Drukāt    Aizvērt

Rīgā, 2011. gada 10. novembrī

Nr. 9/3 – 2 – 22 – 11/11

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.35/Lp11)″ izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts uz 13 lpp.

 

 

 

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                         I.Čepāne


Juridiskā komisija                                                                                                                                                                                           Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.35/Lp11)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (0)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.; 2009, 13., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 178., 199.nr.) šādus grozījumus:

 

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu priekšlikumi likumprojektam netika iesniegti.

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.; 2009, 13., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 178., 199.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija
(1) Noziedzīgi nodarījumi ir kriminālpārkāpumi un noziegumi. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi.

(2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai vieglāks sods.

(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

(4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem.

(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, vai mūža ieslodzījums."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, vai mūža ieslodzījums."

36.pants. Sodu veidi

(1) Personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no šādiem pamatsodiem:

1) nāves sods;

2) brīvības atņemšana;

3) arests;

4) mantas konfiskācija;

5) piespiedu darbs;

6) naudas sods.

(2) Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus:

1) mantas konfiskācija;

2) izraidīšana no Latvijas Republikas;

3) naudas sods;

4) tiesību ierobežošana;

5) policijas kontrole;

51) probācijas uzraudzība;

6) aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās.

(3) Personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var noteikt naudas sodu vai piespiedu darbu, kā arī papildsodus — tiesību ierobežošanu vai probācijas uzraudzību.

(4) Sodu izciešanas kārtību nosaka saskaņā ar likumu.

 

 

 

 

2. Izslēgt 36.panta pirmās daļas 1.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 36.panta pirmās daļas 1.punktu.

37.pants. Nāves sods

(1) Nāves sodu — nošaušanu var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.

(2) Nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā.

(3) Nāves sods nav piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm.

3. Izslēgt 37.pantu.

 

 

 

3. Izslēgt 37.pantu.

49.1 pants. Soda noteikšana, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

(1) Ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var:

1) šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt;

2) noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā;

3) noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

(2) Ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un persona izdarījusi noziegumu, par kuru Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā paredzēts nāves sods vai mūža ieslodzījums, tiesa nāves soda vai mūža ieslodzījuma vietā var noteikt brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 49.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz krimināl­procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un persona izdarījusi noziegumu, par kuru Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa mūža ieslodzījuma vietā var noteikt brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 49.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un persona izdarījusi noziegumu, par kuru Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa mūža ieslodzījuma vietā var noteikt brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem."

56.pants. Kriminālatbildības noilgums

(1) Personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:

1) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu);

2) divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;

3) pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;

4) desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;

5) piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.

(2) Noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums, līdz apsūdzības izsniegšanai vai oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana.

(3) Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz šā panta pirmajā daļā norādīto termiņu izbeigšanās brīdim persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šajā gadījumā noilguma laiku, kas paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sāk skaitīt no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža.

(4) Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu, izlemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas pagājuši trīsdesmit gadi. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.  56.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus "nāves sodu vai";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru var piespriest mūža ieslodzījumu, izlemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas pagājuši trīsdesmit gadi."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.  56.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus "nāves sodu vai";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru var piespriest mūža ieslodzījumu, izlemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas pagājuši trīsdesmit gadi."

60.pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos

Ja notiesātā persona palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesa, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, var samazināt spriedumā noteikto sodu, bet piespriesto nāves sodu vai mūža ieslodzījumu aizstāt ar brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izslēgt 60.pantā vārdus "nāves sodu vai".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izslēgt 60.pantā vārdus "nāves sodu vai".

61.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda

(1) Personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu.

(2) Ņemot vērā notiesātā personību un uzvedību soda izciešanas laikā, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja:

1) notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu;

2) notiesātais atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu;

3) notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus;

4) notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvajiem pārkāpumiem;

5) notiesātais risina un ir gatavs turpmāk risināt savas psiholoģiskās problēmas, kas izraisīja vai varētu izraisīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) notiesātais piekritis ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, ja noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ.

(3) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var ierosināt, kad notiesātais faktiski ir izcietis:

1) ne mazāk kā pusi no noteiktā soda par izdarīto kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu;

2) ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par tīšu noziegumu, un sodāmība par šo noziegumu nav noņemta vai dzēsta;

3) ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda un no jauna izdarījusi tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā;

4) divdesmit piecus gadus no brīvības atņemšanas soda, ja notiesātais ir persona, kam nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, vai persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums.

(4) Tiesa, atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, var viņam uz neizciesto soda laiku uzlikt šā likuma 55.pantā noteiktos pienākumus. Pilngadīgai personai, kas notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja noziegums saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, obligāti uzliekams pienākums piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem. Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

(5) Ja persona, kurai bija noteikta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, neizciestās soda daļas laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa nosaka tai sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(6) (Izslēgta ar 08.07.2011. likumu.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Izslēgt 61.panta trešās daļas 4.punktā vārdus "persona, kam nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, vai".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Izslēgt 61.panta trešās daļas 4.punktā vārdus "persona, kam nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, vai".

62.pants. Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums

(1) Notiesājošs spriedums un prokurora priekšraksts par sodu nav izpildāms, ja no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos:

1) divos gados — ja piespriests arests, mantas konfiskācija, piespiedu darbs vai naudas sods;

2) trijos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem;

3) piecos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

4) desmit gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem;

5) piecpadsmit gados — ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz desmit gadiem.

(2) Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņa izbeigšanās brīdim izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu. Ja izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, — no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no tā brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais spriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziedzīgs nodarījums.

(3) Jautājumu par noilgumu personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums vai nāves sods, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Izteikt 62.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Jautājumu par noilgumu personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums, izlemj tiesa."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Izteikt 62.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Jautājumu par noilgumu personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums, izlemj tiesa."

118.pants. Slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos

Par slepkavību

1) sakarā ar to, ka cietušais vai viņa tuvinieks izpildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījies noziedzīga vai citāda prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, vai devis liecību tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanā;

2) ja noslepkavotas divas vai vairākas personas;

3) ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību, izņemot slepkavību, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, un slepkavību, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas vai personas aizturēšanas nosacījumus;

4) ja to izdarījusi persona, izciešot mūža ieslodzījumu, —

5) ja to izdarījusi organizēta grupa, —

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu, vai ar nāves sodu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Izslēgt 118.panta sankcijā vārdus "vai ar nāves sodu".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Izslēgt 118.panta sankcijā vārdus "vai ar nāves sodu".

Pārejas noteikumi

9. 2010.gada 21.oktobrī pieņemtā likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 1. un 2.punktā paredzētais regulējums daļā par tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti pēc 149.panta, ir piemērojams tikai attiecībā uz tiem kriminālprocesiem, kuros noziedzīgais nodarījums kvalificēts pēc Krimināllikuma 149.panta pirmās daļas. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajās krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz 2010.gada 31.decembrim un kvalificēti pēc Krimināllikuma 149.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta un personām sods piemērojams saskaņā ar likumu, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

(02.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10. Grozījumi šā likuma 36.panta otrās daļas 5.punktā, 45.pantā, 52.panta pirmās daļas 3.punktā un 55.panta piektajā daļā par papildsoda — policijas kontroles — izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā likuma normas, kas atteicas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums."

 

 

 

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā likuma normas, kas atteicas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums."

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

KLotrais las.saeimadoc.doc - KLotrais las.saeimadoc.doc

Start time: 25.02.2020 20:02:01 After doc accessing: 25.02.2020 20:02:01 After doc copying: 25.02.2020 20:02:01 End time: 25.02.2020 20:02:01 Doc created: 10.11.2011 16:18:16 Doc last mod: 10.11.2011 16:18:30 Doc manual: