Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.p.k.

Priekšlikumi

( 129 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

111.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms sais­tībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

(2) Lieciniekam ir pienākums ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpau­šanu ir īpaši brīdināts.

1. Izteikt 111.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.”

1

2

Deputāts A.Elksniņš

Izteikt 1.pantu (attiecībā uz grozījumiem 111.panta otrajā daļā) šādā redakcijā:

„(2) Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, ja minētās ziņas nav pieejamas valsts institūciju reģistros, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 1. pantā izteiktā likuma 111. panta otrajā daļā vārdus „un par tās maiņu”.

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.2.

Atbalstīts

1. Izteikt 111.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.”

111.¹ pants. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

2. 111.¹ pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “tiesības” ar vārdiem “un pienākumi”;

papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

3

Deputāts A.Elksniņš

Izteikt 2.panta trešo daļu (attiecībā uz grozījumiem 111.¹ panta otrajā daļā) šādā redakcijā:

„(2) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas septiņu dienu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”

Neatbalstīts

2. 111.¹ pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “tiesības” ar vārdiem “un pienākumi”;

papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

207.pants. Personas, no kurām ņem paraugus salīdzinošajai izpētei

(1) Paraugus salīdzinošajai izpētei var ņemt no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(2) Lai noskaidrotu, vai pēdas uz priekšmetiem (objektiem) vai arī kādi kriminālprocesam nozīmīgi apstākļi radušies citu personu darbības rezultātā, paraugus var ņemt arī no šīm personām, nopratinot tās attiecīgi kā cietušos vai lieciniekus.

3. Papildināt 207.panta pirmo daļu pēc vārdiem “var ņemt no” ar vārdiem “personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, no”.

4

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt 3.pantu (attiecībā uz grozījumiem 207.panta pirmajā daļā).

Neatbalstīts

3. Papildināt 207.panta pirmo daļu pēc vārdiem “var ņemt no” ar vārdiem “personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, no”.

243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums izbraukt no valsts;

5) uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā;

6) personiskais galvojums;

7) drošības nauda;

8) nodošana policijas uzraudzībā;

9) mājas arests;

10) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī: 1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.—4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jebkuram citam drošības līdzeklim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4. 243.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) dzīvesvietas maiņas paziņošana;

1²) pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē;”;

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu “dzīvesvietā” ar vārdu “vietā”;

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdu “2. — 4.punktā” ar skaitļiem un vārdu “1.¹ — 4.punktā”.

5

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 4. pantā izteiktā likuma 243. panta 1.² punktu šādā redakcijā:

„1²) pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē;”.

Atbalstīts

4. 243.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) dzīvesvietas maiņas paziņošana;

1²) pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē;”;

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu “dzīvesvietā” ar vārdu “vietā”;

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdu “2. — 4.punktā” ar skaitļiem un vārdu “1.¹ — 4.punktā”.

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana

(Izslēgts ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5. Papildināt likumu ar 252.¹  un 252.² pantu šādā redakcijā:

“252.¹ pants. Dzīvesvietas maiņas paziņošana

Dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.

5. Papildināt likumu ar 252.¹  un 252.² pantu šādā redakcijā:

“252.¹ pants. Dzīvesvietas maiņas paziņošana

Dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.

252.² pants. Pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē

Pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktajā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.”

6

7

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 5. pantā izteikto likuma 252.² pantu šādā redakcijā:

„252.² pants. Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē

Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktajā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.”.

Deputāts A.Elksniņš

Izteikt 6.pantu (attiecībā uz likuma papildināšanu ar 252.² pantu) šādā redakcijā:

„252.² pants. Pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē

Pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktajā laikā, bet ne biežāk ka vienu reizi nedēļā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

252.² pants. Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē

Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktajā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.”

255.pants. Aizliegums izbraukt no valsts

Aizliegums izbraukt no valsts ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam izbraukt no Latvijas teritorijas bez procesa virzītāja atļaujas.

6. Aizstāt 255.pantā vārdus “Latvijas teritorijas” ar vārdiem “noteiktās valsts”.

8

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 6. pantā vārdu „noteiktās”.

Atbalstīts

6. Aizstāt 255.pantā vārdus “Latvijas teritorijas” ar vārdu “valsts”.

256.pants. Uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā

Uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādītu dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

7. Izteikt 256.pantu šādā redakcijā:

“256. pants. Uzturēšanās noteiktā vietā

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.”

9

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt 8.pantu (attiecībā uz grozījumiem 256.pantā).

Neatbalstīts

7. Izteikt 256.pantu šādā redakcijā:

“256. pants. Uzturēšanās noteiktā vietā

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.”

261.pants. Nodošana policijas uzraudzībā

(1) Nodošana policijas uzraudzībā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežošana ar noteikumu, ka attiecīgā persona bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst mainīt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, apmeklēt lēmumā minētās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā minētajām personām un ka tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīvesvietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas. Ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā aizdomās turētā vai apsūdzētā darba vai mācību apstākļus.

(2) Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildei policijas iestādei, kuras darbības teritorijā attiecīgā persona dzīvo.

(3) Policijas iestādei uzraugāmais nekavējoties jāreģistrē un jāinformē procesa virzītājs par viņa ņemšanu uzraudzībā.

(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā).

8. 261.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekiem ir tiesības apmeklēt personu lēmumā norādītajā dzīvesvietā pie tās ārdurvīm. Personai ir pienākums pārbaudes laikā atvērt dzīvesvietas ārdurvis un atrasties pie tām policijas darbinieka redzeslokā līdz pārbaudes beigām.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lai pārbaudītu personas rīcības brīvības ierobežojuma — aizliegums tikties ar lēmumā minētajām personām — ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet un personai ir pienākums atļaut policijas darbiniekam ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā).”

8. 261.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekiem ir tiesības apmeklēt personu lēmumā norādītajā dzīvesvietā pie tās ārdurvīm. Personai ir pienākums pārbaudes laikā atvērt dzīvesvietas ārdurvis un atrasties pie tām policijas darbinieka redzeslokā līdz pārbaudes beigām.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lai pārbaudītu personas rīcības brīvības ierobežojuma — aizliegums tikties ar lēmumā minētajām personām — ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet un personai ir pienākums atļaut policijas darbiniekam ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā).”

262.pants. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā var pārsūdzēt procesa virzītāja pieņemto lēmumu par:

1) aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai;

2) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

3) aizliegumu izbraukt no valsts;

4) drošības naudas apmēru;

5) nodošanu policijas uzraudzībā, bet tikai attiecībā uz lēmumā norādītajiem pārvietošanās un rīcības ierobežojumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi. Sūdzību izmeklēšanas tiesnesim var iesniegt pati persona, tās aizstāvis vai pārstāvis septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopija.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju darba dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli vai tā noteikumus, vai noteikt drošības naudas apmēru.

(5) Izmeklēšanas tiesneša pieņemtā lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam, personai, kurai piemērots attiecīgais drošības līdzeklis, un sūdzības iesniedzējam. Lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

10

11

12

Deputāts A.Elksniņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 262.panta pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

6) pienākumu noteiktā laikā pieteikties norādītā iestādē.”

Juridiskā komisija

Papildināt 262.panta pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

„6) pienākumu noteiktā laikā pieteikties policijas iestādē.”

Deputāts A.Elksniņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 262.panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

7) uzturēšanos noteiktā vietā”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.11.

Atbalstīts

Atbalstīts

9. Papildināt 262.panta pirmo daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

„6) pienākumu noteiktā laikā pieteikties policijas iestādē;

7) uzturēšanos noteiktā vietā.”

277.pants. Apcietinājuma termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk, kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums.

(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.

(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā, bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā.

(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(5) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(6) Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(7) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.

(8) Jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu augstāka līmeņa tiesas tiesnesis izskata slēgtā tiesas sēdē, dodot iespēju paust savu viedokli personai, par kuras apcietinājumu tiek lemts, tās aizstāvim un pārstāvim, kā arī prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.

(9) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

(10) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta, bet pēc notiesājoša sprieduma — ja beidzies tiesas piespriestais sods.

(11) Ja procesuālais lēmums ietekmē apcietinājumā turēšanas termiņu, procesa virzītājs par to informē iestādi, kurā persona tiek turēta apcietinājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

9. 277.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā” ar vārdiem “līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa atcēlusi notiesājošu spriedumu un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, apcietinājuma termiņš skaitāms no apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšanas brīža līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai.”

13

14

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 9. panta otrajā daļā vārdus „termiņš skaitāms” ar vārdiem „termiņā ieskaitāms arī laiks”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 277. pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, ja tas izdarīts pret nepilngadīgo, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par vienu mēnesi, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

10. 277.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā” ar vārdiem “līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa atcēlusi notiesājošu spriedumu un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, apcietinājuma termiņā ieskaitāms arī laiks no apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšanas brīža līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai.”

281.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu

(1) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu.)

(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai — pēc iztiesāšanas uzsākšanas — pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Izmeklēšanas tiesnesis pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā, bet tiesa — tiesas sēdē kārtībā, kādā tiek izlemti pieteiktie lūgumi.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā divi mēneši un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā. Pirmās instances tiesa šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

(4) Ja divu mēnešu laikā par piemēroto apcietinājumu apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis. Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem. Apcietinājuma nepieciešamības izvērtēšana tiek pārtraukta līdz ar notiesājoša sprieduma taisīšanu pirmās instances tiesā.

(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai. Pieteikumam pievieno šos faktus apliecinošus dokumentus. Pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim.

(6) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

10. 281.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu vai turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja:

1) ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un šos faktus apliecina dokumenti;

2) lietas iztiesāšanas uzsākšana tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem pēc lietas saņemšanas tiesā.”;

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Šā panta piektajā daļā minēto pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim.

(5²) Ja pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā lietas iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem, apelācijas instances tiesa vienlaikus izvērtē apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību.”

15

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 281. panta ceturtās daļas trešo teikumu.

Atbalstīts

11. 281.pantā:

izslēgt ceturtās daļas trešo teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu, vai turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja:

1) ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un šos faktus apliecina dokumenti;

2) lietas iztiesāšanas uzsākšana tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem pēc lietas saņemšanas tiesā.”;

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Šā panta piektajā daļā minēto pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim.

(5²) Ja pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā lietas iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem, apelācijas instances tiesa vienlaikus izvērtē apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību.”

293.pants. Piespiedu naudas piemērošana

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālās kārtības traucēšanu vai procesuālā pienākuma pārkāpumu, raksta par to protokolu un nekavējoties nosūta to izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu. Ja pārkāpuma faktu apstiprina dokumenti, tos pievieno protokolam.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc protokola saņemšanas tajā pašā dienā pieņem lēmumu un tā kopiju nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda piemērota, kā arī procesa virzītājam, ja piespiedu nauda netiek piemērota.

(3) Ja pārkāpumu konstatē tiesas sēdes laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs formulē pārkāpuma būtību, un tas tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā, paziņo lēmuma par procesuālās sankcijas piemērošanu rezolutīvo daļu un izskaidro sodītajai personai tās tiesības tajā pašā dienā tiesā saņemt visa lēmuma kopiju, kā arī tiesības 10 dienu laikā šo lēmumu pārsūdzēt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

16

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

293. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus „šo lēmumu pārsūdzēt” ar vārdiem „iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu”;

papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmums nav pārsūdzams.”.

Atbalstīts

12. 293. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus „šo lēmumu pārsūdzēt” ar vārdiem „iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

294.pants. Lēmuma par piespiedu naudu pārsūdzēšana

(1) Izmeklēšanas tiesneša lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu persona 10dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam, bet tiesas lēmumu — tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru.

(2) Sūdzību izskata 10 dienu laikā, par izskatīšanas laiku iepriekš paziņojot personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(3) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

11. 294.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu” ar vārdiem “tam pašam tiesas sastāvam, kas uzlika piespiedu naudu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sūdzību izskata rakstveida procesā 10 dienu laikā. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”;

izslēgt trešo daļu.

17

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 11. pantu šādā redakcijā:

„11. Izteikt likuma 294. pantu šādā redakcijā:

„294. pants. Lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai tās apmēra samazināšanu izskatīšana

(1) Persona, kurai piemērota piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas piemērošanu kopijas saņemšanas var lūgt atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Par izmeklēšanas tiesneša lēmumu lūgumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam, bet par tiesas lēmumu — tam pašam tiesas sastāvam, kas uzlika piespiedu naudu.

(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā 10 dienu laikā. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.””.

Atbalstīts

13. Izteikt 294.pantu šādā redakcijā:

“294.pants. Lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai tās apmēra samazināšanu izskatīšana

(1) Persona, kurai piemērota piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas piemērošanu kopijas saņemšanas var lūgt, lai to atbrīvo no piespiedu naudas samaksas vai samazina tās apmēru. Lūgumu par izmeklēšanas tiesneša lēmumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam, bet par tiesas lēmumu — tam pašam tiesas sastāvam, kas uzlika piespiedu naudu.

(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā 10 dienu laikā. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”

295.pants. Piespiedu naudas izpilde

(1) Ja persona piespiedu naudas piemērošanu nav pārsūdzējusi vai iesniegtā sūdzība noraidīta, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt.

(2) Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā to nosūta piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

18

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 295. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja persona, kurai piemērota piespiedu nauda, nav iesniegusi lūgumu atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru vai iesniegtais lūgums noraidīts, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai lūguma noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt.”.

Atbalstīts

14. Izteikt 295. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja persona, kurai piemērota piespiedu nauda, nav iesniegusi lūgumu atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru vai iesniegtais lūgums noraidīts, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai lūguma noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt.”

321.pants. Iepazīstināšana ar nolēmumu vai kopijas izsniegšana

(1) Personu, kura iesaistīta kriminālprocesā un kuras tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, tās aizstāvi un pārstāvi, kā arī personu, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts, iepazīstina ar nolēmumu pirms tā izpildes uzsākšanas, ja izpilde notiek ar attiecīgās personas piedalīšanos.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības pabeigšanas vai pabeidzot pirmstiesas procesu.

(3) Tiesas sprieduma vai lēmuma, ar kuru tiek pabeigta tiesvedība, kopiju ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā pilna teksta sagatavošanas nosūta apsūdzētajam, kurš ir apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

12. Papildināt 321.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Likumā noteiktajos gadījumos, paziņojot personai par pieņemto nolēmumu, tā kopiju vai paziņojumu par pieņemto nolēmumu var nosūtīt pa pastu uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas adresi vai elektroniski uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas elektronisko adresi.

(5) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa pastu, uzskatāms, ka par lēmumu personai ir paziņots septītajā dienā pēc nolēmuma kopijas vai paziņojuma nodošanas pastā.

(6) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka par lēmumu personai ir paziņots otrajā darba dienā pēc nolēmuma kopijas vai paziņojuma nosūtīšanas.”

19

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 321.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Likumā noteiktajos gadījumos, paziņojot personai par pieņemto nolēmumu, tā kopiju vai paziņojumu par pieņemto nolēmumu var nosūtīt uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(5) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots septītajā dienā pēc tā kopijas vai paziņojuma nodošanas pastā. Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots otrajā darba dienā pēc tā kopijas vai paziņojuma nosūtīšanas.””

Atbalstīts

15. Papildināt 321.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Likumā noteiktajos gadījumos, paziņojot personai par pieņemto nolēmumu, tā kopiju vai paziņojumu par pieņemto nolēmumu var nosūtīt uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(5) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots septītajā dienā pēc tā kopijas vai paziņojuma nodošanas pastā. Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots otrajā darba dienā pēc tā kopijas vai paziņojuma nosūtīšanas.”

339.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas procesā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas.

(3) Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13. 339.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.”

16. 339.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.”

342.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Saņēmis sūdzību, tās saņēmējs triju darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas lemj par šīs sūdzības izskatīšanu vai nosūta to pēc piekritības.

(2) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kura apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(3) Amatpersona, kura izskata sūdzību, var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus. Ja nepieciešams, tā var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(4) Amatpersonai, kura izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu personām to pārkāptās tiesības un likumiskās intereses.

(5) Ja sūdzības termiņš nokavēts un nav atjaunots, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.

(6) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata slēgtā tiesas sēdē, klātesot sūdzības iesniedzējam un viņa aizstāvim vai pārstāvim. Tiesas sēdē var piedalīties persona, kuras rīcība vai lēmums pārsūdzēts, vai tās pārstāvis. Minēto personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

(7) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata šā likuma desmitajā sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006. un 14.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2010.)

14. Papildināt 342.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Ja sūdzības saturs attiecībā uz jau izskatītā sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.”

17. Papildināt 342.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Ja sūdzības saturs attiecībā uz jau izskatītā sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.”

367.pants. Procesuālie izdevumi

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesais­tītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7) summas, kas izlietotas mantas aizsardzībai;

8) citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

15. Papildināt 367.panta pirmo daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) izdevumi, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu;”.

20

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 15. pantu.

Atbalstīts

368.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīga notiesātā vecākiem vai aizbildņiem.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā persona atzīta par vainīgu un notiesāta.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var piedzīt no šīm personām Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6¹) Ja pēc kriminālprocesa pabeigšanas ir saņemta informācija par procesuālajiem izdevumiem, kas radušies līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai un kas nebija zināmi galīgā nolēmuma pieņemšanas dienā, pirmās instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā izlemj jautājumu par šiem procesuālajiem izdevumiem. Ja procesuālie izdevumi tiek piedzīti, lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess pabeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ, un prokuroram. Persona vai prokurors lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

(7) Šajā pantā paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu pabeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem. Ja prokurors lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu pieņem pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts. Persona šo lēmumu 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.

(8) Piedzenot procesuālos izdevumus, prokurors lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Prokurors lēmuma kopiju daļā par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei pēc šā lēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

16. 368.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ceturtajā un piektajā” ar vārdiem “ceturtajā, piektajā un sestajā”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

18. 368.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ceturtajā un piektajā” ar vārdiem “ceturtajā, piektajā un sestajā”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

17. Papildināt 29.nodaļu ar 368.¹ un 368.² pantu šādā redakcijā:

“368.¹ pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesa virzītājs, pirmstiesas procesā konstatējot šā likuma 368.panta sestajā daļā minētos procesuālos izdevumus, var ierosināt izmeklēšanas tiesnesim lemt par to piedziņu no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības tika atliktas. Procesa virzītājs ierosinājumam pievieno dokumentus, kas apstiprina izmeklēšanas darbību atlikšanu un procesuālo izdevumu apmēru.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis par pieņemto lēmumu, nosūtot lēmuma kopiju, paziņo procesa virzītājam un personai, kuras dēļ izmeklēšanas darbība tika atlikta.

(3) Iztiesāšanas laikā lēmumu par to procesuālo izdevumu piedziņu, kuri ir saistīti ar tiesas sēžu atlikšanu, pieņem tiesa.

(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu persona var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesai. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no procesuālo izdevumu samaksas vai samazināt tās apmēru.

(5) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu no šā likuma 368.panta pirmajā daļā minētajām personām izlemj šā likuma 368.pantā noteiktajā kārtībā ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā.

368.² pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņas izpilde

(1) Ja persona nav pārsūdzējusi šā likuma 368.¹ panta kārtībā pieņemto lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu vai iesniegtā sūdzība noraidīta, tās pienākums ir 30 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šos izdevumus samaksāt.

(2) Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.”

19. Papildināt 29.nodaļu ar 368.¹ un 368.² pantu šādā redakcijā:

“368.¹ pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesa virzītājs, pirmstiesas procesā konstatējot šā likuma 368.panta sestajā daļā minētos procesuālos izdevumus, var ierosināt izmeklēšanas tiesnesim lemt par to piedziņu no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības tika atliktas. Procesa virzītājs ierosinājumam pievieno dokumentus, kas apstiprina izmeklēšanas darbību atlikšanu un procesuālo izdevumu apmēru.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis par pieņemto lēmumu, nosūtot tā kopiju, paziņo procesa virzītājam un personai, kuras dēļ izmeklēšanas darbība tika atlikta.

(3) Iztiesāšanas laikā lēmumu par to procesuālo izdevumu piedziņu, kuri ir saistīti ar tiesas sēžu atlikšanu, pieņem tiesa.

(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu persona var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesai. Sūdzībā var prasīt, lai atceļ lēmumu vispār, atbrīvo personu no procesuālo izdevumu samaksas vai samazina tās apmēru.

(5) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu no šā likuma 368.panta pirmajā daļā minētajām personām izlemj šā likuma 368.pantā noteiktajā kārtībā ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā.

368.² pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņas izpilde

(1) Ja persona nav pārsūdzējusi šā likuma 368.¹ panta kārtībā pieņemto lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu vai iesniegtā sūdzība noraidīta, tās pienākums ir 30 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šos izdevumus samaksāt.

(2) Ja lēmums netiek labprātīgi izpildīts, izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.”

389.pants. Personas tiesību ierobežošanas termiņi pirmstiesas kriminālprocesā

(1) No brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai persona, kuras tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas kriminālprocess pret šo personu jāpabeidz vai jāatceļ visi drošības līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz mantu šādā termiņā:

1) par kriminālpārkāpumu — sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu — deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu — divpadsmit mēnešu laikā;

4) par sevišķi smagu noziegumu — divdesmit divu mēnešu laikā.

(2) Kriminālprocesā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Lēmuma kopiju nosūta šā panta pirmajā daļā minētajai personai.

(2¹) Ja vienā kriminālprocesā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgu nodarījumu, kas ir piesaistībā ar tai pašā kriminālprocesā izmeklējamu citas personas izdarītu smagāku noziegumu, izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt šai personai tiesību ierobežošanas termiņus atbilstoši piesaistībā esošajam noziegumam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie termiņi tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

18. Papildināt 389.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) No dienas, kad procesa virzītājs nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tam pievienotos materiālus, līdz dienai, kad tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu stājies spēkā, tiek apturēts tiesību ierobežojumu termiņš attiecībā uz mantu, par kuru uzsākts process kā par noziedzīgi iegūtu mantu.”

20. Papildināt 389.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) No dienas, kad procesa virzītājs nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tam pievienotos materiālus, līdz dienai, kad tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu stājies spēkā, tiek apturēts tiesību ierobežojumu termiņš attiecībā uz mantu, par kuru uzsākts process kā par noziedzīgi iegūtu mantu.”

392.¹ pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(1) Ja pirmstiesas procesā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina un nav iespējams savākt papildu pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu.

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personību;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts kādā tā daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess. Lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu nekavējoties nosūta uzraugošajam prokuroram, bet cietušajam un personai, kurai bija tiesības uz aizstāvību, nosūta vai izsniedz lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Ja kriminālprocess tiek izbeigts kādā tā daļā, tad cietušajam ir tiesības iepazīties ar tiem krimināllietas materiāliem, kas tieši attiecas uz viņu, bet persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, ar krimināllietas materiāliem var iepazīties pēc visa pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas.

21

22

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 392.¹ pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Šā likuma 369. panta otrās daļas 2. un 4. punktā minētajām personām un personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu nosūta vai izsniedz pēc viņu lūguma.”.

Juridiskā komisija

Papildināt 392.¹ pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Šā likuma 369. panta otrās daļas 2. un 4. punktā minētajām personām un personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu nosūta vai izsniedz pēc viņu lūguma.”.

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.22.

Atbalstīts

21. Papildināt 392.¹ pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Šā likuma 369.panta otrās daļas 2. un 4.punktā minētajām personām un tām personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopiju nosūta vai izsniedz pēc to lūguma.”

(6) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, procesa virzītājs nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

(7) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiālos ir ziņas, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, procesa virzītājs lemj par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

435.pants. Apsūdzētā tiesības vienošanās procesā Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) pieteikt noraidījumus;

3) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

4) saņemt krimināllietas materiālu kopijas pēc vienošanās noslēgšanas;

5) zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kādu soda veidu un mēru prokurors lūgs tiesu piespriest;

6) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā;

7) sniegt paskaidrojumus par vienošanās gaitu;

8) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz brīdim, kad tiesa dodas uz apspriežu istabu, lai pieņemtu nolēmumu;

9) pārsūdzēt nolēmumu;

10) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

11) saņemt aizstāvja juridisko palīdzību.

19. Papildināt 435.pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;”.

22. Papildināt 435.pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;”.

436.pants. Cietušā tiesības vienošanās procesā

(1) Ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs — prokurors izsniedz cietušajam vienošanās protokola kopiju

(2) Cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumus;

2) savlaicīgi saņemt informāciju par to, kad un kur tiesa izskatīs vienošanos;

3) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā;

4) izteikt savus iebildumus pret vienošanās apstiprināšanu;

5) iesniegt kasācijas sūdzību par vienošanās procesa procedūras pārkāpumiem vai Krimināllikuma normu pārkāpumiem;

6) piedalīties lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā šā likuma 101.pantā noteiktajā kārtībā.

20. Papildināt 436.panta otro daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;”.

23. Papildināt 436.panta otro daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;”.

442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa, izņemot apgabaltiesai piekritīgas lietas.

(2) Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117. un 118.pantā, 154.pantā, 184.pantā, 192., 224. un 225.pantā, 268.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo. Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos ir iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.

(3) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā tiesvedībā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.

(4) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, bet apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas nolēmumu — Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.

(5) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

21. Izteikt 442.pantu šādā redakcijā:

“442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.

(3) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa.”

24. Izteikt 442.pantu šādā redakcijā:

“442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.

(3) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa.”

449.pants. Krimināllietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Tiesas sēdē personas sniedz liecības mutvārdos.

(3) Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, izņemot gadījumus, kad persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana vai atskaņošana nav nepieciešama.

(4) Ja lūgums ir pamatots, tiesa lemj par lietisko pierādījumu apskati.

(5) Pierādījumu pārbaude lietas iztiesāšanas laikā var nenotikt tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā

23

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 449. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un dokumentus pārbauda tiesas sēdē tikai tad, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis pieteicis šādu lūgumu.”.

Atbalstīts

25. Papildināt 449. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un dokumentus pārbauda tiesas sēdē tikai tad, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis pieteicis šādu lūgumu.”

457.pants. Prokurora neierašanās sekas

(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja prokurora neierašanās iemesli nav zināmi, par viņa neierašanos ziņo amatā augstākam prokuroram.

22. Izteikt 457.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki prokurori un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no prokuroriem ar amatā augstāka prokurora piekrišanu nav ieradies uz tiesas debatēm.”

26. Izteikt 457.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki prokurori un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no prokuroriem ar amatā augstāka prokurora piekrišanu nav ieradies uz tiesas debatēm.”

463.pants. Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā

(1) Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

(2) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(3) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojoša iemesla dēļ vai nav paziņojis par neierašanās iemesliem, tiesa var lemt par viņa atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, par drošības līdzekļa grozīšanu vai piemērošanu.

23. Papildināt 463.panta trešo daļu pēc vārdiem “tiesa var lemt” ar vārdiem “par piespiedu naudas piemērošanu un”.

27. Papildināt 463.panta trešo daļu pēc vārdiem “tiesa var lemt” ar vārdiem “par piespiedu naudas piemērošanu un”.

464.pants. Krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās

Krimināllietu par kriminālpārkāpumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās. Krimināllietu tiesa var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

24. Papildināt 464.pantu pēc vārdiem “par kriminālpārkāpumu” ar vārdiem “un mazāk smagu noziegumu”.

28. Papildināt 464.pantu pēc vārdiem “par kriminālpārkāpumu” ar vārdiem “un mazāk smagu noziegumu”.

465.pants. Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma vai ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu aizmuguriski, stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr apsūdzētais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam bija jāuzzina par tiesas pieņemto nolēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

25. 465.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “prombūtnē” ar vārdiem “(in absentia)”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad ir saņemta nolēmuma kopija. No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības. Pirmās instances tiesas tiesnesis lemj jautājumu par nolēmuma izpildes apturēšanu un drošības līdzekļa piemērošanu.”

29. 465.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “prombūtnē” ar vārdiem “(in absentia)”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesā apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija. No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības. Pirmās instances tiesas tiesnesis lemj jautājumu par nolēmuma izpildes apturēšanu un drošības līdzekļa piemērošanu.”

467.pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja aizstāvja neierašanās iemesls nav zināms, tiesa par to paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

26. Izteikt 467.pantu šādā redakcijā:

“467.pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Par aizstāvja neierašanos uz tiesas sēdi tiesa paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki apsūdzētā aizstāvji un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no aizstāvjiem nav ieradies uz tiesas debatēm un apsūdzētais neiebilst pret lietas turpināšanu.”

30. Izteikt 467.pantu šādā redakcijā:

“467.pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Par aizstāvja neierašanos uz tiesas sēdi tiesa paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki apsūdzētā aizstāvji un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no aizstāvjiem nav ieradies uz tiesas debatēm un apsūdzētais neiebilst pret lietas turpināšanu.”

470.pants. Liecinieka vai eksperta neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies liecinieks vai eksperts, tiesa sāk lietas iztiesāšanu, ja vien saskaņā ar šo likumu nav pamats to atlikt.

(2) Lieciniekam vai ekspertam, kas nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojoša iemesla dēļ, piemēro šajā likumā noteiktās procesuālās sankcijas.

27. Papildināt 470.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lieciniekam var piemērot arī piespiedu atvešanu.”

31. Papildināt 470.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lieciniekam var piemērot arī piespiedu atvešanu.”

476.pants. Kriminālprocesa sadalīšana

(1) Tiesa apsūdzētā vai cietušā interesēs kriminālprocesu, kurā apsūdzētas vairākas personas vai viena persona par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, var sadalīt, ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

(2) Par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums. Lēmums nav pārsūdzams.

(3) Lēmumā norāda kriminālprocesa sadalīšanas pamatu, apsūdzētā personas datus, apsūdzības būtību, Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, pēc kura celta apsūdzība, drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu un citus apstākļus, kā arī norāda procesa virzību pēc tā sadalīšanas.

(4) Ja no kriminālprocesa izdalītajos materiālos ir nepieciešams noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tiesa tos nosūta prokuratūrai.

28. Papildināt 476.pantu ar 2¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Kriminālprocesa sadalīšana nevar būt par pamatu noraidījuma pieteikšanai tiesnesim izdalītajā kriminālprocesā.”

24

25

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt 28.pantu (attiecībā uz 476.panta papildināšanu ar 2.¹ daļu).

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 28.pantu šādā redakcijā:

„28. Papildināt 476.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Lēmuma pieņemšana par kriminālprocesa sadalīšanu nevar būt par pamatu noraidījuma pieteikšanai tiesnesim izdalītajā kriminālprocesā.””

Neatbalstīts

Atbalstīts

32. 476.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Lēmuma par kriminālprocesa sadalīšanu pieņemšana nevar būt par pamatu noraidījuma pieteikšanai tiesnesim izdalītajā kriminālprocesā.”;

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa, atsākot iztiesāšanu izdalītajā kriminālprocesā, ja tiesas sastāvs nav mainījies, neatkārto iepriekš tiesā veiktās procesuālās darbības, kurās piedalījās apsūdzētais.”

(5) Ja kriminālprocesa sadalīšanas iemesls ir viena vai vairāku apsūdzēto izvairīšanās no tiesas, vienlaikus ar lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa lemj par krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu izdalītajā kriminālprocesā.

(6) Lēmumu par procesa sadalīšanu nosūta prokuroram, apsūdzētajam un cietušajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

26

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 476. panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa, atsākot iztiesāšanu izdalītajā kriminālprocesā, ja tiesas sastāvs nav mainījies, neatkārto iepriekš tiesā veiktās procesuālās darbības, kurās piedalījās apsūdzētais.”.

Atbalstīts

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa, atsākot iztiesāšanu izdalītajā kriminālprocesā, ja tiesas sastāvs nav mainījies, neatkārto iepriekš tiesā veiktās procesuālās darbības, kurās piedalījās apsūdzētais.”.

481.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē

(1) Tiesa izbeidz kriminālprocesu vai tā daļu šādos gadījumos:

1) ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma 377.panta 3.—10.punktā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) ja prokurors ir atteicies no apsūdzības;

3) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu).

(2) Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, šā likuma 379.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu izlemj par piemēroto drošības līdzekli, kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, kā arī par lietiskajiem pierādījumiem.

(4) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, tiesa nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

(5) Ja tiesa, izbeidzot kriminālprocesu vai tā daļu pret personu, konstatē, ka noziedzīgs nodarījums ir noticis un nepieciešams noskaidrot šo nodarījumu izdarījušo personu, tā krimināllietu vai šīs krimināllietas daļu nosūta prokuratūrai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

29. Papildināt 481.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā. Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumu.”

33. Papildināt 481.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā. Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumu.”

484.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana tiesas sēdes protokolā

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(2) Uzsākot lietas iztiesāšanu, tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku (arī tiesas sēdes sākumu un beigas);

2) tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, kā arī tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē;

3) apsūdzētā vārdu un uzvārdu, noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar apsūdzību;

4) prokurora, aizstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

5) cietušā, viņa pārstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

6) tiesai pieteikto lūgumu būtību, ja tādi ir pieteikti, un attiecībā uz tiem tiesas pieņemto lēmumu saturu.

(3) Pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas protokolā fiksē arī:

1) apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību;

2) ieradušos liecinieku, ekspertu un citu procesā iesaistīto personu vārdu un uzvārdu;

3) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

4) ziņas par lietisko pierādījumu vai dokumentu pārbaudi;

5) tiesas noteikto pilna nolēmuma pieejamības dienu.

30. 484.pantā:

papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) protokola pieejamības dienu.”;

(4) Ja tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot skaņu un attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā ieraksta arī apsūdzētā, cietušā, liecinieka, ekspertu liecības un citu procesā iesaistīto personu paskaidrojumus.

27

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 484. panta ceturto daļu ar vārdiem „tiesas debašu runas, replikas, apsūdzētā pēdējo vārdu”.

Atbalstīts priekšlikumā Nr.28.

 (5) Ārpus tiesas sēžu zāles veikto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(6) Labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvās vietas protokolā aizsvītro.

(7) Protokola saturu nedrīkst dzēst, aizkrāsot vai citādā veidā labot, piemērojot mehānisku iedarbību.

(8) Tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Ja tiek pasludināts pārtraukums, kas ir ilgāks par 14 dienām, tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sēdes dienas. Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju un triju darba dienu laikā iesniegt piezīmes par to.

(9) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm pilnībā vai kādā to daļā, šīs piezīmes izskata tiesas sastāvs un pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

aizstāt astotās daļas trešo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju. Piezīmes par protokolu var iesniegt triju darba dienu laikā no tā pieejamības dienas.”

28

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 30.pantu šādā redakcijā:

„30. 484.pantā:

papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) protokola pieejamības dienu.”;

papildināt ceturto daļu ar vārdiem „tiesas debašu runas, replikas, apsūdzētā pēdējo vārdu”;

izteikt astotās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu, nepieciešamības gadījumā saņemt protokola kopiju un triju darba dienu laikā no protokola pieejamības dienas iesniegt piezīmes par to.””

Atbalstīts

34. 484.pantā:

papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) protokola pieejamības dienu.”;

papildināt ceturto daļu ar vārdiem „tiesas debašu runas, replikas, apsūdzētā pēdējo vārdu”;

izteikt astotās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu, ja nepieciešams, saņemt protokola kopiju un triju darba dienu laikā no protokola pieejamības dienas iesniegt piezīmes par to.”

496.pants. Pieteikto lūgumu izlemšana

(1) Prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus.

(2) Tiesa izlemj pieteikto lūgumu pēc citu šā panta pirmajā daļā minēto personu viedokļa noklausīšanās.

(3) Noraidītos lūgumus persona tiesas sēdes gaitā var pieteikt atkārtoti.

31. Papildināt 496.panta trešo daļu ar vārdiem “ja ir norādīti jauni apstākļi, kas nebija zināmi iepriekš”.

35. Papildināt 496.panta trešo daļu ar vārdiem “ja ir norādīti jauni apstākļi, kas nebija zināmi iepriekš”.

506.pants. Tiesas debašu saturs

(1) Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Prokurors izsaka viedokli arī par citiem tiesas apspriedē izlemjamiem jautājumiem.

(2) Cietušais tiesas debatēs var izteikties par kaitējuma atlīdzību un apsūdzētajam piemērojamo sodu.

(3) Apsūdzētais vai viņa aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu.

(4) Tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem. Ja nepieciešams pārbaudīt jaunus pierādījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsākt tiesas izmeklēšanu.

(5) Lietā, kuras iztiesāšanā netika veikta pierādījumu pārbaude, tiesas debatēs dalībnieki izsakās tikai par piemērojamo sodu, tā veidu un mēru, kā arī par kompensācijas apmēru, ja tas neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

(6) Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 14.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

29

Juridiskā komisija

Papildināt 506.panta ceturtās daļas pirmo teikumu ar vārdiem „un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kuri saskaņā ar šā likuma 449.panta trešo daļu netika pārbaudīti tiesas sēdē.”

Atbalstīts

36. Papildināt 506.panta ceturtās daļas pirmo teikumu ar vārdiem „un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kuri saskaņā ar šā likuma 449.panta trešo daļu netika pārbaudīti tiesas sēdē”.

510.pants. Tiesas aiziešana apspriežu istabā taisīt spriedumu

(1) Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, un par to tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sēdē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku tuvākajās 14 dienās un vietu.

(2) Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim un pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

30

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 510. panta otro daļu.

Atbalstīts

37. Izslēgt 510. panta otro daļu.

512.pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība

(1) Tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

31

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

512. panta otrajā daļā:

papildināt pēc vārdiem „tiesas sēdē” ar vārdiem „rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai”;

papildināt pēc vārda „vai” ar vārdu „pierādījumiem”.

Atbalstīts

38. Papildināt 512.panta otro daļu pēc vārdiem “tiesas sēdē” ar vārdiem “un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai” un pēc vārda “vai” — ar vārdiem “ar pierādījumiem”.

530.pants. Saīsinātais spriedums

(1) Tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ja tiesa sagatavojusi saīsināto spriedumu, pilnu spriedumu tiesa sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

(3) Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim un pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

32

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

530. panta trešajā daļā:

aizstāt vārdus „attaisnojošu iemeslu dēļ” ar vārdiem „lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ”;

papildināt ar teikumu šādā redakcijā:

„Pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi.”.

Atbalstīts

39. 530. panta trešajā daļā:

aizstāt vārdus „attaisnojošu iemeslu dēļ” ar vārdiem „lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi.”

539.pants. Krimināllietas sagatavošana iztiesāšanai tiesas sēdē vienošanās procesā

(1) Pēc vienošanās procesa kārtībā iesniegtas krimināllietas saņemšanas tiesā tiesnesis papildus šā likuma 486.pantā noteiktajam pārbauda, vai pirmstiesas procesā vienošanās ir noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā un nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums. Konstatējot pārkāpumu, tiesnesis pieņem lēmumu un nosūta lietu prokuroram pārkāpuma novēršanai. Prokurors 10 dienu laikā var iesniegt protestu par lēmumu augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis šo protestu izskata rakstveida procesā.

(2) Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt 21 dienas laikā no dienas, kad tā ir saņemta tiesneša tiesvedībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

32. Papildināt 539.panta pirmo daļu ar vārdiem “un viņa lēmums nav pārsūdzams”.

33

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 539. panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesnesis vērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu tikai gadījumā, ja konstatē, ka izvēlētais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.”.

Atbalstīts

40. 539.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesnesis vērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu tikai gadījumā, ja konstatē, ka izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.”;

papildināt daļu ar vārdiem “un viņa lēmums nav pārsūdzams”.

540.pants. Tiesas sastāvs

Krimināllietu vienošanās procesā iztiesā tiesnesis vienpersoniski.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

33. Papildināt likumu ar 540.¹ pantu šādā redakcijā:

“540.¹ pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

2) nolēmuma pieejamības dienu.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem.

(4) Rakstveida procesā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā gadījumos, kad iebildumus iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais. Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas.

(5) Tiesa, izskatījusi lietu rakstveida procesā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu;

4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.

(6) Tiesa notiesājošu spriedumu taisa, ievērojot sprieduma taisīšanas nosacījumus, kādi noteikti, iztiesājot lietu vienošanās procesā mutvārdos.

(7) Šā panta piektās daļas kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.”

34

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 33. pantā izteiktā likuma 540.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“540.¹ pants. Krimināllietas iztiesāšana rakstveidā vienošanās procesā”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „var pieņemt” ar vārdu „pieņem”.

Atbalstīts

41. Papildināt likumu ar 540.¹ pantu šādā redakcijā:

“540.¹ pants. Krimināllietas iztiesāšana rakstveidā vienošanās procesā

(1) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

2) nolēmuma pieejamības dienu.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem.

(4)  Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā. Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas.

(5) Tiesa, izskatījusi lietu rakstveida procesā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu;

4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.

(6) Tiesa notiesājošu spriedumu taisa, ievērojot sprieduma taisīšanas nosacījumus, kādi noteikti iztiesāšanai mutvārdos vienošanās procesā.

(7) Šā panta piektās daļas kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.”

542.pants. Tiesas nolēmumi vienošanās procesā

(1) Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu;

4) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās un nepiekrīt lietas iztiesāšanas turpināšanai vispārējā kārtībā.

(2) Tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

34. Izteikt 542.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.”

42. Izteikt 542.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.”

553.pants. Apelācijas sūdzības un protesta atstāšana bez virzības vai izskatīšanas

(1) Ja apelācijas sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 551.panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības vai protesta trūkumus, un nosaka iesniedzējam 10 dienu termiņu trūkumu novēršanai. Lēmums nav pārsūdzams.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas, par to paziņojot iesniedzējam.

(3) Lēmumu par apelācijas protesta vai sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesnesis pieņem arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 499.panta ceturtās daļas nosacījumi gadījumos, kad lieta tiek skatīta bez pierādījumu pārbaudes.

(4) Tiesneša lēmumu, kurš pieņemts šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos, var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

35. Papildināt 553.panta trešo daļu ar vārdiem “kā arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 551.panta ceturtās un piektās daļas nosacījumi.”

43. Papildināt 553.panta trešo daļu ar vārdiem “kā arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 551.panta ceturtās un piektās daļas nosacījumi.”

559.pants. Lietas pieņemšana iztiesāšanai

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida vai mutvārdu procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai mutvārdu procesā norāda:

1) lietas iztiesāšanas laiku un vietu;

2) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

3) kā izlemti pieteiktie lūgumi un kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas iztiesāšanas laiku un vietu paziņo prokuroram un personām, kuru intereses un tiesības iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests aizskar.

(4) Lietu var iztiesāt rakstveida procesā, ja:

1) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;

2) apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;

3) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem;

4) apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem.

(5) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesas sastāvu, kādā lieta tiks iztiesāta;

2) tiesības prokuroram, aizstāvim un personai, kuras intereses izskatāmā sūdzība vai protests aizskar, 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību vai protestu;

3) nolēmuma pieejamības dienu.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

36. Papildināt 559.panta ceturto daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par kaitējuma kompensāciju un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;”.

44. Papildināt 559.panta ceturto daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par kaitējuma kompensāciju un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;”.

564.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma saturs

(1) Apelācijas instances tiesas nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievaddaļā norādāms tā pieņemšanas laiks un vieta, tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, spriedums, kas pārsūdzēts vai noprotestēts.

(3) Nolēmuma aprakstošajā daļā norādāma pārsūdzētā vai noprotestētā sprieduma būtība, apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktie lūgumi.

(4) Nolēmuma motīvu daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.

(5) Ja apelācijas instances tiesa konstatē tādus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kas atšķiras no pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem apstākļiem, tā sniedz jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu.

(6) Ja apelācijas instances tiesa atstāj pirmās instances tiesas spriedumu bez grozījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

(7) Nolēmuma rezolutīvajā daļā norādāms viens no šā likuma 563.pantā paredzētajiem nolēmumiem. Tiesa var pieņemt lēmumu par pārsūdzības termiņa pagarināšanu par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ.

(8) Ja apelācijas instances tiesa taisa pēc būtības jaunu spriedumu, tā aprakstošajai daļai, motīvu daļai un rezolutīvajai daļai jāatbilst prasībām, kādas šajā likumā noteiktas pirmās instances tiesas spriedumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

37. Papildināt 564.panta septīto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesa pieņem šā likuma 563.panta pirmās daļas 5.punktā vai 1.¹ daļas 3.punktā paredzēto lēmumu, tad izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.”

45. Papildināt 564.panta septīto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesa pieņem šā likuma 563.panta pirmās daļas 5.punktā vai 1.¹ daļas 3.punktā paredzēto lēmumu, tad izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.”

588.pants. Kasācijas instances tiesas lēmuma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas lēmumā jānorāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

2) tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā;

3) persona, kura iesniegusi kasācijas sūdzību vai protestu;

4) pārsūdzētā nolēmuma rezolutīvās daļas saturs;

5) kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktās prasības būtība un tās pamatojums, kā arī iebildumu būtība un prokurora viedoklis;

6) kasācijas instances tiesas lēmums par sūdzību vai protestu.

(2) Lēmums ir jāmotivē. Ja kasācijas sūdzību vai protestu noraida, lēmumā jānorāda, kādēļ sūdzībā vai protestā izteiktie argumenti atzīti par nepamatotiem.

(3) Nolēmuma atcelšanas gadījumā kasācijas instances tiesa norāda, kāda likuma un tā pantu prasības pārkāptas un kā tas izpaudies.

(4) Ja lietu izskata mutvārdu procesā tiesas sēdē, lēmuma rezolutīvo daļu apspriežu istabā paraksta viss tiesas sastāvs. Priekšsēdētājs vai kāds tiesnesis no tiesas sastāva nekavējoties to pasludina tiesas sēžu zālē.

(5) Kasācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams. Šis lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

38. Papildināt 588.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 587.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto lēmumu, tad izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.”

46. Papildināt 588.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 587.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto lēmumu, tad izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.”

629.pants. Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Tiesnesis, saņēmis lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu:

1) nosaka tiesas sēdes laiku un vietu;

2) uzaicina uz tiesas sēdi procesa virzītāju un prokuroru, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, kā arī šā likuma 628.pantā minētās personas.

(2) Tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā.

(3) Tiesas sēdē uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās un ieradušās personas, viņu pārstāvjus vai aizstāvjus.

(4) Tiesas sēdē tiesas procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus vai lūgumus, iesniegt pierādījumus, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies tiesas procesa gaitā.

(5) Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties procesa virzītājs, prokurors un tiesa, kas izskata šo lietu. Šā likuma 628.pantā minētās personas ar lietā esošajiem materiāliem var iepazīties ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

39. Papildināt 629.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemšanai.”

35

36

Deputāts A.Elksniņš

Izteikt 39.pantu (attiecībā uz 629.panta otrās daļas papildināšanu) šādā redakcijā:

„Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemšanai, ja ir ievērota šo personu uzaicināšanas un paziņošanas kārtība.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 39.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 629.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemšanai, ja ir ievērota šo personu uzaicināšanas kārtība.””

Atbalstīts priekšlikumā Nr.36.

Atbalstīts

47. Papildināt 629.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemšanai, ja ir ievērota šo personu uzaicināšanas kārtība.”

673.pants. Starptautiskās sadarbības veidi

(1) Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk arī — krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina:

1) personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

2) kriminālprocesa nodošanā;

3) notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;

4) procesuālās darbības izpildē;

5) sprieduma atzīšanā un izpildē;

6) citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(2) Krimināltiesiskā sadarbība ar starp­tautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk — starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi.

40. 673.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildē;”.

48. 673.panta pirmajā daļā:

izslēgt 3.punktu;

papildināt daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildē;”.

679.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma valoda

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu raksta un iesniedz valsts valodā.

(2) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, kuru valstis izvēlējušās par sazināšanās valodu.

(3) Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt, nepievienojot tulkojumu.

(4) Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu attiecīgās valsts valodā.

(5) Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.

41. Papildināt likumu ar 679.¹ pantu šādā redakcijā:

“679.¹ pants. Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu

(1) Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu un tam iepriekš starptautiskās sadarbības rezultātā nav iegūts pietiekams apstiprinājums, procesa virzītājs ar kompetentās iestādes starpniecību lūdz ārvalsti sniegt par to informāciju. Procesa virzītājs lūgumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju. Lūgumu tulko attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru šī valsts saziņai norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(2) Kompetentā iestāde, saņēmusi no ārvalsts lūgumu sniegt informāciju par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, sniedz ārvalstij informāciju lūgumā norādītajā termiņā, bet, ja termiņš nav norādīts, informāciju sniedz, cik drīz vien iespējams pēc lūguma saņemšanas.

(3) Informācijā ārvalstij par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, norāda:

1) procesa virzītāja kontaktinformāciju;

2) informāciju par to, vai notiek vai arī ir noticis kriminālprocess par to pašu nodarījumu un vai ar to ir saistīta tā pati persona;

3) ja Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, — kriminālprocesuālo stadiju vai, ja ir pieņemts galīgais nolēmums, šā nolēmuma būtību.

(4) Informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministrija.”

49. Papildināt likumu ar 679.¹ pantu šādā redakcijā:

“679.¹ pants. Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu

(1) Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu un tam iepriekš starptautiskās sadarbības rezultātā nav iegūts pietiekams apstiprinājums, procesa virzītājs ar kompetentās iestādes starpniecību lūdz ārvalsti sniegt par to informāciju. Procesa virzītājs lūgumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju. Lūgumu tulko attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru šī valsts saziņai norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(2) Kompetentā iestāde, saņēmusi no ārvalsts lūgumu sniegt informāciju par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, sniedz ārvalstij informāciju lūgumā norādītajā termiņā, bet, ja termiņš nav norādīts, informāciju sniedz, cik drīz vien iespējams pēc lūguma saņemšanas.

(3) Informācijā ārvalstij par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, norāda:

1) procesa virzītāja kontaktinformāciju;

2) informāciju par to, vai notiek vai arī ir noticis kriminālprocess par to pašu nodarījumu un vai ar to ir saistīta tā pati persona;

3) ja Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, — kriminālprocesuālo stadiju vai, ja ir pieņemts galīgais nolēmums, šā nolēmuma būtību.

(4) Informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministrija.”

684.pants. Personas izdošanas lūgums

(1) Personas izdošanas lūgumu raksta atbilstoši šā likuma 678.panta prasībām un tam pievieno:

1) lēmumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai apliecinātu tā kopiju;

2) lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības vai apliecinātu attiecīgā lēmuma kopiju;

3) tā likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek turēta aizdomās vai saukta pie kriminālatbildības, vai notiesāta, kā arī to likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;

4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai apliecinātu tā kopiju; 5) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;

6) citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

(2) Izdošanas lūgumam pievienoto dokumentu noraksti, kopijas un izraksti izgatavojami un apliecināmi dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

42. 684.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) apliecinātu lēmuma par drošības līdzekļa — apcietinājuma —piemērošanu vai spēkā esoša notiesājoša tiesas sprieduma kopiju;

2) apliecinātu lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības kopiju;”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildi kopiju;”.

50. 684.panta pirmajā daļā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) apliecinātu lēmuma par drošības līdzekļa — apcietinājuma —piemērošanu vai spēkā esoša notiesājoša tiesas sprieduma kopiju;

2) apliecinātu lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības kopiju;”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildi kopiju;”.

696.pants. Personas izdošanas pamats

(1) Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kas saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

(2) Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts citādi.

(3) Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura taisījusi spriedumu un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

(4) Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgu nodarījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

43. Papildināt 696.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ja saņemts” ar vārdiem “pagaidu apcietinājuma lūgums vai”.

51. Papildināt 696.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ja saņemts” ar vārdiem “pagaidu apcietinājuma lūgums vai”.

713.pants. Vienkāršota izdošana

(1) Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1) saņemta izdodamās personas rakstveida piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;

2) izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;

3) (izslēgts ar 29.06.2008. likumu).

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.

(3) Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmajā daļā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus ģenerālprokuroram.

(4) Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos personu izdot;

3) par vienkāršotas izdošanas nepiemērošanu.

(5) Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(6) Par personas izdošanu vai atteikšanos to izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod attiecīgo lēmumu Iekšlietu ministrijai izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

44. 713.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Izdodamai personai ir tiesības atteikties no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Izdodamā persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta ceturto daļu, bet atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, — līdz izdodamās personas nodošanai.”

52. 713.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Izdodamai personai ir tiesības atteikties no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Izdodamā persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta ceturto daļu, bet atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, — līdz izdodamās personas nodošanai.”

715.pants. Ar personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij saistītie nosacījumi

(1) Izdodamajai personai ir šā likuma 698.pantā minētās tiesības, tiesības piekrist vai nepiekrist izdošanai, kā arī tiesības tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, izņemot šā likuma 695.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, un par to tiek rakstīts protokols.

(3) Ja izdodamā persona ir Latvijas pilsonis, tai ir tiesības atteikties no tiesībām, kas garantē, ka Latvijas pilsoni pēc tā notiesāšanas Eiropas Savienības dalībvalstī nodod atpakaļ Latvijai piespriestā soda izciešanai. Ja Latvijas pilsonis neatsakās no šādām tiesībām, Ģenerālprokuratūra lūdz minēto garantiju Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņēmušajai valstij.

(4) Attiecībā uz personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, Eiropas apcietinājuma lēmuma izpildes termiņa tecējums sākas no brīža, kad šī persona likumā noteiktajā kārtībā zaudējusi šo imunitāti. Ierosinājumu atcelt kriminālprocesuālo imunitāti kompetentajai institūcijai iesniedz Ģenerālprokuratūra.

(5) Latvija pieņem izpildīšanai Eiropas apcietinājuma lēmumus latviešu vai angļu valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. un 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

45. Papildināt 715.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja izdodamā persona iepriekš netika informēta, ka pret to uzsākts kriminālprocess Eiropas Savienības dalībvalstī un nolēmums pieņemts tās prombūtnē (in absentia), šī persona var lūgt sprieduma kopijas saņemšanu. Pēc izdodamās personas lūguma Ģenerālprokuratūra lūdz Eiropas Savienības dalībvalsti nodrošināt sprieduma pieejamību. Šāds izdodamās personas lūgums nekavē tās izdošanu.”

53. Papildināt 715.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja izdodamā persona iepriekš netika informēta, ka pret to uzsākts kriminālprocess Eiropas Savienības dalībvalstī un nolēmums pieņemts tās prombūtnē (in absentia), šī persona var lūgt sprieduma kopijas saņemšanu. Pēc izdodamās personas lūguma Ģenerālprokuratūra lūdz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti nodrošināt sprieduma pieejamību. Šāds izdodamās personas lūgums nekavē tās izdošanu.”

Sešpadsmitā sadaļa

Notiesātā pārņemšana soda izciešanai

69.nodaļa. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana soda izciešanai Latvijā

749.pants. Pamats personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Pamats tam, lai ārvalstī notiesātā persona, kurai piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, tiktu pārņemta soda izciešanai Latvijā, ir:

1) Latvijas kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu (turpmāk arī — personas pārņemšanas lūgums) un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

46. Izteikt sešpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

“Sešpadsmitā sadaļa. Ārvalsts spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana

69.nodaļa. Vispārīgie noteikumi ārvalstī piespriesta soda izpildīšanai Latvijā

749.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīda atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

54. Izteikt sešpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

“Sešpadsmitā sadaļa. Ārvalsts spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana

69.nodaļa. Vispārīgie noteikumi ārvalstī piespriesta soda izpildīšanai Latvijā

749.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīda atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

750.pants. Kompetentā iestāde

Kompetentā iestāde, kas saņem piekrišanu lūgumam par ārvalstī notiesātās personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā un nosūta to, ir Ģenerālprokuratūra.

750.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas nosacījumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;

2) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

3) soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

4) ārvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, vai tā Latvijā izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un ārvalstī notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc Latvijā piespriestā soda izciešanas;

5) ārvalsts nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu;

6) soda izpildīšana Latvijā veicinātu ārvalstī notiesātās personas resocializāciju.

(2) Ārvalstī piespriesta naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildīšana iespējama arī tad, ja ārvalstī notiesātajai personai pieder īpašums vai ir citi ienākumi Latvijā.

37

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 750. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus „izmantojot izdošanu” ar vārdiem „lūdzot personas izdošanu”.

Atbalstīts

750.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas nosacījumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildīšanu;

2) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

3) soda izpildīšanai nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

4) ārvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, vai tā Latvijā izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un ārvalstī notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc Latvijā piespriestā soda izciešanas;

5) ārvalsts nespētu izpildīt sodu, pat lūdzot personas izdošanu;

6) soda izpildīšana Latvijā veicinātu ārvalstī notiesātās personas resocializāciju.

(2) Ārvalstī piespriesta naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildīšana iespējama arī tad, ja ārvalstī notiesātajai personai pieder īpašums vai ir citi ienākumi Latvijā.

751.pants. Nosacījumi personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Ārvalstī notiesāto personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja:

1) notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) kriminālprocess ir pabeigts ar galīgu nolēmumu;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par kuru noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc Latvijas Krimināllikuma;

5) tam piekrīt notiesātā persona.

(2) Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

752.pants. Personas pārņemšanas lūguma pārbaude (1) Kompetentā iestāde pēc tam, kad saņēmusi notiesātās personas, tās pārstāvja vai ārvalsts lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai Latvijā, uzsāk saņemtā lūguma pārbaudi.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par notiesātās personas pārņemšanu, kompetentā iestāde var pieprasīt papildu informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

753.pants. Pārbaudes pabeigšana

(1) Kompetentā iestāde lūgumu izskata 10 dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par notiesātās personas nodošanu soda izciešanai Latvijā;

2) atteikties iesniegt lūgumu par notiesātās personas nodošanu;

3) apmierināt ārvalsts lūgumu un pārņemt notiesāto personu soda izciešanai Latvijā;

4) noraidīt ārvalsts lūgumu.

(2) Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

(3) Pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējam.

(4) Lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

751.pants. Lūguma par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā atteikuma iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ, vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai militāru;

2) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret citu valsti;

3) soda izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

4) ārvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

6) Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

7) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

8) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kura piespriedusi izpildāmo sodu;

9) soda izpildes izdevumi nav samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu un radīto kaitējumu;

10) ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

11) Latvijai ar ārvalsti nav līguma par otrā valstī piespriesto sodu izpildīšanu.

752.pants. Soda izpildes noilgumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie soda izpildes noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā.

753.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja ārvalstī notiesātā persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir par to pašu nodarījumu attaisnota.

751.pants. Lūguma par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā atteikuma iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ, vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai militāru;

2) soda izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret citu valsti;

3) soda izpildīšana var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

4) ārvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Krimināllikumu;

5) soda izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

6) Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

7) soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

8) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kura piespriedusi izpildāmo sodu;

9) soda izpildīšanas izdevumi nav samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu un radīto kaitējumu;

10) ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

11) Latvijai ar ārvalsti nav līguma par otrā valstī piespriesto sodu izpildīšanu.

752.pants. Soda izpildīšanas noilgumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Krimināllikumā paredzētie soda izpildīšanas noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie soda izpildīšanas noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā.

753.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja ārvalstī notiesātā persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir par to pašu nodarījumu attaisnota.

754.pants. Lūgums par personas nodošanu

Lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai raksta atbilstoši šā likuma 678.pantā noteiktajām prasībām un tam pievieno:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis vai ka tās dzīvesvieta ir Latvijā, ja šāds dokuments jau nebija savstarpēji iesniegts;

2) tā Latvijas Krimināllikuma panta tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko personai noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu Latvijā.

754.pants. Papildu informācijas pieprasīšana

Tieslietu ministrija vai tiesa var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sniegtā informācija nav pietiekama, nosakot to iesniegšanas laiku. Tiesa arī var pieprasīt informāciju ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

38

39

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 46. pantā izteikto likuma 754. pantu šādā redakcijā:

„754. pants. Papildu informācijas pieprasīšana

Tieslietu ministrija vai tiesa (ar Tieslietu ministrijas starpniecību) var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sniegtā informācija nav pietiekama, nosakot to iesniegšanas termiņu.”.

Juridiskais birojs

Pievienot 754. pantu 755.pantam kā pēdējo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

„(5) Ja ārvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, Tieslietu ministrija vai tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, nosakot to iesniegšanas termiņu.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.39.

Atbalstīts

755.pants. Latvijā izciešamās soda daļas noteikšana (1) Lēmumu par ārvalstī noteiktā soda izciešanas turpināšanu un Latvijā izciešamo soda daļu 10 dienu laikā pēc kompetentās iestādes ierosinājuma saņemšanas pieņem tāda paša līmeņa tiesa pēc notiesātās personas vai kompetentās iestādes atrašanās vietas un tādā pašā sastāvā, kāda līmeņa tiesa un kādā sastāvā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

(2) Tiesa ierosinājumu izskata šā likuma 61.nodaļā noteiktajā kārtībā. Notiesātā persona var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(3) Lēmumā tiesa nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu;

3) brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, turklāt to nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā;

4) papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

755.pants. Kārtība, kādā izskata ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu, 10 dienu laikā, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 30 dienu laikā pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli.

(2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, ārvalsts lūguma pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Ja vienlaikus saņemti vairāki ārvalstu lūgumi par šajās ārvalstīs piespriesta soda izpildīšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, tā apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā.

754.pants. Kārtība, kādā izskata ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi ārvalsts lūgumu par tajā piespriesta soda izpildīšanu, 10 dienu laikā, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 30 dienu laikā pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli.

(2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, ārvalsts lūguma pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Ja vienlaikus saņemti vairāki ārvalstu lūgumi par šajās ārvalstīs piespriesta soda izpildīšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, Tieslietu ministrija apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā.

(4) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Pēc lūguma pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanai. Lūgumu izskata tiesnesis pēc ārvalstī notiesātās personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas. Ja personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta nav zināma, ārvalsts lūgumu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Tieslietu ministrijas atrašanās vietas.

40

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 755. panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus „vai uzturēšanās vietas”.

Atbalstīts

(4) Pēc lūguma pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanai. Lūgumu izskata tiesnesis pēc ārvalstī notiesātās personas dzīvesvietas. Ja personas dzīvesvieta nav zināma, ārvalsts lūgumu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Tieslietu ministrijas atrašanās vietas.

(5) Ja ārvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, Tieslietu ministrija vai tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, nosakot to iesniegšanas termiņu.

756.pants. Soda izciešanas turpināšana

(1) Ārvalsts tiesas noteiktā soda izciešana tiek turpināta bez soda veida un mēra grozīšanas.

(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(3) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai.

756.pants. Kārtība, kādā izskata ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūgumu

(1) Ja spriedums ārvalstī, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, taisīts ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) un Latvijai ar ārvalsti ir līgums par ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu, tiesa, pirms pieņemt lēmumu par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā, izsniedz ārvalstī notiesātajai personai paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu par tās prombūtnē (in absentia) iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana ārvalstī vai Latvijā notiesātās personas klātbūtnē, vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto pieteikumu ārvalstī notiesātā persona iesniedz tiesai. Ja pieteikumā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Tieslietu ministrija paziņojuma kopiju ar atzīmi par šā paziņojuma izsniegšanu ārvalstī notiesātajai personai pēc tiesas paziņojuma saņemšanas nekavējoties nosūta ārvalstij.

41

42

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 756. panta trešajā daļā vārdus „pēc tiesas paziņojuma saņemšanas”.

Juridiskais birojs

Izteikt 756.pantu šādā redakcijā:

„756.pants. Ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Ja spriedums ārvalstī, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, taisīts personas prombūtnē (in absentia) un Latvijai ar ārvalsti ir līgums par ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu, tiesa, pirms pieņemt lēmumu par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā, izsniedz ārvalstī notiesātajai personai paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu par tās prombūtnē (in absentia) iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana ārvalstī vai Latvijā notiesātās personas klātbūtnē, vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto pieteikumu persona iesniedz tiesai. Ja pieteikumā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Tieslietu ministrija paziņojuma kopiju ar atzīmi par šā paziņojuma izsniegšanu ārvalstī notiesātajai personai nekavējoties nosūta ārvalstij.”

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.42.

Atbalstīts

755.pants. Ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšana

(1) Ja spriedums ārvalstī, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, taisīts personas prombūtnē (in absentia) un Latvijai ar šo ārvalsti ir līgums par tajā personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu, tiesa, pirms pieņemt lēmumu par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā, izsniedz attiecīgajā ārvalstī notiesātajai personai paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par šajā ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu par tās prombūtnē (in absentia) iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana ārvalstī vai Latvijā notiesātās personas klātbūtnē, vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto pieteikumu persona iesniedz tiesai. Ja pieteikumā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Tieslietu ministrija paziņojuma kopiju ar atzīmi par šā paziņojuma izsniegšanu ārvalstī notiesātajai personai nekavējoties nosūta attiecīgajai ārvalstij.

757.pants. Notiesātās personas pārņemšana

(1) Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar attiecīgo ārvalsti, pārņemt un ievietot personu soda izpildes iestādē.

757.pants. Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana ārvalstij

(1) Ja ārvalstī notiesātā persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu, prasot atkārtoti izskatīt lietu tās klātbūtnē ārvalstī, kura piespriedusi sodu, tiesa atliek ārvalsts lūguma izskatīšanu.

43

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 757. pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „Ārvalstī” ar vārdiem „prombūtnē (in absentia)”;

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „Ja ārvalstī” ar vārdiem „prombūtnē (in absentia)”;

Atbalstīts

756.pants. Ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma iesniegšana ārvalstij

(1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu, prasot atkārtoti izskatīt lietu tās klātbūtnē ārvalstī, kura piespriedusi sodu, tiesa atliek ārvalsts lūguma par sodu izpildīšanu izskatīšanu.

(2) Ja jautājums par soda turpināšanu nav izlemts pirms notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, to pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

(2) Ja ārvalstī pieteikums ir anulēts, atzīts par spēkā neesošu vai nepieņemamu, tiesa pēc informācijas saņemšanas lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta personas klātbūtnē.

44

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 757. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem „Ja ārvalstī” ar vārdiem „šā panta pirmajā daļā minētais”;

Atbalstīts

(2) Ja ārvalstī šā panta pirmajā daļā minētais pieteikums ir anulēts, atzīts par spēkā neesošu vai nepieņemamu, tiesa pēc informācijas saņemšanas lūgumu par attiecīgajā ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta personas klātbūtnē.

(3) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums tiek atcelts, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts lūgumu neizlemtu nosūta tā iesniedzējai valstij.

(4) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota ārvalstij pieteikuma izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par šīs personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kura piespriedusi sodu.

(5) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona, kas iesniegusi  pieteikumu valstij, kura piespriedusi sodu, Latvijā apcietināta sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību par to informē ārvalsti un uzdod Valsts policijai saskaņot laiku, kad personu var nodot ārvalstij līdzdalībai pieteikuma izskatīšanā.

(3) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums tiek atcelts, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu neizlemtu nosūta tā iesniedzējai valstij.

(4) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc šīs ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota attiecīgajai ārvalstij pieteikuma izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par šīs personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kura piespriedusi sodu.

(5) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona, kas iesniegusi pieteikumu valstij, kura piespriedusi sodu, Latvijā apcietināta sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību par to informē šo ārvalsti un uzdod Valsts policijai saskaņot laiku, kad personu var nodot attiecīgajai ārvalstij līdzdalībai pieteikuma izskatīšanā.

(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, ārvalstī notiesātā persona pieteikuma izskatīšanā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus. Līdzdalība, izmantojot tehniskos līdzekļus, neietekmē ārvalstī notiesātās personas procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja persona juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicinājusi ārvalsts advokātu, advokātam ir tiesības tikties ar šo personu konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties pieteikuma izskatīšanā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

45

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 757. pantā:

papildināt sesto daļu pēc vārdiem „pieļauj, ārvalstī” ar vārdiem „prombūtnē (in absentia)”;

Atbalstīts

(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, šajā ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieteikuma izskatīšanā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus. Līdzdalība, izmantojot tehniskos līdzekļus, neietekmē ārvalstī notiesātās personas procesuālās tiesības šajā ārvalstī notiekošajā procesā. Ja persona juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicinājusi ārvalsts advokātu, advokātam ir tiesības tikties ar šo personu konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties pieteikuma izskatīšanā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(7) Ārvalsts advokāta uzaicināšana neietekmē ārvalstī notiesātās personas tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

46

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 757. pantā:

papildināt septīto daļu pēc vārda „ārvalstī” ar vārdiem „prombūtnē (in absentia)”.

Atbalstīts

(7) Ārvalsts advokāta uzaicināšana neietekmē šajā ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

758.pants. Juridiskās sekas, kādas rada personas pārņemšana soda izciešanai

(1) Noteiktā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz notiesāto personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

758.pants. Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana Latvijai un izskatīšanas kārtība

(1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieprasa pieteikuma izskatīšanu Latvijas tiesā, Tieslietu ministrija pēc informācijas saņemšanas no tiesas par to nekavējoties informē ārvalsti.

(2) Uzaicinājums uz tiesu ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātajai personai izsniedzams ne vēlāk kā 21 dienu pirms pieteikuma izskatīšanas dienas, ja vien šī persona nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

47

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 758. pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „Ārvalstī” ar vārdiem „prombūtnē (in absentia)”;

Atbalstīts

757.pants. Ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma iesniegšana Latvijai un izskatīšanas kārtība

(1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieprasa pieteikuma izskatīšanu Latvijas tiesā, Tieslietu ministrija pēc informācijas saņemšanas no tiesas par to nekavējoties informē attiecīgo ārvalsti.

(2) Uzaicinājums uz tiesu ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātajai personai izsniedzams ne vēlāk kā 21 dienu pirms pieteikuma izskatīšanas dienas, ja vien šī persona nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(3) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pieteikuma noraidīšanu sakarā ar personas neierašanos un par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā;

2) par ārvalstī notiesātās personas pieteikuma apmierināšanu.

48

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 758. pantā:

papildināt trešās daļas otro punktu pēc vārda „ārvalstī” ar vārdiem „prombūtnē (in absentia)”.

Atbalstīts

(3) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pieteikuma noraidīšanu sakarā ar personas neierašanos un par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā;

2) par ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma apmierināšanu.

 (4) Soda izpildi pārtrauc un personu atbrīvo, ja valsts, kurā persona tika notiesāta, informē Latviju par notiesājošā sprieduma atcelšanu, izņemot šajā likuma daļā paredzētos gadījumus, kad kopā ar informāciju saņemts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.

(5) Kompetentā iestāde organizē ārvalsts paziņojuma izpildi attiecībā uz lēmumiem vai faktiem, kas ietekmē turpmāko soda izciešanu. Ja saņemta nepārprotama informācija par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei. Pārējos gadījumos to nodod izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(4) Pieņemot šā panta trešās daļas 2.punktā minēto lēmumu, tiesa to nosūta Tieslietu ministrijai, kas lūdz ārvalsti nosūtīt nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus, nosakot termiņu, līdz kuram materiāli ir jānosūta. Tieslietu ministrija, saņēmusi no ārvalsts materiālus, nodrošina to tulkojumu un vērtē tos saskaņā ar šā likuma 67.nodaļā minētajiem nosacījumiem un kārtību. Ja personai ir piemērots pagaidu apcietinājums, tiek piemēroti šā likuma 732.pantā minētie procesuālie termiņi.

(5) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī tajā noteiktajā procesuālajā kārtībā, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.

(4) Pieņēmusi šā panta trešās daļas 2.punktā minēto lēmumu, tiesa to nosūta Tieslietu ministrijai, kas lūdz ārvalsti atsūtīt nepieciešamos šīs ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus, nosakot termiņu, līdz kuram materiāli ir jāatsūta. Tieslietu ministrija, saņēmusi no ārvalsts materiālus, nodrošina to tulkojumu un vērtē tos saskaņā ar šā likuma 67.nodaļā minētajiem nosacījumiem un kārtību. Ja personai ir piemērots pagaidu apcietinājums, tiek piemēroti šā likuma 732.pantā minētie procesuālie termiņi.

(5) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī tajā noteiktajā procesuālajā kārtībā, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.

759.pants. Likumīgā spēkā esoša ārvalsts sprieduma piemērošana Latvijas kriminālprocesā

Ar Latvijas tiesas spriedumu personai, kura pēc ārvalsts lūguma nodota soda izciešanai Latvijā, izpildāmais sods tiek noteikts kārtībā, kāda Latvijas Krimināllikumā paredzēta soda noteikšanai pēc vairākiem spriedumiem.

759.pants. Ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, tiesa izsniedz personai, kurai ārvalstī noteikts sods, paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

758.pants. Ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, tiesa izsniedz personai, kurai ārvalstī noteikts sods, paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu iesniegusi tā ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu ar prasību par lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

49

50

Juridiskais birojs

Izslēgt 759.panta otrās daļas 2.punktā vārdus „ārvalstī notiesātajai”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 46. pantā izteikto likuma 759. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) 30 dienu laikā, iesniedzot pieteikumu Latvijas kompetentajai iestādei, persona var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;”.

Atbalstīts priekšlikumā Nr.50.

Atbalstīts

2) 30 dienu laikā, iesniedzot pieteikumu Latvijas kompetentajai iestādei, persona var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar tās neierašanos.

(3) Pieteikumam par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā pieteikumam, ja sods piespriests ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia).

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar tās neierašanos.

(3) Pieteikumam par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā pieteikumam, ja sods piespriests ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia).

