Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 46 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

37.pants. Administratīvās atbildības noilgums

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par šā kodeksa 166.⁶ pantā [ja pārkāpumus izdarījusi politiskā partija (organizācija) vai politisko partiju (organizāciju) apvienība], par divpadsmitajā “c” nodaļā un 204.² pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzsākt viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

1

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt 37. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„37.pants. Lietvedības uzsākšanas noilgums”.

Atbalstīts

1. Izteikt 37. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„37.pants. Lietvedības uzsākšanas noilgums”.

2

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt kodeksu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

„37.¹ pants. Administratīvās atbildības noilgums

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja viena gada laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.”

Atbalstīts

2. Papildināt kodeksu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

„37.¹ pants. Administratīvās atbildības noilgums

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja viena gada laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.”

41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

(1) Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

(2) Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

3

Juridiskā komisija

Izteikt 41.panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.”;

Atbalstīts

3. 41.pantā:

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.”;

(3) Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskajai personai — no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.

(4) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

(5) Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

4

5

Juridiskā komisija

Izteikt 41.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„Par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”;

Juridiskā komisija

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.”

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„Par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.”

41.⁵ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

(1) Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, —

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

(2) Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem —

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem

6

Juridiskā komisija

Papildināt 41.⁵ panta otro daļu pēc vārda „līdzekļiem” ar vārdiem „ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai”;

Atbalstīts

4. 41.⁵ pantā:

papildināt otrās daļas dispozīciju ar vārdiem “ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai”;

(3) Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu —

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

7

Juridiskā komisija

Papildināt 41.⁵ panta trešo daļu pēc vārda „neievērošanu” ar vārdiem „ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai”;

Atbalstīts

papildināt trešās daļas dispozīciju ar vārdiem “ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai”;

(4) Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā —

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

8

Juridiskā komisija

Papildināt 41.⁵ panta ceturto daļu pēc vārda „darbā” ar vārdiem „ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai”.

Atbalstīts

papildināt ceturtās daļas dispozīciju ar vārdiem “ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai”.

(5) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

155.¹⁰ pants. Patērētāja kreditēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā, slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

(3) Par patērētāju kreditēšanas rakstveida līguma neslēgšanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(4) Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)

1. Papildināt 155.¹⁰ pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Par to normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kas piemērojamas patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz piectūkstoš latiem."

9

Deputāte I.Cvetkova

Izteikt likumprojekta 1.pantu, attiecībā uz likuma papildināšanu 155.¹⁰ pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem."

Atbalstīts

5. Papildināt 155.¹⁰ pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Par to normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kuras piemērojamas patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem."

159.⁸ pants. Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana

(1) Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu līdz 15 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz piecdesmit latiem.

(2) Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no piecdesmit viena lata līdz divsimt latiem.

(3) Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par 30 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divsimt viena lata līdz piecsimt latiem.

(4) Par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu par uzkrājumu ienākumiem nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(5) Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divsimt piecdesmit viena lata līdz piecsimt latiem.

(6) Par informatīvās deklarācijas, izņemot deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, informatīvo deklarāciju par uzkrājumu ienākumiem un informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kas uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām desmit latu apmērā.

(7) Par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kuras uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no septiņdesmit līdz simt latiem par katru informatīvajā deklarācijā neiekļauto personu.

(14.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10

11

Juridiskā komisija

Izteikt 159.⁸pantā septītās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.”;

Juridiskā komisija

Papildināt 159.⁸pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„Par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.”

Atbalstīts

Atbalstīts

6. 159.⁸pantā:

izteikt septītās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„Par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.”

166.² pants. Komercdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus

Par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par komersanta darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

2. Aizstāt 166.² pantā vārdu "trīstūkstoš" ar vārdu "desmittūkstoš".

12

13

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Deputāte I.Cvetkova

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Atbalstīts

Atbalstīts

166.³⁴ pants. Politisko organizāciju (partiju) un politisko organizāciju (partiju) apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošanu, par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā vai ziņojuma par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) publicēšanas noteikumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai līdz piecsimt latiem.

14

Juridiskā komisija

Izteikt 166.³⁴ panta pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

„Par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošanu, par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā vai ziņojuma par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) vai ziņojuma par biedra iestāšanās naudu un biedru naudu iesniegšanas kārtības neievērošanu”;

Atbalstīts

7. 166.³⁴ pantā:

izteikt pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

„Par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošanu, par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā vai ziņojuma par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) vai ziņojuma par biedru iestāšanās naudu un biedru naudu iesniegšanas kārtības neievērošanu”;

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

15

Juridiskā komisija

Aizstāt 166.³⁴ panta otrās daļas sankcijā vārdus „divsimt piecdesmit” ar vārdu „piecdesmit”.

Atbalstīts

aizstāt otrās daļas sankcijā vārdus „divsimt piecdesmit” ar vārdu „piecdesmit”;

(3) Par finansējuma apmēra ierobežojumu neievērošanu; par neatļauta dāvinājuma (ziedojuma) tiešu vai netiešu apzinātu pieņemšanu; par tāda finanšu līdzekļu dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības bankas kontā, kurš pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu; par aizņēmuma ņemšanu; par galvojuma došanu; par aizdevuma izsniegšanu vai par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

16

Juridiskā komisija

Aizstāt 166.³⁴ panta trešās daļas sankcijā vārdu „piecsimt” ar vārdu „simts”.

Atbalstīts

aizstāt trešās daļas sankcijā vārdu „piecsimt” ar vārdu „simts”;

(4) Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus.

(5) Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā dāvinājuma (ziedojuma) apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma (ziedojuma) netiešā vai pastarpinātā nodošanā vai finanšu līdzekļu dāvināšanā (ziedošanā) bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības bankas kontā, —

uzliek naudas sodu personai, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai, no divdesmit līdz piecsimt latiem.

17

Juridiskā komisija

Aizstāt 166.³⁴ panta ceturtās daļas sankcijā vārdu „tūkstoš” ar vārdu „divsimt”.

Atbalstīts

aizstāt ceturtās daļas sankcijā vārdu „tūkstoš” ar vārdu „divsimt”;

(6) Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu personai, kura izdarījusi (dāvinājumu) ziedojumu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai, no divsimt līdz piecsimt latiem.

18

Juridiskā komisija

Aizstāt 166.³⁴ panta sestās daļas sankcijā vārdu „divsimt” ar vārdu „simts”.

Atbalstīts

aizstāt sestās daļas sankcijā vārdu „divsimt” ar vārdu „simts”.

(7) Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansēšanu no citu personu ziedojumiem vai aizdevumiem, ja šāda finansēšana nav veikta kā starpniecība, —

uzliek naudas sodu personai, kura finansējusi politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību no citu personu ziedojumiem un aizdevumiem, no divsimt līdz piecsimt latiem.

(8) Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību —

uzliek naudas sodu personai, kura izmantojusi starpnieku, vai starpniekam no simt līdz divsimt latiem.

(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

204.² pants. Aģitācijas noteikumu pārkāpšana

(1) Par likumā paredzēto priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz astoņsimt latiem.

(2) Par likumā noteiktās ar politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām nesaistīto personu veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt latiem.

(3) Par likumā noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par tiem, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas, uzskaites un glabāšanas kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.

(4) Par likumā noteiktā paziņojuma par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par to, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu grozīšanu, par līgumu noslēgšanas nosacījumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.

(03.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

19

20

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 204.² pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„Par administratīvo resursu izmantošanas priekšvēlēšanu aģitācijā ierobežojumu neievērošanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem.”

Juridiskā komisija

Izteikt 204.² pantu šādā redakcijā:

„204.² pants. Aģitācijas noteikumu pārkāpšanu

Par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanas un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu kārtības pārkāpšanu –

izsaka fiziskajām personām brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām līdz astoņsimt latiem.

Par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu pārskata neiesniegšanu vai to neiesniegšanu noteiktā termiņā-

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām līdz simt piecdesmit latiem.

Par likumā noteiktās ar politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām nesaistītu personu veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas kārtības neievērošanu-

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt latiem.

Par administratīvo resursu izmantošanas priekšvēlēšanu aģitācijā ierobežojumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem.

Par likumā noteiktās aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanas un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu finansēšanas nosacījumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem vai juridiskajām personām līdz septiņsimt latiem.

Par likumā noteiktā paziņojuma par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas, aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanas un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par to, par minētā paziņojuma sniegšanas kārtības pārkāpšanu, par līgumu slēgšanas nosacījumu neievērošanu-

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām- līdz tūkstoš latiem.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu, neiesniedzot aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu grozīšanu-

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas, aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanas un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanas un uzskaites kārtības neievērošanu-

uzliek nauda sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem.”

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.20.

Atbalstīts

8. Izteikt 204.² pantu šādā redakcijā:

„204.² pants. Aģitācijas noteikumu pārkāpšanu

Par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanas un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu kārtības pārkāpšanu –

izsaka fiziskajām personām brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz astoņsimt latiem.

Par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu pārskata neiesniegšanu vai to neiesniegšanu noteiktā termiņā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt piecdesmit latiem.

Par likumā noteiktās ar politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām nesaistītu personu veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas kārtības neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt latiem.

Par administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu neievērošanu priekšvēlēšanu aģitācijā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem.

Par likumā noteiktās finansēšanas nosacījumu neievērošanu aģitācijā pirms tautas nobalsošanas, aģitācijā par likumu ierosināšanas un aģitācijā par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz septiņsimt latiem.

Par likumā noteiktā paziņojuma par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas, aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanas un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par to, par minētā paziņojuma sniegšanas kārtības pārkāpšanu un par līgumu slēgšanas nosacījumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu, neiesniedzot aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu grozīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas, aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanas un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanas un uzskaites kārtības neievērošanu –

uzliek nauda sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem.”

214.pants. Valsts policija

Valsts policija izskata šā kodeksa 42.¹, 46., 91., 109.—114.pantā, 117.¹ panta pirmajā — sestajā un desmitajā daļā, 117.²—117.⁶ pantā, 117.⁷ (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.⁸, 117.⁹, 134.—139.pantā, 139.¹ panta pirmajā daļā, 148.² pantā, 149.⁴—149.³⁴ pantā, 149.³⁵ panta sestajā un septītajā daļā, 149.³⁶—149.³⁹ pantā, 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.⁴ panta pirmajā daļā, 155.¹⁵, 159.⁴, 166.⁸ pantā, 166.²⁰ panta pirmajā daļā, 166.³⁵, 166.³⁶ , 167., 167.² , 169.³, 170.¹, 170.², 170.³, 171.pantā, 173.panta otrajā daļā, 174.⁴, 179.¹, 181., 183., 183.¹, 202.¹, 204.⁴, 204.¹⁴ un 204.¹⁵ panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts policijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo pārvalžu (biroju, nodaļu) priekšnieki un viņu vietnieki, iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un Valsts policijas vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika;

2) Valsts policijas struktūrvienību komandieri un viņu vietnieki, vecākie inspektori, inspektori, jaunākie inspektori un kārtībnieki — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 109., 110.pantā, 117.¹ panta pirmajā — sestajā un desmitajā daļā, 117.²—117.⁶ pantā, 117.⁷ (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.⁸, 117.⁹, 135., 136., 170.¹ pantā un 171.panta pirmajā daļā, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁴—149.³³ pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt latus;

3) Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.—137.¹ pantā, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.³²—149.³⁴, 149.³⁶ pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt latus;

4) Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁴—149.³³ pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

21

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 214.panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārdiem „155.⁴ panta pirmajā daļā” ar skaitli un vārdiem „155.¹⁰ panta piektajā un sestajā daļā”.

Atbalstīts

9. Papildināt 214.panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārdiem „155.⁴ panta pirmajā daļā” ar skaitli un vārdiem „155.¹⁰ panta piektajā un sestajā daļā”.

214.¹ pants. Pašvaldības policija

(1) Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.¹ pantā, 117.¹ panta pir­majā—sestajā un desmitajā daļā un 117.²—117.⁶ pantā, 117.⁷ (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.⁸ pantā, 137.¹ panta pirmajā un otrajā daļā, 149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā, 155.pantā, 155.⁴ panta pirmajā daļā, 166.⁹ pantā, 166.²⁰ panta pirmajā daļā, 170.¹ pantā, 171.pantā, 172., 174.⁴pantā, 181.panta piektajā daļā, 186.panta otrajā daļā, 201.³⁵ panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; šo amatpersonu prombūtnē vecākie inspektori laikā, kad viņi pilda struktūrvienības dežūrdaļas maiņas vecākā pienākumus, — lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 171.pantā.

2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.

(11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 14.06.2001., 19.06.2003., 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 17.05.2007., 03.07.2008., 18.12.2008., 30.04.2009., 10.06.2010., 28.10.2010. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

3. Papildināt 214.¹ panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārdiem "155.⁴ panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdiem "155.¹⁰ panta piektajā un sestajā daļā".

10. Papildināt 214.¹ panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārdiem "155.⁴ panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdiem "155.¹⁰ panta piektajā un sestajā daļā".

214.² pants. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izskata šā kodeksa 166.⁶ pantā [ja pārkāpumu izdarījusi politiskā organizācija (partija)], 166.²⁸—166.³¹ pantā, 166.³³ panta pirmajā daļā, 166.³⁴ pantā un 204.² panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vārdā ir tiesīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.

22

Juridiskā komisija

Aizstāt 214.² panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „204.² panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā” ar vārdiem un skaitļiem „204.² panta otrajā - astotajā daļā”.

Atbalstīts

11. 214.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdus “204.² panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “204.² panta otrajā—astotajā daļā”;

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē, kā arī par šā kodeksa 166.³³ panta otrajā daļā un 175.² pantā paredzētajiem pārkāpumiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 03.09.2009. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

23

Juridiskā komisija

Aizstāt 214.² panta trešajā daļā vārdus un skaitļus „166.³³ panta otrajā daļā un 175.² pantā” ar vārdiem un skaitļiem „166.²⁷pantā (par pārkāpumiem saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā), 166.³³ panta otrajā daļā un 175.² pantā”.

Atbalstīts

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus “166.³³ panta otrajā daļā un 175.² pantā” ar skaitļiem un vārdiem “166.²⁷ pantā (par pārkāpumiem saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā), 166.³³ panta otrajā daļā un 175.² pantā”.

215.³ pants. Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.², 41.³, 41.⁴, 41.⁵, 41.⁶, 88.⁸, 103.⁹, 166.⁷ pantā, 166.¹⁵ panta pirmajā daļā un 204.¹⁷ pantā (par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori - izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem.

(25.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007., 17.04.2008. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)

24

Juridiskā komisija

Aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus „103.⁹, 166.⁷ pantā, 166.¹⁵ panta pirmajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem „103.⁹ pantā, 159.⁸ panta septītajā un astotajā daļā, 166.⁷ pantā, 166.¹⁵ panta pirmajā daļā, 175.² pantā (par pārkāpumiem, kas saistīti ar inspekcijas likumīgo prasību nepildīšanu)”

Atbalstīts

12. Aizstāt 215.³ panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus „103.⁹, 166.⁷ pantā, 166.¹⁵ panta pirmajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem „103.⁹ pantā, 159.⁸ panta septītajā un astotajā daļā, 166.⁷pantā, 166.¹⁵ panta pirmajā daļā, 175.² pantā (par pārkāpumiem, kas saistīti ar inspekcijas likumīgo prasību nepildīšanu)”.

215.⁴ pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata šā kodeksa 155.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par minētajiem pārkāpumiem sastādījušas centra amatpersonas, kā arī 90.panta pirmajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 99., 155.⁵, 155.¹⁰, 155.¹¹, 155.¹², 155.¹⁴ un 156.⁶ pantā, 166.⁹ panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.¹⁰ un 166.¹¹ pantā, 166.¹² panta pirmajā daļā, 166.¹³ pantā, 166.¹⁵ panta pirmajā un piektajā daļā, 175.⁹ un 204.¹⁴ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Patērētāju tiesību aizsardzības centra vārdā ir tiesīgi Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktors un viņa vietnieki, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šā kodeksa 166.¹³ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)

4. Papildināt 215.⁴ panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārda "156.⁶ pantā" ar skaitli un vārdiem "166.² pantā (lietās par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu patērētājam)".

13. Papildināt 215.⁴ panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārda "156.⁶ pantā" ar skaitli un vārdiem "166.² pantā (lietās par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu patērētājam)".

215.⁹ pants. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskata šā kodeksa 166.¹³ panta pirmajā un otrajā daļā, 173.², 175.⁹, 201.⁵ un 201.³² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja administratīvie pārkāpumi izdarīti elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un protokolu sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas), un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šā kodeksa 166.¹³ panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

(10.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007., 20.12.2007., 08.04.2009. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

25

Juridiskā komisija

Aizstāt 215.⁹panta pirmajā daļā vārdu un skaitļus „un 201.³² pantā” ar vārdiem „ 201.³² pantā un 204.² panta astotajā daļā”.

Atbalstīts

14. Aizstāt 215.⁹ panta pirmajā daļā vārdus un skaitli “un 201.³² pantā” ar skaitļiem un vārdiem “201.³² pantā un 204.² panta astotajā daļā”.

239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:

1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu;

3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;

4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

7) ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;

26

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 239. panta 7. punktu pēc skaitļa „37.” ar vārdu un skaitli „un 37.¹”.

Atbalstīts

15. Papildināt 239. panta 7. punktu pēc skaitļa „37.” ar vārdu un skaitli „un 37.¹”.

8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;

9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi;

10) ja nav cietušās personas pieteikuma par šā kodeksa 167.² pantā paredzētā maznozīmīgā miesas bojājuma nodarīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994., 23.03.2000., 17.05.2007., 28.10.2010. un 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

262.pants. Aizstāvis

Fiziskajai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības uz aizstāvību. Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles citu pilngadīgu un rīcībspējīgu personu. Nepilngadīgai personai aizstāvi pieaicina tās likumiskais pārstāvis. Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas aizstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

27

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt kodeksa 262. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs.”

Atbalstīts

16. Papildināt 262. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs.”

276.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma paziņošana

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var paziņot tūlīt pēc lietas izskatīšanas.

Personai, kura tika saukta pie administratīvās atbildības, un cietušajam triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to izsniedz pret parakstu vai nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

28

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt 276.panta otrajā daļā vārdu „triju” ar vārdiem „piecu”.

Atbalstīts

17. Aizstāt 276.panta otrajā daļā vārdu „triju” ar vārdiem „piecu”.

278.¹ pants. Prettiesisku lēmumu atcelšana un kļūdu labošana

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu augstāka iestāde var atcelt pēc savas iniciatīvas, ja tas ir prettiesisks. Lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts.

Augstāka iestāde par lēmuma atcelšanu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem un prokuroram.

Institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

29

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt 278.¹ panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„Ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais institūcijas (amatpersonas) lēmums ir prettiesisks, augstāka iestāde pēc savas iniciatīvas var pieņemt šā kodeksa 287. panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā paredzēto lēmumu. Institūcijas (amatpersonas) lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts.

Augstāka iestāde šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.”

Atbalstīts

18. Izteikt 278.¹ panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„Ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais institūcijas (amatpersonas) lēmums ir prettiesisks, augstāka iestāde pēc savas iniciatīvas var pieņemt šā kodeksa 287. panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā paredzēto lēmumu. Institūcijas (amatpersonas) lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts.

Augstāka iestāde šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.”

287.pants. Sūdzību vai protestu izskatošās iestādes lēmums

Iestāde, izskatījusi sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

30

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 287. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem „atceļ lēmumu” ar vārdiem „pilnībā vai kādā daļā”.

Atbalstīts

19. 287. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem „atceļ lēmumu” ar vārdiem „pilnībā vai tā daļā”;

3) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

31

32

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt 287. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus „normatīvajā aktā” ar vārdiem „tiesību normā”.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 287. panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) atceļ lēmumu pilnībā vai kādā daļā un pieņem jaunu lēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu.”

Atbalstīts

Atbalstīts

aizstāt pirmās daļas 3. punktā vārdus „normatīvajā aktā” ar vārdiem „tiesību normā”;

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) atceļ lēmumu pilnībā vai tā daļā un pieņem jaunu lēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu.”;

Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos iestāde var pieņemt personai nelabvēlīgāku lēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

33

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt 287. panta otrajā daļā skaitli un vārdu „3.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „3. un 4.punktā”.

Atbalstīts

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu „3.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „3. un 4.punktā”.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.

Lēmumu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā pa pastu ierakstītā sūtījumā nosūta pie administratīvās atbildības sauktajai personai un cietušajam. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, šo lēmumu triju darba dienu laikā nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim.

288.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana rajona (pilsētas) tiesā

Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Sūdzību un prokurora protestu iesniedz iestādei, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Iestāde septiņu dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas sūdzību ar lietas materiāliem nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.

34

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt 288. panta otrajā daļā vārdus „lietas materiāliem” ar vārdu „lietu”.

Atbalstīts

20. Aizstāt 288. panta otrajā daļā vārdus „lietas materiāliem” ar vārdu „lietu”.

Ja iesniegtas vairākas sūdzības un tās piekrīt dažādām tiesām, iestāde lietu nosūta vienai no piekritīgajām tiesām, savu izvēli motivējot.

Pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka motivēta lūguma rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis līdz lietas izskatīšanas sākumam var tai piekritīgu administratīvā pārkāpuma lietu nodot citai tiesai. Lēmums nav pārsūdzams.

289.⁵ pants. Atteikums ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību

(1) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību, ja:

1) sūdzības iesniedzējs ir nokavējis procesuālo termiņu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanai un nav lūdzis atjaunot nokavēto procesuālo termiņu vai tiesnesis ir noraidījis termiņa atjaunošanas lūgumu;

2) sūdzību ir iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību, vai persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

3) sūdzības iesniedzējs nav ievērojis šā kodeksa 279.pantā noteikto pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Par atteikumu ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

35

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 289.⁵ panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) persona atsauc sūdzību pirms tiesnesis pieņēmis lēmumu par tiesvedības ierosināšanu.”

Atbalstīts

21. Papildināt 289.⁵ panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) persona atsauc sūdzību, pirms tiesnesis pieņēmis lēmumu par tiesvedības ierosināšanu.”

289.⁶ pants. Tiesvedība rajona (pilsētas) tiesā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata atklātā tiesas sēdē mutvārdu procesā. Pēc tās personas lūguma, kura saukta pie administratīvās atbildības, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu var skatīt rakstveida procesā.

36

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt 289.⁶ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveidā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa sastāda saskaņā ar lietā esošajiem dokumentiem.”

Atbalstīts

22. 289.⁶ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveidā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa sastāda saskaņā ar lietā esošajiem dokumentiem.”;

(2) Iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

(3) Tiesa nosaka slēgtu tiesas sēdi, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī lietās, kurās pie atbildības sauktā persona vai cietušais ir nepilngadīgais.

(4) Par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

(5) Tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā.

(6) Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

(7) Tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

37

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 289.⁶ pantu ar astoto daļu šādā redakcijā”

„Sūdzības iesniedzējs sūdzību var atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzību atsauc, tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes. Par lēmumu izbeigt tiesvedības var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„Sūdzības iesniedzējs sūdzību var atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzību atsauc, tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes. Par lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.”

289.⁷ pants. Tiesas sēde

(1) Rajona (pilsētas) tiesā administratīvā pārkāpuma lietu tiesnesis izskata vienpersoniski. Uzsākot lietas izskatīšanu, tiesnesis nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju un aizstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidro, vai ir noraidījumi, paziņo administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtās sūdzības vai protesta saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

(2) Ja liecinieks vai eksperts neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz 50 latu apmēram. Persona 30 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas uzlikšanu paziņošanas iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus.

(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot šo personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(4) Ja persona, kura iesniegusi sūdzību vai protestu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

38

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 289.⁷ panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„Par lēmumu atstāt sūdzību vai protestu bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīts

23. Papildināt 289.⁷ panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par lēmumu atstāt sūdzību vai protestu bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.”

Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas tiesnesis pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, nopratina cietušos, lieciniekus un uzklausa eksperta atzinumu. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

Tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem ir tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē un tiesas debatēs, izteikt replikas, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā.

Ja administratīvā pārkāpuma tiesvedībā piedalās pārstāvis, aizstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis un aizstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, ja kāds no administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem to pieprasa.

Tiesa vai tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā). Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu ierakstu reālajā laikā.

289.¹² pants. Rajona (pilsētas) tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:

1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;

4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna lēmuma.

Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

39

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt 289.¹² panta otrās daļas 1. punktā pēc vārdiem „atstāj lēmumu” ar vārdiem „pilnībā vai kādā daļā”;

Atbalstīts

24. 289.¹² pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem “atstāj lēmumu” ar vārdiem “pilnībā vai tā daļā”;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

40

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 289.¹² panta otrās daļas 2. un 3. punktu pēc vārdiem „atceļ lēmumu” ar vārdiem „pilnībā vai kādā daļā”;

Atbalstīts

papildināt otrās daļas 2. un 3. punktu pēc vārdiem „atceļ lēmumu” ar vārdiem „pilnībā vai tā daļā”;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

41

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 289.¹² panta otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) atceļ augstākas iestādes lēmumu pilnībā vai kādā daļā un atstāj spēkā lēmumu, ar kuru personai uzlikts sods.

Atbalstīts

papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) atceļ augstākas iestādes lēmumu pilnībā vai tā daļā un atstāj spēkā lēmumu, ar kuru personai uzlikts sods.”;

Šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

42

43

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt 289.¹² panta trešajā daļā skaitļus un vārdus „3. un 4. punktā” ar skaitļiem un vārdiem „3., 4. un 5. punktā.”

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt 289.¹² panta trešajā daļā pēc vārdiem „prokurora protesta” ar vārdu „iestādes.””

Atbalstīts

Atbalstīts

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus „3. un 4. punktā” ar skaitļiem un vārdiem „3., 4. un 5. punktā”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „prokurora protesta” ar vārdu „iestādes”.

289.¹⁶ pants. Šā kodeksa 213.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība

(1) Šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, ievērojot šajā nodaļā noteiktās prasības.

(2) Pēc lietas materiālu saņemšanas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pārbauda, vai administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga šai tiesai. Ja administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai rajona (pilsētas) tiesai, tiesnesis nekavējoties pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā lietas materiālus ar pavadrakstu nosūta tai rajona (pilsētas) tiesai, kurai ir piekritīga lietas izskatīšana.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata lietu 30 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Lietas par šā kodeksa 149.¹⁵ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuras ir saistītas ar alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata 15 dienu laikā pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

44

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt 289.¹⁶ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Šā kodeksa 213. pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot kodeksa divdesmit trešajā „A” nodaļā noteikto regulējumu.

Atbalstīts

25. Izteikt 289.¹⁶ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Šā kodeksa 213. pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit trešajā „A” nodaļā noteikto regulējumu.”

289.²⁷ pants. Tiesas nolēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteikuma iesniedzējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā kodeksa 289.²³ pantā noteikto.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā apstrīdēto nolēmumu atceļ pilnībā un taisa jaunu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja lēmumu pieņēmusi apgabaltiesa, blakus sūdzību var iesniegt apgabaltiesas priekšsēdētājam.

45

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt kodeksa 289.²⁷ pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, lēmumu atstāj negrozītu, bet blakus sūdzību noraida.

Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums nav pareizs un pilnībā pietiekams lēmumu atceļ pilnībā vai daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesai.

Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no tā pieņemšanas.”

Atbalstīts

26. Papildināt 289.²⁷ pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, lēmumu atstāj negrozītu, bet blakus sūdzību noraida.

Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums nav pareizs un nav pietiekams, lēmumu atceļ pilnībā vai tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesai.

Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.”

312.pants. Speciālo tiesību atņemšanas termiņu aprēķināšana

(1) Transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadītāji un personas, kuras pārkāpušas medību noteikumus vai zvejas noteikumus, uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu.

(2) Ja transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, izvairās nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli vai atpūtas kuģi laikā, kad transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.

(3) Pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecēšanas, kā arī tad, ja šis termiņš saīsināts saskaņā ar šā kodeksa 311.pantu, persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atgūst tiesības un saņem tiesības apliecinošo dokumentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.01.1991., 03.11.1992., 09.09.2004., 15.09.2005. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

46

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt 312. panta trešajā daļā vārdus un skaitli „kā arī tad, ja šis termiņš saīsināts saskaņā ar šā kodeksa 311.pantu.”

Atbalstīts

27. Izslēgt 312. panta trešajā daļā vārdus un skaitli „kā arī tad, ja šis termiņš saīsināts saskaņā ar šā kodeksa 311.pantu.”