Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(2)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 3., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 94., 131., 205.nr.; 2011, 117., 202.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 3., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 94., 131., 205.nr.; 2011, 117., 202.nr.) šādus grozījumus:

13.pants. Sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu un darba devēju reģistrācija

(1) Darba devēji un pašnodarbinātie tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Katru darba ņēmēju, kurš ieguvis, mainījis vai zaudējis šā likuma 1.panta 2.punktā noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas. Ziņas par darba ņēmējiem darba devējs sniedz Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā.

(3) Personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, tiek reģistrētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā pēc savas dzīvesvietas adreses Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no statusa iegūšanas dienas.

(5).....

1. Papildināt 13.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības reģistrēt sociāli apdrošinātās personas statusa zaudēšanu personai (darba ņēmējam). Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests reģistrē sociāli apdrošinātās personas statusa zaudēšanu."

1. Papildināt 13.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības reģistrēt sociāli apdrošinātās personas (darba ņēmēja) statusa zaudēšanu. Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests reģistrē sociāli apdrošinātās personas statusa zaudēšanu, nosaka Ministru kabinets.”

18.pants. Obligāto un brīvprātīgo iemaksu likme

(1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus — darba ņēmējs.

1.

Deputāte Aija Barča

Aizstāt 18 panta pirmajā daļā skaitli „11” ar skaitli „9”.

Neatbalstīts

(2) Obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets.

(3) Brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

20.¹ pants. Darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēra precizēšana

Darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša. Valsts ieņēmumu dienests precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta audita rezultātiem. Kārtību, kādā darba devējs un Valsts ieņēmumu dienests precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas, kā arī īpašus gadījumus, kuros darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem, un kārtību, kādā aprēķina un veic obligātās iemaksas par personām, kurām atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam atlīdzināti darba ienākumi, kā arī iesniedz ziņojumus par obligātajām iemaksām, nosaka Ministru kabinets.

2. Izteikt 20.¹ pantu šādā redakcijā:

"20.¹ pants. Darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēra precizēšana

(1) Darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša.

(2) Ja darba devējs nav precizējis darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša, darba devējam ir tiesības tās precizēt triju gadu laikā. Pēc precizēšanas nedrīkst samazināties darba ņēmēja darba ienākumi un obligātās iemaksas. Darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšana nemaina jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru (tai skaitā priekšlaicīgi piešķirtās valsts vecuma pensijas apmēru).

(3) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests, darba devējs un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem. Jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru pēc darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšanas maina, pamatojoties uz personas iesniegumu.

(4) Kārtību, kādā darba devējs, Valsts ieņēmumu dienests un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas, un kārtību, kādā aprēķina un veic obligātās iemaksas par personām, kurām atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam atlīdzināti darba ienākumi, kā arī iesniedz ziņojumus par obligātajām iemaksām, nosaka Ministru kabinets."

2. Izteikt 20.¹ pantu šādā redakcijā:

“20.¹ pants. Darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēra precizēšana

(1) Darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša.

(2) Ja darba devējs nav precizējis darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša, darba devējam ir tiesības tās precizēt triju gadu laikā. Pēc precizēšanas darba ņēmēja darba ienākumi un obligātās iemaksas nedrīkst samazināties. Darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšana nemaina jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru (tai skaitā priekšlaicīgi piešķirtās valsts vecuma pensijas apmēru).

(3) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests, darba devējs un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem. Jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru pēc darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšanas maina, pamatojoties uz personas iesniegumu.

(4) Kārtību, kādā darba devējs, Valsts ieņēmumu dienests un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas, un kārtību, kādā aprēķina un veic obligātās iemaksas par personām, kurām atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam atlīdzināti darba ienākumi, kā arī iesniedz ziņojumus par obligātajām iemaksām, nosaka Ministru kabinets.”

20.²......

3. Papildināt likumu ar 20.² pantu šādā redakcijā:

"20.² pants. Obligāto iemaksu apmēra noteikšana un veikšana no likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē piešķirto darba devēja vai ar darba devēju saistīta uzņēmuma akciju pirkuma tiesību īstenošanas ienākuma darba ņēmējiem, ar kuriem ir izbeigtas darba attiecības

(1) Ienākums, kas gūts, īstenojot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē piešķirto darba devēja vai ar darba devēju saistīta uzņēmuma akciju pirkuma tiesības, ja darba ņēmējs akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā ir izbeidzis darba attiecības ar darba devēju, ir attiecināms uz taksācijas periodu, kad tika pārtrauktas darba attiecības.

(2) Darba devējs aprēķina obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, ar kuru ir izbeigtas darba attiecības, kam sākotnēji tika piešķirtas akciju pirkuma tiesības, reizinot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 2.⁵ daļā noteikto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu ar obligāto iemaksu likmi, kāda darba ņēmējam, ar kuru ir izbeigtas darba attiecības, bija piemērojama darba attiecību pastāvēšanas pēdējā mēnesī.

(3) Darba devējs obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) veic pilnā apmērā no saviem līdzekļiem.

(4) Darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kuram sākotnēji tika piešķirtas akciju pirkuma tiesības un ar kuru ir izbeigtas darba attiecības, nākamajā termiņā, kāds norādīts Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā, pēc ienākuma no akciju pirkuma tiesību īstenošanas gūšanas.

(5) Darba devējam līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam ir pienākums precizēt darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēru atbilstoši šā likuma 20.¹ pantam tam darba ņēmējam, ar kuru ir izbeigtas darba attiecības, un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no šo darba ņēmēju ienākumiem, kas gūti pārskata mēnesī, īstenojot piešķirto akciju pirkuma tiesības un atsavinot šīs tiesības."

3. Papildināt likumu ar 20.² pantu šādā redakcijā:

“20.² pants. Obligāto iemaksu apmēra noteikšana darba ņēmējiem, ar kuriem ir izbeigtas darba attiecības, un obligāto iemaksu veikšana no likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē piešķirto darba devēja vai ar darba devēju saistīta uzņēmuma akciju pirkuma tiesību īstenošanas ienākuma

(1) Ienākums, kas gūts, īstenojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē piešķirtās darba devēja vai ar darba devēju saistīta uzņēmuma akciju pirkuma tiesības, ja darba ņēmējs akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā ir izbeidzis darba attiecības ar darba devēju, attiecināms uz taksācijas periodu, kurā tika pārtrauktas darba attiecības.

(2) Darba devējs aprēķina obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, ar kuru ir izbeigtas darba attiecības un kuram sākotnēji tika piešķirtas akciju pirkuma tiesības, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁵ daļā noteikto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu reizinot ar obligāto iemaksu likmi, kāda darba ņēmējam, ar kuru ir izbeigtas darba attiecības, bija piemērojama darba attiecību pastāvēšanas pēdējā mēnesī.

(3) Darba devējs obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) veic pilnā apmērā no saviem līdzekļiem.

(4) Darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, ar kuru ir izbeigtas darba attiecības un kuram sākotnēji tika piešķirtas akciju pirkuma tiesības, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā norādītajā nākamajā termiņā pēc tam, kad gūts ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas.

(5) Darba devējam ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam precizēt darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēru atbilstoši šā likuma 20.¹ pantam darba ņēmējiem, ar kuriem ir izbeigtas darba attiecības, un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no šo darba ņēmēju ienākumiem, kas gūti pārskata mēnesī, īstenojot piešķirtās akciju pirkuma tiesības un atsavinot šīs tiesības.”

22.pants. Obligātās iemaksas ieskaitīšana speciālo budžetu kontos

(1) Valsts kase ik dienu ieskaita obligātās iemaksas speciālo budžetu kontos atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam šā speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvaram.

 (2) Ja, plānojot gadskārtējo valsts budžeta likumu, kādā no speciālajiem budžetiem ieņēmumi un iepriekšējo gadu līdzekļu atlikums nesedz gadskārtējā budžeta izdevumus, bet citā speciālajā budžetā ir līdzekļu atlikums, aprēķinot katra speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvaru, tajā iekļauj finansējumu budžeta izdevumu segšanai. Ja plānotie speciālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus, izstrādājot gadskārtējo valsts budžeta likumu, speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvarā tiek iekļauti norēķini starp speciālajiem budžetiem, ņemot vērā iepriekšējos gados veiktās ieņēmumu īpatsvara izmaiņas nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.

4. Izslēgt 22.panta otrās daļas otro teikumu.

4. Izslēgt 22.panta otrās daļas otro teikumu.

23.pants. Ziņojums par obligātajām iemaksām

(1) Darba devējam ir pienākums reizi mēnesī līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1¹) Ja darba devējs atbilstoši šā panta pirmajai daļai nav iesniedzis ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām, šāda ziņojuma iesniegšanai piemēro šā likuma 20.¹ panta noteikumus.

5. Izteikt 23.panta 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Darba devējs, precizējot darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas šā likuma 20.¹ panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, to var veikt reizi pārskata mēnesī."

5. Izteikt 23.panta 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas šā likuma 20.¹ panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā darba devējs var precizēt vienu reizi pārskata mēnesī.”

(2) Pašnodarbinātajiem (izņemot fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu), iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja — ārvalstnieka ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē obligāto iemaksu un sociālā nodokļa maksājumus un pārrēķina obligāto iemaksu objektu, ja šīs iemaksas nav veiktas pilnā apmērā.

(4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, sociāli apdrošinātajai personai ierodoties personiski vai iesniedzot rakstveida pieprasījumu jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, bez maksas tai izsniedz vai nosūta ziņas par šīs personas apdrošināšanas konta stāvokli.

(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības precizēt un labot obligāto iemaksu veicēju iesniegto informāciju, ja, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto informāciju, konstatētas kļūdas obligāto iemaksu veicēju iesniegtajās ziņās vai ziņojumos par obligātajām iemaksām. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc kļūdu labošanas informē obligāto iemaksu veicēju par izdarītajiem labojumiem.

24.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

(1) Līdz 2003.gada 31.decembrim:

1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk — Aģentūra) ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu "Par bezpeļņas organizācijām", likumu "Par akciju sabiedrībām", citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem;

2) Aģentūra ir juridiskā persona, tai ir savi norēķinu konti bankās un savs zīmogs;

3) Aģentūra ir šā likuma 7.pantā noteikto budžetu rīkotāja;

4) Aģentūras darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta padome, kuras sastāvā tiek iekļauti labklājības ministra ieteiktie pārstāvji;

5) Aģentūras padomes priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, kas ir arī valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Aģentūrā;

6) Aģentūras ģenerāldirektoru pēc labklājības ministra ieteikuma amatā ieceļ Ministru kabinets.

(2) No 2004.gada 1.janvāra:

1) Aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kas realizē valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā;

2) Aģentūra nodarbojas ar speciālo budžetu administrēšanu, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem Aģentūras kompetencē nodoto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu administrēšanu;

3) Aģentūras teritoriālās struktūrvienības ir Aģentūras nodaļas.

(3) No 2011.gada 1.janvāra Aģentūra administrē izdienas pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumu, Tiesnešu izdienas pensiju likumu, Diplomātu izdienas pensiju likumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu, Prokuroru izdienas pensiju likumu, likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" (turpmāk — izdienas pensijas).

6. Papildināt 24.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) No 2013.gada 1.janvāra Aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās funkcijas."

6. Papildināt 24.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) No 2013.gada 1.janvāra Aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās funkcijas.”

27.¹ pants. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksu atgūšana

(1) Aģentūra atgūst sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksātās summas par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par triju gadu periodu, skaitot no pārmaksas konstatēšanas dienas. Aģentūras lēmumu par personai piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksas atgūšanu izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja personai ir piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija, Aģentūra veic ieturējumus sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksas atgūšanai ne vairāk kā 10 procentu apmērā no katra piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas. Ieturējumus neveic no bērna piedzimšanas pabalsta, vienreizējā pabalsta pārdzīvojušajam laulātajam un apbedīšanas pabalsta.

(3) Ja personai nav piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija vai to izmaksa ir pārtraukta, iepriekš piešķirto un izmaksāto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu vai izdienas pensiju pārmaksu atgūst tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Aģentūras amatpersonas izpildrīkojumu.

(4) Ja saistībā ar personas nāvi ir radusies sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksa, kredītiestāde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" pēc Aģentūras rakstveida pieprasījuma to atmaksā Aģentūrai, pārskaitot attiecīgo summu no personas konta uz Aģentūras pieprasījumā norādīto kontu un atskaitot kredītiestādes vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" komisijas maksu par pārskaitījuma veikšanu. Pārmaksu atmaksā apmērā, kas nepārsniedz mirušās personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā pieejamos naudas līdzekļus.

(5) Atgūtās sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksas ieskaita attiecīgajā speciālajā budžetā vai valsts pamatbudžetā, no kura finansēts pārmaksātais sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.

7. Papildināt 27.¹ pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja Aģentūra piešķir sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu vai izdienas pensiju par periodu, kurā jau ir izmaksāts kāds no šiem pakalpojumiem, un normatīvie akti neparedz minēto pakalpojumu vienlaicīgu saņemšanu, tad piešķirtā pakalpojuma izmaksas summu samazina par iepriekš izmaksātā (piešķirtā) pakalpojuma summu. Šajā gadījumā personai izmaksājamā pakalpojuma apmērs pirmajā mēnesī nevar būt mazāks par piešķirtā pakalpojuma mēneša summu."

7. Papildināt 27.¹ pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja Aģentūra piešķir sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu vai izdienas pensiju par periodu, kurā jau ir izmaksāts kāds no šiem pakalpojumiem, un normatīvie akti neparedz minēto pakalpojumu vienlaicīgu saņemšanu, tad piešķirtā pakalpojuma izmaksas summu samazina par iepriekš izmaksātā (piešķirtā) pakalpojuma summu. Šajā gadījumā personai izmaksājamā pakalpojuma apmērs pirmajā mēnesī nevar būt mazāks par piešķirtā pakalpojuma mēneša summu.”

Pārejas noteikumi

50. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim no valsts pamatbudžeta paredzētās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām, kuras veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus, izdara no Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem.

8. Aizstāt pārejas noteikumu 50.punktā skaitļus un vārdus "2013.gada 31.decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2014.gada 30.jūnijam".

2.

Deputāte Aija Barča

Papildināt likumprojekta 8.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

„Papildināt pārejas noteikumus ar 51. punktu šādā redakcijā:

„51. Grozījumi 18.panta pirmajā daļā attiecībā uz  obligāto iemaksu likmes apmēru darba ņēmējam stājas spēkā 2014. gada 1.janvārī.””

Neatbalstīts

8. Aizstāt pārejas noteikumu 50.punktā skaitļus un vārdus “2013.gada 31.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2014.gada 30.jūnijam”.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986.gada 11.decembra direktīvas 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.

3).....

9. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 1.punktu;

papildināt informatīvo atsauci ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK."

9. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 1.punktu;

papildināt informatīvo atsauci ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes direktīvu 86/613/EEK.”

Šā likuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.pants stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Šā likuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.pants stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.