Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(152)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

1

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 1. pantu ar pirmo rindkopu šādā redakcijā:

‘’Likumā ir lietoti šādi termini:’’.

Atbalstīts

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apbūves zeme – zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009.gada 31.decembrim un pēc 2009.gada 31.decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta;

2) atlīdzība – preču vai pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa no preču vai pakalpojumu saņēmēja vai citas personas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnībā vai daļēji;

3) dalībvalsts teritorija – konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) teritorija, kurai piemēro Līguma par Eiropas Savienību 52.pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355.pantu, izņemot trešās teritorijas, kā arī Monako Firstistes, Menas salas un Apvienotās Karalistes Akrotiri (Akrotiri) un Dekelijas (Dhekelia) suverēnās bāzu teritorijas, kuras nodokļa piemērošanas nolūkā tiek uzskatītas par attiecīgi Francijas, Apvienotās Karalistes vai Kipras teritoriju;

4) Eiropas Savienības teritorija – dalībvalstu teritoriju kopums;

5) fiskālais pārstāvis – reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš, pamatojoties uz rakstveida līgumu, maksā nodokli valsts budžetā un pārstāv citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju (attiecībā uz akcīzes precēm ievērojot arī akcīzes nodokli un akcīzes preču apriti reglamentējošus normatīvos aktus) šādos darījumos:

a) veicot preču importu ar turpmāku šo preču piegādi citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam,

b) veicot preču importu ar turpmāku šo preču piegādi iekšzemē,

c) saņemot preces iekšzemē, ja šīs preces saņemtas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un veicot šo preču tālāko eksportēšanu,

d) veicot preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ja šīs preces iegādātas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un veicot šo preču tālāko eksportēšanu;

6) iekšzeme – Latvijas Republikas teritorija;

7) izsoles cena – vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu;

8) īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos – par veikto preču importu muitas deklarācijā aprēķinātās valsts budžetā maksājamās nodokļa summas samaksas atlikšana līdz tās norādīšanai atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā;

9) jauns transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem un kas paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem un kas paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par trim mēnešiem vai nobraucis mazāk par 100 stundām, izņemot šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētos kuģus,

c) gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem un kas paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām, izņemot šā likuma 48.panta pirmajā daļā minētos gaisakuģus;

1) apbūves zeme – zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009.gada 31.decembrim un pēc 2009.gada 31.decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta;

2) atlīdzība – preču vai pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa no preču vai pakalpojumu saņēmēja vai citas personas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnībā vai daļēji;

3) dalībvalsts teritorija – konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) teritorija, kurai piemēro Līguma par Eiropas Savienību 52.pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355.pantu, izņemot trešās teritorijas, kā arī Monako Firstistes, Menas salas un Apvienotās Karalistes Akrotiri (Akrotiri) un Dekelijas (Dhekelia) suverēnās bāzu teritorijas, kuras nodokļa piemērošanas nolūkā tiek uzskatītas par attiecīgi Francijas, Apvienotās Karalistes vai Kipras teritoriju;

4) Eiropas Savienības teritorija – dalībvalstu teritoriju kopums;

5) fiskālais pārstāvis – reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš, pamatojoties uz rakstveida līgumu, maksā nodokli valsts budžetā un pārstāv citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju (attiecībā uz akcīzes precēm ievērojot arī akcīzes nodokli un akcīzes preču apriti reglamentējošus normatīvos aktus) šādos darījumos:

a) veicot preču importu ar turpmāku šo preču piegādi citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam,

b) veicot preču importu ar turpmāku šo preču piegādi iekšzemē,

c) saņemot preces iekšzemē, ja šīs preces saņemtas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un veicot šo preču tālāko eksportēšanu,

d) veicot preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ja šīs preces iegādātas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un veicot šo preču tālāko eksportēšanu;

6) iekšzeme – Latvijas Republikas teritorija;

7) izsoles cena – vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu;

8) īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos – par veikto preču importu muitas deklarācijā aprēķinātās valsts budžetā maksājamās nodokļa summas samaksas atlikšana līdz tās norādīšanai atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā;

9) jauns transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem un kas paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem un kas paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par trim mēnešiem vai nobraucis mazāk par 100 stundām, izņemot šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētos kuģus,

c) gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem un kas paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām, izņemot šā likuma 48.panta pirmajā daļā minētos gaisakuģus;

10) mazas vērtības dāvana – prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam gada laikā nepārsniedz 10 latu;

2

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 1.panta 10.punktā vārdus ‘’gada laikā’’ ar vārdiem ‘’kalendāra gada laikā’’.

Atbalstīts

10) mazas vērtības dāvana – prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 10 latu;

11) mītnes vieta – personas, kura nav nodokļa maksātāja, juridiskā adrese vai juridiskai adresei pielīdzināma adrese;

12) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto,

b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,

c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto,

d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,

e) nepabeigtās celtniecības objekts – ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā,

f) ēka vai būve, ja to renovē, rekonstruē vai restaurē, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā; 

13) nomaksas pirkums – preču piegāde, kurā preces piegādātājs saskaņā ar noslēgto nomaksas pirkuma līgumu piegādā konkrētu preci, kas līgumā noteiktajā termiņā pēc visu līgumā noteikto maksājumu izdarīšanas pāriet preces saņēmēja īpašumā;

14) pakalpojumu sniegšana – darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī:

a) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošanu (nodošanu),

b) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību,

c) lietu nomu,

d) būvdarbu veikšanu;

15) pastāvīgā iestāde – jebkura vieta, kura nav personas saimnieciskās darbības mītnes vieta, bet kuru raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra darbaspēka un tehnisko resursu ziņā, ļaujot tai nodrošināt tās sniegtos pakalpojumus vai saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti šīs pastāvīgās iestādes vajadzībām;

16) PVN grupa – divu vai vairāku pievienotās vērtības nodokļa maksātāju grupa, kas atbilst šā likuma nosacījumiem, izveidota uz PVN grupas dibināšanas līguma pamata savstarpēju darījumu veikšanai iekšzemē un reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

17) preču eksports – preču piegāde no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

18) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā – tiesību iegūšana rīkoties ar lietu kā īpašniekam, ja šo lietu nosūtīšanu vai transportēšanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;

19) preču imports – preču ievešana Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvam apgrozījumam;

11) mītnes vieta – personas, kura nav nodokļa maksātāja, juridiskā adrese vai juridiskai adresei pielīdzināma adrese;

12) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto,

b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,

c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto,

d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,

e) nepabeigtās celtniecības objekts – ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā,

f) ēka vai būve, ja to renovē, rekonstruē vai restaurē, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā; 

13) nomaksas pirkums – preču piegāde, kurā preces piegādātājs saskaņā ar noslēgto nomaksas pirkuma līgumu piegādā konkrētu preci, kas līgumā noteiktajā termiņā pēc visu līgumā noteikto maksājumu izdarīšanas pāriet preces saņēmēja īpašumā;

14) pakalpojumu sniegšana – darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī:

a) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošanu (nodošanu),

b) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību,

c) lietu nomu,

d) būvdarbu veikšanu;

15) pastāvīgā iestāde – jebkura vieta, kura nav personas saimnieciskās darbības mītnes vieta, bet kuru raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra darbaspēka un tehnisko resursu ziņā, ļaujot tai nodrošināt tās sniegtos pakalpojumus vai saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti šīs pastāvīgās iestādes vajadzībām;

16) PVN grupa – divu vai vairāku pievienotās vērtības nodokļa maksātāju grupa, kas atbilst šā likuma nosacījumiem, izveidota uz PVN grupas dibināšanas līguma pamata savstarpēju darījumu veikšanai iekšzemē un reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

17) preču eksports – preču piegāde no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

18) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā – tiesību iegūšana rīkoties ar lietu kā īpašniekam, ja šo lietu nosūtīšanu vai transportēšanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;

19) preču imports – preču ievešana Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvam apgrozījumam;

20) preču piegāde – darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu; par preci uzskata arī:

a) nekustamo īpašumu vai tā daļu,

b) elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju;

3

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 1.panta 20.punktā vārdus ‘’par preci uzskata arī’’ ar vārdiem ‘’par preču piegādi uzskata arī darījumus ar:’’.

Atbalstīts

20) preču piegāde – darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu; par preču piegādi uzskata arī darījumus ar:

a) nekustamo īpašumu vai tā daļu,

b) elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju;

21) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā – preču piegāde, ja preces no vienas dalībvalsts nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;

22) preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā – preču transporta pakalpojums, ja preču transportēšanas sākumpunkts un preču transportēšanas galamērķis atrodas divās dažādās dalībvalstīs; ja preču transportēšanas sākumpunkts un preču transportēšanas galamērķis atrodas vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā, preču transportēšanu uzskata par preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā posmu, ja šāda transportēšana ir daļa no transporta pakalpojuma, kura preču transportēšanas sākumpunkts un preču transportēšanas galamērķis atrodas divu dažādu dalībvalstu teritorijās;

23) preču transportēšanas galamērķis – vieta, kur faktiski beidzas preču transportēšana;

24) preču transportēšanas sākumpunkts – vieta, kur faktiski sākas preču transportēšana;

25) saimnieciskās darbības mītnes vieta – nodokļa maksātāja pamata saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur atrodas minētā nodokļa maksātāja vadība un kur tiek pieņemti galvenie ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie administratīvie lēmumi;

26) starpnieks – nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai par faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu;

27) tirgus vērtība – atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējam piegādes brīdī godīgas konkurences apstākļos būtu jāmaksā citam piegādātājam, kurš nav uzskatāms par saistīto personu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Ja salīdzināmu preču vai pakalpojumu cenu nav iespējams konstatēt, tirgus vērtība ir:

a) precēm – summa, kas nav mazāka par attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cenu, vai, ja pirkuma cenas nav, pašizmaksa, ko nosaka piegādes laikā,

b) pakalpojumiem – summa, kas nav mazāka par visām izmaksām, ko radījusi pakalpojuma sniegšana;

28) trešās teritorijas:

a) šādas Eiropas Savienības teritorijas, kas ir Eiropas Savienības muitas teritorijas daļas – Atosa kalns, Kanāriju salas, Francijas Republikas aizjūras departamenti, Ālandu salas, Normandijas salas,

b) šādas Eiropas Savienības teritorijas, kas nav Eiropas Savienības muitas teritorijas daļas – Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Seūta, Melilja, Livinjo, Kampjone Itālijā (Campione d'Italia), Lugāno ezera Itālijas ūdeņi;

29) trešās valstis – tādas valstis vai teritorijas, kurām nepiemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

21) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā – preču piegāde, ja preces no vienas dalībvalsts nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;

22) preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā – preču transporta pakalpojums, ja preču transportēšanas sākumpunkts un preču transportēšanas galamērķis atrodas divās dažādās dalībvalstīs; ja preču transportēšanas sākumpunkts un preču transportēšanas galamērķis atrodas vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā, preču transportēšanu uzskata par preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā posmu, ja šāda transportēšana ir daļa no transporta pakalpojuma, kura preču transportēšanas sākumpunkts un preču transportēšanas galamērķis atrodas divu dažādu dalībvalstu teritorijās;

23) preču transportēšanas galamērķis – vieta, kur faktiski beidzas preču transportēšana;

24) preču transportēšanas sākumpunkts – vieta, kur faktiski sākas preču transportēšana;

25) saimnieciskās darbības mītnes vieta – nodokļa maksātāja pamata saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur atrodas minētā nodokļa maksātāja vadība un kur tiek pieņemti galvenie ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie administratīvie lēmumi;

26) starpnieks – nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai par faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu;

27) tirgus vērtība – atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējam piegādes brīdī godīgas konkurences apstākļos būtu jāmaksā citam piegādātājam, kurš nav uzskatāms par saistīto personu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Ja salīdzināmu preču vai pakalpojumu cenu nav iespējams konstatēt, tirgus vērtība ir:

a) precēm – summa, kas nav mazāka par attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cenu, vai, ja pirkuma cenas nav, pašizmaksa, ko nosaka piegādes laikā,

b) pakalpojumiem – summa, kas nav mazāka par visām izmaksām, ko radījusi pakalpojuma sniegšana;

28) trešās teritorijas:

a) šādas Eiropas Savienības teritorijas, kas ir Eiropas Savienības muitas teritorijas daļas – Atosa kalns, Kanāriju salas, Francijas Republikas aizjūras departamenti, Ālandu salas, Normandijas salas,

b) šādas Eiropas Savienības teritorijas, kas nav Eiropas Savienības muitas teritorijas daļas – Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Seūta, Melilja, Livinjo, Kampjone Itālijā (Campione d'Italia), Lugāno ezera Itālijas ūdeņi;

29) trešās valstis – tādas valstis vai teritorijas, kurām nepiemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt nodokļa piemērošanu iekšzemē veiktajiem darījumiem.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt nodokļa piemērošanu iekšzemē veiktajiem darījumiem.

II nodaļa

Nodokļa maksātāji un ar nodokli apliekamie darījumi

3.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

(2) Nodokļa maksātājus iedala šādi:

1) iekšzemes nodokļa maksātāji:

a) reģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuri reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā,

b) nereģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuri, izmantojot šajā likumā noteiktās tiesības, nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

2) citas dalībvalsts nodokļa maksātāji:

a) citas dalībvalsts reģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuri nodokļa maksāšanas vajadzībām ir reģistrēti citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā,

b) citas dalībvalsts nereģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuri nav reģistrēti citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā un kuru juridiskā adrese vai dzīvesvietas adrese ir citā dalībvalstī;

II nodaļa

Nodokļa maksātāji un ar nodokli apliekamie darījumi

3.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

(2) Nodokļa maksātājus iedala šādi:

1) iekšzemes nodokļa maksātāji:

a) reģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuri reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā,

b) nereģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuri, izmantojot šajā likumā noteiktās tiesības, nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

2) citas dalībvalsts nodokļa maksātāji:

a) citas dalībvalsts reģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuri nodokļa maksāšanas vajadzībām ir reģistrēti citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā,

b) citas dalībvalsts nereģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuri nav reģistrēti citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā un kuru juridiskā adrese vai dzīvesvietas adrese ir citā dalībvalstī;

3) trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātāji:

a) trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuriem ir piešķirts nodokļa identifikācijas numurs vai līdzīgs numurs, ko piešķīrusi valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību,

4

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 3. panta otrās daļas 3. punkta ‘’a’’ un ‘’b’’ apakšpunktos vārdus ‘’nodokļa identifikācijas numurs vai līdzīgs numurs’’ ar vārdiem ‘’nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai tam līdzvērtīgs numurs, kas nodokļa piemērošanas vajadzībām ļauj identificēt nodokļa maksātāju’’.

Atbalstīts

3) trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātāji:

a) trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuriem ir piešķirts nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai tam līdzvērtīgs numurs, kas nodokļa piemērošanas vajadzībām ļauj identificēt nodokļa maksātāju, ko piešķīrusi valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību,

b) trešās valsts vai trešās teritorijas nereģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuriem nav piešķirts nodokļa identifikācijas numurs vai līdzīgs numurs, ko piešķir valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību, un kuriem nevienā dalībvalstī nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas.

5

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Izslēgt likumprojekta 3.panta otrās daļas 3.punkta „b” apakšpunktā vārdus „un kuriem nevienā dalībvalstī nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas”.

Atbalstīts

b) trešās valsts vai trešās teritorijas nereģistrēti nodokļa maksātāji – nodokļa maksātāji, kuriem nav piešķirts nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai tam līdzvērtīgs numurs, kas nodokļa piemērošanas vajadzībām ļauj identificēt nodokļa maksātāju, ko piešķir valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību.

(3) Par reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata arī fiskālo pārstāvi un PVN grupu.

(4) Par nodokļa maksātāju attiecībā uz jauna transportlīdzekļa piegādi uzskata arī jebkuru personu, kura neregulāri piegādā jaunu transportlīdzekli, ko piegādātājs, saņēmējs vai trešā persona piegādātāja vai saņēmēja vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē saņēmējam uz galamērķi ārpus iekšzemes, bet Eiropas Savienības teritorijā.

(5) Personu, kas nav nodokļa maksātājs, uzskata par reģistrētu nodokļa maksātāju pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai, ja Valsts ieņēmumu dienests tai ir piešķīris numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(6) Par nodokļa maksātāju attiecībā uz būvniecības pakalpojumu saņemšanu šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā uzskata arī valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību.

(3) Par reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata arī fiskālo pārstāvi un PVN grupu.

(4) Par nodokļa maksātāju attiecībā uz jauna transportlīdzekļa piegādi uzskata arī jebkuru personu, kura neregulāri piegādā jaunu transportlīdzekli, ko piegādātājs, saņēmējs vai trešā persona piegādātāja vai saņēmēja vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē saņēmējam uz galamērķi ārpus iekšzemes, bet Eiropas Savienības teritorijā.

(5) Personu, kas nav nodokļa maksātājs, uzskata par reģistrētu nodokļa maksātāju pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai, ja Valsts ieņēmumu dienests tai ir piešķīris numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(6) Par nodokļa maksātāju attiecībā uz būvniecības pakalpojumu saņemšanu šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā uzskata arī valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību.

(7) Valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, kas pilda valsts pārvaldes funkcijas, kā arī citus publisko tiesību subjektus vai privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās minēto funkciju vai uzdevumu pildīšanā.

6

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju izteikt 3.panta septīto daļu šādā redakcijā:

‘’(7) Publiskas personas, to izveidotas iestādes, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā.’’.

Atbalstīts

(7) Publiskas personas, to izveidotas iestādes, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā.

(8) Šā panta septītajā daļā minētās personas uzskata par nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos, kad, uzskatot tās par personām, kas nav nodokļa maksātāji, tiktu būtiski ietekmēta konkurējošas darbības vai darījumus veicošo tirgus dalībnieku (esošo vai potenciālo) situācija konkurences jomā un tādējādi tiktu radīti nozīmīgi konkurences izkropļojumi.

(9) Jebkurā gadījumā publisko tiesību subjektu attiecībā uz uzskaitītajiem darījumiem uzskata par nodokļa maksātāju, ja tas:

1) sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju;

3) sniedz preču transporta pakalpojumus;

4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;

5) sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;

7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;

8) sniedz noliktavu pakalpojumus;

9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;

10) sniedz tūrisma pakalpojumus;

11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;

12) sniedz ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 52.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus);

13) sniedz nomas pakalpojumus.

(8) Šā panta septītajā daļā minētās personas uzskata par nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos, kad, uzskatot tās par personām, kas nav nodokļa maksātāji, tiktu būtiski ietekmēta konkurējošas darbības vai darījumus veicošo tirgus dalībnieku (esošo vai potenciālo) situācija konkurences jomā un tādējādi tiktu radīti nozīmīgi konkurences izkropļojumi.

(9) Jebkurā gadījumā publisko tiesību subjektu attiecībā uz uzskaitītajiem darījumiem uzskata par nodokļa maksātāju, ja tas:

1) sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju;

3) sniedz preču transporta pakalpojumus;

4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;

5) sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;

7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;

8) sniedz noliktavu pakalpojumus;

9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;

10) sniedz tūrisma pakalpojumus;

11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;

12) sniedz ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 52.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus);

13) sniedz nomas pakalpojumus.

(10) Par nodokļa maksātāju neuzskata personu, ciktāl to ar darba devēju saista darba līgums vai jebkādas citas juridiskas saites, kuras rada darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.

7

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 3.panta desmitajā daļā vārdus ‘’juridiskas saites’’ ar vārdiem ‘’tiesiskās attiecības’’.

Atbalstīts

(10) Par nodokļa maksātāju neuzskata personu, ciktāl to ar darba devēju saista darba līgums vai jebkādas citas tiesiskās attiecības, kuras rada darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.

4.pants. Saimnieciskā darbība

(1) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība).

(2) Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošanu ar nolūku sistemātiski gūt no tā ienākumus arī uzskata par saimniecisku darbību šā likuma izpratnē.

4.pants. Saimnieciskā darbība

(1) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība).

(2) Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošanu ar nolūku sistemātiski gūt no tā ienākumus arī uzskata par saimniecisku darbību šā likuma izpratnē.

5.pants. Ar nodokli apliekamie darījumi

(1) Ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;

3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.

(2) Ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Par ar nodokli apliekamu darījumu uzskata nereģistrēta nodokļa maksātāja vai personas, kura nav nodokļa maksātājs, veikto jauna transport­līdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

(4) Par ar nodokli apliekamu darījumu uzskata neregulāri veiktas jaunu transportlīdzekļu piegādes, ja piegādātājs, saņēmējs vai trešā persona piegādātāja vai saņēmēja vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē jaunu transportlīdzekli saņēmējam uz galamērķi ārpus iekšzemes, bet Eiropas Savienības teritorijā.

5.pants. Ar nodokli apliekamie darījumi

(1) Ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;

3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.

(2) Ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Par ar nodokli apliekamu darījumu uzskata nereģistrēta nodokļa maksātāja vai personas, kura nav nodokļa maksātājs, veikto jauna transport­līdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

(4) Par ar nodokli apliekamu darījumu uzskata neregulāri veiktas jaunu transportlīdzekļu piegādes, ja piegādātājs, saņēmējs vai trešā persona piegādātāja vai saņēmēja vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē jaunu transportlīdzekli saņēmējam uz galamērķi ārpus iekšzemes, bet Eiropas Savienības teritorijā.

6.pants. Preču piegādei par atlīdzību un pakalpojuma sniegšanai par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai šo aktīvu daļu izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja priekšnodoklis par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts.

(2) Par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja:

1) saimnieciskās darbības aktīvu daļu lietošanu savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai to izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja par šo aktīvu daļu bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts priekšnodoklis;

2) pakalpojumu sniegšanu bez atlīdzības savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(3) Ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.

6.pants. Preču piegādei par atlīdzību un pakalpojuma sniegšanai par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai šo aktīvu daļu izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja priekšnodoklis par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts.

(2) Par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja:

1) saimnieciskās darbības aktīvu daļu lietošanu savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai to izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja par šo aktīvu daļu bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts priekšnodoklis;

2) pakalpojumu sniegšanu bez atlīdzības savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(3) Ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.

7.pants. Darījumi, kurus neuzskata par preču piegādi par atlīdzību vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību

(1)          Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata saimnieciskās darbības vajadzībām paredzēto preču izmantošanu kā paraugus vai mazas vērtības dāvanas.

(2)          Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata uzņēmuma pāreju (mantas kopības vai tās daļas pāreju, kas izpaužas kā aktīvu un saistību nodošana) cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, ja, nododot aktīvus un saistības par atlīdzību vai bez tās vai ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības ieguldījumā (kapitālā), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.

7.pants. Darījumi, kurus neuzskata par preču piegādi par atlīdzību vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību

(1)          Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata saimnieciskās darbības vajadzībām paredzēto preču izmantošanu kā paraugus vai mazas vērtības dāvanas.

(2)          Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata uzņēmuma pāreju (mantas kopības vai tās daļas pāreju, kas izpaužas kā aktīvu un saistību nodošana) cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, ja, nododot aktīvus un saistības par atlīdzību vai bez tās vai ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības ieguldījumā (kapitālā), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.

(3)          Ja šā panta otrajā daļā minētā uzņēmuma pārejas rezultātā uzņēmuma ieguvējs faktiski nekļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un saimnieciskā darbība netiek turpināta, aktīvu un saistību nodošana uzskatāma par atsevišķu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (iegūtās tiesības un citi nemateriālie aktīvi), kas apliekami ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

8

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 7. panta trešajā daļā vārdu ‘’faktiski’’.

Atbalstīts

(3)          Ja šā panta otrajā daļā minētā uzņēmuma pārejas rezultātā uzņēmuma ieguvējs nekļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un saimnieciskā darbība netiek turpināta, aktīvu un saistību nodošana uzskatāma par atsevišķu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (iegūtās tiesības un citi nemateriālie aktīvi), kas apliekami ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

8.pants. Preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas, kas ir iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļa, nosūtīšana vai transportēšana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai šajā dalībvalstī, ja šo pārvietošanu veic pats iekšzemes nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto preču pārvietošanu no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī neuzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti saistībā ar kādu no šādiem darījumiem:

1) tālpārdošanai paredzētu preču piegādi saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu;

2) montāžai vai uzstādīšanai paredzētu preču piegādi, ja šo preču montāžu vai uzstādīšanu veic piegādātājs vai cita persona viņa vārdā;

3) preču piegādi, ko nodokļa maksātājs veic uz kuģa, gaisakuģa vai vilcienā, pasažieru pārvadājumos Eiropas Savienības teritorijā;

4) dabasgāzes piegādi uz citu dalībvalsti, izmantojot sadales sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai jebkādus tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas piegādi pa siltumenerģijas vai dzesēšanas tīkliem;

5) šā likuma 43., 47., 48. un 50.pantā minēto preču piegādi, kurām piemēro nodokļa 0 procentu likmi tās dalībvalsts teritorijā, kurā beidzas šo preču nosūtīšana vai transportēšana;

6) zelta, monētu un banknošu piegādi dalībvalstu centrālajām bankām;

7) preču nosūtīšanu uz citu dalībvalsti apstrādes, novērtēšanas, pārstrādes vai remonta pakalpojumu saņemšanai, ja preces pēc minēto pakalpojumu saņemšanas nosūta atpakaļ uz iekšzemi;

8) preču nosūtīšanu pagaidu izmantošanai galamērķa dalībvalsts teritorijā, kas saistīta ar pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību iekšzemē;

9) preču nosūtīšanu uz laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus, pagaidu izmantošanai galamērķa dalībvalsts teritorijā, kurā uz tādu pašu preču importu pagaidu izmantošanai attiektos nosacījumi par preču importu uz laiku ar pilnu atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

(3) Ja kaut viens no šā panta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem vairs netiek pildīts, uzskata, ka ir notikusi preču nosūtīšana vai transportēšana uz citu dalībvalsti. Darījums tiek uzskatīts par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā ar brīdi, kad šis nosacījums vairs netiek pildīts.

(4) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti saskaņā ar šā likuma 45.panta pirmo un otro daļu pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam iekšzemē.

8.pants. Preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas, kas ir iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļa, nosūtīšana vai transportēšana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai šajā dalībvalstī, ja šo pārvietošanu veic pats iekšzemes nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto preču pārvietošanu no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī neuzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti saistībā ar kādu no šādiem darījumiem:

1) tālpārdošanai paredzētu preču piegādi saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu;

2) montāžai vai uzstādīšanai paredzētu preču piegādi, ja šo preču montāžu vai uzstādīšanu veic piegādātājs vai cita persona viņa vārdā;

3) preču piegādi, ko nodokļa maksātājs veic uz kuģa, gaisakuģa vai vilcienā, pasažieru pārvadājumos Eiropas Savienības teritorijā;

4) dabasgāzes piegādi uz citu dalībvalsti, izmantojot sadales sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai jebkādus tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas piegādi pa siltumenerģijas vai dzesēšanas tīkliem;

5) šā likuma 43., 47., 48. un 50.pantā minēto preču piegādi, kurām piemēro nodokļa 0 procentu likmi tās dalībvalsts teritorijā, kurā beidzas šo preču nosūtīšana vai transportēšana;

6) zelta, monētu un banknošu piegādi dalībvalstu centrālajām bankām;

7) preču nosūtīšanu uz citu dalībvalsti apstrādes, novērtēšanas, pārstrādes vai remonta pakalpojumu saņemšanai, ja preces pēc minēto pakalpojumu saņemšanas nosūta atpakaļ uz iekšzemi;

8) preču nosūtīšanu pagaidu izmantošanai galamērķa dalībvalsts teritorijā, kas saistīta ar pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību iekšzemē;

9) preču nosūtīšanu uz laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus, pagaidu izmantošanai galamērķa dalībvalsts teritorijā, kurā uz tādu pašu preču importu pagaidu izmantošanai attiektos nosacījumi par preču importu uz laiku ar pilnu atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

(3) Ja kaut viens no šā panta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem vairs netiek pildīts, uzskata, ka ir notikusi preču nosūtīšana vai transportēšana uz citu dalībvalsti. Darījums tiek uzskatīts par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā ar brīdi, kad šis nosacījums vairs netiek pildīts.

(4) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti saskaņā ar šā likuma 45.panta pirmo un otro daļu pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam iekšzemē.

9.pants. Preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļas nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts uz iekšzemi, ja šo pārvietošanu saskaņā ar šā likuma 8.pantu uzskata par preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti.

(2) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību neuzskata šādus darījumus:

1) preču (izņemot jaunus transportlīdzekļus) saņemšanu iekšzemē, ja preces saņem:

a) nereģistrēts nodokļa maksātājs līdz šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteiktā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai,

b)           persona, kura nav nodokļa maksātājs;

2) jauna transportlīdzekļa saņemšanu iekšzemē, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) jaunu transportlīdzekli kā personīgo mantu ieved no citas dalībvalsts un reģistrē iekšzemē persona, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir iegādājusies šo transportlīdzekli citā dalībvalstī darba vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā,

b) par jauna transportlīdzekļa iegādi samaksāts citā dalībvalstī noteiktais nodoklis vai piemērots atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar šajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un to var pierādīt dokumentāri,

c)            jauns transportlīdzeklis ir reģistrēts iegādes dalībvalstī ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms personas atgriešanās Latvijā;

3) tādu preču saņemšanu iekšzemes muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā dalībvalstī uzsākta preču eksporta procedūra;

4) zelta, monētu un banknošu saņemšanu Latvijas Bankā.

(3) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata preču saņemšanu iekšzemē saskaņā ar šā likuma 45.panta pirmo un otro daļu pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam citā dalībvalstī.

9.pants. Preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļas nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts uz iekšzemi, ja šo pārvietošanu saskaņā ar šā likuma 8.pantu uzskata par preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti.

(2) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību neuzskata šādus darījumus:

1) preču (izņemot jaunus transportlīdzekļus) saņemšanu iekšzemē, ja preces saņem:

a) nereģistrēts nodokļa maksātājs līdz šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteiktā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai,

b)           persona, kura nav nodokļa maksātājs;

2) jauna transportlīdzekļa saņemšanu iekšzemē, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) jaunu transportlīdzekli kā personīgo mantu ieved no citas dalībvalsts un reģistrē iekšzemē persona, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir iegādājusies šo transportlīdzekli citā dalībvalstī darba vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā,

b) par jauna transportlīdzekļa iegādi samaksāts citā dalībvalstī noteiktais nodoklis vai piemērots atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar šajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un to var pierādīt dokumentāri,

c)            jauns transportlīdzeklis ir reģistrēts iegādes dalībvalstī ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms personas atgriešanās Latvijā;

3) tādu preču saņemšanu iekšzemes muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā dalībvalstī uzsākta preču eksporta procedūra;

4) zelta, monētu un banknošu saņemšanu Latvijas Bankā.

(3) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata preču saņemšanu iekšzemē saskaņā ar šā likuma 45.panta pirmo un otro daļu pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam citā dalībvalstī.

10.pants. Preču tālpārdošanas darījumi

(1) Šā likuma izpratnē preču tālpārdošana ir preču piegāde, kurā preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā nosūta vai transportē preces no vienas dalībvalsts uz otru dalībvalsti, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

9

Juridiskais birojs

Piedāvājam aizstāt 10.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus ‘’ja tiek izpildīti šādi nosacījumi’’ ar vārdiem ‘’ja ir izpildīti visi šie nosacījumi’’.

Atbalstīts

10.pants. Preču tālpārdošanas darījumi

(1) Šā likuma izpratnē preču tālpārdošana ir preču piegāde, kurā preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā nosūta vai transportē preces no vienas dalībvalsts uz otru dalībvalsti, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

1) preču saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, citas dalībvalsts nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs;

2) piegādātās preces nav jauni transportlīdzekļi un nav preces, ko piegādā pēc montāžas vai uzstādīšanas;

3) piegādāto preču kopējā vērtība (bez nodokļa) iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi attiecīgajā dalībvalstī noteikto reģistrācijas slieksni nodokļa maksātāju reģistrā vai preču piegādātājs ir izvēlējies reģistrēties preču tālpārdošanas nolūkiem attiecīgās dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā pirms reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas, vai arī piegādātās preces ir preces, kurām piemēro akcīzes nodokli.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie preču tālpārdošanas nosacījumi nav attiecināmi uz lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādēm, kurām nodokli piemēro saskaņā ar īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

1) preču saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, citas dalībvalsts nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs;

2) piegādātās preces nav jauni transportlīdzekļi un nav preces, ko piegādā pēc montāžas vai uzstādīšanas;

3) piegādāto preču kopējā vērtība (bez nodokļa) iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi attiecīgajā dalībvalstī noteikto reģistrācijas slieksni nodokļa maksātāju reģistrā vai preču piegādātājs ir izvēlējies reģistrēties preču tālpārdošanas nolūkiem attiecīgās dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā pirms reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas, vai arī piegādātās preces ir preces, kurām piemēro akcīzes nodokli.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie preču tālpārdošanas nosacījumi nav attiecināmi uz lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādēm, kurām nodokli piemēro saskaņā ar īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

11.pants. Darījumi PVN grupas ietvaros

(1) Ja reģistrēti iekšzemes nodokļa maksātāji ir PVN grupas dalībnieki, uzskata, ka viena PVN grupas dalībnieka saimniecisko darbību veic visa PVN grupa, un jebkuru PVN grupas dalībnieka veikto preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai preču vai pakalpojumu saņemšanu uzskata par PVN grupas veikto preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai preču vai pakalpojumu saņemšanu.

(2) Viena PVN grupas dalībnieka veiktajai preču piegādei vai pakalpo­jumu sniegšanai citam tās pašas PVN grupas dalībniekam šā likuma normas nav piemērojamas.

(3) Ja darījumā starp diviem vienas un tās pašas PVN grupas dalībniekiem viens lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, bet otrs – reģistrācijas numuru citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

(4) Ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana notiek starp PVN grupas dalībnieku un tādu personu, kas ir izslēgta no šīs PVN grupas, saņemtajam avansa maksājumam, kas veikts līdz izslēgšanai no PVN grupas, nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

11.pants. Darījumi PVN grupas ietvaros

(1) Ja reģistrēti iekšzemes nodokļa maksātāji ir PVN grupas dalībnieki, uzskata, ka viena PVN grupas dalībnieka saimniecisko darbību veic visa PVN grupa, un jebkuru PVN grupas dalībnieka veikto preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai preču vai pakalpojumu saņemšanu uzskata par PVN grupas veikto preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai preču vai pakalpojumu saņemšanu.

(2) Viena PVN grupas dalībnieka veiktajai preču piegādei vai pakalpo­jumu sniegšanai citam tās pašas PVN grupas dalībniekam šā likuma normas nav piemērojamas.

(3) Ja darījumā starp diviem vienas un tās pašas PVN grupas dalībniekiem viens lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, bet otrs – reģistrācijas numuru citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

(4) Ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana notiek starp PVN grupas dalībnieku un tādu personu, kas ir izslēgta no šīs PVN grupas, saņemtajam avansa maksājumam, kas veikts līdz izslēgšanai no PVN grupas, nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

III nodaļa

Darījuma vieta

12.pants. Preču piegādes vieta

(1) Ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta, (arī preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā) ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad sākas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Ja preces nenosūta vai netransportē, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces atrodas to piegādes brīdī.

(3) Ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai uzstāda.

III nodaļa

Darījuma vieta

12.pants. Preču piegādes vieta

(1) Ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta, (arī preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā) ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad sākas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Ja preces nenosūta vai netransportē, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces atrodas to piegādes brīdī.

(3) Ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai uzstāda.

13.pants. Preču piegādes vieta tālpārdošanas darījumos

(1) Preču tālpārdošanas darījumos par preču piegādes vietu uzskata dalībvalsti, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Ja akcīzes preces piegādā saskaņā ar preču tālpārdošanas nosacījumiem, to piegādes vieta neatkarīgi no attiecīgajā dalībvalstī noteiktā reģistrācijas sliekšņa ir dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(3) Preču tālpārdošanas darījumos preču piegādes vieta ir iekšzeme, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs:

1) piegādā no citas dalībvalsts uz iekšzemi nereģistrētam nodokļa maksātājam vai personai, kura nav nodokļa maksātājs, akcīzes preces;

2) piegādā no citas dalībvalsts uz iekšzemi nereģistrētam nodokļa maksātājam vai personai, kura nav nodokļa maksātājs, preces, kuru vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi reģistrācijas slieksni – 24000 latu;

3) ir izvēlējies reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms šīs daļas 2.punktā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

13.pants. Preču piegādes vieta tālpārdošanas darījumos

(1) Preču tālpārdošanas darījumos par preču piegādes vietu uzskata dalībvalsti, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Ja akcīzes preces piegādā saskaņā ar preču tālpārdošanas nosacījumiem, to piegādes vieta neatkarīgi no attiecīgajā dalībvalstī noteiktā reģistrācijas sliekšņa ir dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(3) Preču tālpārdošanas darījumos preču piegādes vieta ir iekšzeme, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs:

1) piegādā no citas dalībvalsts uz iekšzemi nereģistrētam nodokļa maksātājam vai personai, kura nav nodokļa maksātājs, akcīzes preces;

2) piegādā no citas dalībvalsts uz iekšzemi nereģistrētam nodokļa maksātājam vai personai, kura nav nodokļa maksātājs, preces, kuru vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi reģistrācijas slieksni – 24000 latu;

3) ir izvēlējies reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms šīs daļas 2.punktā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

14.pants. Preču piegādes vieta uz kuģiem, gaisakuģos un vilcienos

(1) Ja preces piegādā pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos to pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā, preču piegādes vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts.

(2) Pasažieru pārvadājuma posms Eiropas Savienības teritorijā ir pārvadājuma posms, kas veikts bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi.

(3) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts ir pirmā paredzētā pasažieru iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(4) Pasažieru pārvadājuma galamērķis ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kuri iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(5) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, atpakaļceļu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

14.pants. Preču piegādes vieta uz kuģiem, gaisakuģos un vilcienos

(1) Ja preces piegādā pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos to pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā, preču piegādes vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts.

(2) Pasažieru pārvadājuma posms Eiropas Savienības teritorijā ir pārvadājuma posms, kas veikts bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi.

(3) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts ir pirmā paredzētā pasažieru iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(4) Pasažieru pārvadājuma galamērķis ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kuri iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(5) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, atpakaļceļu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

15.pants. Gāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas un dzesēšanas enerģijas piegādes vieta

(1) Ja iekšzemes nodokļa maksātājam piegādā dabasgāzi, izmantojot gāzes sadales sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, preču piegādes vieta ir šā iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai vieta, kur tam ir pastāvīgā iestāde, vai, ja šai personai nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir dabasgāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas pirkšana un tālāk­pārdošana;

2) iekšzemes nodokļa maksātāja dabasgāzes, elektroenerģijas, siltum­enerģijas vai dzesēšanas enerģijas paša patēriņš ir niecīgs.

10

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju papildināt 15.panta pirmo daļu pirms vārdiem ‘’šādi nosacījumi’’ ar vārdu ‘’visi’’.

Atbalstīts

15.pants. Gāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas un dzesēšanas enerģijas piegādes vieta

(1) Ja iekšzemes nodokļa maksātājam piegādā dabasgāzi, izmantojot gāzes sadales sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, preču piegādes vieta ir šā iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai vieta, kur tam ir pastāvīgā iestāde, vai, ja šai personai nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir dabasgāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas pirkšana un tālāk­pārdošana;

2) iekšzemes nodokļa maksātāja dabasgāzes, elektroenerģijas, siltum­enerģijas vai dzesēšanas enerģijas paša patēriņš ir niecīgs.

(2) Ja uz dabasgāzes piegādi, izmantojot gāzes sadales sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas piegādi, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas tīkliem, neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi, preču piegādes vieta ir vieta, kur saņēmējs šo dabasgāzi, elektro­enerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju faktiski patērē.

(2) Ja uz dabasgāzes piegādi, izmantojot gāzes sadales sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas piegādi, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas tīkliem, neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi, preču piegādes vieta ir vieta, kur saņēmējs šo dabasgāzi, elektro­enerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju faktiski patērē.

(3) Ja dabasgāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju saņēmējs nav patērējis vispār vai ir patērējis daļēji, nepatērētās preces uzskata par patērētām šo preču saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vietā vai vietā, kur tam ir pastāvīgā iestāde, kurai piegādātas preces, vai, ja nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, deklarētajā dzīvesvietā vai pastāvīgās uzturēšanās vietā.

11

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 15.panta trešajā daļā vārdus ‘’deklarētajā dzīvesvietā vai pastāvīgās uzturēšanās vietā’’ ar vārdiem ‘’deklarētajā dzīvesvietā, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vietā’’.

Atbalstīts

(3) Ja dabasgāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju saņēmējs nav patērējis vispār vai ir patērējis daļēji, nepatērētās preces uzskata par patērētām šo preču saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vietā vai vietā, kur tam ir pastāvīgā iestāde, kurai piegādātas preces, vai, ja nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, deklarētajā dzīvesvietā, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vietā.

16.pants. Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta

(1) Ja veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, preču iegādes vieta ir tā dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Vieta, kur veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ir iekšzeme, ja preces nosūta vai transportē no citas dalībvalsts uz iekšzemi.

(3) Par vietu, kur veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, uzskata iekšzemi, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, veicot preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ir uzrādījis darījuma brīdī derīgu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, ja vien reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir veicis šo iegādi, nepierāda, ka nodoklis ir piemērots tajā dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro un uzskata, ka nodoklis ir piemērots saskaņā ar šā panta pirmo daļu tajā dalībvalstī, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs ir veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja ar nolūku piegādāt šīs preces galasaņēmējam tās dalībvalsts teritorijā, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir uzskatāma par vietu, kur veikta šo preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) preču galasaņēmējs ir šīs daļas 1.punktā minētās dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs un ir atbildīgs par nodokļa samaksu savas valsts budžetā kā šo preču saņēmējs;

3) reģistrēts nodokļa maksātājs šīs daļas 1.punktā minēto preču piegādi ir norādījis ar īpašu atzīmi pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.

16.pants. Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta

(1) Ja veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, preču iegādes vieta ir tā dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Vieta, kur veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ir iekšzeme, ja preces nosūta vai transportē no citas dalībvalsts uz iekšzemi.

(3) Par vietu, kur veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, uzskata iekšzemi, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, veicot preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ir uzrādījis darījuma brīdī derīgu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, ja vien reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir veicis šo iegādi, nepierāda, ka nodoklis ir piemērots tajā dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro un uzskata, ka nodoklis ir piemērots saskaņā ar šā panta pirmo daļu tajā dalībvalstī, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs ir veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja ar nolūku piegādāt šīs preces galasaņēmējam tās dalībvalsts teritorijā, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir uzskatāma par vietu, kur veikta šo preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) preču galasaņēmējs ir šīs daļas 1.punktā minētās dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs un ir atbildīgs par nodokļa samaksu savas valsts budžetā kā šo preču saņēmējs;

3) reģistrēts nodokļa maksātājs šīs daļas 1.punktā minēto preču piegādi ir norādījis ar īpašu atzīmi pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.

17.pants. Jauna transportlīdzekļa iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta

(1) Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs, veic jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā, šā transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā dalībvalsts, kurā transportlīdzekli reģistrē.

(2) Vieta, kur veikta jauna transportlīdzekļa iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ir iekšzeme, ja šis transportlīdzeklis ir reģistrējams atbilstošajos Latvijas Republikā noteiktajos reģistros.

17.pants. Jauna transportlīdzekļa iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta

(1) Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs, veic jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā, šā transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā dalībvalsts, kurā transportlīdzekli reģistrē.

(2) Vieta, kur veikta jauna transportlīdzekļa iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ir iekšzeme, ja šis transportlīdzeklis ir reģistrējams atbilstošajos Latvijas Republikā noteiktajos reģistros.

18.pants. Preču importa vieta

(1) Preču importa vieta ir tā dalībvalsts, kurā noslēdz preču importa muitas procedūru.

(2) Ja preču importa muitas procedūru noslēdz iekšzemē, preču importa vieta ir iekšzeme.

18.pants. Preču importa vieta

(1) Preču importa vieta ir tā dalībvalsts, kurā noslēdz preču importa muitas procedūru.

(2) Ja preču importa muitas procedūru noslēdz iekšzemē, preču importa vieta ir iekšzeme.

19.pants. Pakalpojuma sniegšanas vietas vispārīgās normas

12

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 19.panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas vispārīgie noteikumi’’.

Atbalstīts

19.pants. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

(1) Ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

13

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 19.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus ‘’deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta’’ ar vārdiem ‘’deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta’’.

Atbalstīts

3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

(2) Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

14

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdus ‘’ja šajā pantā nav noteikts citādi’’ ar vārdiem ‘’ja šajā likumā nav noteikts citādi’’.

Atbalstīts

(2) Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

15

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 19.panta otrās daļas 3.punktā vārdus ‘’deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta’’ ar vārdiem ‘’deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta’’.

Atbalstīts

3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

20.pants. Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citu līdzīga rakstura pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Tādu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kuri saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja tos sniedz nodokļa maksātājam, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.

(2) Tādu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kuri saistīti ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), tai skaitā šādu pasākumu rīkotāju pakalpojumu sniegšanas vieta, ja tos sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.

20.pants. Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citu līdzīga rakstura pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Tādu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kuri saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja tos sniedz nodokļa maksātājam, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.

(2) Tādu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kuri saistīti ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), tai skaitā šādu pasākumu rīkotāju pakalpojumu sniegšanas vieta, ja tos sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.

21.pants. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta

Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pasažieru pārvadājums proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

21.pants. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta

Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pasažieru pārvadājums proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

22.pants. Preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta

(1) Tāda preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta, kas nav preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir vieta, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

(2) Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir tā dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu.

22.pants. Preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta

(1) Tāda preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta, kas nav preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir vieta, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

(2) Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir tā dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu.

23.pants. Ar preču transportēšanu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

Ja preču iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu, kā arī citu ar preču transportēšanu saistīto pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šie pakalpojumi faktiski tiek sniegti.

23.pants. Ar preču transportēšanu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

Ja preču iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu, kā arī citu ar preču transportēšanu saistīto pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šie pakalpojumi faktiski tiek sniegti.

24.pants. Ar kustamu lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Ja ar kustamu lietu saistīto pakalpojumu (tai skaitā novērtēšana, remonts, apkope, apstrāde, pārstrāde) sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šie pakalpojumi faktiski tiek sniegti.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi nav attiecināmi uz kustamas lietas iznomāšanu, tai skaitā visu veidu transportlīdzekļu nomu.

24.pants. Ar kustamu lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Ja ar kustamu lietu saistīto pakalpojumu (tai skaitā novērtēšana, remonts, apkope, apstrāde, pārstrāde) sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šie pakalpojumi faktiski tiek sniegti.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi nav attiecināmi uz kustamas lietas iznomāšanu, tai skaitā visu veidu transportlīdzekļu nomu.

25.pants. Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu, tai skaitā nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvniecības pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.

16

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 25.pantā vārdus „tai skaitā nekustamā īpašuma starpnieku” ar vārdiem „tai skaitā darījuma ar nekustamo īpašumu starpnieku”.

Atbalstīts

25.pants. Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu, tai skaitā darījuma ar nekustamo īpašumu starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvniecības pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.

26.pants. Starpniecības pakalpojuma sniegšanas vieta

Ja starpnieks sniedz pakalpojumu personai, kura nav nodokļa maksātājs, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur saskaņā ar šo likumu tiek veikts darījums, kurā starpnieks iesaistās.

26.pants. Starpniecības pakalpojuma sniegšanas vieta

Ja starpnieks sniedz pakalpojumu personai, kura nav nodokļa maksātājs, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur saskaņā ar šo likumu tiek veikts darījums, kurā starpnieks iesaistās.

27.pants. Elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vieta, ja tie sniegti personai, kura nav nodokļa maksātājs un kuras mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta ir kādas dalībvalsts teritorijā, un šos pakalpojumus sniedz trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājs, ir tās personas mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, kura nav nodokļa maksātājs.

(2) Elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja šos pakalpojumus trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs sniedz personai, kura nav nodokļa maksātājs un kuras mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir Latvijas Republika.

(3) Elektroniskā pasta izmantošana starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju nenozīmē, ka tas ir elektroniski sniegts pakalpojums.

17

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 27.pantā vārdus ‘’deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta’’ ar vārdiem ‘’deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta’’.

Atbalstīts

27.pants. Elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vieta, ja tie sniegti personai, kura nav nodokļa maksātājs un kuras mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta ir kādas dalībvalsts teritorijā, un šos pakalpojumus sniedz trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājs, ir tās personas mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta, kura nav nodokļa maksātājs.

(2) Elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja šos pakalpojumus trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs sniedz personai, kura nav nodokļa maksātājs un kuras mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta ir Latvijas Republika.

(3) Elektroniskā pasta izmantošana starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju nenozīmē, ka tas ir elektroniski sniegts pakalpojums.

28.pants. Citu pakalpojumu sniegšanas vieta

18

19

Juridiskais birojs

Ierosinām apsvērt iespēju likumprojekta līdzšinējo 28.pantu pārcelt III nodaļā pēc likumprojekta līdzšinējā 30.panta (attiecīgi mainot pantu numerāciju un iekšējās atsauces).

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta līdzšinējā 28.panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’Noteikumi citu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai’’.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

Atbalstīts

Skatīt 31.lappusē.

(1) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura nav nodokļa maksātājs un kuras mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas, pakalpojuma sniegšanas vieta ir šīs personas mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta šādiem pakalpojumiem:

1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana un nodošana citu personu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu un sabiedriskajām attiecībām saistītie pakalpojumi;

3) juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru, tirgus izpētes un citi līdzīgi pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;

4) saistības pilnībā vai daļēji atturēties no kādas šajā daļā minētās darbības vai rīcības;

5) personāla nodrošināšanas pakalpojumi, tai skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumi, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

6) kustamu lietu nomas pakalpojumi, izņemot visu veidu transportlīdzekļu nomu;

7) elektronisko sakaru pakalpojumi;

8) radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

9) finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu nomu;

10) piekļuves nodrošināšana dabasgāzes sadales sistēmai, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklam, kas ir pieslēgts šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, kā arī pārvades un sadales pakalpojumi un citi ar tiem tieši saistītie pakalpojumi;

11) elektroniski sniegtie pakalpojumi;

(2) Preču transporta pakalpojuma, fiksētas tālruņa līnijas sakaru pakalpojuma, kustamas lietas nomas un transportlīdzekļu nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;

2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktu piemēro arī tad, ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs sniedz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides pakalpojumu personai, kura nav nodokļa maksātājs.

20

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 28.pantā vārdus ‘’deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta’’ ar vārdiem ‘’deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta’’.

Atbalstīts

29.pants. Transportlīdzekļu nomas pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta, ja transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana nepārsniedz 30 dienas (kuģiem – 90 dienas), ir vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.

(2) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta, ja pakalpojums sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, un transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana pārsniedz 30 dienas (kuģiem – 90 dienas), ir pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.

(3) Ja izpriecu ceļojumu kuģi iznomā personai, kura nav nodokļa maksātājs, uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šo kuģi pakalpojuma sniedzējs faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā, ja pakalpojuma sniedzējs šo pakalpojumu sniedz no savas saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes vietas.

28.pants. Transportlīdzekļu nomas pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta, ja transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana nepārsniedz 30 dienas (kuģiem – 90 dienas), ir vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.

(2) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta, ja pakalpojums sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, un transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana pārsniedz 30 dienas (kuģiem – 90 dienas), ir pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.

(3) Ja izpriecu ceļojumu kuģi iznomā personai, kura nav nodokļa maksātājs, uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šo kuģi pakalpojuma sniedzējs faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā, ja pakalpojuma sniedzējs šo pakalpojumu sniedz no savas saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes vietas.

30.pants. Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, izņemot gadījumus, kad šos pakalpojumus sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā, ir vieta, kur faktiski tiek sniegti šie pakalpojumi.

(2) Ja restorānu un ēdināšanas pakalpojumus sniedz pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi (bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas), pakalpojumu sniegšanas vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts.

(3) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(4) Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(5) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

29.pants. Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, izņemot gadījumus, kad šos pakalpojumus sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā, ir vieta, kur faktiski tiek sniegti šie pakalpojumi.

(2) Ja restorānu un ēdināšanas pakalpojumus sniedz pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi (bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas), pakalpojumu sniegšanas vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts.

(3) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(4) Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(5) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

30.pants. Noteikumi citu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai

(1) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura nav nodokļa maksātājs un kuras mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas, pakalpojuma sniegšanas vieta ir šīs personas mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta šādiem pakalpojumiem:

1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana un nodošana citu personu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu un sabiedriskajām attiecībām saistītie pakalpojumi;

3) juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru, tirgus izpētes un citi līdzīgi pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;

4) saistības pilnībā vai daļēji atturēties no kādas šajā daļā minētās darbības vai rīcības;

5) personāla nodrošināšanas pakalpojumi, tai skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumi, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

6) kustamu lietu nomas pakalpojumi, izņemot visu veidu transportlīdzekļu nomu;

7) elektronisko sakaru pakalpojumi;

8) radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

9) finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu nomu;

10) piekļuves nodrošināšana dabasgāzes sadales sistēmai, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklam, kas ir pieslēgts šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, kā arī pārvades un sadales pakalpojumi un citi ar tiem tieši saistītie pakalpojumi;

11) elektroniski sniegtie pakalpojumi;

(2) Preču transporta pakalpojuma, fiksētas tālruņa līnijas sakaru pakalpojuma, kustamas lietas nomas un transportlīdzekļu nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;

2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktu piemēro arī tad, ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs sniedz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides pakalpojumu personai, kura nav nodokļa maksātājs.

IV nodaļa

Darījuma brīdis

31.pants. Preču piegādes un preču iegādes brīdis

21

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 31.panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’Preču piegādes, preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā brīdis’’.

Atbalstīts

IV nodaļa

Darījuma brīdis

31.pants. Preču piegādes, preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā brīdis

(1) Preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču piegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņēmis preču saņēmējs, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja preces piegādā pastāvīgi ilgstošā laika periodā (izņemot nomaksas pirkuma darījumus) un par šo preču piegādi periodiski izraksta nodokļa rēķinus vai šāda preču piegāde rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šādi rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja šajā pantā nav noteikt citādi.

(3) Ja preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā notiek pastāvīgi ilgstošā laika periodā un pārsniedz vienu kalendāra mēnesi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra mēneša beigās līdz laikam, kad preču piegāde ir pilnībā pabeigta.

(4) Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tad, kad faktiski ir veikta preču iegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņemtas.

(5) Ja no citas dalībvalsts novērtēšanai, apstrādei, pārstrādei vai remontam iekšzemē ievestās preces neizved uz to valsti, no kuras šīs preces ievestas, uzskata, ka preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā ir notikusi šo preču piegāde jebkurai citai personai iekšzemē vai ārpus tās.

(6) Ja no iekšzemes saskaņā ar šā likuma 8.panta otrās daļas 7.punktu novērtēšanai, apstrādei, pārstrādei vai remontam uz citu dalībvalsti izvestās preces pēc minēto pakalpojumu sniegšanas nenosūta atpakaļ uz iekšzemi, uzskata, ka preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā ir notikusi šo preču piegāde jebkurai citai personai attiecīgajā dalībvalstī vai ārpus tās.

(7) Ja no citas dalībvalsts nosūtīto preču atrašanās laiks iekšzemē pārsniedz šā likuma 8.panta otrās daļas 9.punktā noteikto termiņu, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzas šis termiņš.

(8) Ja no iekšzemes nosūtīto preču atrašanās laiks citā dalībvalstī pārsniedz šā likuma 8.panta otrās daļas 9.punktā noteikto termiņu, preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzas šis termiņš.

(9) Preču piegādi ar montāžu vai uzstādīšanu uzskata par notikušu, kad pabeigta montāža vai uzstādīšana.

(10) Ja veikta jauna transportlīdzekļa iegāde Eiropas Savienības teritorijā, transportlīdzekļa iegādes brīdi nosaka saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

(1) Preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču piegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņēmis preču saņēmējs, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja preces piegādā pastāvīgi ilgstošā laika periodā (izņemot nomaksas pirkuma darījumus) un par šo preču piegādi periodiski izraksta nodokļa rēķinus vai šāda preču piegāde rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šādi rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja šajā pantā nav noteikt citādi.

(3) Ja preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā notiek pastāvīgi ilgstošā laika periodā un pārsniedz vienu kalendāra mēnesi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra mēneša beigās līdz laikam, kad preču piegāde ir pilnībā pabeigta.

(4) Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tad, kad faktiski ir veikta preču iegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņemtas.

(5) Ja no citas dalībvalsts novērtēšanai, apstrādei, pārstrādei vai remontam iekšzemē ievestās preces neizved uz to valsti, no kuras šīs preces ievestas, uzskata, ka preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā ir notikusi šo preču piegāde jebkurai citai personai iekšzemē vai ārpus tās.

(6) Ja no iekšzemes saskaņā ar šā likuma 8.panta otrās daļas 7.punktu novērtēšanai, apstrādei, pārstrādei vai remontam uz citu dalībvalsti izvestās preces pēc minēto pakalpojumu sniegšanas nenosūta atpakaļ uz iekšzemi, uzskata, ka preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā ir notikusi šo preču piegāde jebkurai citai personai attiecīgajā dalībvalstī vai ārpus tās.

(7) Ja no citas dalībvalsts nosūtīto preču atrašanās laiks iekšzemē pārsniedz šā likuma 8.panta otrās daļas 9.punktā noteikto termiņu, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzas šis termiņš.

(8) Ja no iekšzemes nosūtīto preču atrašanās laiks citā dalībvalstī pārsniedz šā likuma 8.panta otrās daļas 9.punktā noteikto termiņu, preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzas šis termiņš.

(9) Preču piegādi ar montāžu vai uzstādīšanu uzskata par notikušu, kad pabeigta montāža vai uzstādīšana.

(10) Ja veikta jauna transportlīdzekļa iegāde Eiropas Savienības teritorijā, transportlīdzekļa iegādes brīdi nosaka saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

32.pants. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas brīdis

(1) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, kad pakalpojums sniegts pakalpojuma saņēmējam, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pakalpojuma saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums ir saņemts.

(3) Ja pakalpojumus (izņemot kustamo lietu nomu) sniedz pastāvīgi ilgstošā laika periodā un par šo pakalpojumu sniegšanu periodiski izraksta nodokļa rēķinus vai to sniegšana rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šie rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Ja pakalpojumus, par kuriem saskaņā ar šā likuma 89. un 90.pantu nodokli maksā pakalpojumu saņēmējs, sniedz pastāvīgi ilgstošā laika periodā, kas pārsniedz vienu gadu, un par šo pakalpojumu sniegšanu šajā laika posmā netiek izrakstīti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra gada beigās līdz laikam, kad pakalpojuma sniegšana ir pilnībā pabeigta.

32.pants. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas brīdis

(1) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, kad pakalpojums sniegts pakalpojuma saņēmējam, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pakalpojuma saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums ir saņemts.

(3) Ja pakalpojumus (izņemot kustamo lietu nomu) sniedz pastāvīgi ilgstošā laika periodā un par šo pakalpojumu sniegšanu periodiski izraksta nodokļa rēķinus vai to sniegšana rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šie rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Ja pakalpojumus, par kuriem saskaņā ar šā likuma 88. un 89.pantu nodokli maksā pakalpojumu saņēmējs, sniedz pastāvīgi ilgstošā laika periodā, kas pārsniedz vienu gadu, un par šo pakalpojumu sniegšanu šajā laika posmā netiek izrakstīti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra gada beigās līdz laikam, kad pakalpojuma sniegšana ir pilnībā pabeigta.

(5) Būvniecības pakalpojums ir sniegts tad, kad parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru no būvdarbu izpildes posmiem, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

22

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 32.panta piektajā daļā vārdu „sešos” ar vārdu „divpadsmit”.

Atbalstīts

(5) Būvniecības pakalpojums ir sniegts tad, kad parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru no būvdarbu izpildes posmiem, bet ne retāk kā reizi divpadsmit mēnešos.

(6) Preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu vai tranzītu saistīts preču transporta pakalpojums ir sniegts tad, kad krava ir nodota preču saņēmējam un kravas pieņemšana ir apstiprināta transporta pavadzīmē.

(6) Preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu vai tranzītu saistīts preču transporta pakalpojums ir sniegts tad, kad krava ir nodota preču saņēmējam un kravas pieņemšana ir apstiprināta transporta pavadzīmē.

(7) Nomaksas pirkuma darījums uzskatāms par nomas pakalpojumu, sākot ar pirmo nomaksas pirkuma maksājumu, ja netiek izpildīti nomaksas pirkuma līguma nosacījumi un tādēļ nomaksas pirkuma objekts paliek piegādātāja īpašumā.

23

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Papildināt likumprojekta 32.panta septīto daļu aiz vārdiem „nomaksas pirkuma darījums” ar vārdiem „par nekustamā īpašuma piegādi”.

Atbalstīts

(7) Nomaksas pirkuma darījums par nekustamā īpašuma piegādi uzskatāms par nomas pakalpojumu, sākot ar pirmo nomaksas pirkuma maksājumu, ja netiek izpildīti nomaksas pirkuma līguma nosacījumi un tādēļ nomaksas pirkuma objekts paliek piegādātāja īpašumā.

33.pants. Preču importa brīdis

Preču imports ir noticis tad, kad preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam.

33.pants. Preču importa brīdis

Preču imports ir noticis tad, kad preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam.

V nodaļa

Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība

34.pants. Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība

24

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 34.panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’Darījuma ar nodokli apliekamās vērtības noteikšanas vispārīgie noteikumi’’.

Atbalstīts

V nodaļa

Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība

34.pants. Darījuma ar nodokli apliekamās vērtības noteikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

(2) Šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētās preču piegādes ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai līdzīgu preču iegādes vērtība vai, ja nav iegādes vērtības, preču ražošanas pašizmaksa.

(3) Šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto pakalpojumu ar nodokli apliekamo vērtību veido izmaksas, kas radušās, lai sniegtu pakalpojumu.

(4) Preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par piegādātajām precēm vai, ja preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā veikta saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu, attiecīgo preču vai līdzīgu preču iegādes vērtība, vai, ja nav iegādes vērtības, preču ražošanas pašizmaksa, ko nosaka piegādes brīdī.

(5) Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par iegādātajām precēm vai, ja preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā veikta saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu, attiecīgo preču vai līdzīgu preču iegādes vērtība, vai, ja nav iegādes vērtības, preču ražošanas pašizmaksa, ko nosaka piegādes brīdī.

(6) Starpniecības pakalpojuma ar nodokli apliekamā vērtība ir starpniecības atlīdzība.

(7) Nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

(8) Nomaksas pirkuma darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līgumā noteiktā atlīdzība par nomaksas pirkuma objektu līguma slēgšanas dienā, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi, izņemot kredītprocentus.

(9) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumā starp saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē ar nodokli apliekamā vērtība ir preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtība, ja:

1) darījuma vērtība ir mazāka par tirgus vērtību un preču vai pakalpojumu saņēmējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā;

2) darījuma vērtība ir mazāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā, un preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmo daļu;

3) darījuma vērtība ir lielāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā.

(10) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība 12 mēnešu laikā pārsniedz šā likuma 59.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir summa, kas pārsniedz 35 000 latu. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.

(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

(2) Šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētās preču piegādes ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai līdzīgu preču iegādes vērtība vai, ja nav iegādes vērtības, preču ražošanas pašizmaksa.

(3) Šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto pakalpojumu ar nodokli apliekamo vērtību veido izmaksas, kas radušās, lai sniegtu pakalpojumu.

(4) Preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par piegādātajām precēm vai, ja preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā veikta saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu, attiecīgo preču vai līdzīgu preču iegādes vērtība, vai, ja nav iegādes vērtības, preču ražošanas pašizmaksa, ko nosaka piegādes brīdī.

(5) Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par iegādātajām precēm vai, ja preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā veikta saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu, attiecīgo preču vai līdzīgu preču iegādes vērtība, vai, ja nav iegādes vērtības, preču ražošanas pašizmaksa, ko nosaka piegādes brīdī.

(6) Starpniecības pakalpojuma ar nodokli apliekamā vērtība ir starpniecības atlīdzība.

(7) Nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

(8) Nomaksas pirkuma darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līgumā noteiktā atlīdzība par nomaksas pirkuma objektu līguma slēgšanas dienā, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi, izņemot kredītprocentus.

(9) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumā starp saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē ar nodokli apliekamā vērtība ir preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtība, ja:

1) darījuma vērtība ir mazāka par tirgus vērtību un preču vai pakalpojumu saņēmējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā;

2) darījuma vērtība ir mazāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā, un preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmo daļu;

3) darījuma vērtība ir lielāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā.

(10) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība 12 mēnešu laikā pārsniedz šā likuma 59.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir summa, kas pārsniedz 35 000 latu. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.

(11) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir summa, kas pārsniedz 7000 latu.

25

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojekta 34.panta vienpadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.”

Atbalstīts

(11) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir summa, kas pārsniedz 7000 latu. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.

(12) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs veic preču piegādi saskaņā ar šā likuma 10.pantu un ar nodokli apliekamo preču piegāžu kopējā vērtība (neatkarīgi no piegādāto akcīzes preču vērtības) iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 60.panta otrajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, ar nodokli apliekamā vērtība ir summa, kas pārsniedz noteikto reģistrācijas slieksni. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.

26

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju likumprojekta 34.panta divpadsmitajā daļā aizstāt vārdus ‘’(neatkarīgi no piegādāto akcīzes preču vērtības)’’ ar vārdiem ‘’(neiekļaujot šajā vērtībā piegādāto akcīzes preču vērtību)’’.

Atbalstīts

(12) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs veic preču piegādi saskaņā ar šā likuma 10.pantu un ar nodokli apliekamo preču piegāžu kopējā vērtība (neiekļaujot šajā vērtībā piegādāto akcīzes preču vērtību) iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 60.panta otrajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, ar nodokli apliekamā vērtība ir summa, kas pārsniedz noteikto reģistrācijas slieksni. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.

(13) Šā panta divpadsmitā daļa nav piemērojama, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs piegādā akcīzes preces.

27

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju papildināt likumprojekta 34.panta trīspadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

‘’Šajā gadījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto akcīzes preču vērtība’’.

Atbalstīts

(13) Šā panta divpadsmitā daļa nav piemērojama, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs piegādā akcīzes preces. Šajā gadījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto akcīzes preču vērtība.

35.pants. Preču piegādes un pakalpojuma vērtībā iekļaujamās izmaksas un maksājumi

(1) Preču piegādes vērtībā ietilpst visas izmaksas, tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

28

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 35.panta pirmajā daļā vārdus ‘’kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, ja to paredz konkrētie normatīvie akti’’ ar vārdiem ‘’kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi’’.

Atbalstīts

35.pants. Preču piegādes un pakalpojuma vērtībā iekļaujamās izmaksas un maksājumi

(1) Preču piegādes vērtībā ietilpst visas izmaksas, tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(2) Preču piegādes vērtībā ir iekļaujama preču montēšanas vai uzstādīšanas pakalpojuma vērtība, ja piegādātājs vai trešā persona piegādātāja vārdā tās arī uzstāda vai montē.

(2) Preču piegādes vērtībā ir iekļaujama preču montēšanas vai uzstādīšanas pakalpojuma vērtība, ja piegādātājs vai trešā persona piegādātāja vārdā tās arī uzstāda vai montē.

(3) Pakalpojuma vērtībā ietilpst visas izmaksas, kā arī visi nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

29

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:

‘'(3) Pakalpojuma vērtībā ietilpst visas izmaksas, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šā pakalpojuma sniegšanu maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.’’.

Atbalstīts

(3) Pakalpojuma vērtībā ietilpst visas izmaksas, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šā pakalpojuma sniegšanu maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(4) Preču piegādes vai pakalpojuma vērtībā iekļauj valsts vai pašvaldību finansējuma vērtību, ja finansējums saņemts, lai pilnībā vai daļēji segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīts ar šo preču vai pakalpojumu cenu.

30

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 35.panta ceturtajā daļā vārdus ‘’valsts vai pašvaldību’’ ar vārdiem ‘’valsts un pašvaldības’’.

Atbalstīts

(4) Preču piegādes vai pakalpojuma vērtībā iekļauj valsts un pašvaldības finansējuma vērtību, ja finansējums saņemts, lai pilnībā vai daļēji segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīts ar šo preču vai pakalpojumu cenu.

(5) Šā panta ceturtā daļa nav attiecināma uz:

1) finansējumu valsts vai pašvaldību budžeta institūcijām;

31

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju izteikt likumprojekta 35.panta piektās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

‘’1) valsts un pašvaldību finansējumu budžeta iestādēm’’.

Atbalstīts

(5) Šā panta ceturtā daļa nav attiecināma uz:

1) valsts un pašvaldību finansējumu budžeta iestādēm;

2) valsts vai pašvaldību finansējumu zaudējumu kompensācijai pasažieru pārvadājumos sabiedriskajā transportā iekšzemē.

32

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 35.panta piektās daļas 2.punktā vārdus ‘’valsts vai pašvaldību’’ ar vārdiem ‘’valsts un pašvaldības’’.

Atbalstīts

2) valsts un pašvaldības finansējumu zaudējumu kompensācijai pasažieru pārvadājumos sabiedriskajā transportā iekšzemē.

36.pants. Ar nodokli apliekamā vērtība, veicot preču importu

(1) Veicot preču importu, ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā, tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē;

2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī;

3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

36.pants. Ar nodokli apliekamā vērtība, veicot preču importu

(1) Veicot preču importu, ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā, tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē;

2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī;

3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(2) Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi.

33

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju vārdus „galapunkts nav konkrēti norādīts’’ aizstāt ar vārdiem „preču piegādes galapunkts nav konkrēti norādīts”.

Atbalstīts

(2) Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē preču piegādes galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi.

(3) Ar nodokli apliekamajā preču vērtībā neiekļauj dabas resursu nodokli un vieglo automobiļu un motociklu nodokli.

(4) Ar nodokli apliekamā preču vērtība ir pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība, ja nodokļa maksātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā no iekšzemes ir izvedis jebkuru kustamu lietu, lai pārstrādātu vai apstrādātu to trešajā valstī vai trešajā teritorijā, un pēc tam atkal ieved iekšzemē.

(3) Ar nodokli apliekamajā preču vērtībā neiekļauj dabas resursu nodokli un vieglo automobiļu un motociklu nodokli.

(4) Ar nodokli apliekamā preču vērtība ir pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība, ja nodokļa maksātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā no iekšzemes ir izvedis jebkuru kustamu lietu, lai pārstrādātu vai apstrādātu to trešajā valstī vai trešajā teritorijā, un pēc tam atkal ieved iekšzemē.

37.pants. Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos ar nekustamo īpašumu

(1) Ar nodokli apliekamā vērtība nelietota nekustamā īpašuma un apbūves zemes piegādes darījumā ir atlīdzība par piegādāto nekustamo īpašumu.

(2) Ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 12.punkta "c", "d" vai "f" apakš­punktā minētais nelietotais nekustamais īpašums, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(3) Ja noslēgts nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nekustamais īpašums paliek piegādātāja īpašumā, nodokli piemēro kā nomas darījumam un attiecina uz visiem iepriekš veiktajiem nomaksas pirkuma maksājumiem (izņemot kredītprocentus). Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomaksas pirkuma darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskai darbībai.

37.pants. Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos ar nekustamo īpašumu

(1) Ar nodokli apliekamā vērtība nelietota nekustamā īpašuma un apbūves zemes piegādes darījumā ir atlīdzība par piegādāto nekustamo īpašumu.

(2) Ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 12.punkta "c", "d" vai "f" apakš­punktā minētais nelietotais nekustamais īpašums, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(3) Ja noslēgts nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nekustamais īpašums paliek piegādātāja īpašumā, nodokli piemēro kā nomas darījumam un attiecina uz visiem iepriekš veiktajiem nomaksas pirkuma maksājumiem (izņemot kredītprocentus). Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomaksas pirkuma darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskai darbībai.

38.pants. Pakalpojuma vērtība finanšu darījumos

(1) Kreditēšanas un naudas aizdevumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu vērtība un kredīta devēja vai aizdevēja noteiktā atlīdzība par sniegto pakalpojumu.

(2) Pakalpojuma vērtība, kas saistīta ar maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (tai skaitā valūtas nākotnes darījumi), ir starpība starp maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas cenu, ņemot vērā taksācijas periodā veikto visu iepriekšminēto darījumu kopsummu. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veicis šajā daļā minētos darījumus, iesniedzot gada deklarāciju, ņem vērā šo darījumu vērtību kopsummu par taksācijas gadu, summējot pozitīvās un negatīvās vērtības.

(3) Ja pārvedamo vērtspapīru vai kapitāla daļu turētājs pārdod pārvedamos vērtspapīrus vai kapitāla daļas par cenu, kas pārsniedz pārvedamā vērtspapīra vai kapitāla daļas nominālvērtību, un ieguldījuma daļas uzcenojums (starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā pārvedamā vērtspapīra vai kapitāla daļas nominālvērtību) netiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā kā šā kapitāla palielinājums, pakalpojuma vērtība ir starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā pārvedamā vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veicis šajā daļā minētos darījumus, iesniedzot gada deklarāciju, ņem vērā šo darījumu vērtību kopsummu par taksācijas gadu, summējot pozitīvās un negatīvās vērtības.

38.pants. Pakalpojuma vērtība finanšu darījumos

(1) Kreditēšanas un naudas aizdevumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu vērtība un kredīta devēja vai aizdevēja noteiktā atlīdzība par sniegto pakalpojumu.

(2) Pakalpojuma vērtība, kas saistīta ar maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (tai skaitā valūtas nākotnes darījumi), ir starpība starp maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas cenu, ņemot vērā taksācijas periodā veikto visu iepriekšminēto darījumu kopsummu. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veicis šajā daļā minētos darījumus, iesniedzot gada deklarāciju, ņem vērā šo darījumu vērtību kopsummu par taksācijas gadu, summējot pozitīvās un negatīvās vērtības.

(3) Ja pārvedamo vērtspapīru vai kapitāla daļu turētājs pārdod pārvedamos vērtspapīrus vai kapitāla daļas par cenu, kas pārsniedz pārvedamā vērtspapīra vai kapitāla daļas nominālvērtību, un ieguldījuma daļas uzcenojums (starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā pārvedamā vērtspapīra vai kapitāla daļas nominālvērtību) netiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā kā šā kapitāla palielinājums, pakalpojuma vērtība ir starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā pārvedamā vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veicis šajā daļā minētos darījumus, iesniedzot gada deklarāciju, ņem vērā šo darījumu vērtību kopsummu par taksācijas gadu, summējot pozitīvās un negatīvās vērtības.

39.pants. Vērtības, kuras neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā

(1) Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība ir nosakāma, ņemot vērā cenas samazinājumu (atlaides veidā), ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs piešķīris preču vai pakalpojumu saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī.

(2) Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība, izrakstot nodokļa rēķinu, kas groza sākotnējo rēķinu, ir nosakāma, ņemot vērā cenas samazinājumu (atlaides veidā), ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs piešķīris preču vai pakalpojumu saņēmējam, pamatojoties uz veikto pirmstermiņa maksājumu par konkrētām precēm vai pakalpojumiem vai jebkādu cenu atlaidi, kas piešķirta preču un pakalpojumu saņēmējam pēc konkrēto preču vai pakalpojumu saņemšanas.

(3) Darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj:

1) summu, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņēmis no preču vai pakalpojumu saņēmēja kā tādu izmaksu atmaksu, kuras veiktas preču vai pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs;

2) atlikto akcīzes nodokļa maksājumu, ko piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem akcīzes nodokļa jomā;

3) atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta maksu, kas noteikta normatīvajos aktos;

4) procentu maksājumus, ko preču vai pakalpojumu saņēmējs maksā preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam par iespēju uz noteiktu laika periodu atlikt samaksu par veikto preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem.

39.pants. Vērtības, kuras neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā

(1) Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība ir nosakāma, ņemot vērā cenas samazinājumu (atlaides veidā), ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs piešķīris preču vai pakalpojumu saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī.

(2) Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība, izrakstot nodokļa rēķinu, kas groza sākotnējo rēķinu, ir nosakāma, ņemot vērā cenas samazinājumu (atlaides veidā), ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs piešķīris preču vai pakalpojumu saņēmējam, pamatojoties uz veikto pirmstermiņa maksājumu par konkrētām precēm vai pakalpojumiem vai jebkādu cenu atlaidi, kas piešķirta preču un pakalpojumu saņēmējam pēc konkrēto preču vai pakalpojumu saņemšanas.

(3) Darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj:

1) summu, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņēmis no preču vai pakalpojumu saņēmēja kā tādu izmaksu atmaksu, kuras veiktas preču vai pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs;

2) atlikto akcīzes nodokļa maksājumu, ko piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem akcīzes nodokļa jomā;

3) atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta maksu, kas noteikta normatīvajos aktos;

4) procentu maksājumus, ko preču vai pakalpojumu saņēmējs maksā preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam par iespēju uz noteiktu laika periodu atlikt samaksu par veikto preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem.

40.pants. Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība, ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu izsolē pārdod tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators

(1) Ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli apliekama mantas izsoles cena atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai.

(2) Ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ar nodokli apliekamā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz reģistrētā nodokļa maksātāja sniegto informāciju tiesu izpildītājam pirms izsoles izziņošanas.

(3) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav paziņojis tiesu izpildītājam šā panta otrajā daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena.

(4) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav paziņojis tiesu izpildītājam šā panta otrajā daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 12.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 1.punktu.

(5) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta ceturtajā daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 12.punkta "a", "b" vai "e" apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu.

(6) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta ceturtajā daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 12.punkta "c", "d" vai "f" apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu.

(7) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta ceturtajā daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 12.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 1.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro.

(8) Ministru kabinets nosaka informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam.

40.pants. Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība, ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu izsolē pārdod tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators

(1) Ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli apliekama mantas izsoles cena atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai.

(2) Ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ar nodokli apliekamā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz reģistrētā nodokļa maksātāja sniegto informāciju tiesu izpildītājam pirms izsoles izziņošanas.

(3) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav paziņojis tiesu izpildītājam šā panta otrajā daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena.

(4) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav paziņojis tiesu izpildītājam šā panta otrajā daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 12.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 1.punktu.

(5) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta ceturtajā daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 12.punkta "a", "b" vai "e" apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu.

(6) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta ceturtajā daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 12.punkta "c", "d" vai "f" apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu.

(7) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta ceturtajā daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 12.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 1.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro.

(8) Ministru kabinets nosaka informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam.

VI nodaļa

Nodokļa likmes

41.pants. Piemērojamās nodokļa likmes

(1) Ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro:

1) nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā (turpmāk – nodokļa standartlikme), ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā (turpmāk – nodokļa samazinātā likme) saskaņā ar šā likuma 42.pantu;

34

Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija

Aizstāt likumā vārdus „nodokļa samazinātā likme” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „nodokļa samazinātā 12 procentu likme” (attiecīgajā locījumā).

Neatbalstīts

VI nodaļa

Nodokļa likmes

41.pants. Piemērojamās nodokļa likmes

(1) Ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro:

1) nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā (turpmāk – nodokļa standartlikme), ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā (turpmāk – nodokļa samazinātā likme) saskaņā ar šā likuma 42.pantu;

35

Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija

Papildināt 41.panta pirmo daļu ar 3.punktu, attiecīgi mainot nākošā punkta numerāciju, šādā redakcijā:

„3) nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā (turpmāk – nodokļa samazinātā 5 procentu likme) saskaņā ar šā likuma 42¹.pantu.”

Neatbalstīts

3) nodokļa likmi 0 procentu apmērā saskaņā ar šā likuma 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49. un 50.pantu.

(2) Ja preces tiek piegādātas kā komplekts, katrai no šīm precēm ir piemērojama likumā noteiktā atbilstošā nodokļa likme.

3) nodokļa likmi 0 procentu apmērā saskaņā ar šā likuma 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49. un 50.pantu.

(2) Ja preces tiek piegādātas kā komplekts, katrai no šīm precēm ir piemērojama likumā noteiktā atbilstošā nodokļa likme.

42.pants. Nodokļa samazinātās likmes piemērošana

(1) Nodokļa samazināto likmi piemēro šādu medikamentu piegādei:

1) medikamentiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras centralizēto zāļu reģistrācijas procedūru;

2) medikamentiem, kuri ir iekļauti Latvijas Republikā reģistrēto zāļu sarakstā;

3) medikamentiem, kuriem ir izdota Zāļu valsts aģentūras atbilstošā atļauja;

4) medikamentiem, kuru reģistrācija nav nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem farmācijas jomā.

(2) Nodokļa samazināto likmi piemēro medicīnisko ierīču (arī to komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādei, ja tās laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā un tās parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā, kā arī paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai.

42.pants. Nodokļa samazinātās likmes piemērošana

(1) Nodokļa samazināto likmi piemēro šādu medikamentu piegādei:

1) medikamentiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras centralizēto zāļu reģistrācijas procedūru;

2) medikamentiem, kuri ir iekļauti Latvijas Republikā reģistrēto zāļu sarakstā;

3) medikamentiem, kuriem ir izdota Zāļu valsts aģentūras atbilstošā atļauja;

4) medikamentiem, kuru reģistrācija nav nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem farmācijas jomā.

(2) Nodokļa samazināto likmi piemēro medicīnisko ierīču (arī to komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādei, ja tās laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā un tās parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā, kā arī paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai.

(3) Nodokļa samazināto likmi piemēro šādu zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu (turpmāk – pārtikas produkti) piegādēm, ja produkta marķējumā ir norādīts, ka produkts paredzēts zīdaiņu uzturam un tam ir pievienots produkta nekaitīgumu apliecinošs dokuments:

36

37

Deputāti A.Sakovskis un V.Orlovs

Papildināt 42.panta trešo daļu pēc vārda „zīdaiņiem” ar vārdiem „un cukura diabēta, celiakijas, fenilketonūrijas slimniekiem” un pēc vārda „zīdaiņu” ar vārdiem „un cukura diabēta, celiakijas, fenilketonūrijas slimnieku”.

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju izslēgt likumprojekta 42.panta trešās daļas ievaddaļā vārdus ‘’(turpmāk – pārtikas produkti)’’.

Neatbalstīts

Atbalstīts

(3) Nodokļa samazināto likmi piemēro šādu zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm, ja produkta marķējumā ir norādīts, ka produkts paredzēts zīdaiņu uzturam un tam ir pievienots produkta nekaitīgumu apliecinošs dokuments:

1) pienam un tā produktiem;

1) pienam un tā produktiem;

2) sausiem un šķidriem piena maisījumiem un piena produktiem;

38

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 42.panta trešās daļas 2.punktā vārdus ‘’un piena produktiem’’ ar vārdiem ‘’un šo maisījumu produktiem’’.

Atbalstīts

2) sausiem un šķidriem piena maisījumiem un šo maisījumu produktiem;

3) sojas produktiem, sausiem un šķidriem sojas maisījumiem;

4) augļu, ogu un dārzeņu sulām, biezsulām un biezeņiem;

5) speciāli viegli asimilējamiem gaļas produktiem un homogenizētiem jauktiem pārtikas produktiem;

6) dzērieniem zīdaiņu uzturam – ar tēju atšķaidītām sulām, speciāli sagatavotām zīdaiņu tējām, zīdaiņu vecumam adaptētam ūdenim (negāzētam) speciālā fasējumā;

7) ārstnieciski diētiskiem enterālās barošanas produktiem;

8) aminoskābju maisījumiem;

9) olbaltumvielu hidrolizātiem;

10) maisījumiem ar zemu laktozes saturu vai bez tās;

3) sojas produktiem, sausiem un šķidriem sojas maisījumiem;

4) augļu, ogu un dārzeņu sulām, biezsulām un biezeņiem;

5) speciāli viegli asimilējamiem gaļas produktiem un homogenizētiem jauktiem pārtikas produktiem;

6) dzērieniem zīdaiņu uzturam – ar tēju atšķaidītām sulām, speciāli sagatavotām zīdaiņu tējām, zīdaiņu vecumam adaptētam ūdenim (negāzētam) speciālā fasējumā;

7) ārstnieciski diētiskiem enterālās barošanas produktiem;

8) aminoskābju maisījumiem;

9) olbaltumvielu hidrolizātiem;

10) maisījumiem ar zemu laktozes saturu vai bez tās;

11) bezglutēna produktiem zīdaiņiem, kuri slimo ar celiakiju;

12) bezglutēna produktiem zīdaiņiem, kuri slimo ar fenilketonūriju;

39

Deputāti A.Sakovskis un V.Orlovs

Aizstāt 42. panta trešās daļas 11. un 12.punktā vārdus „zīdaiņiem, kuri slimo” ar vārdiem „personām, kuras slimo”.

Neatbalstīts

11) bezglutēna produktiem zīdaiņiem, kuri slimo ar celiakiju;

12) bezglutēna produktiem zīdaiņiem, kuri slimo ar fenilketonūriju;

13) speciāliem produktiem zīdaiņiem, kuriem ir iedzimta metabolisma patoloģija;

14) maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu olbaltumvielu saturu un produktiem, kuri nesatur olbaltumvielas (piemēram, mākslīgais sāgo, milti, makaroni, maize, cepumi, putraimi, sausās pārslas);

15) produktiem un maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu tauku saturu;

16) produktiem un maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu ogļhidrātu saturu.

(4) Nodokļa samazināto likmi piemēro pasažieru un to bagāžas regulāro pārvadājumu pakalpojumiem iekšzemē.

13) speciāliem produktiem zīdaiņiem, kuriem ir iedzimta metabolisma patoloģija;

14) maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu olbaltumvielu saturu un produktiem, kuri nesatur olbaltumvielas (piemēram, mākslīgais sāgo, milti, makaroni, maize, cepumi, putraimi, sausās pārslas);

15) produktiem un maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu tauku saturu;

16) produktiem un maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu ogļhidrātu saturu.

(4) Nodokļa samazināto likmi piemēro pasažieru un to bagāžas regulāro pārvadājumu pakalpojumiem iekšzemē.

(5) Nodokļa samazināto likmi piemēro fiziskā formā izdotai mācību literatūras un oriģinālliteratūras (literāru darbu – daiļliteratūrā, bērnu literatūrā, zinātniskajā un populārzinātniskajā literatūrā, uzziņu literatūrā, reliģiskā literatūrā, memuārliteratūrā – un to tulkojumu) piegādei.

40

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt vārdus „fiziskā formā izdotai” ar vārdiem „iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotai” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

(5) Nodokļa samazināto likmi piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotai mācību literatūras un oriģinālliteratūras (literāru darbu – daiļliteratūrā, bērnu literatūrā, zinātniskajā un populārzinātniskajā literatūrā, uzziņu literatūrā, reliģiskā literatūrā, memuārliteratūrā – un to tulkojumu) piegādei.

(6) Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc Valsts ieņēmumu dienesta pie­prasījuma sniedz atzinumu par izdevuma atbilstību mācību literatūras statusam, kā arī par oriģinālliteratūras izdevumu atbilstību šā panta piektajai daļai.

41

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 42.panta sesto daļu šādā redakcijā:

‘’(6) Atzinumu par izdevuma atbilstību mācību literatūras statusam, kā arī par oriģinālliteratūras izdevumu atbilstību šā panta piektajai daļai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz Latvijas Nacionālā bibliotēka.’’.

Atbalstīts

(6) Atzinumu par izdevuma atbilstību mācību literatūras statusam, kā arī par oriģinālliteratūras izdevumu atbilstību šā panta piektajai daļai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz Latvijas Nacionālā bibliotēka.

(7) Nodokļa samazināto likmi piemēro tādu fiziskā formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai.

42

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt vārdus „fiziskā formā izdotu” ar vārdiem „iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

(7) Nodokļa samazināto likmi piemēro tādu iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai.

(8) Šā panta septītā daļa nav piemērojama erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumiem, kā arī tādiem izdevumiem, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana.

(9) Nodokļa samazināto likmi piemēro arī šā panta septītajā daļā noteikto žurnālu pielikumiem kompaktdiska formā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.

(10) Nodokļa samazināto likmi piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.

(8) Šā panta septītā daļa nav piemērojama erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumiem, kā arī tādiem izdevumiem, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana.

(9) Nodokļa samazināto likmi piemēro arī šā panta septītajā daļā noteikto žurnālu pielikumiem kompaktdiska formā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.

(10) Nodokļa samazināto likmi piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.

(11) Nodokļa samazināto likmi piemēro šāda koksnes kurināmā piegādēm, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē koksnes kurināmo mājsaimniecības vajadzībām:

1) malkai apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

2) koksnes šķeldām vai skaidām;

3) zāģskaidām un koksnes atlikumiem;

4) zāģskaidu un koksnes atlikumiem aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā.

(12) Nodokļa samazināto likmi piemēro siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām.

43

Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija

Izslēgt 42.panta vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu.

Neatbalstīts

(11) Nodokļa samazināto likmi piemēro šāda koksnes kurināmā piegādēm, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē koksnes kurināmo mājsaimniecības vajadzībām:

1) malkai apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

2) koksnes šķeldām vai skaidām;

3) zāģskaidām un koksnes atlikumiem;

4) zāģskaidu un koksnes atlikumiem aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā.

(12) Nodokļa samazināto likmi piemēro siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām.

(13) Ja fiziska persona pērk un patērē siltumenerģiju un koksnes kurināmo saimnieciskās darbības vai kāda cita veida profesionālās darbības vajadzībām, tā paziņo par siltumenerģijas un koksnes kurināmā lietošanas mērķi piegādātājam vai personai, kas nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

44

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 42.panta trīspadsmitajā daļā vārdus ‘’vai kāda cita veida profesionālās darbības’’ ar vārdiem ‘’arī savas profesionālās darbības’’.

Atbalstīts

(13) Ja fiziska persona pērk un patērē siltumenerģiju un koksnes kurināmo saimnieciskās darbības arī savas profesionālās darbības vajadzībām, tā paziņo par siltumenerģijas un koksnes kurināmā lietošanas mērķi piegādātājam vai personai, kas nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

(14) Dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras atbilstoši noslēgtajam līgumam no iedzīvotājiem saņem maksu par šā panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā piegādātajām precēm kopā ar nodokli un pilnā apmērā to pārskaita reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kas piegādājuši šīs preces vai snieguši šos pakalpojumus, izrakstot nodokļa rēķinus iedzīvotājiem, piemēro nodokļa samazināto likmi.

(14) Dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras atbilstoši noslēgtajam līgumam no iedzīvotājiem saņem maksu par šā panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā piegādātajām precēm kopā ar nodokli un pilnā apmērā to pārskaita reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kas piegādājuši šīs preces vai snieguši šos pakalpojumus, izrakstot nodokļa rēķinus iedzīvotājiem, piemēro nodokļa samazināto likmi.

(15) Nodokļa samazināto likmi piemēro arī to šajā pantā minēto preču importam, kurām piemērojama samazinātā likme, un šo preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

(15) Nodokļa samazināto likmi piemēro arī to šajā pantā minēto preču importam, kurām piemērojama samazinātā likme, un šo preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

45

Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija

Papildināt ar 42¹.pantu šādā redakcijā:

„42¹.pants. Nodokļa samazinātās 5 procentu likmes piemērošana

(1) Nodokļa samazināto likmi piemēro šāda koksnes kurināmā piegādēm, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē koksnes kurināmo mājsaimniecības vajadzībām:

1) malkai apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

2) koksnes šķeldām vai skaidām;

3) zāģskaidām un koksnes atlikumiem;

4) zāģskaidu un koksnes atlikumiem aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā.

(2) Nodokļa samazināto 5 procentu likmi piemēro siltumenerģijas piegādei, ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā, kanalizācijas pakalpojumiem, elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē to mājsaimniecības vajadzībām.

(3) Ja fiziska persona pērk un patērē ūdeni centralizētā ūdensapgādes sistēmā, kanalizācijas pakalpojumus, elektroenerģiju, siltumenerģiju un koksnes kurināmo saimnieciskās darbības vai kāda cita veida profesionālās darbības vajadzībām, tā paziņo par ūdens, kanalizācijas, elektroenerģijas, siltumenerģijas un koksnes kurināmā lietošanas mērķi piegādātājam vai personai, kas nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

(4) Dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras atbilstoši noslēgtajam līgumam no iedzīvotājiem saņem maksu par šā panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā piegādātajām precēm kopā ar nodokli un pilnā apmērā to pārskaita reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kas piegādājuši šīs preces vai snieguši šos pakalpojumus, izrakstot nodokļa rēķinus iedzīvotājiem, piemēro nodokļa samazināto5 procentu likmi.”

Neatbalstīts

43.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču eksportam.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču eksporta ietvaros fiskālajam pārstāvim nosūtītajām precēm, ja šīs preces ir nosūtītas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro šādu preču piegādei muitas noliktavās un brīvajās zonās:

1) preču, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam;

2) preču, kurām citā dalībvalstī ir uzsākta eksporta procedūra un šīs preces ievestas iekšzemē tālākai eksportēšanai.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

(5) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ko veic reģistrēts nodokļa maksātājs, piedaloties šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētajā preču piegādē.

43.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču eksportam.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču eksporta ietvaros fiskālajam pārstāvim nosūtītajām precēm, ja šīs preces ir nosūtītas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro šādu preču piegādei muitas noliktavās un brīvajās zonās:

1) preču, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam;

2) preču, kurām citā dalībvalstī ir uzsākta eksporta procedūra un šīs preces ievestas iekšzemē tālākai eksportēšanai.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

(5) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ko veic reģistrēts nodokļa maksātājs, piedaloties šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētajā preču piegādē.

(6) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro jauna transportlīdzekļa piegādei citas dalībvalsts jebkurai personai. Ministru kabinets nosaka nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību jauna transportlīdzekļa piegādei jebkurai citas dalībvalsts personai.

46

47

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 43.panta sestās daļas otro teikumu.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Izslēgt likumprojekta 43.panta sestās daļas otro teikumu.

Atbalstīts

Atbalstīts

(6) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro jauna transportlīdzekļa piegādei citas dalībvalsts jebkurai personai.

(7) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro beznodokļu tirdzniecības veikalos veiktajām preču piegādēm fiziskajām personām, kuras izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

(7) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro beznodokļu tirdzniecības veikalos veiktajām preču piegādēm fiziskajām personām, kuras izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

44.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā

48

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 44.panta nosaukumu pēc vārda ‘’piemērošana’’ ar vārdiem ‘’fiskālā pārstāvja veiktajai’’.

Atbalstīts

44.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana fiskālā pārstāvja veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā

Fiskālā pārstāvja veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja attiecīgās preces ir piegādātas šim fiskālajam pārstāvim ar nolūku tās eksportēt un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā.

Fiskālā pārstāvja veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja attiecīgās preces ir piegādātas šim fiskālajam pārstāvim ar nolūku tās eksportēt un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā.

45.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču importam

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču importam, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kas darbojas citas dalībvalsts reģistrēta nodokļu maksātāja vārdā, šīs preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importa nemainīgā veidā piegādā uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kurš nodokļa maksāšanas nolūkā ir identificēts citā dalībvalstī.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro              preču importam, ja fiskālais pārstāvis, kas pārstāv trešās valsts vai trešās teritorijas, vai citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, šīs preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importēšanas piegādā uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kurš nodokļa maksāšanas nolūkā ir identificēts citā dalībvalstī.

49

Juridiskais birojs

 Ierosinām apspriest iespēju 45.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus ‘’preču saņēmējs, kurš nodokļa maksāšanas nolūkā ir identificēts citā dalībvalstī’’ ar vārdiem ‘’preču saņēmējs, kurš ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

45.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču importam

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču importam, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kas darbojas citas dalībvalsts reģistrēta nodokļu maksātāja vārdā, šīs preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importa nemainīgā veidā piegādā uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kurš ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro              preču importam, ja fiskālais pārstāvis, kas pārstāv trešās valsts vai trešās teritorijas, vai citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, šīs preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importēšanas piegādā uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kurš ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs.

(3) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu piemēro nodokļa 0 procentu likmi, tā rīcībā jābūt dokumentiem, kas apliecina, ka importētās preces ir vai tiks nosūtītas uz citu dalībvalsti.

(4) Valsts ieņēmumu dienests no reģistrēta nodokļa maksātāja, kurš saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ir tiesīgs pieprasīt dokumentus, kas pierāda, ka importētās preces ir paredzēts transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti.

(5) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs, pēc preču importēšanas pārsūtot preces uz citu dalībvalsti, norāda preču piegādi savā nodokļa deklarācijā un pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.

(6) Ministru kabinets nosaka nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos.

(3) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu piemēro nodokļa 0 procentu likmi, tā rīcībā jābūt dokumentiem, kas apliecina, ka importētās preces ir vai tiks nosūtītas uz citu dalībvalsti.

(4) Valsts ieņēmumu dienests no reģistrēta nodokļa maksātāja, kurš saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ir tiesīgs pieprasīt dokumentus, kas pierāda, ka importētās preces ir paredzēts transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti.

(5) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs, pēc preču importēšanas pārsūtot preces uz citu dalībvalsti, norāda preču piegādi savā nodokļa deklarācijā un pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.

(6) Ministru kabinets nosaka nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos.

46.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana pakalpojumiem

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja pakalpojumi:

1) tieši saistīti ar preču eksportu, tai skaitā arī tādu preču eksportu, kurām muitas procedūra uzsākta citā dalībvalstī;

2) tieši saistīti ar preču importu, ja šādu pakalpojumu vērtība ir ieskaitāma ar nodokli apliekamajā darījuma vērtībā saskaņā ar šā likuma 36.panta pirmo daļu;

3) tieši saistīti ar tranzīta pārvadājumiem;

4) sniegti brīvajā zonā vai muitas noliktavā un ir tieši saistīti ar precēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam.

(2) Nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka Ministru kabinets.

46.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana pakalpojumiem

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja pakalpojumi:

1) tieši saistīti ar preču eksportu, tai skaitā arī tādu preču eksportu, kurām muitas procedūra uzsākta citā dalībvalstī;

2) tieši saistīti ar preču importu, ja šādu pakalpojumu vērtība ir ieskaitāma ar nodokli apliekamajā darījuma vērtībā saskaņā ar šā likuma 36.panta pirmo daļu;

3) tieši saistīti ar tranzīta pārvadājumiem;

4) sniegti brīvajā zonā vai muitas noliktavā un ir tieši saistīti ar precēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam.

(2) Nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka Ministru kabinets.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos, arī pasažieru pārvadājumiem uz citām dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas robežu, kā arī bagāžas pārvadājumam, kuru pasažieris ved sev līdzi, un transportlīdzekļa pārvadājumam, ar kuru viņš ceļo.

50

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt 46. panta trešo daļu pirms vārda ‘’robežu’’ ar vārdu ‘’valsts’’.

Atbalstīts

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos, arī pasažieru pārvadājumiem uz citām dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, kā arī bagāžas pārvadājumam, kuru pasažieris ved sev līdzi, un transportlīdzekļa pārvadājumam, ar kuru viņš ceļo.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro starpniecības pakalpojumiem, ko starpnieks sniedz, pārdodot biļetes šā panta trešajā daļā minētajiem pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro starpniecības pakalpojumiem, ko starpnieks sniedz, pārdodot biļetes šā panta trešajā daļā minētajiem pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos.

47.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana kuģu piegādēm, preču piegādēm kuģiem un ar šīm piegādēm saistītiem pakalpojumiem

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro šādu kuģu piegādei un importam:

1) kuģu, kurus izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību vai kurus izmanto komercdarbībai, zvejniecībai vai rūpnieciskai darbībai;

2) kuģu, kurus izmanto glābšanas vai palīdzības darbiem jūrā;

3) kuģu, kurus izmanto piekrastes zvejai.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī šā panta pirmajā daļā minēto kuģu rezerves daļu un tajos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma, tostarp zvejas aprīkojuma, piegādei un importam, kā arī degvielas uzpildei šiem kuģiem.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto kuģu apgādei paredzēto preču piegādei;

2) šā panta pirmajā daļā minēto kuģu pārbūvei, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un nomai;

3) šā panta pirmajā daļā minētajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma, tostarp zvejas aprīkojuma, remontam, tehniskajai apkopei un nomai;

4) pakalpojumiem, kas nav minēti šajā daļā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto kuģu vai to kravu tiešās vajadzības, tai skaitā kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem.

47.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana kuģu piegādēm, preču piegādēm kuģiem un ar šīm piegādēm saistītiem pakalpojumiem

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro šādu kuģu piegādei un importam:

1) kuģu, kurus izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību vai kurus izmanto komercdarbībai, zvejniecībai vai rūpnieciskai darbībai;

2) kuģu, kurus izmanto glābšanas vai palīdzības darbiem jūrā;

3) kuģu, kurus izmanto piekrastes zvejai.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī šā panta pirmajā daļā minēto kuģu rezerves daļu un tajos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma, tostarp zvejas aprīkojuma, piegādei un importam, kā arī degvielas uzpildei šiem kuģiem.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto kuģu apgādei paredzēto preču piegādei;

2) šā panta pirmajā daļā minēto kuģu pārbūvei, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un nomai;

3) šā panta pirmajā daļā minētajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma, tostarp zvejas aprīkojuma, remontam, tehniskajai apkopei un nomai;

4) pakalpojumiem, kas nav minēti šajā daļā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto kuģu vai to kravu tiešās vajadzības, tai skaitā kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei karakuģiem, uz ko attiecas Kombinētās nomenklatūras kodi 8906 10 00 un kas atstāj valsti un dodas uz ostām vai enkurvietām citās dalībvalstīs vai trešajās valstīs, vai trešajās teritorijās.

51

52

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 47. panta ceturtajā daļā vārdus ‘’ uz ko attiecas Kombinētās nomenklatūras kodi 8906 10 00’’ ar vārdiem ‘’ kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras, kas noteikta Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (turpmāk — Kombinētā nomenklatūra) 8906 10 00.preču pozīcijā’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt likumprojekta 47. panta ceturtajā daļā vārdus „uz ko attiecas Kombinētās nomenklatūras kodi 8906 10 00” ar vārdiem „kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras, kas noteikta Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (turpmāk — Kombinētā nomenklatūra), apakšpozīcijā 8906 10 00”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.52

Atbalstīts

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei karakuģiem, kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras, kas noteikta Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (turpmāk — Kombinētā nomenklatūra), apakšpozīcijā 8906 10 00 un kas atstāj valsti un dodas uz ostām vai enkurvietām citās dalībvalstīs vai trešajās valstīs, vai trešajās teritorijās.

48.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana gaisakuģu piegādēm, preču piegādēm gaisakuģiem un ar šīm piegādēm saistītiem pakalpojumiem

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādu gaisakuģu piegādei un importam, kurus lieto aviosabiedrības, kas darbojas par atlīdzību galvenokārt starptautiskos maršrutos.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu rezerves daļu un tajos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma piegādei un importam, kā arī degvielas uzpildei šiem gaisakuģiem.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu apgādei paredzēto preču piegādei;

2) šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu pārbūvei, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un nomai;

3) šā panta pirmajā daļā minētajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontam, tehniskajai apkopei un nomai;

4) pakalpojumiem, kas nav minēti šajā daļā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu vai to kravu tiešās vajadzības, tai skaitā gaisakuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem.

(4) Uzskata, ka aviosabiedrība darbojas galvenokārt starptautiskajos maršrutos, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) aviosabiedrības gada apgrozījums starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā apgrozījuma;

2) aviosabiedrības maršrutu skaits starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā maršrutu skaita.

48.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana gaisakuģu piegādēm, preču piegādēm gaisakuģiem un ar šīm piegādēm saistītiem pakalpojumiem

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādu gaisakuģu piegādei un importam, kurus lieto aviosabiedrības, kas darbojas par atlīdzību galvenokārt starptautiskos maršrutos.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu rezerves daļu un tajos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma piegādei un importam, kā arī degvielas uzpildei šiem gaisakuģiem.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu apgādei paredzēto preču piegādei;

2) šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu pārbūvei, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un nomai;

3) šā panta pirmajā daļā minētajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontam, tehniskajai apkopei un nomai;

4) pakalpojumiem, kas nav minēti šajā daļā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu vai to kravu tiešās vajadzības, tai skaitā gaisakuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem.

(4) Uzskata, ka aviosabiedrība darbojas galvenokārt starptautiskajos maršrutos, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) aviosabiedrības gada apgrozījums starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā apgrozījuma;

2) aviosabiedrības maršrutu skaits starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā maršrutu skaita.

49.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta fiziskā persona izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas

(1) Nodokļa 0 procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro preču piegādēm, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta fiziskā persona izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro netieši, atmaksājot samaksāto nodokli.

(3) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, atmaksā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai fiziskajai personai samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, ja:

1) preču vērtība (bez nodokļa) nav mazāka par 50 latiem;

2) fiziskā persona izved preces no Eiropas Savienības teritorijas.

53

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

aizstāt 49.panta nosaukumā un pantā vārdus „Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta fiziskā persona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „trešās valsts vai trešās teritorijas fiziska persona, kas nav nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā” (attiecīgā locījumā);

Atbalstīts

49.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm, ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziska persona, kas nav nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas

(1) Nodokļa 0 procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro preču piegādēm, ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziska persona, kas nav nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro netieši, atmaksājot samaksāto nodokli.

(3) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, atmaksā trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kas nav nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, ja:

1) preču vērtība (bez nodokļa) nav mazāka par 50 latiem;

2) fiziskā persona izved preces no Eiropas Savienības teritorijas.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību preču piegādēm, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta fiziskā persona izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas;

2) kritērijus, kas nosaka reģistrēta nodokļa maksātāja tiesības atmaksāt nodokli;

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību preču piegādēm, ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziska persona, kas nav nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas;

2) kritērijus, kas nosaka reģistrēta nodokļa maksātāja tiesības atmaksāt nodokli;

3) nodokļa atmaksāšanas kārtību;

54

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Likumprojekta 49.panta ceturtajā daļā:

papildināt 3.punktu ar šādiem vārdiem „un reģistrēta nodokļa maksātāja iesnieguma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā”;

Atbalstīts

3) nodokļa atmaksāšanas kārtību un reģistrēta nodokļa maksātāja iesnieguma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā;

55

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

papildināt ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

„4) Valsts ieņēmumu dienests izskata reģistrēta nodokļa maksātāja iesniegumu un piešķir reģistrētam nodokļa maksātājam atļauju atmaksāt trešo valstu vai trešo teritoriju fiziskām personām, kas nav reģistrētas Eiropas Savienības teritorijā, samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm.”.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju

4) Valsts ieņēmumu dienests izskata reģistrēta nodokļa maksātāja iesniegumu un piešķir reģistrētam nodokļa maksātājam atļauju atmaksāt trešo valstu vai trešo teritoriju fiziskām personām, kas nav reģistrētas Eiropas Savienības teritorijā, samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm;

4) kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu.

56

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju aizstāt likumprojekta 49.panta ceturtās daļas 4.punktā vārdu ‘’veikals’’ ar vārdiem ‘’preces pārdevējs’’.

Atbalstīts

5) kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs un preces pārdevējs norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu.

50.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO)

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro netieši, atmaksājot samaksāto nodokli, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrētām:

1) trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem, – ievērojot paritātes principu;

2) citu dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem;

3) Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām un ar tām saistītajām personām vai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotajām struktūrām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos;

4) starptautiskajām struktūrām, kuras nav minētas šā panta pirmās daļas 3.punktā un kuras par tādām atzinušas Latvijas Republikas kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībniekiem, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs struktūras izveidotas, vai mītnes līgumos;

5) starptautiskajām organizācijām vai to pārstāvniecībām un šādu organizāciju vai to pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem Latvijas Republikas teritorijā ir diplomātiskais statuss, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro netieši, atmaksājot samaksāto nodokli, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras uzturas Latvijas Republikas teritorijā (izņemot Latvijas Republikas Nacionālos bruņotos spēkus), tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām un šo bruņoto spēku vienību virtuves vai ēdnīcas apgādei.

(3) Latvijas Republikas kompetentās iestādes apstiprina Pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu, kas atbilst Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulai (ES) Nr.282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – sertifikāts), ko noformē šajā pantā minētās personas preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai citā dalībvalstī vai iekšzemē.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu sertifikātu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti citās dalībvalstīs reģistrētām:

1) trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem;

2) Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem;

3) Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām Eiropas Savienības teritorijā un ar tām saistītajām personām, Eiropas Atomenerģijas kopienai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai vai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotajām struktūrām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos;

4) starptautiskajām struktūrām, kuras nav minētas šā panta trešās daļas 3.punktā un kuras par tādām atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībniekiem, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs struktūras izveidotas, vai mītnes līgumos;

5) starptautiskajām organizācijām vai to pārstāvniecībām un šādu organizāciju vai pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir diplomātiskais statuss, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos.

(5) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu sertifikātu, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti:

1) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) struktūrvienībām saskaņā ar noslēgto starptautisko līgumu, ja par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem samaksāts no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līdzekļiem;

2) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kas ierodas uz kopējo NATO dalībvalstu aizsardzības pasākumu Latvijas Republikas teritorijā, tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām un šo bruņoto spēku vienību virtuves un ēdnīcas apgādei.

50.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO)

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro netieši, atmaksājot samaksāto nodokli, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrētām:

1) trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem, – ievērojot paritātes principu;

2) citu dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem;

3) Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām un ar tām saistītajām personām vai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotajām struktūrām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos;

4) starptautiskajām struktūrām, kuras nav minētas šā panta pirmās daļas 3.punktā un kuras par tādām atzinušas Latvijas Republikas kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībniekiem, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs struktūras izveidotas, vai mītnes līgumos;

5) starptautiskajām organizācijām vai to pārstāvniecībām un šādu organizāciju vai to pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem Latvijas Republikas teritorijā ir diplomātiskais statuss, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro netieši, atmaksājot samaksāto nodokli, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras uzturas Latvijas Republikas teritorijā (izņemot Latvijas Republikas Nacionālos bruņotos spēkus), tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām un šo bruņoto spēku vienību virtuves vai ēdnīcas apgādei.

(3) Latvijas Republikas kompetentās iestādes apstiprina Pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu, kas atbilst Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulai (ES) Nr.282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – sertifikāts), ko noformē šajā pantā minētās personas preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai citā dalībvalstī vai iekšzemē.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu sertifikātu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti citās dalībvalstīs reģistrētām:

1) trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem;

2) Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem;

3) Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām Eiropas Savienības teritorijā un ar tām saistītajām personām, Eiropas Atomenerģijas kopienai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai vai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotajām struktūrām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos;

4) starptautiskajām struktūrām, kuras nav minētas šā panta trešās daļas 3.punktā un kuras par tādām atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībniekiem, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs struktūras izveidotas, vai mītnes līgumos;

5) starptautiskajām organizācijām vai to pārstāvniecībām un šādu organizāciju vai pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir diplomātiskais statuss, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos.

(5) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu sertifikātu, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti:

1) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) struktūrvienībām saskaņā ar noslēgto starptautisko līgumu, ja par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem samaksāts no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līdzekļiem;

2) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kas ierodas uz kopējo NATO dalībvalstu aizsardzības pasākumu Latvijas Republikas teritorijā, tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām un šo bruņoto spēku vienību virtuves un ēdnīcas apgādei.

(6) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprināto sertifikātu, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām vai Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām, vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotajām struktūrām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, vai starptautiskajām struktūrām, kuras nav minētas šā panta pirmās daļas 3.punktā un kuras par tādām atzinušas Latvijas Republikas kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībniekiem, vai starptautiskajām organizācijām, vai to pārstāvniecībām, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kas uzturas Latvijas Republikas teritorijā (izņemot Latvijas Republikas Nacionālos bruņotos spēkus), ja tās:

57

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Likumprojekta 50.panta sestajā daļā:

svītrot ievaddaļā vārdu „tās”;

Atbalstīts

(6) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprināto sertifikātu, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām vai Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām, vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotajām struktūrām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, vai starptautiskajām struktūrām, kuras nav minētas šā panta pirmās daļas 3.punktā un kuras par tādām atzinušas Latvijas Republikas kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībniekiem, vai starptautiskajām organizācijām, vai to pārstāvniecībām, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kas uzturas Latvijas Republikas teritorijā (izņemot Latvijas Republikas Nacionālos bruņotos spēkus), ja:

1) iekšzemē būvē nekustamo īpašumu oficiālajām vajadzībām, – sertifikātā norādīto šā nekustamā īpašuma būvniecībai paredzēto preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai būvniecības projekta izpildes laikā;

58

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

papildināt 1.punktu pirms vārda „iekšzemē” ar vārdiem „šīs personas”;

Atbalstīts

1) šīs personas iekšzemē būvē nekustamo īpašumu oficiālajām vajadzībām, – sertifikātā norādīto šā nekustamā īpašuma būvniecībai paredzēto preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai būvniecības projekta izpildes laikā;

2) iegādājas akcīzes preces no akcīzes preču noliktavas iekšzemē, – sertifikātā norādīto akcīzes preču iegādei.

59

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

papildināt 2.punktu pirms vārda „iegādājas” ar vārdiem „šīs personas vai ar tām saistītās personas”.

Atbalstīts

2) šīs personas vai ar tām saistītās personas iegādājas akcīzes preces no akcīzes preču noliktavas iekšzemē, – sertifikātā norādīto akcīzes preču iegādei.

(7) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprināto sertifikātu, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti šā panta piektajā daļā minētajām personām, kuras ierodas Latvijas Republikā no valsts, kurā nevar tikt noformēts sertifikāts, – sertifikātā norādīto preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai.

(7) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprināto sertifikātu, preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti šā panta piektajā daļā minētajām personām, kuras ierodas Latvijas Republikā no valsts, kurā nevar tikt noformēts sertifikāts, – sertifikātā norādīto preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību;

60

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 50.panta astotās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

‘’1) nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO);’’.

Atbalstīts

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO);

2) sertifikāta apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā piešķir vai atsauc tiesības lietot sertifikātu bez apstiprināšanas;

3) kārtību, kādā Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprināto sertifikātu lieto iekšzemē.

2) sertifikāta apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā piešķir vai atsauc tiesības lietot sertifikātu bez apstiprināšanas;

3) kārtību, kādā Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprināto sertifikātu lieto iekšzemē.

51.pants. Ierobežojumi nodokļa 0 procentu likmes piemērošanai

(1) Nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir veicis darījumu, kam atbilstoši šā likuma 43., 44., 45., 46., 47. un 48.pantam piemērojama nodokļa 0 procentu likme, nevar uzrādīt preču eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.

51.pants. Ierobežojumi nodokļa 0 procentu likmes piemērošanai

(1) Nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir veicis darījumu, kam atbilstoši šā likuma 43., 44., 45., 46., 47. un 48.pantam piemērojama nodokļa 0 procentu likme, nevar uzrādīt preču eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.

(2) Dokumentus, ko uzskata par šā panta pirmajā daļā minētajiem preču eksportu apliecinošiem dokumentiem, vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, nosaka Ministru kabinets.

61

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 51.panta otrajā daļā vārdu ‘’vai’’ ar vārdu ‘’un’’.

Atbalstīts

(2) Dokumentus, ko uzskata par šā panta pirmajā daļā minētajiem preču eksportu apliecinošiem dokumentiem, un dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav ievērojis šā likuma 45.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto preču nosūtīšanas termiņu un nevar to pamatot ar objektīviem piespiedu apstākļiem.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir saņēmis avansa maksājumu par nodokļa rēķinā par avansa pieprasījumu norādīto preci vai pakalpojumu, kuram saskaņā ar 43., 44., 45., 46., 47. un 48.pantu piemērojama nodokļa 0 procentu likme, bet sešu mēnešu laikā no avansa saņemšanas dienas prece nav nosūtīta vai pakalpojuma sniegšana nav uzsākta.

(5) Šā panta ceturto daļu nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir saņēmis avansa maksājumu par tādu preču piegādi, kuru ražošanas (izgatavošanas) tehnoloģiskais process ir ilgāks par sešiem mēnešiem, vai ja avansa maksājuma saņemšanas brīdī preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana ir uzsākta.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav ievērojis šā likuma 45.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto preču nosūtīšanas termiņu un nevar to pamatot ar objektīviem piespiedu apstākļiem.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir saņēmis avansa maksājumu par nodokļa rēķinā par avansa pieprasījumu norādīto preci vai pakalpojumu, kuram saskaņā ar 43., 44., 45., 46., 47. un 48.pantu piemērojama nodokļa 0 procentu likme, bet sešu mēnešu laikā no avansa saņemšanas dienas prece nav nosūtīta vai pakalpojuma sniegšana nav uzsākta.

(5) Šā panta ceturto daļu nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir saņēmis avansa maksājumu par tādu preču piegādi, kuru ražošanas (izgatavošanas) tehnoloģiskais process ir ilgāks par sešiem mēnešiem, vai ja avansa maksājuma saņemšanas brīdī preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana ir uzsākta.

VII nodaļa

Atbrīvojumi no nodokļa

52.pants. Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un sniegtie pakalpojumi

(1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un sniegtos pakalpojumus:

1) pasta pakalpojumus, ko sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs:

a) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus,

b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;

2) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar Pasta likumu;

VII nodaļa

Atbrīvojumi no nodokļa

52.pants. Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un sniegtie pakalpojumi

(1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un sniegtos pakalpojumus:

1) pasta pakalpojumus, ko sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs:

a) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus,

b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;

2) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar Pasta likumu;

62

Deputāti A.Sakovskis un V.Orlovs

Papildināt 52.panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

„3) ambulatorajai ārstēšanai paredzētās valsts kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstu;”.

Neatbalstīts

3) šādus medicīnas pakalpojumus:

a) medicīnas pakalpojumus, ko nosaka Ministru kabinets un ko ārstniecības iestāde sniedz pacientam, izmantojot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātās medicīniskās tehnoloģijas (izņemot tiesmedicīnisko ekspertīzi krimināllietās vai civillietās, invaliditātes ekspertīzi, ko veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības, atzinumu sniegšanu par medicīniskās aprūpes kvalitāti un darbspējas ekspertīzi ārstniecības iestādēs, militārpersonu veselības stāvokļa novērtēšanu izdienas pensijas piešķiršanai, kā arī kosmētiskās operācijas un kosmetologu pakalpojumus bez medicīniskām indikācijām un solāriju pakalpojumus),

b) obligātās veselības pārbaudes, kas nepieciešamas, stājoties darbā, un veselības pārbaudes, kas nepieciešamas veselībai kaitīgo darba vides faktoru un īpašo darba apstākļu dēļ, kā arī veselības pārbaudes, kas nepieciešamas personai kādu citā normatīvajā aktā piešķirto tiesību vai noteikto pienākumu īstenošanai;

4) šādus ar medicīnu saistītos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs daļas 3.punktā noteikto medicīnas pakalpojumu sniegšanu:

a) pacienta transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kuru paraugi reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

b) ēdināšanu, ko ārstniecības iestāde nodrošina pacientam ārstniecības procesā,

c) izmitināšanu, ko ārstniecības iestāde nodrošina pacientam un personai, kas uzturas kopā ar pacientu,

d) ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu obligātajām prasībām un ārstniecības iestāžu sertifikācijas pakalpojumus,

e) klīniski diagnostiskos laboratorijas pakalpojumus, ko nodrošina citās ārstniecības iestādēs;

5) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

6) zobārstniecības pakalpojumus;

7) zobu tehniķu un zobu higiēnistu sniegtos pakalpojumus pacientam;

8) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus šo kooperatīvo sabiedrību biedriem, ja šāds atbrīvojums nerada konkurences izkropļojumu:

a) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību biedriem – ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības tehnikas, mašīnu, iekārtu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei,

b) dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību biedriem – dzīvojamo māju uzturēšanai un pārvaldīšanai,

c) automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību biedriem,

d) laivu garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību biedriem,

e) dārzkopības kooperatīvo sabiedrību biedriem;         `

9) sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, kurus sociālo pakalpojumu sniedzējs sniedz saskaņā ar savām programmām;

10) preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko veic sabiedriskā labuma organizācijas;

11) pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtos bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumus;

12) valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu, ko nosaka Ministru kabinets, un preču piegādi, ko veic minētās izglītības iestādes;

13) izglītības pakalpojumus, kuru sniegšanu šīs daļas 12.punktā minētajām izglītības iestādēm nodrošina citu valstu izglītības iestādes;

14) izglītības pakalpojumus, ko sniedz pedagogi, pasniedzot privātstundas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības mācību programmu ietvaros;

15) skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, ko finansē no pašvaldību budžetiem un ko veic licencēti pārvadātāji saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām";

16) bezdarbnieku profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanas pakalpojumus, ko organizē Nodarbinātības valsts aģentūra;

17) šādus kultūras pakalpojumus:

a) teātra un cirka izrādes,

b) koncertus,

c) bērniem paredzētos sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumus un labdarības mērķiem veltītos sarīkojumus,

d) valsts atzītu muzeju, bibliotēku, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus un šo institūciju rīkotos kultūras un kultūrizglītības pasākumus,

e) bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanas pakalpojumus;

18) autora saņemto atlīdzību par darbu un tā izmantošanu, kā arī izpildītāja un fonogrammu producenta saņemto atlīdzību par blakustiesību objektu un tā izmantošanu;

19) zelta, monētu un banknošu piegādi Latvijas Bankai;

20) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības pakalpojumus saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu;

21) šādus finanšu darījumus:

a) kreditēšanu un naudas aizdevumu piešķiršanu (ieskaitot starpniecību), kā arī kredīta pārvaldi, ko veic kredīta piešķīrējs,

b) darījumus ar kredīta garantijām vai citu naudas nodrošinājumu (ieskaitot starpniecību), kā arī kredīta garantiju pārvaldi, ko veic kredīta piešķīrējs, 

c) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz noguldījumu un norēķinu kontiem un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

d) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību (ieskaitot starpniecību) ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, ko piegādā kolekcionēšanai vai kuri satur dārgmetālu,

3) šādus medicīnas pakalpojumus:

a) medicīnas pakalpojumus, ko nosaka Ministru kabinets un ko ārstniecības iestāde sniedz pacientam, izmantojot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātās medicīniskās tehnoloģijas (izņemot tiesmedicīnisko ekspertīzi krimināllietās vai civillietās, invaliditātes ekspertīzi, ko veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības, atzinumu sniegšanu par medicīniskās aprūpes kvalitāti un darbspējas ekspertīzi ārstniecības iestādēs, militārpersonu veselības stāvokļa novērtēšanu izdienas pensijas piešķiršanai, kā arī kosmētiskās operācijas un kosmetologu pakalpojumus bez medicīniskām indikācijām un solāriju pakalpojumus),

b) obligātās veselības pārbaudes, kas nepieciešamas, stājoties darbā, un veselības pārbaudes, kas nepieciešamas veselībai kaitīgo darba vides faktoru un īpašo darba apstākļu dēļ, kā arī veselības pārbaudes, kas nepieciešamas personai kādu citā normatīvajā aktā piešķirto tiesību vai noteikto pienākumu īstenošanai;

4) šādus ar medicīnu saistītos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs daļas 3.punktā noteikto medicīnas pakalpojumu sniegšanu:

a) pacienta transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kuru paraugi reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

b) ēdināšanu, ko ārstniecības iestāde nodrošina pacientam ārstniecības procesā,

c) izmitināšanu, ko ārstniecības iestāde nodrošina pacientam un personai, kas uzturas kopā ar pacientu,

d) ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu obligātajām prasībām un ārstniecības iestāžu sertifikācijas pakalpojumus,

e) klīniski diagnostiskos laboratorijas pakalpojumus, ko nodrošina citās ārstniecības iestādēs;

5) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

6) zobārstniecības pakalpojumus;

7) zobu tehniķu un zobu higiēnistu sniegtos pakalpojumus pacientam;

8) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus šo kooperatīvo sabiedrību biedriem, ja šāds atbrīvojums nerada konkurences izkropļojumu:

a) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību biedriem – ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības tehnikas, mašīnu, iekārtu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei,

b) dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību biedriem – dzīvojamo māju uzturēšanai un pārvaldīšanai,

c) automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību biedriem,

d) laivu garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību biedriem,

e) dārzkopības kooperatīvo sabiedrību biedriem;         `

9) sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, kurus sociālo pakalpojumu sniedzējs sniedz saskaņā ar savām programmām;

10) preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko veic sabiedriskā labuma organizācijas;

11) pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtos bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumus;

12) valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu, ko nosaka Ministru kabinets, un preču piegādi, ko veic minētās izglītības iestādes;

13) izglītības pakalpojumus, kuru sniegšanu šīs daļas 12.punktā minētajām izglītības iestādēm nodrošina citu valstu izglītības iestādes;

14) izglītības pakalpojumus, ko sniedz pedagogi, pasniedzot privātstundas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības mācību programmu ietvaros;

15) skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, ko finansē no pašvaldību budžetiem un ko veic licencēti pārvadātāji saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām";

16) bezdarbnieku profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanas pakalpojumus, ko organizē Nodarbinātības valsts aģentūra;

17) šādus kultūras pakalpojumus:

a) teātra un cirka izrādes,

b) koncertus,

c) bērniem paredzētos sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumus un labdarības mērķiem veltītos sarīkojumus,

d) valsts atzītu muzeju, bibliotēku, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus un šo institūciju rīkotos kultūras un kultūrizglītības pasākumus,

e) bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanas pakalpojumus;

18) autora saņemto atlīdzību par darbu un tā izmantošanu, kā arī izpildītāja un fonogrammu producenta saņemto atlīdzību par blakustiesību objektu un tā izmantošanu;

19) zelta, monētu un banknošu piegādi Latvijas Bankai;

20) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības pakalpojumus saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu;

21) šādus finanšu darījumus:

a) kreditēšanu un naudas aizdevumu piešķiršanu (ieskaitot starpniecību), kā arī kredīta pārvaldi, ko veic kredīta piešķīrējs,

b) darījumus ar kredīta garantijām vai citu naudas nodrošinājumu (ieskaitot starpniecību), kā arī kredīta garantiju pārvaldi, ko veic kredīta piešķīrējs, 

c) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz noguldījumu un norēķinu kontiem un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

d) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību (ieskaitot starpniecību) ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, ko piegādā kolekcionēšanai vai kuri satur dārgmetālu,

e) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz ieguldījumiem kapitālā un vērtspapīriem (tai skaitā glabāšanu, atsavināšanu un izlaišanu, bet izņemot pārvaldi un uzraudzību);

63

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Likumprojekta 52.pantā:

izteikt pirmās daļas 21.punkta „e” apakšpunktu šādā redakcijā:

e) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz ieguldījumiem kapitālā, atvasinātajiem finanšu instrumentiem un vērtspapīriem (tajā skaitā glabāšanu, turētājbankas uzraudzības funkcijas, atsavināšanu un izlaišanu, bet izņemot pārvaldi un citu uzraudzību).”;

Atbalstīts

e) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz ieguldījumiem kapitālā, atvasinātajiem finanšu instrumentiem un vērtspapīriem (tajā skaitā glabāšanu, turētājbankas uzraudzības funkcijas, atsavināšanu un izlaišanu, bet izņemot pārvaldi un citu uzraudzību).

22) ieguldījumu fondu, atklāto pensiju fondu un riska kapitāla fondu finanšu līdzekļu kapitālieguldījumos pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām;

64

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

izteikt pirmās daļas 22.punktu šādā redakcijā:

„22) ieguldījumu fondu, valsts fondēto shēmas ieguldījumu plānu, slēgto un atklāto pensiju fondu, riska kapitāla fondu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un citi ieguldījumu portfeļu, kuri ir kolektīvi ieguldījumi vai arī izveidoti uz šādu fondu noteikto prasību pamata (ieskaitot tehniskās rezerves un garantiju fondus) pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām.”.

Atbalstīts

22) ieguldījumu fondu, valsts fondēto shēmas ieguldījumu plānu, slēgto un atklāto pensiju fondu, riska kapitāla fondu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un citi ieguldījumu portfeļu, kuri ir kolektīvi ieguldījumi vai arī izveidoti uz šādu fondu noteikto prasību pamata (ieskaitot tehniskās rezerves un garantiju fondus) pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām;

23) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

65

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju precizēt likumprojekta 52.panta pirmās daļas 23.punktu, izsakot to šādā redakcijā:

 ‘’23) azartspēles, izlozes un loterijas;’’.

Atbalstīts

23) azartspēles, izlozes un loterijas;

24) nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu;

24) nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu;

25) šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus:

a) dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs – viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem maksājumiem.

66

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 52. panta pirmās daļas 25. punktā vārdus ‘’tūrisma mītnēs’’ ar vārdiem ‘’tūristu mītnēs’’.

Atbalstīts

25) šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus:

a) dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs – viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs),

b) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem maksājumiem.

(2) Atbrīvojumu no nodokļa šā panta pirmās daļas 17.punktā minētajiem pakalpojumiem piemēro arī personas, kas nav publisko tiesību subjekti, ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro, ja gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.

(3) Ar nodokli neapliek preču piegādi, ja reģistrēts nodokļa maksātājs par attiecīgajām precēm nav atskaitījis priekšnodokli un preces tika iegādātas vai izmantotas šā panta pirmajā daļā minēto darījumu nodrošināšanai vai valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai.

(4) Šā panta pirmās daļas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Atbrīvojumu no nodokļa šā panta pirmās daļas 17.punktā minētajiem pakalpojumiem piemēro arī personas, kas nav publisko tiesību subjekti, ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro, ja gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.

(3) Ar nodokli neapliek preču piegādi, ja reģistrēts nodokļa maksātājs par attiecīgajām precēm nav atskaitījis priekšnodokli un preces tika iegādātas vai izmantotas šā panta pirmajā daļā minēto darījumu nodrošināšanai vai valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai.

(4) Šā panta pirmās daļas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

53.pants. Ar nodokli neapliekamais preču imports

(1) Ar nodokli neapliek šā likuma 52.panta pirmajā daļā minēto preču importu.

(2) Ar nodokli neapliek gāzes importu, kas transportēta, izmantojot dabasgāzes sistēmu vai tīklus, kas pieslēgti šai sistēmai, vai gāzes transportkuģus, un ko iesūknē kādā dabasgāzes sistēmā vai maģistrālo cauruļvadu tīklā, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas importam pa siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem.

(3) Ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus.

(4) Ar nodokli neapliek preču sūtījumus, kas minēti Padomes 2009.gada 16.novembra regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), 23.pantā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz EUR 22 vai ekvivalentu summu latos.

(5) Ar nodokli neapliek preču importu komerciālā nolūkā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz EUR 22 vai ekvivalentu summu latos.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto ekvivalento summu latos nosaka, ievērojot Komisijas 1993.gada 2.jūlija regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 169.panta prasības.

(7) Ar nodokli neapliek preču importu, ko veic:

1) Eiropas Savienības institūcijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Investīciju banka vai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotās struktūras, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos;

2) starptautiskās struktūras, organizācijas, kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un kuras par tādām atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībnieki, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs struktūras izveidotas, vai mītnes līgumos;

3) starptautiskās organizācijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos;

4) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) struktūrvienības starptautiskā līguma izpildes vajadzībām vai NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienības (izņemot Latvijas Republikas Nacionālos bruņotos spēkus), kas uzturas Latvijas Republikas teritorijā, savām vajadzībām vai to sastāvā esošo personu vajadzībām;

5) Latvijas Republikā reģistrētās dalībvalstu un trešo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, ja preces ir atbrīvotas no muitas nodokļa saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(8) Ar nodokli neapliek zivsaimniecības nozarē darbojošās personas nozvejotā loma ievešanu ostās, ja tas ir neapstrādāts vai konservēts pārdošanai, bet pirms piegādes veikšanas.

(9) Ar nodokli neapliek preču atpakaļievešanu iekšzemē pēc izvešanas uz laiku, ja to veic persona, kura tās eksportējusi, un šīs preces atbilst prasībām, lai tās tiktu atbrīvotas no muitas nodokļiem.

(10) Ar nodokli neapliek tādu preču importu, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk šajā pantā – ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā.

(11) Par šā panta desmitajā daļā minēto personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.

53.pants. Ar nodokli neapliekamais preču imports

(1) Ar nodokli neapliek šā likuma 52.panta pirmajā daļā minēto preču importu.

(2) Ar nodokli neapliek gāzes importu, kas transportēta, izmantojot dabasgāzes sistēmu vai tīklus, kas pieslēgti šai sistēmai, vai gāzes transportkuģus, un ko iesūknē kādā dabasgāzes sistēmā vai maģistrālo cauruļvadu tīklā, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas importam pa siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem.

(3) Ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus.

(4) Ar nodokli neapliek preču sūtījumus, kas minēti Padomes 2009.gada 16.novembra regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), 23.pantā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz EUR 22 vai ekvivalentu summu latos.

(5) Ar nodokli neapliek preču importu komerciālā nolūkā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz EUR 22 vai ekvivalentu summu latos.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto ekvivalento summu latos nosaka, ievērojot Komisijas 1993.gada 2.jūlija regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 169.panta prasības.

(7) Ar nodokli neapliek preču importu, ko veic:

1) Eiropas Savienības institūcijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Investīciju banka vai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotās struktūras, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos;

2) starptautiskās struktūras, organizācijas, kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un kuras par tādām atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībnieki, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs struktūras izveidotas, vai mītnes līgumos;

3) starptautiskās organizācijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, – saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos;

4) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) struktūrvienības starptautiskā līguma izpildes vajadzībām vai NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienības (izņemot Latvijas Republikas Nacionālos bruņotos spēkus), kas uzturas Latvijas Republikas teritorijā, savām vajadzībām vai to sastāvā esošo personu vajadzībām;

5) Latvijas Republikā reģistrētās dalībvalstu un trešo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, ja preces ir atbrīvotas no muitas nodokļa saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(8) Ar nodokli neapliek zivsaimniecības nozarē darbojošās personas nozvejotā loma ievešanu ostās, ja tas ir neapstrādāts vai konservēts pārdošanai, bet pirms piegādes veikšanas.

(9) Ar nodokli neapliek preču atpakaļievešanu iekšzemē pēc izvešanas uz laiku, ja to veic persona, kura tās eksportējusi, un šīs preces atbilst prasībām, lai tās tiktu atbrīvotas no muitas nodokļiem.

(10) Ar nodokli neapliek tādu preču importu, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk šajā pantā – ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā.

(11) Par šā panta desmitajā daļā minēto personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.

(12) Uzskata, ka preču importu neveic komerciālā nolūkā šā panta desmitās daļas izpratnē, ja preču imports atbilst šādiem nosacījumiem:

1) preču importu neveic regulāri;

2) ieved tikai tādas preces, kas paredzētas ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai.

67

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 53.panta divpadsmitās daļas ievaddaļā vārdus ‘’atbilst šādiem nosacījumiem’’ ar vārdiem ‘’atbilst visiem turpmāk šai panta daļā minētajiem nosacījumiem’’.

Atbalstīts

(12) Uzskata, ka preču importu neveic komerciālā nolūkā šā panta desmitās daļas izpratnē, ja preču imports atbilst visiem turpmāk šai panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) preču importu neveic regulāri;

2) ieved tikai tādas preces, kas paredzētas ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai.

(13) Šā panta divpadsmitajā daļā minēto preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā nolūkā.

(14) Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai:

1) preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:

a) 210 latu, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,

b) 300 latu, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu;

2) ceļotājiem, kas jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 200 latu;

3) šīs daļas 1.punktā minētajā preču kopējā vērtībā neiekļauj:

a) tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas,

b) ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību,

c) šā panta piecpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību;

4) vienas preces vērtība nav dalāma.

(15) Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likuma "Par akcīzes nodokli" nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.

(13) Šā panta divpadsmitajā daļā minēto preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā nolūkā.

(14) Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai:

1) preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:

a) 210 latu, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,

b) 300 latu, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu;

2) ceļotājiem, kas jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 200 latu;

3) šīs daļas 1.punktā minētajā preču kopējā vērtībā neiekļauj:

a) tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas,

b) ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību,

c) šā panta piecpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību;

4) vienas preces vērtība nav dalāma.

(15) Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likuma "Par akcīzes nodokli" nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.

54.pants. Ar nodokli neapliekamā preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, kuru piegādei iekšzemē būtu piemērojams atbrīvojums saskaņā ar šā likuma 52.pantu.

(2) Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, kuru imports būtu atbrīvots no nodokļa saskaņā ar šā likuma 53.panta trešo, ceturto, piekto vai devīto daļu.

(3) Iekšzemē veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā nepiemēro nodokli, ja:

1) preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā veic citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību iekšzemē, ar nolūku šīs preces turpmāk piegādāt reģistrētam nodokļa maksātājam iekšzemē;

2) preces uz iekšzemi nosūta tieši no dalībvalsts, kas nav šīs daļas 1.punktā minētā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas dalībvalsts;

3) šīs daļas 1.punktā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs saskaņā ar šā likuma 86.panta astoto daļu ir atbildīgs par nodokļa samaksu valsts budžetā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro, ja šā panta trešās daļas 1.punktā minētais citas dalībvalsts reģistrētais nodokļa maksātājs ir reģistrēts arī Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

54.pants. Ar nodokli neapliekamā preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, kuru piegādei iekšzemē būtu piemērojams atbrīvojums saskaņā ar šā likuma 52.pantu.

(2) Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, kuru imports būtu atbrīvots no nodokļa saskaņā ar šā likuma 53.panta trešo, ceturto, piekto vai devīto daļu.

(3) Iekšzemē veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā nepiemēro nodokli, ja:

1) preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā veic citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību iekšzemē, ar nolūku šīs preces turpmāk piegādāt reģistrētam nodokļa maksātājam iekšzemē;

2) preces uz iekšzemi nosūta tieši no dalībvalsts, kas nav šīs daļas 1.punktā minētā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas dalībvalsts;

3) šīs daļas 1.punktā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs saskaņā ar šā likuma 86.panta astoto daļu ir atbildīgs par nodokļa samaksu valsts budžetā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro, ja šā panta trešās daļas 1.punktā minētais citas dalībvalsts reģistrētais nodokļa maksātājs ir reģistrēts arī Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

VIII nodaļa

Nodokļa maksātāja reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

55.pants. Vispārīgie noteikumi

68

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 55.panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’Vispārīgie noteikumi nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā’’.

Atbalstīts

VIII nodaļa

Nodokļa maksātāja reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

55.pants. Vispārīgie noteikumi nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Nodokļa maksātājs, pirms tas veic ar nodokli apliekamos darījumus vai saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(2) Nodokļa maksātājam ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz noteiktu laika periodu, kuru tas norāda šā likuma 66.panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas iesniegumā.

(1) Nodokļa maksātājs, pirms tas veic ar nodokli apliekamos darījumus vai saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(2) Nodokļa maksātājam ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz noteiktu laika periodu, kuru tas norāda šā likuma 66.panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas iesniegumā.

56.pants. Personas, ko reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē:

1) fiziskās personas;

2) juridiskās personas;

3) personālsabiedrības;

4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;

5) PVN grupu, norādot PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarāciju un pildīt citus reģistrēta nodokļa maksātāja pienākumus (turpmāk – galvenais uzņēmums);

6) fiskālo pārstāvi.

(2) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē vienu no šādām personām:

1) citas dalībvalsts nodokļa maksātāju;

2) tā pilnvaroto personu iekšzemē.

(3) Ja trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājs iekšzemē veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē tā pilnvaroto personu iekšzemē.

56.pants. Personas, ko reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē:

1) fiziskās personas;

2) juridiskās personas;

3) personālsabiedrības;

4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;

5) PVN grupu, norādot PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarāciju un pildīt citus reģistrēta nodokļa maksātāja pienākumus (turpmāk – galvenais uzņēmums);

6) fiskālo pārstāvi.

(2) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē vienu no šādām personām:

1) citas dalībvalsts nodokļa maksātāju;

2) tā pilnvaroto personu iekšzemē.

(3) Ja trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājs iekšzemē veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē tā pilnvaroto personu iekšzemē.

57.pants. Noteikumi iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 7000 latu, tas līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, kad ir sasniegts vai pārsniegts šajā likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis – 7000 latu –, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.

57.pants. Noteikumi iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 7000 latu, tas līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, kad ir sasniegts vai pārsniegts šajā likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis – 7000 latu –, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.

(2) Nereģistrēts nodokļa maksātājs drīkst nepiemērot šā panta pirmo daļu, ja pēc vienas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, ar kuru sasniegts vai pārsniegts reģistrācijas slieksnis – 7000 latu –, nākamajā kalendāra gadā nav paredzēts veikt citas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 7000 latu. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 121.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

69

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 57.panta otrajā daļā vārdu ‘’drīkst’’ ar vārdiem ‘’ir tiesīgs’’.

Atbalstīts

(2) Nereģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta pirmo daļu, ja pēc vienas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, ar kuru sasniegts vai pārsniegts reģistrācijas slieksnis – 7000 latu –, nākamajā kalendāra gadā nav paredzēts veikt citas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 7000 latu. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 121.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(3) Ja iekšzemes nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms šā panta pirmajā daļā minētās summas sasniegšanas, tad pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājs, kurš veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, var no tā brīvprātīgi izstāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.

70

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 57.panta trešajā daļā vārdu ‘’var’’ ar vārdiem ‘’ir tiesīgs’’.

Atbalstīts

(3) Ja iekšzemes nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms šā panta pirmajā daļā minētās summas sasniegšanas, tad pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājs, kurš veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesīgs no tā brīvprātīgi izstāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.

(4) Šis pants nav piemērojams attiecībā uz tādu citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātāju, kurš veic apliekamus darījumus iekšzemē.

(4) Šis pants nav piemērojams attiecībā uz tādu citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātāju, kurš veic ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē.

58.pants. Noteikumi valsts vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā būvniecības pakalpojuma saņemšanai

(1) Valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz laiku līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām.

(2) Ja līgumā norādītais būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņš tiek pagarināts, šā panta pirmajā daļā minētā persona ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pirms līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par jauno būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņu.

(3) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu reģistrētajām personām piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kas ir izmantojams tikai šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai un ir derīgs līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām.

58.pants. Noteikumi valsts vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā būvniecības pakalpojuma saņemšanai

(1) Valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz laiku līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām.

(2) Ja līgumā norādītais būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņš tiek pagarināts, šā panta pirmajā daļā minētā persona ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pirms līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par jauno būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņu.

(3) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu reģistrētajām personām piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kas ir izmantojams tikai šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai un ir derīgs līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām.

59.pants. Iekšzemes nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Iekšzemes nodokļa maksātājs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu.

71

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 59.panta pirmajā daļā vārdu ‘’var’’ ar vārdiem ‘’ir tiesīgs’’.

Atbalstīts

59.pants. Iekšzemes nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu.

(2) Iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā summā neiekļauj iekšzemes nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, ja šādu piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā.

(2) Iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā summā neiekļauj iekšzemes nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, ja šādu piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā.

(4) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs citas dalībvalsts nodokļa maksātājam vai nodokļa maksāšanas nolūkā identificētai citas dalībvalsts personai sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu.

72

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt vārdus ‘’vai nodokļa maksāšanas nolūkā identificētai citas dalībvalsts personai ‘’.

Atbalstīts

(4) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu.

(5) Nodokļa maksātājs var nepiemērot šā panta pirmo daļu, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts šajā daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus apliekamus darījumus. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 34.panta desmitajā un 119.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

73

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 59.panta piektajā daļā vārdu ‘’var’’ ar vārdiem ‘’ir tiesīgs’’.

Atbalstīts

(5) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta pirmo daļu, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts šajā daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus ar nodokli apliekamus darījumus. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 34.panta desmitajā un 119.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.