildes nodrošināšanai, par to var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tiesa, izskatot šādu sūdzību, var lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei noteiktā termiņā veikt nepieciešamās darbības administratīvā akta izpildes nodrošināšanai."

109. Papildināt 358.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja adresātam vai trešajai personai labvēlīgu administratīvo aktu pienācīgi nepilda iestāde, attiecīgā persona par to var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tiesa, izskatot šādu sūdzību, var lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei noteiktā termiņā izpildīt administratīvo aktu.

(6) Ja adresāts administratīvo aktu labprātīgi nepilda, trešā persona, kā arī persona, kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, bet kuras tiesības un tiesiskās intereses administratīvais akts skar, var vērsties izpildiestādē un prasīt, lai tā nodrošina administratīvā akta piespiedu izpildi. Ja izpildiestāde neveic nepieciešamās darbības piespiedu izpildes nodrošināšanai, par to var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tiesa, izskatot šādu sūdzību, var lemt par pienākuma uzlikšanu izpildiestādei noteiktā termiņā veikt nepieciešamās darbības administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.”

359.pants. Izpildiestāde

(1) Administratīvo aktu piespiedu kārtā izpilda izpildiestāde:

1) iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;

2) cita institūcija;

3) tiesu izpildītājs;

4) policija.

(2) Piekritīgo izpildiestādi nosaka normatīvie akti.

(3) Ja administratīvā akta izpilde saskaņā ar likumu piekrīt tiesu izpildītājam, izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi.

(4) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, tā ir iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.

(5) Ja piespiedu izpilde tiek vērsta pret publisko tiesību subjektu, izpildiestāde ir par šo publisko tiesību subjektu augstāka iestāde.

121

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 359. panta piekto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Ja publisko tiesību subjektam nav augstākas iestādes, izpildiestāde ir tā iestāde, kas administratīvo aktu ir izdevusi.”

Atbalstīts

110. Papildināt 359.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja publisko tiesību subjektam nav augstākas iestādes, izpildiestāde ir tā iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.”

360.pants. Piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvo aktu izpilda piespiedu kārtā, ja ir šāds apstākļu kopums:

1) administratīvais akts ir stājies spēkā (70.pants);

2) administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams (76.pants) vai administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185.pants);

3) līdz piespiedu izpildes sākumam administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi.

(2) Administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, kad tas kļuvis neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts labprātīgi, ja:

1) izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā;

2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu;

3) administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 69.panta pirmās daļas noteikumiem.

(3) Policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi.

(4) Administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Aprēķinot noilgumu, atskaita laiku, uz kuru administratīvā akta darbība bija apturēta.

107. Papildināt 360.panta ceturto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Noilguma termiņā neieskaita arī laiku, kad administratīvā akta adresātam nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, taču šādā gadījumā administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā seši gadi."

111. Papildināt 360.panta ceturto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

108. Papildināt 41.nodaļu ar 367.¹pantu šādā redakcijā:

"367.¹pants. Adresātam labvēlīga uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde

(1) Ja iestāde kavē adresātam labvēlīga uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta izpildi, tad, aprēķinot izmaksājamo summu, jāpieskaita nokavējuma procenti (ja likumā nav noteikts citādi, likumiskos procentus nosaka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu).

(2) Ja iestāde nepilda adresātam labvēlīgu uz naudas maksājumu vērstu administratīvo aktu, par to var iesniegt sūdzību augstākā iestādē un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Izlemjot sūdzību, tiesa vienlaikus lemj par šā panta pirmajā daļā paredzēto procentu piedziņu par iestādes pieļauto nokavējumu."

112. Papildināt 41.nodaļu ar 367.¹pantu šādā redakcijā:

"367.¹pants. Adresātam labvēlīga uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde

376.pants. Tiesas rīcība sakarā ar tiesas nolēmuma izpildi

(1) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(2) Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, izskata tiesas sēdē. Par tiesas sēdi paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

109. Izteikt 376.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, izskata rakstveida procesā."

113. Izteikt 376.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, izskata rakstveida procesā."

377.pants. Tiesas nolēmuma izpildiestāde

(1) Ministru kabinets var noteikt izpildiestādi, kura veic tiesas nolēmuma piespiedu izpildi.

(2) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, piespiedu izpildi veic ministrija, kurai padota iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.

(3) Ja iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu, nav padota nevienai ministrijai un Ministru kabinets vai likums nav noteicis citu izpildiestādi, piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs.

(4) Ja tiesas nolēmuma piespiedu izpilde piekrīt tiesu izpildītājam, piespiedu izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Tiesas nolēmumam ir izpildu dokumenta spēks.

122

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 377. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu.

Atbalstīts

114. Izslēgt 377. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu.

123

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 377.¹ pantu šādā redakcijā:

„377.¹ pants. Izpildu raksts

(1) Ja tiesas nolēmuma piespiedu izpilde piekrīt tiesu izpildītājam, pēc tiesas nolēmuma labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās tiesa uz personas rakstveida lūguma pamata izsniedz izpildu rakstu.

(2) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts budžetā, tiesa pēc tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam.

(3) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;

6) izpildu raksta izsniegšanas laiku;

7) ziņas par publisko tiesību subjektu un privātpersonu (fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu) bet juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru).

4) Izpildu rakstu paraksta tiesnesis, un to apstiprina ar tiesas zīmogu.”

Atbalstīts

115. Papildināt likumu ar 377.¹ pantu šādā redakcijā:

“377.¹ pants. Izpildu raksts

(1) Ja tiesas nolēmuma piespiedu izpilde ir piekritīga tiesu izpildītājam, pēc tiesas nolēmuma labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās tiesa, pamatojoties uz personas rakstveida lūgumu, izsniedz tai izpildu rakstu.

(2) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts budžetā, tiesa pēc tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam.

(3) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura izsniegusi izpildu rakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;

6) izpildu raksta izsniegšanas laiku;

7) ziņas par publisko tiesību subjektu un privātpersonu (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi).

(4) Izpildu rakstu paraksta tiesnesis, un to apstiprina ar tiesas zīmogu.”

Pārejas noteikumi

9. Šā likuma 48.panta trešajā daļā paredzētā kārtība, kādā tiek izskatīta personas sūdzība par iestādes atteikumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, kā arī šā likuma 79.panta trešajā daļā paredzētā kārtība, kādā tiek izskatīta sūdzība par iestādes lēmumu atteikt izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu procesuālā termiņa nokavējuma dēļ, nav attiecināma uz tām sūdzībām, kuras tiesā saņemtas pirms 2009.gada 1.janvāra.

124

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

„10. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.janvārim izdod šā likuma 129.³ pantā paredzētos noteikumus par kārtību, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, kā arī iemaksā un atmaksā drošības naudu.

Atbalstīts

116. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

11. Šā likuma 112.¹ pants nav attiecināms uz tām lietām, kurās pieteikums ir iesniegts tiesā pirms 2013.gada 1.janvāra.

12. Grozījumi šā likuma 13.nodaļā, kas paredz valsts nodevu apmēra maiņu par apelācijas sūdzību, pretapelācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību un pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī drošības naudas maksāšanu par blakus sūdzību un kasācijas sūdzību, nav attiecināmi uz tiem pieteikumiem, sūdzībām un lūgumiem, kuri ir iesniegti pirms 2013.gada 1.janvāra.

13. Grozījumi šā likuma 192.panta otrajā daļā, 260.panta, 296.panta otrajā daļā, 320.panta pirmajā daļā un 333.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka šajās normās minētie tiesas (tiesneša) lēmumi nav pārsūdzami, nav attiecināmi uz tiem tiesneša (tiesas) lēmumiem, kuri, pamatojoties uz attiecīgajām tiesību normām, pieņemti pirms 2013.gada 1.janvāra.

11. Šā likuma 112.¹ pants nav attiecināms uz tām lietām, kurās pieteikums tiesā ir iesniegts pirms 2013.gada 1.janvāra.

12. Grozījumi šā likuma 13.nodaļā, kas paredz valsts nodevas apmēra maiņu par apelācijas sūdzību, pretapelācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību un pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī drošības naudas maksāšanu par blakus sūdzību un kasācijas sūdzību, nav attiecināmi uz tiem pieteikumiem, sūdzībām un lūgumiem, kuri ir iesniegti pirms 2013.gada 1.janvāra.

13. Grozījumi šā likuma 192.panta otrajā daļā, 260.pantā, 296.panta otrajā daļā, 320.panta pirmajā daļā un 333.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka šajās normās minētie tiesas (tiesneša) lēmumi nav pārsūdzami, nav attiecināmi uz tiem tiesas (tiesneša) lēmumiem, kuri, pamatojoties uz attiecīgajām tiesību normām, pieņemti pirms 2013.gada 1.janvāra.”

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

125

Juridiskā komisija

Izteikt likuma spēkā stāšanās norādi šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Juridiskās komisijas konsultante

Ieva Ķibilde