Drukāt    Aizvērt
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

2012.gada      . novembris

Nr. 9/2 – 2 –      – 11/12

 

Saeimas Prezidijam

 

          Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā  (Nr.393/Lp11)  izskatīšanai 2.lasījumā.

 

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lapām.

 

 

 

 

 

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs                                                                          J.Reirs

 

 


 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

          Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

 (Nr.393/Lp11)

                                                                                                        

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(20)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.; 2011, 103., 204.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.; 2011, 103., 204.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likuma darbība

(8) Ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijā (pie viena darba devēja) vienlaikus pilda arī šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto darbinieku pienākumus, tai piemērojamas šā likuma normas, kas regulē atlīdzības izmaksas nosacījumus amatu (darbu) savienošanas vai papildu darba gadījumā, tai skaitā 4.1 pants, 5.panta trešā un ceturtā daļa, 14.panta pirmā daļa. Ja šādai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz atšķirīga ilguma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu, tiek nodrošināta iespēja izmantot ilgāko atvaļinājumu, taču par ilgākā atvaļinājuma daļu izmaksā tikai to vidējo izpeļņu, kas nopelnīta amatā (darbā), kurš dod tiesības uz ilgāku atvaļinājumu, nekā noteikts šajā likumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 2.panta astoto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, neizmantoto atvaļinājumu atlīdzina naudā atbilstoši neizmantotā atvaļinājuma ilgumam amatā, kurā amatpersona (darbinieks) piešķirto atvaļinājumu nav izmantojusi, aprēķinot izmaksājamo samaksu no vidējās izpeļņas, kas nopelnīta šajā amatā."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 2.panta astoto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, neizmantoto atvaļinājumu atlīdzina naudā atbilstoši neizmantotā atvaļinājuma ilgumam amatā, kurā amatpersona (darbinieks) piešķirto atvaļinājumu nav izmantojusi, aprēķinot izmaksājamo samaksu no vidējās izpeļņas, kas nopelnīta šajā amatā.”

3.pants. Atlīdzība

(4) Valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus:

1) darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām;

2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. — 4.klasē;

3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā;

4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi;

5) naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā;

6) (izslēgts ar 16.06.2011. likumu);

7) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam), kuras apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam;

8) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā nodarbinātības ilgumu valsts vai pašvaldības institūcijā, darba izpildes rezultātus un citus valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus, kā arī to, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (dienesta, darba) attiecības, tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots;

9) atlīdzību par laiku, kuru amatpersona (darbinieks) nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un kuru amatpersona (darbinieks) izmanto pēc saviem ieskatiem, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 3.panta ceturtās daļas 5.punktā vārdus „naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar” ar vārdiem „naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 3.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 5.punktā vārdus „naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar” ar vārdiem „naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar”;

 

 

 

 

 

 

 

2

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 3.pantu ar 6.7 daļu šādā redakcijā:

„(67) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs nodrošina, ka šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktā, 14.panta divpadsmitajā daļā, 16.panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 8.9 un 8.10 punktā noteiktā atlīdzība, netiek izmaksāta par to pašu sasniegumu, notikumu vai paveikto.”

 

Atbalstīts

 

 

 

papildināt pantu ar 6.7 daļu šādā redakcijā:

„(67) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs nodrošina, ka šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktā, 14.panta divpadsmitajā daļā, 16.panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 8.9 un 8.10 punktā noteiktā atlīdzība, netiek izmaksāta par to pašu sasniegumu, notikumu vai paveikto.”

3.1 pants. Vidējā izpeļņa

(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

2. Papildināt 3.1 panta devīto daļu pēc vārdiem "apmaksātā atvaļinājuma" ar vārdiem "vai apmaksātā papildatvaļinājuma".

 

 

 

 

3. Papildināt 3.1 panta devīto daļu pēc vārdiem "apmaksātā atvaļinājuma" ar vārdiem "vai apmaksātā papildatvaļinājuma".

4.pants. Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām

(9) Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 4.panta devītās daļas otrajā teikumā vārdus "bez kvalifikācijas klases".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

6.pants. Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, mēnešalga

(2) Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām — valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem, tiesībsargam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam, komisijas sekretāram un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam — mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) valsts kontrolierim — 4,05;

2) Valsts kontroles padomes loceklim — 3,32;

3) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājam — 3,97;

4) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklim — 3,32;

5) tiesībsargam — 3,41;

6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam — 2,54;

7) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniekam — 2,50;

8) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim — 1,59;

9) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam — 3,32;

10) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam — 2,82;

11) Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram — 2,82;

12) Centrālās vēlēšanu komisijas loceklim — 2,12;

13) Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam — 0,80;

14) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam — 2,33;

15) Augstākās izglītības padomes loceklim — 0,22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 6.panta otrās daļas 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekš­sēdētājam – 3,61;

7) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniekam – 3,26;

8) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim – 2,48;".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti I.Līdaka, U.Augulis

Izteikt likuma 6.panta otrās daļas 6.,7. un 8. punktu sekojošā redakcijā:

„6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam — 2,7;

7) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniekam — 2,6;

8) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim — 1,9”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 6.panta otrās daļas 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

„6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam –  2,78;

7) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniekam –  2,64;

8) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim –   2,31;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 6.panta otrās daļas 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

„6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam –  2,78;

7) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniekam –  2,64;

8) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim –   2,31;”.

6.1 pants. Tiesneša mēnešalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu.

(2) Tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:

1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam un rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam — 1,1;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam — 1,2;

3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim — 1;

4) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniekam — 1,05;

5) zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam — 1,1;

6) apgabaltiesas tiesnesim — 1,2;

7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas priekšsēdētājam, kā arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam — 1,28;

8) apgabaltiesas priekšsēdētājam — 1,35;

9) Augstākās tiesas tiesnesim — 1,35;

10) Augstākās tiesas senatoram — 1,42;

11) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam, Augstākās tiesas palātas priekšsēdētājam un Senāta priekšsēdētājam — 1,55;

12) Augstākās tiesas priekšsēdētājam — 1,7;

13) Satversmes tiesas tiesnesim — 2,1;

14) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 2,3;

15) Satversmes tiesas priekšsēdētājam — 2,62.

5. 6.1 pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus "bez kvalifikācijas klases";

6

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 5.pantu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

 

(3) Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ augstāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj augstāka līmeņa tiesnesi, saņem aizstājamā tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas vai augstāka līmeņa tiesneša aizstāšanas. Tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ zemāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj zemāka līmeņa tiesnesi vai pāriet zemāka līmeņa tiesneša amatā, saņem mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas, zemāka līmeņa tiesneša aizstāšanas vai pāriešanas zemāka līmeņa tiesneša amatā.

(5) Tiesnesis, kas ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku norīkots darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā organizācijā, saņem tiesneša mēnešalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien institūcija, uz kuru tiesnesis norīkots, nav pārņēmusi saistības maksāt viņam atlīdzību.

 

 

aizstāt trešās daļas pirmajā un otrajā teikumā un piektajā daļā vārdus "kvalifikācijas klasi" ar vārdiem "tiesneša amatā nostrādāto laiku".

 

 

 

 

 

 

 

 

6.2 pants. Prokurora mēnešalga

(1) Prokurora mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:

1) rajona (republikas pilsētas) prokuroram — 0,98;

2) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietniekam — 1,05;

3) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokuroram — 1,14;

4) tiesu apgabala prokuroram — 1,08;

5) tiesu apgabala virsprokurora vietniekam — 1,15;

6) tiesu apgabala virsprokuroram — 1,22;

7) Ģenerālprokuratūras prokuroram — 1,22;

8) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokuroram — 1,42;

9) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram — 1,52;

10) ģenerālprokuroram — 1,67.

 

 

6. Izslēgt 6.2 panta pirmajā daļā vārdus "bez kvalifikācijas klases".

 

 

7

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

 

 

Neatbalstīts

 

 

Atbalstīts

 

7.1 pants. Valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

(1) Valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, kā arī amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas pakāpi. Amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka, pamatojoties uz amatu saimi un līmeni. Amatu saimi un līmeni nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam.

(2) Ministru kabinets reglamentē amatpersonu (darbinieku) kvalifikācijas pakāpes, to noteikšanas kārtību atbilstoši amata pienākumu vai darba izpildes vērtējumam, kurā ņemta vērā iepriekšējā periodā plānoto uzdevumu izpilde vai mērķu sasniegšana, un amata (dienesta, darba) pieredzei valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī mēnešalgas noteikšanas kārtību.

 

8

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„7.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„Valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un tās noteikšanas kārtību, ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, reglamentē Ministru kabinets. Amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka, pamatojoties uz amatu saimi un līmeni. Amatu saimi un līmeni nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam.”;

izslēgt otro daļu.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

 

 

 

5. 7.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„Valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un tās noteikšanas kārtību, ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, reglamentē Ministru kabinets. Amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka, pamatojoties uz amatu saimi un līmeni. Amatu saimi un līmeni nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam.”;

izslēgt otro daļu.”.

8.pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalga

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura iecelta kadeta amatā un pirms mācību uzsākšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes izglītības iestādē nav ieņēmusi citu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amatu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, mēnešalga atbilst valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai.

 

 

 

 

 

7. Izslēgt 8.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izslēgt 8.panta otro daļu.

14.pants. Vispārējās piemaksas

(1) Amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Par prombūtnē esošas ārstniecības personas, kā arī vakanta ārstniecības personas amata pienākumu pildīšanu ārstniecības persona saņem piemaksu, kas nav lielāka par 50 procentiem no tai noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu izglītības iestādē, kurā attiecīgā amatpersona ieņem amatu, ja šīs amatpersonas amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās mēnešalgas, ievērojot to, ka pedagoģiskā darba apjoms gadā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no normatīvajos aktos par pedagogu darba samaksu attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās vienai darba likmei atbilstošās darba slodzes (stundās). Karavīrs saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē, ja viņa amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 30 procentiem no karavīram noteiktās mēnešalgas. Prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Piemaksas apmēru, tās noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).

8. 14.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā un piektajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "35";

 

 

 

 

 

(11) Tiesnesis, kurš ievēlēts Tieslietu padomē, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Tiesnešu ētikas komisijā vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, saņem piemaksu trīs procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi. Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs saņem piemaksu piecu procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi.

 

 

 

 

 

 

izslēgt 1.daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus "bez kvalifikācijas klases";

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta  8. panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr. 10

 

(2) Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteiktas vairākas šā panta pirmajā daļā minētās piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no mēnešalgas. Ja ārstniecības personai noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas. Amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņem piemaksu par pedagoģisko darbu un vēl citu šā panta pirmajā daļā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Karavīram, kurš saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē un vēl citu šā panta pirmajā daļā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus no karavīram noteiktās mēnešalgas.

 

 

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "35";

 

 

 

 

 

(3) Piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Piemaksu par vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt uz laiku līdz četriem mēnešiem vakances pastāvēšanas laikā. Prokuroram, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kas ir vakants, var noteikt piemaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet, ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.";

 

 

 

 

 

(12) Valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.1, 6., 6.1 pantā, 6.2 panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus, motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 20 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt divpadsmitās daļas otrajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "30".

 

 

 

 

 

 

 

10

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā:

„8. 14.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā un piektajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "30";

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "30";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Prokurors, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kurā ieceltais prokurors ir prombūtnē, vai kurš ir vakants, var saņemt šā panta pirmajā daļā noteikto piemaksu.”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet, ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.”;

aizstāt divpadsmitās daļas otrajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "30";

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

„(13) Ja amatpersona (darbinieks) saņem vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās piemaksas un vienlaikus arī šā panta divpadsmitajā daļa minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas.””

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

7. 14.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā un piektajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "30";

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "30";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Prokurors, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kurā ieceltais prokurors ir prombūtnē, vai kurš ir vakants, var saņemt šā panta pirmajā daļā noteikto piemaksu.”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet, ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.”;

aizstāt divpadsmitās daļas otrajā teikumā skaitli "20" ar skaitli "30";

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

„(13) Ja amatpersona (darbinieks) saņem vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās piemaksas un vienlaikus arī šā panta divpadsmitajā daļa minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas.””

15.pants. Speciālās piemaksas

(4) Tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka piemaksu par kvalifikācijas klasi šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi — 7 procenti no mēnešalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi — 14 procentu no mēnešalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi — 21 procents no mēnešalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi — 28 procenti no mēnešalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi — 35 procenti no mēnešalgas.

 

9. 15.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja tiesnesis tiesneša profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņēmis pozitīvu atzinumu, tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi, nosaka piemaksu par tiesneša amatā nostrādāto laiku šādā apmērā:

1) pēc trim amatā nostrādātiem gadiem – 7 procenti no mēnešalgas;

2) pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem – 14 procentu no mēnešalgas;

3) pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem – 21 procents no mēnešalgas;

4) pēc 15 amatā nostrādātiem gadiem – 28 procenti no mēnešalgas;

5) pēc 20 amatā nostrādātiem gadiem – 35 procenti no mēnešalgas.";

11

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

 

Neatbalstīts

Atbalstīts

 

 

papildināt pantu ar 4.daļu šādā redakcijā:

"(41) Aprēķinot laiku, par kuru piešķirama šā panta ceturtajā daļā paredzētā piemaksa, tajā ieskaita arī laiku, ko tiesnesis pirms iecelšanas amatā vai apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma nostrādājis zvērināta advokāta, prokurora, Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā."

 

 

 

 

 

23.pants. Pabalstu izmaksas ierobežojumi un nosacījumi

Šā likuma 19.panta trešajā un ceturtajā daļā, 21. un 22.pantā minētos pabalstus neizmaksā, ja konstatē faktus (pašnāvība vai tās mēģinājums, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana, normatīvo aktu pārkāpumi vai nepiedienīga rīcība), atbilstoši kuriem nelaimes gadījums (veselības bojājums) uzskatāms par nesaistītu ar amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Izslēgt 23.pantā vārdus "atbilstoši kuriem nelaimes gadījums (veselības bojājums) uzskatāms par nesaistītu ar amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu".

12

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 10. pantu šādā redakcijā:

„10. Izteikt 23. panta tekstu šādā redakcijā:

„Šā likuma 19. panta trešajā un ceturtajā daļā, 21. un 22. pantā minētos pabalstus neizmaksā, ja konstatē, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir pašnāvība vai tās mēģinājums, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana, normatīvo aktu pārkāpumi vai nepiedienīga rīcība.”

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

 

8. Izteikt 23. panta tekstu šādā redakcijā:

„Šā likuma 19. panta trešajā un ceturtajā daļā, 21. un 22. pantā minētos pabalstus neizmaksā, ja konstatē, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir pašnāvība vai tās mēģinājums, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana, normatīvo aktu pārkāpumi vai nepiedienīga rīcība.”

25.pants Karavīram izmaksājamais izdienas pabalsts

Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu mēnešalgu un piemaksu apmērā, kāds viņam bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā, ja profesionālā dienesta līgums pēc tā termiņa beigām tiek pagarināts.

 

11. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Karavīram izmaksājamais izdienas pabalsts

(1) Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu mēnešalgu un piemaksu apmērā, kāds viņam noteikts pamatdienesta vietā Latvijā, ja profesionālā dienesta līgums ir pagarināts un, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu. Ja, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš ir īsāks par vienu gadu, karavīrs izdienas pabalstu saņem tikai pēc profesionālā dienesta līguma pagarināšanas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, vai līdz militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, kas nav īsāks par vienu gadu.

(2) Ja profesionālā dienesta līguma termiņš ir garāks par pieciem gadiem, izdienas pabalstu izmaksā ik pēc pieciem nodienētiem profesionālā dienesta gadiem, ja, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu.

(3) Ja karavīrs pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta no jauna iestājas profesionālajā dienestā, izdienas laiku izdienas pabalsta saņemšanai aprēķina no jauna saskaņā ar spēkā esošo profesionālā dienesta līgumu."

 

 

 

 

9. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Karavīram izmaksājamais izdienas pabalsts

(1) Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu mēnešalgu un piemaksu apmērā, kāds viņam noteikts pamatdienesta vietā Latvijā, ja profesionālā dienesta līgums ir pagarināts un, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu. Ja, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš ir īsāks par vienu gadu, karavīrs izdienas pabalstu saņem tikai pēc profesionālā dienesta līguma pagarināšanas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, vai līdz militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, kas nav īsāks par vienu gadu.

(2) Ja profesionālā dienesta līguma termiņš ir garāks par pieciem gadiem, izdienas pabalstu izmaksā ik pēc pieciem nodienētiem profesionālā dienesta gadiem, ja, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu.

(3) Ja karavīrs pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta no jauna iestājas profesionālajā dienestā, izdienas laiku izdienas pabalsta saņemšanai aprēķina no jauna saskaņā ar spēkā esošo profesionālā dienesta līgumu."

35.pants. Uzturdevas kompensācija

(1) Karavīriem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izņemot Drošības policijas amatpersonas (darbiniekus), izmaksā uzturdevas kompensāciju. Uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12. 35.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izņemot Drošības policijas amatpersonas (darbiniekus)";

 

 

 

 

10. 35.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izņemot Drošības policijas amatpersonas (darbiniekus)";

(2) Uzturdevas kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi neizmaksā laikā, kad tā atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, bērna tēvam piešķirtajā atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī citos likumā paredzētos gadījumos.

izslēgt otro daļu;

 

 

 

 

izslēgt otro daļu;

(3) Pašvaldības dome var paredzēt uzturdevas kompensāciju pašvaldības policijas darbiniekam, kurš veic likumā “Par policiju” noteiktos pienākumus. Pašvaldības dome nosaka kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību. Kompensācijas apmērs nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto uzturdevas kompensācijas apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas trešo teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas trešo teikumu.

 

 

36.pants. Pabalsti un kompensācijas par dienestu ārvalstīs

(2) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), specializētajam atašejam, prokuroram, sakaru virsniekam, karavīram, valsts tiešās pārvaldes amatpersonai (darbiniekam) vai valsts drošības iestādes amatpersonai (darbiniekam) laikā, kad tā pilda dienestu ārvalstī, tiek kompensēti šādi izdevumi:

1) dzīvokļa īres izdevumi un komunālie maksājumi;

2) ar dzīvokļa īres līguma slēgšanu saistītie izdevumi;

3) ceļa un pārcelšanās izdevumi (arī attiecīgie ģimenes locekļu izdevumi);

4) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumi, kā arī transportēšanas izdevumi attiecīgās personas vai tās ģimenes locekļu smagas slimības vai nāves gadījumā;

5) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumi;

6) ceļa izdevumi (arī attiecīgie ģimenes locekļu izdevumi), dodoties atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Papildināt 36.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ceļa izdevumi no pastāvīgās dienesta vietas ārvalstīs un atpakaļ uz dienesta vietu sakarā ar ierašanos uz ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā bērēm."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Papildināt 36.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ceļa izdevumi no pastāvīgās dienesta vietas ārvalstīs un atpakaļ uz dienesta vietu sakarā ar ierašanos uz ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā bērēm."

37.pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(2) Amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā neminētas amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks) sedz cenu starpību.

 

 

 

14. 37.pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem "Šā panta trešajā, 3.1, 3.2, ceturtajā, piektajā, sestajā vai septītajā daļā";

 

 

 

 

 

 

 

12. 37.pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem "Šā panta trešajā, 3.1, 3.2, ceturtajā, piektajā, sestajā vai septītajā daļā";

(7) Valsts probācijas dienests apdrošina pret nelaimes gadījumiem amatpersonas (darbiniekus), kuras ir pakļautas dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam):

 

izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(7) Valsts institūcija apdrošina to Valsts probācijas dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam):";

 

 

 

 

izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(7) Valsts institūcija apdrošina to Valsts probācijas dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam):";

 

papildināt pantu ar 7.daļu šādā redakcijā:

"(71) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs apdrošina izmeklētājus pret nelaimes gadījumiem, kas var notikt dienesta pienākumu izpildes laikā civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu vietā, dzelzceļa satiksmes negadījumu vietā un jūras negadījumu un incidentu vietā."

 

 

 

 

papildināt pantu ar 7.daļu šādā redakcijā:

"(71) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs apdrošina izmeklētājus pret nelaimes gadījumiem, kas var notikt dienesta pienākumu izpildes laikā civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu vietā, dzelzceļa satiksmes negadījumu vietā un jūras negadījumu un incidentu vietā."

41.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā panta turpmākajās daļās minētās amatpersonas (darbiniekus), piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šā atvaļinājuma piešķiršanai piemēro Darba likuma normas. Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

1) aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu;

2) katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.

 

13

Deputāts S.Dolgopolovs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 41.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Šā atvaļinājuma piešķiršanai piemēro Darba likuma normas, ievērojot, ka ir aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

 (5) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas, un par šo laiku izmaksā vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju. Pēc katriem pieciem izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

 

 

 

 

 

 

 

15. Izslēgt 41.panta piektajā daļā vārdus "un uzturdevas kompensāciju".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Izslēgt 41.panta piektajā daļā vārdus "un uzturdevas kompensāciju".

42.pants. Apmaksātais papildatvaļinājums

(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tai ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns invalīds, kalendāra gada laikā pēc pašas vēlēšanās piešķir trīs darba dienas ilgu papildatvaļinājumu, izmaksājot vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. Izslēgt 42.panta septītajā daļā vārdus "un uzturdevas kompensāciju".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. Izslēgt 42.panta septītajā daļā vārdus "un uzturdevas kompensāciju".

44.pants. Mācību atvaļinājums

(2) Ja amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tas ir nepieciešams un amata (dienesta, darba) apstākļi to pieļauj, tai var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām semestra pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei, saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. Aizstāt 44.panta otrajā daļā vārdus "darba dienām semestra" ar vārdiem "darba dienām mācību gadā semestru".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Aizstāt 44.panta otrajā daļā vārdus "darba dienām semestra" ar vārdiem "darba dienām mācību gadā semestru".

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

18. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7.6 2013.gadā gadījumos, kad ar šo likumu atlīdzība piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram, piemērojams 2012.gada pirmajā pusgadā valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmērs, kas noapaļots pilnos latos, proti, 474 lati.";

 

 

 

 

16. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7.6 2013.gadā gadījumos, kad ar šo likumu atlīdzība piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram, piemērojams 2012.gada pirmajā pusgadā valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmērs, kas noapaļots pilnos latos, proti, 474 lati.";

 

papildināt pārejas noteikumus ar 8.8, 8.9, 8.10, 8.11, 8.12  un 8.13 punktu šādā redakcijā:

"8.2013.gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus:

1) valsts un pašvaldību institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var noteikt nepilnu darba laiku (vienoties par šādu darba laiku), ierosināt institūcijas funkciju pārskatīšanu un citus optimizācijas pasākumus, kā arī šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto prēmiju var izmaksāt tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros;

2) valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā likuma 17.panta piektajā, sestajā, septītajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

a) 95 procenti no mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus,

b) viena mēneša vidējā izpeļņa, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta piecus gadus un vairāk;

3) amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanas gadījumā vai amata likvidēšanas gadījumā priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja amatpersonu (darbinieku) darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām nav cita pastāvīga ienākuma avota. Ja amatpersonām (darbiniekiem) nav cita pastāvīga ienākuma avota, priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba likumu. Par pastāvīgu ienākuma avotu tiek uzskatīta:

a) darba vai amata pienākumu pildīšana pie cita darba devēja, ja tā noteiktā mēnešalga (mēneša amatalga, darba alga) ir vienāda ar minimālo mēneša darba algu vai lielāka un rīkojumā vai līgumā noteiktais darba vai amata pienākumu pildīšanas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem,

b) vecuma pensija vai izdienas pensija, ja personai saskaņā ar likumu ir tiesības uz šādu pensiju, neatkarīgi no tā, vai pensija tiek saņemta.

8.9 2013.gadā atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem papildus šā likuma 16.pantā noteiktajam var prēmēt:

1) Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbiniekus) par ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci. Lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par nodokļu iekasēšanas plāna izpildi;

2) Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonas (darbiniekus), ja viņu darbības rezultātā ir būtiski uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā. Lēmumu par attiecīgo institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz atbildīgās nozares ministrijas sniegto informāciju;

3) Valsts kases amatpersonas (darbiniekus) par ieguldījumu valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību. Lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par veiktajiem pasākumiem valsts parāda vadības efektivizēšanai.

 

 

8.10 2013.gadā valsts un pašvaldību institūcijas papildus šā likuma 16.pantā noteiktajam var prēmēt amatpersonu (darbinieku) atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem, ja viņu darbības rezultātā ir nodrošināta valsts vai pašvaldību  budžeta izdevumu samazināšana vai uzlaboti attiecīgās institūcijas darbības izpildes rādītāji. Lēmumu par valsts institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets par 2013.gada pirmo deviņu mēnešu faktisko izpildi, pamatojoties uz atbildīgā nozares ministra vai Ministru prezidenta sniegto informāciju. Par pašvaldības institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu lēmumu pieņem pašvaldības dome par 2013.gada pirmo deviņu mēnešu faktisko izpildi. Prēmiju izmaksai valsts institūcijas var izmantot ne vairāk kā piecus procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā atlīdzībai paredzētā līdzekļu apjoma, savukārt pašvaldību institūcijas ne vairāk kā piecus procentus no pašvaldības budžetā atlīdzībai paredzētā līdzekļu apjoma.

14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pirmajā lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 8.punktu šādā redakcijā:

„8.2013.gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus:

1) valsts un pašvaldību institūcija var ierosināt institūcijas funkciju pārskatīšanu un citus optimizācijas pasākumus, kā arī šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto prēmiju var izmaksāt tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros;

2) valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā likuma 17.panta piektajā, sestajā, septītajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

a) vienas mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus,

b) divu mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta piecus gadus un vairāk;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt likumprojekta 18.panta otrajā daļā iekļauto 8.9 punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

„2) Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonas (darbiniekus), ja viņu darbības rezultātā ir būtiski uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā. Lēmumu par attiecīgo institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz atbildīgās nozares ministrijas, kā arī Prokuratūras sniegto informāciju;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 8.8, 8.9, 8.10 un 8.11 punktu šādā redakcijā:

„8.2013.gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus:

1) valsts un pašvaldību institūcija var ierosināt institūcijas funkciju pārskatīšanu un citus optimizācijas pasākumus, kā arī šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto prēmiju var izmaksāt tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros;

2) valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā likuma 17.panta piektajā, sestajā, septītajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

a) vienas mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus,

b) divu mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta piecus gadus un vairāk;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.9 2013.gadā atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem papildus šā likuma 16.pantā noteiktajam var prēmēt:

1) Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbiniekus) par ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci. Lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par nodokļu iekasēšanas plāna izpildi;

2) Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonas (darbiniekus), ja viņu darbības rezultātā ir būtiski uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā. Lēmumu par attiecīgo institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz atbildīgās nozares ministrijas, kā arī Prokuratūras sniegto informāciju;”.

3) Valsts kases amatpersonas (darbiniekus) par ieguldījumu valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību. Lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par veiktajiem pasākumiem valsts parāda vadības efektivizēšanai.

8.10 2013.gadā valsts un pašvaldību institūcijas papildus šā likuma 16.pantā noteiktajam var prēmēt amatpersonu (darbinieku) atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem, ja viņu darbības rezultātā ir nodrošināta valsts vai pašvaldību  budžeta izdevumu samazināšana vai uzlaboti attiecīgās institūcijas darbības izpildes rādītāji. Lēmumu par valsts institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets par 2013.gada pirmo deviņu mēnešu faktisko izpildi, pamatojoties uz atbildīgā nozares ministra vai Ministru prezidenta sniegto informāciju. Par pašvaldības institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu lēmumu pieņem pašvaldības dome par 2013.gada pirmo deviņu mēnešu faktisko izpildi. Prēmiju izmaksai valsts institūcijas var izmantot ne vairāk kā piecus procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā atlīdzībai paredzētā līdzekļu apjoma, savukārt pašvaldību institūcijas ne vairāk kā piecus procentus no pašvaldības budžetā atlīdzībai paredzētā līdzekļu apjoma.

 

 

 

 

 

8.11 2013.gadā (sākot ar 1.jūliju) amatpersona (darbinieks) var saņemt 14.panta pirmajā daļā noteikto piemaksu, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem tā pilda ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanas nodrošināšanu saistītus pienākumus.

16

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā paredzēto pārejas noteikumu 8.11 punktu šādā redakcijā:

„8.11 2013. gadā no 1. jūlija amatpersona (darbinieks) var saņemt 14. panta pirmajā daļā noteikto piemaksu, ja papildus saviem tiešajiem amata (dienesta, darba) pienākumiem tā pilda ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē 2015. gadā sagatavošanas nodrošināšanu saistītus pienākumus.

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

 

 

8.11 2013. gadā no 1. jūlija amatpersona (darbinieks) var saņemt 14. panta pirmajā daļā noteikto piemaksu, ja papildus saviem tiešajiem amata (dienesta, darba) pienākumiem tā pilda ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē 2015. gadā sagatavošanas nodrošināšanu saistītus pienākumus.

 

8.12  No 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam Latvijas preziden­tūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē iesaistītajām amatpersonām (darbiniekiem) var noteikt piemaksu par papildu pienākumu veikšanu. Piemaksas apmēru, tās piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta  piemaksa par papildu pienākumu veikšanu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē, tad par šo pašu pienākumu veikšanu amatpersona (darbinieks) vienlaikus nevar saņemt arī šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto piemaksu.

8.13 Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (sākot ar 2015.gada 1.jūliju) amatpersonām (darbiniekiem), ņemot vērā:

1) viņu ieguldījumu Latvijas prezidentūras sagatavošanā un norisē, līdz 2015.gada 31.decembrim var izmaksāt vienreizēju prēmiju, kas nepārsniedz amatpersonas (darbinieka) divu mēnešalgu apmēru. Konkrēto prēmijas apmēru nosaka iestādes vadītājs;

2) viņu darba intensitāti Latvijas prezidentūras laikā, var piešķirt apmaksātu papildu atvaļinājumu, kura ilgums nevar pārsniegt četras kalendāra nedēļas un kuru izmanto laikposmā līdz 2015.gada 31.decembrim. Papildu atvaļinājuma ilgumu atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darba intensitātei nosaka Ministru kabinets.";

17

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā paredzēto pārejas noteikumu 8.12 un 8.13 punktu.

 

 

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"19. Grozījumi šā likuma 15.pantā, kas papildina pantu ar 4.1 daļu, attiecas uz tiesnešiem, kuri iecelti amatā vai apstiprināti amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma pēc 2013.gada 1.janvāra.

20. Tiesnešiem, kuriem līdz 2013.gada 1.janvārim piešķirta piemaksa par kvalifikācijas klasi, piešķirtās piemaksas apmērs saglabājas. Ja līdz 2013.gada 1.janvārim tiesnesim piešķirta piemaksa par kvalifikācijas klasi 35 % apmērā no tiesneša mēnešalgas, turpmāk piemaksa par tiesneša amatā nostrādāto laiku tiesnesim netiek paaugstināta."

18

 

 

 

 

19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 19. un 20. punktu.

 

Finanšu ministrs A.Vilks

Likumprojekta 18.panta trešajā daļā:

 

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

„papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:”;

 

papildināt aiz 20.punkta ar 21.punktu šādā redakcijā:

„21. Grozījumi likuma 7.1 pantā stājas spēkā 2013.gada 1.februārī.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Grozījumi likuma 7.1 pantā stājas spēkā 2013.gada 1.februārī.”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr. 20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Grozījumi likuma 7.1 pantā stājas spēkā 2013.gada 1.februārī.”.

 

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

Lp393_tab..docLp393_tab..doc

Start time: 14.12.2023 20:49:07 After doc accessing: 14.12.2023 20:49:07 After doc copying: 14.12.2023 20:49:07 End time: 14.12.2023 20:49:07 Doc created: 14.11.2012 17:18:49 Doc last mod: 15.11.2012 7:49:49 Doc manual: