Priekšlikumu tabula

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

2013. gada ____. janvārī

Nr.________________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 29. janvāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.404/Lp11) trešajam lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

Komisijas priekšsēdētājs A.Latkovskis

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Militārā dienesta likumā

(Nr. 404/Lp11)

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(13)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 14., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 51., 178.nr.) šādus grozījumus:

6.pants. Militārā disciplīna

(1) Militārā disciplīna ir katram karavīram normatīvajos aktos un ar komandiera (priekšnieka) pavēlēm noteiktās kārtības ievērošana militārā dienesta izpildē.

(2) Katrs karavīrs par militārās disciplīnas ievērošanu atbild personiski. Karavīra izdarītos pārkāpumus izskata likumā, Karavīru militārās disciplīnas reglamentā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1. Papildināt 6.panta otro daļu pēc vārda “Karavīru” ar vārdiem “un zemessargu”.

9.pants. Militārā dienesta izpilde

.....

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) (izslēgts ar 12.06.2003. likumu);

2) (izslēgts ar 10.06.2004. likumu);

3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru militārās disciplīnas reglamentā.

2. Izteikt 9.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamentā.”

2. Izteikt 9.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamentā.”

13.pants. Karavīra tiesības pielietot dienesta šaujamieroci

(1) – (9)

(10) Visos dienesta šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas gadījumos karavīram jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību cietušajiem. Par katru dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumu karavīram nekavējoties pakļautības kārtībā jāpaziņo vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai.

....(11)

3. Izteikt 13.panta desmitās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Visos dienesta šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas gadījumos karavīram jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī atbilstoši savām zināšanām un prasmēm sniegtu cietušajiem nepieciešamo pirmo vai paplašināto pirmo palīdzību.”

3. Izteikt 13.panta desmitās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

14.pants. Karavīra tiesības lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus

(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši draudam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām personām, kas pilda valsts dienesta pienākumus, vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus.

(2) Speciālo līdzekļu veidu, fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

(3) Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, karavīra pienākums ir nekavējoties sniegt tiem medicīnisko palīdzību un par to pakļautības kārtībā paziņot vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai. Par visiem fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem karavīram jāpaziņo tuvākajam tiešajam priekšniekam.

(4) Karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

4. 14.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “skaņu ierīces” ar vārdiem “elektrošoka ierīces”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “sniegt tiem medicīnisko palīdzību” ar vārdiem “atbilstoši savām zināšanām un prasmēm sniegt tiem pirmo vai paplašināto pirmo palīdzību”.

Saeimas deputāts Jānis Ādamsons:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 14.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„14.pants. Karavīra tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, helikopterus un speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus.”

Saeimas deputāts Jānis Ādamsons:

Izteikt likumprojekta 4.panta pirmo daļu (attiecībā uz grozījumiem 14.panta pirmajā daļā) šādā redakcijā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, helikopterus un speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši apdraudējumam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:”

Saeimas deputāts Jānis Ādamsons:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 14.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

4. 14.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “skaņu ierīces” ar vārdiem “elektrošoka ierīces”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “sniegt tiem medicīnisko palīdzību” ar vārdiem “atbilstoši savām zināšanām un prasmēm sniegt tiem pirmo vai paplašināto pirmo palīdzību”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

16.pants. Komplektēšanas pamatprincipi

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

1) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

4) pieņemti darbā par militārajiem darbiniekiem;

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

(2) Militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni:

1) kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kas kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kas ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots;

5) kas neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

6) kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

(3)-(4)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

5. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.”

Saeimas deputāts J. Ādamsons:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 16.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) ir ieguvuši vismaz vidējo izglītību.”

Neatbalstīts

5. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.”

18.pants. Karavīru komplektēšana militārajās izglītības iestādēs

(1) Militārajās izglītības iestādēs uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību.

(2) Militārajās izglītības iestādēs jaunākā štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likuma 41.pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam.

(3) Pirms mācību uzsākšanas militārajās izglītības iestādēs aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kas noteic, ka pēc izglītības iestādes beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(4) Pēc kvalifikācijas iegūšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursu beigšanas karavīram jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par četrkāršu šo kursu ilgumu.

