Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 49 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

111.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms sais­tībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

(2) Lieciniekam ir pienākums ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpau­šanu ir īpaši brīdināts.

1

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 111. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu, kā arī pienākums ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.”.

Atbalstīts

1. Izteikt 111.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.”

111.¹ pants. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

2

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

111.¹ pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „tiesības” ar vārdiem „un pienākumi”;

papildināt ar trešo punktu šādā redakcijā:

„3) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.”;

papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”;

līdzšinējo panta tekstu uzskatīt par pirmo daļu.

Atbalstīts

2. 111.¹ pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “tiesības” ar vārdiem “un pienākumi”;

papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

207.pants. Personas, no kurām ņem paraugus salīdzinošajai izpētei

(1) Paraugus salīdzinošajai izpētei var ņemt no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(2) Lai noskaidrotu, vai pēdas uz priekšmetiem (objektiem) vai arī kādi kriminālprocesam nozīmīgi apstākļi radušies citu personu darbības rezultātā, paraugus var ņemt arī no šīm personām, nopratinot tās attiecīgi kā cietušos vai lieciniekus.

3

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 207. panta pirmo daļu pēc vārdiem „var ņemt no” ar vārdiem „personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

Atbalstīts

3. Papildināt 207.panta pirmo daļu pēc vārdiem “var ņemt no” ar vārdiem “personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, no”.

243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums izbraukt no valsts;

5) uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā;

6) personiskais galvojums;

7) drošības nauda;

8) nodošana policijas uzraudzībā;

9) mājas arests;

10) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī: 1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.—4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jebkuram citam drošības līdzeklim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

243. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

„1¹) dzīvesvietas maiņas paziņošana;

1²) pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītā iestādē;”;

aizstāt pirmās daļas piektajā punktā vārdu „dzīvesvietā” ar vārdu „vietā”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus un skaitļus „2. - 4. punktā” ar vārdiem un skaitļiem „1.¹ - 4. punktā”.

Atbalstīts

4. 243.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) dzīvesvietas maiņas paziņošana;

1²) pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē;”;

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu “dzīvesvietā” ar vārdu “vietā”;

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdu “2. — 4.punktā” ar skaitļiem un vārdu “1.¹ — 4.punktā”.

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana

(Izslēgts ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt ar 252.¹ pantu šādā redakcijā:

„252.¹ pants. Dzīvesvietas maiņas paziņošana

Dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.”.

Atbalstīts

5. Papildināt likumu ar 252.¹  un 252.² pantu šādā redakcijā:

“252.¹ pants. Dzīvesvietas maiņas paziņošana

Dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.

6

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt ar 252.² pantu šādā redakcijā:

„252.² pants. Pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītā iestādē

Pienākums noteiktā laikā pieteikties noteiktā iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.”.

Atbalstīts

252.² pants. Pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē

Pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktajā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.”

255.pants. Aizliegums izbraukt no valsts

Aizliegums izbraukt no valsts ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam izbraukt no Latvijas teritorijas bez procesa virzītāja atļaujas.

7

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 255. pantā vārdus „Latvijas teritorijas” ar vārdiem „noteiktās valsts”.

Atbalstīts

6. Aizstāt 255.pantā vārdus “Latvijas teritorijas” ar vārdiem “noteiktās valsts”.

256.pants. Uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā

Uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādītu dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

8

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 256. pantu šādā redakcijā:

„256. pants. Uzturēšanās noteiktā vietā

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādītu dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.”.

Atbalstīts

7. Izteikt 256.pantu šādā redakcijā:

“256. pants. Uzturēšanās noteiktā vietā

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.”

261.pants. Nodošana policijas uzraudzībā

(1) Nodošana policijas uzraudzībā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežošana ar noteikumu, ka attiecīgā persona bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst mainīt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, apmeklēt lēmumā minētās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā minētajām personām un ka tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīvesvietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas. Ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā aizdomās turētā vai apsūdzētā darba vai mācību apstākļus.

(2) Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildei policijas iestādei, kuras darbības teritorijā attiecīgā persona dzīvo.

(3) Policijas iestādei uzraugāmais nekavējoties jāreģistrē un jāinformē procesa virzītājs par viņa ņemšanu uzraudzībā.

(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā).

9

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

261. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekiem ir tiesības apmeklēt personu lēmumā norādītajā dzīvesvietā pie tās ārdurvīm. Personai ir pienākums pārbaudes laikā atvērt dzīvesvietas ārdurvis un atrasties pie tām policijas darbinieka redzeslokā līdz pārbaudes beigām.”;

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lai pārbaudītu personas rīcības brīvības ierobežojuma – aizliegums tikties ar lēmumā minētajām personām – ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet un personai ir pienākums atļaut policijas darbiniekam ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā).”.

Atbalstīts

8. 261.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekiem ir tiesības apmeklēt personu lēmumā norādītajā dzīvesvietā pie tās ārdurvīm. Personai ir pienākums pārbaudes laikā atvērt dzīvesvietas ārdurvis un atrasties pie tām policijas darbinieka redzeslokā līdz pārbaudes beigām.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lai pārbaudītu personas rīcības brīvības ierobežojuma — aizliegums tikties ar lēmumā minētajām personām — ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet un personai ir pienākums atļaut policijas darbiniekam ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā).”

277.pants. Apcietinājuma termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk, kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums.

(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.

(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā, bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā.

(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(5) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(6) Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(7) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.

(8) Jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu augstāka līmeņa tiesas tiesnesis izskata slēgtā tiesas sēdē, dodot iespēju paust savu viedokli personai, par kuras apcietinājumu tiek lemts, tās aizstāvim un pārstāvim, kā arī prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.

(9) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

(10) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta, bet pēc notiesājoša sprieduma — ja beidzies tiesas piespriestais sods.

(11) Ja procesuālais lēmums ietekmē apcietinājumā turēšanas termiņu, procesa virzītājs par to informē iestādi, kurā persona tiek turēta apcietinājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

10

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

277. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus „līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā” ar vārdiem „līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai”;

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa atcēlusi notiesājošu spriedumu un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, apcietinājuma termiņš skaitāms no apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšanas brīža līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai.”.

Atbalstīts

9. 277.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā” ar vārdiem “līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa atcēlusi notiesājošu spriedumu un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, apcietinājuma termiņš skaitāms no apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšanas brīža līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai.”

281.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu

(1) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu.)

(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai — pēc iztiesāšanas uzsākšanas — pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Izmeklēšanas tiesnesis pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā, bet tiesa — tiesas sēdē kārtībā, kādā tiek izlemti pieteiktie lūgumi.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā divi mēneši un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā. Pirmās instances tiesa šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

(4) Ja divu mēnešu laikā par piemēroto apcietinājumu apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis. Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem. Apcietinājuma nepieciešamības izvērtēšana tiek pārtraukta līdz ar notiesājoša sprieduma taisīšanu pirmās instances tiesā.

(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai. Pieteikumam pievieno šos faktus apliecinošus dokumentus. Pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim.

(6) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

11

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

281. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu vai turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja:

1) ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un ja šos faktus apliecina dokumenti;

2) lietas iztiesāšanas uzsākšana tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem pēc lietas saņemšanas tiesā.”;

papildināt ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Šā panta piektajā daļā minēto pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim.

(5²) Ja pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā lietas iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem, apelācijas instances tiesa vienlaikus izvērtē apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību.”.

Atbalstīts

10. 281.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu vai turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja:

1) ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un šos faktus apliecina dokumenti;

2) lietas iztiesāšanas uzsākšana tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem pēc lietas saņemšanas tiesā.”;

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Šā panta piektajā daļā minēto pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim.

(5²) Ja pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā lietas iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem, apelācijas instances tiesa vienlaikus izvērtē apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību.”

294.pants. Lēmuma par piespiedu naudu pārsūdzēšana

(1) Izmeklēšanas tiesneša lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu persona 10dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam, bet tiesas lēmumu — tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru.

(2) Sūdzību izskata 10 dienu laikā, par izskatīšanas laiku iepriekš paziņojot personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(3) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

12

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

294. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu” ar vārdiem „tam pašam tiesas sastāvam, kas uzlika piespiedu naudu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sūdzību izskata rakstveida procesā 10 dienu laikā. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”;

izslēgt trešo daļu.

Atbalstīts

11. 294.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu” ar vārdiem “tam pašam tiesas sastāvam, kas uzlika piespiedu naudu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sūdzību izskata rakstveida procesā 10 dienu laikā. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”;

izslēgt trešo daļu.

321.pants. Iepazīstināšana ar nolēmumu vai kopijas izsniegšana

(1) Personu, kura iesaistīta kriminālprocesā un kuras tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, tās aizstāvi un pārstāvi, kā arī personu, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts, iepazīstina ar nolēmumu pirms tā izpildes uzsākšanas, ja izpilde notiek ar attiecīgās personas piedalīšanos.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības pabeigšanas vai pabeidzot pirmstiesas procesu.

(3) Tiesas sprieduma vai lēmuma, ar kuru tiek pabeigta tiesvedība, kopiju ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā pilna teksta sagatavošanas nosūta apsūdzētajam, kurš ir apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

13

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 321. pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(4) Likumā noteiktajos gadījumos, paziņojot personai par pieņemto nolēmumu, tā kopiju vai paziņojumu par pieņemto nolēmumu var nosūtīt pa pastu uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas adresi vai elektroniski uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas elektronisko adresi.

(5) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa pastu, uzskatāms, ka par lēmumu personai ir paziņots septītajā dienā pēc nolēmuma kopijas vai paziņojuma nodošanas pastā.

(6) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka par lēmumu personai ir paziņots otrajā darba dienā pēc nolēmuma kopijas vai paziņojuma nosūtīšanas.”.

Atbalstīts

12. Papildināt 321.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Likumā noteiktajos gadījumos, paziņojot personai par pieņemto nolēmumu, tā kopiju vai paziņojumu par pieņemto nolēmumu var nosūtīt pa pastu uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas adresi vai elektroniski uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas elektronisko adresi.

(5) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa pastu, uzskatāms, ka par lēmumu personai ir paziņots septītajā dienā pēc nolēmuma kopijas vai paziņojuma nodošanas pastā.

(6) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka par lēmumu personai ir paziņots otrajā darba dienā pēc nolēmuma kopijas vai paziņojuma nosūtīšanas.”

339.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas procesā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas.

(3) Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

14

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

339. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „laikā” ar vārdiem „ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš”;

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.”.

Atbalstīts

13. 339.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.”

342.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Saņēmis sūdzību, tās saņēmējs triju darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas lemj par šīs sūdzības izskatīšanu vai nosūta to pēc piekritības.

(2) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kura apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(3) Amatpersona, kura izskata sūdzību, var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus. Ja nepieciešams, tā var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(4) Amatpersonai, kura izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu personām to pārkāptās tiesības un likumiskās intereses.

(5) Ja sūdzības termiņš nokavēts un nav atjaunots, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.

(6) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata slēgtā tiesas sēdē, klātesot sūdzības iesniedzējam un viņa aizstāvim vai pārstāvim. Tiesas sēdē var piedalīties persona, kuras rīcība vai lēmums pārsūdzēts, vai tās pārstāvis. Minēto personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

(7) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata šā likuma desmitajā sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006. un 14.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2010.)

15

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 342. pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Ja sūdzības saturs attiecībā uz jau izskatītā sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.”.

Atbalstīts

14. Papildināt 342.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Ja sūdzības saturs attiecībā uz jau izskatītā sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.”

367.pants. Procesuālie izdevumi

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesais­tītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7) summas, kas izlietotas mantas aizsardzībai;

8) citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

16

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 367. panta pirmo daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

„7)¹ izdevumi, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu;”.

Atbalstīts

15. Papildināt 367.panta pirmo daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) izdevumi, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu;”.

368.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīga notiesātā vecākiem vai aizbildņiem.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā persona atzīta par vainīgu un notiesāta.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var piedzīt no šīm personām Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6¹) Ja pēc kriminālprocesa pabeigšanas ir saņemta informācija par procesuālajiem izdevumiem, kas radušies līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai un kas nebija zināmi galīgā nolēmuma pieņemšanas dienā, pirmās instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā izlemj jautājumu par šiem procesuālajiem izdevumiem. Ja procesuālie izdevumi tiek piedzīti, lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess pabeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ, un prokuroram. Persona vai prokurors lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

(7) Šajā pantā paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu pabeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem. Ja prokurors lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu pieņem pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts. Persona šo lēmumu 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.

(8) Piedzenot procesuālos izdevumus, prokurors lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Prokurors lēmuma kopiju daļā par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei pēc šā lēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

17

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

368. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „un piektajā” ar vārdiem „piektajā un sestajā”;

aizstāt sestajā daļā vārdus „Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīts

16. 368.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ceturtajā un piektajā” ar vārdiem “ceturtajā, piektajā un sestajā”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

18

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 29. nodaļu ar 368.¹ un 368.² pantu šādā redakcijā:

„368.¹ pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesa virzītājs, pirmstiesas procesā konstatējot šā likuma 368. panta sestajā daļā minētos procesuālos izdevumus, var ierosināt izmeklēšanas tiesnesim lemt par to piedziņu no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības tika atliktas. Procesa virzītājs ierosinājumam pievieno dokumentus, kas apstiprina izmeklēšanas darbību atlikšanu un procesuālo izdevumu apmēru.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis par pieņemto lēmumu, nosūtot lēmuma kopiju, paziņo procesa virzītājam un personai, kuras dēļ izmeklēšanas darbība tika atlikta.

(3) Iztiesāšanas laikā lēmumu par procesuālo izdevumu, kas saistīti ar tiesas sēžu atlikšanu, piedziņu pieņem tiesa.

(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu persona var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesai. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no procesuālo izdevumu samaksas vai samazināt tās apmēru.

(5) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu no šā likuma 368. panta pirmajā daļā minētajām personām izlemj šā likuma 368. pantā noteiktajā kārtībā ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā.

368.² pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņas izpilde

(1) Ja persona nav pārsūdzējusi šā likuma 368.¹ panta kārtībā pieņemto lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu vai iesniegtā sūdzība noraidīta, tās pienākums ir 30 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šos izdevumus samaksāt.

(2) Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.”.

Atbalstīts

17. Papildināt 29.nodaļu ar 368.¹ un 368.² pantu šādā redakcijā:

“368.¹ pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesa virzītājs, pirmstiesas procesā konstatējot šā likuma 368.panta sestajā daļā minētos procesuālos izdevumus, var ierosināt izmeklēšanas tiesnesim lemt par to piedziņu no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības tika atliktas. Procesa virzītājs ierosinājumam pievieno dokumentus, kas apstiprina izmeklēšanas darbību atlikšanu un procesuālo izdevumu apmēru.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis par pieņemto lēmumu, nosūtot lēmuma kopiju, paziņo procesa virzītājam un personai, kuras dēļ izmeklēšanas darbība tika atlikta.

(3) Iztiesāšanas laikā lēmumu par to procesuālo izdevumu piedziņu, kuri ir saistīti ar tiesas sēžu atlikšanu, pieņem tiesa.

(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu persona var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesai. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no procesuālo izdevumu samaksas vai samazināt tās apmēru.

(5) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu no šā likuma 368.panta pirmajā daļā minētajām personām izlemj šā likuma 368.pantā noteiktajā kārtībā ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā.

368.² pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņas izpilde

(1) Ja persona nav pārsūdzējusi šā likuma 368.¹ panta kārtībā pieņemto lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu vai iesniegtā sūdzība noraidīta, tās pienākums ir 30 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šos izdevumus samaksāt.

(2) Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.”

389.pants. Personas tiesību ierobežošanas termiņi pirmstiesas kriminālprocesā

(1) No brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai persona, kuras tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas kriminālprocess pret šo personu jāpabeidz vai jāatceļ visi drošības līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz mantu šādā termiņā:

1) par kriminālpārkāpumu — sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu — deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu — divpadsmit mēnešu laikā;

4) par sevišķi smagu noziegumu — divdesmit divu mēnešu laikā.

(2) Kriminālprocesā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Lēmuma kopiju nosūta šā panta pirmajā daļā minētajai personai.

(2¹) Ja vienā kriminālprocesā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgu nodarījumu, kas ir piesaistībā ar tai pašā kriminālprocesā izmeklējamu citas personas izdarītu smagāku noziegumu, izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt šai personai tiesību ierobežošanas termiņus atbilstoši piesaistībā esošajam noziegumam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie termiņi tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

19

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 389. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) No dienas, kad procesa virzītājs nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tam pievienotos materiālus, līdz dienai, kad tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu stājies spēkā, tiek apturēts tiesību ierobežojumu termiņš attiecībā uz mantu, par kuru uzsākts process kā par noziedzīgi iegūtu mantu.”.

Atbalstīts

18. Papildināt 389.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) No dienas, kad procesa virzītājs nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tam pievienotos materiālus, līdz dienai, kad tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu stājies spēkā, tiek apturēts tiesību ierobežojumu termiņš attiecībā uz mantu, par kuru uzsākts process kā par noziedzīgi iegūtu mantu.”

435.pants. Apsūdzētā tiesības vienošanās procesā Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) pieteikt noraidījumus;

3) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

4) saņemt krimināllietas materiālu kopijas pēc vienošanās noslēgšanas;

5) zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kādu soda veidu un mēru prokurors lūgs tiesu piespriest;

6) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā;

7) sniegt paskaidrojumus par vienošanās gaitu;

8) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz brīdim, kad tiesa dodas uz apspriežu istabu, lai pieņemtu nolēmumu;

9) pārsūdzēt nolēmumu;

10) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

11) saņemt aizstāvja juridisko palīdzību.

20

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 435. pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

„7¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;”.

Atbalstīts

19. Papildināt 435.pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;”.

436.pants. Cietušā tiesības vienošanās procesā

(1) Ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs — prokurors izsniedz cietušajam vienošanās protokola kopiju

(2) Cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumus;

2) savlaicīgi saņemt informāciju par to, kad un kur tiesa izskatīs vienošanos;

3) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā;

4) izteikt savus iebildumus pret vienošanās apstiprināšanu;

5) iesniegt kasācijas sūdzību par vienošanās procesa procedūras pārkāpumiem vai Krimināllikuma normu pārkāpumiem;

6) piedalīties lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā šā likuma 101.pantā noteiktajā kārtībā.

21

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 436. panta otro daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

„4¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;”.

Atbalstīts

20. Papildināt 436.panta otro daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;”.

442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa, izņemot apgabaltiesai piekritīgas lietas.

(2) Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117. un 118.pantā, 154.pantā, 184.pantā, 192., 224. un 225.pantā, 268.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo. Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos ir iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.

(3) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā tiesvedībā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.

(4) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, bet apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas nolēmumu — Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.

(5) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

22

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 442. pantu šādā redakcijā:

„442. pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos ir iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.

(3) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa.”.

Atbalstīts

21. Izteikt 442.pantu šādā redakcijā:

“442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.

(3) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa.”

457.pants. Prokurora neierašanās sekas

(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja prokurora neierašanās iemesli nav zināmi, par viņa neierašanos ziņo amatā augstākam prokuroram.

23

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 457. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki prokurori un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no prokuroriem ar amatā augstāka prokurora piekrišanu nav ieradies uz tiesas debatēm.”.

Atbalstīts

22. Izteikt 457.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki prokurori un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no prokuroriem ar amatā augstāka prokurora piekrišanu nav ieradies uz tiesas debatēm.”

463.pants. Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā

(1) Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

(2) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(3) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojoša iemesla dēļ vai nav paziņojis par neierašanās iemesliem, tiesa var lemt par viņa atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, par drošības līdzekļa grozīšanu vai piemērošanu.

24

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 463. panta trešo daļu pēc vārdiem „tiesa var lemt” ar vārdiem „par piespiedu naudas piemērošanu un”.

Atbalstīts

23. Papildināt 463.panta trešo daļu pēc vārdiem “tiesa var lemt” ar vārdiem “par piespiedu naudas piemērošanu un”.

464.pants. Krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās

Krimināllietu par kriminālpārkāpumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās. Krimināllietu tiesa var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

25

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 464. pantu pēc vārdiem „par kriminālpārkāpumu” ar vārdiem „un mazāk smagu noziegumu”.

Atbalstīts

24. Papildināt 464.pantu pēc vārdiem “par kriminālpārkāpumu” ar vārdiem “un mazāk smagu noziegumu”.

465.pants. Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma vai ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu aizmuguriski, stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr apsūdzētais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam bija jāuzzina par tiesas pieņemto nolēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

1. 465.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „prombūtnē” ar vārdiem iekavās „(in absentia)”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad ir saņemta nolēmuma kopija. No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības. Pirmās instances tiesas tiesnesis lemj jautājumu par nolēmuma izpildes apturēšanu un drošības līdzekļa piemērošanu.”.

25. 465.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “prombūtnē” ar vārdiem “(in absentia)”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad ir saņemta nolēmuma kopija. No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības. Pirmās instances tiesas tiesnesis lemj jautājumu par nolēmuma izpildes apturēšanu un drošības līdzekļa piemērošanu.”

467.pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja aizstāvja neierašanās iemesls nav zināms, tiesa par to paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

26

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 467. pantu šādā redakcijā:

„467. pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Par aizstāvja neierašanos uz tiesas sēdi tiesa paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki apsūdzētā aizstāvji un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no aizstāvjiem nav ieradies uz tiesas debatēm un apsūdzētais neiebilst lietas turpināšanai.”.

Atbalstīts

26. Izteikt 467.pantu šādā redakcijā:

“467.pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Par aizstāvja neierašanos uz tiesas sēdi tiesa paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki apsūdzētā aizstāvji un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no aizstāvjiem nav ieradies uz tiesas debatēm un apsūdzētais neiebilst pret lietas turpināšanu.”

470.pants. Liecinieka vai eksperta neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies liecinieks vai eksperts, tiesa sāk lietas iztiesāšanu, ja vien saskaņā ar šo likumu nav pamats to atlikt.

(2) Lieciniekam vai ekspertam, kas nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojoša iemesla dēļ, piemēro šajā likumā noteiktās procesuālās sankcijas.

27

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 470. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Lieciniekam var piemērot arī piespiedu atvešanu.”.

Atbalstīts

27. Papildināt 470.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lieciniekam var piemērot arī piespiedu atvešanu.”

476.pants. Kriminālprocesa sadalīšana

(1) Tiesa apsūdzētā vai cietušā interesēs kriminālprocesu, kurā apsūdzētas vairākas personas vai viena persona par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, var sadalīt, ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

(2) Par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums. Lēmums nav pārsūdzams.

(3) Lēmumā norāda kriminālprocesa sadalīšanas pamatu, apsūdzētā personas datus, apsūdzības būtību, Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, pēc kura celta apsūdzība, drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu un citus apstākļus, kā arī norāda procesa virzību pēc tā sadalīšanas.

(4) Ja no kriminālprocesa izdalītajos materiālos ir nepieciešams noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tiesa tos nosūta prokuratūrai.

(5) Ja kriminālprocesa sadalīšanas iemesls ir viena vai vairāku apsūdzēto izvairīšanās no tiesas, vienlaikus ar lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa lemj par krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu izdalītajā kriminālprocesā.

(6) Lēmumu par procesa sadalīšanu nosūta prokuroram, apsūdzētajam un cietušajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

28

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 476. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Kriminālprocesa sadalīšana nevar būt pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim izdalītajā kriminālprocesā.”.

Atbalstīts

28. Papildināt 476.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Kriminālprocesa sadalīšana nevar būt par pamatu noraidījuma pieteikšanai tiesnesim izdalītajā kriminālprocesā.”

481.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē

(1) Tiesa izbeidz kriminālprocesu vai tā daļu šādos gadījumos:

1) ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma 377.panta 3.—10.punktā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) ja prokurors ir atteicies no apsūdzības;

3) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu).

(2) Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, šā likuma 379.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu izlemj par piemēroto drošības līdzekli, kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, kā arī par lietiskajiem pierādījumiem.

(4) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, tiesa nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

(5) Ja tiesa, izbeidzot kriminālprocesu vai tā daļu pret personu, konstatē, ka noziedzīgs nodarījums ir noticis un nepieciešams noskaidrot šo nodarījumu izdarījušo personu, tā krimināllietu vai šīs krimināllietas daļu nosūta prokuratūrai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

29

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 481. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā. Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumu.”.

Atbalstīts

29. Papildināt 481.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā. Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumu.”

484.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana tiesas sēdes protokolā

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(2) Uzsākot lietas iztiesāšanu, tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku (arī tiesas sēdes sākumu un beigas);

2) tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, kā arī tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē;

3) apsūdzētā vārdu un uzvārdu, noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar apsūdzību;

4) prokurora, aizstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

5) cietušā, viņa pārstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

6) tiesai pieteikto lūgumu būtību, ja tādi ir pieteikti, un attiecībā uz tiem tiesas pieņemto lēmumu saturu.

(3) Pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas protokolā fiksē arī:

1) apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību;

2) ieradušos liecinieku, ekspertu un citu procesā iesaistīto personu vārdu un uzvārdu;

3) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

4) ziņas par lietisko pierādījumu vai dokumentu pārbaudi;

5) tiesas noteikto pilna nolēmuma pieejamības dienu.

(4) Ja tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot skaņu un attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā ieraksta arī apsūdzētā, cietušā, liecinieka, ekspertu liecības un citu procesā iesaistīto personu paskaidrojumus.

(5) Ārpus tiesas sēžu zāles veikto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(6) Labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvās vietas protokolā aizsvītro.

(7) Protokola saturu nedrīkst dzēst, aizkrāsot vai citādā veidā labot, piemērojot mehānisku iedarbību.

(8) Tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Ja tiek pasludināts pārtraukums, kas ir ilgāks par 14 dienām, tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sēdes dienas. Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju un triju darba dienu laikā iesniegt piezīmes par to.

(9) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm pilnībā vai kādā to daļā, šīs piezīmes izskata tiesas sastāvs un pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

30

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

484. pantā:

papildināt trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

„6) protokola pieejamības dienu.”;

aizstāt astotās daļas trešo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

„Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju. Piezīmes par protokolu var iesniegt triju darba dienu laikā no tā pieejamības dienas.”.

Atbalstīts

30. 484.pantā:

papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) protokola pieejamības dienu.”;

aizstāt astotās daļas trešo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju. Piezīmes par protokolu var iesniegt triju darba dienu laikā no tā pieejamības dienas.”

496.pants. Pieteikto lūgumu izlemšana

(1) Prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus.

(2) Tiesa izlemj pieteikto lūgumu pēc citu šā panta pirmajā daļā minēto personu viedokļa noklausīšanās.

(3) Noraidītos lūgumus persona tiesas sēdes gaitā var pieteikt atkārtoti.

31

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 496. panta trešo daļu pēc vārda „atkārtoti” ar vārdiem „ja ir norādīti jauni apstākļi, kas nebija zināmi iepriekš”.

Atbalstīts

31. Papildināt 496.panta trešo daļu ar vārdiem “ja ir norādīti jauni apstākļi, kas nebija zināmi iepriekš”.

539.pants. Krimināllietas sagatavošana iztiesāšanai tiesas sēdē vienošanās procesā

(1) Pēc vienošanās procesa kārtībā iesniegtas krimināllietas saņemšanas tiesā tiesnesis papildus šā likuma 486.pantā noteiktajam pārbauda, vai pirmstiesas procesā vienošanās ir noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā un nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums. Konstatējot pārkāpumu, tiesnesis pieņem lēmumu un nosūta lietu prokuroram pārkāpuma novēršanai. Prokurors 10 dienu laikā var iesniegt protestu par lēmumu augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis šo protestu izskata rakstveida procesā.

(2) Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt 21 dienas laikā no dienas, kad tā ir saņemta tiesneša tiesvedībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

32

33

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 539. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesnesis nevērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu un mēru.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 539. panta pirmo daļu pēc vārdiem „rakstveida procesā” ar vārdiem „un viņa lēmums nav pārsūdzams”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

32. Papildināt 539.panta pirmo daļu ar vārdiem “un viņa lēmums nav pārsūdzams”.

540.pants. Tiesas sastāvs

Krimināllietu vienošanās procesā iztiesā tiesnesis vienpersoniski.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

34

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 540.¹ pantu šādā redakcijā:

„540.¹ pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

2) nolēmuma pieejamības dienu.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem.

(4) Rakstveida procesā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā gadījumos, kad iebildumus iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais. Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas.

(5) Tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu;

4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.

(6) Tiesa notiesājošu spriedumu taisa, ievērojot sprieduma taisīšanas nosacījumus, kādi noteikti, iztiesājot lietu vienošanās procesā mutvārdos.

(7) Šā panta piektās daļas kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.”.

Atbalstīts

33. Papildināt likumu ar 540.¹ pantu šādā redakcijā:

“540.¹ pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

2) nolēmuma pieejamības dienu.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem.

(4) Rakstveida procesā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā gadījumos, kad iebildumus iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais. Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas.

(5) Tiesa, izskatījusi lietu rakstveida procesā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu;

4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.

(6) Tiesa notiesājošu spriedumu taisa, ievērojot sprieduma taisīšanas nosacījumus, kādi noteikti, iztiesājot lietu vienošanās procesā mutvārdos.

(7) Šā panta piektās daļas kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.”

542.pants. Tiesas nolēmumi vienošanās procesā

(1) Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu;

4) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās un nepiekrīt lietas iztiesāšanas turpināšanai vispārējā kārtībā.

(2) Tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

35

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 542. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.”.

Atbalstīts

34. Izteikt 542.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.”

546.pants. Krimināllietas iztiesāšana vienošanās procesā

(1) Ja vienošanās ir noslēgta, tiesa pēc sēdes pārtraukuma tādā pašā sastāvā turpina lietas iztiesāšanu šā likuma 49.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja prokurors un apsūdzētais pēc tiesas sēdes pārtraukuma paziņo, ka vienošanās nav noslēgta, tiesa turpina lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā.

(3) Ja tiesas sēdes pārtraukumā noslēgtā vienošanās neatbilst Krimināllikuma normām, tiesa to neapstiprina un lietu izskata vispārējā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

36

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 546. panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa nevērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu un mēru.”.

Neatbalstīts

553.pants. Apelācijas sūdzības un protesta atstāšana bez virzības vai izskatīšanas

(1) Ja apelācijas sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 551.panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības vai protesta trūkumus, un nosaka iesniedzējam 10 dienu termiņu trūkumu novēršanai. Lēmums nav pārsūdzams.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas, par to paziņojot iesniedzējam.

(3) Lēmumu par apelācijas protesta vai sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesnesis pieņem arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 499.panta ceturtās daļas nosacījumi gadījumos, kad lieta tiek skatīta bez pierādījumu pārbaudes.

(4) Tiesneša lēmumu, kurš pieņemts šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos, var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

37

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 553. panta trešo daļu pēc vārda „pārbaudes” ar vārdiem šādā redakcijā:

„kā arī ja tajā nav ievēroti šā likuma 551. panta ceturtās un piektās daļas nosacījumi.”.

Atbalstīts

35. Papildināt 553.panta trešo daļu ar vārdiem “kā arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 551.panta ceturtās un piektās daļas nosacījumi.”

559.pants. Lietas pieņemšana iztiesāšanai

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida vai mutvārdu procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai mutvārdu procesā norāda:

1) lietas iztiesāšanas laiku un vietu;

2) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

3) kā izlemti pieteiktie lūgumi un kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas iztiesāšanas laiku un vietu paziņo prokuroram un personām, kuru intereses un tiesības iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests aizskar.

(4) Lietu var iztiesāt rakstveida procesā, ja:

1) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;

2) apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;

3) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem;

4) apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem.

(5) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesas sastāvu, kādā lieta tiks iztiesāta;

2) tiesības prokuroram, aizstāvim un personai, kuras intereses izskatāmā sūdzība vai protests aizskar, 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību vai protestu;

3) nolēmuma pieejamības dienu.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

38

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 559. panta ceturto daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par kaitējuma kompensāciju un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;”.

Atbalstīts

36. Papildināt 559.panta ceturto daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par kaitējuma kompensāciju un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;”.

564.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma saturs

(1) Apelācijas instances tiesas nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievaddaļā norādāms tā pieņemšanas laiks un vieta, tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, spriedums, kas pārsūdzēts vai noprotestēts.

(3) Nolēmuma aprakstošajā daļā norādāma pārsūdzētā vai noprotestētā sprieduma būtība, apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktie lūgumi.

(4) Nolēmuma motīvu daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.

(5) Ja apelācijas instances tiesa konstatē tādus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kas atšķiras no pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem apstākļiem, tā sniedz jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu.

(6) Ja apelācijas instances tiesa atstāj pirmās instances tiesas spriedumu bez grozījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

(7) Nolēmuma rezolutīvajā daļā norādāms viens no šā likuma 563.pantā paredzētajiem nolēmumiem. Tiesa var pieņemt lēmumu par pārsūdzības termiņa pagarināšanu par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ.

(8) Ja apelācijas instances tiesa taisa pēc būtības jaunu spriedumu, tā aprakstošajai daļai, motīvu daļai un rezolutīvajai daļai jāatbilst prasībām, kādas šajā likumā noteiktas pirmās instances tiesas spriedumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

39

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 564. panta septīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa pieņem 563. panta pirmās daļas 5. punktā vai 1.¹ daļas 3. punktā paredzēto lēmumu, tad izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.”.

Atbalstīts

37. Papildināt 564.panta septīto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesa pieņem šā likuma 563.panta pirmās daļas 5.punktā vai 1.¹ daļas 3.punktā paredzēto lēmumu, tad izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.”

588.pants. Kasācijas instances tiesas lēmuma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas lēmumā jānorāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

2) tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā;

3) persona, kura iesniegusi kasācijas sūdzību vai protestu;

4) pārsūdzētā nolēmuma rezolutīvās daļas saturs;

5) kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktās prasības būtība un tās pamatojums, kā arī iebildumu būtība un prokurora viedoklis;

6) kasācijas instances tiesas lēmums par sūdzību vai protestu.

(2) Lēmums ir jāmotivē. Ja kasācijas sūdzību vai protestu noraida, lēmumā jānorāda, kādēļ sūdzībā vai protestā izteiktie argumenti atzīti par nepamatotiem.

(3) Nolēmuma atcelšanas gadījumā kasācijas instances tiesa norāda, kāda likuma un tā pantu prasības pārkāptas un kā tas izpaudies.

(4) Ja lietu izskata mutvārdu procesā tiesas sēdē, lēmuma rezolutīvo daļu apspriežu istabā paraksta viss tiesas sastāvs. Priekšsēdētājs vai kāds tiesnesis no tiesas sastāva nekavējoties to pasludina tiesas sēžu zālē.

(5) Kasācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams. Šis lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

40

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 588. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ja kasācijas instances tiesa pieņem 587. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto lēmumu, tad izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.”.

Atbalstīts

38. Papildināt 588.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 587.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto lēmumu, tad izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.”

629.pants. Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Tiesnesis, saņēmis lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu:

1) nosaka tiesas sēdes laiku un vietu;

2) uzaicina uz tiesas sēdi procesa virzītāju un prokuroru, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, kā arī šā likuma 628.pantā minētās personas.

(2) Tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā.

(3) Tiesas sēdē uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās un ieradušās personas, viņu pārstāvjus vai aizstāvjus.

(4) Tiesas sēdē tiesas procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus vai lūgumus, iesniegt pierādījumus, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies tiesas procesa gaitā.

(5) Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties procesa virzītājs, prokurors un tiesa, kas izskata šo lietu. Šā likuma 628.pantā minētās personas ar lietā esošajiem materiāliem var iepazīties ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

41

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 629. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemšanai.”.

Atbalstīts

39. Papildināt 629.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemšanai.”

673.pants. Starptautiskās sadarbības veidi

(1) Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk arī — krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina:

1) personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

2) kriminālprocesa nodošanā;

3) notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;

4) procesuālās darbības izpildē;

5) sprieduma atzīšanā un izpildē;

6) citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(2) Krimināltiesiskā sadarbība ar starp­tautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk — starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi.

2. Izslēgt 673.panta pirmās daļas 3.punktu.

42

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 673. panta pirmo daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

„4¹) ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildē.”.

Atbalstīts

40. 673.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildē;”.

679.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma valoda

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu raksta un iesniedz valsts valodā.

(2) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, kuru valstis izvēlējušās par sazināšanās valodu.

(3) Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt, nepievienojot tulkojumu.

(4) Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu attiecīgās valsts valodā.

(5) Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.

3. Papildināt likumu ar 679.¹pantu šādā redakcijā:

„679.¹pants. Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu

(1) Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu  citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu un tam iepriekš starptautiskās sadarbības rezultātā nav iegūts pietiekams apstiprinājums, procesa virzītājs ar kompetentās iestādes starpniecību lūdz ārvalsti par to sniegt informāciju. Procesa virzītājs lūgumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju. Lūgumu tulko attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru saziņai Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(2) Kompetentā iestāde, saņemot no ārvalsts lūgumu par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, sniedz ārvalstij informāciju lūgumā norādītajā termiņā, bet, ja termiņš nav norādīts informāciju sniedz cik drīz vien iespējams pēc tā saņemšanas.

(3) Informācijā ārvalstij par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu norāda:

1) procesa virzītāja kontaktinformāciju;

2) informāciju, vai notiek vai ir noticis kriminālprocess par to pašu nodarījumu, vai ar to ir saistīta tā pati persona;

3) ja Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu – kriminālprocesuālo stadiju vai, ja ir pieņemts galīgais nolēmums, šā nolēmuma būtību.

(4) Informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministriju.”

41. Papildināt likumu ar 679.¹ pantu šādā redakcijā:

“679.¹ pants. Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu

(1) Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu un tam iepriekš starptautiskās sadarbības rezultātā nav iegūts pietiekams apstiprinājums, procesa virzītājs ar kompetentās iestādes starpniecību lūdz ārvalsti sniegt par to informāciju. Procesa virzītājs lūgumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju. Lūgumu tulko attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru šī valsts saziņai norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(2) Kompetentā iestāde, saņēmusi no ārvalsts lūgumu sniegt informāciju par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, sniedz ārvalstij informāciju lūgumā norādītajā termiņā, bet, ja termiņš nav norādīts, informāciju sniedz, cik drīz vien iespējams pēc lūguma saņemšanas.

(3) Informācijā ārvalstij par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, norāda:

1) procesa virzītāja kontaktinformāciju;

2) informāciju par to, vai notiek vai arī ir noticis kriminālprocess par to pašu nodarījumu un vai ar to ir saistīta tā pati persona;

3) ja Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, — kriminālprocesuālo stadiju vai, ja ir pieņemts galīgais nolēmums, šā nolēmuma būtību.

(4) Informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministrija.”

684.pants. Personas izdošanas lūgums

(1) Personas izdošanas lūgumu raksta atbilstoši šā likuma 678.panta prasībām un tam pievieno:

1) lēmumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai apliecinātu tā kopiju;

2) lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības vai apliecinātu attiecīgā lēmuma kopiju;

3) tā likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek turēta aizdomās vai saukta pie kriminālatbildības, vai notiesāta, kā arī to likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;

4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai apliecinātu tā kopiju; 5) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;

6) citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

(2) Izdošanas lūgumam pievienoto dokumentu noraksti, kopijas un izraksti izgatavojami un apliecināmi dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

4. 684.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

„1) apliecinātu lēmuma par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā esoša notiesājoša tiesas sprieduma kopiju;

2) apliecinātu lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības kopiju;”

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildi kopiju;”.

42. 684.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) apliecinātu lēmuma par drošības līdzekļa — apcietinājuma —piemērošanu vai spēkā esoša notiesājoša tiesas sprieduma kopiju;

2) apliecinātu lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības kopiju;”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildi kopiju;”.

696.pants. Personas izdošanas pamats

(1) Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kas saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

(2) Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts citādi.

(3) Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura taisījusi spriedumu un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

(4) Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgu nodarījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

5. Papildināt 696.panta pirmo daļu pēc vārda „ja” ar vārdiem „saņemts pagaidu apcietinājuma lūgums vai”.

43. Papildināt 696.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ja saņemts” ar vārdiem “pagaidu apcietinājuma lūgums vai”.

713.pants. Vienkāršota izdošana

(1) Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1) saņemta izdodamās personas rakstveida piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;

2) izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;

3) (izslēgts ar 29.06.2008. likumu).

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.

(3) Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmajā daļā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus ģenerālprokuroram.

(4) Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos personu izdot;

3) par vienkāršotas izdošanas nepiemērošanu.

(5) Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(6) Par personas izdošanu vai atteikšanos to izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod attiecīgo lēmumu Iekšlietu ministrijai izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

6. 713. pantā:

papildināt ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Izdodamai personai ir tiesības atteikties no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.”;

papildināt ar 3.¹daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Izdodamā persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, bet atteikšanos no tiesībām tikai sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota – līdz izdodamās personas nodošanai.”

44. 713.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Izdodamai personai ir tiesības atteikties no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Izdodamā persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta ceturto daļu, bet atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, — līdz izdodamās personas nodošanai.”

715.pants. Ar personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij saistītie nosacījumi

(1) Izdodamajai personai ir šā likuma 698.pantā minētās tiesības, tiesības piekrist vai nepiekrist izdošanai, kā arī tiesības tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, izņemot šā likuma 695.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, un par to tiek rakstīts protokols.

(3) Ja izdodamā persona ir Latvijas pilsonis, tai ir tiesības atteikties no tiesībām, kas garantē, ka Latvijas pilsoni pēc tā notiesāšanas Eiropas Savienības dalībvalstī nodod atpakaļ Latvijai piespriestā soda izciešanai. Ja Latvijas pilsonis neatsakās no šādām tiesībām, Ģenerālprokuratūra lūdz minēto garantiju Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņēmušajai valstij.

(4) Attiecībā uz personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, Eiropas apcietinājuma lēmuma izpildes termiņa tecējums sākas no brīža, kad šī persona likumā noteiktajā kārtībā zaudējusi šo imunitāti. Ierosinājumu atcelt kriminālprocesuālo imunitāti kompetentajai institūcijai iesniedz Ģenerālprokuratūra.

(5) Latvija pieņem izpildīšanai Eiropas apcietinājuma lēmumus latviešu vai angļu valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. un 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

7. Papildināt 715.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ja izdodamā persona iepriekš netika informēta par to, ka pret viņu uzsākts kriminālprocess Eiropas Savienības dalībvalstī un nolēmums pieņemts tās prombūtnē (in absentia), tā var lūgt sprieduma kopijas saņemšanu. Pēc izdodamās personas lūguma Ģenerālprokuratūra lūdz Eiropas Savienības dalībvalsti nodrošināt sprieduma pieejamību. Šāds izdodamās personas lūgums nekavē izdošanu.”

45. Papildināt 715.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja izdodamā persona iepriekš netika informēta, ka pret to uzsākts kriminālprocess Eiropas Savienības dalībvalstī un nolēmums pieņemts tās prombūtnē (in absentia), šī persona var lūgt sprieduma kopijas saņemšanu. Pēc izdodamās personas lūguma Ģenerālprokuratūra lūdz Eiropas Savienības dalībvalsti nodrošināt sprieduma pieejamību. Šāds izdodamās personas lūgums nekavē tās izdošanu.”

Sešpadsmitā sadaļa

Notiesātā pārņemšana soda izciešanai

69.nodaļa. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana soda izciešanai Latvijā

749.pants. Pamats personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Pamats tam, lai ārvalstī notiesātā persona, kurai piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, tiktu pārņemta soda izciešanai Latvijā, ir:

1) Latvijas kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu (turpmāk arī — personas pārņemšanas lūgums) un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

750.pants. Kompetentā iestāde

Kompetentā iestāde, kas saņem piekrišanu lūgumam par ārvalstī notiesātās personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā un nosūta to, ir Ģenerālprokuratūra.

751.pants. Nosacījumi personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Ārvalstī notiesāto personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja:

1) notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) kriminālprocess ir pabeigts ar galīgu nolēmumu;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par kuru noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc Latvijas Krimināllikuma;

5) tam piekrīt notiesātā persona.

(2) Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

752.pants. Personas pārņemšanas lūguma pārbaude (1) Kompetentā iestāde pēc tam, kad saņēmusi notiesātās personas, tās pārstāvja vai ārvalsts lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai Latvijā, uzsāk saņemtā lūguma pārbaudi.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par notiesātās personas pārņemšanu, kompetentā iestāde var pieprasīt papildu informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

753.pants. Pārbaudes pabeigšana

(1) Kompetentā iestāde lūgumu izskata 10 dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par notiesātās personas nodošanu soda izciešanai Latvijā;

2) atteikties iesniegt lūgumu par notiesātās personas nodošanu;

3) apmierināt ārvalsts lūgumu un pārņemt notiesāto personu soda izciešanai Latvijā;

4) noraidīt ārvalsts lūgumu.

(2) Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

(3) Pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējam.

(4) Lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

754.pants. Lūgums par personas nodošanu

Lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai raksta atbilstoši šā likuma 678.pantā noteiktajām prasībām un tam pievieno:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis vai ka tās dzīvesvieta ir Latvijā, ja šāds dokuments jau nebija savstarpēji iesniegts;

2) tā Latvijas Krimināllikuma panta tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko personai noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu Latvijā.

755.pants. Latvijā izciešamās soda daļas noteikšana (1) Lēmumu par ārvalstī noteiktā soda izciešanas turpināšanu un Latvijā izciešamo soda daļu 10 dienu laikā pēc kompetentās iestādes ierosinājuma saņemšanas pieņem tāda paša līmeņa tiesa pēc notiesātās personas vai kompetentās iestādes atrašanās vietas un tādā pašā sastāvā, kāda līmeņa tiesa un kādā sastāvā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

(2) Tiesa ierosinājumu izskata šā likuma 61.nodaļā noteiktajā kārtībā. Notiesātā persona var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(3) Lēmumā tiesa nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu;

3) brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, turklāt to nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā;

4) papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

(4) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

756.pants. Soda izciešanas turpināšana

(1) Ārvalsts tiesas noteiktā soda izciešana tiek turpināta bez soda veida un mēra grozīšanas.

(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(3) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai.

757.pants. Notiesātās personas pārņemšana

(1) Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar attiecīgo ārvalsti, pārņemt un ievietot personu soda izpildes iestādē.

(2) Ja jautājums par soda turpināšanu nav izlemts pirms notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, to pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

758.pants. Juridiskās sekas, kādas rada personas pārņemšana soda izciešanai

(1) Noteiktā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz notiesāto personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildi pārtrauc un personu atbrīvo, ja valsts, kurā persona tika notiesāta, informē Latviju par notiesājošā sprieduma atcelšanu, izņemot šajā likuma daļā paredzētos gadījumus, kad kopā ar informāciju saņemts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.

(5) Kompetentā iestāde organizē ārvalsts paziņojuma izpildi attiecībā uz lēmumiem vai faktiem, kas ietekmē turpmāko soda izciešanu. Ja saņemta nepārprotama informācija par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei. Pārējos gadījumos to nodod izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

759.pants. Likumīgā spēkā esoša ārvalsts sprieduma piemērošana Latvijas kriminālprocesā

Ar Latvijas tiesas spriedumu personai, kura pēc ārvalsts lūguma nodota soda izciešanai Latvijā, izpildāmais sods tiek noteikts kārtībā, kāda Latvijas Krimināllikumā paredzēta soda noteikšanai pēc vairākiem spriedumiem.

760.pants. Ārvalstī notiesātās aizbēgušas personas pārņemšana

(1) Ja Latvijas pilsonis ir notiesāts ārvalstī, aizbēdzis no soda izciešanas tajā un ieradies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi viņu pārņemt un nodrošināt soda izciešanu Latvijā, notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma saņemšanas vai izlemšanas kompetentā iestāde var iesniegt ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim šā panta pirmajā daļā minētajai personai piemērot pagaidu apcietinājumu, ja:

1) līdz ārvalsts lūguma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai šajā lietā ir saņemts ārvalsts pieprasījums piemērot pagaidu apcietinājumu;

2) ārvalsts pieprasījumā ir informācija par notiesāto personu, minēti tie fakti, pēc kuriem noteikts sods, norādīts soda veids un mērs, kā arī soda izciešanas uzsākšanas laiks.

(3) Lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, kompetentā iestāde var uzdot policijai šo personu aizturēt un nogādāt tiesā.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu pārņemt šo personu un nodrošināt tai piespriestā soda izciešanu Latvijā;

2) ārvalsts lūgums pārņemt notiesāto personu ir motivēti noraidīts.

(5) Šajā pantā minēto ārvalsts lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tai piespriestā soda izciešanu Latvijā var noraidīt tikai tad, ja nepastāv neviens no šā likuma 751.pantā minētajiem nosacījumiem.

761.pants. Ārvalstī notiesātās izraidīšanai pakļautās personas pārņemšana

Kompetentā iestāde var piekrist ārvalstī notiesātu personu pārņemt soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:

1) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par notiesātās personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

2) ārvalsts lūgumam pievienots notiesātās personas viedoklis par tās nodošanu un izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija;

3) ir pārējie nosacījumi, kas pieļauj personas pārņemšanu.

762.pants. Izraidīšanai pakļautās personas pārņemšanas juridiskās sekas

(1) Personu, kura pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas saskaņā ar šā likuma 761.panta nosacījumiem, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

8. Izteikt Sešpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

„Sešpadsmitā sadaļa. Ārvalsts spriedumu atzīšana un soda izpildīšana

69.nodaļa. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas Latvijā vispārīgie noteikumi

749.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

750.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas nosacījumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;

2) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

3) soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

4) ārvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, vai tā Latvijā izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un ārvalstī notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc Latvijā piespriestā soda izciešanas;

5) ārvalsts nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu;

6) soda izpildīšana Latvijā veicinātu ārvalstī notiesātās personas resocializāciju.

(2) Ārvalstī piespriesta naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildīšana iespējama arī tad, ja ārvalstī notiesātajai personai pieder īpašums vai ir citi ienākumi Latvijā.

751.pants. Lūguma par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā atteikuma iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ, vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai militāru;

2) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret citu valsti;

3) soda izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

4) ārvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

6) Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

7) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

8) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kas piespriedusi izpildāmo sodu;

9) soda izpildes izdevumi nav samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu un radīto kaitējumu;

10) ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

11) Latvijai ar ārvalsti nav līguma par otrā valstī piespriesto sodu izpildīšanu.

752.pants. Soda izpildes noilgumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie soda izpildes noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā.

753.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja ārvalstī notiesātā persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir par to pašu nodarījumu attaisnota.

754.pants. Papildu informācijas pieprasīšana

Tieslietu ministrija vai tiesa var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sniegtā informācija nav pietiekama, nosakot to iesniegšanas laiku. Tiesa arī var pieprasīt informāciju ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

755.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu, 10 dienu laikā, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 30 dienu laikā pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli.

(2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, ārvalsts lūguma pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Ja vienlaikus saņemti vairāki ārvalstu lūgumi par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, tā apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā.

(4) Pēc lūguma pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanai. Lūgumu tiesnesis izskata pēc ārvalstī notiesātās personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas. Ja personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta nav zināma, ārvalsts lūgumu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Tieslietu ministrijas atrašanās vietas.

756.pants. Ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Ja spriedums ārvalstī, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstī, taisīts  ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia), un Latvijai ar ārvalsti ir līgums par otrā valstī  ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu, tiesa pirms lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanas, izsniedz ārvalstī notiesātajai personai paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī  ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu par tās prombūtnē (in absentia) iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana ārvalstī vai Latvijā notiesātās personas klātbūtnē, vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto pieteikumu ārvalstī notiesātā persona iesniedz tiesā. Ja pieteikumā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Tieslietu ministrija paziņojuma kopiju ar atzīmi par tā izsniegšanu ārvalstī notiesātajai personai pēc tiesas paziņojuma nekavējoties nosūta ārvalstij.

757.pants. Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana ārvalstij

(1) Ja ārvalstī notiesātā persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu, prasot atkārtoti izskatīt lietu viņa klātbūtnē ārvalstī, kas piespriedusi sodu, tiesa atliek ārvalsts lūguma izskatīšanu.

(2) Ja ārvalstī pieteikums ir anulēts, atzīts par spēkā neesošu vai nepieņemamu, tiesa pēc informācijas saņemšanas lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta personas klātbūtnē.

(3) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums atcelts, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts lūgumu neizlemtu nosūta tā iesniedzējai valstij.

(4) Ja ārvalstī  prombūtnē (in absentia) notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota ārvalstij pieteikuma izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par šīs personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kas piespriedusi sodu.

(5) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona, kas iesniegusi  pieteikumu valstij, kura piespriedusi sodu, Latvijā apcietināta sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību par to informē ārvalsti un uzdod Valsts policijai saskaņot laiku, kad personu var nodot ārvalstij līdzdalībai pieteikuma izskatīšanā.

(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, ārvalstī notiesātā persona pieteikuma izskatīšanā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus. Līdzdalība, izmantojot tehniskos līdzekļus, neietekmē ārvalstī notiesātās personas procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja persona juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicinājusi ārvalsts advokātu, advokātam ir tiesības tikties ar viņu konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties  pieteikuma izskatīšanā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(7) Ārvalsts advokāta uzaicināšana neietekmē ārvalstī notiesātās personas tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

758.pants. Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana Latvijai un izskatīšanas kārtība

(1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieprasa pieteikuma izskatīšanu Latvijas tiesā, Tieslietu ministrija pēc informācijas saņemšanas no tiesas par to nekavējoties informē ārvalsti.

(2) Uzaicinājums uz tiesu ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātajai personai izsniedzams ne vēlāk kā 21 dienu pirms pieteikuma izskatīšanas dienas, ja vien viņa nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

(3) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pieteikuma noraidīšanu sakarā ar personas neierašanos un par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā;

2) par ārvalstī notiesātās personas  pieteikuma apmierināšanu.

(4) Pieņemot šā panta trešās daļas otrajā punktā minēto lēmumu, tiesa to nosūta Tieslietu ministrijai, kas lūdz ārvalsti nosūtīt nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus, nosakot termiņu, līdz kuram materiāli ir jānosūta. Tieslietu ministrija, saņemot no ārvalsts materiālus, nodrošina to tulkojumu un vērtē tos saskaņā ar šā likuma 67.nodaļas nosacījumiem un kārtību. Ja personai ir piemērots pagaidu apcietinājums, tiek piemēroti šā likuma 732.pantā minētie procesuālie termiņi.

(5) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī tajā noteiktajā procesuālajā kārtībā, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.

759.pants. Ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, tiesa izsniedz personai, kurai ārvalstī noteikts sods, paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu ar prasību par lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.

(3) Pieteikumam par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā pieteikumam, ja sods piespriests ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia).

760.pants. Ārvalstī piespriestā soda atzīšana un izpildīšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 30 dienu laikā rakstveida procesā izskata ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu un, izvērtējot nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) par atteikšanos atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu.

(2) Ja ārvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(3) Šī panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams un par pieņemto lēmumu tiesnesis paziņo ārvalstī notiesātajai personai un ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalstij un ārvalstī notiesātajai personai, ja viņa atrodas ārvalstī.

761.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Pēc šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst ārvalstī notiesātā persona un prokurors.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstī notiesātās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam sodam.

(4) Vienlaicīgi ar paziņojumu par šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu tiesnesis informē ārvalstī notiesāto personu un prokuroru par tiesībām 10 dienu laikā no saņemšanas dienas iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu.

(5) Ja ārvalstī notiesātā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu lūguma iesniedzējā valstī, tad viņu par šā panta ceturtajā daļā minētajām tiesībām informē nekavējoties pēc nogādāšanas Latvijā.

(6) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis rakstveida procesā pieņem lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu, par kuru paziņo prokuroram un personai.

(7) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors ir iesniedzis iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, tiesnesis pieņem lēmumu šā likuma 651.panta kārtībā. Ja ārvalstī notiesātā persona atrodas apcietinājumā ārvalstī vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistīto sodu ārvalstī un tiek lemts jautājums par Latvijā izpildāmā soda, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, noteikšanu, līdzdalības nodrošināšanai izmanto tehniskos līdzekļus vai pieprasa personas nodošanu Latvijai uz laiku.

(8) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātā persona vai prokurors 10 dienu laikā no lēmuma pieejamības dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā. 

(9) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegts Latvijā notiekošā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj Latvijai saistošie starptautiskie līgumi un šī nodaļa.

762.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošā kriminālprocesā

(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots ārvalstī piespriestajam sodam kārtībā, kāda soda noteikšanai pēc vairākiem nolēmumiem paredzēta Krimināllikumā.

(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Latvijas Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriestais sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, ko izskata Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

46. Izteikt sešpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

“Sešpadsmitā sadaļa. Ārvalsts spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana

69.nodaļa. Vispārīgie noteikumi ārvalstī piespriesta soda izpildīšanai Latvijā

749.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīda atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

750.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas nosacījumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;

2) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

3) soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

4) ārvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, vai tā Latvijā izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un ārvalstī notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc Latvijā piespriestā soda izciešanas;

5) ārvalsts nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu;

6) soda izpildīšana Latvijā veicinātu ārvalstī notiesātās personas resocializāciju.

(2) Ārvalstī piespriesta naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildīšana iespējama arī tad, ja ārvalstī notiesātajai personai pieder īpašums vai ir citi ienākumi Latvijā.

751.pants. Lūguma par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā atteikuma iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ, vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai militāru;

2) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret citu valsti;

3) soda izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

4) ārvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

6) Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

7) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

8) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kura piespriedusi izpildāmo sodu;

9) soda izpildes izdevumi nav samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu un radīto kaitējumu;

10) ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

11) Latvijai ar ārvalsti nav līguma par otrā valstī piespriesto sodu izpildīšanu.

752.pants. Soda izpildes noilgumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie soda izpildes noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā.

753.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja ārvalstī notiesātā persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir par to pašu nodarījumu attaisnota.

754.pants. Papildu informācijas pieprasīšana

Tieslietu ministrija vai tiesa var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sniegtā informācija nav pietiekama, nosakot to iesniegšanas laiku. Tiesa arī var pieprasīt informāciju ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

755.pants. Kārtība, kādā izskata ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu, 10 dienu laikā, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 30 dienu laikā pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli.

(2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, ārvalsts lūguma pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Ja vienlaikus saņemti vairāki ārvalstu lūgumi par šajās ārvalstīs piespriesta soda izpildīšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, tā apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā.

(4) Pēc lūguma pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanai. Lūgumu izskata tiesnesis pēc ārvalstī notiesātās personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas. Ja personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta nav zināma, ārvalsts lūgumu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Tieslietu ministrijas atrašanās vietas.

756.pants. Kārtība, kādā izskata ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūgumu

(1) Ja spriedums ārvalstī, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, taisīts  ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) un Latvijai ar ārvalsti ir līgums par ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu, tiesa, pirms pieņemt lēmumu par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā, izsniedz ārvalstī notiesātajai personai paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu par tās prombūtnē (in absentia) iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana ārvalstī vai Latvijā notiesātās personas klātbūtnē, vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto pieteikumu ārvalstī notiesātā persona iesniedz tiesai. Ja pieteikumā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Tieslietu ministrija paziņojuma kopiju ar atzīmi par šā paziņojuma izsniegšanu ārvalstī notiesātajai personai pēc tiesas paziņojuma saņemšanas nekavējoties nosūta ārvalstij.

757.pants. Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana ārvalstij

(1) Ja ārvalstī notiesātā persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu, prasot atkārtoti izskatīt lietu tās klātbūtnē ārvalstī, kura piespriedusi sodu, tiesa atliek ārvalsts lūguma izskatīšanu.

(2) Ja ārvalstī pieteikums ir anulēts, atzīts par spēkā neesošu vai nepieņemamu, tiesa pēc informācijas saņemšanas lūgumu par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta personas klātbūtnē.

(3) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums tiek atcelts, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts lūgumu neizlemtu nosūta tā iesniedzējai valstij.

(4) Ja ārvalstī  prombūtnē (in absentia) notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota ārvalstij pieteikuma izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par šīs personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kura piespriedusi sodu.

(5) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona, kas iesniegusi  pieteikumu valstij, kura piespriedusi sodu, Latvijā apcietināta sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību par to informē ārvalsti un uzdod Valsts policijai saskaņot laiku, kad personu var nodot ārvalstij līdzdalībai pieteikuma izskatīšanā.

(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, ārvalstī notiesātā persona pieteikuma izskatīšanā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus. Līdzdalība, izmantojot tehniskos līdzekļus, neietekmē ārvalstī notiesātās personas procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja persona juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicinājusi ārvalsts advokātu, advokātam ir tiesības tikties ar šo personu konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties pieteikuma izskatīšanā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(7) Ārvalsts advokāta uzaicināšana neietekmē ārvalstī notiesātās personas tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

758.pants. Ārvalstī notiesātās personas pieteikuma iesniegšana Latvijai un izskatīšanas kārtība

(1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieprasa pieteikuma izskatīšanu Latvijas tiesā, Tieslietu ministrija pēc informācijas saņemšanas no tiesas par to nekavējoties informē ārvalsti.

(2) Uzaicinājums uz tiesu ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātajai personai izsniedzams ne vēlāk kā 21 dienu pirms pieteikuma izskatīšanas dienas, ja vien šī persona nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

(3) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pieteikuma noraidīšanu sakarā ar personas neierašanos un par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā;

2) par ārvalstī notiesātās personas  pieteikuma apmierināšanu.

(4) Pieņemot šā panta trešās daļas 2.punktā minēto lēmumu, tiesa to nosūta Tieslietu ministrijai, kas lūdz ārvalsti nosūtīt nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus, nosakot termiņu, līdz kuram materiāli ir jānosūta. Tieslietu ministrija, saņēmusi no ārvalsts materiālus, nodrošina to tulkojumu un vērtē tos saskaņā ar šā likuma 67.nodaļā minētajiem nosacījumiem un kārtību. Ja personai ir piemērots pagaidu apcietinājums, tiek piemēroti šā likuma 732.pantā minētie procesuālie termiņi.

(5) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī tajā noteiktajā procesuālajā kārtībā, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.

759.pants. Ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, tiesa izsniedz personai, kurai ārvalstī noteikts sods, paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu ar prasību par lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar tās neierašanos.

(3) Pieteikumam par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā pieteikumam, ja sods piespriests ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia).

760.pants. Ārvalstī piespriestā soda atzīšana un izpildīšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 30 dienu laikā rakstveida procesā izskata ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu un, izvērtējis nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) par atteikšanos atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu.

(2) Ja ārvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams un par pieņemto lēmumu tiesnesis paziņo ārvalstī notiesātajai personai un ar Tieslietu ministrijas starpniecību — ārvalstij un ārvalstī notiesātajai personai, ja tā atrodas ārvalstī.

761.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Pēc šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst ārvalstī notiesātā persona un prokurors.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstī notiesātās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam sodam.

(4) Vienlaikus ar paziņojumu par šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu tiesnesis informē ārvalstī notiesāto personu un prokuroru par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu.

(5) Ja ārvalstī notiesātā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu lūguma iesniedzējā valstī, tad attiecīgo personu par šā panta ceturtajā daļā minētajām tiesībām informē nekavējoties pēc tās nogādāšanas Latvijā.

(6) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis rakstveida procesā pieņem lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu, par kuru paziņo prokuroram un personai.

(7) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors ir iesniedzis iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, tiesnesis pieņem lēmumu šā likuma 651.panta kārtībā. Ja ārvalstī notiesātā persona atrodas apcietinājumā ārvalstī vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistīto sodu ārvalstī un tiek lemts jautājums par Latvijā izpildāmā soda, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, noteikšanu, līdzdalības nodrošināšanai izmanto tehniskos līdzekļus vai pieprasa personas nodošanu Latvijai uz laiku.

(8) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātā persona vai prokurors 10 dienu laikā no lēmuma pieejamības dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā. 

(9) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegts Latvijā notiekošajā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj Latvijai saistošie starptautiskie līgumi un šī nodaļa.

762.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots ārvalstī piespriestajam sodam atbilstoši Krimināllikuma normām par soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem.

(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriestais sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, kuru izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā.

763.pants. Informācija par soda izciešanu

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par soda izciešanas pabeigšanu;

2) par notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;

3) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

(2) Iestāde, kas atbild par soda izpildi, nekavējoties informē kompetento iestādi par šā panta pirmajā daļā minēto.

763.pants. Rīkojums par soda izpildi Latvijā

Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts, vai lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāts to atstājis spēkā, lēmuma izpilde notiek šā likuma 634.pantā minētajā kārtībā.

43

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 8. pantā izteikto 763. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumam pievieno ārvalsts lūgumu.”.

Atbalstīts

763.pants. Rīkojums par soda izpildi Latvijā

Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts vai lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāts to atstājis spēkā, lēmuma izpilde notiek šā likuma 634.pantā minētajā kārtībā. Lēmumam pievieno ārvalsts lūgumu.

764.pants. Juridiskās sekas, kādas rada ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā

(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā soda, kas piespriests ārvalstī, izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē Tieslietu ministrija. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, bet pārējos gadījumos – izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(6) Persona, kura izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

765.pants. Informācija par soda izciešanu

Tieslietu ministrija pēc tiesas paziņojuma informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) par noteikto sodu;

3) par soda izciešanas pabeigšanu;

4) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu;

5) par ārvalstī notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma.

764.pants. Juridiskās sekas, kādas rada ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā

(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā soda, kas piespriests ārvalstī, izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušajā kriminālprocesā piespriestā soda izpilde.

(2) Uz personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē Tieslietu ministrija. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, bet pārējos gadījumos — izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(6) Persona, kura izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

765.pants. Informācija par soda izciešanu

Tieslietu ministrija pēc tiesas paziņojuma informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) par noteikto sodu;

3) par soda izciešanas pabeigšanu;

4) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu;

5) par ārvalstī notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma.

70.nodaļa. Latvijā notiesātās personas nodošana soda izciešanai ārvalstī

764.pants. Pamats notiesātās personas nodošanai soda izciešanai

(1) Pamats Latvijā ar brīvības atņemšanu notiesātās personas nodošanai soda izciešanai ārvalstī ir:

1) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) Latvijas kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

765.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par Latvijā notiesātās personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

766.pants. Nosacījumi personas nodošanai soda izciešanai

(1) Notiesātās personas nodošana soda izciešanai ārvalstī ir pieļaujama, ja:

1) notiesātā persona ir tās valsts pilsonis, kurā sods tiks izciests;

2) tiesas spriedums ir stājies spēkā;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par kuru noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc ārvalsts likuma;

5) notiesātā persona izteikusi vēlēšanos, lai tā tiktu nodota, vai piekrišanu nodošanai.

(2) Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var vienoties par notiesātās personas nodošanu bez šīs personas piekrišanas, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā tās vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, nodošana soda izciešanai ir nepieciešama un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Kompetentā iestāde var nodot soda izciešanai ārvalstī notiesāto personu, kas nav šīs ārvalsts pilsonis, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā ārvalstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta un personas nodošana veicinās taisnīgumu un šīs personas sociālo rehabilitāciju.

(4) Kompetentā iestāde var nodot ārvalstij personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai.

(5) Izņēmuma gadījumā personu var nodot soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

767.pants. Notiesātās personas informēšana

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 10 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par šīs personas tiesībām izteikt vēlēšanos, lai tā tiktu nodota soda izciešanai savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro nodošanas juridiskās sekas.

768.pants. Personas lūgums par nodošanu soda izciešanai

(1) Notiesātā persona savu lūgumu par nodošanu soda izciešanai ārvalstī rakstveidā iesniedz kompetentajai iestādei.

(2) Kompetentā iestāde nekavējoties rakstveidā informē notiesāto personu par paziņojuma nosūtīšanu ārvalstij un par lūguma izskatīšanas rezultātiem.

769.pants. Notiesātās personas piekrišanas saņemšana

(1) Ja ir saņemts notiesātās personas pārstāvja vai ārvalsts lūgums par personas nodošanu un šim lūgumam rakstveidā nav pievienota notiesātās personas vēlēšanās, lai tā tiktu nodota, vai piekrišana nodošanai, kompetentā iestāde 10 dienu laikā iepazīstina notiesāto personu ar šo lūgumu, izskaidro tai nodošanas juridiskās sekas un aicina to izteikt savu attieksmi pret saņemto lūgumu.

(2) Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātā persona to apliecina ar savu parakstu.

(3) Ja ārvalsts izteikusi tādu vēlēšanos, kompetentā iestāde nodrošina iespēju ārvalsts pārstāvim, par kuru abas valstis ir vienojušās, pārbaudīt apstākļus, kādos notiesātā persona devusi piekrišanu.

770. pants. Ārvalsts informēšana

(1) Ja ir saņemts notiesātās personas lūgums vai piekrišana tās pārstāvja iesniegtajam lūgumam par šīs personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties par šo lūgumu informē ārvalsti. (2) Informācijā ārvalstij norāda:

1) notiesātās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un laiku;

2) notiesātās personas adresi šajā ārvalstī, ja tāda adrese ir;

3) nodarījumu, par kuru noteikts sods;

4) soda veidu un mēru, kā arī laiku, kad uzsākta soda izciešana.

(3) Vienlaikus ar informāciju kompetentā iestāde ārvalstij var nosūtīt lūgumu pārņemt personu soda izciešanai šajā ārvalstī, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas nepieļautu personas nodošanu. Šādā gadījumā lūgumā norādāms, ka tas ir spēkā ar nosacījumu, ka šādi fakti nav konstatēti arī ārvalstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

771.pants. Lūguma par personas nodošanu pārbaude

(1) Pēc tam, kad saņemts lūgums nodot notiesāto personu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde pārbauda, vai pastāv nosacījumi personas nodošanai.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par nodošanu, kompetentā iestāde ārvalstij papildus var pieprasīt:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka notiesātā persona ir šīs valsts pilsonis vai šajā valstī ir tās pastāvīgā dzīvesvieta;

2) tā likuma tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko persona ir notiesāta, uzskatāms par noziedzīgu šajā valstī.

(3) Ja nepieciešams, kompetentā iestāde pirms pārbaudes pabeigšanas var pieprasīt, lai ārvalsts paziņo, kura soda noteikšanas procedūra — turpināšana vai mainīšana — tiks piemērota.

772.pants. Pārbaudes pabeigšana

Kompetentā iestāde lūgumu izskata 10 dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai ārvalstī;

2) piekrist personas nodošanai;

3) noraidīt lūgumu par personas nodošanu.

773.pants. Lūgums nodrošināt soda izciešanu aizbēgušai personai

(1) Kompetentā iestāde var iesniegt ārvalstij lūgumu nodrošināt soda izciešanu ārvalstī šīs valsts pilsonim, kas notiesāts Latvijā un aizbēdzis no soda izciešanas uz savas pilsonības valsti. Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma iesniegšanas kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ārvalsts kompetentā iestāde piemēro personai pagaidu apcietinājumu, norādot notiesātās personas datus, nodarījumu, par kuru noteikts sods, piemēroto soda veidu un mēru, kā arī laiku, kad uzsākta soda izciešana.

774.pants. Lūgums pārņemt soda izciešanai personu, kura pakļauta izraidīšanai

(1) Kompetentā iestāde bez personas piekrišanas var iesniegt ārvalstij lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai, ja spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas.

(2) Lūgumam pievieno sprieduma vai lēmuma kopiju par notiesātās personas izraidīšanu un tās viedokli par nodošanu.

775.pants. Notiesātās personas nodošana

Ja Latvija ir piekritusi nodot notiesāto personu vai ārvalsts ir piekritusi to pārņemt, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti šīs personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij.

776.pants. Personas nodošanas juridiskās sekas

(1) Līdz ar notiesātās personas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai Latvijā soda izciešana ir apturēta. Soda izpildi nedrīkst atjaunot, ja ārvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta.

(2) Soda izpildi atjauno, ja ārvalsts paziņo, ka:

1) persona izbēgusi no brīvības atņemšanas iestādes;

2) soda izpilde nav pabeigta un persona atgriezusies Latvijā.

(3) Kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti par apžēlošanu, amnestiju vai sprieduma atcelšanu vai grozīšanu.

70.nodaļa. Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšana Latvijā

766.pants. Pamats ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai Latvijā

(1) Pamats tam, lai izpildītu ārvalstī piespriestu ar brīvības atņemšanu saistītu sodu (turpmāk – brīvības atņemšanas sods) Latvijā, ir:

1) Tieslietu ministrijas lūgums nodot ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un ārvalsts piekrišana tam;

2) ārvalsts lūgums pārņemt tajā valstī piespriestu brīvības atņemšanas sodu un Tieslietu ministrijas piekrišana tam.

 (2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami neatkarīgi no tā, vai ārvalstī notiesātā persona atrodas ārvalstī vai Latvijā.

767.pants. Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanas Latvijā pārbaude

(1) Tieslietu ministrija, ievērojot šā likuma 755.panta kārtību, veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemta ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

(2) Ja ir saņemts ārvalstī notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, Tieslietu ministrija veic lūguma pārbaudi 20 dienu laikā, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju ar mērķi izvērtēt iespēju iesniegt lūgumu ārvalstij piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai Latvijā.

768.pants. Nosacījumi ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai Latvijā

Papildus šā likuma 750.pantā minētajiem nosacījumiem, ārvalstīs piespriesta brīvības atņemšanas soda izpilde ir iespējama, ja lūguma saņemšanas brīdī ārvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz brīvības atņemšanas soda izciešanas beigām. Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks par sešiem mēnešiem.

769.pants Ārvalstī notiesātās personas piekrišana brīvības atņemšanas soda izciešanas pārņemšanai

(1) Ārvalstī notiesāto personu, kura šajā ārvalstī izcieš brīvības atņemšanas sodu, var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja tam piekrīt persona.

(2) Ārvalstī notiesāto personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:

1) persona atrodas Latvijā;

2) šī persona aizbēgusi no soda izciešanas ārvalstī un ieradusies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi nodrošināt soda izciešanu Latvijā;

3) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

4) ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt ārvalstī notiesātās personas pārstāvis.

(3) Ārvalstī notiesāto personu, kura pakļauta izraidīšanai vai deportācijai, pārņem bez šīs personas piekrišanas, ja ārvalsts lūgumam pievienots personas viedoklis par tās nodošanu, izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija, un pastāv pārējie šā likuma 768.panta nosacījumi, kas pieļauj ārvalstī notiesātās personas pārņemšanu.

770.pants. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana

(1) Pieņemot šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu un saņemot ārvalsts piekrišanu nodot ārvalstī notiesāto personu brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, tiesa uzdod Valsts policijai, saskaņojot ar attiecīgo ārvalsti, pārņemt personu. Pēc ārvalstī notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, par to nekavējoties paziņo tiesai un personu ievieto izmeklēšanas cietumā līdz tiek pieņemts lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu.

(2) Ārvalstī notiesāto personu, kurai ārvalsts lūdz noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, pārņem pēc lēmuma par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 771.panta piekto daļu.

771.pants. Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo brīvības atņemšanas sodu nosaka šā likuma 761.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(3) Tiesa lēmumā par Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu, kas nav ņemts vērā ārvalsts spriedumā;

3) papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

(4) Ārvalstī piespriestu brīvības atņemšanas sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.

(5) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai, ievērojot šā likuma 603.panta pirmajā daļā noteikto.

772.pants. Ārvalstī notiesātās personas aizturēšana

(1) Tieslietu ministrija var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz 72 stundām ārvalstī notiesāto personu, kura ārvalstī notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošā procesā, ja:

1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi un lūdz apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda;

2) Tieslietu ministrija saskata iespēju, ka ārvalstī notiesātā persona, par kuru ārvalsts iesniegusi lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

3) Tieslietu ministrija uzskata, ka prombūtnē (in absentia) notiesātais, atrazdamies brīvībā, traucēs kriminālprocesu;

4) ārvalsts lūdz šajā valstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi un apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda.

(2) Aizturētā persona jāatbrīvo, ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā tai nav piemērots pagaidu apcietinājums.

(3) Ja persona ir aizturēta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to informē ārvalsti un lūdz nosūtīt lūgumu par šajā valstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi Latvijā 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas.

773.pants. Ārvalstī notiesātās personas pagaidu apcietinājums

(1) Ja persona aizturēta šā likuma 772.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Tiesnesis ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu izskata šā likuma 735.pantā noteiktajā kārtībā. Pagaidu apcietinājums nevar pārsniegt vienu gadu no aizturēšanas brīža.

(3) Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesnesis, kurš izskata lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī notiesātā persona izvairīsies no tiesas.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;

2) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

3) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;

4) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.

774.pants. Drošības līdzekļa piemērošana

Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildi izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

775.pants. Izraidīšanai pakļautās personas pārņemšanas juridiskās sekas

(1) Izraidīšanai pakļauto personu, kura pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

70.nodaļa. Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšana Latvijā

766.pants. Pamats ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai Latvijā

(1) Pamats tam, lai izpildītu ārvalstī piespriestu ar brīvības atņemšanu saistītu sodu (turpmāk — brīvības atņemšanas sods) Latvijā, ir:

1) Tieslietu ministrijas lūgums nodot Latvijai ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un ārvalsts piekrišana tam;

2) ārvalsts lūgums pārņemt tajā piespriestu brīvības atņemšanas sodu un Tieslietu ministrijas piekrišana tam.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami neatkarīgi no tā, vai ārvalstī notiesātā persona atrodas ārvalstī vai Latvijā.

767.pants. Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanas Latvijā pārbaude

(1) Tieslietu ministrija, ievērojot šā likuma 755.panta kārtību, veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemta ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

(2) Ja ir saņemts ārvalstī notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, Tieslietu ministrija veic lūguma pārbaudi 20 dienu laikā, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju ar mērķi izvērtēt iespēju iesniegt lūgumu ārvalstij par tajā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu Latvijā.

768.pants. Nosacījumi ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai Latvijā

Papildus šā likuma 750.pantā minētajiem nosacījumiem ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā ir iespējama, ja lūguma saņemšanas brīdī ārvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz brīvības atņemšanas soda izciešanas beigām. Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks par sešiem mēnešiem.

769.pants. Ārvalstī notiesātās personas piekrišana brīvības atņemšanas soda izciešanas pārņemšanai

(1) Ārvalstī notiesāto personu, kura šajā ārvalstī izcieš brīvības atņemšanas sodu, var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja tam piekrīt šī persona.

(2) Ārvalstī notiesāto personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā bez attiecīgās personas piekrišanas, ja:

1) šī persona atrodas Latvijā;

2) šī persona aizbēgusi no soda izciešanas ārvalstī un ieradusies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi nodrošināt soda izciešanu Latvijā;

3) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc attiecīgās personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

4) ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama un ja tai piekrīt ārvalstī notiesātās personas pārstāvis.

(3) Ārvalstī notiesāto personu, kura pakļauta izraidīšanai vai deportācijai, pārņem bez šīs personas piekrišanas, ja ārvalsts lūgumam pievienots attiecīgās personas viedoklis par tās nodošanu, izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija un pastāv pārējie šā likuma 768.panta nosacījumi.

770.pants. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana

(1) Pieņemot šā likuma 760.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu un saņemot ārvalsts piekrišanu nodot šajā ārvalstī notiesāto personu brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, tiesa uzdod Valsts policijai, saskaņojot ar attiecīgo ārvalsti, pārņemt personu. Pēc ārvalstī notiesātās personas nogādāšanas Latvijā par to nekavējoties paziņo tiesai un personu ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek pieņemts lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu.

(2) Ārvalstī notiesāto personu, kurai ārvalsts lūdz noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, pārņem pēc tam, kad pieņemts lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu saskaņā ar šā likuma 771.panta piekto daļu.

771.pants. Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo brīvības atņemšanas sodu nosaka šā likuma 761.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(3) Tiesa lēmumā par Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu, kas nav ņemts vērā ārvalsts spriedumā;

3) papildsoda izpildāmo daļu, ja Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

(4) Ārvalstī piespriestu brīvības atņemšanas sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.

(5) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai, ievērojot šā likuma 603.panta pirmajā daļā noteikto.

772.pants. Ārvalstī notiesātās personas aizturēšana

(1) Tieslietu ministrija var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz 72 stundām ārvalstī notiesāto personu, kura ārvalstī notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošajā procesā, ja:

1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi un lūdz apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda;

2) Tieslietu ministrija saskata iespēju, ka ārvalstī notiesātā persona, par kuru ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

3) Tieslietu ministrija uzskata, ka prombūtnē (in absentia) notiesātais, atrazdamies brīvībā, traucēs kriminālprocesu;

4) ārvalsts lūdz šajā valstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi un apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda.

(2) Aizturētā persona atbrīvojama, ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā tai nav piemērots pagaidu apcietinājums.

(3) Ja persona ir aizturēta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to informē ārvalsti un lūdz nosūtīt lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi Latvijā 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas.

773.pants. Ārvalstī notiesātās personas pagaidu apcietinājums

(1) Ja persona aizturēta šā likuma 772.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Tiesnesis ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu izskata šā likuma 735.pantā noteiktajā kārtībā. Pagaidu apcietinājums nedrīkst pārsniegt vienu gadu no aizturēšanas brīža.

(3) Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesnesis, kurš izskata lūgumu par ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi, ja ir pamats uzskatīt, ka tajā notiesātā persona izvairīsies no tiesas.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;

2) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

3) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;

4) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.

774.pants. Drošības līdzekļa piemērošana

Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildi izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

775.pants. Izraidīšanai pakļautās personas pārņemšanas juridiskās sekas

(1) Izraidīšanai pakļauto personu, kura pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

71.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru

piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšana Latvijā

776.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšanas pamats

Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, (turpmāk – nolēmums par brīvības atņemšanas sodu) atzīšanas un izpildīšanas pamats ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes spēkā stājies nolēmums par brīvības atņemšanas sodu un īpašā formā aizpildīts apliecinājums un Latvijas tiesas lēmums par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu.

777.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanas nosacījumi

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu var izpildīt Latvijā jebkurai personai neatkarīgi no tās tiesiskā statusa Latvijā, ja tam piekrīt Latvija.

(2) Latvijas piekrišana nav nepieciešama, ja:

1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un šī persona dzīvo Latvijā;

2) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātājai personai tai piespriesto brīvības atņemšanas sodu var izpildīt tikai ar viņas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad:

1) persona ir Latvijas pilsonis un šī persona dzīvo Latvijā;

2) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju;

3) persona ir aizbēgusi uz Latviju vai atgriezusies Latvijā sakarā ar to, ka Eiropas Savienības dalībvalstī pret viņu uzsākts kriminālprocess vai pieņemts notiesājošs spriedums.

778.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanas un izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildi var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašā formā aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst tā nolēmuma saturam, kuram tas pievienots;

2) nav izpildīti šā likuma 777.pantā minētie nosacījumi;

3) izpildot sodu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

4) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpildei iestājies noilgums;

6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

7) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

8) lūguma saņemšanas brīdī Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

9) Latvija pirms lēmuma par nolēmuma par brīvības atņemšanas soda atzīšanu un izpildīšanu šā likuma 784.panta trešajā daļā minētajā kārtībā Eiropas Savienības dalībvalstij ir lūgusi sniegt piekrišanu Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei Latvijā par noziedzīgu nodarījumu, kas ir izdarīts pirms šīs personas nodošanas, un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tiks nodota, bet Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu nav sniegusi; 

10) sodā iekļauts ar garīgās veselības vai citiem veselības traucējumiem saistīts pasākums vai cits ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, ko nevar izpildīt Latvijā;

11) nav iespējams izpildīt sodu, jo Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona neatrodas Latvijā.

(2) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildi var atteikt arī, ja nolēmums pieņemts personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez personas klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījās viņas aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu un informējusi, ka nolēmumu neapstrīd vai nav nolēmumu pārsūdzējusi.

779.pants. Eiropas Savienības informācijas pieprasījums pirms nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma saņemšanas

(1) Tieslietu ministrija, saņemot Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju par vēlēšanos lūgt Latvijai atzīt šajā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemto nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu izpildei Latvijā, pārbauda, vai Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai Latvijā ir pastāvīgā dzīvesvieta, ģimene, sociālās vai profesionālās, vai kādas citas saites ar Latviju, kas veicinās personas resocializāciju. Nepieciešamības gadījumā Tieslietu ministrija var uzdot veikt pārbaudi Valsts policijai.

(2) Sagatavoto viedokli Tieslietu ministrija nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3) Gadījumos, kas nav minēti šā likuma 777.panta otrajā daļā, Tieslietu ministrija pieņem lēmumu piekrist vai nepiekrist nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma pārsūtīšanai Latvijai.

780.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma pārbaudes kārtība

Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu un īpašā formā aizpildīta apliecinājumu, izskata tos šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

781.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšana un izpildīšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu šā likuma 760.pantā minētajā kārtībā un Latvijā izpildāmo sodu nosaka 761.pantā minētajā kārtībā.

(2) Lēmuma par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu tiesa var atlikt, ja īpašā formā aizpildīts apliecinājums ir nepilnīgs vai neatbilst spriedumam, nosakot termiņu, līdz kuram apliecinājums Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāprecizē. Tiesa var atlikt lēmuma par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu arī šā likuma 784.pantā minētajā gadījumā, ja ir nepieciešams lūgt Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas pārņemšana notiek šā likuma 770.pantā noteiktajā kārtībā.

782.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas aizturēšana, pagaidu apcietinājuma un drošības līdzekļa piemērošana

Ja Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona atrodas Latvijā, to aiztur, piemēro pagaidu apcietinājumu un drošības līdzekli šā likuma 772., 773. un 774.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā.

783.pants. Juridiskās sekas, kādas rada Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā

Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā notiek saskaņā ar šā likuma 764.pantā minēto.

784.pants. No Eiropas Savienības dalībvalsts pārņemtās personas kriminālatbildības un soda izpildes ietvari

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu, kura pārņemta brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, nevar saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai izpildīt sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tika nodota.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nepiemēro, ja:

1) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija, vai atgriezusies Latvijā pēc tās atstāšanas;

2) par nodarījumu nav paredzēts brīvības atņemšanas sods;

3) kriminālprocess neparedz piemērot pasākumus, kas ierobežo personas brīvību;

4) personai varētu piespriest sodu vai pasākumu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

5) ir saņemta personas piekrišana nodošanai;

6) persona pēc nodošanas atteikusies no tiesībām piemērot šā panta pirmās daļas noteikumus;

7) saņemta Eiropas Savienības dalībvalsts, kura piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, piekrišana kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei.

(3) Šā panta otrās daļas 7.punktā minēto piekrišanu lūdz tādā pašā kārtībā kā izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.

785.pants. Informācija, ko sniedz Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrija, saņemot paziņojumu no tiesas, informē Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu;

2) par atteikumu atzīt un izpildīt nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu;

3) par lēmumu par Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda noteikšanu Latvijā;

4) par amnestijas un apžēlošanas lēmumu;

5) par pirmstermiņa atbrīvošanas termiņa sākumu un beigām, ja sprieduma valsts to lūdza;

6) par Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;

7) par soda izciešanas pabeigšanu.

71.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšana Latvijā

776.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšanas pamats

Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods (turpmāk — nolēmums par brīvības atņemšanas sodu), atzīšanas un izpildīšanas pamats ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes spēkā stājies nolēmums par brīvības atņemšanas sodu un īpašā formā aizpildīts apliecinājums, kā arī Latvijas tiesas lēmums par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu.

777.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanas nosacījumi

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu var izpildīt Latvijā jebkurai personai neatkarīgi no tās tiesiskā statusa Latvijā, ja tam piekrīt Latvija.

(2) Latvijas piekrišana nav nepieciešama, ja:

1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un dzīvo Latvijā;

2) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par tās izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai tai piespriesto brīvības atņemšanas sodu var izpildīt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad:

1) persona ir Latvijas pilsonis un dzīvo Latvijā;

2) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju;

3) persona ir aizbēgusi uz Latviju vai atgriezusies Latvijā sakarā ar to, ka Eiropas Savienības dalībvalstī pret šo personu uzsākts kriminālprocess vai pieņemts notiesājošs spriedums.

778.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanas un izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildi var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašā formā aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst tā nolēmuma saturam, kuram pievienots;

2) nav izpildīti šā likuma 777.pantā minētie nosacījumi;

3) izpildot sodu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

4) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpildei iestājies noilgums;

6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

7) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

8) lūguma saņemšanas brīdī Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

9) Latvija, pirms pieņemt lēmumu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu, šā likuma 784.panta trešajā daļā minētajā kārtībā Eiropas Savienības dalībvalstij ir lūgusi sniegt piekrišanu šajā valstī notiesātās personas kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei Latvijā par noziedzīgu nodarījumu, kas ir izdarīts pirms šīs personas nodošanas un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tiks nodota, bet Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu nav sniegusi; 

10) sodā iekļauts ar garīgās veselības vai citiem veselības traucējumiem saistīts pasākums vai cits ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, ko nevar izpildīt Latvijā;

11) nav iespējams izpildīt sodu, jo Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona neatrodas Latvijā.

(2) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildi var atteikt arī tad, ja tas pieņemts personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad attiecīgā persona:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu un informējusi, ka nolēmumu neapstrīd vai nav nolēmumu pārsūdzējusi.

779.pants. Eiropas Savienības informācijas pieprasījums pirms nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma saņemšanas

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju par vēlēšanos lūgt, lai Latvija piekrīt šajā valstī pieņemtā nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildei Latvijā, pārbauda, vai šajā Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta, ģimene, sociālās vai profesionālās, vai kādas citas saites ar Latviju, kas veicinās šīs personas resocializāciju. Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija var uzdot Valsts policijai veikt pārbaudi.

(2) Sagatavoto viedokli Tieslietu ministrija nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3) Gadījumos, kuri nav minēti šā likuma 777.panta otrajā daļā, Tieslietu ministrija pieņem lēmumu, kurš piekrīt vai nepiekrīt nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma pārsūtīšanai Latvijai.

780.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma un īpašā formā aizpildīta apliecinājuma pārbaudes kārtība

Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu un īpašā formā aizpildītu apliecinājumu, izskata tos šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

781.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšana un izpildīšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu šā likuma 760.pantā minētajā kārtībā un Latvijā izpildāmo sodu nosaka 761.pantā minētajā kārtībā.

(2) Tiesa var atlikt lēmuma pieņemšanu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu, ja īpašā formā aizpildīts apliecinājums ir nepilnīgs vai neatbilst spriedumam, nosakot termiņu, līdz kuram apliecinājums Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāprecizē. Tiesa var atlikt lēmuma pieņemšanu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu arī šā likuma 784.pantā minētajā gadījumā, ja ir nepieciešams lūgt Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas pārņemšana notiek šā likuma 770.pantā noteiktajā kārtībā.

782.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas aizturēšana, pagaidu apcietinājuma un drošības līdzekļa piemērošana

Ja Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona atrodas Latvijā, to aiztur, piemēro pagaidu apcietinājumu un drošības līdzekli šā likuma 772., 773. un 774.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā.

783.pants. Juridiskās sekas, kādas rada Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā

Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā notiek saskaņā ar šā likuma 764.pantā minēto.

784.pants. No Eiropas Savienības dalībvalsts pārņemtās personas kriminālatbildības un soda izpildīšanas ietvari

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu, kura pārņemta brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, nevar saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai izpildīt sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tika nodota.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nepiemēro, ja:

1) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija, vai atgriezusies Latvijā pēc tās atstāšanas;

2) par nodarījumu nav paredzēts brīvības atņemšanas sods;

3) kriminālprocess neparedz piemērot pasākumus, kas ierobežo personas brīvību;

4) personai varētu piespriest sodu vai pasākumu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

5) ir saņemta personas piekrišana nodošanai;

6) persona pēc nodošanas atteikusies no tiesībām piemērot šā panta pirmās daļas noteikumus;

7) saņemta Eiropas Savienības dalībvalsts, kura piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, piekrišana kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei.

(3) Šā panta otrās daļas 7.punktā minēto piekrišanu lūdz tādā pašā kārtībā kā izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.

785.pants. Informācija, ko sniedz Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrija, saņēmusi paziņojumu no tiesas, informē Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā persona tika notiesāta:

1) par lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu;

2) par atteikumu atzīt un izpildīt nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu;

3) par lēmumu par Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda noteikšanu Latvijā;

4) par amnestijas un apžēlošanas lēmumu;

5) par pirmstermiņa atbrīvošanas termiņa sākumu un beigām, ja spriedumu pieņēmusī valsts to lūgusi;

6) par Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;

7) par soda izciešanas pabeigšanu.

72.nodaļa. Ārvalstī piespriestā naudas soda izpildīšana Latvijā

786.pants. Ārvalsts lūguma par piespriestā naudas soda izpildi izvērtēšanas principi

Ārvalsts lūguma par piespriestā naudas soda izpildīšanu Latvijā izvērtēšanai, atzīšanai un izpildīšanai piemēro šā likuma 69.nodaļā minēto kārtību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

787.pants. Latvijā izpildāmā naudas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu kā pamatsodu paredz naudas sodu vai bargāku sodu, vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.

(2) Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(3) Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā paredzēto maksimālo naudas sodu robežu par šādu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad Latvijā par šādu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto naudas soda maksimālo robežu lēmuma pieņemšanas brīdī.

(4) Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājas spēkā. Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šajā daļā noteiktās robežas.

(5) Ja Latvijā izpildāmais naudas sods 30 dienu laikā nav samaksāts, to var aizstāt ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ja to pieļauj tās ārvalsts likumi, kura spriedumu taisījusi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumā paredzētajā kārtībā.

(6) Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpildīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi. Šādā gadījumā tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē ārvalsti par nespēju izpildīt lūgumu par soda izpildi un lūdz atsaukt lūgumu.

72.nodaļa. Ārvalstī piespriestā naudas soda izpildīšana Latvijā

786.pants. Ārvalsts lūguma par piespriestā naudas soda izpildīšanu izvērtēšanas principi

Ārvalsts lūguma par piespriestā naudas soda izpildīšanu Latvijā izvērtēšanai, atzīšanai un izpildīšanai piemēro šā likuma 69.nodaļā minēto kārtību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

787.pants. Latvijā izpildāmā naudas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu kā pamatsodu paredz naudas sodu vai bargāku sodu vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.

(2) Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(3) Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā paredzēto naudas soda maksimālo robežu par šādu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad Latvijā par šādu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā paredzēto naudas soda maksimālo robežu lēmuma pieņemšanas brīdī.

(4) Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājies spēkā. Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šajā daļā noteiktās robežas.

(5) Ja Latvijā izpildāmais naudas sods 30 dienu laikā nav samaksāts, to var aizstāt ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, ja to pieļauj tās ārvalsts likumi, kura spriedumu taisījusi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumā paredzētajā kārtībā.

(6) Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpildīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi. Šādā gadījumā tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē ārvalsti par nespēju izpildīt lūgumu par soda izpildi un lūdz atsaukt lūgumu.

73.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par

mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Latvijā

788.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas nosacījumi

Latvijā izpilda Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemto nolēmumu par naudas sodu (juridiskajām personām - naudas piedziņu), šajā pašā nolēmumā noteikto kompensāciju cietušajam, procesuālo izdevumu atlīdzību un maksājumu cietušo atbalsta fondam vai organizācijai (turpmāk - nolēmums par mantiska rakstura piedziņu).

789.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas pamats

Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas pamats ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes nolēmums par mantiska rakstura piedziņu vai tā apliecināta kopija un īpašā formā aizpildīts apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas mantiska rakstura piedziņa, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai - reģistrētā juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanu;

4) Latvijas tiesas izdots izpildraksts par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nodošanu izpildei Latvijā.

790.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašā formā aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;

2) izpildot nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

3) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ;

4) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs;

5) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

6) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

7) soda izpildei ir iestājies noilgums un nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

8) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

9) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts rakstveida procesā un Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona personīgi vai ar aizstāvja palīdzību nav tikusi informēta par tiesībām pārsūdzēt nolēmumu izdevējas valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

10) noteiktā mantiska rakstura piedziņa nepārsniedz 70 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā).

(2) Nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt arī, ja nolēmums pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) vai bez personas piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad persona:

1)                    saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez personas piedalīšanās;

2)                    tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījās viņas aizstāvis;

3)                    saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un informējusi, ka nolēmumu neapstrīd vai nav nolēmumu pārsūdzējusi.

4)                    būdama informēta par lietas izskatīšanu un iespēju piedalīties lietas izskatīšanā, ir atteikusies no tiesībām uz uzklausīšanu un ir skaidri paziņojusi, ka neapstrīd nolēmumu.

(3) Nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai. Ja nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts par šā likuma 3.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

791.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pārbaudes kārtība

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, izskata to šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā, un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

 (2) Tiesa, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un tam pievienotos izvērtētos materiālus, noskaidro, vai nepastāv šā likuma 790.pantā minētie atteikuma iemesli, un lemj par Latvijā izpildāmo mantiska rakstura piedziņu vai arī par atteikšanos izpildīt nolēmumu.

792.pants. Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas atzīšana un izpildīšana

(1) Latvijā nolēmumā noteiktās mantiska rakstura piedziņas izpildi nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas vai tās īpašuma atrašanās vietas, ievērojot šā likuma 760.panta, 761.pantā un 787.panta otrajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus un kārtību.

 (2) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts īpašā formā aizpildītā apliecinājumā ir norādījusi, ka tās likumi atļauj nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu noteiktā naudas soda aizstāšanu, tā notiek šā likuma 645.pantā noteiktajā kārtībā. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts likumi neatļauj nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu noteiktā naudas soda aizstāšanu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē Eiropas Savienības dalībvalsti un lūdz atsaukt nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi.

(3) Ja persona, attiecībā uz kuru Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemts nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pilnīgu vai daļēju izpildi, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību vai tieši sazinās ar nolēmumu izsniegušās Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tā apstiprinājumu.

793.pants. Mantiska rakstura piedziņas izpildes izbeigšana

(1) Mantiska rakstura piedziņas izpildi izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts notiesājošais nolēmums par mantiska rakstura piedziņu.

(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(3) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta izlemšanai tiesai, kas iepriekš ir lēmusi ar mantiska rakstura piedziņas izpildi saistītos jautājumus.

794.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij

Tieslietu ministrija pēc tiesas paziņojuma informē Eiropas Savienības dalībvalsti par:

1) nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšanu tiesai Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanai;

2) lēmumu par atteikšanos izpildīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu;

3) mantiska rakstura piedziņas izpildi;

4) naudas soda aizstāšanu;

5) par nespēju izpildīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu.

73.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Latvijā

788.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas nosacījumi

Latvijā izpilda Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemto nolēmumu par naudas sodu (juridiskajām personām — naudas piedziņu), šajā pašā nolēmumā noteikto kompensāciju cietušajam, procesuālo izdevumu atlīdzību un maksājumu cietušo atbalsta fondam vai organizācijai (turpmāk — nolēmums par mantiska rakstura piedziņu).

789.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas pamats

Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas pamats ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes nolēmums par mantiska rakstura piedziņu vai apliecināta tā kopija un īpašā formā aizpildīts apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas mantiska rakstura piedziņa, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai — reģistrēta juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanu;

4) Latvijas tiesas izdots izpildraksts par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nodošanu izpildei Latvijā.

790.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašā formā aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;

2) izpildot nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

3) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ;

4) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs;

5) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

6) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

7) soda izpildei ir iestājies noilgums un nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

8) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

9) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts rakstveida procesā un Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona pati personīgi vai ar aizstāvja starpniecību nav tikusi informēta par tiesībām pārsūdzēt nolēmumu izdevējas valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

10) noteiktā mantiska rakstura piedziņa nepārsniedz 70 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā).

(2) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt arī tad, ja tas pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) vai bez šīs personas piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad tā:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to pārsūdzējusi;

4) būdama informēta par lietas izskatīšanu un iespēju piedalīties lietas izskatīšanā, ir atteikusies no tiesībām tikt uzklausītai un ir skaidri paziņojusi, ka neapstrīd nolēmumu.

(3) Nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai. Ja nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts par šā likuma 3.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

791.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pārbaudes kārtība

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, izskata to šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā, un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

(2) Tiesa, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un tam pievienotos izvērtētos materiālus, noskaidro, vai nepastāv šā likuma 790.pantā minētie atteikuma iemesli, un lemj par Latvijā izpildāmo mantiska rakstura piedziņu vai arī par atteikšanos izpildīt attiecīgo nolēmumu.

792.pants. Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas atzīšana un izpildīšana

(1) Latvijā nolēmumā noteiktās mantiska rakstura piedziņas izpildi nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas vai tās īpašuma atrašanās vietas, ievērojot šā likuma 760., 761.pantā un 787.panta otrajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus un kārtību.

(2) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts īpašā formā aizpildītā apliecinājumā ir norādījusi, ka tās likumi atļauj nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu noteiktā naudas soda aizstāšanu, naudas soda aizstāšana notiek šā likuma 645.pantā noteiktajā kārtībā. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts likumi neatļauj nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu noteiktā naudas soda aizstāšanu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē Eiropas Savienības dalībvalsti un lūdz atsaukt nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi.

(3) Ja persona, attiecībā uz kuru Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemts nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pilnīgu vai daļēju izpildi, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību vai tieši sazinās ar nolēmumu izsniegušo Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu.

793.pants. Mantiska rakstura piedziņas izpildes izbeigšana

(1) Mantiska rakstura piedziņas izpildi izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts notiesājošais nolēmums par mantiska rakstura piedziņu.

(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(3) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta izlemšanai tiesai, kura iepriekš ir lēmusi ar mantiska rakstura piedziņas izpildi saistītos jautājumus.

794.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij

Tieslietu ministrija pēc tiesas paziņojuma saņemšanas informē Eiropas Savienības dalībvalsti par:

1) nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšanu tiesai Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanai;

2) lēmumu par atteikšanos izpildīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu;

3) mantiska rakstura piedziņas izpildi;

4) naudas soda aizstāšanu;

5) par nespēju izpildīt nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu.

74.nodaļa. Ārvalstī piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana

795.pants. Ārvalstī piespriesta mantas konfiskācijas izvērtēšanas principi

Ārvalsts lūguma par mantas konfiskācijas izpildīšanu Latvijā izvērtēšanai piemēro šā likuma 69.nodaļā minēto kārtību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

796.pants. Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tā piespriesta ārvalstī un par tādu pašu nodarījumu kā pamatsods vai papildsods paredzēta Latvijas Krimināllikumā vai Latvijā notiekošā kriminālprocesā manta būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.

(2) Ja ārvalsts spriedumā paredzēta mantas konfiskācija, bet Latvijas Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā pamatsodu vai papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir nozieguma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.

(3) Ārvalstī piespriestās mantas konfiskācijas apmēru, ja nolēmums pieņemts par konkrētu naudas summu, aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(4) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju attiecībā uz naudas summu un šie nolēmumi izdoti attiecībā uz vienu personu, kurai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus, vai vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju attiecībā uz konkrētu īpašuma daļu, lēmumu par to, kuru no nolēmumiem izpildīs, pieņem tiesa, ņemot vērā:

1) noziedzīgā nodarījuma smagumu;

2) mantai uzlikto arestu;

3) secību, kādā nolēmumi par mantas konfiskāciju saņemti Latvijā.

797.pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar ārvalstīm

(1) Lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali katrā konkrētā gadījumā izlemj Tieslietu ministrija.

(2) Izskatot lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali, ņem vērā iegūto naudas līdzekļu apmēru, ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.

(3) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus ārvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, pieņem lēmumu pārskaitīt ārvalstij ne vairāk kā pusi no naudas līdzekļiem vai ārvalsts lūgumā noteikto summu.

(4) Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta trešajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā šā panta otrās daļas nosacījumus.

(5) Pēc ārvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu ārvalstij.

(6) Tieslietu ministrija atsaka lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no paziņojuma par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi nosūtīšanas dienas.

(7) Kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm un kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus, nosaka Ministru kabinets.

74.nodaļa. Ārvalstī piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana

795.pants. Ārvalstī piespriestas mantas konfiskācijas izvērtēšanas principi

Ārvalsts lūguma par mantas konfiskācijas izpildīšanu Latvijā izvērtēšanai piemēro šā likuma 69.nodaļā minēto kārtību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

796.pants. Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tā piespriesta ārvalstī un par tādu pašu nodarījumu kā pamatsods vai papildsods paredzēta Krimināllikumā vai Latvijā notiekošā kriminālprocesā manta būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.

(2) Ja ārvalsts spriedumā paredzēta mantas konfiskācija, bet Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā pamatsodu vai papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir nozieguma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.

(3) Ārvalstī piespriestās mantas konfiskācijas apmēru, ja nolēmums pieņemts par konkrētu naudas summu, aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(4) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju attiecībā uz naudas summu un šie nolēmumi izdoti attiecībā uz vienu personu, kurai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus, vai vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju attiecībā uz konkrētu īpašuma daļu, lēmumu par to, kuru no nolēmumiem izpildīs, pieņem tiesa, ņemot vērā:

1) noziedzīga nodarījuma smagumu;

2) mantai uzlikto arestu;

3) secību, kādā nolēmumi par mantas konfiskāciju saņemti Latvijā.

797.pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar ārvalstīm

(1) Lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali katrā konkrētā gadījumā izlemj Tieslietu ministrija.

(2) Izskatot lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali, ņem vērā iegūto naudas līdzekļu apmēru, ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.

(3) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus ārvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, pieņem lēmumu pārskaitīt ārvalstij ne vairāk kā pusi no naudas līdzekļiem vai ārvalsts lūgumā noteikto summu.

(4) Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta trešajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā šā panta otrās daļas nosacījumus.

(5) Pēc ārvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu ārvalstij.

(6) Tieslietu ministrija atsaka lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no dienas, kad nosūtīts paziņojums par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi.

(7) Kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm un kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus nosaka Ministru kabinets.

75.nodaļa. Eiropas Savienībā piespriesta mantas konfiskācijas izpildīšana

44

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 8. pantā izteiktajā likuma 75. nodaļas nosaukumā vārdus „Eiropas Savienībā” ar vārdiem „Eiropas Savienības dalībvalstī”.

Atbalstīts

75.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestas mantas konfiskācijas izpildīšana

798.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas pamats

Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas, noziedzīga nodarījuma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju (turpmāk – nolēmums par mantas konfiskāciju) izpildīšanas pamats Latvijā ir:

1) nolēmums par mantas konfiskāciju vai tā apliecināta kopija un īpašā formā aizpildīts apliecinājums;

2)  fakts, ka personai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskai personai–reģistrēta juridiskā adrese) vai tai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju un izpildraksts par šī lēmuma nodošanu izpildei.

799.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašas formas aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs, vai neatbilst nolēmuma saturam, kuram tas pievienots;

2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma;

3) izpildot nolēmumu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips; 

4) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

5) nolēmuma izpilde Latvijā nav iespējama;

6) soda izpildei ir iestājies noilgums un nolēmums attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

7) Eiropas Savienības dalībvalsti notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

8) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas dzimuma, rases, reliģijas, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas vai politisko uzskatu dēļ;

9) nolēmuma izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem.

(2) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi var atteikt arī, ja nolēmums pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez personas klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījās viņas aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu par mantas konfiskāciju un informējusi, ka nolēmumu neapstrīd vai nav nolēmumu pārsūdzējusi.

(3) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

800.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes atlikšana

(1) Nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi tiesa var atlikt, ja:

1) kopējā vērtība, kas tiks iegūta nolēmuma izpildes rezultātā, var pārsniegt nolēmumā noteikto summu tādēļ, ka nolēmumu izpilda vienlaikus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

2) tā izpilde var kaitēt kriminālprocesam Latvijā;

3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona Latvijā ir vērsusies tiesā, apstrīdot izpildes kārtību;

4) Latvijā uzsākta mantas konfiskācijas izpilde.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, konstatējot šī panta pirmajā daļā minētos iemeslus, atliek lēmuma par mantas konfiskācijas izpildi un veic pasākumus konfiskācijas izpildes nodrošināšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs par lēmuma izpildes atlikšanu paziņo tiesai un Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrija informē nolēmuma pieņemšanas dalībvalsti par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes atlikšanu.

801.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju pārbaudes kārtība

Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantas konfiskāciju, izskata to šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā, un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

802.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšana un izpildīšana

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšanu un izpildīšanu nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas (juridiskai personai - reģistrētās juridiskās adreses) vai īpašuma atrašanās vietas, ievērojot šā likuma 760.pantā un 761.pantā minētos nosacījumus un kārtību.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta tiesu izpildītājam izpildrakstu, kurā norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu par mantas konfiskāciju. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta Tieslietu ministrijai pieņemtā lēmuma kopiju un informāciju par tiesu izpildītāju, kuram lēmums nosūtīts izpildei.

(3) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par konkrētu naudas summu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis lēmumā norāda konfiscējamo naudas summu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā.

(4) Ja persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšanu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantas konfiskāciju pilnīgu vai daļēju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis ar Tieslietu ministrijas starpniecību sazinās ar nolēmuma pieņemšanas Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu. Saņemot apstiprinājumu par pilnīgu nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atceļ lēmumu par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju. Ja apstiprinājums ir par daļēju nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, rajona (pilsētas) tiesa tiesnesis groza lēmumu atbilstoši saņemtajam apstiprinājumam.

803.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas kārtība

(1) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju, kas pieņemti attiecībā uz vienu personu, un attiecīgajai personai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus vai vairākus nolēmumus par mantas konfiskāciju attiecībā uz vienu īpašumu, lēmumu par to, kuru vai kurus nolēmumus par mantas konfiskāciju izpildīs, pieņem tiesa, ņemot vērā:

1) noziedzīga nodarījuma smagumu;

2) mantai uzlikto arestu;

3) nolēmumu par mantas konfiskāciju pieņemšanas un saņemšanas datumus Latvijā.

(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(3) Lēmuma par mantas konfiskāciju izpildi izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts nolēmums par mantas konfiskāciju.

(4) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta tiesai, kas nodeva lēmumu izpildei, un informē zvērinātu tiesu izpildītāju.

804.pants. Sūdzību iesniegšana par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi

(1) Persona, pret kuru vai pret kuras mantu vērsts lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja darbības var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem iesniedzama nolēmuma pieņemšanas dalībvalsts tiesā.

(3) Ja tiek saņemta sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem, pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē par to Eiropas Savienības dalībvalsti.

805.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsti par nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšanu tiesai Latvijā mantas konfiskācijas noteikšanai.

(2) Pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsti par:

1) lēmumu par atteikšanos izpildīt nolēmumu par mantas konfiskāciju;

2) lēmumu, ka mantas konfiskāciju nav iespējams izpildīt;

3) lēmumu par mantas konfiskāciju pilnīgu vai daļēju neizpildi;

4) nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi.

806.pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar Eiropas Savienības dalībvalsti

(1) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija izlemj jautājumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar šo dalībvalsti.

(2) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus Eiropas Savienības dalībvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos, Tieslietu ministrija pieņem lēmumu pārskaitīt attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij pusi no naudas līdzekļiem.

(3) Tieslietu ministrija, konsultējoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta otrajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.

(4) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu šai dalībvalstij.

(5) Tieslietu ministrija atsaka Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no paziņojuma par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi nosūtīšanas dienas.

(6)  Kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus, nosaka Ministru kabinets.

798.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas pamats

Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas, noziedzīga nodarījuma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju (turpmāk — nolēmums par mantas konfiskāciju) izpildīšanas pamats Latvijā ir:

1) nolēmums par mantas konfiskāciju vai apliecināta tā kopija un īpašā formā aizpildīts apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai — reģistrēta juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju un izpildraksts par šā lēmuma nodošanu izpildei.

799.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašā formā aizpildīts apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam, kuram pievienots;

2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma;

3) izpildot nolēmumu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips; 

4) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

5) nolēmuma izpilde Latvijā nav iespējama;

6) soda izpildei ir iestājies noilgums un nolēmums attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

7) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

8) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas dzimuma, rases, reliģijas, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas vai politisko uzskatu dēļ;

9) nolēmuma izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem.

(2) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi var atteikt arī tad, ja tas pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu par mantas konfiskāciju un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to pārsūdzējusi.

(3) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

800.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes atlikšana

(1) Nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi tiesa var atlikt, ja:

1) kopējā vērtība, kas tiks iegūta nolēmuma izpildes rezultātā, var pārsniegt nolēmumā noteikto summu tādēļ, ka nolēmumu izpilda vienlaikus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

2) tā izpilde var kaitēt kriminālprocesam Latvijā;

3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona Latvijā ir vērsusies tiesā, apstrīdot izpildes kārtību;

4) Latvijā uzsākta mantas konfiskācijas izpilde.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, konstatējis šā panta pirmajā daļā minētos iemeslus, atliek lēmuma par mantas konfiskācijas izpildi un veic pasākumus konfiskācijas izpildes nodrošināšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs par lēmuma izpildes atlikšanu paziņo tiesai un Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrija informē nolēmuma pieņemšanas dalībvalsti par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildes atlikšanu.

801.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju pārbaudes kārtība

Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantas konfiskāciju, izskata to šā likuma 755.pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

802.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšana un izpildīšana

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšanu un izpildīšanu nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas (juridiskajai personai — pēc reģistrētās juridiskās adreses) vai īpašuma atrašanās vietas, ievērojot šā likuma 760. un 761.pantā minētos nosacījumus un kārtību.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta tiesu izpildītājam izpildrakstu, kurā norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu par mantas konfiskāciju. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta Tieslietu ministrijai pieņemtā lēmuma kopiju un informāciju par tiesu izpildītāju, kuram lēmums nosūtīts izpildei.

(3) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par konkrētu naudas summu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis lēmumā norāda konfiscējamo naudas summu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā.

(4) Ja persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšanu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantas konfiskāciju pilnīgu vai daļēju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis ar Tieslietu ministrijas starpniecību sazinās ar nolēmumu pieņēmušo Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu. Kad saņemts apstiprinājums par pilnīgu nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atceļ lēmumu par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju. Ja apstiprinājums ir par daļēju nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis groza lēmumu atbilstoši saņemtajam apstiprinājumam.

803.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas kārtība

(1) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju, kas pieņemti attiecībā uz vienu personu un attiecīgajai personai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus vai vairākus nolēmumus par mantas konfiskāciju attiecībā uz vienu īpašumu, lēmumu par to, kuru vai kurus nolēmumus par mantas konfiskāciju izpildīs, pieņem tiesa, ņemot vērā:

1) noziedzīga nodarījuma smagumu;

2) mantai uzlikto arestu;

3) nolēmumu par mantas konfiskāciju pieņemšanas un saņemšanas datumus Latvijā.

(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(3) Lēmuma par mantas konfiskāciju izpildi izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts nolēmums par mantas konfiskāciju.

(4) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta tiesai, kas nodeva lēmumu izpildei, un informē zvērinātu tiesu izpildītāju.

804.pants. Sūdzību iesniegšana par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi

(1) Persona, pret kuru vai pret kuras mantu vērsts lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja darbības var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem iesniedzama nolēmumu pieņēmušās Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā.

(3) Ja tiek saņemta sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem, pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē par to Eiropas Savienības dalībvalsti.

805.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsti par nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšanu tiesai Latvijā mantas konfiskācijas noteikšanai.

(2) Pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsti par:

1) lēmumu par atteikšanos izpildīt nolēmumu par mantas konfiskāciju;

2) lēmumu, ka mantas konfiskāciju nav iespējams izpildīt;

3) lēmumu par mantas konfiskācijas pilnīgu vai daļēju neizpildi;

4) nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi.

806.pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar Eiropas Savienības dalībvalsti

(1) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija izlemj jautājumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar šo dalībvalsti.

(2) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus Eiropas Savienības dalībvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 eiro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu pārskaitīt attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij pusi no naudas līdzekļiem.

(3) Tieslietu ministrija, konsultējoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta otrajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.

(4) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu šai dalībvalstij.

(5) Tieslietu ministrija atsaka Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no dienas, kad nosūtīts paziņojums par nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi.

(6) Kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus nosaka Ministru kabinets.

76.nodaļa. Ārvalstī piespriesta tiesību ierobežošanas un Eiropas

Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšana

Latvijā

807.pants. Latvijā izpildāmās tiesību ierobežošanas noteikšana

(1) Tiesa ārvalsts lūgumus par ārvalstī piespriesta soda atzīšanu un izpildīšanu un soda noteikšanu izskata šā likuma 760. un 761.pantā minētajā kārtībā.

(2) Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai diskvalifikācijas sodi, kas atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.

(3) Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.

(4) Tiesa, kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.

(5) Latvijā var noteikt tiesību ierobežošanu arī tad, ja šis sods tiek izpildīts ārvalstī.

76.nodaļa. Ārvalstī piespriestas tiesību ierobežošanas un Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšana Latvijā

807.pants. Latvijā izpildāmās tiesību ierobežošanas noteikšana

(1) Tiesa ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriesta soda atzīšanu un izpildīšanu, kā arī soda noteikšanu izskata šā likuma 760. un 761.pantā minētajā kārtībā.

(2) Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai diskvalifikācijas sodi, kas atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.

(3) Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.

(4) Tiesa, kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.

(5) Latvijā var noteikt tiesību ierobežošanu arī tad, ja šis sods tiek izpildīts ārvalstī.

808.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas nosacījumi

(1) Latvijā atzīst un izpilda Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, kas nav saistīts ar mantiska rakstura piedziņu vai mantas konfiskāciju, vai tiesas vai kompetentas iestādes nolēmumu, ar kuru piemērots probācijas pasākums (turpmāk – nolēmums par alternatīvo sankciju).

(2) Probācijas pasākums ir pienākums, kas piemērots personai saistībā ar nosacītu sodu, soda noteikšanas nosacītu atlikšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda.

(3) Soda noteikšanas nosacīta atlikšana ir tiesas spriedums, ar ko soda noteikšana ir nosacīti atlikta, piemērojot vienu vai vairākus probācijas pasākumus, vai kurā brīvības atņemšanas soda vietā ir noteikts viens vai vairāki probācijas pasākumi.

45

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 8. pantā izteiktajā likuma 808. panta otrajā daļā vārdus „nosacītu sodu” ar vārdiem „nosacītu notiesāšanu”.

Atbalstīts

808.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas nosacījumi

(1) Latvijā atzīst un izpilda Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, kas nav saistīts ar mantiska rakstura piedziņu vai mantas konfiskāciju, vai tiesas vai kompetentās iestādes nolēmumu, ar kuru piemērots probācijas pasākums (turpmāk — nolēmums par alternatīvo sankciju).

(2) Probācijas pasākums ir pienākums, kas piemērots personai saistībā ar nosacītu notiesāšanu, soda noteikšanas nosacītu atlikšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda.

(3) Soda noteikšanas nosacīta atlikšana ir tiesas spriedums, ar kuru soda noteikšana tiek nosacīti atlikta, piemērojot vienu vai vairākus probācijas pasākumus, vai kurā brīvības atņemšanas soda vietā ir noteikts viens vai vairāki probācijas pasākumi.