2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(32)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

(ar redaktoru ieteiktajiem labojumiem)

1

2

3

4

5

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā.

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ īpašu tiesisko režīmu — ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību tā laikā, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un to ierobežojumus šo īpašo tiesisko režīmu laikā.

1

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

„2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ īpašu tiesisko režīmu – ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli –, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu šo tiesisko režīmu darbības laikā.”

Atbalstīts

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ īpašu tiesisko režīmu — ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli —, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu šo tiesisko režīmu spēkā esamības laikā.

3.pants. Īpašā tiesiskā režīma spēks laikā un tā tiesiskās sekas

(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa režīma nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.

(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa režīma nodrošināšanu, un noraidījums nevar tikt pamatots ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.

2

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Svītrot 3.panta pirmajā daļā vārdu „režīma”.

Atbalstīts

3.pants. Īpašā tiesiskā režīma spēks laikā un tā tiesiskās sekas

(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.

(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, un noraidījums nevar tikt pamatots ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.

II nodaļa

Ārkārtējā situācija

II nodaļa

Ārkārtējā situācija

4.pants. Ārkārtējā situācija un tās izsludināšana

(1) Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(2) Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofām vai to draudiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

3

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.”

Atbalstīts

4.pants. Ārkārtējā situācija un tās izsludināšana

(1) Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(2) Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

5.pants. Ministru kabineta tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju

(1) Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ministru kabineta lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (turpmāk — lēmums par ārkārtējo situāciju) stājas spēkā tā izsludināšanas brīdī, ja lēmumā par ārkārtējo situāciju nav noteikts citādi.

(2) Lēmumu par ārkārtējo situāciju Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, tiklīdz valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

(3) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

4

5

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

5.pantā:

svītrot pirmās daļas otro teikumu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ministru kabinets atceļ lēmumu par ārkārtējo situāciju pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

5.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ministru kabinets atceļ lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (turpmāk – lēmums par ārkārtējo situāciju) pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas prezidijam.”

Atbalstīts.

Iekļauts atbildīgās komisijas priekšlik. N.5

Atbalstīts

5.pants. Ministru kabineta tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju

(1) Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.

(2) Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (turpmāk — lēmums par ārkārtējo situāciju) Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

(3) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

6.pants. Pieprasījums izsludināt ārkārtējo situāciju

(1) Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt:

1) Krīzes vadības padome;

2) par nozari atbildīgā ministrija;

3) pašvaldības dome.

(2) Par lēmumu pieprasīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām ir pienākums informēt:

1) pašvaldību, kuras teritorijā plānots izsludināt ārkārtējo situāciju;

2) ministriju, kuras kompetencē ir ārkārtējās situācijas režīma nodrošināšanas pasākumi.

6

7

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) ministriju, kuras kompetencē ir pasākumi saistībā ar ārkārtējo situāciju.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) ministriju, kuras kompetencē ir attiecīgi pasākumi saistībā ar ārkārtējo situāciju.”

Atbalstīts.

Iekļauts atbildīgās komisijas priekšlik. Nr.7

Atbalstīts

6.pants. Pieprasījums izsludināt ārkārtējo situāciju

(1) Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt:

1) Krīzes vadības padome;

2) par nozari atbildīgā ministrija;

3) pašvaldības dome.

(2) Par lēmumu pieprasīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām ir pienākums informēt:

1) pašvaldību, kuras teritorijā plānots izsludināt ārkārtējo situāciju;

2) ministriju, kuras kompetencē ir attiecīgi ar ārkārtējo situāciju saistīti pasākumi.

7.pants. Teritorija, kurā izsludināma ārkārtējā situācija

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma ārkārtējo situāciju Ministru kabinets var izsludināt:

1) visā valstī;

2) valsts daļā;

3) administratīvās teritorijas daļā.

7.pants. Teritorija, kurā izsludināma ārkārtējā situācija

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma ārkārtējo situāciju Ministru kabinets var izsludināt:

1) visā valstī;

2) valsts daļā;

3) administratīvās teritorijas daļā.

8.pants. Ministru kabineta tiesības, izsludinot ārkārtējo situāciju

(1) Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt:

1) īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus;

2) īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;

3) īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;

4) īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;

5) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības veikt fizisko personu un to kustamā īpašuma evakuāciju, tai skaitā piespiedu pārvietošanu;

6) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības iekļūt privātā īpašumā;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus;

8) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām īpašas tiesības izplatīt ar ārkārtējo situāciju saistītu informāciju;

10) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.

(2) Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamu īpašu kārtību vai ierobežojumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

8

9

10

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Izteikt 8.panta pirmās daļas 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

„5) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un to kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu;

6) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātajā īpašumā;”.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Izteikt 8.panta pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

„9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju;”

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdus „nepieciešamu īpašu kārtību vai ierobežojumus” ar vārdiem „nepieciešamus pasākumus”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

8.pants. Ministru kabineta tiesības, izsludinot ārkārtējo situāciju

(1) Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt:

1) īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus;

2) īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;

3) īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;

4) īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;

5) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un to kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu;

6) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus;

8) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju;

10) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.

(2) Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

9.pants. Lēmums par ārkārtējo situāciju

(1) Lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda:

1) ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemeslu un mērķi;

2) laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā ārkārtējā situācija tiek izsludināta;

4) atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī to īpašās pilnvaras;

5) izmantojamos resursus;

6) fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īpašos pienākumus, uzdevumus un tiesības;

8) lēmuma par ārkārtējo situāciju izplatīšanas kārtību;

9) citu informāciju atbilstoši valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam, kā arī apdraudētās teritorijas lielumam.

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, un laiku, uz kuru tā izsludināta.

(3) Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kā arī lēmumu par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par ārkārtējo situāciju, kā arī citu informāciju par ārkārtējo situāciju un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

11

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

9.pantā:

svītrot pirmās daļas 1.punktā vārdus „un mērķi”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu tiesību vai teritoriāli ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.”

Atbalstīts

9.pants. Lēmums par ārkārtējo situāciju

(1) Lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda:

1) ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemeslu;

2) laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā ārkārtējā situācija tiek izsludināta;

4) atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī to īpašās pilnvaras;

5) izmantojamos resursus;

6) fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īpašos pienākumus, uzdevumus un tiesības;

8) lēmuma par ārkārtējo situāciju izplatīšanas kārtību;

9) citu informāciju atbilstoši valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam, kā arī apdraudētās teritorijas lielumam.

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par ārkārtējo situāciju, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, un laiku, uz kuru tā izsludināta.

(3) Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par ārkārtējo situāciju, kā arī sniedz citu informāciju par ārkārtējo situāciju un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

10.pants. Saeimas kompetence lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs nodrošina, ka Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju tiek izskatīts steidzamības kārtībā pirmajā Saeimas sēdē pēc minētā lēmuma saņemšanas.

(2) Ja Saeima, izskatot lēmumu par ārkārtējo situāciju, atzīst to par nepamatotu, lēmums par ārkārtējo situāciju uzreiz zaudē spēku un ieviestie pasākumi tiek nekavējoties atcelti.

12

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 10.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Saeimas prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju, par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā arī par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu tiesību vai teritoriālos ierobežojumus, nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

  (2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku, un ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.”

Atbalstīts

10.pants. Saeimas kompetence lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

(2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

III nodaļa

Izņēmuma stāvoklis

III nodaļa

Izņēmuma stāvoklis

11.pants. Izņēmuma stāvoklis

(1) Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja:

1) valsti apdraud ārējais ienaidnieks;

2) valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti.

(2) Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets.

13

14

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Izteikt 11.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„11.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas nosacījumi”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 11.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti”, ņemot vērā, ka pamats izņēmuma stāvokļa izsludināšanai var būt tikai tie apstākļi, kas tieši minēti Latvijas Republikas Satversmes 62.pantā.

Atbalstīts

Atbalstīts

11.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas nosacījumi

(1) Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja:

1) valsti apdraud ārējais ienaidnieks;

2) valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu.

(2) Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets.

12.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšana

(1) Lēmums par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kā arī lēmums par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu stājas spēkā tā izsludināšanas brīdī, ja lēmumā par izņēmuma stāvokli nav noteikts citādi.

(2) Izņēmuma stāvokli var izsludināt visā valstī vai tās daļā.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

(4) Lēmumu par izņēmuma stāvokli Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(5) Ministru kabinetam ir pienākums atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī teritoriālās iedarbības izmaiņām izdarīt grozījumus lēmumā par izņēmuma stāvokli.

(6) Lēmumu par izņēmuma stāvokli Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, tiklīdz valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

(7) Ministru kabinetam ir tiesības pagarināt izsludināto izņēmuma stāvokli uz laiku, kas nav ilgāks par kārtējiem sešiem mēnešiem.

(8) Ministru kabineta sēdē piedalās tiesībsargs vai viņa pilnvarota amatpersona, kas izsaka viedokli par izskatāmo lēmumu.

15

16

17

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

12.pantā:

svītrot pirmo daļu;

 izteikt ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, ja ir nepieciešami papildu tiesību vai teritoriāli ierobežojumi, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(5) Ministru kabinetam ir pienākums atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām izdarīt grozījumus lēmumā par izņēmuma stāvokli.

(6) Ministru kabinets atceļ lēmumu par izņēmuma stāvokli pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

(7) Ministru kabinetam ir tiesības pagarināt izsludināto izņēmuma stāvokli atkārtoti uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 12.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ministru kabinetam ir tiesības izsludināto izņēmuma stāvokli pagarināt – ik reizi uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

12.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju;

 izteikt ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, ja ir nepieciešami papildu tiesību vai teritoriāli ierobežojumi, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(5) Ministru kabinetam ir pienākums atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām izdarīt grozījumus lēmumā par izņēmuma stāvokli.

(6) Ministru kabinets atceļ lēmumu par izņēmuma stāvokli pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

(7) Ministru kabinetam ir tiesības izsludināto izņēmuma stāvokli pagarināt – ik reizi uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts atbildīgās komisijas priekšlik. Nr.17

Atbalstīts. Iekļauts atbildīgās komisijas priekšlik. Nr.17

Atbalstīts

12.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšana

(1) Izņēmuma stāvokli var izsludināt visā valstī vai tās daļā.

(2) Izņēmuma stāvokli izsludina uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

(3) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Ministru kabinetam ir pienākums atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām izdarīt grozījumus lēmumā par izņēmuma stāvokli.

(5) Ministru kabinets atceļ lēmumu par izņēmuma stāvokli pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

(6) Ministru kabinetam ir tiesības izsludināto izņēmuma stāvokli pagarināt – ik reizi uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

(7) Ministru kabineta sēdē piedalās tiesībsargs vai viņa pilnvarota amatpersona, kas izsaka viedokli par izskatāmo lēmumu.

13.pants. Lēmums par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumā par izņēmuma stāvokli norāda:

1) izņēmuma stāvokļa izsludināšanas iemeslu;

2) izņēmuma stāvokļa spēkā stāšanās brīdi un laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā izņēmuma stāvoklis tiek izsludināts;

4) pasākumu kopumu, ko paredzēts īstenot izņēmuma stāvokļa laikā, lai novērstu un pārvarētu valsts apdraudējumu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību;

5) fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus vai papildu pienākumus;

6) saskaņā ar Valsts aizsardzības plānā noteikto par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pilnvaras un uzdevumus valsts apdraudējuma novēršanai;

7) kārtību, kādā Valsts prezidentam, Saeimai un ģenerālprokuroram sniedzama informācija par valsts apdraudējuma pārvarēšanas gaitu;

8) valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu institucionālo padotību (ja to nepieciešams mainīt).

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināts izņēmuma stāvoklis, un laiku, uz kuru tas izsludināts.

18

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 13.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus „saskaņā ar Valsts aizsardzības plānā noteikto”.

Atbalstīts

13.pants. Lēmums par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumā par izņēmuma stāvokli norāda:

1) izņēmuma stāvokļa izsludināšanas iemeslu;

2) izņēmuma stāvokļa spēkā stāšanās brīdi un laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā izņēmuma stāvoklis tiek izsludināts;

4) pasākumu kopumu, ko paredzēts īstenot izņēmuma stāvokļa laikā, lai novērstu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību;

5) fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus vai papildu pienākumus;

6) par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pilnvaras un uzdevumus;

7) kārtību, kādā informācija par valsts apdraudējuma pārvarēšanas gaitu sniedzama Valsts prezidentam, Saeimai un ģenerālprokuroram;

8) valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu institucionālo padotību (ja to nepieciešams mainīt).

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par izņēmuma stāvokli, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināts izņēmuma stāvoklis, un laiku, uz kuru tas izsludināts.

14.pants. Saeimas kompetence

(1) Saeimas Prezidijs nodrošina, ka Ministru kabineta lēmums par izņēmuma stāvokli tiek izskatīts steidzamības kārtībā pirmajā Saeimas sēdē pēc minētā lēmuma saņemšanas.

(2) Ja Saeima, izskatot lēmumu par izņēmuma stāvokli, atzīst to par nepamatotu, lēmums par izņēmuma stāvokli uzreiz zaudē spēku un ieviestie pasākumi tiek nekavējoties atcelti.

19

20

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Saeimas prezidijs Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokli nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

„14.pants. Saeimas kompetence lemt par izņēmuma stāvokļa pamatotību

(1) Saeimas prezidijs Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokli, par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu, kā arī par tādiem grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kuri nosaka papildu tiesību vai teritoriālos ierobežojumus, nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

  (2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku, un ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.”

Atbalstīts. Iekļauts atbildīgās komisijas riekšlik. Nr.20

Atbalstīts

14.pants. Saeimas kompetence lemt par izņēmuma stāvokļa pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokli, vai par tādiem grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

(2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

15.pants. Iedzīvotāju informēšana par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kā arī lēmumu par izņēmuma stāvokļa pagarināšanu vai atcelšanu nekavējoties nosūta rīcībai valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, izziņošanai radio un televīzijā un publicēšanai sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publicē pašvaldību mājaslapās internetā un izvieto redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām, kā arī nodrošina oficiālo elektronisko publikāciju tiešsaistē internetā.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par izņēmuma stāvokli, kā arī citu informāciju par izņēmuma stāvokli un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

21

22

23

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „izmaiņas” ar vārdu „grozījumus”;

svītrot pirmajā daļā vārdus „rīcībai valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdus „radio un televīzijā un publicēšanai”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdus „rīcībai valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām” un vārdus „radio un televīzijā un publicēšanai sabiedriskajos”.                                   

Daļēji atbalstīts. Iekļauts atbildīgās komisijas riekšlik. Nr.23

Atbalstīts. Iekļauts atbildīgās komisijas riekšlik. Nr.23

Atbalstīts

15.pants. Iedzīvotāju informēšana par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kā arī par izņēmuma stāvokļa pagarināšanu vai atcelšanu nekavējoties nosūta izziņošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publicē pašvaldību mājaslapās internetā un izvieto redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām, kā arī nodrošina oficiālo elektronisko publikāciju tiešsaistē internetā.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par izņēmuma stāvokli, kā arī sniedz citu informāciju par izņēmuma stāvokli un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

16.pants. Institūciju pakļautība

Ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai, izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets var:

1) pakļaut sev ikvienu atvasinātu publisku personu, kā arī mainīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu institucionālo padotību;

2) atcelt jebkuru valsts tiešās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas un minēto iestāžu amatpersonas lēmumu.

24

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

„16.pants. Valsts pārvaldes padotība izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai, izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets valsts tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām var grozīt padotības formu, mainīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu padotību konkrētam Ministru kabineta loceklim, tai skaitā aizstāt pārraudzību ar pakļautību.

(2) Ministru kabineta loceklis viņam padotībā esošo un izņēmuma stāvokļa laikā nodoto institūciju uzraudzību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.”

Atbalstīts

16.pants. Valsts pārvaldes padotība izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai, izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets var grozīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu padotības formu, mainīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu padotību konkrētam Ministru kabineta loceklim, tai skaitā aizstāt pārraudzību ar pakļautību.

(2) Ministru kabineta loceklis viņa padotībā esošo un izņēmuma stāvokļa laikā nodoto institūciju uzraudzību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

17.pants. Ministru kabineta tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura Ministru kabinets var noteikt šādus valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus:

1) īpašu režīmu iebraukšanai Latvijā un izbraukšanai no tās, kā arī pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumus;

2) aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī pastāvīgas personas dokumentu pārbaudes;

3) īpašu kārtību vai ierobežojumus sapulču, gājienu un piketu, kā arī citu masu pasākumu organizēšanai vai aizliegumu tos organizēt;

4) ierobežojumus streiku rīkošanai vai aizliegumu tos rīkot;

5) ierobežojumus personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai vai šādas kustības aizliegumu, kā arī robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām valsts robežām;

6) īpašu kārtību pārtikas preču, pirmās nepieciešamības, medikamentu un medicīnas preču, alkoholisko dzērienu, degvielas un energoresursu, kā arī pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, tai skaitā iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm un medicīnas precēm;

7) īpašu kārtību vai ierobežojumus ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu apritei, tai skaitā personu īpašumā esošu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu izņemšanu;

8) stratēģiski svarīgu izejvielu un preču rezervju veidošanu, kā arī aizliegumu noteiktu kategoriju preces un izejvielas izvest no valsts;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām īpašas tiesības izplatīt ar izņēmuma stāvokli saistītu informāciju;

10) pastiprinātus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumus un atsevišķu objektu apsardzību;

11) valsts apdraudējuma pārvarēšanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un mobilizēto civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem;

12) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas;

13) plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanu;

14) uzņemošās valsts atbalsta funkciju nodrošināšanu, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības bruņotos spēkus, kā arī vides, būvniecības un citu normatīvo aktu prasību nepiemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar minēto bruņoto spēku uzņemšanu, izvietošanu un sagatavošanos valsts aizsardzībai nepieciešamā atbalsta sniegšanai;

15) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darba režīmu;

16) īpašu kārtību valsts iestāžu informācijas apritei;

17) iedzīvotāju iesaistīšanu brīvprātīgajos darbos, kas nepieciešami iekšēju nemieru vai ārēju militāru draudu izraisīto katastrofu un to seku likvidēšanai;

18) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 24 stundu laikā bijis iespējams izskatīt apropriācijas izmaiņas un tā nav iebildusi pret tām, kā arī nodrošināt finanšu resursus un maksājumu veikšanu;

19) Ministru prezidentam un finanšu ministram pilnvarojumu pieņemt lēmumus par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas mainīšanu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 24 stundu laikā nav bijis iespējams izskatīt apropriācijas izmaiņas.

(2) Ministru kabinetam, izsludinot izņēmuma stāvokli un īstenojot valsts aizsardzības plānošanas dokumentos paredzētos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, ir tiesības noteikt konkrētajam izņēmuma stāvoklim nepieciešamos ierobežojumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai ir paredzēti likumos, kā arī institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

(3) Finanšu ministram valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos ir tiesības pilnvarot citas amatpersonas finanšu resursu un maksājumu veikšanas nodrošināšanai.

25

26

27

28

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 17.panta pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

„9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par izņēmuma stāvokli;”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 17.panta pirmās daļas 18.punktā vārdus „komisijai 24 stundu laikā ir bijis iespējams izskatīt” ar vārdiem „komisija 24 stundu laikā ir izskatījusi”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 17.panta pirmās daļas 19.punktā vārdus „komisijai 24 stundu laikā nav bijis iespējams izskatīt” ar vārdiem „komisija 24 stundu laikā nav izskatījusi”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izsludinot izņēmuma stāvokli, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā izņēmuma stāvoklī nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

17.pants. Ministru kabineta tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura Ministru kabinets var noteikt:

1) īpašu režīmu iebraukšanai Latvijā un izbraukšanai no tās, kā arī pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumus;

2) aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī pastāvīgas personu dokumentu pārbaudes;

3) īpašu kārtību vai ierobežojumus sapulču, gājienu un piketu, kā arī citu masu pasākumu organizēšanai vai aizliegumu tos organizēt;

4) ierobežojumus streiku rīkošanai vai aizliegumu tos rīkot;

5) ierobežojumus personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai vai šādas kustības aizliegumu, kā arī robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām valsts robežām;

6) īpašu kārtību pārtikas preču, pirmās nepieciešamības, medikamentu un medicīnas preču, alkoholisko dzērienu, degvielas un energoresursu, kā arī pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, tai skaitā iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm un medicīnas precēm;

7) īpašu kārtību vai ierobežojumus ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu apritei, tai skaitā personu īpašumā esošu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu izņemšanu;

8) stratēģiski svarīgu izejvielu un preču rezervju veidošanu, kā arī aizliegumu noteiktu kategoriju preces un izejvielas izvest no valsts;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par izņēmuma stāvokli;

10) pastiprinātus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumus un atsevišķu objektu apsardzību;

11) valsts apdraudējuma pārvarēšanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un mobilizēto civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem;

12) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas;

13) plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanu;

14) uzņemošās valsts atbalsta funkciju nodrošināšanu, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības bruņotos spēkus, kā arī vides, būvniecības un citu normatīvo aktu prasību nepiemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar minēto bruņoto spēku uzņemšanu, izvietošanu un sagatavošanos valsts aizsardzībai nepieciešamā atbalsta sniegšanai;

15) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darba režīmu;

16) īpašu kārtību valsts iestāžu informācijas apritei;

17) iedzīvotāju iesaistīšanu brīvprātīgajos darbos, kas nepieciešami iekšēju nemieru vai ārēju militāru draudu izraisīto katastrofu un to seku likvidēšanai;

18) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24 stundu laikā ir izskatījusi apropriācijas izmaiņas un nav iebildusi pret tām, kā arī nodrošināt finanšu resursus un maksājumu veikšanu;

19) Ministru prezidentam un finanšu ministram pilnvarojumu pieņemt lēmumus par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas mainīšanu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24 stundu laikā nav izskatījusi apropriācijas izmaiņas.

(2) Izsludinot izņēmuma stāvokli, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā izņēmuma stāvoklī nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

(3) Finanšu ministram valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos ir tiesības pilnvarot citas amatpersonas finanšu resursu un maksājumu veikšanas nodrošināšanai.

18.pants. Par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

Par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, pamatojoties uz šā likuma 13.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteikto pilnvarojumu un ņemot vērā valsts apdraudējuma veidu, intensitāti un raksturu, ir tiesīgas:

1) aizturēt personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus, un nodot tās tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai;

2) izņemt personu īpašumā esošus ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un pirotehniskos izstrādājumus, noteiktas bīstamās ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas;

3) iekļūt privātā īpašumā (nekavējoties par to informējot nekustamā īpašuma valdītāju), lai novērstu draudus cilvēku dzīvībai, kā arī tad, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

4) veikt fizisko personu un to kustamā īpašuma evakuāciju, tai skaitā piespiedu pārvietošanu, lai nodrošinātu šo fizisko personu un to īpašumu drošību, kā arī tad, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

5) pārņemt turējumā fizisko un juridisko personu īpašumu (kustamo un nekustamo mantu), ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

6) apturēt personām normatīvajos aktos paredzēto un piešķirto tiesību (licenču, atļauju, sertifikātu) darbību, kā arī piešķirt šādas tiesības, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

7) izraidīt ārzemniekus, ja tie liek šķēršļus izņēmuma stāvokļa īstenošanai vai nodarbojas ar propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

8) kontrolēt korespondenci, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

9) izbeigt plašsaziņas līdzekļu darbību (tai skaitā uzlikt arestu to produkcijai), anulēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas, kā arī apturēt un izbeigt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, ja tie izplata nacionālo drošību apdraudošu informāciju vai nodarbojas ar propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

10) veikt apdraudējumu novēršanas pasākumus elektroniskās informācijas telpā, kā arī ierobežot elektronisko sakaru tīklu darbību un elektronisko sakaru lietošanu, lai novērstu vai apturētu nacionālo drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu vai propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

11) bloķēt apraidi vai retranslāciju, lai novērstu vai apturētu nacionālo drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu vai propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

12) veikt informatīvas operācijas (informatīvus valsts aizsardzības pasākumus ārējā ienaidnieka ietekmēšanai), ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai.

29

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

18.pantā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

„Lai īstenotu šā likuma 13.panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteikto un atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ir tiesīgas:”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

 „12) veikt nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai nepieciešamus informatīvus pasākumus.”

Atbalstīts

18.pants. Par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

Lai īstenotu šā likuma 13.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteikto, par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura ir tiesīgas:

1) aizturēt personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus, un nodot tās tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai;

2) izņemt personu īpašumā esošus ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un pirotehniskos izstrādājumus, noteiktas bīstamās ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas;

3) iekļūt privātā īpašumā (nekavējoties par to informējot nekustamā īpašuma valdītāju), ja nepieciešams novērst draudus cilvēku dzīvībai, kā arī tad, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

4) veikt fizisko personu un to kustamā īpašuma evakuāciju, tai skaitā piespiedu pārvietošanu, ja nepieciešams nodrošināt šo fizisko personu un to īpašuma drošību, kā arī tad, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

5) pārņemt turējumā fizisko un juridisko personu īpašumu (kustamo un nekustamo mantu), ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

6) apturēt personām normatīvajos aktos paredzēto un piešķirto tiesību (licenču, atļauju, sertifikātu) darbību, kā arī piešķirt šādas tiesības, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

7) izraidīt ārzemniekus, ja tie liek šķēršļus izņēmuma stāvokļa īstenošanai vai nodarbojas ar propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

8) kontrolēt korespondenci, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

9) izbeigt plašsaziņas līdzekļu darbību (tai skaitā uzlikt arestu to produkcijai), anulēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas, kā arī apturēt un izbeigt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, ja tie izplata nacionālo drošību apdraudošu informāciju vai nodarbojas ar propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

10) veikt apdraudējumu novēršanas pasākumus elektroniskās informācijas telpā, kā arī ierobežot elektronisko sakaru tīklu darbību un elektronisko sakaru lietošanu, lai novērstu vai apturētu nacionālo drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu vai propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

11) bloķēt apraidi vai retranslāciju, lai novērstu vai apturētu nacionālo drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu vai propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

12) veikt nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai nepieciešamus informatīvus pasākumus.

IV nodaļa

Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieļaujamais

tiesību ierobežojumu apjoms un pieņemto pārvaldes

lēmumu tiesiskuma pārbaude

IV nodaļa

Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieļaujamais

tiesību ierobežojumu apjoms un pieņemto pārvaldes

lēmumu tiesiskuma pārbaude

19.pants. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieļaujamais tiesību ierobežojumu apjoms

(1) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā visām fiziskajām un juridiskajām personām jāpakļaujas valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, kā arī to amatpersonu likumīgajām prasībām.

(2) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt leģitīmiem, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.

(3) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa režīma nodrošināšanas pasākumi veicami tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai. Ārkārtējā situācija un izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai teritorijās, kurās attiecīgais tiesiskais režīms nav izsludināts.

(4) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa režīma nodrošināšanas pasākumi nevar būt pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas ir saistošas Latvijas Republikai.

(5) Ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu Latvijas Republikas Satversmē minēto institūciju kompetences ierobežošanai.

(6) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā personu izdarītie pārkāpumi izskatāmi atbilstoši noteiktajai tiesu iekārtai saskaņā ar spēkā esošajiem sodu un procesuālajiem likumiem.

(7) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu, ja to īpašumu (kustamo un nekustamo mantu) pārņemušas turējumā iestādes nacionālās drošības un valsts aizsardzības vajadzībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā personām kompensējami zaudējumi no to īpašuma pārņemšanas valsts iestāžu turējumā.

30

31

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 19.panta sestajā daļā vārdus „atbilstoši noteiktajai tiesu iekārtai saskaņā ar spēkā esošajiem sodu un procesuālajiem likumiem” ar vārdiem „saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem”.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis:

Izteikt 19.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības uz radušos zaudējumu atbilstošu atlīdzinājumu, ja ir notikusi viņu īpašuma (kustamās un nekustamās mantas) pārņemšana turējumā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kompensējami zaudējumi no personu īpašuma pārņemšanas valsts un pašvaldību institūciju turējumā.”

Atbalstīts

Atbalstīts

19.pants. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieļaujamais tiesību ierobežojumu apjoms

(1) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā visām fiziskajām un juridiskajām personām jāpakļaujas valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, kā arī to amatpersonu likumīgajām prasībām.

(2) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt leģitīmiem, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.

(3) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi veicami tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai. Ārkārtējā situācija un izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai teritorijās, kurās attiecīgais tiesiskais režīms nav izsludināts.

(4) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi nevar būt pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas ir saistošas Latvijas Republikai.

(5) Ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu Latvijas Republikas Satversmē minēto institūciju kompetences ierobežošanai.

(6) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā personu izdarītie pārkāpumi izskatāmi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

(7) Fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašums (kustamā un nekustamā manta) pārņemts turējumā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām, ir tiesības uz tām radušos zaudējumu atbilstošu atlīdzinājumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā personām kompensējami zaudējumi, kas radušies sakarā ar to īpašuma pārņemšanu valsts vai pašvaldību institūciju turējumā.

20.pants. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemto administratīvo aktu tiesiskuma pārbaude

(1) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību apstrīd, pārsūdz un izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, ja tas ir noteikts ar likumu vai pieņemtais lēmums ir tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

(2) Pieņemto lēmumu, kas ir tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, var apstrīdēt visā īpašā tiesiskā režīma spēkā esamības laikā, kā arī viena mēneša laikā pēc īpašā tiesiskā režīma atcelšanas. Citus administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību šādā termiņā var apstrīdēt tikai tādā gadījumā, ja īpašais tiesiskais režīms ir ietekmējis sūdzības iesniegšanas iespējas un persona to var objektīvi pamatot.

32

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 20.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību, ja attiecīgais lēmums tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī citos likumos paredzētos gadījumos.”

Atbalstīts

20.pants. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemto administratīvo aktu tiesiskuma pārbaude

(1) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību apstrīd, pārsūdz un izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, ja attiecīgais lēmums ir tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī citos likumā paredzētos gadījumos.

(2) Lēmumu, kas ir tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, var apstrīdēt visā īpašā tiesiskā režīma spēkā esamības laikā, kā arī viena mēneša laikā pēc īpašā tiesiskā režīma atcelšanas. Citus administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību šādā termiņā var apstrīdēt tikai tādā gadījumā, ja īpašais tiesiskais režīms ir ietekmējis sūdzības iesniegšanas iespējas un persona to var objektīvi pamatot.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par izņēmuma stāvokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.; 2003, 22.nr.; 2006, 24.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā personām kompensējami zaudējumi no to īpašuma pārņemšanas valsts iestāžu turējumā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par izņēmuma stāvokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.; 2003, 22.nr.; 2006, 24.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā personām kompensējami zaudējumi, kas radušies sakarā ar to īpašuma pārņemšanu valsts vai pašvaldību institūciju turējumā.