1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (22)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 1.nr.; 2008, 7.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 106.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 1.nr.; 2008, 7.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 106.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kadastra numurs — nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators);

2) kadastra apzīmējums — zemes vienībai, būvei, telpu grupai vai zemes vienības daļai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators);

3) kadastra dati — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas;

4) kadastra dokuments — no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus;

5) kadastra informācija — kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs;

6) kadastra objekts — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa;

7) kadastra subjekts — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kadastra objekta īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs;

8) kadastrālā uzmērīšana — zemes vienības un zemes vienības daļas robežu, būves un telpu grupas kontūras noteikšana, raksturojošo datu iegūšana apvidū un kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošana;

9) kadastrālā vērtība — pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta vērtība naudas izteiksmē. Kadastrālā vērtība neietver mež­audzes vērtību;

10) telpu grupa — konstruktīvi norobežots un no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums, kuram ir viena vai vairākas izejas uz koplietošanas telpu vai āru un kuram būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta viena noteikta funkcija (lietošanas veids);

11) zemes vienība — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums;

12) zemes vienības daļa — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts;

13) jaunbūve — būve, kurai līdz tās nodošanai ekspluatācijā atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām izbūvēts vismaz nulles cikls;

14) nekustamā īpašuma nosaukums — ar pašvaldības lēmumu nekustamajam īpašumam lauku apvidū piešķirts rekvizīts, kas nav adrese.

1.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt pirmā panta 12.punktu šāda redakcijā:

„12) zemes vienības daļa — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta (tai skaitā nomas vajadzībām) noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts;”.

Atbalstīts

1.Izteikt 1. panta 12.punktu šādā redakcijā:

„12) zemes vienības daļa — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta (tai skaitā nomas vajadzībām) noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts;”.

5.pants. (1) Kadastra darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos (jaunākos) kadastra datus. Spēkā ir kadastra dokuments, kas satur aktuālus kadastra datus. Kadastra dokuments zaudē spēku, ja šā likuma 57.pantā noteiktajos gadījumos dokumentā iekļautie kadastra dati ir aktualizēti.

(2) Kadastra subjektam ir tiesības pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti.

(3) Pēc īpaša pieprasījuma kadastra informācijas sagatavošanai izmanto kadastra vēsturiskos datus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas.

(4) Valsts institūcijai, kura lēmuma pieņemšanā izmanto personas iesniegto kadastra dokumentu, Kadastra informācijas sistēmā ir tiesības pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību aktuālajiem kadastra datiem.

2.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kadastra darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos kadastra datus. Par aktuāliem kadastra datiem uzskatāmi pēdējie Kadastra informācijas sistēmā šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētie dati. Spēkā ir kadastra dokuments, kas satur aktuālus kadastra datus. Kadastra dokuments zaudē spēku, ja šā likuma 57.pantā noteiktajos gadījumos dokumentā iekļautie kadastra dati ir aktualizēti.”.

Atbalstīts

2. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kadastra darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos kadastra datus. Par aktuāliem kadastra datiem uzskatāmi pēdējie Kadastra informācijas sistēmā šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētie dati. Spēkā ir kadastra dokuments, kas satur aktuālus kadastra datus. Kadastra dokuments zaudē spēku, ja šā likuma 57.pantā noteiktajos gadījumos dokumentā iekļautie kadastra dati ir aktualizēti.”.

7.pants. (1) Šā likuma izpratnē par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstama:

1) persona, kura atbilst Civillikumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam;

2) persona, kura reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā kā īpašnieks un ieguvusi īpašuma tiesības uz:

a) dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas privatizēta līdz dzīvojamās mājas privatizācijai likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā,

b) dzīvokli, kas privatizēts vai atsavināts likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes 1989.gada 24.jūlija lēmumā Nr.171 “Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņiem personiskajā īpašumā” noteiktajā kārtībā,

c) būvi līdz 1993.gada 5.aprīlim, pamatojoties uz likumu “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”,

d) nekustamo īpašumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1477.panta otro daļu uzskatāms par nekustamo īpašumu uz likuma pamata bez ierakstīšanas zemesgrāmatā.

(2) Šā likuma izpratnē par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju atzīstama:

1) persona, kura atbilst Civillikumā noteiktajam tiesiskā valdītāja jēdzienam, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus;

2) persona, kura zemes reformas ietvaros ir ieguvusi nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, ja ar likumā noteiktās institūcijas lēmumu zeme piešķirta īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus;

3) būves valdītājs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar zemes īpašnieku par tiesībām veikt tās apbūvi.

(3) Šā likuma izpratnē par lietotāju atzīstama persona, kurai īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vietējā pašvaldība vai valsts institūcija nodevusi lietojumā vai turējumā nekustamo īpašumu vai tā daļu. Par lietotāju nav uzskatāma persona, kura uz nomas līguma pamata lieto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu.

3.

4.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā likuma izpratnē par lietotāju atzīstama persona:

1) kurai īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vietējā pašvaldība vai valsts institūcija nodevusi lietojumā nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu, izņemot uz nomas līguma pamata;

2) kura var ierosināt būves noteikšanu, bet nav iesniegusi dokumentus par būves tiesisku iegūšanu, izņemot pašvaldību, kura ierosina būves noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām;

            3) kuru pašvaldība norādījusi kā būves lietotāju, ierosinot būves noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā likuma izpratnē par lietotāju atzīstama persona:

1) kurai īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vietējā pašvaldība vai valsts institūcija nodevusi lietojumā nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu, izņemot uz nomas līguma pamata;

2) kura ir tiesīga ierosināt būves noteikšanu, bet nav iesniegusi dokumentus par būves iegūšanu, izņemot pašvaldību, kura ierosina būves noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām;

3) kuru pašvaldība norādījusi kā būves lietotāju, ierosinot būves noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām.”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.4

Atbalstīts

3. Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā likuma izpratnē par lietotāju atzīstama persona:

1) kurai īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vietējā pašvaldība vai valsts institūcija nodevusi lietojumā nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu, izņemot uz nomas līguma pamata;

2) kura ir tiesīga ierosināt būves noteikšanu, bet nav iesniegusi dokumentus par būves iegūšanu, izņemot pašvaldību, kura ierosina būves noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām;

3) kuru pašvaldība norādījusi kā būves lietotāju, ierosinot būves noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām.”

17.pants. Nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu noteikšanā izmanto šādu pamatinformāciju:

1) valsts ģeodēzisko tīklu datus;

2) ortofotokartes un topogrāfiskās kartes un plānus;

3) kadastra informāciju;

4) valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju;

5) citu valsts informācijas sistēmu informāciju.

5.

6.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 17.panta 1.punktu šādā redakcijā:

            „1) ģeodēzisko tīklu datus”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 17.panta 5.punktā, 40.pantā, 42.panta 3.punktā, 57.panta 2.punktā, 64.pantā un 98.panta 5.punktā vārdus „valsts informācijas sistēma” attiecīgajā locījumā ar vārdiem „valsts un pašvaldības informācijas sistēma” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

4. Izteikt 17.panta 1.punktu šādā redakcijā:

            „1) ģeodēzisko tīklu datus;”

5. Aizstāt 17.panta 5.punktā, 40.pantā, 42.panta 3.punktā, 57.panta 2.punktā, 64.pantā un 98.panta 5.punktā vārdus „valsts informācijas sistēma” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem „valsts vai pašvaldības informācijas sistēma” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

22.pants. Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, Ministru kabinets nosaka:

1) dokumentus, kādus šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestam, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu;

2) Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

3) nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas (tai skaitā valsts noslēpuma statusam atbilstošas būves un nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas, kuru noteikšanu ierosinājusi pašvaldība) kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, mērījumu pieļaujamo nesaisti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, kā arī saskaņošanas kārtību un apjomu;

4) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežu iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos;

5) nekustamā īpašuma lietu un citu kadastra dokumentu glabāšanas kārtību;

6) termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana un zemes un būvju kadastrālās uzmērīšanas dokumenti iesniedzami reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā.

1. Papildināt 22.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību."

6. Papildināt 22.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību."

24.pants. (1) Nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ierosina:

1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts;

2) valsts institūcija un vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”;

3) vietējā pašvaldība — attiecībā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi;

4) persona, kura iesniegusi dokumentu par ceļa servitūta nodibināšanu vai izbeigšanu, — attiecībā uz nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā;

5) persona, kura iesniegumā zvērinātam notāram ir izteikusi gribu pieņemt mantojumu, uzrādot šā iesnieguma norakstu, — attiecībā uz būvi vai telpu grupu bez tiesībām ierosināt būves dzēšanu.

(2) Zemes vienības daļas noteikšanu ierosina:

1) kadastra subjekts;

2) valsts institūcija un vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”;

3) vietējā pašvaldība — attiecībā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.

(3) Lai uzsāktu zemes vienības daļas noteikšanas procesu, šā panta otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestam zemes robežu plāna kopiju, kurā attēlota plānotā zemes vienības daļa.

(4) Vietējai pašvaldībai, ja tā nav kadastra subjekts, ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta vai tādas zemes vienības daļas noteikšanu, kuru saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

2. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. (1) Nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ierosina:

l) nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts;

2) valsts institūcija un vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās";

3) vietējā pašvaldība – attiecībā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi;

4) valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, kurš iesniedzis dokumentu par ceļa servitūta nodibināšanu vai izbeigšanu, – attiecībā uz nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā;

5) persona, kura iesniegumā zvērinātam notāram ir izteikusi gribu pieņemt mantojumu, uzrādot šī iesnieguma norakstu, – attiecībā uz būvi vai telpu grupu bez tiesībām ierosināt ieraksta par būvi dzēšanu;

6) persona, kurai šādas tiesības vai pienākumus noteikusi tiesa;

7) valsts institūcija un vietējā pašvaldība, kurai likumā par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā, – attiecībā uz atdalīto (atsavināmo) un paliekošo (neatsavināmo) nekustamā īpašuma objektu;

8) zemes īpašnieks – attiecībā uz  būvēm, kuras atrodas uz viņa zemes un kuru piederība nav noskaidrota;

9) persona, uz kuras vārda saskaņā ar tiesas lēmumu nostiprināms pārdotais nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana) – attiecībā uz ieraksta dzēšanu par iegūtā nekustamā īpašuma sastāvā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet dabā neeksistējošu būvi.

(2) Zemes vienības daļas noteikšanu ierosina:

1) kadastra subjekts;

2) valsts institūcija un vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās";

3) vietējā pašvaldība – attiecībā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.

(3) Vietējai pašvaldībai, ja tā nav kadastra subjekts, ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta vai tādas zemes vienības daļas noteikšanu, kuru saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

(4) Ja tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus kadastra objekta reģistrācijai vai datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā iesniedz un dokumentus saņem zemes kadastrālais uzmērītājs uz šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. un 7.punktā, otrajā un trešajā daļā minēto personu iesnieguma pamata."

7.

8.

9.

10.

Juridiskais birojs

Aizstāt 24.panta pirmās daļas 2.un 7.punktā, otrās daļas 2.punktā vārdus „valsts institūcija un vietējā pašvaldība” ar vārdiem „valsts institūcija vai vietējā pašvaldība”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 24.panta pirmo daļu ar 8., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

„8) zemes īpašnieks – attiecībā uz viņa zemes esošām būvēm ar nenoskaidrotu piederību vai Kadastra informācijas sistēmā uz viņa zemes reģistrētām apvidū neesošām būvēm ar nenoskaidrotu piederību;

10) kopīpašuma vai kopvaldījuma tiesību gadījumā kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, –  tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem  – attiecībā uz būves reģistrāciju (pirmreizējo) Kadastra informācijas sistēmā bez tiesībām ierosināt būves sadalīšanu, apvienošanu vai ieraksta par būvi dzēšanu;

11) cita persona, kurai likumā noteiktas šādas tiesības.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 24.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

„8) zemes īpašnieks – attiecībā uz viņa zemes esošām būvēm ar nenoskaidrotu piederību vai Kadastra informācijas sistēmā uz viņa zemes reģistrētām apvidū neesošām būvēm ar nenoskaidrotu piederību;”

Juridiskā komisija

Papildināt 24.panta pirmo daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

„10) kopīpašuma vai kopvaldījuma tiesību gadījumā kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, –  tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem  – attiecībā uz būves reģistrāciju (pirmreizējo) Kadastra informācijas sistēmā bez tiesībām ierosināt būves sadalīšanu, apvienošanu vai ieraksta par būvi dzēšanu;

11) cita persona, kurai likumā noteiktas šādas tiesības.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik.

Nr.9 un 10

Atbalstīts

Atbalstīts

7. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. (1) Nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ierosina:

l) nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts;

2) valsts institūcija vai vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās";

3) vietējā pašvaldība – attiecībā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi;

4) valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, kurš iesniedzis dokumentu par ceļa servitūta nodibināšanu vai izbeigšanu, – attiecībā uz nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā;

5) persona, kura iesniegumā zvērinātam notāram ir izteikusi gribu pieņemt mantojumu, uzrādot šā iesnieguma norakstu, – attiecībā uz būvi vai telpu grupu bez tiesībām ierosināt ieraksta par būvi dzēšanu;

6) persona, kurai šādas tiesības vai pienākumus noteikusi tiesa;

7) valsts institūcija vai vietējā pašvaldība, kurai likumā par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā, – attiecībā uz atdalīto (atsavināmo) un paliekošo (neatsavināmo) nekustamā īpašuma objektu;

8) zemes īpašnieks – attiecībā uz būvēm ar nenoskaidrotu piederību, kuras atrodas uz viņa zemes, vai Kadastra informācijas sistēmā uz viņa zemes reģistrētām apvidū neesošām būvēm ar nenoskaidrotu piederību;

9) persona, uz kuras vārda saskaņā ar tiesas lēmumu nostiprināms pārdotais nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana), – attiecībā uz ieraksta par iegūtā nekustamā īpašuma sastāvā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet dabā neeksistējošu būvi dzēšanu;

10) kopīpašuma vai kopvaldījuma tiesību gadījumā kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, –  tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem  – attiecībā uz būves reģistrāciju (pirmreizējo) Kadastra informācijas sistēmā bez tiesībām ierosināt būves sadalīšanu, apvienošanu vai ieraksta par būvi dzēšanu;

11) cita persona, kurai likumā noteiktas šādas tiesības.

(2) Zemes vienības daļas noteikšanu ierosina:

1) kadastra subjekts;

2) valsts institūcija vai vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās";

3) vietējā pašvaldība – attiecībā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.

(3) Vietējai pašvaldībai, ja tā nav kadastra subjekts, ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta vai tādas zemes vienības daļas noteikšanu, kuru saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

(4) Ja tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus kadastra objekta reģistrācijai vai datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā iesniedz un dokumentus saņem zemes kadastrālais uzmērītājs uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. un 7.punktā, otrajā un trešajā daļā minēto personu iesnieguma pamata."

26.pants. (1) Veicot zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu:

1) apvidū ierīko detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā iezīmētās nekustamā īpašuma objekta vai zemes robežu plānā plānotās zemes vienības daļas robežas;

2) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 uzmēra zemes vienības un zemes vienības daļas robežas, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, aprēķina zemes vienību un zemes vienības daļu raksturojošos datus un saskaņo zemes vienības un zemes vienības daļas robežu plānu ar vietējām pašvaldībām un normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām;

3) zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos attēlo nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu robežas un apgrūtinājumus raksturojošos datus.

(2) Detālplānojums nav nepieciešams, ja veic atkārtotu zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu vai kadastrāli uzmēra zemes vienības daļu. Zemes ierīcības projekts nav nepieciešams Zemes ierīcības likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Veicot būves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu, uzmēra būves un telpu grupas ārējo kontūru, piesaistot to Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai LKS-92, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, aprēķina būvi un telpu grupu raksturojošos datus.

(4) Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var veikt arī atsevišķas kadastrālās uzmērīšanas darbības.

11.

12.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 26.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā uzmēra zemes vienības un zemes vienības daļas robežas, situācijas elementus, aprēķina zemes vienību un zemes vienības daļu raksturojošos datus, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un saskaņo zemes vienības un zemes vienības daļas apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumu neesamību ar vietējām pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos gadījumā;”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 26.panta trešajā daļā vārdus „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai
LKS-92” ar vārdiem „Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai”.

Atbalstīts

Atbalstīts

8. 26.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā uzmēra zemes vienības un zemes vienības daļas robežas, situācijas elementus, aprēķina zemes vienību un zemes vienības daļu raksturojošos datus, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un saskaņo zemes vienības un zemes vienības daļas apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumu neesamību ar vietējām pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos gadījumā;”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai LKS-92” ar vārdiem „Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai”.

13.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 31.²pantu šādā redakcijā:

„31.²pants. Zemes kadastrālajam uzmērītājam ir pienākums nodrošināt zemes kadastrālo uzmērīšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto dokumentu uzkrāšanu, glabāšanu, pieejamību un izmantošanu, tai skaitā izsniedzot personai dokumentu kopijas, izrakstus, norakstus.”.

Atbalstīts

9. Papildināt likumu ar 31.²pantu šādā redakcijā:

„31.²pants. Zemes kadastrālajam uzmērītājam ir pienākums nodrošināt zemes kadastrālo uzmērīšanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto dokumentu uzkrāšanu, glabāšanu, pieejamību un izmantošanu, arī izsniegt personai dokumentu kopijas, izrakstus un norakstus.”

32.pants. (1) Nekustamo īpašumu veido un tā sastāvu groza normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Nekustamo īpašumu veido tikai no tiem nekustamā īpašuma objektiem, kuri ir noteikti atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Nekustamā īpašuma veidošanu un tā sastāva grozīšanu ierosina šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētās personas, iesniedzot iesniegumu.

3. Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nekustamā īpašuma veidošanu un tā sastāva grozīšanu ierosina šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās personas, iesniedzot iesniegumu. Šā likuma 24.panta ceturtajā daļā  minētajā gadījumā personas iesniegumu kopā ar kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem Valsts zemes dienestā iesniedz zemes kadastrālais uzmērītājs."

10. Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nekustamā īpašuma veidošanu un tā sastāva grozīšanu ierosina šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās personas, iesniedzot iesniegumu. Šā likuma 24.panta ceturtajā daļā  minētajā gadījumā personas iesniegumu kopā ar kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem Valsts zemes dienestam iesniedz zemes kadastrālais uzmērītājs."

34.pants. (1) Nekustamā īpašuma sastāvā pēc šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētās personas izvēles saskaņā ar normatīvajiem aktiem Valsts zemes dienests iekļauj šādu nekustamā īpašuma objektu vai nekustamā īpašuma objektu kopību vienā no šādiem gadījumiem:

1) vienā administratīvajā teritorijā esošās zemes vienības un uz tām esošās zemes īpašniekam piederošās būves;

2) vienā zemes vienībā esošās būves kā patstāvīgu nekustamo īpašumu likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pantā noteiktajos gadījumos;

3) vienā dzīvojamā mājā esošās telpu grupas, kas savstarpēji robežojas horizontālā vai vertikālā plaknē, kopā ar kopīpašumā esošo domājamo daļu.

(2) Ja zemi, uz kuras kā patstāvīgs nekustamais īpašums atrodas zemesgrāmatā ierakstīta un dzīvokļa īpašumos sadalīta daudzdzīvokļu māja, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iegūst daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļa īpašumu īpašnieki, iegūto zemes kopīpašumu nosaka kā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošo zemes kopīpašuma domājamo daļu.

(3) Kā dzīvokļa īpašums veidojams atsevišķais īpašuma objekts un kopīpašuma objekta domājamā daļa.

4. Aizstāt 34.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2., 3. un 5.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā".

11. Aizstāt 34.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2., 3. un 5.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā".

43.pants. (1) Pirms jauna nekustamā īpašuma objekta kadastrālās uzmērīšanas veic tā pirmsreģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Pirmsreģistrācijas rezultātā:

1) piešķir nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu;

2) ieraksta sākotnējās ziņas par nekustamā īpašuma objektu;

3) (izslēgts ar 17.06.2010. likumu).

(2) Pirmsreģistrācijas rezultātā piešķirto nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu anulē un sākotnējās ziņas par nekustamā īpašuma objektu dzēš, ja Ministru kabineta noteiktajā termiņā nav veikta kadastrālā uzmērīšana un reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā nav iesniegti kadastrālās uzmērīšanas dokumenti.

14.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 43.panta otro daļu.

Atbalstīts

12. Izslēgt 43.panta otro daļu.

44.pants. (1) Par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā:

1) reģistrē un uztur šādas ziņas atbilstoši nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentiem:

a) kadastra apzīmējumu,

b) kadastrālās uzmērīšanas datus (to skaitā platība, zemes lietošanas veids, robežas, to precizitāte),

c) nekustamā īpašuma lietošanas mērķus un tiem piekritīgās platības,

d) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus,

e) kadastrālās vērtēšanas datus,

f) norādi uz nekustamo īpašumu, kurā ietilpst nekustamā īpašuma objekts,

g) norādi uz zemes vienības daļu;

2) ieraksta šā likuma 84.pantā minēto personu sniegtās ziņas:

a) datus par mežaudzēm,

b) nekustamā īpašuma objekta adresi,

c) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu).

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām ieraksta:

1) tā dokumenta rekvizītus, no kura ierakstītas ziņas;

2) nekustamā īpašuma objekta lietas arhīva reģistrācijas numuru;

3) ziņu ierakstīšanas datumu;

4) ziņas par nekustamā īpašuma īpašnieku vai, ja tāda nav, — tiesisko valdītāju, ja šā likuma 20.panta 2.punktā minētajos gadījumos ir noteikts jauns nekustamā īpašuma objekts un nav izveidots nekustamais īpašums šā likuma 33.panta noteiktajā kārtībā;

5) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas nepieciešamas citu valsts reģistru darbības nodrošināšanai.

5. Papildināt 44.panta otro daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) ziņas par būves tiesisko valdītāju, ja šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktā minētā persona, pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta ceturto daļu un Civillikuma 968.pantu, iesniedz dokumentus par būvniecības likumību un pašvaldības izziņu, ka būve līdz 1993.gada 5.aprīlim atbilstoši likumam "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēkā atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" nav reģistrēta pašvaldībā uz citas personas vārda;"

13. Papildināt 44.panta otro daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) ziņas par būves tiesisko valdītāju, ja šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktā minētā persona, pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta ceturto daļu un Civillikuma 968.pantu, iesniedz dokumentus par būvniecības likumību un pašvaldības izziņu, ka būve līdz 1993.gada 5.aprīlim atbilstoši likumam "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" nav reģistrēta pašvaldībā uz citas personas vārda;".

48.pants. Pēc kadastra subjekta pieprasījuma Kadastra informācijas sistēmā ieraksta šā likuma 44.pantā minētās ziņas par iznomātu nekustamā īpašuma objektu, bet attiecībā uz zemes vienības daļu — šā likuma 50.pantā minētās ziņas, norādot nomnieku.

15.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

            „48.pants. Pēc kadastra subjekta pieprasījuma Kadastra informācijas sistēmā ieraksta šā likuma 44.pantā minētās ziņas par iznomātu vai lietojumā nodotu nekustamā īpašuma objektu, bet attiecībā uz zemes vienības daļu — šā likuma 50.pantā minētās ziņas, norādot nomnieku vai lietotāju.”.

Atbalstīts

14. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

            „48.pants. Pēc kadastra subjekta pieprasījuma Kadastra informācijas sistēmā ieraksta šā likuma 44.pantā minētās ziņas par iznomātu vai lietojumā nodotu nekustamā īpašuma objektu, bet attiecībā uz zemes vienības daļu — šā likuma 50.pantā minētās ziņas, norādot nomnieku vai lietotāju.”

57.pants. Kadastra informācijas sistēmā kadastra datus aktualizē šādos gadījumos:

1) kadastra subjekts vai kadastrālais uzmērītājs iesniedz dokumentu par izmaiņām kadastra objektā;

2) valsts institūcija vai vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ziņas par kadastra objektiem vai kadastra subjektiem sniedz elektroniskā veidā, tai skaitā no valsts informācijas sistēmām;

3) valsts institūcija vai vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ziņas sniedz dokumentu veidā, izņemot šā panta 1.punktā minētos gadījumus.

6.  57.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kadastra subjekts iesniedz dokumentu par izmaiņām kadastra objektā, ja zemes vai būves kadastrālā uzmērīšana netiek veikta;";

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā zemes kadastrālais uzmērītājs iesniedz kadastra subjekta iesniegumu  kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem;"

15.  57.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kadastra subjekts iesniedz dokumentu par izmaiņām kadastra objektā, ja zemes vai būves kadastrālā uzmērīšana netiek veikta;";

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā zemes kadastrālais uzmērītājs iesniedz kadastra subjekta iesniegumu  kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem;".

7. Papildināt likumu ar 57.¹ pantu šādā redakcijā:

"57.¹ pants. Ja pastāv kopīpašuma vai kopvaldījuma tiesības, kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, –  tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem var ierosināt šādu kadastra objekta datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā:

1) nekustamā īpašuma nosaukums;

2) nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

3) kadastra objekta adrese;

4) kadastra objekta apgrūtinājums;

5) zemes lietošanas veids, iesniedzot aktualizētu situācijas plānu;

6) būves fiziskais nolietojums;

7) būves galvenais lietošanas veids;

8) būves tips;

9) telpu grupas lietošanas veids;

10) kadastra objekta dati, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā."

16.

Juridiskais birojs

Izteikt 57.¹ panta ievaddaļu šādā redakcijā:

„Ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, jebkurš nekutamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, –  tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts var ierosināt šādu kadastra objekta datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā:”

Atbalstīts

16. Papildināt likumu ar 57.¹ pantu šādā redakcijā:

"57.¹ pants. Ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, jebkurš šā nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, –  tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts var ierosināt šādu kadastra objekta datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā:

1) nekustamā īpašuma nosaukums;

2) nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

3) kadastra objekta adrese;

4) kadastra objekta apgrūtinājums;

5) zemes lietošanas veids, iesniedzot aktualizētu situācijas plānu;

6) būves fiziskais nolietojums;

7) būves galvenais lietošanas veids;

8) būves tips;

9) telpu grupas lietošanas veids;

10) kadastra objekta dati, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā."

17.

18.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 73.¹pantu šādā redakcijā:

            „73.¹pants Kadastrālā vērtība nav apstrīdama vai pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Saņemot iesniegumus par kadastrālās vērtības pārskatīšanu, Valsts zemes dienests pārbauda kadastra datu atbilstību dokumentiem šā likuma 93.pantā noteiktajā kārtībā un informē iesniedzēju par kadastrālās vērtības aprēķinā izmantotiem kadastra datiem, veikto datu aktualizāciju vai nepieciešamību ierosināt datu aktualizāciju atbilstoši šā likuma 13.panta pirmajai daļai.”.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 73.¹pantu šādā redakcijā:

            „73.¹pants Saņemot iesniegumus par kadastrālās vērtības pārskatīšanu, Valsts zemes dienests pārbauda kadastra datu atbilstību dokumentiem šā likuma 93.pantā noteiktajā kārtībā un informē iesniedzēju par kadastrālās vērtības aprēķinā izmantotiem kadastra datiem, veikto datu aktualizāciju vai nepieciešamību ierosināt datu aktualizāciju atbilstoši šā likuma 13.panta pirmajai daļai.”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.18

Atbalstīts

17. Papildināt likumu ar 73.¹pantu šādā redakcijā:

            „73.¹pants. Saņemot iesniegumu par kadastrālās vērtības pārskatīšanu, Valsts zemes dienests pārbauda kadastra datu atbilstību dokumentiem šā likuma 93.pantā noteiktajā kārtībā un informē iesniedzēju par kadastrālās vērtības aprēķinā izmantotajiem kadastra datiem, veikto datu aktualizāciju vai nepieciešamību ierosināt datu aktualizāciju atbilstoši šā likuma 13.panta pirmajai daļai.”

83.pants. (1) Kadastra dati un nekustamā īpašuma lietas glabājamas pastāvīgi. Kadastra dokumenti un dati glabājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto datu un dokumentu glabāšanu līdz to nodošanai valsts arhīvā nodrošina Valsts zemes dienesta arhīvs.

(3) Ja Kadastra informācijas sistēma tiek reorganizēta vai likvidēta, šā panta pirmajā daļā minētos datus un dokumentus nodod turpmākai glabāšanai valsts arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

19.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 83.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kadastra dati ir glabājami pastāvīgi. Nekustamā īpašuma lietu veido pastāvīgi glabājami dokumenti un uz laiku glabājami dokumenti. Kadastra dokumenti un dati glabājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīts

18. Izteikt 83.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kadastra dati ir glabājami pastāvīgi. Nekustamā īpašuma lietu veido pastāvīgi glabājamie dokumenti un uz laiku glabājamie dokumenti. Kadastra dokumenti un dati glabājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

84.pants. (1) Ziņas, kas nepieciešamas Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai, Valsts zemes dienestam sniedz nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts, vietējā pašvaldība, valsts institūcija.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas ziņas sniedz dokumenta veidā.

20.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 84.panta otro daļu aiz vārda „veidā” ar vārdiem „izņemot, ja ziņas sniedz no citas valsts vai pašvaldības informācijas sistēmas”.

Atbalstīts

19. Papildināt 84.panta otro daļu ar vārdiem „izņemot gadījumus, kad ziņas sniedz no citas valsts vai pašvaldības informācijas sistēmas”.

Pārejas noteikumi

6. Līdz nekustamā īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes reformu un privatizāciju regulējošos likumos minētais zemes lietotājs ir kadastra subjekts, kuru Kadastra informācijas sistēmā ieraksta kā lietotāju. Zemes lietotājam ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas noteikšanu, nekustamā īpašuma objekta veidošanu, kadastra datu aktualizāciju un šo datu labošanu, kā arī šā likuma 13., 14. un 31.¹ pantā noteiktie pienākumi, viņš var veikt šā likuma 34.pantā noteiktās darbības.

8. Papildināt pārejas noteikumu 6.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 "Ja zeme ir koplietojumā, minētās darbības var veikt viens no zemes koplietotājiem."

21.

22.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 8.pantā (pārejas noteikumu 6.punkts) vārdu „koplietojumā” ar vārdu „koplietošanā”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt pārejas noteikumu ar 31.punktu šādā redakcijā:

„31. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 22.panta 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

20. Pārejas noteikumos:

papildināt 6.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

 "Ja zeme ir koplietošanā, minētās darbības var veikt viens no zemes koplietotājiem.";

papildināt pārejas noteikumus ar 31.punktu šādā redakcijā:

„31. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 22.panta 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.”