Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

(4)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt likumā „Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.; 2006, 14., 20.nr.; 2008, 14.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 157., 183.nr., 2011, 120.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.; 2006, 14., 20.nr.; 2008, 14.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 157., 183.nr.; 2011, 120.nr.) šādus grozījumus:

12. pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

.....2)-22)

23) noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā novēršanai un atklāšanai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek gatavoti vai ir izdarīti šādi noziedzīgi nodarījumi:

pārbaudīt iestāžu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību mantas iegādes likumību un tās uzglabāšanas drošumu ražošanas, transportēšanas un realizācijas vietās, šajā nolūkā apmeklēt iestādes, privāto tiesību juridiskās personas un personu apvienības un kopā ar īpašnieku, viņa pārstāvjiem vai pilnvarotām personām, bet, ja tās izvairās, — kopā ar pašvaldību pārstāvjiem apsekot ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas dienesta telpas un teritorijas, kā arī transportlīdzekļus; pārbaudīt pie amatpersonām, materiāli atbildīgajām personām un kravu pārvadātājiem dokumentus par materiālajām un citām vērtībām, ja nepieciešams, šo personu klātbūtnē salīdzināt noliktavās, ražošanas un citās telpās, transportlīdzekļos esošo preču, izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas atbilstību dokumentiem, kā arī pieprasīt no šīm personām paskaidrojumus gadījumos, kad ir pārkāpts likums; pieprasīt nepieciešamos dokumentus, izdarīt kontrolpirkumus, ņemt izejvielu, pusfabrikātu un produkcijas paraugus; līdz inventarizācijas uzsākšanai, dokumentu izņemšanai vai apskates izdarīšanai aizzīmogot kases telpas, kā arī dokumentu, naudas, preču un materiālo vērtību glabāšanas vietas, veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu;

veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus;

pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ražošanas, finansiālās un saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos;

...25)....-30)

31) savas kompetences ietvaros bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju un dokumentus;

32) apturēt atpūtas kuģi un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka vadītājs pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; veikt pārbaudi, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzeklis vai tā motors izsludināts meklēšanā, vai rodas pamatotas aizdomas, ka kuģošanas līdzekļa identifikācijas numurs, motora numurs, reģistrācijas dokumenti vai personas vadītāja apliecība ir viltota; atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kura ir alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē vai ir tādā slimības vai noguruma pakāpē, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību; atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kurai nav dokumentu, kas apliecina kuģošanas līdzekļa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), vai attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības (ja tāda ir nepieciešama); aizliegt izmantot atpūtas kuģi, kas nav tehniskā kārtībā, nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, kā arī atpūtas kuģi, kuru nepieciešams reģistrēt un kuram nav šim nolūkam paredzētajās vietās norādītas valsts reģistrācijas numura zīmes vai nosaukums; ja nepieciešams, nogādāt atpūtas kuģi tuvākajā atpūtas kuģiem paredzētajā piestātnē, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos;

33) pārbaudīt, vai persona, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes, dzīvo deklarētajā vai norādītajā dzīvesvietā.

(Otrā daļa izslēgta ar 13.10.2005. likumu)

Kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama publisku vietu novērošana, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu glabāšanas un publiskošanas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996., 20.03.1997., 15.06.2000., 04.10.2001., 06.12.2001., 27.05.2004., 14.04.2005., 13.10.2005., 15.06.2006.,14.09.2006., 12.06.2008., 16.09.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 17.08.2011.)

  12.pantā:

pirmajā daļā:

izslēgt 23.punktā vārdus „izdarīt kontrolpirkumus”;

papildināt ar 34.punktu šādā redakcijā:

„34) izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.”.

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

 „Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro iesaistot personu kontrolpirkuma izdarīšanā, un kārtību, kādā izdarāms kontrolpirkums.”.

1. 12.pantā:

pirmajā daļā:

izslēgt 23.punktā vārdus “izdarīt kontrolpirkumus”;

papildināt pantu ar 34.punktu šādā redakcijā:

“34) izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma izdarīšanā, un kārtību, kādā izdarāms kontrolpirkums.”

19. pants. Pašvaldības policija

Pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju.

Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

1) likumpārkāpumu profilakse;

2) (izslēgts ar 28.10.2010. likumu);

3) par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

4) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;

5) Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.

Ja pašvaldība neveido savu policiju, šā panta 1.—4. punktā minētos pienākumus izpilda Valsts policija.

Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.

Pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta 1.—6., 8.—12., 14.¹, 14.³, 15., 17., 20., 21., 24., 26.—28., 31. un 32.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās.

Speciālos līdzekļus, kurus ir tiesīgi lietot pašvaldības policijas darbinieki, kā arī šo speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.

Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.09.1992., 08.06.1994., 20.03.1997., 13.05.1999., 15.06.2000., 27.05.2004., 15.06.2006., 14.09.2006., 12.06.2008. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

2.   Aizstāt 19.panta sestajā daļā skaitļus un vārdus „31. un 32.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „31., 32. un 34.punktā”.

1

2

Saeimas deputāts I. Parādnieks:

Izteikt likuma 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta 1.—5. punktā minēto pienākumu vai atsevišķu uzdevumu izpildi citai pašvaldības policijai.”

Saeimas deputāts I. Parādnieks:

Papildināt likuma 19. panta trešo daļu aiz vārdiem “Ja pašvaldība neveido savu policiju” ar vārdiem “vai neslēdz deleģēšanas līgumus ar citām pašvaldībām”.

Atbalstīts

Atbalstīts

2.19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta 1.—5.punktā minēto pienākumu vai atsevišķu uzdevumu izpildi citas pašvaldības policijai.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Ja pašvaldība neveido savu policiju” ar vārdiem “vai neslēdz deleģēšanas līgumus ar citām pašvaldībām”;

aizstāt sestajā daļā skaitļus un vārdus “31. un 32.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “31., 32. un 34.punktā”.

Pārejas noteikumi

(15.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

1. Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

2. Pašvaldības policijas darbinieks, kurš pieņemts darbā līdz 2010.gada 1.novembrim un neatbilst šā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām prasībām, var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz 2011.gada 1.martam. Ja minētais darbinieks iesniedz naturalizācijas iesniegumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē uzņemšanu Latvijas pilsonībā, viņš var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz naturalizācijas iesnieguma izskatīšanai.

(16.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

3. Pašvaldības policijas darbinieks, kurš pieņemts darbā līdz 2010.gada 1.novembrim un neatbilst šā likuma 21.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajām prasībām, var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz 2011.gada 1.martam.

(16.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

4. Pašvaldības policijas darbinieks, kurš pieņemts darbā līdz 2010.gada 1.novembrim un neatbilst šā likuma 21.panta pirmās daļas 5.punktā vai otrajā daļā minētajām izglītības prasībām, var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz 2011.gada 1.septembrim. Ja minētais darbinieks uzsāk studijas (mācības) akreditētā izglītības iestādē un iesniedz pašvaldībai izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju (mācību) uzsākšanu (turpināšanu), viņš var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz nepieciešamās izglītības iegūšanai vai studiju (mācību) pārtraukšanai.

(16.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

5. Pēc šo pārejas noteikumu 2., 3. un 4.punktā minētā termiņa pašvaldības policijas darbiniekam, kurš neatbilst šā likuma 21.panta pirmajā vai otrajā daļā minētajām prasībām, uzsaka darba līgumu sakarā ar neatbilstību pašvaldības policijas darbiniekam noteiktajām prasībām.

(16.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

6. Šā likuma 21.panta pirmās daļas 5.punktā vai otrajā daļā minētās izglītības prasības nepiemēro pašvaldības policijas darbiniekam, kurš pieņemts darbā līdz 2010.gada 1.novembrim, ja viņam līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktajam vecumam atlikuši seši gadi vai mazāk par sešiem gadiem.

(16.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

3

4

LR iekšlietu ministrs R. Kozlovskis:

Papildināt likumprojektu ar 3. pantu šādā redakcijā:

„ 3. papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

„7. Ministru kabinets līdz 2013. gada 1. augustam izdod šā likuma 12. panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.””.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likumprojektu ar 3. pantu šādā redakcijā:

„ 3. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

„7. Ministru kabinets līdz 2013. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 12. panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.””.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 4

Atbalstīts

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.”