2013. gada ___janvārī
Nr.________________
SAEIMAS PREZIDIJAM
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 15.janvāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (430/Lp11; 2.lasījums).
Komisija iepriekš minēto likumprojektu atbalstīja un lūdz to iekļaut Saeimas kārtējas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (430/Lp11) salīdzinošā tabula 2.lasījumam uz ___lpp.
A.Latkovskis
Komisijas priekšsēdētājs
M.Markevica
67087238
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Likumprojekts 2.lasījumam
Grozījumi Civilās aizsardzības likumā
(430/Lp11)
Spēkā esošā likuma redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (NAV) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Izdarīt Civilās aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 22.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 7., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Civilās aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 22.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 7., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182.nr.) šādus grozījumus: |
3.pants. Katastrofas (1) Atbilstoši katastrofas veidam izšķir: 1) dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki); 2) cilvēku izraisītās katastrofas: a) tehnogēnās katastrofas (piemēram, ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju sabrukšana), b) sabiedriskās nekārtības, terora akti un bruņoti konflikti; 3) epidēmijas, epizootijas, epifitotijas. (2) Atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir: 1) … 2) … (3) Ja katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko un fizisko personu tiesību un brīvības ierobežošana, var izsludināt ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācijā var izsludināt mobilizāciju glābšanas darbu nodrošināšanai un medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī katastrofas seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai. |
1. 3.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) sabiedriskās nekārtības un terora akti;"; izslēgt trešo daļu. |
|
|
|
1. 3.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) sabiedriskās nekārtības un terora akti;”; izslēgt trešo daļu. |
9.pants. Pašvaldību uzdevumi un tiesības (1) Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par šā panta otrajā daļā norādīto civilās aizsardzības uzdevumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā. (2) Pašvaldību uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi: 1) ... - 8) … (3) Pašvaldību tiesības civilajā aizsardzībā ir šādas: 1) saņemt civilās aizsardzības uzdevumu veikšanai informāciju no attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajām iestādēm un komersantiem; 2) ņemot vērā teritoriālās attīstības plānus un apzinātos apdraudējumus, izstrādāt civilās aizsardzības papilduzdevumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem komersantiem. (4) Ministru kabinets apstiprina pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu un to darbības teritoriju, pašvaldību civilās aizsardzības komisijas paraugnolikumu, kā arī nosaka šādu komisiju izveidošanas kārtību. |
2. Papildināt 9.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: "3) katastrofas vai tās draudu gadījumā ierobežot personu pulcēšanos un pārvietošanos attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā uz laiku līdz divām nedēļām, par ierobežojumiem un to atcelšanu informējot Ministru kabinetu un blakus esošās pašvaldības, kā arī paziņojot to plašsaziņas līdzekļos." |
|
|
|
2. Papildināt 9.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) katastrofas vai tās draudu gadījumā ierobežot personu pulcēšanos un pārvietošanos attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā uz laiku līdz divām nedēļām, par ierobežojumiem un to atcelšanu informējot Ministru kabinetu un blakus esošās pašvaldības, kā arī paziņojot plašsaziņas līdzekļos.” |
25.pants. Palīdzības sniegšana katastrofās cietušajām valstīm (1) Ja nepieciešams, katastrofās cietušajām valstīm var sniegt humāno palīdzību, kā arī palīdzību reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā. (2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Katastrofu medicīnas centrs palīdzības sniegšanai reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā katastrofās cietušajām valstīm izveido attiecīgi ātrās reaģēšanas vienību un medicīniskā atbalsta vienību. Ministru kabinets nosaka minēto vienību izveidošanas, uzturēšanas, apmācības un finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek iesaistīšana starptautiskās palīdzības sniegšanā, un sociālās garantijas minēto vienību personālam. (3) Ministru kabinets nosaka humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā. |
3. Aizstāt 25.panta otrajā daļā vārdus "Katastrofu medicīnas centrs" ar vārdiem "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests". |
|
|
|
3. Aizstāt 25.panta otrajā daļā vārdus “Katastrofu medicīnas centrs” ar vārdiem “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests”. |