Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 7 )

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

    Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24./25., 36.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.; 2003, 24.nr.; 2005, 11.nr.; 2008, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 188.nr.; 2010, 183.nr.) šādus grozījumus:

    Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24./25., 36.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.; 2003, 24.nr.; 2005, 11.nr.; 2008, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 188.nr.; 2010, 183.nr.) šādus grozījumus:

2. pants. Kultūras pieminekļu veidi

Ir šādi kultūras pieminekļu veidi:

1. Nekustamie kultūras pieminekļi:

— atsevišķi objekti — ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas;

— kompleksi objekti — arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas.

2. Kustamie kultūras pieminekļi:

— atsevišķi objekti — arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti;

— kompleksi objekti — vēsturiski izveidojušies kompleksi, atsevišķu objektu fondi un kolekcijas, kas ir nedalāma kultūrvēsturiska vērtība.

Par kultūras pieminekļiem atzīstami gan savā sākotnējā izskatā saglabājušies objekti, gan to atsevišķas daļas un fragmenti.

1. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti — artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.”

1. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti — artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.”

4. pants. Aizliegums izvest kultūras pieminekļus

Kultūras pieminekļus ir aizliegts izvest ārpus Latvijas Republikas. Kultūras pieminekļu pagaidu izvešana iespējama tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

2. Aizstāt 4.pantā vārdus “Kultūras pieminekļus” ar vārdiem “Kultūras pieminekļus, tai skaitā Latvijas valstij piederošas senlietas,”   un   vārdus      “Kultūras pieminekļu pagaidu izvešana” — ar vārdiem “Kultūras pieminekļu, tai skaitā Latvijas valstij piederošu senlietu, pagaidu izvešana”.

1

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdus „Latvijas valstij piederošas senlietas,” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „senlietas, kuras saskaņā ar šā likuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem pieder Latvijas valstij” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

2. Aizstāt 4.pantā vārdus “Kultūras pieminekļus” ar vārdiem “Kultūras pieminekļus, tai skaitā senlietas, kuras saskaņā ar šā likuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem pieder Latvijas valstij,”   un   vārdus      “Kultūras pieminekļu pagaidu izvešana” — ar vārdiem “Kultūras pieminekļu, tai skaitā senlietu, kuras saskaņā ar šā likuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem pieder Latvijas valstij, pagaidu izvešana”.

7. pants. Īpašuma tiesības uz kultūras pieminekļiem

Kultūras pieminekļi Latvijas Republikā var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu īpašumā.

Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek izdarīta, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu.

Ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatu nodaļām iesniedz attiecīgā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālā nodaļa.

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu” ar vārdiem “publisku personu un privātpersonu”.

4. Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji.”

2

3

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu īpašumā” ar vārdiem “valsts, pašvaldību, citu publisku personu, kā arī privātpersonu īpašumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija  

     Papildināt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 7.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

     „Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30. martam persona ir paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.”

Atbalstīts

Atbalstīts

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu īpašumā” ar vārdiem “valsts, pašvaldību, citu publisku personu, kā arī privātpersonu īpašumā”.

4. Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30. martam persona ir paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.”

14. pants. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

[..]

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un grozījumus tajā apstiprina kultūras ministrs. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Objekts iegūst valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

[..]

5. Aizstāt 14. un 15.pantā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””.

5. Aizstāt 14. un 15.pantā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””.

15. pants. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa zaudēšana

Ja objekts pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija iesniedz kultūras ministram apstiprināšanai priekšlikumu par attiecīgā objekta izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Kultūras piemineklis tiek izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Objekts zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

17. pants. Jaunatklāto kultūras pieminekļu aizsardzība

Jaunatklātie objekti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas, līdz jautājuma izlemšanai par šo objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad par to ticis informēts objekta īpašnieks, atrodas valsts aizsardzībā.

Par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, senās celtnēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, atradējam 10 dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

6. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “senās celtnēs” ar vārdu “būvēs” un vārdus “atradējam 10 dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai” — ar vārdiem “kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai”.

4

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

         „Par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā paziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai”.

Atbalstīts

6. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

         „Par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā paziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.”

18. pants. Muzejos, bibliotēkās un arhīvos esošo kultūras vērtību valsts aizsardzība

Muzejos un bibliotēkās esošo kultūras vērtību valsts uzskaiti un aizsardzību veic kārtībā, kāda paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos par muzeju un bibliotēku fondiem. Dokumentāro pieminekļu uzskaites kārtību nosaka Latvijas Republikas likums «Par Valsts arhīviem».

    7. Aizstāt 18.panta otrajā teikumā vārdus “Latvijas Republikas likums “Par Valsts arhīviem”” ar vārdiem “Arhīvu likums”.

    7. Aizstāt 18.panta otrajā teikumā vārdus “Latvijas Republikas likums “Par Valsts arhīviem”” ar vārdiem “Arhīvu likums”.

21. pants. Kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas, restaurācijas un remonta darbu veikšanas kārtība

Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļa pārveidošanas, ari arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

8. Papildināt 21.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras piemineklī un tā aizsardzības zonā aizliegts veikt kultūras pieminekli pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).”

5

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 8.pantā izslēgt vārdus „un tā aizsardzības zonā”.

Atbalstīts

8. Papildināt 21.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras piemineklī aizliegts veikt kultūras pieminekli pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).”

23. pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonas

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. To izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. Zonas un to uzturēšanas režīmu nosaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem lauku apdzīvotajās vietās ir aizsardzības zona 500 metru attālumā, bet pilsētās — 100 metru attālumā. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, var noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās. Šie objekti paredzami nojaukšanai, un nav pieļaujama to turpmākā attīstība.

9. Izteikt 23.panta pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

       “Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, iepriekš neidentificētu priekšmetu, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, izcelšana no zemes vai ūdens) drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.”

6

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 9.pantu šādā redakcijā:

„23. pantā:

izteikt panta pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, iepriekš neidentificētu priekšmetu, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, izcelšana no zemes vai ūdens) drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras pieminekļa aizsardzības zonā aizliegts veikt pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).”

Atbalstīts

9.23. pantā:

izteikt pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

      „Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras pieminekļa aizsardzības zonā aizliegts veikt pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).”

24. pants. Kultūras pieminekļu saglabāšanas finansēšana

Kultūras pieminekļa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras pieminekļu izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, bet no pašvaldību budžetiem — līdzekļus saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.

10. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras pieminekļu izpētei un to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei, bet no pašvaldību budžetiem — līdzekļus to vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei. Pašvaldībām to saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt līdzekļus to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei.”

10. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras pieminekļu izpētei un to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei, bet no pašvaldību budžetiem — līdzekļus to vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei. Pašvaldībām to saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt līdzekļus to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei.”

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija katrā konkrētajā gadījumā slēdz līgumu ar attiecīgā pieminekļa īpašnieku (valdītāju) par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kultūras pieminekļu izpētei un valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kā arī kontrolē šo līdzekļu izlietojumu. Izpētes darbus, kas nepieciešami sakarā ar celtniecību, meliorāciju, ceļu būvi un citas saimnieciskās darbības veikšanu, finansē darbu izpildītājs uz pasūtītāja rēķina.

26. pants. Valsts uzraudzība un kontrole pār kultūras pieminekļu aizsardzību

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti. Tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt kultūras pieminekļu aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā, kā īpašumā vai izmantošanā piemineklis atrodas;

                                                                       [..]

    11. Papildināt 26.panta otro daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

   “1¹) likumā noteiktajos gadījumos sniegt institūcijām atzinumus par kultūras pieminekļa uzturēšanu atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;”.

    11. Papildināt 26.panta otro daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

   “1¹) likumā noteiktajos gadījumos sniegt institūcijām atzinumus par kultūras pieminekļa uzturēšanu atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;”.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

2. Grozījumi šā likuma 8.panta pirmajā daļā (par valsts pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību valsts nozīmes kultūras pieminekļu atsavināšanas gadījumā) stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz 2013.gada 1.martam atradējs, izmantojot apraksta formu Iekšlietu ministrijas elektroniskajā pakalpojumā “Kultūras objektu apraksta veidošana”, rakstveidā paziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai par Latvijas Republikas teritorijā atrastām senlietām, izņemot Nacionālā krājuma priekšmetus. Uz šīm senlietām neattiecas šā likuma 7.panta ceturtā daļa. Šādi saņemtas ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.”

7

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija  

     Izteikt likumprojekta 12. pantu šādā redakcijā:

   „12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

    “3. Persona, kuras īpašumā vai valdījumā šā likuma 7.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienā ir senlieta, līdz 2013.gada 30.martam rakstveidā paziņo par to Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, sniedzot senlietu raksturojošu informāciju (piemēram, krāsu fotoattēlu, senlietas materiālu, izmērus milimetros, iegūšanas veidu, iespējamo datējumu, atrašanas apstākļus, vietu,  laiku un citu informāciju). Šie noteikumi neattiecas uz Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem.   Šajā punktā minētās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.””

Atbalstīts

     12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

    “3. Persona, kuras īpašumā vai valdījumā šā likuma 7.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienā ir senlieta, līdz 2013.gada 30.martam rakstveidā paziņo par to Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, sniedzot senlietu raksturojošu informāciju (piemēram, krāsu fotoattēlu, senlietas materiālu, izmērus milimetros, iegūšanas veidu, iespējamo datējumu, atrašanas apstākļus, vietu,  laiku un citu informāciju). Šie noteikumi neattiecas uz Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem.   Šajā punktā minētās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.”