Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.p.k.

Priekšlikumi

( 1 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.; 2011, 103., 204.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.; 2011, 103., 204.nr.; 2012, 190., 203.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām

(1) Valsts institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, izņemot šā panta septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā, kā arī šā likuma 5.¹ pantā minēto gadījumu. Pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu šajā likumā pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto maksimālo mēnešalgu.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos latos, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā, to noapaļojot pilnos latos.

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, kā arī amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas pakāpi.

(4) Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, tiesu un prokuratūras, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību, Valsts kontroles, Tiesībsarga biroja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, publisko nodibinājumu, pašvaldību, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu.

(4¹) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata kategorijai un līmenim, ņemot vērā amata pienākumu specifiku un atbildības līmeni, kā arī izdienai.

(5) Karavīriem mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši dienesta pakāpei un izdienai.

(6) Pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata novērtējumam.

(7) Ostas valdes locekļiem mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši ostu iedalījumam.

(8) To valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kura netiek noteikta saskaņā ar šā panta trešo daļu un šā likuma 7.pantu un 7.¹ pantu, nosaka tādējādi, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi.

(9) Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu.

1. Izslēgt 4.panta devītās daļas otrajā teikumā vārdus "bez kvalifikācijas klases".

1. Izslēgt 4.panta devītās daļas otrajā teikumā vārdus "bez kvalifikācijas klases".

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā finanšu sektorā strādājošo atalgojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010., 14.10.2010., 16.12.2010. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.)

6.¹ pants. Tiesneša mēnešalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu.

(2) Tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:

1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam un rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam — 1,1;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam — 1,2;

3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim — 1;

4) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniekam — 1,05;

5) zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam — 1,1;

6) apgabaltiesas tiesnesim — 1,2;

7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas priekšsēdētājam, kā arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam — 1,28;

8) apgabaltiesas priekšsēdētājam — 1,35;

9) Augstākās tiesas tiesnesim — 1,35;

10) Augstākās tiesas senatoram — 1,42;

11) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam, Augstākās tiesas palātas priekšsēdētājam un Senāta priekšsēdētājam — 1,55;

12) Augstākās tiesas priekšsēdētājam — 1,7;

13) Satversmes tiesas tiesnesim — 2,1;

14) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 2,3;

15) Satversmes tiesas priekšsēdētājam — 2,62.

2. 6.¹ pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus "bez kvalifikācijas klases";

2. 6.¹ pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus "bez kvalifikācijas klases";

(3) Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ augstāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj augstāka līmeņa tiesnesi, saņem aizstājamā tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas vai augstāka līmeņa tiesneša aizstāšanas. Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ zemāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj zemāka līmeņa tiesnesi vai pāriet zemāka līmeņa tiesneša amatā, saņem mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas, zemāka līmeņa tiesneša aizstāšanas vai pāriešanas zemāka līmeņa tiesneša amatā.

(4) Ja apgabaltiesas tiesnesis normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos aizstāj Augstākās tiesas tiesu palātas tiesnesi vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi, šā panta trešajā daļā minētā atlīdzība par tiesneša aizstāšanu izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Tiesnesis, kas ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku norīkots darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā organizācijā, saņem tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien institūcija, uz kuru tiesnesis norīkots, nav pārņēmusi saistības maksāt viņam atlīdzību.

aizstāt trešās daļas pirmajā un otrajā teikumā un piektajā daļā vārdus "piemaksu par kvalifikācijas klasi" ar vārdiem "izdienas piemaksu".

aizstāt trešās daļas pirmajā un otrajā teikumā un piektajā daļā vārdus "piemaksu par kvalifikācijas klasi" ar vārdiem "izdienas piemaksu".

6.² pants. Prokurora mēnešalga

(1) Prokurora mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:

1) rajona (republikas pilsētas) prokuroram — 0,98;

2) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietniekam — 1,05;

3) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokuroram — 1,14;

4) tiesu apgabala prokuroram — 1,08;

5) tiesu apgabala virsprokurora vietniekam — 1,15;

6) tiesu apgabala virsprokuroram — 1,22;

7) Ģenerālprokuratūras prokuroram — 1,22;

8) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokuroram — 1,42;

9) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram — 1,52;

10) ģenerālprokuroram — 1,67.

3. Izslēgt 6.² panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “bez kvalifikācijas klases”.

3. Izslēgt 6.² panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “bez kvalifikācijas klases”.

14.pants. Vispārējās piemaksas

(1) Amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Par prombūtnē esošas ārstniecības personas, kā arī vakanta ārstniecības personas amata pienākumu pildīšanu ārstniecības persona saņem piemaksu, kas nav lielāka par 50 procentiem no tai noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu izglītības iestādē, kurā attiecīgā amatpersona ieņem amatu, ja šīs amatpersonas amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās mēnešalgas, ievērojot to, ka pedagoģiskā darba apjoms gadā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no normatīvajos aktos par pedagogu darba samaksu attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās vienai darba likmei atbilstošās darba slodzes (stundās). Karavīrs saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē, ja viņa amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 30 procentiem no karavīram noteiktās mēnešalgas. Prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Piemaksas apmēru, tās noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).

(1¹) Tiesnesis, kurš ievēlēts Tieslietu padomē, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Tiesnešu ētikas komisijā vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, saņem piemaksu trīs procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi. Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs saņem piemaksu piecu procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi.

4. Izslēgt 14.panta 1.¹ daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus "bez kvalifikācijas klases";

4. Izslēgt 14.panta 1.¹ daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus "bez kvalifikācijas klases".

(2) Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteiktas vairākas šā panta pirmajā daļā minētās piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no mēnešalgas. Ja ārstniecības personai noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas. Amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņem piemaksu par pedagoģisko darbu un vēl citu šā panta pirmajā daļā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Karavīram, kurš saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē un vēl citu šā panta pirmajā daļā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus no karavīram noteiktās mēnešalgas.

(3) Piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Piemaksu par vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt uz laiku līdz četriem mēnešiem vakances pastāvēšanas laikā. Prokuroram, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kas ir vakants, var noteikt piemaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

(3¹) Tiesnesis saņem piemaksu mēnešalgas starpības apmērā par tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka aizstāšanu, ja tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē. Tiesnesis saņem piemaksu mēnešalgas starpības apmērā par tiesu nama priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Augstākās tiesas Senāta departamenta priekšsēdētāja vai Augstākās tiesas tiesu palātas priekšsēdētāja aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā.

(4) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, saņem piemaksu par nakts darbu 50 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes.

(5) Ārstniecības persona par darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, ārstniecības persona, kas strādā dzemdību vai jaundzimušo nodaļā, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības automobiļa vadītājs saņem piemaksu par nakts darbu 75 procentu apmērā no attiecīgajam darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

(6) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Lai virsstundu darbu kompensētu ar atpūtas laiku citā nedēļas dienā, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par virsstundu darba veikšanu vai tam piekrītot, vienojas arī par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem.

(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu pildīšanai virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

(8) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts normālais nedēļas darba laiks, virsstundu darbu apmaksā par katru kalendāra mēnesi saskaņā ar darba laika uzskaites datiem.

(9) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba laiks, tā atskaites periods ir četri mēneši, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts cits atskaites periods. Apmaksā virsstundas, kas četru kalendāra mēnešu laikā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas. Normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.

(10) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika nosaka samaksu (ņemot vērā virsstundu skaitu) atbilstoši tai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī nosaka piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika:

1) lai nodrošinātu īpaši nozīmīgus valsts pasākumus, novērstu katastrofu un dabas stihiju sekas, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību vai veiktu citus ārkārtas uzdevumus, un šim mērķim saskaņā ar īpašu Ministru kabineta lēmumu ir piešķirti vai gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi;

2) lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību sabiedriski nozīmīgos publiskos sporta vai kultūras pasākumos, ja samaksu veic no iestādes ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) lai nodrošinātu Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto vai līdzfinansēto projektu īstenošanu, ja samaksu veic no šo projektu īstenošanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

(12) Valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.¹, 6., 6.¹ pantā, 6.² panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus, motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 20 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

15.pants. Speciālās piemaksas

(1) Amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta, darba) specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi. Speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(2) Par īpašu risku šā likuma izpratnē uzskatāms amats (dienests, darbs), kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.

(3) Pašvaldības amatpersonai (darbiniekam) speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, un par nosacījumiem, kuri saistīti ar amata (darba) specifiku, kā arī to amatpersonu (darbinieku) sarakstu, kurām šādas piemaksas pienākas, un šo piemaksu apmēru nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Piemaksu apmērs nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) Ministru kabineta noteikto speciālo piemaksu apmēru.

(4) Tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka piemaksu par kvalifikācijas klasi šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi — 7 procenti no mēnešalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi — 14 procentu no mēnešalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi — 21 procents no mēnešalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi — 28 procenti no mēnešalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi — 35 procenti no mēnešalgas.

5. Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja tiesnesis tiesneša profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņēmis pozitīvu atzinumu, tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka izdienas piemaksu pie mēnešalgas šādā apmērā:

1) pēc trim amatā nostrādātiem gadiem – 7 procenti no mēnešalgas;

2) pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem – 14 procentu no mēnešalgas;

3) pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem – 21 procents no mēnešalgas;

4) pēc 15 amatā nostrādātiem gadiem – 28 procenti no mēnešalgas;

5) pēc 20 amatā nostrādātiem gadiem – 35 procenti no mēnešalgas."

5. Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja tiesnesis tiesneša profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņēmis pozitīvu atzinumu, tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka izdienas piemaksu pie mēnešalgas šādā apmērā:

1) pēc trim amatā nostrādātiem gadiem – 7 procenti no mēnešalgas;

2) pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem – 14 procenti no mēnešalgas;

3) pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem – 21 procents no mēnešalgas;

4) pēc 15 amatā nostrādātiem gadiem – 28 procenti no mēnešalgas;

5) pēc 20 amatā nostrādātiem gadiem – 35 procenti no mēnešalgas."

Pārejas noteikumi

(1-19)

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

„20. Tiesnešiem, kuriem līdz 2013.gada 1.janvārim piešķirta piemaksa par kvalifikācijas klasi, piešķirtās piemaksas apmērs saglabājas. Ja līdz 2013.gada 1.janvārim tiesnesim piešķirta piemaksa par kvalifikācijas klasi 35 % apmērā no tiesneša mēnešalgas, turpmāk piemaksa par tiesneša amatā nostrādāto laiku tiesnesim netiek paaugstināta."

1

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pārejas noteikumu punktu šādā redakcijā:

„21. Šā likuma 15.panta ceturtajā daļā noteikto izdienas piemaksu likuma „Par tiesu varu” Pārejas noteikumu 41.punktā noteiktajā laika periodā nepalielina vairāk kā par 7%.”

Neatbalstīts

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

„20. Tiesnešiem, kuriem līdz 2013.gada 1.janvārim piešķirta piemaksa par kvalifikācijas klasi, piešķirtās piemaksas apmērs saglabājas. Ja līdz 2013.gada 1.janvārim tiesnesim piešķirta piemaksa par kvalifikācijas klasi 35 procentu apmērā no tiesneša mēnešalgas, turpmāk piemaksa par tiesneša amatā nostrādāto laiku tiesnesim netiek paaugstināta."