LP teksts

Rīgā, 2010

Rīgā, 2011. gada 27.oktobrī

Nr. 9/3-2-4-11/11

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 11.Saeimā turpināt izskatīt šādus 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (reģ. Nr.459/Lp10);

2) „Grozījumi Krimināllikumā” (reģ. Nr.461/Lp10);

3) „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (Nr. 462/Lp10);

4) Grozījumi Apžēlošanas likumā” (Nr. 464/Lp10);

5) „Grozījums Satversmes tiesas likumā” (Nr. 259/Lp10);

6) „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 330/Lp10).

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.; 2009, 13., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 178., 199.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, vai mūža ieslodzījums."

2. Izslēgt 36.panta pirmās daļas 1.punktu.

3. Izslēgt 37.pantu.

4. Izteikt 49.¹panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un persona izdarījusi noziegumu, par kuru Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa mūža ieslodzījuma vietā var noteikt brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem."

5. 56.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus "nāves sodu vai";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru var piespriest mūža ieslodzījumu, izlemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas pagājuši trīsdesmit gadi."

6. Izslēgt 60.pantā vārdus "nāves sodu vai".

7. Izslēgt 61.panta trešās daļas 4.punktā vārdus "persona, kam nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, vai".

8. Izteikt 62.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Jautājumu par noilgumu personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums, izlemj tiesa."

9. Izslēgt 118.panta sankcijā vārdus "vai ar nāves sodu".

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā likuma normas, kas atteicas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums."

Tieslietu ministrs,

iekšlietu ministra

pienākumu izpildītājs

A.Štokenbergs

Likumprojekta

“Grozījumi Krimināllikumā"

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1. Pamatojums

2002.gada 5.maijā Viļņā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu (turpmāk – Konvencijas 13.protokols). Latvijas Republika parakstīja minēto protokolu 2002.gada 5.maijā.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" un Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām, Latvijai ir nepieciešams nodrošināt Konvencijas 13.protokola ratifikāciju.

Kriminālsodu politikas koncepcijas (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6.) 1.1.1.apakšpunkts.

2. Pašreizējā situācija un problēmas raksturojums

Saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 37.pantu nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Nāves sodu – nošaušanu var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos. Nāves sods nav piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm.

Tātad šobrīd Latvijā nāves sods ir paredzēts tikai īpašos gadījumos ļoti šauram personu lokam – pilngadību sasniegušiem vīriešiem, kas izdarījuši slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos kara laikā. Līdz ar to Latvijā miera laikā nāves sods nav piemērojams un izpildāms.

Kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā tika noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts.

Ar 1999.gada 1.jūniju Latvijas Republika ir pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāves soda atcelšanu (apstiprināts ar 1999.gada 15.aprīļa likumu). 2000.gada 18.maijā pieņemti attiecīgi grozījumi KL, atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem.

2002.gada 5.maijā Viļņā Latvijas Republika parakstīja Konvencijas 13.protokolu, kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā.

3.Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav veikti.

1. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekts paredz izslēgt no KL soda veidu – nāves sods. Attiecīgi tiek paredzēti grozījumi KL 7., 36., 37., 49.¹, 56., 60. 61. un 62.pantā, izslēdzot norādes uz nāves sodu. Vienlaikus no KL 61.panta trešās daļas 4.punkta tiek izslēgti vārdi "vai amnestijas", jo šobrīd brīvības atņemšanas iestādēs nav notiesāto, kam nāves sods aizstāts ar mūža ieslodzījumu amnestijas kārtībā un atceļot nāves sodu šādas personas nākotnē vairs nebūs.

Tiek grozīta arī KL 118.panta sankcija, kas ir vienīgā, kurā paredzēta iespēja piespriest nāves sodu.

Likumprojekts paredz izslēgt no KL 61. un 62.panta norādes uz personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka ieslodzījuma vietās pašlaik vēl atrodas personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu uz mūžu, KL pārejas noteikumi tiek papildināti ar vēl vienu punktu, kas noteic, ka personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā likuma normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums. KL paredzētās normas attiecībā uz personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu un personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums, ir identisks.

5. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Jau 2008.gada 19.maija Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti (prot. Nr.31 22.§.) un 2008.gada 22.maijā Saeimā iesniegti Tieslietu ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredzēja pievienoties Konvencijas 13.protokolam, proti, likumprojekts "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu", likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", likumprojekts "Grozījumi Apžēlošanas likumā" un likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Tomēr tālāka likumprojektu virzība Saeimā nenotika.

2011.gada martā jautājums atkārtoti tika aktualizēts un Tieslietu ministrija lūdza Saeimas atbildīgajām komisijām sniegt viedokli par minēto likumprojektu tālāko virzību.

Saeimas Ārlietu komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Juridiskā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2011.gada martā izskatot jautājumu par nāves soda pilnīgu atcelšanu, atbalstīja to un aicināja virzīt 2008.gadā izstrādāto likumprojektu paketi pieņemšanai Saeimā.

6.Iemesli kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

7.Cita informācija

Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā (izveidota ar Tieslietu ministra 2008.gada 28.marta rīkojumu Nr.1-1/150), kurā piedalījās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

Grozījumi atbalstīti Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādes darba grupā (izveidota ar Tieslietu ministra 2006.gada 11.novembra rīkojumu Nr.1-1/452) un ietverti Kriminālsodu politikas koncepcijā, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Projekts šo jomu neskar.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar šādiem likumprojektiem:

- "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu";

- "Grozījumi Apžēlošanas likumā";

- "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā";

- "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību".

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
1.	Saistības pret Eiropas Savienību	Projekts šo jomu neskar.
2.	Citas starptautiskās saistības	Likumprojekts paredz īstenot nacionālajā līmenī saistības, ko Latvija ir uzņēmusies Eiropas Padomes ietvaros, kā arī faktiski ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas standartus šajā jomā.
3.	Cita informācija	Nav

2.tabula Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums	1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu
A	B	C
1.pants	likumprojekts	Atbilst

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām	Nav.
Cita informācija	Nav.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti
1.	Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu	Tieslietu ministrija sagatavojusi izskaidrojošu rakstu "Par pilnīgu nāves soda atcelšanu", kas publicēts žurnālā "Jurista Vārds" 2011.gada 24.maijā (Nr.21 (668)). Tieslietu ministrija sagatavojusi preses relīzi 2011.gada martā pēc jautājuma izskatīšanas Saeimā.
2.	Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē	Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalījās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Grozījumi atbalstīti Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādes darba grupā (izveidota ar Tieslietu ministra 2006.gada 11.novembra rīkojumu Nr.1-1/452).
3.	Sabiedrības līdzdalības rezultāti	Sagatavota likumprojektu pakete.
4.	Saeimas un ekspertu līdzdalība	Saeimas Ārlietu komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Juridiskā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2011.gada martā izskatot jautājumu par nāves soda pilnīgu atcelšanu, atbalstīja to un aicināja virzīt 2008.gadā izstrādāto likumprojektu paketi pieņemšanai Saeimā.
5.	Cita informācija	Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.	Projekta izpildē iesaistītās institūcijas	Projekts šo jomu neskar.
2.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām	Projekts šo jomu neskar.
3.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide	Jaunas institūcijas netiek izveidotas.
4.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija	Projekts šo jomu neskar.
5.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija	Projekts šo jomu neskar.
6.	Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs,

iekšlietu ministra

pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs

v_sk = 1122