760.pants. Ārvalstī notiesātās aizbēgušas personas pārņemšana

(1) Ja Latvijas pilsonis ir notiesāts ārvalstī, aizbēdzis no soda izciešanas tajā un ieradies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi viņu pārņemt un nodrošināt soda izciešanu Latvijā, notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma saņemšanas vai izlemšanas kompetentā iestāde var iesniegt ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim šā panta pirmajā daļā minētajai personai piemērot pagaidu apcietinājumu, ja:

1) līdz ārvalsts lūguma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai šajā lietā ir saņemts ārvalsts pieprasījums piemērot pagaidu apcietinājumu;

2) ārvalsts pieprasījumā ir informācija par notiesāto personu, minēti tie fakti, pēc kuriem noteikts sods, norādīts soda veids un mērs, kā arī soda izciešanas uzsākšanas laiks.

(3) Lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, kompetentā iestāde var uzdot policijai šo personu aizturēt un nogādāt tiesā.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu pārņemt šo personu un nodrošināt tai piespriestā soda izciešanu Latvijā;

2) ārvalsts lūgums pārņemt notiesāto personu ir motivēti noraidīts.

(5) Šajā pantā minēto ārvalsts lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tai piespriestā soda izciešanu Latvijā var noraidīt tikai tad, ja nepastāv neviens no šā likuma 751.pantā minētajiem nosacījumiem.

760.pants. Ārvalstī piespriestā soda atzīšana un izpildīšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 30 dienu laikā rakstveida procesā izskata ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu un, izvērtējis nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) par atteikšanos atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu.

(2) Ja ārvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams un par pieņemto lēmumu tiesnesis paziņo ārvalstī notiesātajai personai un ar Tieslietu ministrijas starpniecību — ārvalstij un ārvalstī notiesātajai personai, ja tā atrodas ārvalstī.

759.pants. Ārvalstī piespriestā soda atzīšana un izpildīšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 30 dienu laikā rakstveida procesā izskata ārvalsts lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu un, izvērtējis nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) par atteikšanos atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu.

(2) Ja ārvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpildīšana Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams, un par pieņemto lēmumu tiesnesis paziņo ārvalstī notiesātajai personai un ar Tieslietu ministrijas starpniecību — ārvalstij un tajā notiesātajai personai, ja tā atrodas šajā ārvalstī.

761.pants. Ārvalstī notiesātās izraidīšanai pakļautās personas pārņemšana

Kompetentā iestāde var piekrist ārvalstī notiesātu personu pārņemt soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:

1) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par notiesātās personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

2) ārvalsts lūgumam pievienots notiesātās personas viedoklis par tās nodošanu un izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija;

3) ir pārējie nosacījumi, kas pieļauj personas pārņemšanu.

761.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Pēc šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst ārvalstī notiesātā persona un prokurors.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstī notiesātās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam sodam.

(4) Vienlaikus ar paziņojumu par šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu tiesnesis informē ārvalstī notiesāto personu un prokuroru par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu.

(5) Ja ārvalstī notiesātā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu lūguma iesniedzējā valstī, tad attiecīgo personu par šā panta ceturtajā daļā minētajām tiesībām informē nekavējoties pēc tās nogādāšanas Latvijā.

760.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Pēc šā likuma 759.panta pirmās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst ārvalstī notiesātā persona un prokurors.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstī notiesātās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst attiecīgajā ārvalstī noteiktajam sodam.

(4) Vienlaikus ar paziņojumu par šā likuma 759.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu tiesnesis informē ārvalstī notiesāto personu un prokuroru par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu.

(5) Ja ārvalstī notiesātā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu lūguma iesniedzējā valstī, tad attiecīgo personu par šā panta ceturtajā daļā minētajām tiesībām informē nekavējoties pēc tās nogādāšanas Latvijā.

(6) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis rakstveida procesā pieņem lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu, par kuru paziņo prokuroram un personai.

(7) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors ir iesniedzis iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, tiesnesis pieņem lēmumu šā likuma 651.panta kārtībā. Ja ārvalstī notiesātā persona atrodas apcietinājumā ārvalstī vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistīto sodu ārvalstī un tiek lemts jautājums par Latvijā izpildāmā soda, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, noteikšanu, līdzdalības nodrošināšanai izmanto tehniskos līdzekļus vai pieprasa personas nodošanu Latvijai uz laiku.

(8) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātā persona vai prokurors 10 dienu laikā no lēmuma pieejamības dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā.

(9) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegts Latvijā notiekošajā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj Latvijai saistošie starptautiskie līgumi un šī nodaļa.

51

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 761. pantā izslēgt sesto daļu;

līdzšinējo septīto, astoto un devīto daļu uzskatīt attiecīgi par sesto, septīto un astoto daļu;

Atbalstīts

(6) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors ir iesniedzis iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, tiesnesis pieņem lēmumu šā likuma 651.panta kārtībā. Ja ārvalstī notiesātā persona atrodas apcietinājumā šajā ārvalstī vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistīto sodu attiecīgajā ārvalstī un tiek lemts jautājums par Latvijā izpildāmā soda, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, noteikšanu, līdzdalības nodrošināšanai izmanto tehniskos līdzekļus vai pieprasa personas nodošanu Latvijai uz laiku.

(7) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātā persona vai prokurors 10 dienu laikā no lēmuma pieejamības dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā.

(8) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegts Latvijā notiekošajā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj Latvijai saistoši starptautiskie līgumi un šī nodaļa.

52

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 46. pantā izteiktā likuma 761. pantu papildināt ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts vai lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāts to atstājis spēkā, lēmuma izpilde notiek šā likuma 634. pantā minētajā kārtībā. Lēmumam pievieno ārvalsts lūgumu.”.

Atbalstīts

(9) Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts vai lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāts to atstājis spēkā, lēmumu izpilda šā likuma 634.pantā minētajā kārtībā. Lēmumam pievieno ārvalsts lūgumu.

762.pants. Izraidīšanai pakļautās personas pārņemšanas juridiskās sekas

(1) Personu, kura pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas saskaņā ar šā likuma 761.panta nosacījumiem, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

762.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots ārvalstī piespriestajam sodam atbilstoši Krimināllikuma normām par soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem.

(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriestais sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, kuru izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā.

761.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots šajā ārvalstī piespriestajam sodam atbilstoši Krimināllikuma normām par soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem.

(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriestais sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, kuru izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā.

763.pants. Informācija par soda izciešanu

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par soda izciešanas pabeigšanu;

2) par notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;

3) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

(2) Iestāde, kas atbild par soda izpildi, nekavējoties informē kompetento iestādi par šā panta pirmajā daļā minēto.

763.pants. Rīkojums par soda izpildi Latvijā

Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts vai lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāts to atstājis spēkā, lēmuma izpilde notiek šā likuma 634.pantā minētajā kārtībā. Lēmumam pievieno ārvalsts lūgumu.

53

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 46. pantā izteikto likuma 763. pantu.

Atbalstīts

764.pants. Juridiskās sekas, kādas rada ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā

(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā soda, kas piespriests ārvalstī, izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušajā kriminālprocesā piespriestā soda izpilde.

(2) Uz personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē Tieslietu ministrija. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, bet pārējos gadījumos — izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(6) Persona, kura izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

762.pants. Juridiskās sekas, kādas rada ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā

(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā soda, kas piespriests ārvalstī, izpildīšana notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušajā kriminālprocesā piespriestā soda izpildīšana.

(2) Uz personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildīšanu pārtrauc un ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu anulē attiecīgajā ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē Tieslietu ministrija. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildīšanas iestādei, bet pārējos gadījumos — izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus.

(6) Persona, kura izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

765.pants. Informācija par soda izciešanu

Tieslietu ministrija pēc tiesas paziņojuma informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) par noteikto sodu;

3) par soda izciešanas pabeigšanu;

4) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu;

5) par ārvalstī notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma.

54

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 46. pantā izteikto likuma 765. pantu šādā redakcijā:

„765. pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi ārvalstij

(1) Tieslietu ministrija paziņo ārvalstij par ārvalsts lūguma par ārvalstī piemērota soda izpildīšanu pārsūtīšanu rajona (pilsētas) tiesai.

(2) Pēc tiesas paziņojuma Tieslietu ministrija informē ārvalsti par:

1) lēmumu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

3) lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

4) amnestijas un apžēlošanas lēmumu;

5) soda izpildes pabeigšanu;

6) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

(3) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem ārvalsti arī informē par:

1) pirmstermiņa atbrīvošanas termiņa sākumu un beigām, ja sprieduma valsts to lūdza;

2) notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma.

(4) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piespriests naudas sods, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem ārvalsti arī informē par:

1) naudas soda aizstāšanu;

2) nespēju izpildīt nolēmumu.

(5) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piemērota mantas konfiskācija, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem ārvalsti arī informē par:

1) lēmumu par mantas konfiskācijas izpildes neiespējamību;

2) lēmumu par mantas konfiskācijas pilnīgu vai daļēji neizpildi.

(6) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piemērota alternatīvā sankcija, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem Eiropas Savienības dalībvalsti arī informē par alternatīvās sankcijas noteikšanu, ja tas neatbilst attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktajai alternatīvajai sankcijai.”.

Atbalstīts

763.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi ārvalstij

(1) Tieslietu ministrija paziņo ārvalstij, ka tās lūgums par šajā ārvalstī piemērota soda izpildīšanu pārsūtīts rajona (pilsētas) tiesai.

(2) Pēc tiesas paziņojuma saņemšanas Tieslietu ministrija informē attiecīgo ārvalsti:

1) par lēmumu atzīt spriedumu un izpildīt šajā ārvalstī piespriesto sodu;

2) par atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt šajā ārvalstī piespriesto sodu;

3) par lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

4) par amnestijas un apžēlošanas lēmumu;

5) par soda izpildīšanas pabeigšanu;

6) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

(3) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par:

1) pirmstermiņa atbrīvošanas termiņa sākumu un beigām, ja valsts, kura pieņēmusi spriedumu, to lūgusi;

2) notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma.

(4) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piespriests naudas sods, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par:

1) naudas soda aizstāšanu;

2) nespēju izpildīt nolēmumu.

(5) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piemērota mantas konfiskācija, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par:

1) lēmumu par mantas konfiskācijas izpildīšanas neiespējamību;

2) lēmumu par mantas konfiskācijas pilnīgu vai daļēju neizpildi.

(6) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piemērota alternatīvā sankcija, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē Eiropas Savienības dalībvalsti arī par alternatīvās sankcijas noteikšanu, ja tas neatbilst attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktajai alternatīvajai sankcijai.

70.nodaļa. Latvijā notiesātās personas nodošana soda izciešanai ārvalstī

764.pants. Pamats notiesātās personas nodošanai soda izciešanai

(1) Pamats Latvijā ar brīvības atņemšanu notiesātās personas nodošanai soda izciešanai ārvalstī ir:

1) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam;