Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

 (27)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Medību likums

Grozījumi Medību likumā

Grozījumi Medību likumā

Izdarīt Medību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 17.nr.; 2007, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.) šādus grozījumus:

1

Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta ievaddaļu šādā redakcijā:

„Izdarīt Medību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 17.nr.; 2007, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2012, 189.nr.) šādus grozījumus:”

Atbalstīts

Izdarīt Medību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 17.nr.; 2007, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2012, 189.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts limits;

1.  1.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdu "limits" ar vārdiem "pieļaujamais nomedīšanas apjoms";

1.  1.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdu “limits” ar vārdiem “pieļaujamais nomedīšanas apjoms”;

2) medību atļauja — dokuments, kas ļauj nomedīt vienu limitēto medījamo dzīvnieku atļaujā norādītajā vietā;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) medību atļauja – dokuments, kas atļauj nomedīt konkrētu skaitu attiecīgo sugu limitētos medījamos dzīvniekus;";

2

Deputāts J.Tutins

Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) medību atļauja – dokuments, kas atļauj nomedīt konkrētu skaitu attiecīgo sugu limitētos medījamos dzīvniekus norādītajā vietā;";

Atbalstīts

Redakc. precizēts

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) medību atļauja — dokuments, kas ļauj norādītajā vietā nomedīt limitētos medījamos attiecīgo sugu dzīvniekus konkrētā skaitā;

3) medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

4) medību platība — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

5) medību produkcija — medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti;

6) medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

6¹) medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – medījamo dzīvnieku populācijas, to apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību, medību resursu atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā;

papildināt pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – medījamo dzīvnieku populācijas, to apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību, medību resursu atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā;";

3

Juridiskais birojs

Likumprojekta 1.pantā

izslēgt normu par likuma 1.panta papildināšanu ar 6.¹punktu;

Atbalstīts

7) medību rīki — lamatas, slazdi vai citi rīki, kas izmantojami medījamo dzīvnieku medīšanai;

aizstāt 7.punktā vārdu "lamatas" ar vārdiem "loki, lamatas";

4

Deputāts I.Līdaka

Svītrot 1.panta 7.punkta grozījumus.

Neatbalstīts

aizstāt 7.punktā vārdu “lamatas” ar vārdiem “loki, lamatas”;

8) medību saimniecība — dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un medījamiem dzīvniekiem nepieciešamās vides saglabāšanu;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) medību saimniecība – dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;";

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) medību saimniecība — dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;”;

9) medību tiesības — tiesības zemes īpašniekam vai lietotājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai lietotājs var izmantot pats vai nodot citai personai;

papildināt pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9¹) medību tiesību īpašnieks – zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajā zemes gabalā ietilpst medību platības;";

papildināt pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

“9¹) medību tiesību īpašnieks — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajā zemes gabalā ietilpst medību platības;”;

10) medību tiesību lietotājs — zemes īpašnieks vai lietotājs, kura īpašumā vai lietošanā esošajā zemes gabalā ietilpst šajā likumā noteiktajām prasībām atbilstošas medību platības, vai persona, kurai zemes īpašnieks vai lietotājs likumā noteiktajā kārtībā uz līguma pamata nodevis savas medību tiesības;

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10) medību tiesību lietotājs – fiziska vai juridiska persona, uz kuras vārda ir reģistrēts medību iecirknis;";

Redakc. precizēts

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) medību tiesību lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda ir reģistrēts medību iecirknis;”;

11) medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas;

12) medījamie dzīvnieki – savvaļas sugu zīdītāji un putni, ko medī saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un šo sugu dzīvnieki, ko tur iežogotās platībās savvaļai līdzīgos apstākļos;

izteikt 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) medījamie dzīvnieki – savvaļas sugu zīdītāji un putni, ko medī saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un šo sugu dzīvnieki, ko tur iežogotās platībās savvaļai līdzīgos apstākļos;

5

Juridiskais birojs

Likumprojekta 1.pantā izslēgt normu par likuma 1.panta papildināšanu ar 12.punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Atbalstīts

13) mednieka sezonas karte — ikgadējs dokuments, kas konkrētajā sezonā dod tiesības piedalīties medībās;

13) mednieka sezonas karte – dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem;";

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

13) mednieka sezonas karte — dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem;”;

14) mednieks — persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību;

15) nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts limits.

aizstāt 15.punktā vārdu "limits" ar vārdiem "pieļaujamais nomedīšanas apjoms".

aizstāt 15.punktā vārdu “limits” ar vārdiem “pieļaujamais nomedīšanas apjoms”.

3.pants. (1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus, metodes vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki. Medībām pielīdzināma medību platībās klaiņojošu suņu un kaķu, kā arī izbēgušu nebrīvē turētu dzīvnieku medīšana (pēc īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam). Par klaiņojošiem suņiem (izņemot šķirnes medību suņus) un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojoši kaķi un suņi bez uzpurņa vai reģistrācijas žetona.

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"(1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki.

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. (1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki.

(2) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(2) Medībām pielīdzināma: 

(2) Medībām pielīdzināma:

1) iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšana, izmantojot  medību šaujamieročus un medību rīkus. Uz iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšanu attiecas tikai medību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās medību šaujamieroču, rīku un munīcijas izmantošanas prasības, kā arī drošības prasības;

6

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns

Likumprojekta 3.panta otrās daļas 1.punktā svītrot vārdus „medību šaujamieroču, rīku un munīcijas izmantošanas prasības, kā arī”.

Atbalstīts

Redakc. precizēts

1) iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšana, izmantojot  medību šaujamieročus un medību rīkus. Uz iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšanu attiecas tikai medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās  drošības prasības;

2) izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās (pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam), izmantojot medību šaujamieročus un rīkus;

2) izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās (pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam), izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus;

3) klaiņojošu kaķu un suņu (izņemot šķirnes medību suņus, kas tiek izmantoti medībās un ir apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes medību suņu apzīmēšanu) nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus, vai pēc nebrīvē audzētu dzīvnieku īpašnieka vai pašvaldības rakstveida lūguma medību tiesību īpašniekam vai lietotājam, ja klaiņojošie kaķi un suņi apdraud nebrīvē audzētus vai savvaļas sugu dzīvniekus vai uzbrūk tiem.

7

Deputāts I.Līdaka

Svītrot 3.panta otrās daļas 3.apakšpunktu.

Neatbalstīts

3) klaiņojošu kaķu un suņu (izņemot šķirnes medību suņus, kas tiek izmantoti medībās un ir apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes medību suņu apzīmēšanu) nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošus normatīvos aktus, vai pēc nebrīvē audzētu dzīvnieku īpašnieka vai pašvaldības rakstveida lūguma medību tiesību īpašniekam vai lietotājam, ja klaiņojošie kaķi un suņi apdraud nebrīvē audzētus vai savvaļas sugu dzīvniekus vai uzbrūk tiem.

(3) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(3) Medīt aizliegts:

(3) Medīt aizliegts:

1) pilsētu teritorijā;

1) pilsētu teritorijā;

2) kapsētās;

2) kapsētās;

3) vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, kā arī izņemot nelimitēto dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā;

Redakc. precizēts

3) vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, kā arī nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā;

4) vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti.

4) vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti.

(4) Medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets. Medījamo putnu medību termiņus nenosaka to vairošanās periodā vai citā sugu attīstībai svarīgā posmā.

(4) Medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets. Medījamo putnu medību termiņus nenosaka to vairošanās periodā vai citā sugu attīstībai svarīgā posmā.

(4) Medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets. Medījamo putnu medību termiņus nenosaka to vairošanās periodā vai citā sugu attīstībai svarīgā posmā.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai.

(6) Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, medījamo putnu sugu indivīdus ārpus noteiktā medību termiņa atļauts iegūt, ja tas nekaitē attiecīgās sugas populācijai, saņemot ikreizēju atļauju, šādos nolūkos:

(6) Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, medījamo putnu sugu indivīdus ārpus noteiktā medību termiņa atļauts iegūt, ja tas nekaitē attiecīgās sugas populācijai, saņemot ikreizēju atļauju, šādos nolūkos:

(6) Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, medījamo putnu sugu indivīdus ārpus noteiktā medību termiņa atļauts iegūt, ja tas nekaitē attiecīgās sugas populācijai, saņemot ikreizēju atļauju, šādos nolūkos:

1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;

1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;

1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;

2) lidojumu drošības interesēs;

2) lidojumu drošības interesēs;

2) lidojumu drošības interesēs;

3) lai nepieļautu būtiskus postījumus kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem;

3) lai nepieļautu būtiskus postījumus kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem;

3) lai nepieļautu būtiskus postījumus kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem;

4) lai aizsargātu floru un faunu;

4) lai aizsargātu floru un faunu;

4) lai aizsargātu floru un faunu;

5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā.

6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā.

6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā.

(7) Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļaujas izsniegšanu nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai un par izsniegtajām atļaujām informē Valsts meža dienestu."

(7) Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļaujas izsniegšanu nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai un par izsniegtajām atļaujām informē Valsts meža dienestu."

(7) Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļaujas izsniegšanu nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai un par izsniegtajām atļaujām informē Valsts meža dienestu.

8

9

Deputāts J.Dūklavs

Papildināt 3.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Kārtību un gadījumus, kuros ir pieļaujamas savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošana, nosaka Ministru kabinets.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 3.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana, un gadījumus, kad tā pieļaujama, nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts priekšl.

Nr.9

Atbalstīts

(8) Kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana, un gadījumus, kad tā pieļaujama, nosaka Ministru kabinets.”

4.pants. Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Izteikt 4., 5. un 6.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. (1) Savvaļā dzīvojošie medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko un juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10

Juridiskais birojs

Likumprojekta 3.pantā aizstāt skaitļus un vārdu „4., 5. un 6.” ar skaitļiem un vārdu „4. un 5.”

Atbalstīts

Redakc. precizēts

3. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. (1) Savvaļā dzīvojošie medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko un juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Medījamie dzīvnieki, ko tur iežogotās platībās savvaļai līdzīgos apstākļos, kā arī iežogotajā platībā dzimušie medījamie dzīvnieki ir tās fiziskās vai juridiskās personas īpašums, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi atļauju savvaļas medījamo dzīvnieku turēšanai nebrīvē konkrētajā platībā.

Redakc. precizēts

(2) Medījamie dzīvnieki, ko tur iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos, kā arī iežogotā platībā dzimušie medījamie dzīvnieki ir tās fiziskās vai juridiskās personas īpašums, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi atļauju savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku turēšanai nebrīvē konkrētajā platībā.

5.pants. (1) Medību produkciju aizliegts piesavināties. Medību produkciju drīkst pieņemt realizācijai, pārstrādei, pārvadāšanai vai glabāšanai tikai no personām, kuras var uzrādīt atbilstošu medību atļauju vai tās kopiju.

5.pants. (1) Medījamo dzīvnieku un medību produkciju aizliegts piesavināties.

Redakc. precizēts

5.pants. (1) Medījamos dzīvniekus un medību produkciju aizliegts piesavināties.

(2) Kārtību, kā jārīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, nosaka Ministru kabinets.

(2) Nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

6.pants. Medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. Medījamo putnu sugu resursus izmanto tā, lai šo sugu medības neapdraudētu dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu sugu izplatības teritorijā. Medību praksē ievēro medījamo dzīvnieku saprātīgas izmantošanas un ekoloģiski līdzsvarotas kontroles principus, medījamo dzīvnieku, tai skaitā migrējošo putnu, populācijas lielumu.

6.pants. Medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. Medījamo putnu sugu resursus izmanto tā, lai šo sugu medības neapdraudētu dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu sugu izplatības teritorijā. Medību praksē ievēro medījamo dzīvnieku saprātīgas izmantošanas un ekoloģiski līdzsvarotas kontroles principus, medījamo dzīvnieku, tai skaitā migrējošo putnu, populācijas lielumu."

11

Juridiskais birojs

Izslēgt piedāvāto likuma 6.pantu.

Atbalstīts

8.pants. Medību vadītāja pienākumus un tiesības, kā arī šķirnes medību suņu izmantošanu medībās nosaka Ministru kabinets.

4. Izteikt 8., 9., 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Ministru kabinets nosaka:

12

Juridiskais birojs

Likumprojekta 4.pantā:

aizstāt skaitļus un vārdu „8., 9., 10. un 11.” ar skaitļiem un vārdu „8., 9. un 10.”

Atbalstīts

4. Izteikt 8., 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) medību vadītāja pienākumus un tiesības;

1) medību vadītāja pienākumus un tiesības;

2) šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;

2) šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;

3) kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē.

3) kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē.

9.pants. Medības (izņemot ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs) piesakāmas Valsts meža dienestam. Medību pieteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

9.pants. (1) Medību norises kārtību savā medību iecirknī nosaka medību tiesību lietotājs.

9.pants. (1) Medību norises kārtību savā medību iecirknī nosaka medību tiesību lietotājs.

(2) Valsts robežsardzes struktūrvienība ir tiesīga aizliegt vai pārtraukt medības medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslas teritorijā, ja minētajā teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, ārkārtas situācija, izņēmuma stāvoklis vai Valsts robežsardze rīko taktiskās mācības, nekavējoties informējot par to medību tiesību lietotāju.

(2) Valsts robežsardzes struktūrvienība ir tiesīga aizliegt vai pārtraukt medības medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslas teritorijā, ja minētajā teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, ārkārtas situācija, izņēmuma stāvoklis vai Valsts robežsardze rīko taktiskās mācības, nekavējoties informējot par to medību tiesību lietotāju.

10.pants. (1) Medījamos dzīvniekus drīkst medīt vai ķert zinātniskajai pētniecībai, eksponēšanai muzejos, audzēšanai citā vietā vai turēšanai nebrīvē, kā arī turēt nebrīvē, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

10.pants. (1) Medījamos dzīvniekus atļauts ķert savvaļā, ievest Latvijā, izmantot šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēt nebrīvē, kā arī izlaist savvaļā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

10.pants. (1) Medījamos dzīvniekus atļauts ķert savvaļā, ievest Latvijā, izmantot šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēt nebrīvē, kā arī izlaist savvaļā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

(2) Medījamos dzīvniekus drīkst ievest Latvijā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, turēšanai nebrīvē, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā un izlaišanai savvaļā, nosaka Ministru kabinets.

13

Juridiskais birojs

Izteikt piedāvāto likuma 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē, un izlaišanai savvaļā, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā, nosaka Ministru kabinets.”

11.pants. (1) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.

11.pants. (1) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.

14

Juridiskais birojs

Izslēgt piedāvāto likuma 11.pantu.

Atbalstīts

(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas nemedījamo savvaļas dzīvnieku iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē, nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas nemedījamo savvaļas dzīvnieku iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē, nosaka Ministru kabinets."

13.pants. (1) Medīt ar medību šaujamieročiem drīkst mednieki, kuriem ir Valsts policijas iestādes izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja.

(2) Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības nosaka Ministru kabinets.

5. Papildināt 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Medību rīku izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

5. Papildināt 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Medību rīku izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

14.pants. (1) Mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests personām, ja uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā.

6. Izteikt 14., 15., 16., 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. (1) Mednieka, loka mednieka un medību vadītāja apliecību Valsts meža dienests izsniedz personām, kas nokārtojušas attiecīgu eksāmenu mednieku eksaminācijas komisijā.

15

Deputāts I.Līdaka

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests personām, ja uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā.”

Neatbalstīts

Redakc. precizēts

6. Izteikt 14., 15., 16., 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. (1) Mednieka, loka mednieka vai medību vadītāja apliecību Valsts meža dienests izsniedz personām, kas nokārtojušas attiecīgu eksāmenu mednieku eksaminācijas komisijā.

(2) Mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Mednieku, loka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, eksaminācijas, mednieka apliecības, loka mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības un atļaujas ārzemniekam medīt Latvijā izsniegšanas, apmaiņas un anulēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā atjauno un izsniedz jaunus vai atsaka atjaunot medību dokumentus, nosaka Ministru kabinets.

(2) Mednieku, loka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu un eksaminācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz, apmaina un anulē mednieka apliecības, loka mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības un atļaujas ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, un kārtību, kādā atjauno un izsniedz jaunus vai atsaka atjaunot medību dokumentus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja mednieka apliecība, medību vadītāja apliecība, mednieka sezonas karte vai medību atļauja nozagta vai gājusi bojā no īpašnieka neatkarīgu iemeslu dēļ, Valsts meža dienests izslēdz šos dokumentus no attiecīgā reģistra un izsniedz jaunu mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, mednieka sezonas karti vai medību atļauju, pamatojoties uz mednieka iesniegumu un paskaidrojumu.

15.pants. (1) Mednieku un medību vadītāju eksaminācijas komisiju apstiprina Valsts meža dienests. Komisijas sastāvā iekļauj Valsts meža dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts policijas un pašvaldības pārstāvjus.

15.pants. (1) Mednieku, loka mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju veic Valsts meža dienests.

15.pants. (1) Mednieku, loka mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju veic Valsts meža dienests.

(2) Mednieku un medību vadītāju eksaminācijas komisijas darbību tehniski nodrošina un finansē Valsts meža dienests. Kārtību, kādā maksā valsts nodevu par mednieku un medību vadītāju eksāmeniem, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā maksā valsts nodevu par mednieku, loka mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā maksā valsts nodevu par mednieku, loka mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

16.pants. Ārvalstu pilsoņi, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, drīkst medīt Latvijas teritorijā, ja viņiem ir attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegti dokumenti, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārvalsts medniekiem medīt Latvijas teritorijā, kā arī saņēmuši mednieka sezonas karti. Minētās personas medībās drīkst izmantot medību šaujamieročus, ja ir saņēmušas Valsts policijas atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Ārzemniekiem, kam nav Valsts meža dienesta izsniegtas mednieku apliecības, atļauts medīt Latvijas teritorijā un viņi ir tiesīgi izmantot medību šaujamieročus un medību rīkus medībās, ja ir attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārzemniekiem medīt Latvijas teritorijā.

Redakc. precizēts

16.pants. Ārzemniekiem, kam nav Valsts meža dienesta izsniegtas mednieka apliecības, atļauts medīt Latvijas teritorijā, un viņi ir tiesīgi izmantot medību šaujamieročus un medību rīkus medībās, ja ir attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā.

17.pants. Medības medību iecirknī notiek saskaņā ar Valsts meža dienestā reģistrētu medību iecirkņa plānu. Medību iecirkņa plāna saturu nosaka Ministru kabinets.

17.pants. (1) Medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļautās medību platības nav mazākas par minimālo medību platību, kurā ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus.

17.pants. (1) Medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļautās medību platības nav mazākas par minimālo medību platību, kurā ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus.

(2) Ministru kabinets nosaka:

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;

1) medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;

2) medību tiesību apriti, reglamentējot medību tiesību īstenošanas, nodošanas, iznomāšanas, kā arī medību tiesību nodošanas un iznomāšanas atsaukšanas kārtību;

2) medību tiesību apriti, reglamentējot medību tiesību īstenošanas, nodošanas, iznomāšanas, kā arī medību tiesību nodošanas un iznomāšanas atsaukšanas kārtību;

3) kārtību, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.

3) kārtību, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.

18.pants. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus, Amerikas ūdeli un jenotsuni atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe.

18.pants. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitētos medījamos dzīvniekus, nosaka Ministru kabinets."

18.pants. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitētos medījamos dzīvniekus, nosaka Ministru kabinets.”

19.pants. (1) Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī, ir šādas:

1) stirnu medībām — ne mazāk kā 200 hektāri, ieskaitot meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

7.  19.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) stirnu medībām – ne mazāk kā 200 hektāru, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

7.  19.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) stirnu medībām — ne mazāk kā 200 hektāru, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) meža cūku, briežu govju un teļu medībām — ne mazāk kā 1000 hektāri;

2) meža cūku medībām – ne mazāk kā 1000 hektāru, tai skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes;";

2) meža cūku medībām — ne mazāk kā 1000 hektāru, tai skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes;”;

papildināt pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) staltbriežu govju un teļu medībām – ne mazāk kā 1000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;";

papildināt pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) staltbriežu govju un teļu medībām — ne mazāk kā 1000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;”;

3) briežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāri;

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) staltbriežu buļļu medībām – ne mazāk kā 2000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) staltbriežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;

4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāri.

4) aļņu medībām – ne mazāk kā 2500 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus.";

4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus.”;

(2) Aļņu, briežu un meža cūku medību platībās ieskaita meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus.

izslēgt otro daļu;

izslēgt otro daļu;

(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpes un medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. Limitēto medījamo dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka līgumā noteiktajai kopējai medību platībai.";

Redakc. precizēts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. Limitēto medījamo dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka līgumā norādītajai kopējai medību platībai.”;

(4) Kārtību, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās, nosaka Ministru kabinets.

izslēgt ceturto daļu.

izslēgt ceturto daļu.

20.pants. (1) Limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās katru gadu nosaka Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku uzskaites datiem.

8. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. (1) Lai nodrošinātu limitēto medījamo dzīvnieku sugu populācijas genofonda saglabāšanu un ierobežotu limitēto medījamo dzīvnieku radītos postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, katru gadu nosaka limitēto medījamo dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās.

8. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. (1) Lai nodrošinātu limitēto medījamo dzīvnieku sugu populācijas genofonda saglabāšanu un ierobežotu limitēto medījamo dzīvnieku radītos postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, katru gadu nosaka limitēto medījamo dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās.

(2) Medījamo dzīvnieku uzskaiti organizē Valsts meža dienests, kas to dara arī nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās, piesaistot attiecīgā nacionālā parka vai dabas rezervāta administrāciju. Speciāliem mērķiem var veikt īpašu medījamo dzīvnieku uzskaiti un monitoringu.

(2) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē Valsts meža dienests.

(2) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē Valsts meža dienests.

(3) Medījamos dzīvniekus uzskaita un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās aprēķina atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai, izņemot medību platības nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās, ja to aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai dabas aizsardzības plānos noteikts citādi.

(3) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē un limitu nosaka atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.

Redakc. precizēts

(3) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē un pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir spēkā medību ierobežojumi, savvaļas sugu zīdītāju skaita regulēšanas pasākumus nosaka attiecīgajos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos."