(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no profesionālā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002., 10.06.2004. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

6. 18.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “izņemot Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu, kurā var uzņemt arī Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši pamatizglītību”;

papildināt otrās daļas otro teikumu ar vārdiem “bet karavīrus ar akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību — līdz 30 gadu vecumam”;

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja karavīru atskaita no kareivja pamatapmācības kursa vai kadeta kandidāta kursa, viņš apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus neatmaksā.”

6. 18.pantā:

papildināt otrās daļas otro teikumu ar vārdiem “bet karavīrus ar akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību — līdz 30 gadu vecumam”;

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja karavīru atskaita no kareivja pamatapmācības kursa vai kadeta kandidāta kursa, viņš apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus neatmaksā.”

19.pants. Pieņemšana profesionālajā dienestā

(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pieņem profesionālajā dienestā, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, līdz šā likuma 41.pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

(3) (Izslēgta ar 17.03.2005. likumu).

(4) Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušai personai dienesta ilgums ārvalstu bruņotajos spēkos un piešķirtā dienesta pakāpe jāpierāda dokumentāri.

(5) Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam, ir tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu atbilstību profesionālajam dienestam. Kandidātu atlasi profesionālajam dienestam veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes termiņu nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.

(7) Personai, kas agrāk nav apmācīta militārajam dienestam, pēc pieņemšanas profesionālajā dienestā jāpabeidz amatam noteiktais militārās apmācības kurss aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 29.03.2007. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

7. 19.pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība” ar vārdiem “Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs un Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “termiņu” ar vārdu “laiku”.

7. 19.pantā:

aizstāt sestajā daļā vārdu “termiņu” ar vārdu “laiku”.

20.pants. Profesionālā dienesta līgums

(1) –(3)

(4) Pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(5)-(6)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

8. Aizstāt 20.panta ceturtajā daļā vārdus “Pēc līguma termiņa beigšanās to” ar vārdu “Līgumu”.

21.pants. Amatā iecelšanas vispārīgie noteikumi

(1) –(2)

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atstādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(3¹)-(5)

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai nav atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo mēnešalgu.

(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai nepagarina atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņu, karavīru nekavējoties atbrīvo no amata, kura pildīšanai nepieciešama minētā atļauja vai drošības sertifikāts, un par viņa turpmāko dienesta gaitu lemj Augstākā atestācijas komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

9. 21.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “līdz sešiem mēnešiem”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “diviem” ar vārdu “četriem”.

Saeimas deputāts J. Ādamsons:

Izteikt likumprojekta 9.panta otro daļu (attiecībā uz grozījumiem 21.panta sestajā daļā) šādā redakcijā:

„aizstāt sestajā daļā vārdu „diviem” ar vārdu „sešiem”.”

Neatbalstīts

9. 21.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “līdz sešiem mēnešiem”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “diviem” ar vārdu “četriem”.

27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju

(1) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde.

(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz civilu Eiropas Savienības institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Norīkošana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Laikā, kad karavīrs ir norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, viņam saglabā šajā likumā paredzēto mēnešalgu un piemaksas. Pabalstus, kompensācijas, apgādi, kā arī sociālās un citas garantijas saglabā daļā, ko neparedz attiecīgā Eiropas Savienības institūcija.

(3) –(4)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 17.03.2005., 29.03.2007. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010. Grozījums attiecībā uz vārdu "dienesta atalgojumu" aizstāšanu ar vārdiem "mēnešalgu un piemaksas" stājas spēkā 01.01.2011. Sk. 01.12.2009. likuma Pārejas noteikumu)

10. 27.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “Eiropas Savienības institūciju” ar vārdiem “starptautisku organizāciju vai šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Šajā laikā nosūtītājiestāde karavīram izmaksā tikai to atlīdzības daļu un saglabā tikai tās sociālās garantijas, kuras nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija.”

10. 27.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “Eiropas Savienības institūciju” ar vārdiem “starptautisku organizāciju vai šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

28.pants. Karavīru komandējumi

(1)

(2) Vienības komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs sūtīt karavīru komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris — arī uz ārvalstīm.

(3) ....–(4)

11. Papildināt 28.panta otro daļu pēc vārdiem “spēku komandieris” ar vārdiem “vai Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks”.

32.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) ...

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma, ja karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām ir izvērtējusi Augstākā atestācijas komisija;

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

3) pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.¹ pantā paredzētos gadījumus.

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram piešķir:

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas un citiem nopelniem — izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē — pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu;

3) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);

4) uz valsts drošības iestādi pārvietotam karavīram — pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.

(6) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 17.03.2005., 08.06.2006., 29.03.2007., 20.11.2008. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

12. 32.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda “izvērtējusi” ar vārdiem “un dienesta pakāpes piešķiršanu atbalstījusi”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz civilu valsts iestādi vai valsts drošības iestādi pārvietoto vai uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju norīkoto jaunāko un vecāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks pēc attiecīgās iestādes vadītāja ieteikuma, bet pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “viņš” ar vārdiem “saņēmis pozitīvu atestācijas vērtējumu un” un pēc vārda “atsevišķi” — ar vārdiem “tām fiziskās sagatavotības prasībām, kuras noteicis aizsardzības ministrs”;

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdu “piešķir” ar vārdiem “var piešķirt”.

12. 32.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda “izvērtējusi” ar vārdiem “un dienesta pakāpes piešķiršanu atbalstījusi”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz civilu valsts iestādi vai valsts drošības iestādi pārvietoto vai uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju norīkoto jaunāko un vecāko instruktoru dienesta
pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks pēc attiecīgās iestādes vadītāja ieteikuma, bet pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.”;

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdu “piešķir” ar vārdiem “var piešķirt”.

32.¹ pants. Dienesta pakāpju piešķiršana virsniekiem speciālistiem

(1) Karavīram pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir virsleitnanta dienesta pakāpi.

(2) Karavīram, kurš ir sertificēts ārsts, pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir kapteiņa dienesta pakāpi.

(3) Jaunākajam virsniekam speciālistam, kurš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs, dienēšanas laiku kārtējās dienesta pakāpes iegūšanai samazina par vienu gadu.

(4) Virsniekiem speciālistiem miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kapteinis — virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

2) majors — kapteinim pēc vecākā virsnieka speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas kapteiņa pakāpē;

3) pulkvežleitnants — vecākā virsnieka speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam majoram pēc piecu gadu nodienēšanas majora pakāpē;

4) pulkvedis — pulkvežleitnantam pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta pakāpē.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

13. 32.¹ pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “kapteiņa” ar vārdu “(kapteiņleitnanta)”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsniekiem speciālistiem miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

2) majors (komandleitnants) — kapteinim (kapteiņleitnantam) pēc vecākā virsnieka speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

3) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — vecākā virsnieka speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam majoram (komandleitnantam) pēc piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

4) pulkvedis (jūras kapteinis) — pulkvežleitnantam (komandkapteinim) pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē.”

13. 32.¹ pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “kapteiņa” ar vārdu “(kapteiņleitnanta)”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsniekiem speciālistiem miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

33.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Karavīram miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) dižkareivis (dižmatrozis) — kareivim (matrozim) ne agrāk kā pēc triju mēnešu militārā dienesta vai kā apbalvojumu;

2) kaprālis — kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas;

3) seržants — kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

4) virsseržants (bocmanis) — seržantam pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) — virsseržantam (bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc augstākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;

6)....16)

(2) Vecāko un augstāko virsnieku dienesta pakāpes piešķir tikai tiem karavīriem, kuri prot vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) .....(5)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

14. 33.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “(dižmatrozim)” ar vārdiem “ar vismaz vidējo izglītību”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus “ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Vecāko un augstāko virsnieku” ar vārdu “Virsnieku”.

14. 33.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “(dižmatrozim)” ar vārdiem “ar vismaz vidējo izglītību”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus “ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Vecāko un augstāko virsnieku” ar vārdu “Virsnieku”.

