Spēkā esošā likuma redakcija

Saeimas sēdē 2013. gada 14.februārī pieņemtā likuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 12 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

      Izdarīt Zinātniskās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 10.nr.; 2007, 15.nr.; 2009, 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 47., 68., 74., 205.nr.) šādus grozījumus:

      Izdarīt Zinātniskās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 10.nr.; 2007, 15.nr.; 2009, 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 47., 68., 74., 205.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini:

1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā;

2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā;

   1.1.pantā:

   papildināt pantu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

   „2¹) tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskā izmantošana (komercializācija) — mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana vai izmantošana pret atlīdzību;”;

   1.1.pantā:

   papildināt pantu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

   „2¹) tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskā izmantošana (komercializācija) — mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana vai izmantošana pret atlīdzību;”;

3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām;

4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas;

5) zinātnes tehniskais personāls — personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus. Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori;

6) zinātni apkalpojošais personāls — personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu);

   izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

   “6) zinātni apkalpojošais personāls — personas, kuras veic zinātniskajai darbībai nepieciešamās palīgfunkcijas (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri u.tml.);”;

   izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

   “6) zinātni apkalpojošais personāls — personas, kuras veic zinātniskajai darbībai nepieciešamās palīgfunkcijas (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri u.tml.);”;

7) zinātniskās institūcijas — zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Zinātniskajā institūcijā jābūt vismaz piecām personām ar doktora zinātnisko grādu institūcijas darbībai atbilstošajā pētījumu virzienā.

   papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

   “(2) Likumā lietotie termini atbilst Augu šķirņu aizsardzības likumā un Patentu likumā lietotajiem terminiem un to skaidrojumam.”;

   uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

   papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

   “(2) Likumā lietotie termini atbilst Augu šķirņu aizsardzības likumā un Patentu likumā lietotajiem terminiem un to skaidrojumam.”;

   uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru.

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

     „(1) Šā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru.”

1

2

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Deputāte I.Druviete

Izslēgt otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma 2.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju).

Daļēji atbalstīts. Iekļauts  priekšlikumā Nr.2

Atbalstīts

(2) Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā.

6.pants. Zinātnieka pienākumi

Zinātnieka vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) veicot zinātnisko darbību, nodrošināt zinātnisko pētījumu objektivitāti;

2) informēt sabiedrību par savu zinātnisko pētījumu rezultātiem, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt konsultācijas un eksperta atzinumus;

3) popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas, sniegt atzinumus par moderno tehnoloģiju un organizatorisko paņēmienu izmantošanas iespējām Latvijas tautas labklājības un valsts saimnieciskās konkurētspējas attīstībai;

4) pilnveidot savu zinātnisko kvalifikāciju un piedalīties jaunu zinātnieku sagatavošanā;

5) pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to sabiedrību;

6) piedalīties tādu zinātnisko pētījumu uzdevumu formulēšanā, kuru mērķis ir attīstīt Latvijas saimniecisko konkurētspēju un nacionālo identitāti;

7) piedalīties izglītības sistēmas zinātniskās attīstības un pilnveidošanas procesā.

    3. Papildināt 6.pantu ar 5.¹punktu šādā redakcijā:

   „5¹) pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai;”.

3

4

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Deputāte I.Druviete

Izslēgt otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma 3.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju).

Daļēji atbalstīts. Iekļauts  priekšlikumā Nr.4

Atbalstīts

8.pants. Zinātnieka tiesības

(1) Zinātniekam ir tiesības:

1) brīvi izvēlēties zinātnisko pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savām zinātniskajām interesēm, kompetencei un humānisma principiem;

2) ar individuālu vai kolektīvu zinātnisko pētījumu projektu piedalīties jebkuros atklātos zinātniskās darbības konkursos Latvijā un ārvalstīs;

3) neatkarīgi no darba tiesiskajām attiecībām saņemt valsts un citu personu piešķirto finansējumu likumā noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz šādi iegūtiem līdzekļiem zinātniekam ir tiesības būt kredīta rīkotājam;

4) piedalīties atklātos konkursos, lai iegūtu līdzekļus savas kvalifikācijas pilnveidošanai, kā arī zinātniskās darbības norisēs un izpausmēs Latvijā un ārvalstīs;

5) bez cenzūras iesniegt savas zinātniskās darbības rezultātus publicēšanai paša izraudzītos izdevumos.

(2) Zinātniskajās institūcijās nodarbinātajiem zinātniekiem ik gadu pienākas apmaksāts ikgadējais astoņu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts 26 kalendāra nedēļu akadēmiskais atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, zinātnisku pētījumu veikšanai vai kvalifikācijas pilnveidošanai ārpus savas darbavietas.

         4. 8.pantā:

          aizstāt otrajā daļā vārdus „ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts” ar vārdiem „ik pēc sešiem gadiem var tikt piešķirts apmaksāts”;

          2. 8.pantā:

          aizstāt otrajā daļā vārdus „ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts” ar vārdiem „ik pēc sešiem gadiem var tikt piešķirts apmaksāts”;

(3) Zinātniekam ir ekskluzīvas tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies viņa zinātniskās darbības rezultātā, ja līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums.

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Zinātnieka mantiskās tiesības uz izgudrojumu, kas radīts valsts finansētas zinātniskās darbības rezultātā, reglamentē šā likuma 39.¹, 39.², 39.³, 39.⁴, 39.⁵ un 39.⁶panta noteikumi.”

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Zinātnieka mantiskās tiesības uz izgudrojumu, kas radīts valsts finansētas zinātniskās darbības rezultātā, reglamentē šā likuma 39.¹, 39.², 39.³, 39.⁴, 39.⁵ un 39.⁶panta noteikumi.”

13.pants. Zinātniskās darbības nodrošināšana

(1) [..]

(2) [..]

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku;

2) sagatavo pieprasījumu ikgadējo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai zinātniskās darbības nodrošināšanai atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai;

3) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā;

4) koordinē starptautiskās sadarbības programmas pētniecības un tehnoloģiju jomās un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina atbalstu dalībai šajās programmās;

5) veic citas šajā likumā noteiktās darbības.

   5. Izslēgt 13.panta trešās daļas 5.punktā vārdu „šajā”.

   3. Izslēgt 13.panta trešās daļas 5.punktā vārdu „šajā”.

(4)[..]

15.pants. Latvijas Zinātnes padomes sastāvs

(1) Latvijas Zinātnes padomē tiek deleģēti pārstāvji no:

1) Latvijas Zinātņu akadēmijas — pieci;

2) Valsts zinātnisko institūtu apvienības — viens;

3) Rektoru padomes — viens;

4) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām — pieci;

5) Latvijas Zinātnieku savienības — viens;

6) Latvijas Jauno zinātnieku apvienības — viens (jaunais zinātnieks);

7) Ministru prezidenta izvirzīts pārstāvis — viens;

8) Izglītības un zinātnes ministrijas — viens;

9) Ekonomikas ministrijas — viens;

10) Veselības ministrijas — viens;

11) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas — viens;

12) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu);

13) Zemkopības ministrijas — viens;

14) Kultūras ministrijas — viens;

15) Latvijas Darba devēju konfederācijas — viens.

(2) Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis.

(3) Latvijas Zinātnes padomes kompetencē esošs jautājums ir izlemts, ja balsošanā piedalījušās ne mazāk kā divas trešdaļas no tās sastāva un “par” balsojusi vairāk nekā puse no klātesošajiem.

     6. Papildināt 15.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

     „(4) Valsts drošības iestādes pārstāvji Latvijas Zinātnes padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma aizsardzības jomu.

   (5) Pieņemot lēmumu jautājumā, kas skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma aizsardzības jomu, Latvijas Zinātnes padome ņem vērā nacionālās drošības iestādes atzinumu.”

5

6

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Deputāte I.Druviete

Izslēgt otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma 6.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju).

Daļēji atbalstīts. Iekļauts  priekšlikumā Nr.6

Atbalstīts

21.pants. Zinātniskais institūts

(1) Zinātniskais institūts veic zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības tā dibinātāja vai izveidotāja noteiktajā zinātnisko pētījumu nozarē. Zinātniskais institūts akadēmisko mērķu sasniegšanā ir brīvs no dibinātāja vai izveidotāja ietekmes.

 (2) Zinātniskais institūts var būt:

1) publiska aģentūra;

2) atvasināta publiska persona;

3) valsts augstskolas struktūrvienība;

4) privāto tiesību juridiskā persona vai tās struktūrvienība.

(3) Valsts zinātnisko institūtu var izveidot kā valsts aģentūru vai  atvasinātu publisku personu. Valsts zinātniskais institūts atrodas izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra pārraudzībā.

(4) Valsts zinātnisko institūtu izveidošanai, reorganizēšanai un likvidēšanai ir nepieciešams Latvijas Zinātnes padomes atzinums.

      7. Papildināt 21.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

    „(5) Valsts dibinātas universitātes zinātnisko institūtu var izveidot kā atvasinātu publisku personu. Valsts dibinātas universitātes izveidots zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – atrodas attiecīgās universitātes pārraudzībā.”

       4. Papildināt 21.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

    „(5) Valsts dibinātas universitātes zinātnisko institūtu var izveidot kā atvasinātu publisku personu. Valsts dibinātas universitātes izveidots zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – atrodas attiecīgās universitātes pārraudzībā.”

21.²pants. Zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona

(1) Zinātnisko institūtu - atvasinātu publisku personu - izveido ar Ministru kabineta lēmumu. Ministru kabinets lēmumā nosaka kustamo un nekustamo mantu, kas nododama zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - valdījumā vai lietošanā.

   8. Izslēgt 21.²panta pirmajā daļā otro teikumu.

   5. Izslēgt 21.²panta pirmajā daļā otro teikumu.

(2) [..]

       9. Papildināt likumu ar 21.⁵ un 21.⁶pantu šādā redakcijā:

    „21.⁵pants. Valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona

   (1) Lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — dibināšanu vai likvidēšanu pieņem valsts dibinātas universitātes senāts. Senāta pieņemto lēmumu apstiprina Ministru kabinets. Valsts dibinātas universitātes senāts lēmumā nosaka to valsts dibinātas universitātes kustamo un nekustamo mantu, kas nododama zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — īpašumā, valdījumā vai lietošanā. Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — nolikumu pieņem zinātniskā institūta lēmējinstitūcija, un pēc valsts dibinātas universitātes senāta ieteikuma to apstiprina Ministru kabinets.

   (2) Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — lēmējinstitūcija ir zinātniskā institūta zinātniskā padome.

   (3) Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — zinātniskā padome atbilstoši tās noteiktajai kompetencei var izveidot, reorganizēt un likvidēt iestādes un dibināt, reorganizēt un likvidēt kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās, nodibinājumos un kapitālsabiedrībās.

   (4) Valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — nav tiesīgs veidot citu zinātnisko institūtu.

   (5) Ministru kabineta lēmums, ar kuru tas apstiprina valsts dibinātas universitātes senāta lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta —  atvasinātas publiskas personas — dibināšanu vai likvidēšanu, nav administratīvs akts.

      6. Papildināt likumu ar 21.⁵ un 21.⁶pantu šādā redakcijā:

    „21.⁵pants. Valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona

   (1) Lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — dibināšanu vai likvidēšanu pieņem valsts dibinātas universitātes senāts. Senāta pieņemto lēmumu apstiprina Ministru kabinets. Valsts dibinātas universitātes senāts lēmumā nosaka to valsts dibinātas universitātes kustamo un nekustamo mantu, kas nododama zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — īpašumā, valdījumā vai lietošanā. Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — nolikumu pieņem zinātniskā institūta lēmējinstitūcija, un pēc valsts dibinātas universitātes senāta ieteikuma to apstiprina Ministru kabinets.

   (2) Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — lēmējinstitūcija ir zinātniskā institūta zinātniskā padome.

   (3) Valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — zinātniskā padome atbilstoši tās noteiktajai kompetencei var izveidot, reorganizēt un likvidēt iestādes un dibināt, reorganizēt un likvidēt kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās, nodibinājumos un kapitālsabiedrībās.

   (4) Valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — nav tiesīgs veidot citu zinātnisko institūtu.

   (5) Ministru kabineta lēmums, ar kuru tas apstiprina valsts dibinātas universitātes senāta lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta —  atvasinātas publiskas personas — dibināšanu vai likvidēšanu, nav administratīvs akts.

      21.⁶pants. Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — manta

   (1) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — mantu Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem veido:

   1) naudas līdzekļi, cita kustama un nekustama manta, kas zinātniskajam institūtam dāvināta vai ziedota, ko tas mantojis vai ieguvis par pašu līdzekļiem;

   2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā zinātniskā institūta īpašums;

   3) zinātniskā institūta intelektuālais īpašums;

   4) nekustamais īpašums, ko tam bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.

   (2) Zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai — ir tiesības rīkoties ar savu mantu tā darbības stratēģijā norādīto mērķu sasniegšanai, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un institūta nolikumu.

   (3) Rīcību ar šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto īpašumu un tā turpmāko izmantošanu nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.

   (4) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — manta tiek pārvaldīta nošķirti no tam valdījumā nodotās valsts mantas.

   (5) Valsts mantu var nodot zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — īpašumā, valdījumā vai lietošanā ar Ministru kabineta lēmumu.”

      21.⁶pants. Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — manta

   (1) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — mantu Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem veido:

   1) naudas līdzekļi, cita kustama un nekustama manta, kas zinātniskajam institūtam dāvināta vai ziedota, ko tas mantojis vai ieguvis par pašu līdzekļiem;

   2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā zinātniskā institūta īpašums;

   3) zinātniskā institūta intelektuālais īpašums;

   4) nekustamais īpašums, ko tam bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.

   (2) Zinātniskajam institūtam — atvasinātai publiskai personai — ir tiesības rīkoties ar savu mantu tā darbības stratēģijā norādīto mērķu sasniegšanai, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un institūta nolikumu.

   (3) Rīcību ar šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto īpašumu un tā turpmāko izmantošanu nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.

   (4) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — manta tiek pārvaldīta nošķirti no tam valdījumā nodotās valsts mantas.

   (5) Valsts mantu var nodot zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — īpašumā, valdījumā vai lietošanā ar Ministru kabineta lēmumu.”

24.pants. Zinātniskā institūta direktors

[..]

   (11) Izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ir tiesīgs atcelt valsts zinātniskā institūta direktora pieņemtos prettiesiskos lēmumus.

(12) Direktora kompetencē ietilpst:

1) zinātniskā institūta administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

2) zinātniskā institūta finanšu līdzekļu un tam valdījumā vai lietošanā nodotās valsts mantas daļas pārvaldīšana un atbildība par to izmantošanu;

3) zinātniskā institūta zinātniskās padomes pieņemto lēmumu īstenošana;

4) zinātniskā institūta attīstības pro­grammu apstiprināšana.

   10. 24.panta divpadsmitajā daļā:

    aizstāt 2.punktā vārdus „un tam valdījumā vai lietošanā” ar vārdiem „un tam īpašumā, valdījumā vai lietošanā”;

   papildināt daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

   „5) informācijas aizsardzības nodrošināšana likumā noteiktajā kārtībā, ja zinātniskajā institūtā tiek apstrādāta informācija, kas ir valsts noslēpuma objekts;

   6) valsts drošības iestādes informēšana – pēc tās pieprasījuma – par institūtā veiktajiem un finansējumam pieteiktajiem pētījumu projektiem, kā arī par ārvalstu pētnieku piedalīšanos zinātniskā institūta veiktajos pētījumu projektos un par zinātnieku dalību ārvalstīs veiktajos pētījumu projektos.”

7

8

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 10.pantu.

Deputāte I.Druviete

Izslēgt otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma 10.pantā vārdus „papildināt daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

   „5) informācijas aizsardzības nodrošināšana likumā noteiktajā kārtībā, ja zinātniskajā institūtā tiek apstrādāta informācija, kas ir valsts noslēpuma objekts;

   6) valsts drošības iestādes informēšana – pēc tās pieprasījuma – par institūtā veiktajiem un finansējumam pieteiktajiem pētījumu projektiem, kā arī par ārvalstu pētnieku piedalīšanos zinātniskā institūta veiktajos pētījumu projektos un par zinātnieku dalību ārvalstīs veiktajos pētījumu projektos. ””

Daļēji atbalstīts. Iekļauts  priekšlikumā Nr.8

Atbalstīts

7. Aizstāt 24.panta divpadsmitās daļas 2.punktā vārdus “un tam valdījumā vai lietošanā” ar vārdiem “un tam īpašumā, valdījumā vai lietošanā”.

(13) Direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.

25.pants. Zinātniskā padome komercsabiedrībā

   Komercsabiedrībā, kura veic zinātnisko darbību, zinātniskā padome darbojas šā likuma 23.panta otrās daļas 3., 4. un 5.punktā noteiktās kompetences ietvaros.

     11. Papildināt 25.pantu pēc vārda „punktā” ar vārdiem un skaitļiem „un 24.panta divpadsmitās daļas 5. un 6.punktā”.

9

10

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 11.pantu.

Deputāte I.Druviete

Izslēgt otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma 11.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju).

Daļēji atbalstīts. Iekļauts  priekšlikumā Nr.10

Atbalstīts

28.pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas

[..]

   (2) Lai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu zinātnisko institūtu, tam jāatbilst šādiem kritērijiem:

   1) zinātniskajā institūtā akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu;

   2) zinātniskā institūta darbības jomai atbilstošajā zinātnes nozarē vismaz 10 procentiem no institūta zinātniskajiem darbiniekiem ir doktora zinātniskais grāds;

   3) zinātniskā institūta valdījumā vai lietošanā ir telpas;

   4) zinātniskā institūta zinātnieki publicē zinātniskus rakstus vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas;

   5) zinātniskajam institūtam ir starptautiska sadarbība zinātnes jomā.

      12. 28.pantā:

       izteikt otro daļu šādā redakcijā:

      „(2) Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrē zinātnisko institūtu (publisku aģentūru, atvasinātu publisku personu, valsts augstskolas struktūrvienību, privāto tiesību juridisko personu vai tās struktūrvienību), ja tas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

    1) zinātniskajā institūtā akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu;

    2) zinātniskā institūta darbības jomai atbilstošajā zinātnes nozarē vismaz 10 procentiem no institūta zinātniskajiem darbiniekiem ir doktora zinātniskais grāds;

    3) zinātniskā institūta īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir zinātniskā institūta darbības jomai atbilstošas telpas;

    4) zinātniskā institūta zinātnieki publicē zinātniskus rakstus vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas.”;

      8. 28.pantā:

       izteikt otro daļu šādā redakcijā:

   „(2) Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrē zinātnisko institūtu (publisku aģentūru, atvasinātu publisku personu, valsts augstskolas struktūrvienību, privāto tiesību juridisko personu vai tās struktūrvienību), ja tas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

   1) zinātniskajā institūtā akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu;

   2) zinātniskā institūta darbības jomai atbilstošajā zinātnes nozarē vismaz 10 procentiem no institūta zinātniskajiem darbiniekiem ir doktora zinātniskais grāds;

   3) zinātniskā institūta īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir zinātniskā institūta darbības jomai atbilstošas telpas;

   4) zinātniskā institūta zinātnieki publicē zinātniskus rakstus vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas.”;

(5)[..]

[..]

 papildināt pantu ar 5.¹daļu šādā redakcijā:

   “(5¹) Ja zinātniskais institūts ir augstskolas struktūrvienība, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrē vai nu augstskolu, vai tās struktūrvienību — zinātnisko institūtu. Lēmumu par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrējamo zinātnisko institūciju pieņem augstskola.”;

 papildināt pantu ar 5.¹daļu šādā redakcijā:

   “(5¹) Ja zinātniskais institūts ir augstskolas struktūrvienība, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrē vai nu augstskolu, vai tās struktūrvienību — zinātnisko institūtu. Lēmumu par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrējamo zinātnisko institūciju pieņem augstskola.”;

(7) No reģistrācijas brīža zinātniskā institūcija ik pēc sešiem gadiem reģistram iesniedz šādas ziņas:

1) ievēlētās personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums;

2) pēdējo sešu gadu laikā īstenoto projektu sarakstu, patentu, starptautisko sadarbības projektu un publicēto zinātnisko rakstu sarakstu;

3) ziņas par zinātniskās institūcijas telpu nodrošinājumu un svarīgākajām zinātniskajām iekārtām;

4) darbības starptautisko vērtējumu saskaņā ar šā likuma 38.panta trešajā daļā noteikto.

   izteikt septītās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

   “4) darbības starptautisko vērtējumu.”

   izteikt septītās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

   “4) darbības starptautisko vērtējumu.”

32.pants. Zinātnisko institūciju izslēgšana no reģistra

(1) Zinātnisko institūciju no reģistra izslēdz ar reģistra amatpersonas lēmumu šādos gadījumos:

1) saņemts dibinātāja iesniegums par zinātniskās institūcijas likvidēšanu;

2) zinātniskajā institūcijā bez licences tiek īstenota izglītības programma vai arī tiek izsniegti izglītību vai zinātnisko kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, pārkāpjot normatīvos aktus;

   3) Izglītības un zinātnes ministrija vai cita iestāde atbilstoši savai kompetencei atkārtoti gada laikā konstatējusi zinātniskās institūcijas darbībā likumu pārkāpumus, kuri saistīti ar zinātnisko vai izglītojošo darbību;

    4) reģistrācijas procesā apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu zinātniskās institūcijas reģistrēšanai;

   5) dibinātājs vai zinātniskā institūcija sešu mēnešu laikā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai Izglītības kvalitātes valsts dienesta rakstveida pieprasījuma nav snieguši nepieciešamo informāciju;

   6) reģistrā iekļaujamās ziņas ir mainījušās, un zinātniskā institūcija sešu mēnešu laikā par to nav informējusi Izglītības un zinātnes ministriju;

   7) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu);

   8) pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

     13. Papildināt 32.panta pirmo daļu ar 3.¹punktu šādā redakcijā:

    „3¹) valsts drošības iestādes rīcībā ir informācija par tādu zinātniskās institūcijas darbību, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai;”.

11

12

Deputāts A.Elksniņš

Izslēgt likumprojekta 13.pantu.

Deputāte I.Druviete

Izslēgt otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma 13.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju).

Daļēji atbalstīts. Iekļauts  priekšlikumā Nr.12

Atbalstīts

   (2) Latvijas Zinātnes padome var ierosināt izslēgt zinātnisko institūciju no reģistra, ja tā savas kompetences ietvaros konstatējusi zinātniskās institūcijas darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības.

(3) Zinātnisko institūciju izslēdz no reģistra, ja tā gada laikā nav īstenojusi nevienu zinātnisku projektu un nav publicējusi nevienu zinātnisku rakstu.

37.¹ pants. Valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas vai valsts augstskolas zinātniskā institūta zinātnisko darbinieku atlīdzība

(1)   Valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas vai valsts augstskolas zinātniskā institūta zinātnisko darbinieku atlīdzību nosaka:

      1) zinātniskajiem darbiniekiem, kuri ieņem akadēmiskos amatus, - saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī no valsts vai valsts augstskolas zinātniskā institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem, tās apmēru paredzot atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas kārtībai;

      14. Izteikt 37.¹panta pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

   „(1) Valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas, valsts augstskolas zinātniskā institūta, tai skaitā valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas —, zinātnisko darbinieku atlīdzību nosaka:

    1) zinātniskajiem darbiniekiem, kuri ieņem akadēmiskos
amatus, — saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī no valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas vai valsts augstskolas zinātniskā institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem, tās apmēru paredzot atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas kārtībai;”.

      9. Izteikt 37.¹panta pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

   „(1) Valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas, valsts augstskolas zinātniskā institūta, tai skaitā valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas —, zinātnisko darbinieku atlīdzību nosaka:

    1) zinātniskajiem darbiniekiem, kuri ieņem akadēmiskos
amatus, — saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī no valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas vai valsts augstskolas zinātniskā institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem, tās apmēru paredzot atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas kārtībai;”.

2) zinātniskajiem darbiniekiem, kuri neieņem akadēmiskos amatus, - saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ievērojot tajā noteiktos gadījumus, kad minētā likuma normas var nepiemērot, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī no valsts vai valsts augstskolas zinātniskā institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem, tās apmēru paredzot atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas kārtībai.

(2) No valsts budžeta, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu atbalsta līdzekļiem finansēto pētījumu projektu īstenošanai izmantotā laika un paveiktā darba uzskaites sistēmu nosaka Ministru kabinets.

38.pants. Zinātniskās darbības bāzes finansējums

(1) Zinātniskajām institūcijām bāzes finansējumu piešķir dibinātājs. Bāzes finansējumu valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, kuri reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Zinātnisko institūciju bāzes finansējumu veido līdzekļi:

1) zinātnisko institūciju uzturēšanai (būvju un iekārtu uzturēšanai, komunālo pakalpojumu apmaksai, administratīvā, tehniskā un apkalpojošā personāla darba samaksai);

2) dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistītā zinātniskā personāla atlīdzībai;

3) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu attīstībai šo institūciju darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai. Zinātniskās institūcijas darbības stratēģiju apstiprina attiecīgā nozares ministrija.

(3) Zinātniskajiem institūtiem, kuri saņem bāzes finansējumu, ik pēc sešiem gadiem jāsaņem to darbības starptautiskais vērtējums.

   15. Izteikt 38., 39. un 39.¹pantu šādā redakcijā:

   „38.pants. Zinātniskās darbības bāzes finansējums

   (1) Zinātniskajām institūcijām bāzes finansējumu piešķir dibinātājs. Bāzes finansējumu valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām —, kuri reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

   (2) Zinātnisko institūciju bāzes finansējumu veido līdzekļi:

   1) zinātnisko institūciju uzturēšanai (būvju un iekārtu uzturēšanai, komunālo pakalpojumu apmaksai, administratīvā, tehniskā un apkalpojošā personāla darba samaksai);

   2) dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistītā zinātniskā personāla atlīdzībai;

   3) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu attīstībai šo institūciju darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, kā arī saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.

   10. Izteikt 38., 39. un 39.¹pantu šādā redakcijā:

   „38.pants. Zinātniskās darbības bāzes finansējums

   (1) Zinātniskajām institūcijām bāzes finansējumu piešķir dibinātājs. Bāzes finansējumu valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām —, kuri reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

   (2) Zinātnisko institūciju bāzes finansējumu veido līdzekļi:

   1) zinātnisko institūciju uzturēšanai (būvju un iekārtu uzturēšanai, komunālo pakalpojumu apmaksai, administratīvā, tehniskā un apkalpojošā personāla darba samaksai);

   2) dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistītā zinātniskā personāla atlīdzībai;

   3) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu attīstībai šo institūciju darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, kā arī saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.

   39.pants. Zinātniskās institūcijas grāmatvedības uzskaite un konti

   (1) Zinātniskā institūcija veic grāmatvedības uzskaiti, atver kontus un rīkojas ar tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

   (2) Zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona - un valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, Valsts kasē atver norēķinu kontu, kurā attiecīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita bāzes finansējuma līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.pantu, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

   (3) Komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai un citus pašu ieņēmumus zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona - un valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, var saņemt kredītiestādes kontā. Atbilstošo izdevumu apmaksa tiek veikta no šā konta.

   (4) Gada beigās zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas - vai valsts augstskolas, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, kontā atlikušie līdzekļi no šo institūciju zinātniskās darbības ieņēmumiem, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūcijas rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā. Šis noteikums neattiecas uz minēto institūciju bāzes finansējumu.

   (5) Konkursa kārtībā iegūto valsts un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu zinātniskais institūts vai valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, saņem Valsts kases norēķinu kontā, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

   39.pants. Zinātniskās institūcijas grāmatvedības uzskaite un konti

   (1) Zinātniskā institūcija veic grāmatvedības uzskaiti, atver kontus un rīkojas ar tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

   (2) Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — Valsts kasē atver norēķinu kontu, kurā attiecīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita bāzes finansējuma līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.pantu, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

   (3) Komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai un citus pašu ieņēmumus zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — var saņemt kredītiestādes kontā. Atbilstošo izdevumu apmaksa tiek veikta no šā konta.

   (4) Gada beigās zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas —, valsts augstskolas, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — kontā atlikušie līdzekļi no šo institūciju zinātniskās darbības ieņēmumiem, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūcijas rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā.

   (5) Konkursa kārtībā iegūto valsts un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — saņem Valsts kases norēķinu kontā, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

   39.pants. Zinātniskās institūcijas grāmatvedības uzskaite un konti

   (1) Zinātniskā institūcija veic grāmatvedības uzskaiti, atver kontus un rīkojas ar tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

   (2) Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — Valsts kasē atver norēķinu kontu, kurā attiecīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita bāzes finansējuma līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.pantu, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

   (3) Komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai un citus pašu ieņēmumus zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — var saņemt kredītiestādes kontā. Atbilstošo izdevumu apmaksa tiek veikta no šā konta.

   (4) Gada beigās zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas —, valsts augstskolas, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — kontā atlikušie līdzekļi no šo institūciju zinātniskās darbības ieņēmumiem, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūcijas rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā.

   (5) Konkursa kārtībā iegūto valsts un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona —, valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — saņem Valsts kases norēķinu kontā, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

39.¹ pants. Valsts zinātniskās institūcijas tiesības uz valsts intelektuālā īpašuma izmantošanu

Valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības izmantot intelektuālo īpašumu, kas radīts valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā. Ministru kabinets nosaka šā īpašuma izmantošanas kārtību un nosacījumus valsts zinātniskajā institūcijā, ievērojot intelektuālo īpašumu regulējošo normatīvo aktu noteikumus.

   39.¹pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni

   (1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai – atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam – atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam – atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai.

   (2) Mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, kas radīta valsts zinātniskās institūcijas un citu institūciju vai zinātnieku sadarbības rezultātā, valsts zinātniskajai institūcijai pieder tādā apjomā, kas ir proporcionāls institūcijas ieguldījumam, ko nosaka līgums.”

   39.¹pants. Valsts zinātniskās institūcijas mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni

   (1) Valsts zinātniskajai institūcijai (valsts augstskolai, tai skaitā augstskolai – atvasinātai publiskai personai, valsts augstskolas struktūrvienībai, valsts dibinātas universitātes zinātniskajam institūtam – atvasinātai publiskai personai, valsts zinātniskajam institūtam, tai skaitā zinātniskajam institūtam – atvasinātai publiskai personai, valsts publiskai aģentūrai, valsts komercsabiedrībai) pieder mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, ja tie pilnībā radīti valsts finansēta pētījuma rezultātā, atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai.

   (2) Mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, kas radīta valsts zinātniskās institūcijas un citu institūciju vai zinātnieku sadarbības rezultātā, valsts zinātniskajai institūcijai pieder tādā apjomā, kas ir proporcionāls institūcijas ieguldījumam, ko nosaka līgums.”

  16. Papildināt likumu ar 39.², 39.³, 39.⁴, 39.⁵ un 39.⁶pantu šādā redakcijā:

   „39.²pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni

   (1) Ja valsts finansēta pētījuma ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru pētījums īstenots.

   (2) Izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā pētījums īstenots.

 39.³pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu

   (1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma vai jaunas augu šķirnes radīšanas faktu.

   (2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni uz valsts zinātniskās institūcijas vārda, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot.   Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.

   (3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikums.

   39.⁴pants. Mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzība

   (1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz izgudrojumu vai augu šķirni un nav attiecīgās tiesības piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tā nodrošina šo tiesību aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz augu šķirni.

   (2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās darbības nolikumu ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).

   (3) Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums nodrošināt izgudrojuma vai augu šķirnes būtības neizpaušanu trešajām personām, pirms iesniegts patenta pieteikums vai iesniegums par selekcionāra tiesību piešķiršanu.

   (4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms patenta pieteikuma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, ja vien līgumā ar pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.

   39.⁵pants. Tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskā izmantošana (komercializācija)

Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, tai skaitā ļaut interesentiem iegādāties patentu, selekcionāra tiesības uz augu šķirni vai attiecīgo licenci, lai nodrošinātu to, ka tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni tiek saimnieciski izmantotas (komercializētas) valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā.

   39.⁶pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem

   Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā.”

  11. Papildināt likumu ar 39.², 39.³, 39.⁴, 39.⁵ un 39.⁶pantu šādā redakcijā:

   „39.²pants. Valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni

   (1) Ja valsts finansēta pētījuma ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru pētījums īstenots.

   (2) Izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā pētījums īstenots.

   39.³pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu

   (1) Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna izgudrojuma vai jaunas augu šķirnes radīšanas faktu.

   (2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgā izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni uz valsts zinātniskās institūcijas vārda, kā arī paziņo izgudrotājam vai selekcionāram par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot.   Ja valsts zinātniskā institūcija triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības, tiesības uz izgudrojumu vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni pāriet darbiniekam vai selekcionāram. Paziņošanas kārtību regulē institūcijas iekšējie normatīvie akti.

   (3) Kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgā izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikums.

   39.⁴pants. Mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzība

   (1) Ja valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās darbības nolikumā paredzētajai kārtībai nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz izgudrojumu vai augu šķirni un nav attiecīgās tiesības piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tā nodrošina šo tiesību aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz augu šķirni.

   (2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās darbības nolikumu ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).

   (3) Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums nodrošināt izgudrojuma vai augu šķirnes būtības neizpaušanu trešajām personām, pirms iesniegts patenta pieteikums vai iesniegums par selekcionāra tiesību piešķiršanu.

   (4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms patenta pieteikuma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, ja vien līgumā ar pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.

   39.⁵pants. Tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskā izmantošana (komercializācija)

Valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, tai skaitā ļaut interesentiem iegādāties patentu, selekcionāra tiesības uz augu šķirni vai attiecīgo licenci, lai nodrošinātu to, ka tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni tiek saimnieciski izmantotas (komercializētas) valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā.

   39.⁶pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem

   Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikumā noteiktajā kārtībā.”

 Pārejas noteikumi

[..]

16. Šā likuma 10.panta piektā daļa zaudē spēku ar 2011.gada 1.janvāri.

    17. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

   „17. Lai zinātnisko institūciju reģistrā nodrošinātu zinātnisko institūtu reģistrācijas atbilstību šā likuma 28.panta 5.¹ daļas prasībām, līdz 2013.gada 15.aprīlim augstskola iesniedz zinātnisko institūciju reģistrā iesniegumu par zinātniskās institūcijas — augstskolas — vai zinātniskā institūta — augstskolas struktūrvienības — izslēgšanu no zinātnisko institūciju reģistra. Ja augstskola līdz 2013.gada 15.aprīlim nav iesniegusi šādu iesniegumu, tad ar 2013.gada 15.maiju zinātniskais institūts –  attiecīgās augstskolas struktūrvienība – tiek izslēgts no zinātnisko institūciju reģistra.

   18. Zinātniskajai institūcijai, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un pirmo sešu gadu periodā kopš 2005.gada 19.maija nav saņēmusi savas darbības starptautisko vērtējumu, termiņš šā likuma 28.panta septītās daļas 4.punktā noteikto ziņu iesniegšanai zinātnisko institūciju reģistram tiek pagarināts līdz 2013.gada 31.decembrim.

   19. Lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta pārveidošanu par valsts dibinātas universitātes zinātnisko institūtu – atvasinātu publisku personu  –  apstiprina Ministru kabinets pēc valsts dibinātas universitātes senāta ieteikuma. Pārveidotā zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas  –  nolikumu apstiprina šā likuma 21.⁵panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.” 

   12. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

   „17. Lai zinātnisko institūciju reģistrā nodrošinātu zinātnisko institūtu reģistrācijas atbilstību šā likuma 28.panta 5.¹ daļas prasībām, līdz 2013.gada 15.aprīlim augstskola iesniedz zinātnisko institūciju reģistrā iesniegumu par zinātniskās institūcijas — augstskolas — vai zinātniskā institūta — augstskolas struktūrvienības — izslēgšanu no zinātnisko institūciju reģistra. Ja augstskola līdz 2013.gada 15.aprīlim nav iesniegusi šādu iesniegumu, tad ar 2013.gada 15.maiju zinātniskais institūts  – attiecīgās augstskolas struktūrvienība – tiek izslēgts no zinātnisko institūciju reģistra.

        18. Zinātniskajai institūcijai, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un pirmo sešu gadu periodā kopš 2005.gada 19.maija nav saņēmusi savas darbības starptautisko vērtējumu, termiņš šā likuma 28.panta septītās daļas 4.punktā noteikto ziņu iesniegšanai zinātnisko institūciju reģistram tiek pagarināts līdz 2013.gada 31.decembrim.

          19. Lēmumu par valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta pārveidošanu par valsts dibinātas universitātes zinātnisko institūtu – atvasinātu publisku personu  – apstiprina Ministru kabinets pēc valsts dibinātas universitātes senāta ieteikuma. Pārveidotā zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas  –  nolikumu apstiprina šā likuma 21.⁵panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.”