Priekšlikumu tabula

Rīgā

2012.gada 6.decembrī

Nr.9/7 – ______________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" (Nr.366/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz ___lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par pašvaldībām” (Nr.366/Lp11)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (11)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par pašvaldībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr.; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 14.nr.; 2005, 6.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 106., 205.nr.; 2011, 201.nr.) šādus grozījumus:

18. pants. Domi veido vēlēti deputāti.

Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums.

Domes deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums.

Par piedalīšanos domes un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes deputāti saņem atlīdzību.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija

Papildināt likuma 18.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Ne mazāk kā trīs viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā.”

Neatbalstīts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 18.pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„Novadu pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 5000, domes deputāts, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu, nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības:

1) administrācijas (tai skaitā pagasta vai pilsētas pārvaldes) vadītājs vai viņa vietnieks;

2) iestādes vadītājs vai viņa vietnieks.

Novadu pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, domes deputāts nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības:

1) administrācijas (tai skaitā pagasta vai pilsētas pārvaldes) vadītājs vai viņa vietnieks;

2) administrācijas (tai skaitā pagasta vai pilsētas pārvaldes) struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks;

3) iestādes vadītājs vai viņa vietnieks;

4) kapitālsabiedrības, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrības, kurā attiecīgā pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, valdes loceklis.

Republikas pilsētas pašvaldībās domes deputāts nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības:

1) administrācijas vadītājs vai viņa vietnieks;

2) administrācijas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks;

3) iestādes vadītājs vai viņa vietnieks;

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.4

19. pants. Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes pilnvaras.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta domes lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes deputātiem, aizklāti balsojot. Ikvienam domes deputātam ir tiesības izvirzīt kandidatūru domes priekšsēdētāja amatam.

Domes priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto domes deputātu balsīm.

Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu.

Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas domes priekšsēdētāja vēlēšanas.

1. Izslēgt 19.panta trešajā daļā vārdus „aizklāti balsojot”.

1. Izslēgt 19.panta trešajā daļā vārdus “aizklāti balsojot”.

37. pants. Domes sēdes gaitu protokolē.

Protokolā ieraksta:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtību;

4) sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka — sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu;

5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu;

6) sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslu;

7) to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;

9) pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

11) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri, pildot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā" paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

12) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu.

Ikviens domes deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks — sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā darbdienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu.

Domes pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

Ja domes sēdē tiek pieņemts administratīvais akts, lēmums un balsojums par to tiek norādīts protokolā un protokolam pievieno administratīvo aktu, kurš sagatavots atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

2. Izslēgt 37.panta otrās daļas 12.punktu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 37. panta otrās daļas 9. punktā vārdus „kādā veidā un”.

Atbalstīts

2. 37. panta otrajā daļā:

izslēgt 9. punktā vārdus “kādā veidā un”;

izslēgt 12.punktu.

38. pants. Vietējo pašvaldību domju priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu un izpilddirektoru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(Otrā daļa izslēgta ar 17.07.2008. likumu.)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

„38.pants. Pašvaldību domju priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu, izpilddirektoru un viņu vietnieku, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāju un viņu vietnieku komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Papildus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem pašvaldības domes deputāts nedrīkst:

1) ieņemt izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka, un pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus;

2) ieņemt attiecīgās pašvaldības administrācijā amatpersonas vai darbinieka amatu, kura pienākumos ietilpst:

a) domes lēmumu projektu sagatavošana;

b) domes lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude;

c) kontrole un uzraudzība par domes pieņemto lēmumu izpildi;

d) padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām;

e) domes darba organizatoriskā un tehniskā apkalpošana;

3) sniegt pašvaldībai pakalpojumus šā panta otrās daļas 2.punktā minētajos jautājumos;

4) ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot iestādē, kas realizē šā likuma 15.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas;

5) ieņemt attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrības, kapitālsabiedrības, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrības, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, valdes locekļa amatu, izņemot kapitālsabiedrībā, kas realizē no šā likuma 15.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu.

Persona, kas pēc stāšanās pašvaldības deputāta amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar deputāta amatu ir aizliegta, ievēro likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 8.pantā noteikto valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtību.

Pašvaldības domes priekšsēdētājam papildus likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.pantā noteiktajiem pienākumiem ir pienākums nodrošināt, ka pašvaldības domes deputāti ievēro šā panta otrās daļas noteikumus.”

Atbalstīts

3. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

“38.pants. Pašvaldību domju priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu, izpilddirektoru un viņu vietnieku, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāju un viņu vietnieku komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Papildus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem pašvaldības domes deputāts nedrīkst:

1) ieņemt izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka, un pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus;

2) ieņemt attiecīgās pašvaldības administrācijā amatpersonas vai darbinieka amatu, kura pienākumos ietilpst:

a) domes lēmumu projektu sagatavošana;

b) domes lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude;

c) kontrole un uzraudzība par domes pieņemto lēmumu izpildi;

d) padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām;

e) domes darba organizatoriskā un tehniskā apkalpošana;

3) sniegt pašvaldībai pakalpojumus šā panta otrās daļas 2.punktā minētajos jautājumos;

Persona, kas pēc stāšanās pašvaldības deputāta amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar deputāta amatu ir aizliegta, ievēro likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 8.pantā noteikto valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtību.

Pašvaldības domes priekšsēdētājam papildus likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.pantā noteiktajiem pienākumiem ir pienākums nodrošināt, ka pašvaldības domes deputāti ievēro šā panta otrās daļas noteikumus.”

40. pants. Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska.

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu.

Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21.panta 2. — 8. un 12. — 23.punktā.

3. Izslēgt 40.panta otro un trešo daļu.

4. Izslēgt 40.panta otro un trešo daļu.

58. pants. Komitejas priekšsēdētāju, izņemot finanšu komitejas priekšsēdētāju, no saviem locekļiem ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai to struktūrvienības vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīgā komiteja.

Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes un raugās, lai komitejas lēmumi būtu ierakstīti protokolā, kā arī kontrolē komitejas lēmumu izpildi.

Komitejas locekļiem ir tiesības iesniegt komitejas priekšsēdētājam jautājumus izskatīšanai komitejas sēdēs, un priekšsēdētāja pienākums ir par tiem informēt komitejas locekļus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 58.panta pirmās daļas otro teikumu aiz vārda „priekšsēdētājs” ar vārdiem „un viņa vietnieks”.

Atbalstīts

5. Papildināt 58.panta pirmās daļas otro teikumu aiz vārda “priekšsēdētājs” ar vārdiem “un viņa vietnieks”.

65. pants. Vietējās pašvaldības domes priekšsēdētāju, aizklāti balsojot, var atbrīvot no amata, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa domes deputātu.

Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes deputātu kopskaita.

Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, priekšsēdētājam ir jāsasauc domes ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta domes kārtējā sēde. Ja domes priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara priekšsēdētāja vietnieks.

Jautājuma izskatīšanu sēdē vada domes priekšsēdētāja vietnieks.

4. Izslēgt 65.panta pirmajā daļā vārdus „aizklāti balsojot”.

6. Izslēgt 65.panta pirmajā daļā vārdus “aizklāti balsojot”.

67. pants. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem, domes priekšsēdētājs var veikt arī izpilddirektora pienākumus.

Frakcija VIENOTĪBA

Izslēgt likuma 67. pantu.

Atbalstīts

7. Izslēgt 67.pantu.

68. pants. Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt domes deputāts, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu.

Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību domes nomaiņas gadījumā.

Frakcija VIENOTĪBA

Izteikt likuma 68.pantu šādā redakcijā:

“Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Domes deputāts nedrīkst ieņemt izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, pagasta pārvaldnieka un tā vietnieka amatus, kā arī amatus pašvaldības domes un pagasta administrācijā, izņemot amatus iestādēs, kas realizē šī likuma 15. panta 4.,5.,6. punktānoteiktās pašvaldību funkcijas. Domes deputāts, izņemot domes priekšsēdētāju, tā vietniekus un domes komiteju vadītājus, drīkst ieņemt amatus pašvaldības kapitālsabiedrību valdēs.

Republikas pilsētu domju deputāti nedrīkst ieņemt amatus domes administrācijā, pašvaldības iestāžu vadītāju amatus un amatus kapitālsabiedrību, kurās attiecīgā pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks vai akcionārs, valdēs, kā arī amatus atvasinātu publisku tiesību subjektu (ostu pārvalžu) valdēs un padomēs.

Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību domes nomaiņas gadījumā.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 68.panta pirmās daļas otro teikumu aiz vārda „izpilddirektors” ar vārdiem „un viņa vietnieks”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 68.panta pirmās daļas otro teikumu.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.4

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.4

Atbalstīts

8. Izslēgt 68.panta pirmās daļas otro teikumu.

69. pants. Pašvaldības izpilddirektors:

1) organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

3) sagatavo priekšlikumus domei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

4) ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus;

5) iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

Uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38. panta prasības.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 69.panta otro daļu.

Atbalstīts

9. Izslēgt 69.panta otro daļu.

69.² pants. Pagasta vai pilsētas pārvaldi vada pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs (turpmāk — pārvaldes vadītājs). Pārvaldes vadītāja padotību nosaka pašvaldības nolikums.

Pārvaldes vadītājs:

1) atbild par pārvaldē ietilpstošo pašvaldības institūciju darba organizēšanu un pašvaldības struktūrvienību nolikumu apstiprināšanu novada pašvaldības domē, kā arī, ja tas paredzēts pašvaldības nolikumā, pieņem darbā un atlaiž no darba pārvaldes darbiniekus;

2) atbild par pārvaldē sniedzamo pašvaldības pakalpojumu un informācijas pieejamību un kvalitāti;

3) iesniedz izpilddirektoram tālākai virzīšanai ikgadējo pārvaldes funkcionēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījumu;

4) noteiktās kompetences ietvaros rīkojas ar piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un atbild par to izlietojumu;

5) veic citus attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos paredzētos pienākumus.

Pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 69.² panta trešo daļu.

Atbalstīts

10. Izslēgt 69.² panta trešo daļu.