43.pants. Profesionālā dienesta līguma izbeigšana pirms termiņa

(1) Profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa var izbeigt katrā laikā, pusēm par to vienojoties.

(2) Profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja:

1) karavīrs zaudējis Latvijas pilsonību;

2) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ;

3) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām;

4) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;

5) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

6) karavīra dienesta nespējas laiks slimības dēļ ir ilgāks par četriem mēnešiem (120 dienām), ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus;

7) likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu, ievērojot šā likuma 26.panta trešajā daļā noteikto;

8) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta;

9) karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

10) pret karavīru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

11) karavīrs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots.

(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīru izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(4) Ja karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, bet no soda atbrīvots vai uz nereabilitējoša pamata ir izbeigts pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, ir tiesīgs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa neizbeigt.

(5) Izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā panta otrās daļas 7.punktā minēto apstākļu dēļ, karavīru par to brīdina divus mēnešus iepriekš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011. Sk. Pārejas noteikumu 19.punktu)

15. 43.pantā:

papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārda “likumu” ar vārdiem “vai Ministru kabineta noteikumiem”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks), izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pārbaudes laikā, ir tiesīgs nenorādīt līguma izbeigšanas iemeslu;”.

15. 43.pantā:

papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārda “likumu” ar vārdiem “vai Ministru kabineta noteikumiem”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks), izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pārbaudes laikā, ir tiesīgs nenorādīt līguma izbeigšanas iemeslu.”

44.pants. Atvaļināšanas kārtība

(1) Atvaļināt karavīru no aktīvā dienesta miera laikā ir tiesīgi:

1) augstāko virsnieku — Valsts prezidents;

2) vecāko virsnieku — aizsardzības ministrs;

3) jaunāko virsnieku — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

4) augstāko instruktoru — Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks);

5) pārējā instruktoru sastāva un kareivju sastāva karavīru — vienības komandieris (priekšnieks).

(2) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu)

(3) Karavīru, kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vai kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvots, atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kad tiesas spriedums vai lēmums stājas likumīgā spēkā. Ja karavīrs, kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas apcietinājumā, viņu atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kas spriedumā vai lēmumā noteikta par soda izciešanas sākumu.

(4) Ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumus, kad karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam atmaksā vai no viņa ietur izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts. Minētajam karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatdod viņam izsniegtais aprīkojums, ekipējums un formas tērps (izņemot gadījumu, kad viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) vai jāatlīdzina tā atlikusī vērtība. Ja profesionālā dienesta līguma termiņu nepagarina un karavīru atvaļina no aktīvā dienesta, karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatdod viņam izsniegtais aprīkojums, ekipējums un formas tērps (izņemot gadījumu, kad viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) vai jāatlīdzina tā atlikusī vērtība.

(4¹) Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. vai 7.punktā noteiktajā gadījumā, neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu. Ja karavīru atvaļina šā likuma 43.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 1., 4., 8. vai 9.punktā noteiktajā gadījumā pirms kalendāra gada beigām un karavīrs ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu par pilnu kalendāra gadu, no viņa par nenodienētajām dienām ietur izmaksāto samaksu par atvaļinājumu.

(5) Bruņota konflikta, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un mobilizācijas gadījumā karavīru atvaļināšanu pārtrauc, izņemot gadījumu, kad karavīrs kļuvis militārajam dienestam nederīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 17.09.2009., 01.12.2009., 11.03.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

16. 44.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Atvaļināts karavīrs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atdod viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus (piemēram, ekipējumu, aprīkojumu, dienesta inventāru) un formas tērpu vai atlīdzina to atlikušo vērtību. Aizsardzības ministrs ir tiesīgs paredzēt izņēmumus atvaļinātiem karavīriem, kuriem piešķirtas tiesības nēsāt formas tērpu.”;

izslēgt ceturtās daļas otro un trešo teikumu.

16. 44.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Atvaļināts karavīrs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atdod viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus (ekipējumu, aprīkojumu, dienesta inventāru u.c.) un formas tērpu vai atlīdzina to atlikušo vērtību. Aizsardzības ministrs ir tiesīgs paredzēt izņēmumus atvaļinātiem karavīriem, kuriem piešķirtas tiesības nēsāt formas tērpu.”;

izslēgt ceturtās daļas otro un trešo teikumu.

45.pants. Karavīra formas tērps

(1) Karavīra formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes, kā arī to lietošanas kārtību apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Tikai karavīrs (atvaļināts karavīrs) ir tiesīgs valkāt karavīra formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes.

(3) Vienīgi Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības pasūtīt karavīra formas tērpu, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanu.

17. Aizstāt 45.pantā vārdus “formas tērps, atšķirības zīmes un zīmotnes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “formas tērps un atšķirības zīmes” (attiecīgā locījumā).

17. Aizstāt 45.panta tekstā vārdus “formas tērps, atšķirības zīmes un zīmotnes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “formas tērps un atšķirības zīmes” (attiecīgā locījumā).

46.pants. Karavīra formas tērpa valkāšana aktīvajā dienestā

(1) Karavīrs valkā attiecīgā spēku veida (vienības) formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes un atkarībā no saņemtā uzdevuma nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

(2) Karavīrs no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā var valkāt arī civilapģērbu. Vienības komandieris (priekšnieks) atļauj karavīram valkāt civilapģērbu dienesta pienākumu pildīšanas laikā, ja to prasa dienesta uzdevumi.

(3) Karavīram, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu, izņemot gadījumu, ja viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros ir paredzēta karavīra formas tērpa valkāšana.

18. Aizstāt 46.panta pirmajā daļā vārdus “attiecīgā spēku veida (vienības) formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes” ar vārdiem “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā formas tērpu un atšķirības zīmes”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 18. pantu šādā redakcijā:

„18. Izteikt 46. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Karavīrs aktīvā dienesta laikā valkā formas tērpu un atšķirības zīmes un atkarībā no saņemtā uzdevuma nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.””

Atbalstīts

18. Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Karavīrs aktīvā dienesta laikā valkā formas tērpu un atšķirības zīmes un atkarībā no saņemtā uzdevuma nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.”

47.pants. Atvaļināto karavīru tiesības valkāt karavīra formas tērpu

(1) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu par nevainojamu dienestu var piešķirt amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, šādos gadījumos:

1) par kaujas nopelniem un citiem nopelniem dienesta uzdevumu izpildē — neatkarīgi no izdienas stāža;

2) ja karavīrs atvaļināts invaliditātes (slimības) dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

3) ja karavīrs atvaļināts no dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

(2) Latvijas armijas karavīriem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā, ir tiesības iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņu dienesta pakāpei un amatam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) ....(5)...

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

19. Izteikt 47.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīram, kurš atvaļināts no dienesta ar tiesībām valkāt karavīra formas tērpu (arī Latvijas armijas karavīriem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā), ir tiesības aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņa dienesta pakāpei un amatam.”

19. Izteikt 47.panta otro daļu šādā redakcijā:

49.pants. Karavīru apgāde

Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs. Karavīrs nesaņem šajā pantā noteikto karavīra uzturdevu, ja viņam piešķirta uzturdevas kompensācija.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

50.pants. Pabalsti un kompensācijas ārpus valsts dienošiem karavīriem

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

20. Papildināt likumu ar 49.¹pantu šādā redakcijā:

“49.¹pants. Izglītības un kultūras pasākumu nodrošināšana starptautisko operāciju rajonos

Aizsardzības ministrija, tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros sedzot visus nepieciešamos izdevumus, var nodrošināt došanos uz starptautiskās operācijas rajonu, uzturēšanos tajā un atgriešanos Latvijā civilpersonām, kuras nodrošina izglītības vai kultūras pasākumus starptautiskās operācijas rajonā esošās Nacionālo bruņoto spēku vienības personālam. Publisko iepirkumu regulējošos normatīvos aktus nepiemēro, ja par dalību attiecīgajās aktivitātēs šīs civilpersonas nesaņem atlīdzību (arī autoratlīdzību).”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 49.¹ pantā pēdējo teikumu.

Atbalstīts

20. Papildināt likumu ar 49.¹pantu šādā redakcijā:

“49.¹pants. Izglītības un kultūras pasākumu nodrošināšana starptautisko operāciju rajonos

Aizsardzības ministrija, tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros sedzot visus nepieciešamos izdevumus, var nodrošināt došanos uz starptautiskās operācijas rajonu, uzturēšanos tajā un atgriešanos Latvijā civilpersonām, kuras piedalās starptautiskās operācijas rajonā esošās Nacionālo bruņoto spēku vienības personālam paredzētajos izglītības vai kultūras pasākumos.”

53.pants. Citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības ārpus kārtas iekārtot savus bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

21. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. Citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

Profesionālā dienesta karavīru un dienesta pienākumu pildīšanas laikā bojā gājušo profesionālā dienesta karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.”

21. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. Citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

55.pants. Tiesības uz dzīvojamo telpu

(1) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu)

(2) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos — teltī.

(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu.

(4) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(5) Aizsardzības ministrijai ir tiesības piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros iegādāties vai celt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus profesionālā dienesta karavīru vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2006., 29.03.2007. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

22. Izteikt 55.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā uz dienesta laiku nodrošina ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Karavīra ģimenei (laulātajam, bērniem, vecākiem) saglabā tiesības uzturēties dienesta dzīvojamā telpā ne ilgāk kā vienu gadu pēc karavīra nāves, ja karavīrs gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus.”

Saeimas deputāts J. Ādamsons:

Izteikt likumprojekta 22.pantu (attiecībā uz grozījumiem 55.panta trešajā daļā) šādā redakcijā:

„(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā uz dienesta laiku nodrošina ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Ja karavīrs gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, karavīra ģimenei (laulātajam, bērnam, vecākiem) saglabā tiesības uzturēties dienesta dzīvojamā telpā pēc karavīra nāves.”

Neatbalstīts

22. Izteikt 55.panta trešo daļu šādā redakcijā:

58.pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

(1) No profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs stājas militārā dienesta rezerves uzskaitē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā pēc savas dzīvesvietas 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta, ierodoties personiski.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz karavīru, kurš atvaļināts no profesionālā dienesta šā likuma 42.panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

23. Izslēgt 58.panta pirmajā daļā vārdus “pēc savas dzīvesvietas”.

59.pants. Atvaļināto karavīru sociālās garantijas

(1) Atvaļinātajam karavīram piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.

(2) Atvaļinātais karavīrs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā kārtībā kā profesionālā dienesta karavīrs, ja:

1) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība);

2) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu vai pēc aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas šā likuma 41.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos un viņam ir piešķirta izdienas pensija.

(3) Maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, ja viņa izdienas stāžs nav mazāks par 35 gadiem vai atvaļināšana notikusi ievainojuma (sakropļojuma) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumu, nāves gadījumā, kas nav saistīts ar viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu rīcību, miera laikā apbedī par valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Latvijas armijas karavīri, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā un saņem speciālo piemaksu pie valsts pensijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā kārtībā kā profesionālā dienesta karavīrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 08.06.2006. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

24. 59.pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Atvaļinātais karavīrs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, ja:”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Atvaļinātajam karavīram, kuram ir izsniegta starptautisko operāciju veterāna apliecība, ja nepieciešams, ir tiesības saņemt apmaksātu Nacionālo bruņoto spēku psihologu palīdzību.”

24. 59.pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Atvaļinātais karavīrs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, ja:”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Atvaļinātajam karavīram, kuram izsniegta starptautisko operāciju veterāna apliecība, ir tiesības, ja nepieciešams, saņemt apmaksātu Nacionālo bruņoto spēku psihologu palīdzību.”

60.pants. Militāro vienību civilpersonas

Militāro vienību civilpersonas ir:

1) militārie darbinieki;

2) civilie darbinieki.

25. Izslēgt 60.panta 1.punktu.

61.pants. Militārā darbinieka darba tiesiskās attiecības

(1) Militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem. Karavīru amatus, kuros var iecelt militāros darbiniekus, nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku — līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru. Militārā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka saskaņā ar šā likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem. Kārtību, kādā militāro darbinieku pieņem darbā, nosaka aizsardzības ministrs.

(3) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(4) Orķestra militārajiem darbiniekiem ir savs formas tērps. Orķestra militārā darbinieka formas tērpu un tā valkāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(5) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(6) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(7) Ja militārā darbinieka darba līgums tiek izbeigts pirms termiņa, militārais darbinieks atlīdzina viņam izsniegtā aprīkojuma un ekipējuma atlikušo vērtību, kompensē noteiktu izdevumu daļu par viņa profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu, izņemot gadījumu, kad darba līgums izbeigts vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas dēļ vai militārā darbinieka slimības (invaliditātes) dēļ.

(8) Darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu noteikumi piemērojami militāro darbinieku dienestam tikai tajā daļā, kura nav regulēta šajā pantā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 17.03.2005., 29.03.2007. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

26. Izslēgt 61.pantu.

65.pants. Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi

(1) Rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums:

1) paziņot Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par savas dzīvesvietas maiņu;

2) mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto.

(2)......

27. Izteikt 65.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) paziņot Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem;”.

27. Izteikt 65.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) paziņot Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem;”.

69.pants. Apbalvojumi

(1) Karavīra panākumu vai kaujas nopelnu — izcilas varonības, drošsirdības kaujas uzdevumu izpildē — atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai ir noteikti šādi apbalvojumi:

1) uzslava un pateicība;

2) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

4) paaugstināšana dižkareivja (dižmatroža) pakāpē;

5) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu);

6) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;

7) Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku godazīmes un goda raksti;

8) personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis — virsniekam;

9) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas vai citiem nopelniem;

10) valsts godazīmes, medaļas un ordeņi;

11) papildatvaļinājums līdz 10 dienām.

(2) Karavīru apbalvošanas kārtību nosaka militārais reglaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

28. Izslēgt 69.panta pirmās daļas 8.punktā vārdu “virsniekam”.

Saeimas deputāts J. Ādamsons:

Izteikt likumprojekta 28.pantu (attiecībā uz grozījumiem 69.panta pirmās daļas 8.punktā) šādā redakcijā:

„Izteikt 69.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

8) personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis – par izcilu varonību, drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē.”

Atbalstīts

28. Izteikt 69.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

8) personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis — par izcilu varonību, drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē;”.

74.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Karavīrs var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt juridiskajai personai nodarītos zaudējumus. Ar juridiskās personas piekrišanu karavīrs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

29. 74.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ieturējumus, kas izriet no juridiskās personas atprasījuma tiesībām, var izdarīt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas, dodot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas, lai atprasītu:

1) summas, kas pārmaksātas juridiskās personas maldības dēļ, ja karavīrs par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājuma pamatā ir tādi apstākļi, kuros vainojams karavīrs;

2) avansu, kas izmaksāts uz mēnešalgas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts karavīram sakarā ar komandējumu.

(3) Juridiskajai personai ir tiesības ieturēt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas to zaudējumu apmēru, kas tai radies karavīra prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama karavīra rakstveida piekrišana. Ja karavīrs apstrīd juridiskajai personai radušos atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, šī persona var celt attiecīgu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas. Ieturējumu apmēru nosaka un tos veic, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos ierobežojumus.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

LR aizsardzības ministra p.i., ārlietu ministrs E. Rinkēvičs:

„74.pantā:

papildināt nosaukumu aiz vārda „atlīdzināšanas” ar vārdiem „un ieturējumu izdarīšanas”;

papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(2) Ieturējumus, kas izriet no juridiskās personas atprasījuma tiesībām, var izdarīt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas, dodot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas, par to nekavējoties paziņojot karavīram, lai atprasītu:

1) summas, kas pārmaksātas juridiskās personas maldības dēļ, ja karavīrs par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams karavīrs;

2) avansu, kas izmaksāts uz mēnešalgas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts karavīram sakarā ar komandējumu.

(3) Juridiskajai personai ir tiesības ieturēt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas to zaudējumu apmēru, kas viņai radies karavīra prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama karavīra rakstveida piekrišana.

(4) Ja karavīrs apstrīd juridiskajai personai radušos atprasījuma tiesību vai zaudējumu atlīdzības pamatu vai apmēru, juridiskā persona var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas, avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas vai zaudējumu nodarīšanas dienas. Ieturējumu apmēru nosaka un tos veic, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos ierobežojumus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.”

Atbalstīts

29. 74.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “atlīdzināšanas” ar vārdiem “un ieturējumu izdarīšanas”;

papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ieturējumus, kas izriet no juridiskās personas atprasījuma tiesībām, var izdarīt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas, dodot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas, par to nekavējoties paziņojot karavīram, lai atprasītu:

2) avansu, kas izmaksāts uz mēnešalgas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts karavīram sakarā ar komandējumu.

(3) Juridiskajai personai ir tiesības ieturēt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas to zaudējumu apmēru, kas šai personai radies karavīra prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama karavīra rakstveida piekrišana.

(4) Ja karavīrs apstrīd juridiskās personas atprasījuma tiesību vai zaudējumu atlīdzības pamatu vai apmēru, juridiskā persona var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas, avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas vai zaudējumu nodarīšanas dienas. Ieturējumu apmēru nosaka un tos veic, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos ierobežojumus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

75.pants. Disciplinārsodi

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram piemērojami šādi disciplinārsodi:

1) rājiens;

2) ārpuskārtas norīkojums;

3) aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu;

4) stingrā uzraudzība;

5) arests līdz 10 diennaktīm;

6) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

7) pazemināšana amatā;

7¹) mēneša mēnešalgas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

8) atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika.

(2) Stingro uzraudzību un arestu nepiemēro virsniekiem un augstākajiem instruktoriem.

(3) Militārās disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, izskatīšanas, disciplinārsodu uzlikšanas un izpildes kārtību nosaka Karavīru militārās disciplīnas reglaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 12.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

30. 75.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “Karavīru” ar vārdiem “un zemessargu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā minēto disciplinārsodu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.”

Saeimas deputāts J. Ādamsons:

Izteikt likumprojekta 30.pantu (attiecībā uz grozījumiem 75.pantā) šādā redakcijā:

„75.pants. Disciplinārsodi

Karavīriem piemērojamos disciplinārsodus, to uzlikšanas un izpildes kārtību, kā arī militārās disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglaments.”

Neatbalstīts

30. 75.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “Karavīru” ar vārdiem “un zemessargu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā minēto disciplinārsodu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.”

Pārejas noteikumi

1....18....

19. Šā likuma 43.panta otrās daļas 10. un 11.punktā minētie atvaļināšanas nosacījumi nav attiecināmi uz karavīriem, kuri uzsākuši dienestu līdz 2010.gada 31.decembrim.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

LR aizsardzības ministra p.i., ārlietu ministrs E. Rinkēvičs:

Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

„20. Pārejas noteikumu 19.punkts piemērojams līdz 2013.gada 31.martam.

21. Šā likuma 43.panta otrās daļas 10. un 11.punktā minētie atvaļināšanas nosacījumi no 2013.gada 1.aprīļa nav attiecināmi uz karavīriem:

21.1. pret kuriem līdz 2013.gada 31.martam uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts vai tiks izbeigts uz nereabilitējoša pamata pēc 2013.gada 31.marta;

21.2. kuri pēc 2013.gada 31.marta atbrīvoti no soda par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2013.gada 31.martam.”

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt pārejas noteikumu 19.punktu ar vārdiem „ja šie atvaļināšanas nosacījumi radušies saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2013.gada 31.martam”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr.13

Atbalstīts

31. Papildināt pārejas noteikumu 19.punktu ar vārdiem “ja šie atvaļināšanas nosacījumi radušies saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2013.gada 31.martam”.