Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(8)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”

Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”

Izdarīt likumā “Par zemes dzīlēm” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 22.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 106., 178., 205.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par zemes dzīlēm” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 22.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 106., 178., 205.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) augsne — virsējais irdenais zemes garozas slānis, kas veidojies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un kam piemīt dabiska auglība;

2) bieži sastopamie derīgie izrakteņi — Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekamā daudzumā esoši derīgie izrakteņi;

2¹) bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja - administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās un noteiktu laiku, ievērojot atļaujas noteikumus;

3) derīgie izrakteņi — neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga;

4) derīgo izrakteņu atradne — dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama;

5) derīgo izrakteņu atradņu reģistrs — datu sakopojums par derīgo izrakteņu krājumiem atradnēs un to kvalitāti;

6) derīgo izrakteņu ieguve — darbu komplekss derīgo izrakteņu atdalīšanai no to dabiskās vides;

7) derīgo izrakteņu izpēte — licences laukumā veicami ģeoloģiski, ģeofizikāli, ģeoķīmiski un tehniski darbi, kuru mērķis ir noteikt derīgo izrakteņu kvalitāti un krājumus atradnē, kā arī novērtēt derīgo izrakteņu atradnes komerciālo nozīmi;

8) derīgo izrakteņu krājumu bilance — datu sakopojums attiecībā uz noteiktu laika periodu par derīgo izrakteņu ieguves apjomiem, krājumu zudumiem un atlikušajiem derīgo izrakteņu krājumiem;

9) derīgo izrakteņu meklēšana — mērķorientēta ģeoloģiskā izpēte nolūkā atrast turpmākai izpētei perspektīvas derīgo izrakteņu iegulas;

10) grodu aka — ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

11) ģeoloģiskā informācija — dati par zemes dzīļu uzbūvi, īpašībām un resursiem;

12) ģeoloģiskā izpēte — visu veidu ģeoloģiskie darbi, to skaitā ģeoloģiskie pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot zemes dzīļu uzbūvi, sastāvu, īpašības, stāvokli, kā arī derīgo izrakteņu un zemes dzīļu derīgo īpašību izplatības un izvietojuma likumsakarības;

13) ūdens ieguves urbums — ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

14) licences laukums — konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā;

15) ogļūdeņraži — neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze un gāzes kondensāti;

15¹) pazemes būves — tuneļi, mākslīgās alas, šahtas, patvertnes, kā arī ogļūdeņražu un ogļskābās gāzes glabātavas ģeoloģiskajās struktūrās;

15²) zemes dzīļu derīgās īpašības — iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā;

1.      Papildināt  1.pantu ar 15.³, 15.⁴, 15.⁵ un 15.⁶ punktu šādā redakcijā:

“15³) ogļūdeņražu meklēšana — teritorijas ģeofizikālā un ģeoķīmiskā izpēte un datu apstrāde, lai analizētu tās ģeoloģisko uzbūvi un novērtētu ogļūdeņražu iegulu potenciālo izplatību;

1. Papildināt 1.pantu ar 15.³, 15.⁴, 15.⁵ un 15.⁶ punktu šādā redakcijā:

“15³) ogļūdeņražu meklēšana — teritorijas ģeofizikālā un ģeoķīmiskā izpēte un datu apstrāde, lai analizētu tās ģeoloģisko uzbūvi un novērtētu ogļūdeņražu iegulu potenciālo izplatību;

15⁴) ogļūdeņražu izpēte — ogļūdeņražu ģeoloģiskā, ģeofizikālā un ģeoķīmiskā izpēte, izpētes urbuma ierīkošana, izpētes darbi urbumā, tai skaitā serdes pacelšana, ģeofizikālā izpēte, eksperimentālā urbuma šķidruma (arī ogļūdeņražu) atsūknēšana, kvalitātes testēšana un citi darbi, lai novērtētu un izvēlētos ieguves tehnoloģijas un aprēķinātu ogļūdeņražu krājumus;

Redakc. preciz.

15⁴) ogļūdeņražu izpēte — ogļūdeņražu ģeoloģiskā, ģeofizikālā un ģeoķīmiskā izpēte, izpētes urbuma ierīkošana, izpētes darbi urbumā, tai skaitā serdes pacelšana, ģeofizikālā izpēte, eksperimentālā urbuma šķidruma (arī ogļūdeņražu) atsūknēšana, kvalitātes testēšana un citi darbi, lai novērtētu un izvēlētos ieguves tehnoloģijas un aprēķinātu ogļūdeņražu krājumus;

15⁵) eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve — izpētes laikā veikta ogļūdeņražu sūknēšana no ogļūdeņražu izpētes urbuma, ogļūdeņražu sastāva un kvalitātes testēšana, lai noteiktu ogļūdeņražu iegulas lielumu, ogļūdeņražu sastāvu, kā arī efektīvāko piemērojamo tehnoloģiju ogļūdeņražu ieguvei;

1

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 1. pantā (likuma 1. panta 15.⁵ punktā) vārdu ‘’izpētes’’. ar terminu ‘’ogļūdeņražu izpētes’’.

Atbalstīts

Redakc. preciz.

15⁵) eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve — ogļūdeņražu izpētes laikā veikta to sūknēšana no ogļūdeņražu izpētes urbuma, ogļūdeņražu sastāva un kvalitātes testēšana, lai noteiktu ogļūdeņražu iegulas lielumu, to sastāvu, kā arī efektīvāko piemērojamo tehnoloģiju ogļūdeņražu ieguvei;

15⁶) ogļūdeņražu ieguve — ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides, lai gūtu peļņu no šo ogļūdeņražu pārdošanas;”.

15⁶) ogļūdeņražu ieguve — ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides, lai gūtu peļņu no šo ogļūdeņražu pārdošanas;”.

16) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

17) valsts nozīmes derīgie izrakteņi — ogļūdeņraži [neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze] un pazemes ūdeņi (saldūdeņi, minerālūdeņi, termālie ūdeņi un rūpniecībā izmantojamie ūdeņi);

18) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne — Ministru kabineta noteikta atradne, kura atrodas Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā derīgā izrakteņa;

19) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals — Ministru kabineta noteikti zemes garozas iecirkņi Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuros ir noteiktas zemes dzīļu īpašības un kuru lietošanai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās;

20) zemes dzīles — zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes, iekšzemes un jūras ūdeņiem līdz dziļumam, kurā ekonomiski un tehniski ir iespējama tās izmantošana;

21) zemes dzīļu izmantošana — ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana;

22) zemes dzīļu izmantošanas licence — administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot licences noteikumus;

23) zemes garoza — zemes ārējā cietā daļa, kuras biezums Latvijā ir 40—64 km;

24) zemes dzīļu fonds — visas izmantojamās un neizmantojamās zemes dzīles Latvijas teritorijā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā neatkarīgi no to piederības (īpašnieka);

25) zemes dzīļu monitorings — zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma;

26) zemes dzīļu fonda valsts ģeoloģiskā pārraudzība — normatīvajos aktos noteikta pasākumu sistēma, kuras uzdevums ir raudzīties, kā tiek ievērota tiesību aktos, normatīvajos dokumentos un atļaujās vai licencēs noteiktā zemes dzīļu izmantošanas kārtība (derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes atbilstības programma un sasniegto rezultātu izvērtēšana, derīgo izrakteņu krājumu akcepts un uzskaite).

8.pants. Zemes dzīļu izmantotāji

(1) Zemes dzīles izmanto:

1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

2) zemes īpašnieka pilnvarotā persona;

3) persona, kas ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids. Šis līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanai. Ja Ministru kabineta noteiktajos gadījumos zemes dzīļu izmantošanas licenci izsniedz zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas Republikas teritorijā, līgumu ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēdz pirms zemes dzīļu izmantošanas uzsākšanas;

4) iekšzemes publiskajos ūdeņos — persona, kurai izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai dabas resursu lietošanas atļauja;

5) Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Ministru kabineta noteiktajos licenču laukumos — persona, kurai izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai dabas resursu lietošanas atļauja.

 (2) Ministru kabinets nosaka:

1) zemes dzīļu izmantošanas kārtību publiskajos ūdeņos;

2) zemes dzīļu izmantošanas kārtību Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

2. Papildināt 8.panta otro daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) derīgo izrakteņu ieguves kārtību;

2. Papildināt 8.panta otro daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) derīgo izrakteņu ieguves kārtību;

4) zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību, ja publiska persona iznomā zemi zemes dzīļu izmantošanai.”

4) zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību, ja publiska persona iznomā zemi zemes dzīļu izmantošanai.”

9.pants. Zemes dzīļu izmantošanas termiņi

Zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz, kā arī valsts vai pašvaldības zemi zemes dzīļu izmantošanai iznomā vai nodod lietošanā uz šādiem termiņiem:

1) ģeoloģiskajai, hidroģeoloģiskajai, inženierģeoloģiskajai, ģeoekoloģiskajai vai ģeofizikālajai izpētei, derīgo izrakteņu izpētei, zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidei vai monitoringa veikšanai — uz laiku līdz pieciem gadiem;

2) ogļūdeņražu izpētei — uz laiku līdz 10 gadiem;

2

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt likumprojekta 9.pantu ar jaunu 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2.¹) eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā neatkarīgi no tajā izmantoto urbumu skaita, zemes dzīļu izmantošanas licencē noteiktās ogļūdeņražu izpētes laikā var veikt ne ilgāk kā 180 dienas.”

Neatbalstīts

3) derīgo izrakteņu meklēšanai — uz laiku līdz pieciem gadiem;

4) urbuma ierīkošanai, konservācijai vai likvidācijai — uz laiku līdz vienam gadam;

5) derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai — uz laiku līdz 25 gadiem;

6) ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai — uz laiku līdz 30 gadiem.

10.pants. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot šā likuma 11.pantā minētos gadījumus) saņemta:

1) vietējās pašvaldības izsniegta atļauja - šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

2) Ekonomikas ministrijas izsniegta licence - šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) Valsts vides dienesta izsniegta licence:

a) gadījumā, kad bieži sastopamo derīgo izrakteņu atradne ietilpst vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā,

b) gadījumā, kad derīgo izrakteņu atradnē papildus bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem ir akceptēti citu derīgo izrakteņu krājumi,

c) gadījumā, kad derīgos izrakteņus iegūst pašvaldība,

d) gadījumā, kad zemes dzīles izmanto publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā,

e) visos pārējos gadījumos.

(2) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos attiecībā uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi zemes dzīļu izmantošanas licenci derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot ogļūdeņražu ieguvi, vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz personai, kura uzvarējusi konkursā vai izsolē par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu.

(2¹) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad licence izsniedzama zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā.

(2²) Zemes dzīļu izmantošanai publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedz konkursa kārtībā. Ja zemes dzīļu izmantošanas licence nepieciešama ar būvju būvniecību, ierīkošanu vai ekspluatāciju jūrā saistītai ģeoloģiskajai izpētei, konkursu nerīko un minēto licenci izsniedz vienai no šādām personām:

1) personai, kura saskaņā ar jūras vides aizsardzības un pārvaldības normatīvajiem aktiem ir saņēmusi atļauju vai licenci attiecīgā licences laukuma jūrā izmantošanai būvju būvniecībai, ierīkošanai, tai skaitā ar to saistītajai izpētei, un ekspluatācijai;

2) personai, kura noslēgusi rakstveida līgumu par ģeoloģiskās izpētes veikšanu ar šīs daļas 1.punktā minēto personu.

(3) Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedz konkursa kārtībā. Konkursa nolikumu izstrādā un apstiprina Valsts vides dienests.

(4) Par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi maksājama valsts nodeva. Nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. Papildināt 10.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Valsts vides dienests izsniedz ieguves atkritumu  glabāšanas atļaujas. Valsts vides dienests iesniegumu par ieguves atkritumu glabāšanas atļauju izskata un lēmumu pieņem termiņā, kas nav ilgāks par 60 dienām.”

3. Papildināt 10.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Valsts vides dienests izsniedz ieguves atkritumu glabāšanas atļaujas. Valsts vides dienests iesniegumu par ieguves atkritumu glabāšanas atļauju izskata un lēmumu pieņem termiņā, kas nav ilgāks par 60 dienām.”

(5) Ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot pašvaldību ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai vai to īpašumā esošo ēku uzturēšanai, tad, pamatojoties uz pašvaldību pieprasījumu un nosakot šiem darbiem nepieciešamos ieguves limitus, par zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanu pašvaldībām attiecībā uz to īpašumā esošo vai tām pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi valsts nodeva nav jāmaksā.

(6) Zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas aizliegts ieķīlāt, pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt. Ja mainās zemes dzīļu izmantotājs, agrāk izsniegtā licence vai atļauja zaudē spēku, bet jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai atļauju bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus. Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences var atsavināt saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu.

(7) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtību un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību, kā arī noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā reglamentē Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi reglamentē arī valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona.

(8) Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas noteikumus katram nogabalam atsevišķi nosaka Ministru kabinets.

(9) Pazemes ūdeņus izmanto, ja saskaņota ūdens ieguves urbuma vai avota pase vai akceptēti pazemes ūdeņu atradnes krājumi un saņemta atradnes pase. Vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms ūdens ieguves uzsākšanas ir jāsaņem ūdens resursu lietošanas atļauja vai attiecīga atļauja piesārņojošās darbības veikšanai.

(10) Derīgo izrakteņu ieguves atļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(11) Derīgos izrakteņus, izņemot ogļūdeņražus un pazemes ūdeņus, iegūst, ja akceptēti derīgo izrakteņu krājumi, saņemta atradnes pase un izstrādāts derīgo izrakteņu ieguves projekts (ja zemes dzīļu izmantošanu regulējošie normatīvie akti noteic, ka šāds projekts ir nepieciešams). Pases saturu nosaka Ministru kabinets.

(12) Par ogļūdeņražu ieguvi maksājama valsts nodeva. Nodevas apmēru, aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13) Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences var atsavināt. Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences ieguvējam ir jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un jāuzņemas visas licencē noteiktās saistības. Licences izdevējs jaunajam ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences ieguvējam izsniedz licenci ar tiem pašiem nosacījumiem, nemainot iepriekš izsniegtās licences termiņu. Licenciāta maiņas kārtību un nosacījumus reglamentē Ministru kabinets.

 (14) Zemes dzīļu izmantotājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā maksā ikgadēju valsts nodevu valsts pamatbudžetā par tiesībām izmantot zemes dzīles publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, kā arī ģeoloģisko izpēti, kas saistīta ar būvju būvniecību, ierīkošanu un ekspluatāciju jūrā un kas notiek saskaņā ar jūras vides aizsardzības un pārvaldības normatīvajiem aktiem.

3

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt likumprojekta 10.pantu ar jaunu piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(15) Ogļūdeņražu ieguves urbumu uz sauszemes drīkst ierīkot tikai tā, lai urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu būtu ne tuvāk par 100 metriem no jebkura, konkrētajā licences laukumā neiekļauta, zemes īpašuma robežas, izņemot gadījumu, ja zemes dzīļu izmantotājs ir saņēmis attiecīgā zemes īpašuma īpašnieka rakstisku atļauju ierīkot urbumu citādi, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu nedrīkst atrasties ārpus attiecīgā licences laukuma.”

Neatbalstīts

14.pants. Zemes dzīļu izmantotāju pienākumi

Zemes dzīļu izmantotāju pienākums ir:

1) ievērot normatīvo aktu prasības, zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai dabas resursu ieguves atļaujas nosacījumus, veicot darbus, kas saistīti ar zemes dzīļu izmantošanu;

2) ievērot Ministru kabineta apstiprināto derīgo izrakteņu ieguves kārtību;

3) zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes gaitā nodrošināt ģeoloģiskās dokumentācijas sagatavošanu un gādāt par tās saglabāšanu;

4) iesniegt valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” atļaujā vai licencē noteiktajā kārtībā un termiņos ģeoloģisko informāciju, kā arī iegūtos datus par derīgo izrakteņu krājumiem un to īpašībām;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt nepieciešamos pārskatus par zemes dzīļu izmantošanu;

6) ievērot standartus, normas un noteikumus, kas reglamentē vides aizsardzību, kultūras pieminekļu aizsardzību, zemes transformāciju, kā arī būvju un citu objektu aizsardzību, un nepieļaut, ka zemes dzīļu izmantošana atstātu kaitīgu ietekmi uz tiem; zemes dzīļu izmantotājiem nav jāuzņemas atbildība par iepriekšējo izmantotāju pieļautajām atkāpēm no attiecīgajiem standartiem, normām un noteikumiem;

4. 14.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ievērot vides aizsardzību, kultūras pieminekļu aizsardzību, zemes lietošanas kategorijas maiņu, kā arī būvju un citu objektu aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nepieļaut, ka zemes dzīļu izmantošana atstātu kaitīgu ietekmi uz tiem; zemes dzīļu izmantotājiem nav jāuzņemas atbildība par iepriekšējo izmantotāju pieļautajām atkāpēm no attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;”;

4

5

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 4. pantā (likuma 14. panta 6. punktā) vārdu ‘’kategorijas’’ ar vārdu ‘’lietošanas veidu’’.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 4. pantā (likuma 14. panta 6. punktā) vārdus ‘’pieļautajām atkāpēm no attiecīgajiem normatīvajiem aktiem’’ ar vārdiem ‘’pieļautajiem attiecīgo normatīvo aktu pārkāpumiem’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

4. 14.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ievērot vides aizsardzību, kultūras pieminekļu aizsardzību, zemes lietošanas veidu maiņu, kā arī būvju un citu objektu aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nepieļaut, ka zemes dzīļu izmantošana atstātu kaitīgu ietekmi uz tiem; zemes dzīļu izmantotājiem nav jāuzņemas atbildība par iepriekšējo izmantotāju pieļautajiem attiecīgo normatīvo aktu pārkāpumiem;”;

7) noņemt un saglabāt auglīgo augsnes daļu rekultivācijai;

8) uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā vai licencē norādītajā termiņā;

9) (izslēgts ar 17.06.2010. likumu);

10) apturēt vai ierobežot zemes dzīļu izmantošanu, ja atklājas zinātnei, kultūrai un vides aizsardzībai nozīmīgi ģeoloģiskie veidojumi, meteorīti, arheoloģiskie vai citi objekti, kā arī nekavējoties ziņot par atklājumu atļaujas vai licences izsniedzējam, ja nepieciešams — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Ja turpmāka zemes dzīļu izmantošana apdraud vai bojā šos objektus, zemes dzīļu izmantošana jāpārtrauc;

11) apsaimniekot ieguves atkritumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību.

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kompensēt valstij ar atmežošanu saistīto negatīvo seku novēršanas izdevumus (ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta mežā) atbilstoši normatīvajiem aktiem meža un ar to saistīto darbību jomā.”

6

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 4. pantā (likuma 14. panta 12. punktā) vārdus ‘’ar atmežošanu saistīto negatīvo seku novēršanas izdevumus’’ ar vārdiem ‘’ ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus’’, tādējādi saskaņojot terminoloģiju ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu.

Atbalstīts

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kompensēt valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus (ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta mežā) atbilstoši normatīvajiem aktiem meža un ar to saistīto darbību jomā.”

23.pants. Ģeoloģiskās informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas pamatnoteikumi

(1) Ģeoloģiskās izpētes un zinātnisko pētījumu, kā arī zemes dzīļu monitoringa rezultātā vai cita veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā informācija pieder valstij, ja šie darbi veikti par valsts budžeta vai pašvaldību līdzekļiem. Ja šāda informācija iegūta pēc juridisko vai fizisko personu pasūtījuma un par to līdzekļiem, tā pieder attiecīgajai juridiskajai vai fiziskajai personai.

(2) Pašvaldībai, ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai neatkarīgi no darbu finansēšanas veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija jānodod valstij valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” personā bez maksas, noslēdzot līgumu par tās izmantošanu. Informāciju, kas iegūta ogļūdeņražu ģeoloģiskās izpētes rezultātā, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbos, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” iesniedz arī Ekonomikas ministrijai. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informāciju apkopo, apstrādā un uzglabā, kā arī nodrošina tās pieejamību.

 (3) Ģeoloģiskās informācijas īpašnieks nedrīkst aizliegt izmantot informāciju, ja tās neizmantošanas rezultātā var rasties potenciāli ekoloģiski bīstamas situācijas, ekoloģiski bīstamas situācijas vai ekoloģisko nelaimju situācijas.

5. 23.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģeoloģiskās informācijas īpašnieks nedrīkst aizliegt izmantot informāciju, ja ir radies kaitējums videi vai informācijas neizmantošanas dēļ tāds varētu rasties.”;

5. 23.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģeoloģiskās informācijas īpašnieks nedrīkst aizliegt izmantot informāciju, ja ir radies kaitējums videi vai informācijas neizmantošanas dēļ tāds varētu rasties.”;

(3¹) Ģeoloģiskās informācijas sistēma ir valsts īpašums. Šajā sistēmā ietilpst valsts ģeoloģijas fonds, arhīvs, ģeoloģiski tehniskās literatūras bibliotēka, urbumu seržu glabātava un tajā izveidotās kolekcijas, par valsts budžeta līdzekļiem izstrādātās elektroniskās informācijas sistēmas un citi dati.

(4) Ģeoloģiskās informācijas sistēmas saturu un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ierobežotas pieejamības informācijas statuss (izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā minēto gadījumu) ir ģeoloģiskajai informācijai un paraugiem, kas iegūti:

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ierobežotas pieejamības informācijas statuss (izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā minēto gadījumu) ir ģeoloģiskajai informācijai un paraugiem, kas iegūti:

1) ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē uz sauszemes, — 10 gadus no informācijas nodošanas centram;

1) ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē uz sauszemes, — 10 gadus no informācijas nodošanas centram;

2) ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē jūrā, — visu attiecīgās zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laiku.

2) ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē jūrā, — visu attiecīgās zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laiku.

(6) Ģeoloģiskajai informācijai, kas nav minēta šā panta piektajā daļā, ierobežotas pieejamības informācijas statuss (izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu) ir pieci gadi, ja informācijas īpašnieks to norādījis, nododot valstij ģeoloģisko informāciju.”

(6) Ģeoloģiskajai informācijai, kas nav minēta šā panta piektajā daļā, ierobežotas pieejamības informācijas statuss (izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu) ir pieci gadi, ja informācijas īpašnieks to norādījis, nododot valstij ģeoloģisko informāciju.”

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Zemes dzīļu kodeksa apstiprināšanu", Latvijas Zemes dzīļu kodekss (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1976, 23. nr.; 1980, 9. nr.; 1982, 52. nr.; 1985, 1. nr.; 1988, 1. nr.).

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā apstiprina valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu sarakstu.

3. Līdz valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu saraksta apstiprināšanai par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm uzskatāmas Ministru padomes 1991.gada 13.novembra lēmumā nr. 316 "Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu saraksta apstiprināšanu" minētās rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu atradnes.

4. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izstrādā noteikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību; noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licencēšanas kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumus.

5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumi Nr.239 "Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumi Nr.307 "Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība";

3) Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumi Nr.412 "Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā";

4) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.51 "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi";

5) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.52 "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība".

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.septembrim izdod:

1) šā likuma 12.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus;

2) šā likuma 14.panta 2.punktā minētos noteikumus.

7. Ja zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana uzsākta pirms 2004.gada 16.decembrī pieņemto šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas, zemes dzīļu izmantotājam nav jāsaņem derīgo izrakteņu ieguves atļauja vai zemes dzīļu izmantošanas licence līdz noslēgtā līguma par zemes dzīļu izmantošanu termiņa beigām. Šiem zemes dzīļu izmantotājiem līdz atļaujas (licences) saņemšanai jāievēro zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī jāsniedz attiecīgajai vides aizsardzības iestādei visa ar zemes dzīļu izmantošanu saistītā ģeoloģiskā informācija.

8. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.449 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība" un Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.691 "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas tiek izsniegtas par maksu saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība".

10. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.maijam izdod šā likuma 14.panta 11.punktā minētos noteikumus.

11. Šā likuma 14.panta 11.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.

12. Ministru kabinets līdz 2009.gada 7.augustam izdod šā likuma 10.panta divpadsmitajā daļā minētos noteikumus.

13. (Izslēgts ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)

14. Grozījumi šā likuma 4.panta trešajā un piektajā daļā, 5.panta pirmajā daļā, 10.panta pirmajā un vienpadsmitajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 14.panta 4. un 10.punktā, 16.panta ceturtajā daļā, 17.panta otrajā daļā un 23.panta otrajā daļā par kompetentās institūcijas maiņu stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.

15. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.septembrim izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

16. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

17. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.septembrim izdod šā likuma 10.panta otrajā un vienpadsmitajā daļā, kā arī 23.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.448 “Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību” un Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumi Nr.280 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.septembrim izdod šā likuma 10.panta trīspadsmitajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumi Nr.597 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apjomu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta 2.¹ un četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.

20. Šā likuma 10.panta četrpadsmitā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

21. Grozījumi šā likuma 10.panta 2.² daļā stājas spēkā vienlaikus ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:

“22. Grozījums šā likuma 8.pantā par zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību, ja publiska persona iznomā zemi zemes dzīļu izmantošanai, stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī.

7

Atbildīgā komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 22. punktā vārdu „aprīlī ” ar vārdu „novembrī”.

Atbalstīts

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:

“22. Grozījums šā likuma 8.pantā par zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību, ja publiska persona iznomā zemi zemes dzīļu izmantošanai, stājas spēkā 2013.gada 1.novembrī.”

8

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

papildināt pārejas noteikumus ar 24.punktu šādā redakcijā:

„24. Zemes dzīļu izmantotājam, kuram ir izsniegta licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei līdz šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai, ir tiesības licences laukumā esošo ogļūdeņražu izpētes urbumu, kas izurbti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, vietā veikt ogļūdeņražu ieguves urbumu būvniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, neievērojot šā likuma 10.panta piecpadsmitajā daļā noteikto, izņemot prasību, ka urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu nedrīkst atrasties ārpus attiecīgā licences laukuma.”

Neatbalstīts