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir spēkā medību ierobežojumi, savvaļas sugu zīdītāju skaita regulēšanas pasākumus nosaka attiecīgajos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.”

22.pants. (1) Valsts meža dienests atbilstoši limitam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

9. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts meža dienests atbilstoši pieļaujamajam nomedīšanas apjomam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem. Medību atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

9. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts meža dienests atbilstoši pieļaujamam nomedīšanas apjomam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem. Medību atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

(2) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(4) Mednieki informāciju par nomedīto nelimitēto medījamo dzīvnieku skaitu mēneša laikā pēc medību sezonas beigām, bet medību tiesību lietotāji izlietotās medību atļaujas mēneša laikā pēc medībām iesniedz institūcijām, kuras izsniegušas mednieka sezonas kartes vai medību atļaujas.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētās prasības nav izpildītas, jaunas medību atļaujas un mednieka sezonas kartes netiek izsniegtas.

23.pants. (1) Par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

10.  23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par mednieka apliecības, loka mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, kā arī par atļaujas izsniegšanu ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā nosaka Ministru kabinets.";

Redakc. precizēts

10.  23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kārtību, kādā maksājama nodeva par mednieka apliecības, loka mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, kā arī par atļaujas izsniegšanu ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, un nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.”;

(2) Kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas, nosaka Ministru kabinets.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

24.pants. (1) Par nelikumīgām medībām atzīst:

11. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Par nelikumīgām medībām atzīst:

11. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Par nelikumīgām medībām atzīst:

1) medīšanu tādā termiņā, kas neatbilst medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajam;

1) medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;

1) medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;

2) medīšanu bez mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes (neattiecas uz dzinējiem), medību atļaujas vai medību šaujamieroča glabāšanas atļaujas;

2) atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

2) atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

3) medīšanu tādos gadījumos, kad medību atļauja nav aizpildīta vietā, kur limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts vai ievainots;

3) medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegū­ta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujam­ieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;

3) medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujam­ieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;

4) medīšanu aizliegtās vietās;

4) medīšanu ar loku, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai loka mednieka apliecība, limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas, kā arī medību loku neatļautu lietošanu;

16

Deputāts I.Līdaka

Svītrot 24.pata 4.punktu.

Neatbalstīts

4) medīšanu ar loku, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai loka mednieka apliecība, limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas, kā arī medību loka neatļautu lietošanu;

5) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā noteiktos gadījumus;

5) medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;

5) medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;

6) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

6) limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanas uzsākšanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;

Redakc. precizēts

6) limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;

7) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

7) medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgas dzīvnieku sugas medības, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

7) medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgas dzīvnieku sugas medības, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

a) "putnu" līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,

8) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā minētos gadījumus;

17

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns

Izteikt likumprojekta 24.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

„8) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā un 29.panta sestās daļas 3.punktā minētos gadījumus;”

Atbalstīts

8) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā un 29.panta sestās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

b) skaņu ierakstus,

9) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

9) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

c) mākslīgus gaismas avotus (izņemot meža cūku, briežu govju un teļu medības postījumu vietās, kā arī lapsu un jenotsuņu medības),

10) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

10) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

d) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,

a) "putnu" līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,

a) “putnu” līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,

e) lāzertipa tēmēkļus un naktstēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu,

b) skaņu ierakstus,

b) skaņu ierakstus,

f) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar pielietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

c) mākslīgus gaismas avotus un nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, izņemot meža cūku medībās,

18

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns

Izteikt likumprojekta 24.panta pirmās daļas 10.punkta „c” apakšpunktu šādā redakcijā:

„c) mākslīgus gaismas avotus, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medībās;”

Atbalstīts

c) mākslīgus gaismas avotus, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,

19

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns

Papildināt likumprojekta 24.panta pirmās daļas 10.punktu ar „c¹” apakšpunktu šādā redakcijā:

„c¹) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, izņemot meža cūku medībās;”

Atbalstīts

c¹) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, izņemot meža cūku medības,

g) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar pielietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

d) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,

d) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,

h) arbaletus, lokus,

e) lāzertipa tēmēkļus,

e) lāzertipa tēmēkļus,

i) pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām,

f) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

f) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

j) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,

g) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

g) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

k) ieročus, kuri nav klasificēti kā medību šaujamieroči;

h) arbaletus,

20

Deputāts I.Līdaka

Papildināt 24.panta 10.punkta h) apakšpunktu šādā redakcijā:

„arbaletus, lokus.”

Neatbalstīts

h) arbaletus,

8) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

i) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot meža cūku medībās,

i) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot meža cūku medības,

a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,

j) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,

j) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,

b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kuras spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,

k) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,

k) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,

c) sprāgstvielas, patšāvējus,

l) nemarķētas bultas,

l) nemarķētas bultas,

d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,

m) lokus, kas neatbilst medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem parametriem,

m) lokus, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem parametriem,

e) gāzes vai dūmus;

n) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus;

n) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus;

9) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;

11) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

11) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

10) medīšana, izmantojot jebkādus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā.

a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,

a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,

b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,

b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,

c) sprāgstvielas, patšāvējus,

c) sprāgstvielas, patšāvējus,

d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,

d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,

e) gāzes vai dūmus;

e) gāzes vai dūmus;

12) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;

12) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;

13) medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā."

13) medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā.”

25.pants. Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību veic Valsts meža dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts policija.

12. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu uzrauga Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotības iestādes.

12. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu uzrauga Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotības iestādes.

26.pants. Medību norisi dokumentē. Medību norises dokumentēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtību medību jomā nosaka Ministru kabinets."

Redakc. precizēts

26.pants. Medību norises dokumentēšanas kārtību un informācijas aprites kārtību medību jomā nosaka Ministru kabinets.”

29.pants. (1) To zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki, nosaka Valsts meža dienesta, bet nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās — attiecīgās administrācijas izveidota komisija. Komisijas darbā pieaicina cietušo, kam nodarīti zaudējumi, medību tiesību lietotāju un Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta speciālistus, ja tas nepieciešams. Kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā maksā valsts nodevu par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

13. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā

"29.pants. (1) Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajās zemēs, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam.

13. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. (1) Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam.

(2) Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs medību tiesību lietotājs, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēts citādi.

(2) Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturto daļu.

(2) Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturto daļu.

(3) Par nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.

(3) Par nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.

(4) Lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus:

(4) Lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus:

1) ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka vai lietotāja pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret medījamo dzīvnieku postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību lietotāju;

Redakc. precizēts

1) ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka vai lietotāja pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību lietotāju;

2) medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

2) medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

3) zemes īpašnieka (lietotāja), infrastruktūras objektu apsaimniekotāja un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem;

Redakc. precizēts

3) zemes īpašnieka (lietotāja), infrastruktūras objektu apsaimniekotāja un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem;

4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs izdot medību atļaujas medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu, ārpus noteiktā medību termiņa, kā arī saskaņā ar medību koordinācijas komisijas lēmumu, neievērojot šā likuma 19.panta pirmo daļu.

21

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns

Izteikt likumprojekta 29.panta ceturtās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs atļaut medījamo sugu zīdītāju medīšanu postījumu vietās, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu, ārpus noteiktā medību termiņa, kā arī saskaņā ar medību koordinācijas komisijas lēmumu, neievērojot šā likuma 19.panta pirmo daļu.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšl.

Nr.22

4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs postījumu vietās ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanu, kā arī izdot medību atļaujas limitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanai, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu un — ja medību koordinācijas komisija pieņēmusi attiecīgu lēmumu — nepiemērojot šā likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktās prasības par minimālajām medību platībām.

22

Atbildīgā komisija

Izteikt 29.panta ceturtās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 „4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs postījumu vietās ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanu, kā arī izdot medību atļaujas limitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanai, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu un — ja medību koordinācijas komisija pieņēmusi attiecīgu lēmumu — nepiemērojot šā likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktās prasības par minimālajām medību platībām.”

Atbalstīts

(5) Ja medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts, vai tajās ir šo postījumu iemesls, šajā teritorijā attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, nosaka:

23

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns

Izteikt 29.panta piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(5) Epizootiju draudu gadījumos, kā arī ja medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts, vai tajās ir šo postījumu iemesls, šajā teritorijā attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, nosaka:”

Atbalstīts

Redakc. precizēts

(5) Epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, ja medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, konkrētajā teritorijā nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.

(6) Ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās, kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā nosaka:

(6) Ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās, kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu īstenošanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā. Medību koordinācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā. Medību koordinācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(7) Ministru kabinets nosaka:

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā nosaka postījumu apmēru, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki, postījumu pakāpi un to noteikšanas kritērijus, kā arī rīcību šajos gadījumos;

Redakc. precizēts

1) kārtību, kādā nosaka to postījumu apjomu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki, postījumu pakāpi, postījumu apjoma un pakāpes noteikšanas kritērijus, kā arī rīcību šādos gadījumos;

2) kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

2) kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

3) kārtību, kādā nosaka materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

4) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par postījumu apjoma noteikšanu un zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;

4) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par to postījumu apjoma noteikšanu un to zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;

5) medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai;

5) medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai;

6) kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmēru, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apmēru."

Redakc. precizēts

6) kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošu normatīvo aktu prasības, un šo zaudējumu apmēru, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apmēru.”

30.pants. Zaudējumus, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Šo atlīdzību ieskaita valsts pamatbudžetā, bet, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, — Medību saimniecības attīstības fondā.

14. Izslēgt 30.pantu.

14. Izslēgt 30.pantu.

31.pants. (1) Lai attīstītu medību saimniecību, tiek izveidots Medību saimniecības attīstības fonds. Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija.

(2) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido:

1) dotācija no šādiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem:

a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju izsniegšanu un par atļauju izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas,

15.  31.panta otrajā daļā:

izteikt "a" un "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju izsniegšanu,

15.  31.panta otrajā daļā:

izteikt “a” un “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju izsniegšanu,

b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, atļauju ārvalstu medniekiem medīt Latvijas teritorijā un mednieka sezonas karšu izsniegšanu,

b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, loka mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā un mednieka sezonas karšu izsniegšanu,";

b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, loka mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā un mednieka sezonas karšu izsniegšanu,”;

papildināt daļu ar "b¹" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b¹) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieku, loka mednieku un medību vadītāju eksamināciju,".

Redakc. precizēts

papildināt daļu ar “b¹” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b¹) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieku, loka mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju,”.

c) to zaudējumu atlīdzība, kurus fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī atlīdzība par nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību;

2) ziedojumi.

(3) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami:

1) medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem;

2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;

3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās;

4) mednieku izglītošanai.

(4) Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Medību likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1997, 14.nr.; 2000, 9.nr.).

---------------------------------

7. Gaujas, Slīteres un Ķemeru nacionālā parka un Teiču dabas rezervāta administrācija limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas veidlapas un mednieka sezonas kartes līdz 2008.gada 31.martam saņem no Valsts meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc 2007./2008.gada medību sezonas beigām iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī nodod tam neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem neizsniegtās mednieka sezonas kartes.

8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā minētos noteikumus.

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā, 5.panta otrajā daļā, 8.pantā, 17.panta otrajā daļā, 18.pantā, 22.pantā, 23.panta pirmajā un trešajā daļā, 26.pantā un 29.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

24

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 8. un 9.punktu (likumprojekta 16.pants) šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā, 5.panta otrajā daļā, 8.pantā, 10.panta otrajā daļā, 13.panta otrajā un trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā 15.panta otrajā daļā, 17.panta otrajā daļā, 18.pantā, 22.pantā, 23.panta pirmajā un trešajā daļā, 26.pantā un 29.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

Atbalstīts

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā, 5.panta otrajā daļā, 8.pantā, 10.panta otrajā daļā, 13.panta otrajā un trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 17.panta otrajā daļā, 18. un 22.pantā, 23.panta pirmajā un trešajā daļā, 26.pantā un 29.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

9. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

9. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.760 "Medību noteikumi";

1) Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.760 "Medību noteikumi";

1) Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi Nr.113 "Medību noteikumi";

1) Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi Nr.113 “Medību noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109 "Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību".

2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109 "Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109 "Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109 “Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību”;

3) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.110 “Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību”;

4) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.111 "Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs";

4) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.111 "Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs";

4) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.111 “Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs”;

5) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.409 "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās";

5) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.409 "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās";

5) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.409 “Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās”;

6) Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.497 "Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki";

6) Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.497 "Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki";

6) Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.497 “Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki”;

7) Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.975 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu".

7) Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.975 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu";

7) Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.975 “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu”;

8) Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr. 743 „Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”.”

8) Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr. 743 “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”.”

10. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā, 23.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

25

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu (likumprojekta 16.pants) šādā redakcijā:

„10. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā, 23.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām”.

Atbalstīts

10. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā, 23.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā minēto prasību nepiemēro medību iecirkņiem, kas reģistrēti līdz 2013.gada 1.janvārim."

11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto prasību nepiemēro medību iecirkņiem, kas reģistrēti līdz 2013.gada 31.maijam.”

11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto prasību nepiemēro medību iecirkņiem, kas reģistrēti līdz 2013.gada 31.maijam.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

17. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

26

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 17.pantu.

Atbalstīts

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

1) Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību."

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

27

Atbildīgā komisija

Izteikt likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā.