I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2011.gada 22.marta sēdes protokollēmuma (Nr.18, 30.§) 3.punkts, Zemkopības ministrijas iniciatīva.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

1. Patlaban Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) pārziņā ir divas institūcijas, t.i., Pārtikas padome un Pārtikas nozares padome, kas nodarbojas ar pārtikas aprites un nozares jautājumiem.

Pārtikas nozares padome ir izveidota ar 2011.gada 9.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.624 „Pārtikas nozares padomes nolikums”. Noteikumos Nr.624 noteiktās Pārtikas nozares padomes funkcijas un uzdevumi aptver plašu pārtikas jomas jautājumu loku, tāpēc Pārtikas padomes galvenie uzdevumi jau tagad iekļaujas Pārtikas nozares padomes funkcijās un uzdevumos un tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai Pārtikas nozares padomē tiktu risināti arī ar pārtikas apriti saistīti jautājumi.

Patlaban viens no Pārtikas padomes uzdevumiem ir izvērtēt Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) finansiālo nodrošinājumu un sagatavot priekšlikumus par grozījumiem finansējumā. Veicot budžeta aprēķinus, tiek nodrošināta Eiropas Savienības noteikto prasību izpilde, kā arī nacionālo prasību izpilde, tāpēc šis uzdevums ir zaudējis savu aktualitāti un to nav nepieciešams izskatīt citām ministrijām un sabiedriskajām organizācijām. Šis uzdevums tiek izpildīts, ZM apstiprinot PVD budžetu.

Savukārt Pārtikas aprites uzraudzības likuma (turpmāk – likums) 18.panta 5.punkts nosaka, ka Pārtikas padome katru gadu izvērtē valsts uzraudzības un kontroles programmas, kā arī pārtikas kontroles un uzraudzības rezultātus. Programmas nosaka PVD iekšējo darba organizāciju pārtikas aprites kontrolē katram gadam. Programmas tiek sagatavotas, pamatojoties uz iepriekšējā gada kontroles rezultātiem un riska analīzi, un tās katru gadu tiek saskaņotas ar ZM, tāpēc minētais uzdevums tiek nodrošināts un tā izpildē nav nepieciešams iesaistīt sociālos partnerus. Minētais Pārtikas padomes uzdevums tiks ietverts likumā, precizējot likuma 21.panta trešo daļu.

Ministru kabineta 2011.gada 22.marta sēdes protokollēmuma (Nr.18, 30.§) 3.punkts paredz izdarīt grozījumus likumā, aizstājot Pārtikas padomi ar Pārtikas nozares padomi. Izvērtējot likuma kompetences jautājumus, tika secināts, ka pārtikas nozares jautājumi ir ārpus minētā likuma reglamentētās sfēras un Pārtikas nozares padomes darbība ir plašāka par Pārtikas aprites uzraudzības likuma regulējumu, tāpēc likumprojekts neparedz Pārtikas padomi aizstāt ar Pārtikas nozares padomi, bet gan svītrot to no likuma.

Izslēdzot no likuma pantus, kas reglamentē Pārtikas padomes izveidi un tās galvenos uzdevumus, kā arī izdarot precizējumus attiecībā uz PVD valsts uzraudzības un kontroles programmu saskaņošanu, tiks novērsta situācija, ka ar pārtikas jomu saistītos jautājumus risina divas padomes.

2. Lai uzlabotu bioloģiskās lauksaimniecības produktu importu no trešajām valstīm, nepieciešams noteikt, ka PVD veic Komisijas 2008.gada 8.decembra Regulā (EK) Nr.1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm, noteiktās darbības.

3. Šobrīd nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas funkcijas (preču zīmes „Kvalitatīvs produkts” (t.s. „Zaļā karotīte”) piešķiršana) veic Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts. Pamatojoties uz 2012.gada aprīlī veikto aptauju par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu, kurā piedalījās uzņēmumi – shēmas dalībnieki, citi pārtikas pārstrādes uzņēmumi un lauksaimnieku un pārtikas ražotāju sabiedriskās organizācijas, kā arī 2012.gada 21.marta ZM Vadības sēdes protokolu Nr.13 tika nolemts veikt izmaiņas shēmas administrēšanas nosacījumos – nodot shēmas operatoru kontroles un uzraudzības funkcijas PVD, optimizējot izmaksas un kontroļu biežumu. PVD veic visu pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu kontroli un uzraudzību, tai skaitā arī uzņēmumu, kas ir kvalitātes shēmas operatori, turklāt PVD rīcībā ir kvalificēts personāls un nepieciešamie resursi, lai veiktu minētās funkcijas. Līdz ar to tiks optimizēta nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzība un kontrole.

4. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra rīkojumu Nr.101 „Par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu un Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” 7.punktā noteikto, PVD tiek nodots Veselības inspekcijas pārvaldes uzdevums – veikt kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus atbilstoši prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regula Nr.1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem attiecībā ar sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

5. Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmā daļa nosaka – ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. Ja operatoram, kas vēlas uzsākt darbību pārtikas kvalitātes shēmā, nepieciešams novērst PVD veiktajā pārbaudē konstatētās neatbilstības, lēmumu par operatora sertifikāciju nevar pieņemt viena mēneša laikā un ir nepieciešams noteikt citu termiņu.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ir sagatavots likumprojektu „Grozījumi „Pārtikas aprites uzraudzības likumā”” (turpmāk – likumprojekts), kas:

1) nosaka, ka tiek likvidēta Pārtikas padome;

2) precizē normu par PVD uzraudzības programmu apstiprināšanu;

3) nosaka, ka bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites jomā PVD:

a) nosaka, ka izsniedz atļauju produktu importam no trešajām valstīm;

b) apliecina inspekcijas sertifikāta izrakstu importēto produktu sūtījuma sadalīšanas gadījumā;

4) nosaka, ka pārtikas kvalitātes shēmu uzraudzības jomā PVD:

a) uzrauga un kontrolē to personu darbību, kas piedalās nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā;

b) veido, uztur un aktualizē nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā iesaistīto operatoru, izejvielu piegādātāju un nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu sarakstu;

5) nosaka, ka PVD lēmumu par operatora pievienošanos nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles sistēmai pieņem ne vēlāk kā 90 dienu laikā, ja operatoram nepieciešams novērst pārbaudē konstatētās neatbilstības;

6) nosaka, ka PVD veic kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi atbilstoši prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulā Nr.1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem.

Šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas likumprojekts atrisinās pilnībā.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Pārtikas un veterinārais dienests.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Pārtikas kvalitātes shēmā iesaistītie uzņēmēji, bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistītie uzņēmēji, pārtikas uzņēmumi, kas izmanto veselīguma norādes pārtikas produktu marķējumā.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī iestādes, kas līdz šim darbojas Pārtikas padomes sastāvā (Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija).

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Paredzams, ka samazināsies pārtikas aprites shēmā iesaistīto uzņēmēju izdevumi.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

1. Pārtikas nozares padomes sastāvā ir tās pašas organizācijas, kas tika nominētas darbam Pārtikas padomē, izņemot Iekšlietu ministriju. Pārtikas nozares padomes sastāvs papildināts ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvjiem, kas Pārtikas padomē darbojās ar padomdevēja tiesībām. Tā kā padomju sastāvs ir līdzīgs, paredzams, ka ar pārtiku saistīto jautājumu risināšana notiks efektīvi, ar plašāku skatījumu uz izvirzīto problēmu.

2. Tiks optimizēta nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzība un kontrole.

3. Uzņēmējiem būs iespēja saņemt atļauju bioloģiskās lauksaimniecības produktu importam no trešajām valstīm.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

1. Pārtikas padomes uzdevumus pildīs Pārtikas nozares padome.

2. Pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzību un administrēšanu turpmāk veiks PVD.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1. 

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Likumprojekta publiska apspriešana nav notikusi.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

2012.gada aprīlī tika veikta aptauju par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu turpmāko administrēšanas modeli, kurā piedalījās uzņēmumi – shēmas dalībnieki, citi pārtikas pārstrādes uzņēmumi un lauksaimnieku un pārtikas ražotāju sabiedriskās organizācijas.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Aptaujas dalībnieki atbalstīja pārtikas kvalitātes shēmas administrēšanu nodot PVD.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Konsultācijas nav notikušas.

5.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Pārtikas un veterinārais dienests.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts nosaka jaunas funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumus Pārtikas un veterinārajam dienestam – pārtikas kvalitātes shēmas administrēšana un veselīguma norāžu lietošanas uzraudzība, atļauju izsniegšana bioloģiskās lauksaimniecības produktu importam no trešajām valstīm.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts šo jomu neskar.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav